grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

un uzturēt cerību Latvijas atbrīvošanas dienai,kam pievienojas tautas nacionālās pašapziņasstiprināšana, mudināšana neļautiesapātijai, bet uzturēt režīma spaidos spirgtugaru un psicholoģisko pretestību, vēršanāspret netaisniem, varmācīgiem režīmiem unšovinismu vispār, nevis pret kādu tautu vaiatsevišķiem tās locekļiem, ciešas sadarbībasveicināšana ar latviešu likteņa braļiem igauņiemun lietuviešiem, informēšana, īpaši jaunatnes,par tādiem Latvijas vēstures faktiem,kurus okupantu režīms cenšas visādi noslēpt.Vēl sīkāk latviešu raidījumu mērķi izskaidrotiFrankfurtē ar rotatoru pavairotā izdevumaBrīvā Latviešu Balss (1967) pirmajā un, cikzināms, arī vienīgajā laidienā – bez minētajiem– vērst uzmanību uz padomju varasaparāta radītajām ekonomiskām u.c. problēmāmLatvijā, uz Latvijas sabiedrības rosināšanucensties pēc vietējās dzīves dažādonozaru darbības demokratizāciju, latviešutrimdinieku rosmēm Rietumu pasaulē, pretestībaskustību Padomju Savienībā un tāssatelītvalstīs, komunistisko partiju specifikuRietumvalstīs u.c. Klausītājus Latvijā iepazīstināšotarī ar demokrātijas vadošajiem principiemun Apvienoto Nāciju organizācijasdeklarētajām cilvēktiesībām.Skultāna un Lizdika sākotnējā doma ir saliktspēkus kopā ar Čikagā privāti nodibinātoApvienību Tēvzeme (AT), 18 kas arī uzlūkoradioraidījumus par galveno reālo cīņaslīdzekli pret padomju režīmu Latvijā. 19Jau 60. gadu sākumā AT vadītājs Jānis Vilciņš(1900–1981), 50. gados (pirms pāriešanaskatoļticībā) viens no Čikagas latviešuevanģēliski luteriskās Ciānas draudzes izdevumaCiānas Vēstnesis redaktoriem, kādu laikuiknedēļu sūta vienu, dažkārt divas pilnīgisagatavotas magnetofona lentes uz MadridiBrīvās Latviešu Balss raidījumiem. Kad sadarbībāar Artura Strautmaņa vadīto latviešuredakciju rodas nesaskaņas, sākot ar 1963.gadu AT paspārnē īpaši nodibinātā Čikagasradioraidījumu komiteja pērk no NTS laikudiviem īsiem “nacionālās cīņas” raidījumiemnedēļā ar nosaukumu Tēvzemes Brīvībai, parkuriem no Latvijas saņemtas vairākas labvēlīgasatsauksmes.SAKARU UZŅEMŠANAStarp NTS darbiniekiem ir arī vairāki Latvijaskrievi. Vienu no viņiem, Ojāra Gobiņa silti ieteiktoNTS Padomes locekli Ļevu Rāru (Rahr)– Latvijas pavalstnieku, Rutenijas filistru, kuršNTS raidītāja aparāti netālu no Frankfurtes 1960. gadu vidū. Š.E. zīmējums no Miķeļa Lizdika kserografētavājas kvalitātes foto uzņēmuma29