grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

VĒSTUREFranks GordonsFRAGMENTI UN REMINISCENCES(Lasot LOM Gadagrāmatu 2006)Pašā pirmajā rakstā „PSRS ideoloģiskā protektorātaveidošana 1936.–1940. gadā”Heinrichs Strods norāda, ka patreiz visai neizpētītiir Latvijas iedzīvotāju tūrisma braucieniuz PSRS, kuri paplašinājās 1938.–1940.gadā ar VKSB (Vissavienības kultūras sakarubiedrības) ziņu. Raksta autors uzskata, kapastiprinājās ne tikai kontakti, bet arī neoficiālanākamās LPSR vadošo kadru izraudzīšanaun apmācīšana. Tieši tai laikā, kad Butovaspoligonā pie Maskavas apšāva simtiemlatviešu – Prometeja darbiniekus, teātra ļaudis...Kā nu tur bija ar tiem kadriem, bet te nu būspirmā atkāpe. 1938. gadā Rīgā uz afišu stabiemparādījās plakāti (ar zeltītu apmali), kasaicināja apmeklēt Padomju Savienību. Uzbildētabija Krimas piekraste ar slaveno Bezdelīgasligzdu (Lastočkino gņezdo) virs kraujas.Manu vecāku labākie draugi bija Berlinu pāris,kas mita Tērbatas ielā 26, dzīv. 6. HiršsBerlins bija komivojažieris – šķiet, tekstila nozarē,viņa sieva Lidija – mājsaimniece. Viņaibija vēl no cara laikiem radinieki Maskavā,un nu radās izdevība viņus apciemot. Rīgas– Maskavas vilciena kupejā viņa lasīja līdzpaņemtoavīzi Segodņa, taču Sebežā padomjurobežsargi viņai to atņēma, un naivā kundzenekādi nevarēja saprast, kāpēc tā... Maskavasielās viņai, kā pēc atgriešanās stāstīja,uzkrita, ka visiem vīriešiem galvā žokenes,tikpat kā neredz platmales, un visām pilsētniecēmtādas kā beretes. Uz vispārējās pelēcībasfona īsts gaismas stars esot bijusi Pionierupils, un gādība par bērniem – dažādiepulciņi ar visādām nodarbībām viņu savaldzināja.Man Lidija Berline atveda Detizdat(Bērnu izdevniecības) grāmatu par Maskavasmetropolitēnu. Mans tēvs, kas bija mācījiescara laiku reālskolā, man pārtulkoja tekstuszem bildēm un beigās, zem kāda ūsainavīra ģīmetnes, bija teikums: Šo metropolitēnuuzcēla Lazars Moisejevičs Kaganovičs. Nebez lepnuma tēvs paskaidroja: Redzi, viņš irjūds! Nu ko, 1941.14.VI Berlinu pāri – ar diviemmaziem puikām – aizveda: Hiršs nomira_______________________Vairāku grāmatu un neskaitāmu rakstu autors FranksGordons ir JG pastāvīgais līdzstrādnieks. Dzīvo Telavivā.bada nāvē Molotovas (Permas) apgabalaUsoļlagā (vienā no lielākajiem lēģeriem), unLidija ar abiem puisēniem nometināta Krasnojarskasnovada Tasejevas rajonā. Viņi pazudano mana redzes loka.Kā sacīt jāsaka – braucam tālāk. Okupācijasmuzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs aplūkoLatvijas Nacionālistu Savienības un laikrakstaTautas Balss lomu pretošanās kustībānacistu okupētajā Latvijā 1941.–1942. gados.Pelna ievērību LNS dalībnieku svinīgaissolījums: Zvēru cīnīties par brīvu un vienotulatviešu tautu un neatkarīgu Latvijas valsti,bez krieviem un vāciešiem. Sargāt un glabātman uzticētos noslēpumus un nevienam tosneatklāt.Šo tekstu vajadzētu darīt zināmu plašākaipublikai iekšzemē un ārzemēs, lai mazlietapklusinātu mūžīgo murmuļošanu par leģionāriem,kas zvērēja Hitleram, un gvardesstrēlniekiem, kas zvērēja Staļinam.Laikraksts Tautas Balss, norāda Uldis Neiburgs,nosodīja holokausta noziegumus untālredzīgi atklāja nacistu plānus – vainu parnotiekošo uzvelt vietējiem iedzīvotājiem.Tautas Balss (1942.15.VII) rakstīja: Visu ziemutransportēja uz Latviju neskaitāmus ešelonusVakareiropas žīdu, lai tos gan vācu,gan mūsu pašu kārtības sargi ar nāves galvuemblēmām uz rokām apraktu mūsu zemē.Lai šo briesmīgo ceremoniju izdarītu ar lielākuefektu, soda vietā tos pacienāja ar dzērieniem,bet šaušanas momentus uzņēma filmā,lai tos parādītu citu okupēto zemju tautām.Šie uzņēmumi tad nu liecinās, cik lieli bendesir latviešu drošības policijas kārtības sargi.Tas būs dokuments, kas mūsu tautai tāsnedaudzo locekļu darbu dēļ nesīs briesmoņuslavu, bet vācieši mazgās savas rokas nevainībā,jo visas žīdu slepkavības taču notikatikai Latvijā.Ik gadus, sagaidot 16. martu, šo tekstu, tulkotuangliski vai krieviski, vajadzētu publicētpietiekami lielā metienā – tas nu būtu pateicīgsuzdevums Latvijas Institūtam...Padomju partizānu terors un patvaļa Rietumukrainā1943–1944 – par to raksta AleksandrsGoguns.Atgādināsim, ka tur, starpkaru Polijas dienvidaustrumuvojevodistēs, cits citu trenkāja,šāva un kāva Lielvācijas SD vienības, Kovpakaun Veršigoras padomju partizānu grupas,Šuheviča UPA (Ukrainas Sacelšanās armijajeb banderieši), kā arī poļu pretestības kustība– AK (Armija Krajowa). Volinijā (Wolyn) –novadā uz ziemeļiem no Galicijas – UPA kau-22