grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

NTSGrupa krievu emigrantu pēcnācēju, kas pēcboļševiku 1917. gada oktobra coup d’étatstudē dažādās Eiropas universitātēs, ir neapmierinātiar Rietumu pārspīlēto materiālismuun arī ar savu, lielā mērā monarchistiski ievirzītovecāku politisko pasivitāti un naivitāti.1930. gadā Belgradā viņi nodibina NTS 12 armērķi izveidot Padomju Savienībā pretboļševistiskukustību, kas pēcāk radītu apvērsumuun demokrātisku valsti eksistējošās Staļinadiktatūras vietā. 1932. gadā NTS slepeni sākiefiltrēt savus cilvēkus PSRS un dažādos veidosizplatīt pretpadomju propagandu. Aprēķināts,ka līdz 60. gadu vidum, neskaitotiesūtītos laikrakstus, pamfletus u.c. materiālus,KSFPR jeb Iekškrievijā nonācis vismazsimts miljonu skrejlapu, galvenokārt ar gaisabalonu palīdzību. 1938.6.XII Maskavas radiovēstī par tur arestētiem NTS sabotieriem.Kara laikā NTS darbību apkaro arī vācieši– vairāk nekā 200 NTS aģentu, kas darbojasvācu okupētajās Krievijas teritorijās, nonākkoncentrācijas nometnēs. Pēc II Pasauleskara NTS dažādos veidos uztur slepenussakarus ar domubiedriem Padomju Savienībā,īpaši studentu, mākslinieku, diplomātu,sportistu un jūrnieku aprindās. Maskavaitas, protams, nav pa prātam. Padomju masuinformācijas avoti vēstī par padomju drošībasspēku noķertajiem un ar nāvi sodītajiemNTS sabotieriem. 1954.13.IV padomju aģentiRietumberlīnē nolaupa Dr. A.R. Trušnoviču,vienu no NTS vadītājiem, un viņš nav vienīgais.1954. gadā PSKP CK izstrādā plānu arnosaukumu Operation Rhein, kura ietvarosiecerēts izvērst pret NTS un citiem pretpadomjugrupējumiem Rietumvācijā plaša mērogaakciju. Piemēram, iesūtītā čekas kapteiņaNikolaja Hohlova (1922–2007) uzdevumsir nonāvēt NTS vadītāju Georgiju Okoloviču.Tā vietā Hohlovs ne tikai pieprasa patvērumtiesībasRietumvācijā, bet uz vairākiem gadiemstājas NTS darbinieku rindās. 13 Rietumosšis notikums izraisa veselu sensāciju. Arlaiku Hohlovs iegūst zinātņu doktora grāduun ilgus gadus ir augstskolas mācībspēks Kalifornijā.1440. gadu otrā pusē NTS pa kluso dabū noamerikāņu okupācijas armijas Vācijā pilnīgu,kaut arī samērā mazjaudīga piecu kilovaturaidītāja iekārtu. NTS paspārnē SvobodnajaRossija raidījumi sākas (1950) lielā slepenībāar aparatūru, uzmontētu uz smagās kravasmašīnas, kas amerikāņu okupācijas zonāpastāvīgi pārvietojas krievu zonas pierobežā,parasti raidot no mežiem, drāts antenu vienkāršiuzmetot pakalnu augstākajos kokos.Sākumā raidījumi tēmēti galvenokārt uz padomjuokupācijas spēku piederīgajiem Austrumvācijāun Čechoslovākijā, bet drīz vienarī Maskavas virzienā. Šīs nelegālās aktivitātespavisam noslēpt nav iespējams, bet Rietumvācijasdrošības iestādes ar amerikāņupiekrišanu piemiedz acis, sliktākā gadījumā,pēc vairāku dienu netraucētas darbības aiztramdotmobīlo raidītāju uz citu pakalnu. Arlaiku Svobodnaja Rossija – nu jau ar diviemraidītājiem – iegūst, ja ne galīgi oficiālu, tadkatrā ziņā pusoficiālu statusu, ievācas nekustīgāraidstacijā un 60. gadu otrā pusē raida13 stundas diennaktī bez jebkādas oficiālasraidīšanas atļaujas un bez Rietumvācijas valdībasvai starptautiski nozīmēta viļņu garuma– Aukstā kara gados politiskiem apsvērumiemir daudz svarīgāka nozīme nekā juridiskiem.Svobodnaja Rossija radioprogrammas, tāpatkā organizāciju, kuras paspārnē tās tiek raidītas,nav iespējams noslēpt arī no padomjucilvēkiem. Ļiteraturnaja gazeta 15 spiesta ziņotpar 14 miljoniem skrejlapu, kas sūtītasno VFR austrumu virzienā, arī par iesūtītajiemNTS aktīvistiem Austrumeiropas valstīsun par slepeno raidstaciju. Un Pravda Ukrainy16 : NTS dara visu, lai iesūtītu savus domubiedrusPadomju Savienībā un citās sociālismavalstīs – kā tūristus, biznismeņus undažādu delegāciju piederīgos. Arī Rīgas laikrakstsSovetskaja Latvija 17 informē lasītājuspar NTS rīcībā esošo grāmatu un laikrakstuizdevniecību, un par raidstaciju, kas darbojas,lai gāztu eksistējošo sistēmu PadomjuSavienībā.Vairākkārt Maskavas aģenti mēģina izpostītNTS ierīces. 1958. gadā Šprendlingenā, netāluno Frankfurtes, ar sprāgstvielām tieksagrauta trīsstāvu ēka, un 1963. gadā smagibojāta Svobodnaja Rossija raidstacija. Armazākām sekmēm uzbrukts Possev grāmatuveikalam Vīnē (1959) un apgādam Frankfurtē(1962), kas cita vidū izdod nedēļas laikrakstuPossev un četras reizes gadā literārožurnālu Graņi, kur citu materiālu vidū iespiestidaudzi no PSRS slepeni izvesti samizdatateksti.FRANKFURTES BLB MĒRĶI1966. gada beigās atklātā vēstulē, ko noFrankfurtes pasta kastītes 9116 piesūta visiemlatviešu trimdas preses izdevumiemun ko Brīvā Latviešu Balss Eiropas kopas uzdevumāparakstījuši Mag. iur. Vilis Skultāns,prāvests Miķelis Lizdiks un Dr. med. Lilija Zariņa,uzskaitīti raidstacijas mērķi. No tiempaši galvenie – cīnīties pret pārkrievošanu28