grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

Esot uz vietas Latvijā, ir vieglāk kopt latviskudvēseli, jo valodu lietojam ikdienā, latvieši irvisapkārt, daba un klimats atbilst latviskamdzīves ritmam. Bet Latvija šodien ir modernazeme, tā attīstās un ir aktīva dalībniece Eiropasun pasaules valstu saimē, un, esot Latvijā,tāpat kā šeit, ir jāsniedzas dziļi savās saknēsun dvēselē, lai ikdienā tās nepazustu. Vienalga,ko mēs šodien domājam par to, kādaveidojas mūsu neatkarīgā Latvija, vai mēs jūtamiespiederīgi Latvijas sabiedrībai, latviskaidvēselei vajag, lai mēs attīstām skaistuma,cieņas un atbildības izjūtu par šo zemi.Šo apziņu ņēmu sev līdzi, atgriežoties ASVpirms diviem gadiem. Tāpat kā agrāk mīlējuLatviju kā mistisku zemi, tagad turpinu tomīlēt no tālienes, bet ar jaunām, ļoti konkrētāmun personīgām emocijām. Domāju, kakatram no mums, kam šobrīd ir lemts dzīvotārpus Latvijas, ir jāiepazīstas ar šodienas Latviju,lai spētu latviskas dzīves izpratnei vajadzīgo„vietu” saglabāt savā sirdī.LATVISKAI DZĪVES IZPRATNEI MAN IRVAJADZĪGI SIMBOLIUn Lāsma par latvietību izsakās šādi: Latvietībair cik daudz es atšķiros no citām tautām...Latvietība ir spēks, kuru es apjaušu, kadesmu starp savējiem. Hokejs, Dziesmu svētki,Līgo, arī Ziemassvētki ir laiks, kad latvietībauzpūšas kā balons un cenšas sajust šo gadsimtiemnosargāto vērtību. Mana latvietībair kā trīslitru burka. Tā ir tik tukša un tik pilna,cik latvietības ir apkārt... Mana vecmāmiņanevarēja nesagatavot uz ziemu kāduābolu zapti un iesālīt gurķus. Katra mentalitāte,katra tautība ir kā zapte... 21. gadsimtenisašiem soļiem dodas pretī globalizācijai,arī Latvija skrien pakaļ, bet pirms vajag atcerēties,kāda burka tu esi... Un ābolu zaptevienmēr ir garda uz maizes rikas. 4Manuprāt Lāsma precīzi izsakās par globalizāciju,un viņa mums atgādina, ka, neskatotiesuz visām iespējām mūsdienās kļūtpar pasaules pilsoņiem, mums ir jāmācāspieņemt savdabību, ieskaitot to, kas mumspašiem piemīt. Janīna Kursīte ir teikusi, kamums kā latviešiem ir jābūt atvērtiem pasaulei,jāuzsūc visas pasaules pieredze, betvienlaikus iekšēji jāsaglabā savas saknes, jābūtlīdzsvarā starp savu „es” un starp pasaules„es”. 5 Latviskā dzīves izpratne mums palīdzatrast šo līdzsvaru, un simboli – dzies-4 Lāsma Pakne. „Mana latvietība”. Republika.lv,Nr. 35 (2007.V)(http://www.republika.lv/?id=article&nid=788).5 Iveta Aizpura. „Vai būt latvietim?” (2007.VI)(http://tinyurl.com/2zoaa3).mas, tradicijas, raksti, dabas objekti – mumsdod pieturas punktu. Simbolus varam arī turētsev līdzi visur, kur Laima mūs vada.Simboliem ir spēks vienot. Staburaga klintsDaugavas ielejā pazuda uz visiem laikiem,kad padomju vara to appludināja pēc dambjauzcelšanas (1965). Šai klintij ir sena nozīmemūsu tautas vēsturē. Senie sēļu karavīripirms došanās kaujā apmazgājuši ieročusavotā, bet pēc kaujas – brūces un ievainojumus,kas liek domāt, ka klints avotam ir bijusimaģiska un ārstnieciska nozīme. Tā esotbijusi apbrīnojami skaista vieta. Klints kupripavasarī greznoja baltas anemones un Alpukreimules, un no klints dzīlēm izlauzās ledusaukstsūdens. Latvijas Atmodas laikā Daugavasūdeņos pazudušais Staburags kļuva parlatviešu ciešanu un apslēpto cerību simbolu.Tāpēc iedomājaties manu pārsteigumu, kadmana vīra cilts šogad atzīmēja 50 gaduskopš Celilo Falls appludināšanas pēc dambjauzcelšanas Kolumbijas upē. Nez Perce valodāšo vietu sauc Wy-am, kas nozīmē „krītošāūdens atbalss”. Wy-am bija skaista, aizraujošavieta. Gadsimteņiem ilgi, indiāņi tur zvejojalašus, kad tie mēroja savu grūto ceļojumupret straumi. Seno indiāņu atstātās liecībasnorāda, ka Wy-am bija viena no vēsturesvissenākām un lielākām tirgus vietām. Zināmosgada laikos indiāņi tur pulcējās, lai tirgotos,mielotos un, galvenais, piedalītos reliģiskāsceremonijās. Līdz laikam, kad uzbūvējaDalles dambi (1957), Wy-am turpināja būtpamats viņu saimnieciskajam un garīgajamdzīvesveidam. Wy-am vēl joprojām ir simbolsvietējām indiāņu ciltīm – cerību un spēkuavots. Wy-am piemiņas pasākumā šopavasar,stāvot Kolumbijas upes krastā kopā arsimtiem indiāņu savos tautas tērpos, manalatviskā dvēsele klusi dziedāja līdzi līdzjūtībā,bet cerību pilna, raugoties nākotnē. Staburagsun Wy-am ir simboli mūsu tautu senajāmvēsturēm un izdzīvošanas spējām.Un vēl citas pārdomas par latvietību: Mūsusenčiem latvietība bija tas, ko viņi darīja: svinējagadskārtas, gāja ķekatās. Bet vai tā irmana vai tava latvietība? Vai es varu teikt,ka mana latvietība ir tas, ko var redzēt etnogrāfiskajāmuzejā, ja es nekad neesmu gājisķekatās vai vilcis prievīti? Un vai mēs varamsaukt par tradīciju iešanu skolā, datorspēļuspēlēšanu, strādāšanu veikalā, dzīvokļa remontēšanu?Diez vai. Kas tad paliek? Mumsir mūsu saknes un kultūra. 6Domāju, ka šis cilvēks nav vienīgais, kuršmeklē iespēju savienot mūsdienu dzīvi ar6 Skat. Kanders19