grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

politiskās cīņas balsī, neatklāj mūsu pagātnesnotikumus un mūsu ienaidnieka rīcībutādā veidā, kāda tā patiesi bijusi (..) nav tačumums stiprāka līdzekļa rokās, kā patiesība! 3Pēc baltiešu redakciju slēgšanas Madridē(1965.31.V), Amerikas Latviešu apvienības(ALA) vadība lūdz Skultānu meklēt raidīšanasiespējas (a) pie Vācijas Federatīvās Republikas(VFR), tas ir, Rietumvācijas starptautiskāsraidstacijas Deutsche Welle (Vācu vilnis),kas raida arī deviņu tautu valodās aizDzelzs priekškara, (b) apsvērt neatkarīga raidītājaizveidošanu, (c) ievadīt sarunas ar krievusolidāristu pretpadomju kustības NarodnoTrudovoj Sojuz jeb NTS vadību Frankfurtē,Vācijā, kuras rīcībā ir pusslepens raidītājsSvobodnaja Rossija (Brīvā Krievija), un (d)noskaidrot, vai Radio Vatikāns būtu ar mierupaplašināt latviešu valodas raidījumus, iekļaujotbez reliģiskām un kultūras programmāmarī politiski ievirzītus materiālus. 4 Kautarī Maskavas kontrolē esošās Vācijas DemokrātiskāsRepublikas (VDR) jeb Austrumvācijasgalvaspilsētā Austrumberlīnē tolaik stacionētaPSRS drošības spēku filiāle Komitejapar kultūras sakariem ar visu trīs Baltijas tautubēgļiem Rietumos, 5 Deutsche Welle vadībasatbilde ir negatīva. Sekmes izpaliek arīVatikānā. Reālus panākumus sola tikai sarunasar NTS, bet pēkšņi ALA, vai nu pārdomādama,vai arī mukdama no konfrontācijas argrūtībām, nodod NTS jautājuma izlemšanuBrīvo Pasaules latviešu apvienībai, 6 kas arī tikaivaikstās un šķobās, nejaudādama ieņemtnoteiktu viedokli. Citējot ASV iznākošo StudijuGrupas Biļetenu jeb sgb, 7 kad ALAi “notrīcējakājas”, tā šo raidījuma lietu uzticējāsBPLA, kuras cienījamie kungi gan brauca unsprieda, taču neko konkrētu neizdarīja, jo ieskatslaikam bija, ka tik ilgi, kamēr brīvajāpasaulē kaut ko varam dabūt par brīvu, t.i.,bez maksas, kā piemēram, Amerikas Balsi,Vatikānu, (..) BPLA pārstāvjiem savas galvasnav daudz ko lauzīt. Šķiet, ka ne jau tikai 60.gados trimdas politiskie iestādījumi ir diezgannevarīgi atrisināt trimdas nacionālpolitiskāsproblēmas, vai arī to atrisinājumi neretiir maldīgi. Par to var viegli pārliecināties,pāršķirstot ārpus Latvijas klajā laistos laikrakstus,žurnālus, rakstu krājumus.SKULTĀNS UZ SAVU ROKUNesagaidot BPLA, nedz arī ALAs solīto atbalstu,Vilis Skultāns sāk pats nopietni apsvērtsadarbošanos ar NTS, vismaz pamēģināt un,ja sekmes izpaliek, cerēt, ka latviešu trimdasvadība tomēr uzlūkos par savu pienākumunākt klajā ar kādu citu priekšlikumu iedarbīgipa ēteru sasniegt mūsu dzimteni, kur patlabannotiek cīņa par mūsu tautas dzīvībuun nāvi. Šī iespēja jāatrod drīz, jo laika navpalicis daudz. 8 Viņa mērķis ir paplašināt raidījumus,lai tie varētu atskanēt septiņas reizesnedēļā ar vairākiem atkārtojumiem diennaktī.Par Skultāna domu biedru Frankfurtēkļūst katoļu prāvests un trimdas sabiedrisksdarbinieks Miķelis Meinhards Lizdiks (1922).Pēcāk abiem Vācijas aktīvistiem pievienojasdermatoloģe Dr. Lilija Zariņa (1927–2007).Kā padomju medicīnas darbinieku delegācijasloceklei viņai 1957. gadā izdodas „piesistpēdu” un palikt Rietumos, par ko padomjutiesa viņu notiesā neklātienē uz 25 gadiem,konfiscējot mantu. Atmiņu krājumā Sarkanāmigla 9 Zariņa, vēlāk Viļa Skultāna laulātādraudzene, uzsver, ka jādarot viss iespējamais,lai pār komunistu režīma varasvīru galvāmuzturētu saites ar tautas kodolu dzimtenē.Šīs saites ir radioraidījumi.Viena no Skultāna kontaktpersonām NTS lietāir latviešu jaunās paaudzes aktīvists, Valmierādzimušais Ojars Gobiņš (1934–1980),Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības(ALJA) Publiskās informācijas nozares biļetenaBrīvības Talcinieks līdzstrādnieks, kādulaiku arī redaktors. Biļetens, kura ironiskaismotto ir Tūkstošiem dolāru trimdai, ne centaLatvijas brīvībai, iznāk rotatora tech nikā 150līdz 250 eksemplāros laika posmā no 1957.līdz 1960. gadam. 10 Ievērības vērts ir Gobiņauzsaukums „Propagandas vietā revolūciju”– Agrāk vai vēlāk, ar vai bez mūsu pūlēm,Rīgas, Prāgas un Bukarestas ielās līs asinis kātagad Budapeštas cietumos un padomju nāvesvietās. (..) Kaut tā stunda nepārsteigtumūs pie glāzes kokteiļa! 11 Gobiņš, kurš pēcapprecēšanās pārceļas no ASV uz Ziemeļvācijaspilsētu Minsteri (Münster), ir visai labiinformēts par NTS raidītāja techniskajām iespējām,par latviešu izredzēm laist ēterā savasprogrammas un arī par valdības nostājuBonnā attiecībā pret “austrumu bēgļu” politiskajāmrosmēm Rietumvācijā. Ieguvis vairākukrievu un ukraiņu pretestības kustībasvadītāju uzticību, viņš tūdaļ nosūta expressvēstuli uz ASV ar lūgumu iespējami ātri piegādātšīm personām nepieciešamās atsauksmespar Skultāna personu un viņa iepriekšējoprofesionālo darbību. Ņemot vērā Gobiņaieteikumu, Skultāns uzņem sakarus ar NTSapgāda Possev (Sēja) darbiniekiem Frankfurtēun ar Slavu Stečko Minchenē, vienu no ukraiņupretpadomju organizācijas ABN presesbiroja (ABN Press Bureau) vadošajām personām.27