grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

jinieki ārkārtīgi brutāli izrēķinājās ar poļu sādžuiedzīvotājiem, nesaudzējot ne sievietes,ne sirmgalvjus.“Varonīgie” padomju partizāni nebija ne parmatu labāki. Lielajā Volinijas sādžā StarajaRafalovka 1943. gadā, vajājot UPA kaujiniekus,iebruka padomju partizāni AntonaBrinska (“tēvoča Petjas”) vadībā. Lūk, liecība:sarkanie sadzina visus, kas bija palikušidzīvi un gadījās ceļā, novākt banderoviešusabērto kurgānu (pieminekli par neatkarībukritušajiem). Neļāva pat lāpstas paņemt.Vajadzēja rakt kailām rokām, kaut asiniszem nagiem, kaut zobiem grauzt un smiltisriekšavām iznēsāt, līdz tā vieta bija līdzena.Pēc tam visus, kas raka, nošāva (izcēlumsmans. – F.G.)Komparatīvā jeb salīdzinošā metode lieti noderarī te. Jā, tie bija briesmīgi gadi! Lūk, korespondenceno Liepājas laikrakstā Tēvija(1941.15.VII): Žīdiem – žīdu vieta! Lasiet: Turviņus ieskaitīja darba grupās (..) Žīdi (..) attīraielas un ceļus no namu drupām. Kam lāpstas,tie strādā ar tām, bet kam tādu nav, tiemnav liegts kašņāties pa drupām ar kailāmrokām – kā suņi to dara ar priekškājām (izcēlumsmans. – F. G.). Arī viņus nošāva – vēlāk,Šķēdes kāpās...Taču atgriezīsimies Ukrainas rietumu novados.Rakstā teikts, ka 1945.–1950. gadā noukraiņiem, kuri agrāk dienēja Kovpaka partizānuvienībā, komplektējās specgrupas,NKVD-MGB “viltus banderieši”. Viņi darbojās,izliekoties par UPA partizāniem, provocējavietējos iedzīvotājus un pretpadomju pagrīdi,atklājot UPA aizmugures struktūras un/vai nogalināja un dažādi ņirgājās par vienkāršiemzemniekiem ar mērķi kompromitētbanderiešus.Te nu būtu vieta nākamajai atkāpei. Tīmeklīizzvejoju šādu informāciju: Baltkrievijā laistaapgrozībā dokumentāla filma Pretpadomjupretošanās 1944–1959. Filmas pamatā irvēsturnieku Sergeja Jorša un Sergeja Gorbikagrāmata Baltkrievu pretošanās. Izmantotiarchīvu dokumenti, memuāri, dalībniekuatmiņas. Novogrudokas cietuma ieņemšana1948. gadā, atentāts pret Hruščovu 1957.gadā utt. Un tā nu 1948. gadā pretpadomjupartizāni no vienības Čornī Kot (Melnaisruncis) – 70 kaujinieki – uzbruka Grodņasapgabala Novogrudokas pilsētai, kur atradāsNKVD banda – 500 vīru. Iznīcināti 300okupantu. Partizānu zaudējumi – 15 cīnītāju.Filmu šogad laidusi klajā Minskas kinostudijaPartizan. Režisors ir Antons Cjaležņikovs.Piemetināsim, ka šīs izpētes un apgaismībasdarbs veikts, spītējot Lukašenko režīmam.Šīs OM Gadagrāmatas serde ir ZigmāraTurčinska plašais, apjomīgais raksts Karš pēckara: Latvijas nacionālo partizānu cīņas 20.gadsimta 40. gadu beigās – 50. gadu sākumā.Tas ir vērtīgs papildinājums HeinrihaStroda monogrāfijai, kas izdota 1996. gadā,jo kopš tā laika atrasti jauni dokumenti, pierakstītasjaunas liecības.Te daži interesanti dati: Latvijas Nacionālopartizānu apvienība (LNPA) izdeva šāduslaikrakstus: Māras Zeme (1946–1949), TālavasTaure (1946–1947), Sudrabota Saule(1946–1948), Dzintarzeme (1946), TautasSargs (1948), Dzimtene (1950).Nacionālo partizānu sapulcē (1945.5.IX) čekaiizdevās iefiltrēt savu aģentu Gri – viņš arīTankists – Marģeri Vītoliņu, kurš uzdevās parangļu pārstāvi Balto Klaktu. Vītoliņam izdevāspartizāniem iestāstīt, ka turpmāk viņu vadībuuzņemsies angļu izlūkdienests. Šai sakarāpartizānu komandierus aicināja uz Rīgu,tikties ar angļu rezidentu un vienoties par tālākosadarbību. Partizāni tik ļoti ilgi gaidījušiRietumu palīdzību, ka noticēja. 1945.13.XRīgā Matīsa ielā arestēja sešus partizānu komandierus.Te nu man gribētos ieteikt Latvijas Institūtamvai Okupācijas muzejam sekot Lietuvaspriekšzīmei un izdot – labā angļu valodā– grāmatiņu, kas līdzinātos lieliskajam izdevumam:The Unknown War: Armed Anti-Soviet Resistance in Lithuania in 1944–1953.Izdevis 2004. gadā Genocide and ResistanceResearch Centre of Lithuania.Un vēl kas: Richarda Kalvāna grāmatas Atklusējumi161. lappusē teikts: Stāstīja, ka P.Ducmanim bija lieli nopelni partizānu kustībasapspiešanā 40. gadu beigās. Labs ir. Kadšo rindiņu rakstītājs strādāja Rīgas Balss ārzemjuinformācijas nodaļā, Pauls Ducmanisbija sporta nodaļas vadītājs. Kādās Sieviešudienas – 8. marta svinībās viņš, būdams jaukrietni kunga dūšā, aplika roku man ap plecuun žēlabainā balsī teica: Frank, Frank, jatu zinātu, cik grūti man visu mūžu būt aktierim...Esmu tāds mazs maziņš Richards Zorge.(Zorge bija leģendārs padomju spiegs.) Unkad es, iesniedzis Rīgas Balss redaktoram lūgumuatļaut emigrēt uz Izraēlu, pēdējo dienunostrādāju tipogrāfijā, Ducmanis manipasauca sāņus un, stāvot pie loga, teica:Frank, tagad es saprotu, kas ir nacionālisms.Frank, pasargies no imperiālistiskajiem centriem!Es nodomāju – dieviņ tētiņ, kas manto saka!23