Jūnijs – izlaidumu laiks! sveicam Mālpils novada izglītības iestāžu ...

2 NOVADA DOMES LĒMUMIMālpils Vēstis Jūnijs 2012Saistošie noteikumi Nr. 4“Par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijasaprites kārtību un izcenojumiem Mālpils novadā”APSTIPRINĀTIar Mālpils novada domes28.03.2012. sēdes lēmumu Nr.4/7Grozījumi apstiprināti ar 23.05.2012.novada domes sēdes lēmumu Nr.6/20Izdoti saskaņā ar likuma “Ģeotelpiskās informācijas likums”13.panta 6.daļu un 26. panta 3. daļuI. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI1. Šie saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Mālpils novada ad ministratīvajāteritorijā notiek augstas detalizācijas topogrā fiskāsN.p.k. Pakalpojums Izcenojumi PVN** 22%Izcenojumikopā ar PVN1. Par topogrāfiskās informācijas (tai skaitā ielu sarkano līniju) izsniegšanu, pieņemšanu,pārbaudi, ievadīšanu datu planšetēs, ievadīšanu datubāzē un reģistrēšanu. Objektos, kurosir 2 (divas) vai mazāk apakšzemes komunikācijas, tāmei tiek piemērots koeficients k=0,8:objekta platība līdz 0.3 ha (ieskaitot), viens objekts, Ls 10,00 Ls 2,20 Ls 12,20objekta platība virs 0.3 ha līdz 0.5 ha (ieskaitot), viens objekts, Ls 11,00 Ls 2,42 Ls 13,42objekta platība virs 0.5 ha līdz 1.0 ha (ieskaitot), viens objekts, Ls 15,00 Ls 3,30 Ls 18,30objekta platība virs 1.0 ha, papildus par katru nākamo ha, bet ne vairāk kā 95,00 latu*** kopā Ls 4,00 Ls 0,88 Ls 4,88par vienu objektu.2. Par izpilddokumentācijas (izpildshēmu) pieņemšanu, pārbaudi, ievadīšanu datu planšetēsievadīšanu datubāzē un reģistrēšanu:inženiertīklu pieslēgums no 0 līdz 30 m, viens objekts, Ls 4,00 Ls 0,88 Ls 4,88trases garums no 30 līdz 300 m, viens objekts, Ls 5,00 Ls 1,10 Ls 6,10trases garums virs 300 m, papildus par katriem nākamajiem 100 m, bet ne vairāk kā 95,00 Ls 1,50 Ls 0,33 Ls 1,83latu*** kopā par vienu objektu.3. Par galveno būvasu ienešanu datu bāzē:viens objekts. Ls 4,00 Ls 0,88 Ls 4,884. Par vienas būves novietnes pārbaudes ienešanu datu bāzē:viens objekts. Ls 4,00 Ls 0,88 Ls 4,885. Par viena detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta grafiskās daļas reģistrēšanu,ievadīšanu datubāzē:viens objekts (plānojums vai projekts). Ls 5,50 Ls 1,216. Inženiertīklu pārskata shēmas noformēšana un nosūtīšana pasūtītājam (pārskata shēma izmantojamatikai reklāmas objektu novietnei bez inženiertīklu pieslēgumiem un vienkāršotoinženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvei):pie objekta platības līdz 1.0 ha (ieskaitot), viens objekts; Ls 10,00 Ls 2,20 Ls 12,20pie objekta platības virs 1.0 ha, papildus par katru nākamo ha. Ls 4,00 Ls 0,88 Ls 4,887. Par informācijas izsniegšanu (datu planšetu, ielu sarkano līniju u.c.) zemes vienībasrobežplānu vai citu mērniecības darbu veikšanai, kas nav minēti augstāk minētajos punktos,vienā zemes vienībā:viena zemes vienība. Ls 1,00 Ls 0,22 Ls 1,228. Par vienreizēju topogrāfiskās informācijas sagatavošanu un izsniegšanu digitālā formātā:objekta platība līdz 25 ha (ieskaitot), viens objekts; Ls 2,00 Ls 0,44 Ls 2,44objekta platība virs 25 ha, papildus par katru nākamo ha. Ls 0,05 Ls 0,01 Ls 0,06* – Pakalpojumu izmaksās ir iekļauta samaksa par informācijas izsniegšanu** – Pievienotās vērtības nodoklis*** – Neskaitot pievienotās vērtības nodokliinformācijas un informācijas par aizsargjoslām izsniegšana,pieņemšana un pārbaude. Šie noteikumi attiecas arī uz detālplānojumuun zemes ierīcības projektu grafiskajām daļām.2. Novada administratīvajā teritorijā augstas detalizācijas topogrāfiskāsinformācijas pieņemšanu un pārbaudi, kā arīmērnie cībai nepieciešamo datu izsniegšanu realizē un koordinēMālpils novada pašvaldības izvēlēta juridiska persona, kuraiir tiesības par pakalpojumiem saņemt samaksu šajos saistošajosnoteikumos noteiktajos apmēros. Izcenojumi tiek piemē roti,apkalpojot mērniecībā sertificētus komersantus, arhitektus,teritorijas plānotājus un citas personas.Maksas pakalpojumi un to izcenojumi*:3. Reģistrējot darbus, kuru pasūtītājs ir pašvaldība, izcenojumiemtiek piemērota 60% atlaide. Šo darbu izpildītājam sagatavotāsdokumentācijas (plānā, izpildshēmā, projektā, plānojumā u.c.)rakstlaukumā jānorāda pasūtītājs.4. (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2012. novada domessēdes lēmumu Nr.6/20)5. (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2012. novada domessēdes lēmumu Nr.6/20)

Mālpils Vēstis Jūnijs 2012 NOVADA DOMES LĒMUMI36. (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2012. novada domessēdes lēmumu Nr.6/20)7. Informāciju, kas nepieciešama mērniecības darbu veikšanai,par samaksu sniedz pašvaldības izvēlētā juridiskā persona, pēcrakstiska (elektroniska) pieprasījuma saņemšanas divu darbadienu laikā.8. Uzmērītā topogrāfiskā informācija un ģeodēziskie uzmērījumiiesniedzami pārbaudei pašvaldības izvēlētajai juridiskajai personai,kas to saskaņo divu darba dienu laikā pie nosacījuma,ka iesniegtie uzmērījumi atbilst reālai situācijai un valstī noteiktajiemstandartiem. Mālpils novada pašvaldības institūcijas,tai skaitā būvvalde atzīst par atbilstošu (lietošanai derīgu) tikaišādā veidā saskaņotu topogrāfisko informāciju.9. (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2012. novada domessēdes lēmumu Nr.6/20)10. (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2012. novada domessēdes lēmumu Nr.6/20)11. (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2012. novada domessēdes lēmumu Nr.6/20)12. Strīdus gadījumā tiek pieaicināta cita mērniecībā licencēta vaisertificēta persona, lai veiktu pārbaudi. Kļūdas gadījumā darbusapmaksā puse, kas kļūdu pieļāvusi.II. UZRAUDZĪBA UN KONTROLE13. Šo noteikumu ievērošana ir obligāta visām juridiskām un fiziskāmpersonām, kuras veic darbības ar topogrāfisko un ģeodēziskoinformāciju Mālpils novada administratīvajā teritorijā.14. Noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli veic Mālpils novadapašvaldības Būvvalde.III. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI15. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Mālpilsnovada domes saistošie noteikumi apstiprināti 22.06.2010. arnovada domes sēdes lēmumu Nr.6/12 “Par topogrāfiskās informācijasaprites kārtību Mālpils novadā”. (ar grozījumiem, kasizdarīti ar 23.05.2012. novada domes sēdes lēmumu Nr.6/20).16. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanasMālpils novada izdevumā “Mālpils Vēstis”.Domes priekšsēdētājs A. LielmežsMĀLPILS NOVADA DOMES SĒŽU GRAFIKS2012. gada JŪLIJA, AUGUSTA, SEPTEMBRA mēnešiemSēdes nosaukums Datums, laiks Telpas Nr. Sēdes vadītājsTautsaimniecības un attīstības komitejas sēde25. jūlijā, pl. 15.0022. augustā, pl. 15.0019. septembrī, pl. 15.00Mazajā sēžu zālēSOLVITA STRAUSASociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde25. jūlijā, pl. 15.0023. augustā, pl. 16.0020. septembrī, pl. 16.00Mazajā sēžu zālēLEONTINA AMERIKAFinanšu komitejas sēde25. jūlijā, pl. 15.0023. augustā, pl. 17.0020. septembrī, pl. 17.00Mazajā sēžu zālēALEKSANDRS LIELMEŽSDOMES SĒDE25. jūlijā, pl. 15.0029. augustā, pl. 15.0026. septembrī, pl. 15.00Mazajā sēžu zālēALEKSANDRS LIELMEŽSPrivatizācijas komisijas sēde27. augustā, pl. 18.0024. septembrī, pl. 18.00204. kab. ALEKSANDRS LIELMEŽSIepirkumu komisijas sēde Pirmdienās, pl. 17.00 229. kab. AGRIS BUKOVSKISInformācija par 2012. gada maijā saņemtajiem būvniecības iesniegumiem –uzskaites kartēm un Mālpils novada būvvaldes pieņemtajiem lēmumiemIesnieguma datums Iesniedzējs Objekts, objekta adrese Būvvaldes lēmums11.05.2012. Mālpils novada dome Mālpils skeitparka izveide nekustamajā īpašumā Sporta iela1, Mālpils, Mālpils novads Atbalstīt būvniecības ieceri un18.05.2012. Pēteris Matuševics Saimniecības ēka Mālpils novada nekustamajā īpašumā“Zemnieki”–218.05.2012. SIA “Mālpils Agro” Cūku intensīvās audzēšanas fermas ar biogāzes ražotni izveideun dzīvojamās mājas rekonstrukcija par viesu māju(dienesta viesnīcu) Mālpils novada nekustamajā īpašumā“Klūgas – Grūbas”28.05.2012. SIA “DQ MAKAWELI” Ražošanas ēka (plastmasas izstrādājumu ražošana unmontāža, ūdensapgādes iekārtu mezglu izgatavošana)nekustamajā īpašumā Ķiršu iela 28, Mālpils, Mālpils novadsizsniegt plānošanas un arhitektūrasuzdevumuAtbalstīt būvniecības ieceres daļu –dzīvojamās mājas rekonstrukcija parviesu māju (dienesta viesnīcu)Būvniecības ieceres daļu – cūkuintensīvās audzēšanas fermas arbiogāzes ražotni izveide izskatīt pēcrekonstruētās dzīvojamās mājasreģistrācijas kadastra reģistrā parnedzīvojamo ēkuAtbalstīt būvniecības ieceri un izsniegtplānošanas un arhitektūras uzdevumu

Mālpils Vēstis Jūnijs 2012 Aktuāli5Mālpilī atvērts veikals Elvi!Jau kādu laiku mālpilieši varēja novērot aktīvu darbošanos pietautā tā sauktās “pirts”. 24.maija pēcpusdienā varējām novērtētgala rezultātu – jaunu veikalu ar “Elvi” logo.Elvi veikalu tīkla komercdirektore Laila Vārtukapteine uzrunājotklātesošos teica: “Šodien tāda skaista, saulaina diena! Un arīMālpilī tāds saulains notikums – mums atveras vēl viens jaunsElvi veikals! Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu esošais partneris –Inese ir izvēlējies atvērt jaunu veikalu tieši zem Elvi logo. Elvi irlaba slava. Mēs ļoti priecājamies, ka mums ir piebiedrojies vēl viensElvi veikals reģionā. Gribam pateikt paldies visam kolektīvampar ieguldīto darbu, kas ir veikts šajā veikalā. Gribam pateiktpaldies Inesei par to, ka viņa ir izvēlējusies atvērt jaunu veikalu, kair radītas jaunas darbavietas. Visam kolektīvam vēlam, lai šī būtulaba iepirkšanās vieta Mālpils iedzīvotājiem. Lai cilvēkiem būtu netikai laba iepirkšanās vieta, kur labas preces par labām cenām varnopirkt, bet arī šis sajūtu grozs, ko cilvēki, atnākot uz šo veikalu,var gūt, tieši ar jūsu laipno un atsaucīgo apkalpošanu.”Savukārt novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežssveicot kolektīvu sacīja: “Esmu ļoti priecīgs par to, ka tās baumaspar Elvi ienākšanu Mālpilī apmēram pēc desmit gadiem irpiepildījušās. Protams, tas ir Ineses nopelns, ka viņa ir Mālpiliiemīlējusi un tik īsā laikā tik daudz ko izdarījusi. Jūsu piemērs,ceru, ka liks arī citiem kolēģiem veikalu tīklā būt aktīvākiem unbeigu beigās ieguvējs būs klients gan cenu ziņā, gan kvalitātes ziņā.Un kolektīvs droši vien arī nepievils, vienmēr būs smaidīgi, ikviensjūtas gandarīts, kad viņam uzsmaida, īpaši pie kases. Lai labi izdodas!Jaunā veikala īpašniece ir Inese Buliņa, kuru Mālpilī pazīstam,kā SIA “Aniva” īpašnieci. SIA “Aniva” šis jau ir piektais Elvi zīmolaveikals, paralēli kam darbojās sava konditoreja un kulinārija, kuranodrošina svaigu, daudzveidīgu produkciju SIA “Aniva” veikaliem,tagad arī Mālpilī.Kā radās doma par Elvi?Kad es 13 gadus atpakaļ pirmo reizi ienācu Mālpils vidusskolā,es domāju, ka veikals man nav vajadzīgs, jo tas prasa lielasinvestīcijas. Doma radās strādājot skolā. Man viens pazīstamscilvēks ieteica atvērt veikalu, bet Rīgā visas labās vietas jau bijaaizņemtas. Tad es iedomājos, ka varētu laukos un Mālpils ir vienano tiem “tuvajiem” laukiem, kur ir arī skola, tāpēc es iedomājosMālpili. Kad šajā ēkā es ienācu pirmo reizi, tad bija nedaudz tādabaiļu sajūta, bet, zinot kādi cilvēki dzīvo Mālpilī, es nenobijos,zināju – man te labi ies! Jo tikai pateicoties kolektīvam darbamviss būs labi! Gribu pateikt paldies Mālpils domei un arī lielajamElvi kolektīvam!Vai nebiedē tas, ka mums Mālpilī jau ir daudz veikalu?Nē, nebiedē, es zināju, ka te ir labi cilvēki, man ir pieredze skolā,ka varu paļauties, ka ir labs darbaspēks. Mani arī uzrunāja šīs telpas.Vai var pajautāt par nākotnes plāniem?Doma ir mēneša laikā pēc veikala atvēršanas, uztaisīt kafejnīcu,kur var gan kompleksās pusdienas paēst, gan atnākt relaksētiesvakarā, varbūt piektdienas, sestdienas vakaros noorganizēt kādupasākumu ar dzīvo mūziku. Tad, protams, ir doma par publiskopirti. Vēl gribu arī veļas mazgātavas pieņemšanas punktu. Agrākšeit ir bijusi pirts un veļas mazgātava, iznāk, ka atgriežamies pietā, kas šajā ēkā kādreiz bijis.Kopš 2. jūnija blakus veikalam Elvi pārcēlies arī SIA “MVI” veikals,lai pircējiem vienuviet sniegtu lielāku servisu un piedāvātudaudzveidīgāku preču klāstu. Turpmāk SIA “MVI” veikalā varēsiegādāties arī dāvanas un ziedus.Lai veicas un pietiek izturības!Iveta KrieviņaZ/S “Bērzi” atklāta jauna liellopu kūtsZ/S “Bērzi” reģistrēta 1997. gadā un atrodas Mālpils novadā“Sniķeros”, 15 km no Mālpils centra un robežojas ar Zaubes pagastu.Īpašnieki Jānis Strautnieks un Zane Dreimane. Saimniecībanodarbojas ar piena lopu audzēšanu. Lopu skaits saimniecībāievērojami audzis – 2004. gadā 37 liellopi, 18 slaucamas govis,bet 2012. gada jūnijā saimniecībā jau ir 325 liellopi un 175 slaucamasgovis. Tāpat augusi arī piena ieguve – 2004.gadā 68 tonnas,2012. gadā 715 tonnas piena. Arī vidējais piena izslaukums gadā nogovs ir nedaudz augstāks, kā vidēji Latvijā – 6239 kg. Ganāmpulkāpārsvarā ir Latvijas brūnās šķirnes lopi.20.jūnijā Z/S “Bērzi” atklāja liellopu kūti 150 slaucamām govīm.Liellopu novietne nav tapusi uz kolhoza laiku drupu paliekām,bet zaļā pļavā būvēta no jauna. Saimnieks saka: “Tas, ko mēsredzam šodien, ir desmit gadu aktīvas domāšanas un darīšanasrezultāts un tas, ko mēs darām nav nekas ārkārtējs. Latvijaslaukos cilvēki vienmēr ir dzīvojuši un arī mēs darām to, kas šajāvietā ir vispiemērotākais.” Pirmā ferma tika uzbūvēta bez Eiropasstruktūrfondu atbalsta, bet otrā ferma jau būvēta ļoti moderna. Tajāparedzēta vieta diviem robotiem, kas gan pabaros, gan iz slauksgovis bez tiešas cilvēka klātbūtnes. Roboti varētu tikt iegādātipēc 2014. gada. Kūtsmēsli no visas fermas tiek savākti kanālosun ar speciāla sūkņa palīdzību tiek sūknēti uz milzīgu krātuvi.Bet nākotnē svaigie kūtsmēsli, papildināti ar zāles zaļmasu, tiksnovadīti uz biogāzes ražotni un esošajā krātuvē nonāks digestāts jebtas, kas paliek pāri pēc fermentēšanas procesa biogāzes ražotnē,un tas būs labs barošanas šķīdums laukaugiem. Šajā procesā tikssaražota arī biogāze, ar kuru ražos elektrību. Paredzēts uzstādīt0.5 Mw elektrostaciju. Saimnieki veidojuši savu saimniecību, laiviss, kas rodas saimniekošanas procesā, tiktu efektīgi izmantots,lai no visa tiktu iegūts maksimāls labums.Lai saimniekiem patiesi veicas pabeigt iecerēto un, kā teicabankas “Citadele” pārstāve, sveicot Jāni Strautnieku: “Mēs visizinām, ka tādi cilvēki kā jūs esat liela vērtība, vismaz tik liela, kāzelts.”Esmeralda Tāle

6 AktuāliMālpils Vēstis Jūnijs 2012Sveicam izlaidumos bērnus, jauniešus, audzinātājus, skolotājus un vecākus!Pirmsskolas izglītības iestāde “Mallēpīte”. Sirsnīgi sveicam jaunos pirmklasniekus!Foto: S. Lielmeža7.grupa “Māllēpīte”Bērziņš Kaspars, Bērziņš Kristers, Bičkovskis Ričards, Birčs Alekss,Brieze Renāte Agnese, Dišlers Roberts, Freiberga Madara, ĢērmaneElizabete, Kalniņš Aleksandrs, Karlsons Edvards, Krišāns Raivis, KursīteMadara, Līdemane Līna, Lūkins Gustavs Jānis, Obermanis Jānis, OzolaLīva, Strautnieks Uvis Dāvis, Tiliba Evelīna Anna, Veica Loreta, VērseAnce, Vērse Eva, Voroņuks Roberts Markuss, pirmsskolas skolotājas: IngaRimicāne, Inita Krilovska, skolotājas palīdze Ligita Ošiņa9.grupa “Bitīte”Balodis Adrians, Caune Markuss, Dubere Amanda Daniela, FiļipovaAnastasija, Freimanis Niks, Jēkabsons Ingars, Kalēja Lāsma, KlintsonsNils, Kļaviņa Daniela, Maskoļūna Mareta, Miča Erina, Mitrafanova Liene,Neško Rainers, Seļivanova Kristīne, Seņkans Oskars, Slišāne Aivita, VetaEduards, Voitjuka Marta, Zaķīte Elīna Anna, Zālīte Sanija Santa, pirmsskolasskolotājas: Ilga Fjodorova, Indra Ivanovska, skolotājas palīdze IntaBērziņaMālpils internātpamatskola9.klaseIvo Doveiks, Zane Kačerovska, Sindija Kalniņa, Aiva Viktorija Paraša,Sabīne Pudova, Intars Valškevičs, klases audzinātāja: Benita KuriņaSidgundas pamatskola9.p klaseElvis Baķis, Juris Bērziņš, Everita Bruniņa, Arturs Dimpers, AtisFrīdenbergs, Evelīna Liepiņa, Loreta Valtmane, Dimitrijs Zvan-skis,klases audzinātāja: Ilze LielmaneMālpils profesionālā vidusskolaFoto: M. Ārente1.rindā no kreisās kl.audz.Ligita Odziņa, Madara Stepanova, IneseAndersone, Laura Bērziņa, Roberta Kimerāle, Normunds Vītols.2.rindā no kreisās Māris Bugins, Egīls Dunkurs, Roberts Andris Vītols,Mareks Dunkurs, Klāvs SārnaM 4 Kurss, no kreisās: Jānis Raubiška, Toms Karlsons, Rūdolfs Eglītis,grupas audzinātāja Ārija Nuķe, Edgars Stanka, Juris Saldnieks, LaurisMihoļaškins, Andrejs Jurkevičs

Mālpils Vēstis Jūnijs 2012 Aktuāli7Mālpils profesionālā vidusskolaMālpils vidusskolaFoto: M. ĀrenteV 4 kurss, no kreisās: Rihards Riekstiņš, Kalvis Kalniņš, Santa Krastiņa,Rolands Līcis, Sandija Zalaga, Madara Ezera, Agnese Balode, LaimaValpētere, Eva Janeviča, Didzis Auziņš, Helēna Isakova, Jānis Lapsiņš,kursa audzinātāja Evija Kļaviņa, Karīna Ziediņa, Kaspars Krutjakovs, IevaAlksnīte, Mārtiņš Egle, Liene Vecgaile9. klase. Toms Cīrulis, Ieva Ermansone, Līva Feldmane, Dita Fridrihsone,Alise Graudiņa, Alise Ivanova, Sindija Jansone, Marta Kalniņa, Ivo Koļčs,Agnese Krīgere, Santa Krūmiņa, Adelīna Lāce, Nils Aleksis Lipstovs, NilsMiezis, Ieva Nungure, Ivita Ozoliņa, Sintija Ozoliņa, Sergejs Pavļiks, MārtiņšFilips Rendors, Marija Luiza Senatorova, Agnese Stafecka, Natālija EstereTamma, Anna Marija Zīriņa, klases audzinātāja Daila KlintsoneFoto: J. BrencisFoto: M. ĀrenteF4 kurss, no kreisās: Mārcis Rosmanis, Jānis Dževečka, Gints Baldis,Kristaps Jurciks, Klāvs Bergmanis, Edgars Ozols, Valdis Celmiņš, KristsKrieviņš, Ingars Staškus, Mareks Barovskis, kursa audzinātāja RudīteIsajeva, Mārtiņš Muzikants, Jānis Štubis, Jānis Mednis, Artūrs Zeltiņš,Jānis Strazdiņš, Juris Fjodorovs, Artūrs MališevsMālpils mūzikas un mākslas skolaMūzikas nodaļas absolventi: klavierespēle – Ieva Aigare, IlandaBrežinska, Madara Jonāne, Raivis Ozoliņš, akordeona spēle – ArtūrsAivars, flautas spēle – Līva Luīze Jonāne, sitaminstrumentu spēle – AneteKrieviņa, ģitāras spēle – Konstantīns Petrenko, Renārs Višķers. Mākslasnodaļas absolventi: Roberts Beņķis, Raima Ozoliņa.12. klase1.rindā no kreisās: Eva Ieviņa, Sandra Zālamane, Kristīne Kajaka, LiānaČeketa, Simona Gulbe, Diāna Indrāne, Sandija Pundiņa, Sintija Pundiņa,Laima Niedra, Arina Faļiļejeva, 2. rindā no kreisās – Jānis Vilciņš, ValtersBrežinskis, Evija Balode, Anete Krieviņa, klases audzinātāja JeļenaMihejeva, Kitija Krampe, Marta Laizāne, Emīls Pavlovs, 3. rindā no kreisās:Kristaps Taranda, Artūrs Seņkans, Māris Višķers, Kristaps Narnickis, IļjaSaveļjevs, Rūdolfs Mārtinsons, Artūrs Žukovs, 4.rindā no kreisās: ZigmārsOdiņš, Jānis Ozols, Reinis Zariņš, Kristaps Butkevičs, Mārcis Kaņepējs,Nauris Krīgers, Artūrs BuginsNeklātiene, 12.n klaseEdgars Bergmanis, Alla Medvedjeva, Inese Miltiņa, Madara Muraško,Mārtiņš Rozentals, Monta Solnceva, Ieva Vilčaka, klases audzinātājaLaima BalodePar Mālpils vidusskolas ēkasrenovācijas projektu2012.gada 24.maijā Mālpils novadadome un celtniecības firma SIA “Bazalts”noslēdza būvdarbu līgumu par projekta”Vidusskolas ēkas renovācija atbilstošiaugstām energoefektivitātes prasībām,izmantojot videi draudzīgus būvniecībasmateriālus un iztsrādājumus projekta“Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanaun energoefektivitātes paaugstināšana Mālpils novadapašvaldības izglītības iestādē” ietvaros” par piedāvāto līgumcenu257 561,26LVL bez PVN. Plānotais būvdarbu pabeigšanas temiņšir š.g. 25.septembris.Mālpils novada domes izpilddirektorsAgris Bukovskis

8AktuāliMālpils Vēstis Jūnijs 2012Laiks atmodināt skaistu “aizmigušu” ādu skaistumkopšanas salonā“Aleksandra D”Nu jau 2 gadus Mālpilī sievietēm un arī kungiem ir iespējamsapmeklēt mājīgo skaistumkopšanas salonu “Aleksandra D”, Kalnaielā 6. Pa šo laiku ir izveidojies kupls pastāvīgo apmeklētāju pulks,kam vēlos pateikties par uzticēšanos un lojalitāti. Un domājot parJums, par Jūsu labsajūtu un skaistumu, esmu paplašinājusi savudarbības jomu, apgūstot kosmētiķes prasmes.Ar prieku un gandarījumu vēlos Jūs aicināt uz jauno kosmētiskokabi netu skaistumkopšanas salonā “Aleksandra D”, kur turp mākvarē siet baudīt sejas skaistumkopšanas procedūras arGUINOT kosmētiku no Francijas.GUINOT bija pirmais institūtspasaulē, kas radīja skaistumkopšanasprocedūras,kurās tiek izmantotas 56 bio loģiskiaktīvās vielas, kas iegū tasno šūnām. Slimnīcas apstākļosšādas bioloģiskās sastāvdaļasļauj radīt jaunu ādu pēc lieliemapdegu miem. GUINOT ir radījisvese lības aprūpei līdzīgasskais tumkopšanas metodes.Un tieši tādēļ šis bija viens nogalvenajiem iemesliem, kāpēcnolēmu strādāt ar šo kosmētikuun piedāvāt to savā salonā.GUINOT skaistumkopšanas institūtā ir izstrādātas vairākas sejaskopšanas procedūras, kas būs pieejamas arī “Aleksandra D”salonā un kā pirmo vēlos Jums piedāvāt procedūru zvaigzni –HYDRADERMIE (dubultā jonizācija), kas pēc nedaudz vairāk kāstundas ļauj iegūt “jaunu ādu”. Ik mēnesi veicot šo procedūru, ādaizskatīsies atpūtusies un starojoša. Šī skaistuma kūre paredzētavisiem ādas tipiem, jo atkarībā no ādas tipa un skaistumamērķa procedūras laikā tiek veikta ādas barošana, mitrināšana,līdzsvarošana, nomierināšana vai balināšana, arī pretgrumbuprocedūra acīm, savelkoša – kakla, dekoltē zonai un krūtīm.HYDRADERMIE paredz arī pretgrumbu un pretnovecošanasprocedūras dāmām ar ilgāku dzīves pieredzi, kā arī īpašu procedūruvīriešiem.Domājot par sauli vasarā un atpūtu zemēs, kur saule ir īpašispē cīga, piedāvāju klientiem veikt HYDRADERMIE procedūruar speciālu saules kosmētiku, tādā veidā gan sagatavojotJūsu ādu intensīvām saules peldēm, pastiprinot ādas dabiskoaiz sarg mehānismu pret UV starojumu, gan arī pēc sauļošanās, kadāda ir biezāka un sausāka, arī paildzinot zeltainā iedeguma noturību.Laika gaitā noguruma dēļ sejas ovāls kļūst smagnējāks, ādaizstaipās un sejā parādās pirmās vītuma pazīmes. GUINOT piedāvāprocedūru HYDRADERMIE LIFT, kas liek muskuļiem darboties,tonizējot tos, lai paceltu sejas vaibstus un radītu apbrīnojamu“liftinga efektu”. HYDRADERMIE LIFT darbojās līdzīgi kā bodybuilding seanss. Procedūras beigās seja izskatās daudz jaunāka.Nogurums, stress vai gaduritums var izraisīt arī ādas mirdzumaun elastības zudumu,kā arī pigmentācijas plankumuparādīšanos. Epidermu nomācizžuvušās šūnas, palēnināsšūnu atjaunošanās procesiun seja izskatās pelēcīgaun sanīkusi. Šīs problēmasrisinā šanai tiek piedāvātasejas mirdzuma procedūraBEAUTE NEUVE, kas ir dubultaispīlings ar augļskābēm. Šeitgan jāpiebilst, ka šo procedūruvarēs baudīt tikai pēc tam,kad būs beigusies vasara arinten sīvo sauli, jo tā ir dziļasiedarbības procedūra, pēc kurasjāizvairās no saules stariem un jālieto līdzekļi ar pietiekamusaules aizsardzību.Gadiem ejot vai noguruma rezultātā mēs varam novērot ādasļenganumu un tvirtuma zudumu. Ir 3 zonas, kuras īpaši skarļenganums – vaigi, zods un kakls. Sejas izteiksme kļūst skumjāka,seja izskatās grumbaina, viļņaina. Šāda tipa ādai tiek piedāvātaprocedūra LIFTOSOME vaibstu jaunības un tvirtuma atjaunošanai,kas padara ādas virsmu gludu un uzlabo ādas blīvumu, kliedēnoguruma radītās pēdas. Šo procedūru var izvēlēties arī pirmssvinīgiem pasākumiem, lai uzlabotu sejas iz skatu.Tām sievietēm, kas arvien vairāk novērtē augu bāzes produktudrošības aspektu un draudzīgo iedarbību uz ādu, GUINOT piedāvāprocedūru AROMATIC, kas ir 100% dabīga. Tā ir procedūra, kasapvieno augu bioloģisko iedarbību, ēterisko eļļu tonizējošo undziedinošo spēku un prespunktu masāžas tehniku. Rezultātā sejastaro ar dabīgo mirdzumu, tiek remdēts nemiers, āda ir pilnaenerģijas. Šī procedūra piemērota jebkuram ādas tipam.Salonā piedāvāšu arī 2 GUINOT depilācijas metodes EPILCONFORT un STICK’HAIR, kas ir būtiski komfortablākasdepilācija metodes bez apdegumariska, neveidojas ādas un elpceļu reakcijas.Domājot par to, kā iepriecināt un pārsteigtsavu mīļos svētkos un īpašajos brīžos, iespējamsiegādāties arī skaistumkopšanas salona “AleksandraD” visu pakalpojumu dāvanu karti. Jūsuērtībai skaistumkopšanas salona dāvanu kartesiespējams iegādāties arī salonveikaliņā LotteMālpilī, Pirts ielā 4.Skaistumkopšanas procedūra ir īpašs brīdis,kurā kāds rūpējas tieši par Jums ar mērķipadarīt Jūs skaistākas un Jūsu seju – mirdzošākuun jaunāku. Nedrīkst aizmirst, ka tas, kādamūsu āda būs pēc 10 vai 20 gadiem, atkarīgs,kā to kopjam šobrīd. Tādēļ būsiet mīļi gaidītiskaistumkopšanas salonā “Aleksandra D’ Mālpilī,Kalna ielā 6, piesakoties pa tālr. 26557139.Salona “Aleksandra D” īpašniece Karīna kopā ar kosmētiķi Baibu JevdokimovuKarīna Dombrovska

Mālpils Vēstis Jūnijs 2012 Aktuāli9Atkalredzēšanās prieksMālpils Profesionālās vidusskolas un Mālpils internāt pamatskolaskolektīvs uztur ciešu saikni ar bijušajiem skolas pedagogiemun darbiniekiem. 2006. gadā, kad organizējām pirmo tikšanos,aicinājām tos pedagogus un darbiniekus, kas savas darba gaitasbeidza mūsu skolā. Laikam ritot, pulciņš kļuva arvien lielāks, jovēlēšanos satikties izrādīja arī tie kolēģi, kurus darba gaitas skolureformas rezultātā aizvedušas citviet, bet viņi joprojām dzīvo Mālpilī.31. maija pēcpusdienā uz tikšanos ieradās 11 kolēģi – seniori.Šoreiz tikšanās laiks sakrita ar skolā īstenotā Mālpils novadadomes iedzīvotāju iniciatīvas projekta “KPFI 2 jeb ”Kopā paveicamaforša iecere” norisi. Rakstot projektu, tajā aicinājām iesaistīties arībijušos kolēģus, dāvinot atjaunotajai puķu dobei stādus. Liels bijamūsu pārsteigums, kad kolēģi uz tikšanos ieradās ar stādu kastēm.Simboliski pirmo skujkoku iestādīja skolas direktore FrančeskaĢēvele un ilggadējā skolas dārzniece Edīte Kleina, kuras darbagaitas skolas teritorijas labiekārtošanā un apzaļumošanā aizsākās1957. gadā. Rudenī dāvinājumu papildinās tulpju un narcišu sīpoli.Kavējoties atmiņās pie kafijas tases, pārrunājām, kā tapa skolasapstādījumi. Edīte Kleina pastāstīja, ka vecajai skolas ēkai, kasatradās tagadējā Mālpils muižā, bija lielas siltumnīcas lejā piedīķa, kur audzēja dārzeņus un stādus. Pašreizējā mācību korpusaun stadiona vietā bija kartupeļu lauks un mazdārziņi. Apstādījumuveidošana pašreizējā izskatā sākās pēc jaunā mācību korpusauzcelšanas. Diemžēl mums nav saglabājušās to gadu fotogrāfijas. Jakādam ir saglabājušies fotoattēli ar teritorijas skatiem pirms jaunāDalies mīlestībāBija 30. maija pēcpusdiena. Mālpils kultūras centra deju zālēbija sanākuši mālpilieši, lai noskatītos koncertuzvedumu ,”Daliesmīlestībā”, ko mums vēlējās parādīt mūsu Siguldas draugi – Bērnuun jauniešu ar invaliditāti biedrība ,”Cerību spārni”.Kā jau vēsta pats koncerta nosaukums, no katra priekšnesumu,vai tā bija deja, dziesma, dzejas lasījums vai gaismas teātris, starojagaišums un sirds siltums. Reizēm bija grūti noticēt, ka mūsu priekšāuzstājas jaunieši, kam ikdienā bieži vien jāpieliek daudz vairāk laikaun spēka, lai visu to iemācītos un nebaidītos uziet uz skatuves.Pēc katra priekšnesuma kā balva atskanēja uzmundrinoši aplausi.Priekšnesumam, sekojot vienam pēc otra, koncerts pagāja nemanot.Pēc koncerta viesiem bija iespēja īstenot kādu sapni – apmeklētMālpils muižas kompleksu. Šeit muižas darbinieki visus laipnisagaidīja un iepazīstināja ar muižas vēsturi. Kā arī parādīja patlabanmuižā atrodošos viesnīcu un par tās sniegtajām iespējām.Ekskursijai beidzoties, visiem bija iespēja nofotografēties. Vakaranoslēgumā, redzot mirdzošās acis, bija sajūta, ka arī turpmāk vērtsTikšanās dalībniekimācību korpusa uzcelšanas, labprāt tos ieskenēsim, lai papildinātuskolas vēstures attēlu galeriju.Katru gadu apstādījumus papildina arī izlaiduma grupu audzēkņudāvināts koks, daudzgadīgo puķu vai rožu klāsts.Telefoniski jubilejā sveicām Regīnu Dišleri, kura šoreiz nevarējaierasties. Kolēģi bija ļoti priecīgi par iespēju satikties, pārrunāt, kākuram klājas, sniegt palīdzīgu roku grūtā brīdī. Lai arī dzīvojam vienānovadā, ikdienā satikties neiznāk tik bieži.Uz tikšanos nākamajā pavasarī!Ausma Čīmarīkot līdzīgus pasākumus, lai gan varētu vēlēties, lai mālpilieši būtumazliet atsaucīgāki pasākumu apmeklētāji.Liela pateicība koncertuzveduma iniciatorei Ingai Žvīgurei unMālpils Kultūras centram. Bet jo īpaši pateicamies Mālpils muižasdarbiniekiem!Jānis Feldmanis, “Notici sev!” valdes loceklisRīgas apriņķa pensionāru padomju priekšsēdētāju seminārs Mālpilī22.maijā Mālpilī notika Rīgas apriņķa pensionāru padomjupriekšsēdētāju sezonas noslēguma seminārs. Šogad par semināravietu bija izraudzīta Mālpils. Galvenās seminārā pārrunātās tēmasbija – vai atbalstīt priekšlaicīgās pensionēšanās likvidēšanu. Ka,paralēli šim jautājumam, būtu jārunā par programmu veidošanucilvēkiem pirmspensijas vecumā, kuras nodrošinātu viņiem iespējusaglabāt savas darba vietas, jo daudzi priekšlaicīgi pensionējas tikaitāpēc, ka tiek atlaisti no darba. Tika diskutēts arī par pensionēšanāsvecuma pagarināšanu. Lielākā daļa pensionāru saprot, ka tas irneizbēgami. Visā Eiropā pamazām kāpj pensionēšanās vecums,un šajā situācijā arī Latvijai nav citu alternatīvu. Tika runāts arī parto, ar kādiem priekšlikumiem piedalīties republikas pensionārupasākumos.Uz semināru Mālpilī cilvēki bija sabraukuši ļoti kuplā skaitā.Semināra noslēgumā bija ekskursija pa Mālpili ar viesošanosMālpils muižā un pienotavā. Viesiem bija ļoti pozitīvas atsauksmespar šo dienu Mālpilī.Mālpils novada pensionāru padomes priekšsēdētājasEdītes Salenieces stāstījumu uzklausīja Esmeralda Tāle

10ProjektiMālpils Vēstis Jūnijs 2012Krustcelēs starp Eiropu un ĀzijuMālpils Profesionālās vidusskolas skolotāju un audzēkņuComenius projekta “Mācības uzņēmumā” pēdējā sapulcenorisinājās no 27. maija līdz 1.jūnijam – tūristus vilinošajā valstī –Turcijā.Uz projekta partnera skolu Budžakas pilsētā bija iespēja dotiesD. Kursītei, V. Mihejevai, T. Ģēvelei un ēdināšanas pakalpojumu1.kursa audzēknei E. Ločai, kas bija sagatavojusi mācību stundupar salvešu locīšanu pārējiem projekta dalībniekiem.Turki ir izslavēti ar savu viesmīlību, par ko mēs visi varējāmpārliecināties. Mēs katru dienu izbaudījām kā svētkus, jo projektapartneri par visu bija parūpējušies. Daudz emocionāli brīžitika piedzīvoti, jo katrs dalībnieks saprata, ka tā ir pēdējā kopīgāVisi kopātikšanās, pēdējā šādā sastāvā. Vēl emocionālāku šo sanāksmipadarīja tas, ka tā notika valstī, kas lielākajai daļai cilvēku asociējasar brīvdienām, ar sauli un atpūtu pie jūras. Bet ne tikai tas šajā valstīir īpašs. Turcija ir valsts, kuras vēsture, atšķirībā no daudzām citāmmūsdienu valstīm, sākusies līdz ar senajām civilizācijām, caurvijusiesgrieķu un romiešu laikam un piedzīvojusi Osmaņu impērijasvaldīšanas laiku. Senā vēsture un, it sevišķi, Romas impērijas laiksir atstājis neizdzēšamas pēdas valsts arhitektūras pieminekļos un,dažbrīd, apmeklējot iespaidīgos apskates objektus – Sagalassosseno pilsētu un Aspendos amfiteātri, mums radās dīvaina sajūta, itkā mēs atrastos Romā nevis kādā no Turcijas pilsētām.Vēl viens pieminēšanas vērts ir fakts, ka lielākā Turcijas pilsētaStambula ar 13 miljoniem iedzīvotāju (Latvijā ir 2 miljoni!) nav valstsgalvaspilsēta jau no 1923.gada, bet gan Ankara, kas atpazīstamībasziņā krietni atpaliek no Stambulas un savu statusu iemantojusi vientāpēc, ka atrodas valsts vidienē.Iespaidi par piedzīvoto nav mazāki arī pārējiem projektadalībniekiem. Ar pozitīvām emocijām dalās skolotāja Vera:“Turcijā es biju pirmo reizi un man ļoti interesēja, cik Āzijas taututradīcijas un kultūra atšķiras no Eiropas kultūras un tradīcijām.Pārsteidza cilvēku sirsnība un viesmīlība. Ļoti skaista, akmeņainazeme, ar lielu augu un puķu daudzveidību un krāšņumu. Un,protams, saule, jūra un debess zilums. Ļoti daudz arhitektūraspieminekļu, kuri saglabājušies no senajiem laikiem un kurus turkicītīgi aizsargā. Turcija ir sapņu zeme, kuru vajag apmeklēt vismazvienu reizi dzīvē.”Savas izjūtas neslēpj arī Elīna:“Brauciens bija interesants un arī izglītojošs. Cilvēki ir ļoti laipni,pretīmnākoši un izpalīdzīgi. Bija noorganizēti daudzi interesanti apskatesbraucieni. Man patika skaistā daba, jaukie cilvēki un labipavadītais laiks.Bija prieks, ka mūsu veidotajā workshopā piedalījās ne tikaiskolēni, bet arī skolotāji. Jaukas bija atsauksmes no Portugālesskolotājiem un Turcijas skolas direktora, kuriem patika salvešulocīšana. Visiemīļotākie locījumi bija Elfa zābaciņš un Ūdensroze.Paldies saku skolotājiem un skolas vadībai par iespēju piedalītiesComenius projektā un par jaunas pieredzes un zināšanu iegūšanu.Īpašu paldies saku skolotājai Dacei Kursītei par palīdzību, VeraiMihejevai un Tālivaldim Ģēvelei.”Kopumā projekta gaitā mācību nodarbības partnerskolās irsagatavojuši un novadījuši gandrīz 20 mūsu skolas audzēkņi. Tasir devis dziļākas zināšanas gan skolā apgūstamajā profesijā, ganangļu valodā, gan arī ļāvis paskatīties uz skolotāja darbu no citaspuses: nebūt nebija tik vienkārši izstrādāt tik interesantu nodarbībusaturu un novadīt stundas tā, lai noturētu gandrīz 30 ārzemjuskolēnu uzmanību.Mālpilieši Turcijas partnerskolāPēc saulainā brauciena bija grūti atgriezties Latvijā, kas mūssagaidīja ar drēgnu un lietainu laiku, bet, cerams, ka mēs vēlvarēsim priecāties par vasaru, kas ir tikai sava pilnbrieda sākumā.Atgriežoties pēc vasaras brīvlaika mums noteikti būs vēl daudzideju, kā padarīt dzīvi interesantāku un daudzveidīgāku un iespējasiesaistīties vēl jaunās šāda veida aktivitātēs, kas tiešām bija interesantspiedzīvojums visiem projektā iesaistītajiem cilvēkiem.Elīna iejūtas skolotājas lomāJauku vasaru visiem novēlot,Dace Kursīte

14Turpinājums no 13. lpp.dabūjuši toreiz uzvārdu Tā viņi te dzīvojuši untīstījušies. Kā jau parasti, vecu veciem bijuši padesmit, divpadsmit bērniem ģimenēs, bet, kurviņi izklīduši, tas nav zināms. Ir tikai zināmstas, ka katru gadu Saldus rajonā visi Lauvaslasās kopā, un tur sabrauc ap 120 Lauvām.Visi mēs skaitāmies pie Suntažu draudzes,jo Juglas upe bija ar Mālpili robeža. Liels placisSuntažu kapos – tur kādi 12 kapi mums ir, betviens kaps – šodien tas ir kapu vidū, bet toreiz,senos laikos, atradās aiz kapu sētas. To cilvēkunav atļāvuši glabāt kapsētā. Viena versija, kaviņš izdarījis pašnāvību, otra versija, ka pilnīginoliedzis Dievu un nav ielaists kapsētā – kā jauķeceris. Šodien tas kaps kapu vidū atrodas –1602. vai 1612.gadā uzraksts, kad viņš glabāts.Ķiceri izpirka no muižas 100 ha. Vecamtēvam(“Ķiceru” saimniekam) bija septiņibērni – piecas meitas un divi dēli. Visas meitas,kā jau meitas, dabūja pūra naudu unaizprecējās. Viena meita “Miglās” – viņa bijaSīlis, otra turpat “Vildēnos” – Emīlija – tā bijaLasis. Pēc tam viņa pārgāja uz Miglām dzīvot,tāpēc iesauca par Miglas Emīliju. Pārējās citur.Un divi brāļi – viens mans tēvs un otrs –tas dabūja tēva mājas un palika “Ķiceros”.Vecaistēvs pārdalīja zemi uz pusēm – manamtēvam 50 un otram dēlam 50 hektāri. Nutā viņi te saimniekoja. 1930.gadā uzcēla šomāju – “Tālavas” – vai nu pats tēvs cēla, vaiar vectēva palīdzību. Vecotēvu un vecomāti esjau vēl piedzīvoju. Viņus nepaņēma 1941.gadā,viņi te palika. 1944.gadā bēga uz Kurzemi arvisiem bēgļiem un tad atkal atpakaļ. Tad viņitika “Ķiceros”, savā mājā, nenāca te nemaz uz“Tālavām”.1933.gadā tēvs atveda sievu no “Valteimiem”,no Mālpils – Rozentāli Emīliju. Viņabija garīgi dziļa, izglītota un inteliģenta. Viņabijusi skaista meitene un daudz pielūdzējubijis – Bendzemnieku Vilis, tad vēl viens unmans tēvs – mans tēvs uzvarēja. Braukušivienreiz zirgā, kā jau tajā laikā jaunieši. Bijisdzeramais, bet nav bijis no kā dzert, glāzītenav bijusi. Novilkuši mammītei kurpi no kājasun dzēruši no viņas kurpītes. Pēc nostāstiemun arī fotogrāfijām var redzēt, ka jaunieši paizejamām dienām ļoti sagājušies savā starpāun braukuši ar zirgiem. Iejūdz ratus – seru ratus– tādus garus, kur labību ved. Iejūdz divuszirgus – bija divjūdzamie un vienjūdzamie serurati. Parasti Ķiceros iejūdza divus zirgus unaiziet – “Miglu”, “Vildēnu”, “Bendzemnieku”,“Jancēnu” jaunatne – pilni rati un brauc. Tadkādā šķūnī viņi dzied un dejo, un priecājas.Spēlē akordeonu vai garmošku, kas nu kurambija, nerunājot jau par tādām reizēm kāLieldienas un Jāņi – tad vispār notika apkārtbraukāšana. Tagad tas ir apklusis, bet agrākļoti braukāja, pat kolhoza laikā, es nevarupateikt atļāva vai ne, bet, kad dzīvoju Allažos,atceros, tad Jāņus nosauca par Apsējībassvētkiem, lai nebūtu pretvalstiski. Meijas,līgošana, viss kā pienākas. Mašīnā pilna kulbavai traktora piekabē braukāja pa mājām riņķīlīdz rīta gaismai – saule jau lielā gabalā, kadno rīta atbrauc mājā.Tēvs saimniekoja un bija ļoti sabiedriskscilvēks, līdz ar to ne vienreiz vien kreņķussavai kundzītei darījis, jo bijis izskatīgs,smuks, un meitenes lipušas riņķī. Viņš koriSidgundā dibināja, teātri spēlēja, un aizsargsVēsturebija. “Zemnieku Savienībā” bija. Par to vissviņa lietā arhīvā. Brālēns zināja stāstīt, par cikviņš vecāks, un brālis Juris arī, ka aramzemetēvam nav bijusi daudz, cik labībai, jo ap14 govīm bija, četri zirgi – divi darba zirgi – lieli,dūšīgi, kas vilka arklu, viens izbraucamais unviens saimniecības zirgs. Juris atceras, ka bijiszirgs Ješka – tāds mierīgs, ar vienu aci. Ar tomeitas vai sievieši katru rītu veduši pienu.Liela saimniecība tēvam nebija, bet arto naudu pietika, lai izdzīvotu ar 14 govīm.Vienīgais produkts bija piens, ko viņi katrurītu ar zirgu Ješku veda uz piena savākšanaspunktu “Mālupēs”.Emīlija Lauva 1933. gadāGalvenais jau tas, ka tēvs bija aizsargs. Viņalietās – nopratināšanas protokolos – ir ļotiinte resanti, man ir šaubas, vai tēvs prata krievuvalodu labi, jo viņam nevarēja būt saska re arkrievu valodu Latvijā, bet pratināšanas protokolsir sastādīts Soļikamskā krievu valodā. Todarīja Latvijas čekists, kas mācēja latviski.Mūs 1941.gada 14.jūnijā no mājām izvedavisus kopā, bet Suntažos, lādējot lopu vagonos,tēvu no mums jau atšķīra Viņš vēl esotpieskrējis Rīgā pie mūsu vagona, bet atrautsatpakaļ. Tēva pratināšana (pēc arhīva dokumentiem)notika 1942.gada 18.februārī, bet17.aprīlī jau viņu nošāva. “Troika” piespriedanāves sodu kā pretvalstiskam elementam.Pratināšanas protokolā ir rakstīts (tulkojumsno krievu valodas) – “Lauva Voldemārs,cēlies no kulaku dzimtas, pats ir kulaks unekspluatējis darbaļaudis, viņš 1927.gadālabprātīgi iestājies aizsargos un pastāvējis tajālīdz pat tās likvidēšanai 1940.gadā, kā arī ir bijiskulaku organizācijas “Zemnieku Savienība”biedrs un pēc padomju varas nodibināšanas1940.gadā Latvijā piedalījies nelegālās aizsargusapulcēs.” Apsūdzība sastādīta 1942.gada9.martā Soļikamskā.Ar to pietika, lai līdz 1940.gadam neatkarīgasvalsts – Latvijas – pilsonim, kārtīgamzemniekam, četru mazgadīgu bērnu tēvam,Latvijas patriotam un aktīvam, gudramcilvēkam, okupanti piespriestu nāves sodunošaujot, ko arī viņi 1942.gada 17.aprīlīMālpils Vēstis Jūnijs 2012izpildīja. Tā arī protokolā rakstīts – nošaut, betpersonīgo mantu – konfiscēt.Ir izkopēti iesniegumi no arhīva, ko sniegušivietējie iedzīvotāji – Zuters un Meidrops parvisiem aizsargiem un viņu ģimenēm – Gruntino “Vildēniem”, Lauvu no “Tālavām”, BlodziņuArtūru, Lāci Pēteri, Graudiņu Augustu,Blodziņu Vili, un citiem. Visa sūdzēšana notiek1940.gadā. Par tēvu nebija nekādas ziņaslīdz pēdējam. Līdz pēdējam mirklim melojaKrievijas varas orgāni, un tā arī mammīteneuzzināja patiesību par tēvu. To uzzināju estikai tagad, kad biju arhīvā. Mammīte, kadviņa 1957.gadā atbrauca no Krievijas mājās,1958. adā aizgāja uz dzimtsarakstu biroju, turviņai izsniedza par tēvu ziņu, ka viņš 1944.gadāmiris no zarnu vēža. Tā viņa nomierinājās, bet,tagad izrādās pavisam kaut kas cits. Nekasnesakrīt. Līdz pēdējam brīdim čekas un padomjuvaras ierēdņi meloja. Par visiem tiemapvainojumiem pratināšanas protokolā (protokolsir uz 8 lapām) tēvs atzīst savu vainupilnībā, rakstīts – “Ja priznaju svoju vinu, japriznaju svoju vinu”(es atzīstu savu vainu).Vienā jautājumā tikai, ka viņš it kā vajājis unpat fiziski izrēķinājies ar vienu zemnieku,kas bijis labs padomju varai, tēvs saka: “Nees kādu vajāju, ne es kādam pirkstu pielicis.”Tad atkal pratinātājs saka: “Vi vrjoķe.U nas jesķ sveģeņije, čto vi eto ģelaļi.”(“Jūsmelojat, mums ir ziņas, ka jūs to darījāt.”)Tā kā tur viss bija vienos vārtos – kā gribēja,tā noformēja. Viss, protams, notiek krievuvalodā, arī paraksts katrā lapā apakšā –Lauva – ir vienādā rokrakstā ar to rakstīto.Esmu pārlicināts, ka ne tēvs rakstīja, ne tēvsto protokolu saprata, ko viņam lasīja. Neviensviņam to netulkoja. Tik daudz prāta čekistiembija, ka šos dokumentus “sacepa” jau sennošautiem cilvēkiem. Tomēr to respektēja,ka kādreiz var saukt pie atbidības un, laikaut ko varētu pēc tam uzrādīt, tika “sacepti”šādi pratināšanas protokoli, kuros notiesātieatzina savu vainu pilnībā. Tautas ienaidnieki,protams, bija jānošauj.Tā noslēdzās mana tēva dzīve šajā saulē.Mammīte ar mums visiem četriem, jo1940.gadā piedzima ceturtais puika – Mārtiņš,palika viena. Es nezinu, cik daudz mammītepaņēma mantas līdzi, cik drēbes, to esnemāku spriest, brālis Juris arī to tā nevarpateikt. Man brauciens uz Sibīriju nav atmiņānemaz. Kā tur mums gāja? Juris vienu otrureizi atceras, ka vilciens ir apstājies pļavās,neapdzīvotā vietā un izlaiduši mūs ārā savasdarīšanas nokārtot un mirušos aprakt, kasvilcienā bija miruši. Un vēl bijis tā, ka vienubrīdi vilciens gājis lielu gabalu atpakaļ,pieaugušie jau nopriecājušies – vai, Dieviņ,mūs ved atpakaļ uz Latviju, bet izrādījās, ka,kā jau Sibīrijā, bija tikai viens sliežu ceļš. Bijasācies karš, un jādod ceļš armijas ešalonam,tāpēc mūsējam vajadzēja braukt krietnu gabaluatpakaļ, lai tiktu no sliedēm nost. Visi priekibija vējā. Brālis atceras šo atpakaļbraukšanuun vairākas stāvvietas, kur tikai izlaiduši, betzaldāti uzreiz visus aplenkuši. Mēs esot aizvestiuz Krasnojarsku, tad uz Kansku, un noKanskas esam vesti automašīnā un izsēdinātivienā sovhozā pie kādas barakas. No kopējāsbarakas mums ierādīta viena istabiņa. Barakājau bijušas nāras. Mamma gājusi darbā, vedusiar vēršiem ūdeni no upes uz fermu. Ļotiprimitīvi – ar spaiņiem smēla un lēja mucās

Mālpils Vēstis Jūnijs 2012 Vēsture15Valdis, Juris un Jānis Lauvas pēc atgriešanāsno izsūtījuma 1946.gadāiekšā, tāpat arī atkal ārā. Priekš tādas sīkassievietes tas bija smagi, lai gan, es domāju,mammīte tāpēc izdzīvoja visas tās mokas, kaviņa jau Latvijā lauku darbus strādāja – govisslauca un bija savs rūdījums, viņa laukosaugusi, nebija tā kā Benjamiņas kundze –aiz brauca uz Sibīriju un nekā nemācēja.Mammīte vasarā vedusi ūdeni, bet ziemā bijadzīta mežā kopā ar vīriem gāzt mežu, kā jau –ar rokas zāģi toreiz zāģēja un ar cirīti cirta zarus.Es tikai šodien kaut ko tādu varu apjēgt,ko tas nozīmēja priekš tādas sīkas sievietes.Neiedomājami, kā var cilvēks to izciest. Tas irārprāts. Pirmo vasaru viņa gājusi aiz sādžasplūkt zāli, ko varīt kaut kādas zupas mums, josādžā jau mājas no vietas, un pie tām viņa zālineplūca. Vietējie puikas ķircinājuši: “Emiļa –korova, Emiļa – korova!” Ka zāli ēd. Tad viņaslēpusi zāli starp brunčiem, kad pienākusi piesādžas, lai neredz. Nesusi zāli mājās.Mammīte saslima, viņa vairs nebija spējīgastrādāt, un mūs pārsūtīja uz Džeržinsku (tasbija turpat blakus). Juris atceras, ka tur bijatrīs ielas, bet man palikusi prātā viena – kājau parasti sādžās – iela pa vidu un gar abāmpusēm mājiņas. Aiz tām mājām dzīvošanaimums smiltīs ierādīja vienu bedri – tur mēsvarējām apmesties. Kā tā bedre bija radusies,nezinu, bet bija vēl karsts laiks, mamma,pati slima, vārga un badā būdama, vilka nomeža zarus (netālu bija mežs), vilka zarus unpārsedza daļu tās bedres, lai mums kaut cikbūtu ēna. Šausmīgākais stāvoklis viņai – četribērni, gandrīz visi uz rokām vēl ir, un ko ēstnav, kur dzīvot – nav, zem klajas debess, vilkažagarus, klāja bedrei pāri...Mazais Mārtiņš – viņam jau tad bija 10 mēneši,varēja ēst, bet nebija ko ēst, nerunājotnemaz par pienu no mātes krūts. Viņš bijabriesmīgā badā un jau tāds bezcerīgs. Tadviena kaimiņiene – Lidijas tante – sacīja: “Tānevar, bērns jānokrista.” Paķērusi mūsu mazobrālīti un aizskrējusi uz baznīcu. Baznīca tailaikā Džeržinskā bija, bet kādas tās ticības, ejnu zini. (Mammīte pati to vairs nevarēja izdarīt,viņa no bada un nespēka gulēja un bija lemtanomiršanai). Kad Lidija atnākusi atpakaļ, tadjau Mārtiņš bija miris. Netālu kapsētā turpataprakts. Mēs esot gājuši ubagot – daži ir devušimums ko paēst, citi dzinuši projām, teikuši –fašisti. Nav pat maziem bērniem devuši paēst.Man toreiz bija tikai trīs gadiņi. To mammīteman stāstīja, kad Latvijā atgriezās. Es jaunezināju, ka toreiz, tā staigādams ubagot,esot bijis sadraudzējies ar vienu sievieti, kurastrādājusi ēdnīcā. Tā mani pastāvīgi pabarojusi.Laikam tāpēc, ka viņai pašai bijuši mazibērni mājās, un es gandrīz katru dienu dabūjukaut ko ieēst. Šī labā sieviete vēl iedevusi līdzikaut ko bišķiņ, lai aiznes brāļiem. Protams,ne katrreiz, jo tur jau arī bija stingri noliegtssniegt mums, fašistiem, kādu palīdzību. Mumsbija paredzēts nomirt. Tā nu mēs dzīvojāmtajā bedrē. Līdz pašam rudenim tas tomērnebija. Blakus mums bija latvieši – Blauvas(viņi Allažos dzīvo), tiem bija zemnīca. Viensdēls bija lielāks, es nezinu, vai vīrietis kāds pieviņiem bija un kāpēc, bet viņi bija uztaisījušizemnīcu, un tad mēs pārvācāmies pie viņiem.Zemnīca kā jau zemnīca – ar velēnu jumtu.Ziemā durvis ciet tajā lielā aukstumā. Mēsgulējām Maza krāsniņa bija, ko kurinājām,bet tur bija šausmīgi daudz blaktis – ēda mūsnost, miljons tās blaktis tur bija. Mammītenevarēja vairs neko – bija nolemta miršanai.Tad ar kādas krievietes palīdzību viņu dabūjaslimnīcā. Tikai tagad, viņa nebija to stāstījusisīkumos, es izlasīju un izkopēju iesniegumuno viņas lietas, kas 1948.gadā rakstītsKirkenšteinam uz Latviju – mammīte lūdzviņu reabilitēt un laist mājās pie bērniem,ka viņa ir slima un gandrīz veselu gadu navstaigājusi. Ar treknu tinti uz mammītes ieniegumair uzrakstīts – “Otkazaķ!” (Atteikt!).Vai to pats Kirkenšteins rakstījis vai kads cits,bet Latvijā tas ir uzrakstīts. Mammīte turējāstikai vēl savu bērnu dēļ. Viņai to dzīvību aizmatu galiem izvilkaZināmā laikā veda uz veikalu maizi un Jurisgāja maizītei pakaļ – tas bija tad, kad mēs vēlnebijām bērnunamā. Vienā reizē Juris nākmājā no veikala priecīgs – mašīna nobraukusisunīti un viņš paņēmis to, nu mums vienulaiku bija gaļa ko ēst, toties, to suni nesdams,pazaudējis puskukulīti maizes, cik nu tā normabija iedota. Juris to ļoti pārdzīvoja. Bija arī tā,ka viņam vietējie lielie puikas atņēma maizi.Bezkaunīgi. Mēs bijām viņu acīs fašisti. Arī viņibija nobrīdināti, ka nedrīkst nekādu palīdzībudot, ka mēs esam iznīcībai lemti. Mēs tikāmbērnunamā, bet tas bija tikai bāreņiem. Turpārsvarā bija izsūtītie bērni, varbūt arī kādsvietējais, to es nemāku teikt tādā vecumātoreiz būdams, bet mums bija piekodināts,ka nedrīkstam teikt, ka mums ir māte. Tikaitāpēc mūs bērnunamā uzņēma. Mammīteiesniegumā raksta, ka mēs paši it kā kaut kurgājuši un lūgušies, lai mūs paņem bērnunamā,lai iedod ēst, un tad ar kaut kā palīdzību mēsbērnunamā tikuši, bet viņa jau tajā brīdī bijaslimnīcā, kā saka, uz nāves gultas. 1942.gadavēlā rudenī vai 1943.gadā mēs, trīs brālīši,nonācām bērnunamā. Tur bijām līdz 1946. gadam,kamēr mūs izņēma un veda atpakaļ uzLatviju. Man palikusi prātā ziema, tas droši vienatkārtojās katru ziemu, tāda liela priekštelpaun pa malām visriņķī tai priekštelpai istabiņas,kur bija gultas. Mums uz visiem trim bijaiedo ta viena gultiņa, jo es tik to atceros, kaļoti bieži gulēju zem gultas – pagultē. Jurisar Valdi kā vecākie gulēja gultā, bet mēs arValdi mainījāmies. Tad viņš zem gultas, tades, jo bija šaurās dzelzs gultiņas, nevarēja visisagulēt. Kad bija lielie sali ziemā, priekštelpābija novietota liela muca – viņa varēja būt uz1000 litriem, to kurināja, pastāvīgi tā bija sarkana.Tajā pašā lielā priekštelpā vienā galā bijakrāsns. Krāsns tāda īpatna, bet ļoti vienkāršimūrēta – no mutes taisni skurstenī eja un tad,kā jau puikas, mēs līdām krāsnī sildīties. Pēcizkurināšanas tur varēja divi ielīst, blakus ciešiatsēsties, galvas uz skursteni ārā un sildīties,tomēr ilgi nedrīkstēja sēdēt, jo bija jādod vietanākošajam rindā stāvētājam. Ziemā bija ļotiauksti, vairākās istabās nebija krāsnis, taddurvis turēja vaļā, lai no lielās priekštelpassarkanās mucas siltums ieplūstu istabiņās.Kad mammīte jau bija iznākusi no slimnīcas(viņa bija pieņemta pie kādas ebreju ģimenesDžeržinskā), tad mēs divatā ik pārsvētdienasdrīkstējām pie viņas iet un apciemot, tikaibija jāsaka, ka iet pie tantes ciemos. Nevarējateikt, ka pie mammas.Es nemāku teikt, cik tur labi vai sliktibaroja bērnunamā, tas nav palicis man atmiņā,bet mēs, puikas, gājām kilometriemapkārt vasarās sirot un rudeņos ābolus zagt.Bija tur tādi meži ar plūmēm, vai tās bija tāsaucamās kaukāza plūmītes? Es tikai zinu, katās bija ļoti asas. Mēs pie jakām šuvām klātiekškabatas, kur plūmes sabērt, lai vairākvar paņemt līdzi. Vasarās bija ļoti karsts, turkontinentāls klimats, un mēs bieži gājāmpeldēties. Interesanti, tur nešķiroja vīrietis vaisieviete, puika vai meitene – visi upē gāja kailikā Dievs radījis. Tur tāda kautrēšanās nebija,vismaz mums, bērniem, ne. Mēs plunčājāmiesun peldējāmies.1946.gadā mūs veda uz mājām, uz Latviju.Mūs aizveda atpakaļ uz Kansku, tur mūsievietoja kurlmēmo skolā un kādu laiku turdzīvojām. Kurlmēmo skolā bija komplektēšanaspunkts, kur saveda no daudzāmvietām bērnus no bērnunamiem un tad, kadbija kaut kāds ešalons salasīts, mūs salādējatādos pašos lopu vagonos un veda mājās. Labulaiku mūsu vagons stāvēja Maskavā, vairākivagoni bija nokabināti nost malā. Silts laiksbija, un tajā vagonā, kā jau stāvot vagonam,turpat visi arī kārtojāmies. Viss bija zem vagona,tās smakas riņķī briesmīgas, zem katravagona čupa parādījās līdz pat vagona grīdai.Neviens tur neko netīrīja. Vagonā vienu stūripiekrāmēja pilnu ar maizi – ķieģelīti. Maskavāapģērba tajos saucamajos “staļina uzvalkos”.Ir fotogrāfija, kur mēs visi trīs fotografētiMālpilī, “Būņās.” Toreiz, 1946.gadā “Būņās”dzīvoja fotogrāfs, un kāds bija ierosinājis, kamums noteikti vajagot aiziet tādiem nofotografēties,lai paliktu piemiņa. Tādi mēsatbraucām no Krievijas, bet vai mūs apģērbaKanskā vai Maskavā, es to neatceros, bet nufakts, ka tās nebija mūsu drēbes. Tagad dokumentosvar lasīt, ka Latvijai bija jāsamaksāKrievijai 3000 rubļu par katru uz Latviju atvestobērnu – jāizpērk par turēšanu. Redz, mēstur daudz apēduši un skādi izdarījuši Krievijai.Mammīte palika, viņu vēl neatbrīvoja. Rīgasstacijā gaidījām, vai mūs kāds ņems, neņems,nāks kāds, nenāks? Neviens nenāca, mūs aizvedauz bērnunamu. Tur mēs nodzīvojām pārisnedēļas, un tikai ap Jāņiem mūs izņēma noTurpinājums 16. lpp.

16Turpinājums no 15. lpp.Emīlija Lauva izsūtījumā, 1944. gadābērnunama un atveda te uz “Ārupēm”, kur toreizmammas brālis dzīvoja. Tā jau bija vasara.Tie bija mani pirmie Jāņi, ko atceros. Rudenīes sāku iet pirmā klasītē, Juris – trešā vaiceturtajā, Valdis – otrajā. Lai gan Juris savāsliecībās raksta, ka mēs savstarpēji Sibīrijārunājuši latviski, es to stingri apšaubu, jo es,atbraucot uz Latviju 1946.gadā, nemācējunevienu vārdu latviski. Tātad ar mani nevienslatviski tur nerunāja. Man nav saglabājiesneviens rakstu gals par to, ka es pirmo klasipabeidzu izsūtījumā. Vai vispār tādas liecībastur bija?Skolas laiks pagāja Sidgundas skolāPa ziemu dzīvojām internātā. Trešo klasino septembra līdz martam nogāju Allažuskolā. Allažu skolā es arī biju ļoti “iecienīts”jeb, pareizāk sakot, tur bija viena skolotāja,kā saka, nepareizi manī iemīlējusies. Viņarakstīja par katru mazāko nieku uzdevumuburtnīcā piezīmi vecākiem. Man tā uzdevumuburtnīca bija pierakstīta pilna – apakšā zemtrešdienas, zem sestdienas, aizmugurē –viss pilns, skolas ziņojumi vecākiem – pilns,piezīmes – pilns. Viss, viss bija pilns, bet esto nerādīju saimniekam, tomēr parakstusvajadzēja. Skolotāja redz, ka paraksti nav unnav, viņa paņem to burtnīcu un iedod lielākiemzēniem, kas dzīvoja kaimiņos. Un šie zēnimanu uzdevumu burtnīcu aiznes un iedodsaimniekam – manas mātes tantes dēlam, piekura to gadu dzīvoju un pa vasarām strādāju.Viņam pašam bija četri bērni, es biju piektais.Es dzīvoju saimnieka vecīšu istabiņā. Atnācuno skolas un tajā vecīšu istabā iekšā – mācījostur un sēdēju. Vienā jaukā dienā es atnākumājās, saimnieks saka: ”Parādi uzdevumuburtnīcu!” Es saku: “Nav, skolotāja paņēma,neatdeva man”. Ak, neatdeva man? Viņš uzreizizņem to uzdevumu burtnīcu, tur bija arīkāds divnieks, bet galvenais – tās piezīmes –pilns ar tām piezīmēm. Viņš uzreiz siksnu nobiksēm ārā, mani padusē iekšā un zvetē, unzvetē. Nu tas tā pirmo reizi, es neatceros, vaiviņš bikses man novilka, vai pa biksēm zvetēja.Nu nākošreiz, es jau arī neesmu muļķis, tagadviņš man to uzdevumu burtnīcu prasa katrudie nu, nu un piezīmēs, bez šaubām, turpinājāsļoti bieži un kā piezīme, tā siksnu no biksēmVēstureārā un atkal mani zvetē. Es domāju – pag, pag.Kā atnāku no skolas, bija jāpārģērbjas – skolasdrēbes jānovelk un mājas drēbes jāuzvelk, jobija jātaupa. Es nenovelku skolas bikses nost,bet mājas bikses virsū uz tām skolas biksēm,lai man būtu biezāks, jo zinu, ka šovakar jaubūs. Gāju ārā no istabas jau vakarā, kad viņabērni otrā galā jau guļ. Šis kā man pirmo reiziuzšauj, tā es bļauju. Šis saka: “Nebļauj, bērnuspamodināsi, nebļauj, bērnus pamodināsi!”Ahā, man atkal skola rokā. Es bļauju vairāk.Šis pārtrauc sist. Tā tas turpinājās.Vasarā pirmo gadu pie viņiem ganījucūkas, pēc tam pēdējos gadus – līdz 1949. gadam– govis, Siena laikā visi mani ņēma līdzi,man bija jābrauc ar zirgu grābekli, kad viņikrāmēja sienu, man bija jātaisa vezums unjāmīda pants. Piecos no rīta trieca augšā, līdzbrokastīm jau pāris vezumi iekšā. Man tadbija desmit gadi. Tad braucām uz pļavu ārdītun kasīt, un krāmēt. Pavasarī un rudenī govsaplokā man bija jāgana cūkas un nedrīkstējaļaut viņām rakt. Nemaz nedomāju, ka cūkasir tik grūti ganīt – ļoti nepaklausīgas. Reizes,kas man palikušas prātā – tā cūka man pazudusi,izlīdusi pa kārts apakšu un pazudusi,bet es nevaru iet viņu meklēt, jo man pārējāsjāvaktē, lai nerok un es, nabaga puika, gājuun mēģināju atlīdzināt atpakaļ to velēnu, kurviņas izrakušas, lai neredz, ka rakušās. Nākpusdienas laiks, saimnieks atver kūts durvisvaļā – “Dzen iekšā! Kur cūka? Cūka nav!” Es,kā jau vasarā, pliks, vienās sporta biksēs, betšim tāda siksna – sedlūku siksna rokā, šis –žlarkš man pa muguru –“Kur cūka? Ej, dzenno dārza ārā!” Tā vietā, lai viņš aizietu, izdzītu,viņš nāk tagad mani sist, bet pa to laiku cūkadivreiz lielāku skādi sataisījusi dārzā. Bijaļoti krasi izteikts, ka es biju pabērns, jo tiemčetriem bērniem, tiem vecākais dēls bija gadujaunāks par mani, viņiem nekas nebija jādara.Man vajadzēja iet kopā ar lielajiem strādāt –sevišķi sienu, bet pusdienas laikā, kad govis iriekšā, tad jāiet dārzā lapas jālauž, jākapā. Manarī vēl gribējās paskrieties ar tiem bērniem.No bērnu puses attieksme bija ļoti draudzīga –spēlējāmies. Nevarēja teikt, ka saimnieks bijanežēlīgs, bet tā tas bija Audzināšanas metode?Pret paša bērniem jau viņš tā neizturējās, tikaipret mani – gan ziemā, gan vasarā sita.Toreiz jau es to nesapratu, tagad es zinu, kabiju pabērns, lai gan dzīvoju pie radiniekiem.Labāk kā Sibīrijā jau bija – vismaz paēdis.Saim nieki bija ļoti ekonomiski, es gāju trešāklasē, kad man rudenī uzšuva mēteli, ar to esnobei dzu skolu septītā klasē Sidgundā. Uzšuvaman mēteli no lauku vadmalas – rokas vismaz20 cm aiz pirkstu galiem un garumā līdzpotītēm, vate iekšā. Kamēr es aizgāju tos sešuskilometrus līdz Allažu skolai, es biju slapjš,mētelis bija tik smags, es nevarēju viņu panest.Septītā klasē – tad piedurknes bija 15 cm parīsām un mēteļa garums stingri virs ceļiem...Pēdējos gadus Sibīrijā mammītei (viņadzīvoja kopā ar vienu izsūtīto latvieti) bija savamājiņa un dārziņš Viņai vienmēr dārziņš bijisapkopts, viss izaudzis ļoti cēls un skaists, betturpat blakus kaimiņienēm nu nekas neaug,nekas, viss aizaug ar zāli. Un tad tās teikušas:“Nu Emiļa – eta kolduņa.” Ka viņai viss tādsliels izaug – kartupeļi lieli, tā zeme tur diktiauglīga bija.1957.gadā mammīte atrakstīja mums, kaviņa brauc mājā. Visi nosprieda, ka man jāietMālpils Vēstis Jūnijs 2012viņa sagaidīt un jāved uz Šķiliņu, jo Rīgā uzreizkur palikt nebija. Mēs radus nebijāmuzmeklējuši un neviens mums nepieteicās.Mammīte Jurim no Maskavas bija uzsitusitelegrammu kad, cikos, ar kuru vilcienu unkurā vagonā viņa būs. Kad pienāca Maskavasvilciens, es nostājos pie vagona priekšējāmdurvīm. Es stāvēju un skatījos, kura varētubūt mammīte – hm, tā tā kā par vecu, tā tā kāpar jaunu. Kāda viņa var izskatīties? Nemaztā priekšstata nav. Kāda mana māte ? Tā tačunevar būt..., tā arī galīgi nevar būt... Tā esskatījos virsū tām sievietēm, bet visas pagājaman garām. Skatos, jau iet uz beigām un kāpjpēdējie cilvēki ārā. Nu nav, es domāju, ko laitagad daru? Palaidis garām būšu? Te uzreiz:“Jancīti!” Jā, mamma izkāpusi pa aizmuguresdurvīm, nāk pa peronu uz priekšu, pienāk manklāt. Viņa bija mani pazinusi. Es viņu nepazinu.Es viņu nevarēju uzrunāt uz “Tu”, un ilgu laikuman viņu gribējās uzrunāt uz “Jūs”. Laikamjau tāpēc, ka augām vieni. 1957.gadā man bija19.gadi, un no trīs gadu vecuma man atmiņānebija daudz palicis. Es vienmēr viņai centosnostāties priekšā, kad gribēju uzrunāt. Laimani redz, lai man nav jāuzrunā viņa uz “Jūs”vai “Tu”. Vairākas reizes man tas “Jūs” izspruka,un tad viņa mani bāra, kāpēc es tā sakot,bet ar laiku viss nostājās savās vietās.Sibīrija manā bērna uztverē, kā jau bērnam,ar neko tādu drausmīgu neraksturojās, es jauneizpratu, bet bads bija briesmīgs.Mans brālis Juris saka, ka piedot, bezšaubām, to nekad nevar, jo cik tūkstošiemģimeņu un cilvēku likteņu tika izputināti, cikradošu cilvēku un vērtīgas smadzenes pazuda.Tas ir neiedomājami, tas ir drausmīgi.Komunisma genocīds nav bijis mazāks parnacisma genocīdu.2009.gadā, es biju uz Sibīriju aizbraucis. Notiem laikiem, kā es Sibīriju atceros un tagad,salīdzināt man ir grūti, bet fakts ir tas, ka, atrodotiestur, vairāk to sāpi jūt, it kā tuvumu,ka tur bijusi mana māte. Visi, kas tur braucām2009.gadā, esam Sibīrijas bērni, visi toreizmaziņi bijām, un visiem tur vecāmāte vai māte,vai kāds no tuviniekiem palicis, un tad tu viņustā kā jūti Tajā pašā laikā var redzēt, cik krievutauta, kas tik šausmīgi tālu dzīvo no centriem,no Maskavas, cik viņi mazprasīgi, nerunājotnemaz par izglītību. Viņiem nekā nevajag unnekā jau arī nav. Drausmīga nabadzība vēlšodien, vienīgais labi, ka viņam tajā bodē iršņabis, desa un maize, jo toreiz arī tas turnebija.Viss iet uz iznīcību, un ir tāds priekštats,ka resnam galam – Maskavai – galīgi tasneinteresē.Nav viegli bez emocijām visu pārdzīvotoatcerētis. Godinot tos, kas izcieta šīs mokas,gan arī tos, kas palika Sibīrijas plašumos,svarīgi, lai mēs visi būtu modri un nekadneaizmirstu, cik ārkārtīgi lielas garīgas unfiziskas sāpes pārcieta liela mūsu tautas daļa,un cik ļauna var būt vara, ja tā nonāk necilvēkurokās. Nemaz tik sen tas nebija. Dod, Dieviņ,lai nekad tas vairāk neatkārtotos!Paldies Jānim Lauvam par dalīšanos atmiņās.Paldies Jānim un Aijai Lauvām parvies mīlīgo uzņemšanu. Lai vienmēr Jāņospie jums deg gaiši ugunskurs, puto alus unpriecīgi skan līgo dziesmas. Lai veselība!Jāņa Lauvas atmiņās klausījās un tālāktās lasītājiem nodeva Baiba Lippe

Mālpils Vēstis Jūnijs 2012 Sports17Sporta ziņas26.maijā, Mālpilī, notika Mālpils VELOBRAUCIENS,kurš kopumā pulcēja vairāk kā 40 dalībniekus.Sacensībās piedalījās gan lieli, gan mazi un arīlaika apstākļi velobrauciena dalībniekus lutināja.Cīņas bija ļoti sīvas un sacensību uzvarētāji tikanoskaidroti tikai pēdējos distances (18 km) metros.1.vietu ieguva Pēteris Jurgenlāns, 2.vietā ierindojāsJuris Broks, bet 3.izcīnīja Māris Čīma. Labākaisno senioriem – Aivars Strauss, kurš kopvērtējumaierindojās 4.vietā. Labākais no jauniešiem – OtoCērps, labākā no jaunietēm – Anna Dombrovska.Sieviešu konkurencē 1.vietu ieguva Agnese Kriķe,2.vietā – Sandra Lielmeža, bet 3.vietā – JolantaDinka. Vēlāk, pēcpusdienā, Mālpils stadionā,sacentās paši jaunākie dalībnieki. Cīņas bija azartiskasun visi dalībnieki tika pie gardām veicināšanasbalvām. Uzvaras laurus savā vecuma grupā plūcaMaija Kalniņa, Madara Kursīte, Brendons Fjodorovsun Gustavs Ameriks. Paldies, Mālpils sporta klubam,it īpaši Valtam Mihelsonam, par ideju un pasākumaorganizēšanu, SIA “EMU” direktoram AivaramStrausam par sagādātajām balvām un dalībniekuēdināšanu, saimniecei Sandrai Rušai par garšīgo putru.Detalizētus sacensību rezultātus skatīt tabulās.Sacensību grafiks26.maijā, Mālpils kafejnīcā “Augusts”, norisinājās diennakts čempionātszolītē. Garajā maratonā 1.vietu izcīnīja Mareks Zeile, 2.vietā – Ivars Mazurkēvičs,bet 3.vietā – Jānis Sprukulis.9.jūnijā, Mālpils pludmales volejbola laukumos, sākās vasaras sezonascentrālais sporta notikums – pludmales volejbols. 1.posmā piedalījās salīdzinošimazs dalībnieku skaits – 18 dalībnieki, no kuriem puse nebija mālpilieši. Piedalījāsviesi no Siguldas, Ikšķiles, Jelgavas. Dalībnieki tika ielozēti 2 grupās. 2 labākie nokatras grupas iekļuva nākošajā kārtā – pusfinālā. 1.pusfinālā savā starpā tikāsviesi Kaspars/Ģirts un Artis/Jānis, bet 2.pusfinālā mālpilieši Toms/Kristaps cīnījāsar viesiem Mārtiņu/ Oskaru. Ar vienādu rezultātu 2:0 uzvarēja gan Artis/Jānis,gan Toms/Kristaps. Cīņā par 3.vietu Kaspars/Ģirts pieveica Mārtiņu/Oskaru.Finālā diemžēl mūsējiem (Tomam Bičkovskis un Kristapam Butkēvičam) mazlietpietrūka veiksmes un līdz ar to zaudējums saspringtā mačā, bet izcīnīta 2.vieta.12.jūnijā Mālpilī notika LPS organizēta sanāksme pašvaldību sporta darbavadītājiem, lai apmanītos ar pieredzi un pārrunātu problēmas sporta darbaorganizēšanā. Tajā piedalījās 75 sporta darba organizatori no 56 pašvaldībām.Darba kārtībā Carnikavas, Jūrmalas, Madonas, Mārupes un Mālpils pašvaldībasprezentēja to, kā konkrētā pašvaldībā tiek organizēts sporta darbs. LPS padomniekssporta jautājumos Guntis Apīnis informēja par LPS darbību pārstāvotpašvaldību intereses sporta nozarē. Pēcpusdienā viesi iepazinās ar Mālpilspašvaldības sporta objektiem.17.jūnijā, Mālpils sporta kompleksā, notika Mālpils novada čempionāts zolītē6.posms, kurā piedalījās 21 dalībnieks. 1.vietu ieguva Alfons Suķis, 2.vietu – AgrisOzoliņš, 3.vietu – Vladislavs Komarovs.Sporta darba organizatorsĢirts LielmežsDatums Sacensības Vieta1. jūlijs plkst. 11.00 Mālpils novada čempionāts pludmales volejbolā, 2. posms Pludmales volejbola laukumi15. jūlijs plkst. 10.00 Mālpils novada čempionāts zolītē, 7. posms Mālpils sporta komplekss11. augusts plkst. 11.00 Mālpils novada čempionāts pludmales volejbolā, 3. posms Pludmales volejbola laukumiČempionu vasaraVelobrauciena godalgoto vietu ieguvējiSporta spēles Mālpils sociālās aprūpes centrā6.jūnijā Eiropas Savienībaspasludinātā 2012.gada kā aktīvasnovecošanas un paaudžusolidaritātes gada ietvarosLatvijas sociālās aprūpes institūcijuiemītnieki un darbinieki bijaaicināti organizēt dažādus sportapasākumus. Arī Mālpils sociālāsaprūpes centrs piedalījās šajāpasākumā, organizējot sportaspēles ar dažādām interesantāmaktivitātēm brīvā dabā. Šādassporta spēles Mālpils sociālāsaprūpes centrā notika pirmoreizi un pansionāta iemītniekipiedalījās kuplā skaitā.Esmeralda Tāle

18 InformācijaMālpils Vēstis Jūnijs 2012Braukšanas biļetes neņemšana par braucienu,var veicināt cenu kāpumu biļetēm un maršruta slēgšanuPasažieriem norēķinoties par braucienu sabiedriskajātransportlīdzeklī, bet nesaņemot no autobusa vadītāja biļeti,tas veicina turpmāku biļešu cenu paaugstināšanu vai reisu unpat maršrutu slēgšanu. Tā informē Rīgas Plānošanas reģionaSabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Ligita Olante.Rīgas Plānošanas reģions (RPR) atgādina, ka Ministru kabinetanoteikumu Nr. 843 “Sabiedriskā transporta pakalpojumusniegšanas un izmantošanas kārtība” 17.punkts nosaka, ka“Pasažiera braukšanas tiesības sabiedriskajā transportlīdzeklīapliecina biļete vai cits braukšanas tiesības apliecinošs dokumentssabiedriskā transporta nozari reglamentējošajos normatīvajos aktosnoteiktajos gadījumos”.RPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Ligita Olanteinformē, ka tieši autobusa vadītāja izsniegta biļete apliecinapasažiera braukšanas faktu.“Samaksājuši par braucienu, pasažieri nereti nepaņem autobusavadītāja izsniegto biļeti, neuzskatot to par nepieciešamu. Vēlosuzsvērt, ka biļete ir pasažierim braukšanas tiesību apliecinošs dokumentsun pasažiera pienākums to saglabāt līdz brauciena beigām.Tāpat pasažierim jāpārliecinās, ka biļete izsniegta atbilstoši viņabraucienam. Biļešu uzskaite katrā no maršruta reisiem parādafaktisko pasažieru skaitu un ieņēmumus no pārdotām biļetēm.Tā pat, nepaņemot biļeti, tiek veicināta autobusu vadītājamanipulācija ar sniegtā pakalpojuma reālajiem ieņēmumiem”,skaidro L.Olante.“Sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek plānoti pamatojotiesuz pasažieru plūsmu. Pasažieru skaits autobusā norāda, cikmaršruts ir vajadzīgs un rentabls. Ja pārvadāto pasažieru skaitsmatršrutā ir mazs, var tikt lemts par tā slēgšanu,” piebilst L. Olante.Kā piemēru L. Olante min maršrutu Baldone – Sarma. Tas tikaslēgts, jo biļešu uzskaites dati parādīja, ka autobusā brauc vidējiviens pasažieris. Reālais pasažieru skaits tomēr izrādījās lielāks,vienkārši pasažieriem netika izsniegtas biļetes.Informāciju sagatavojaIveta Antonišķe26517416Cienījamie kolēģi,Sabiedrība ar ierobežotu atbildību“Rehabilitācijas centrs “Līgatne””Reģistrācijas Nr.40003273506PVN LV40003273506Skaļupes, Līgatnes pagastsLīgatnes novads, LV-4108tālruņi 64161915, 64161913, 64161917, fax 64161912e-pasts: ligatne@rehcentrs.apollo.lvmājas lapa: www.rehcentrsligatne.lvPamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1046 “Veselības aprūpesorganizēšanas un finansēšanas kārtība’’ un Līgumu par sekundāroambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksuRehabilitācijas centrs “Līgatne” piedāvā VALSTS APMAKSĀTODIENAS STACIONĀRA PROGRAMMU LĪGATNĒ pacientiem artrūcīgās personas statusu.Medicīniskās rehabilitācijas programma:• Nacionālā Veselības dienesta apmaksātos medicīniskāsrehabilitācijas pakalpojumus pamatdiagnozes ārstēšanairehabilitācijas pakalpojumus multiprofesionālā komandā bāzesvai intensīvas rehabilitācijas kursa veidā:◦ ārsta konsultācijas un medicīnisko uzraudzību,◦ fizioterapeitu konsultāciju un nodarbības(t.sk. nodarbības baseinā),◦ ergoterapeita konsultāciju un nodarbības,◦ logopēda konsultāciju un nodarbības,◦ psihologa konsultāciju un nodarbības,◦ viena līdz divas ārstnieciskās procedūras dienāno sekojošām procedūrām: fizikālo terapiju,ārstniecisko vannu (kāju, roku, terpentīna, jūrassāls, nātrija hlorīda, skuju ekstrakta, pēļu,pērļu ar ēteriskajām eļļām), dušu vai dūņu aplikācijaslīdz 2 laukiem),• medikamentozu terapiju, medicīnas māsasprocedūras–pēc medicīniskām indikācijām.• Dzīvošana četrvietīgā numuriņā;• Ēdināšana 3 reizes dienā.Programmas cena:Ls 44,00 (Ls 4,40 dienā)10 dienas (9 naktis)Iestājoties nepieciešams:• iepriekšējs pieteikums pa tālru 64161917, 26431450 vai e-pastuhotel@rehcentrs.apollo.lv;• Izziņa par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam;• ģimenes ārsta vai speciālista, kurš ir līgumattiecībās ar VNCvai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, rehabilitologanosūtījums (Veidlapa Nr.027/u).Informējam, ka Rehabilitācijas centra “Līgatne” rehabilitācijasspeciālisti – fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds sniedzrehabilitācijas pakalpojumus mājās pacientiem ar diagnozēm: I60,I61, I63, I64, I69. Līgatnes, Amatas, Pārgaujas un Cēsu novadsteritorijā.Minēto mājas aprūpi apmaksā Nacionālais veselības dienestsno apakšprogrammas 33.13.00 “Sociālās drošības tīkls stratēģijaspasākumu īstenošana”Lai saņemtu šādu pakalpojumu, nepieciešami dokumenti, kurusizsniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts:1) “Nosūtījums veselības aprūpei mājās” (MK Nr.265 95. piel.veidlapa),2) Medicīniskās rehabilitācijas plāns.Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta konsultācijaRehabilitācijas centrā “Līgatne” iespējama valsts programmā kvoturobežās vai maksas – pacienta mājās.Pacients apmaksā:• Fizikālās rehabilitācijas medicīnas ārsta konsultāciju mājās unārsta ceļa izdevumus, saskaņā ar cenrādi;• Speciālista ceļa izdevumus līdz pacienta dzīvesvietai, kaspārsniedz 50 km limitu, saskaņā ar cenrādi;• Maksas medicīnas pakalpojumu saskaņā cenrādi.Cerot uz turpmāku sadarbību, Rehabilitācijas centrs “Līgatne”Galvenā ārsteIngrīda TamboraTālr. 64161920Mob. tālr. 29122351Pieteikšanās un vairāk informācija pa tālruņiem +371 64161917; +371 26431450 vai e-pastu hotel@rehcentrs.apollo.lvwww.rehcentrsligatne.lv

Mālpils Vēstis Jūnijs 2012 Informācija19Sveicam jaunos mālpiliešus, kuru dzimšanas faktu vecākireģistrēja Mālpils novada dzimtsarakstu nodaļā!Samanta Girucka, dzimusi 2011.gada 26.decembrī, MartinsJansons, dzimis 2012.gada 11.februārī, Ance Luīze Zutere,dzimu si 2012.gada 17.februārī, Patrīcija Aleksandra Zaķīte,dzimusi 2012.gada 7.martā, Meldra Mackus, dzimusi 2012.gada12.martā, Mārtiņš Krauja, dzimis 2012.gada 27.martā, RaivoNauris Buģis, dzimis 2012.gada 21.aprīlī, Evelīna Vilkaste,dzimusi 2012.gada 27.aprīlī, Deivids Gulbis, dzimis 2012.gada24.aprīlī, Anastasija Maksimova, dzimusi 2012.gada 5.maijā,Armīns Bundziņš, dzimis 2012.gada 7.maijā, Līva Kazakova,dzimusi 2012.gada 15. maijā, Kristīne Elēna Miške, dzimusi2012.gada 26.maijā.Mālpils novada dome,Mālpils novada dzimtsarakstu nodaļa2012. gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maijamēnešos mirušie, kas reģistrēti Mālpils novadadzimtsarakstu nodaļāAnastasija Jegorova, mirusi 8.janvārī 77 gadu vecumā,Jevgeņijs Svetcovs, miris 17.janvārī 59 gadu vecumā, AnastasijaSutirina, mirusi 23.janvārī 79 gadu vecumā, Alberts Luberts,miris 4.februārī 77 gadu vecumā, Varvara Spiridonova, mirusi6.februārī 79 gadu vecumā, Ivans Aleksejevs, miris 8.februārī78 gadu vecumā, Ausma Ragozina, mirusi 3.martā 55 gaduvecumā, Dzidra Delvere, mirusi 13.martā 69 gadu vecumā,Marija Rsajeva, mirusi 3.aprīlī 70 gadu vecumā, AivarsBērziņš, miris 6.aprīlī 60 gadu vecumā, Juris Kalniņš, miris11.aprīlī 63 gadu vecumā, Kārlis Područiks, miris 11.maijā70 gadu vecumā, Zinaida Elksnīte, mirusi 15.maijā 67 gaduvecumā, Gunārs Tobis, miris 21.maijā 80 gadu vecumā, ZinaidaAntropova, mirusi 24.maijā 65 gadu vecumā.Mūsu klusa līdzjūtība tuviniekiem un katram, kuru sāpinaviņu aiziešana.Mālpils novada dome,Mālpils novada dzimtsarakstu nodaļaSIA “KVIST” Dānijas kokapstrādes uzņēmums ar liektilīmētu mēbeļu detaļu ražošanas profilu, kas Latvijā veiksmīgiuzsācis savu darbību Mālpils novadā, konkursa kārtībā aicinasavai komandai pievienoties:RŪPNIECISKĀS RAŽOŠANAS IEKĀRTU MEHĀNIĶIPrasības:Vidējā speciālā izglītība;3 gadu darba pieredze;Vēlme strādāt komandā;Precizitāte un augsta atbildības sajūta par sava darbarezultātu.Mēs piedāvājam:Labus darba apstākļus;Profesionālās un personiskās izaugsmes iespējas;Veselības apdrošināšanu un darba apģērbu.Darba vieta: Upmalas, Mālpils novadsDarba laiks: no plkst.8:00 līdz 17:00CV un motivācijas vēstuli lūdzam elektroniskā veidā sūtīt uze-pastu: lv@kvist.comTālrunis uzziņām: 26630777Ja neesam ar Jums sazinājušies līdz 2012.gada 13. jūlijam,konkurss uz izsludināto vakanci nav izturēts.Vecāku uzmanībai:Biedrība “Mālpils zivīm” laikā no 03.08. līdz 05.08.organizē bērnu un jauniešu jauno makšķernieku vasarasnometni, kas notiks Mālpils novada Brūnu HESteritorijā. Vecāku līdzdalība 10 LVL par vienu bērnu, jabērnu piesaka biedrības biedrs, 30 LVL – citu personupieteiktajiem bērniem. Sīkāka informācija – biedrībasmājas lapā www.malpilszivim.lv.Pieteikties pie nometnes vadītājas Guntas Bahmanes,tālr. 26666417 vai pie biedrības valdes priekšsēdētājaVladislava Komarova, tālr. 29250880 līdz 16.07.2012.Policija ziņo16/05/2012, Malpils internātpamatskolā persona uzbruka arnazi citai personai, piedraudot ar izrēķināšanos. Cietušo nav.Notikuma vieta: Mālpils novads, Mālpils, Pils iela 1417/05/2012, Automašīnai bmw 525 nozagtas valsts numuruzīmes. Notikuma vieta: Mālpils novads, Mālpils, Ķiršu iela 522/05/2012, No daudzdzīvokļu mājas pagalma nozagta a/m vwcaravelle. Notikuma vieta: Mālpils novads, Mālpils, Krasta iela 424/05/2012, Tika izdemolēta Mālpils profesionālās vidusskolassporta stadiona tualete. Apskates vietas adrese: Mālpils novads,Mālpils, Pils iela 1425/05/2012, Persona Mālpils internātskolas telpās, iespējams,lietojusi narkotiskās vielas. Notikuma vieta: Mālpils novads,Mālpils, Pils iela 1427/05/2012, Nezināmas personas, brīvi piekļūstot, teritorijānocirtušas augošu osi un 4 gab. mazas ābelītes, kā arīnolauzušas ceļa zīmi “iebraukt aizliegts“. Notikuma vieta:Mālpils novads, Mālpils “Klabažas”29/05/2012, Mālpils parkā nocirstas divas tūjas, viena liepa un divaskļavas. Notikuma vieta: Mālpils novads, Mālpils, Nākotnesiela 105/06/2012, Persona, būdama alkohola reibumā, sarīkojaģimenes konfliktu. Nogādāts policijā atskurbšanai. Notikumavieta: Mālpils novads, Sidgunda09/06/2012, Pārzāģējot piekaramo atslēgu, no konteinera izdarītazādzība. Notikuma vieta: Mālpils novads, Sidgunda “Strautkalns”13/06/2012, Konstatēts izdemolēts A/s “Sadales tīkls” transformatorapunkts. Notikuma vieta: Mālpils novads, SidgundaKAPU SVĒTKI5. augustāMālpils ev. lut. draudzeMālpils kapos, plkst. 11.00Torņkalna kapos, plkst. 13.00Rūķīšu kapos, plkst. 14.00Mālpils katoļu draudzeMālpils kapos, plkst. 10.00Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniekipieņems bezdarbniekusMālpils novada domes telpāsš.g. 3. jūlijā, no 10.00 līdz 15.00

20APSVEIKUMI SLUDINĀJUMI INFORMĀCIJAMālpils Vēstis Jūnijs 2012Sveicam jūlija unaugusta jubilārus!Marta Apsīte 90Rūdolfs Gackis 88Pāvels Lapa 87Austra Lucija Žukova 86Pēteris Eriņš 85Lidija Leškoviča 85Skaidrīte Biruta Graudiņa 80Jevgēnija Smirnova 80Ilmārs Priede 80Ināra Bahmane 80Ausma Kadiķe 80Emīlija Rubene 75Biruta Veckunga 75Zigija Adija Krastiņa 75Dzidra Dinka 75Līga Štrauha 75Valda Lūkina 70Skaidrīte Meņģele 70Monika Andžāne 70Pēteris Lācis 70Inta Zigrīda Strēlniece 70KASES darba laiks:Mālpils kultūras centrsOtrdien14.00 – 18.00 Trešdien 11.00 – 14.00CeturtdienPiektdienKase atvērta 2 stundas pirms pasākuma . Tālrunis izziņām 67925836 vai 29195459Mālpils kultūras centra pasākumu plāns 2012. gada jūlijā un augustāLīdz 25. augustam kultūras centra izstāžu zālē apskatāma keramikas studijas “MĀL – PILS”un TLM studijas “URGA” dalībnieku darbu izstāde “PASAKA VASARAI”Jūlijā6.,7. un 8. jūlijā Kultūras centra folkloras kopas “MĀLIS” dalība Starptautiskajāfolkloras festivālā “Baltica 2012” (Rīgā, Siguldā)13., 14. un 15. jūlijā Folkloras kopas “MĀLIS” dalība Starptautiskajā folklorasfestivālā Klaipēdā (Lietuva)28. un 29. jūlijā Amatierteātra piedalīšanās Sabiles VĪNA svētkosno 16. līdz 23. jūlijam Mālpils novadā keramikas plenērs “Zemeņu laikā”Augustā11. augustā plkst. 19.00 Mālpils kultūras centra pagalmā Puikules tautas nama drāmaskolektīva izrāde Aiva Birbele “Kapu svētku PR”, ironisks stāstspar latvieti kapos ar detektīva elementiem, režisore DignaVirkstene, biļetes cenas: 1.50 Ls, bērniem 0.50 Ls11. augustā plkst. 22.00 Mālpils estrādē ZAĻUMBALLE, spēlē grupa “Pusnakts” noCēsīm, biļetes cena 2.50 LsPaldies visiem kultūras centra amatiermākslas kolektīviem un viņu vadītājiem – dziedātājiem,dejotājiem, audējiem, veidotājiem un spēlmaņiem par koncertos skatītājiem dāvāto mīlestībuun prieku, paldies par neizsīkstošo enerģiju aizvadītajā sezonā! Lai vasaras saulgriežos uzkrātāenerģija dod spēku lieliem darbiem jaunajā sezonā! Jauku, saulainu un pozitīvām emocijāmpiepildītu vasaru visai kultūras centra saimei!Kultūras centra direktore Edīte PriekuleCienījamie mālpilieši!Esiet laipni aicināti 22.jūlijāplkst. 13.30 Mālpils evaņģēliskiluteriskajā baznīcā uz Marijasdienai veltītu koncertu “AveMaria”.Tajā tiks atskaņoti pasaulēskaistākie un slavenākiegarīgās mūzikas skaņdarbi.Koncertā kopīgu mūzikasskaņu lidojumu radīs:soprāns – Gundega Ādamsone,čelliste – Diāna Ulase, pianiste,ērģelniece – Lauma Zutere.Ieeja brīvaSLUDINĀJUMIĢimene vālas īret 2-3 istabu dzīvokli Mālpilī,Siguldā vai Līgatnē vai māju ar izpirkumatiesībām. Tālr. 26384757Meklēju šoferi ar automašīnu – pikapu jeb “busu”,var būt pensionārs (sieviete). Samaksa laba.Var izveidoties kopīgs bizness. Tālr. 28381200,LaimonisJa plāno aizņemties, rīkojies gudri. Salīdzini,kurš ātrais kredīts ir Tev piemērotākais unietaupi vairākus simtus latu. Vairāk uzzini: http://www.atraiskredits.comPiedāvājam darbu pavāram un pārdevējai, tālr.67925105Pārdodu VW PASSAT, automāts, 1,8 benzīns,1994.g. decembris. Labā tehniskā stāvoklī. Skatelīdz 2013.g. jūlijam, tālr. 28380049Pļauj zāli ar trimmeri pie mājas, dārzā un citāsnelielās platībās, cena pēc vienošanās, zvanīt no14.jūlija. Tālr. 25985566Muzikants spēlē latviešu mūziku privātos un publiskospasākumos, karaoke, diskotēka, deju šovs,vakara vadītāja pakalpojumi, zvanīt no 14. jūlija.Tālr. 25985566Sertificēta skursteņslauķa pakalpojumi.Apkures ierīču tīrīšana, remonts. Apsekošanasaktu sastādīšana. Konsultācijas. Amata zellisNormunds Keišs, tālr. 29432853Pensionāriemekskursija šogad 24. jūlijāuz Alūksni-Gaujienu-Zvārtavu.Izbraukšana 7.00 no Mālpilscentra, cena 15 Ls. Pusdienosimkopīgi. Pieteikties un iemaksāt10 Ls pie kultūras centradežuranta, tālr. 67925836Pensionāru pad. pr-jaEdīte SalenieceTālr. 67925914, 26541054PATEICĪBAIzsakām pateicību SIA “Ala Lignea”, kai miņiemun draugiem pavadot mūsu mammu pēdējāgaitā.Antropovu, Romanovuun Julkinu ģimenesMālpils novada domes izdevums “Mālpils Vēstis”Informācijas apkopošana: tālr. 67970896, e-pasts: esmeralda.tale@malpils.lvAdrese: Nākotnes iela 1, Mālpils, Mālpils novads, LV-2125Par raksta saturu un faktu precizitāti atbild tā autorsKancelejas vadītāja: Iveta Krieviņa, tālr. 28679146Makets sagatavots un iespiests SIA “N.I.M.S.”e-pasts: iveta@malpils.lv Pērnavas iela 47/B, Rīga, LV-1009, tālr. 67311424