grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

Kādēļ nerosīties, ja ir griba un drosme mestiesdzīves un mākslas bur buļainajos ūdeņos.Uzdrošināties ir skaisti, teica Zenta Mauriņa.Arī es tā domāju. Bet skaistums! Tas var būtgan izmīdīts lauks, gan ziedoša pļava vai eņģelis.Skaistums ir eņģelis, kura spārniem dažādabaltuma nianses. Atkarībā no gaismasun acīm, kas tās skata. Viens krāšņumu līdzinaar Disnij zemi, cits ar vakarblāzmu, unatkal cits – ar košzieduvainadziņu. Dažādi iruzskati, dažādas ierosmes. Dažādas dzīves.Pēc kāda laika pienāca otra vēstule no Smiltenes.Arī anonīma. Ar baltu jasmīna zie diņuun atziņu: dzīvo šķīsti, tad tava dzīve būs sasodīta.Tā ir mana pārliecība. Te nu bija. Kādabēda žņaudza rakstītāja sirdi, kas izdzēsa jūsmassvēdru. Cinisms iedzēla kā nātre. Nu ganman pietika. Kaut dzīve dažreiz var liktiesbezjēdzīga, ciniķu pasaule ir caura kā siets.Visas labās vibrācijas izgaist gaisā. Kādēļ esto aplok sni atplēsu? Anonīmas vēstules piederpa pīrkurvim. Pati par sevi sapīkusi iegājudarbnīcā nobeigt iesākto gleznu – ainavu arsudrabpelēkiem eikaliptiem, kuru zaru krāstoņiatgādina olīvkoku. Un acu priekšā nostājāsSezana Provanse. Sezans cīnījās ar nelieliemaudekliem, kamēr citi viņa laika biedridarināja daudz prāvāka izmēra dar bus. Tasdižo meistaru ērcināja. Sezans dzīvoja šķīstudzīvi, gāja uz mesu pielūgt savu pestītājuun Jaunavu Mariju. Strādāja intensīvi visādoslaika apstākļos, pat ne gaisa laikā, un nomiratā sakot, ar otu rokā.Kad sen jau biju Smiltenes vēstuļu autorupiemirsusi, saņēmu vēstuli no Rīgas ar kādunesalasāmu vārdu un adresi. Ziņkārīga, tūlītaploksni atplēsu, un – ai, kāds pārsteigums!Starp divām papīra loksnēm neliels koš krāsuakvarelis. Krāsas mazliet saplūdušas, bet ārkārtīgidzīvas. Un sižets – dzērve upmalāvēro savu refleksu, iegravētu upes ādā, unseko žiglo zivtiņu rotaļām. Ieraksts ar nedrošuroku: visas labas lietas ir trīs – cīņas gars,darba prieks, neatlaidība. Tā ir mana dzīvesdevīze. Tas pats stils, tas pats rokraksts. Nunevarēja būt ne krikslīša šaubu. Smiltenietistagad dzīvoja un strā dāja Rīgā. Nu, ko tu darīsitādam neatlai dīgam savdabim ar talantu.Šoreiz es vēs tuli neņēmu ļaunā. Akvarelinovietoju manā priekšā uz rakstāmgalda,lai priecē acis. Bet gleznotājam domās pateicospar dāvanu no dzimtenes. Tā man ir īpašimīļa.oTija KārkleCEĻA ZĪMES LATVISKAI DVĒSELEIUN DZĪVES IZPRATNEIInternetā atradu jaunieša Kārļa vārdus parlatvietību: Laikā, kad tu vari būt jebkas. Tuvari būt jebkurā vietā. Tu vari iemācīties jebkuruvalodu. Tu vari uzzināt visu par visu arvienu datora peles klikšķi. Laikā, kad tu nosavas valsts pilsoņa esi kļuvis par pasaulespilsoni, jēdziens ‘latvietība’ kļūst arvien abstraktāks...Mana latvietība būs tik ilgi, kamēres par to piedomāšu. Bet laikā, kad visaskultūras no austrumiem un rietumiemsaplūst kopā, tas nav tik vienkārši – apzinātiessavu atšķirību no citiem. Un tieši tāpēcmums būs jāizvēlas, vai mēs vēlēsimies būtlatvieši ar savām tradicijām un kultūru, vaiarī tikai maza grupiņa, kura iejukusies pūlī. 1Jēdzienu latvietība var izprast dažādi: senči,saknes, dziesmas, valoda, simboli, vieta. Pārdomas,kā to definēt un kā to pielietot, manipavada visu dzīvi. Mums ar brāļiem bija ļotiinteresanta bērnība, jo, pateicoties vecākiem,mēs daudz ceļojām pa pasauli. Līdzar to mums bija saskarsme ar citām tautāmun kultūrām, un mācījāmies sadzīvot ar dažādību.No otras puses, mēs uzaugām starplatviskiem cilvēkiem, latviskā garā, un ar bagātāmiespējām kopt latvietību pasaules raibokultūru vidū. Kad dzīvojām tālu no latviešusabiedrības, vecākiem bija divreiz vairākjācenšas, lai mums bērniem veidotos stipralatviešu saikne.Ja mēs uzskatām, ka cilvēks saņem identi-1 Kārlis Kanders. “Mana latvietība”. Republika.lv Nr. 35 (2007.V)(http://www.republika.lv/index.php?id=article&nid=781).___________________Sietlā dzimušā Tija Laura Kārkle, organizāciju vadībasmaģistre (School for International Training,Vermont), 15 gadus dzīvo Latvijā (1990–2005), kursaņem Barikāžu piemiņas medaļu par ieguldījumuLatvijas neatkarības centienos 1991. gada janvārīun augustā. Latvijā strādā vairākās iestādēs, to vidūASV informācijas dienestā (U.S. Information Service),Tulkošanas un terminoloģijas centrā, Latviešu valodasapguves valsts programmā. Latviskā izglītība iegūtaBeverīnas vasaras vidusskolā, Minsteres Latviešuģimnazijā (MLĢ), Sabiedrisko zinātņu institūtā.Apprecējusies (2005) ar Nez Perce indiāni, tagaddzīvo Vašingtonas štatā. Darbojas Latviešu fondapadomē, Šeit ievietotā raksta pamatā ir Tijas dižrunaDievturu daudzinājumā Latviešu dziesmu svētkosIndianapolē, ASV (2007.6.VII).17