Uzmanību, seniori nåk måcīties! - Mature @ EU

Mér˚grupai pårsvarå bija vidéjå vai vidéjåprofesionålå izglîtîba – 74% no visiem dalîb­niekiem, pamatizglîtîba – 16%, augståkå –10%.Kopéjås mér˚grupas izglîtîbas lîmenisPamatizglîtîba, t. sk. pamata arodizglîtîbaVidéjå izglîtîba, t. sk. vidéjå profesionålåAugståkå izglîtîbaKå mér˚grupai bütu jåmainås projektamotivåcijas programmas laikå un péc tås:• lielåka vélme un zinåßanas par iesaistîßanosdarba tirgü;• gatavîba iesaistîties, paståvét par savu viedokli,veiksmîgi komunicét ar kolé©iem, darbadevéjiem, klientiem;• büt vairåk pårliecinåtiem par sevi un savåmprasmém, kas celtu arî darba efektivitåti, kåarî, iespéjams, sniegtu lielåku gandarîjumu pardarboßanos;• lielåka aktivitåte publiskajå telpå, kas sekmétugan paßu pirmspensijas vecuma cilvékulabklåjîbu, gan palîdzétu darboties paßvaldîbåm(ja mér˚grupa ir kütra un nerunå par savåmvajadzîbåm, paßvaldîbåm arî grütåk piedåvåtvajadzîgo) vai piesaistît vél citas puses kopéjaspieredzes veidoßanå. Tådéjådi arî ßai grupai pievérstalielåka uzmanîba;• vélme izglîtoties arî turpmåk.Ko mér˚grupa sniedza projekta îstenotåjiem:• informéja par reålajåm problémåm, arkådåm sastopas pirmspensijas vecuma cilvéki,kas vélas iesaistîties darba tirgü;• sniedza informåciju par tiem pirmspensijasvecuma cilvékiem, kas nevélas iesaistîties darbatirgü (kådi tam ir iemesli, kå var palîdzét valstsu.tml.);• iedroßinåja citus pirmspensijas vecumacilvékus iesaistîties lîdzîgos projektos (pieméram,paståstot savu pozitîvo pieredzi);• sniedza ieteikumus, kådas måcîbas vél bütunepiecießamas pirmspensijas vecuma cilvékiem;• sniedza ieteikumus par to (arî paßvaldîbåm),kå pirmspensijas vecuma nestrådåjoßie varétusadarboties ar citåm sociålajåm grupåm, tå veicinotdaΩåda veida attîstîbu, sadarbîbu.7

Motivåcijas programmas îstenoßanaEdîte SpoΩuma,projekta vietéjå koordinatore Amatas novadåInese Paulauska,projekta vietéjå koordinatore Priekules pilsétåun pagaståRita Vußkåne,projekta vietéjå koordinatore P¬aviñåsMotivåcijas programma tika izveidota 104stundu apjomå. No tåm 80 stundas bija veltîtaspersonîbas attîstîbai un iespéjai iek¬auties darbatirgü. Lai uzlabotu vienas no darba tirgü atzîtåkajåm, nepiecießamåkajåm kompetencém– da torprasmes, dalîbniekiem tika piedåvåts tåsapgüt, grupu dalot divås da¬ås. Mazåks grupasdalîbnieku skaits ¬åva katram dalîbniekamatbilstoßi viña uztverei un lietotåjprasmém apgütjaunas datoriemañas.Iepazîstoties ar pétîjumiem, ko vélas darbade véji, un ko sagaida no darba ñéméjiem, ti kaizveidots måcîbu modulis saskarsmes kul tü rå,kas tika balstîts uz sevis izzinåßanu un pilnveidoßanu.Motivåcijas programmas da lîb nieki,iepazîstot sevi, redzéja grupas dalîbniekuat ß˚irîbas un to, ka katram ir izveidojußies saviuz tveres un uzvedîbas mode¬i. Izprotot tos,cilvé kam vieglåk veidot attiecîbas ar apkårtéjiem.Pildot daΩådus radoßus uzdevumus motivåcijasprogrammas dalîbniekiem bija iespéjassevi no vér tét no atß˚irîgiem aspektiem un uzzinåtto veiksmîgåku pielietojumu, iesaistotiesdarba tirgü.Svarîga sada¬a programmå bija „Manasdarba iespéjas”. Cilvékam pirmspensijas unpensijas vecumå arî ir iespéjas büt iesaistîtamsabiedrîbas aktivitåtés un darba tirgü. Svarîgiir zinåt, kådu atbalstu sniedz valsts institücijas,Nodarbinåtîbas valsts a©entüra, karjeras konsultantiu.c., jo ßî informåcija var palîdzét darbamekléjumos vai parådît profesionålås pårkvalifikåcijasvirzienu. Dalîbniekiem programmasietvaros jåiepazîstas ar darba iespéjåm savånovadå un ar jau esoßajåm uzñéméjdarbîbasidejåm, lai novértétu sevi un rastu idejas savamdarbîbas veidam.Motivåcijas programmu veidoja:• datorapmåcîba – 24 stundas;• sevis apzinåßana un pilnveidoßana – 24stundas;• saskarsmes kultüra – 16 stundas;• darba likumdoßana un sociålå droßîba –16 stundas;• manas darba iespéjas – 24 stundas.Kursos tika veicinåta dalîbnieku motivåcijaspalielinåßanås un personîbas pilnveidoßanås.Pieméram, dalîbnieki par nodarbîbåm Priekulespusé izsakås: „Interesantas bija visas nodarbîbasun katrå no tåm ieguvu ko jaunu priekß sevis.Augstu vértéju nodarbîbas psiholo©ijå – celtpaßvértéjumu laukos îpaßi vajadzîgs. Íî bijamana pirmå iespéja apgüt datorprasmes,gribéjås vairåk stundu.”11

Vairåk stundu datorprasmju apguvé véléjåsarî dalîbnieki Aizkrauklé, Amatas novadå. Va ra -k¬ånos dalîbnieki nodarbîbas apmekléjußi ¬oti at ­saucîgi, tas liecina par nepiecießamîbu un vé léßanosiet lîdzi laikam arî pirmspensijas vecu må.Par pasniedzéjiem priekulnieki saka, ka visibijußi ¬oti jauki un sava aroda lietpratéji. Viñiaugsti vérté nodarbîbu vadîtåju måku rast pieejukatram dalîbniekam individuåli.Savukårt dalîbniekiem Aizkrauklé patikusi©imeniskå atmosféra nodarbîbås.Dalîbnieki Amatas novadå atzina, ka arîpirmspensijas vecumå ir vértîgi iepazît sevi nodaΩådiem aspektiem un piedalîties nodarbîbåspar saskarsmi un sevis izzinåßanu. Nodarbîbasdarba likumdoßanå palîdzéja orientéties darbadevéja prasîbås un piedåvåjumos, novértét tojuridisko atbilstîbu.Ko katrs mér˚auditorijas indivîds guvis no projekta:• pårmaiñas ikdienå;• komunikåcijas iespéjas, jaunus draugus;• iespéju izrauties no måjas;• patîkami un lietderîgi aizpildîtu laiku;• prasmi izvértét sevi un lîdzcilvékus;• prasmi iedzi¬inåties un izprast savus tuvåkos;• lielåku ticîbu sev un uzdrîkstéßanos;• jaunas zinåßanas, pieredzi – kåpinåts pamatprasmjulîmenis;• paaugstinåts katra indivîda paßvértéjums;• augusi spéja sevi apliecinåt sabiedriskajådzîvé un darba tirgü;• célusies apziña par spéju mainît savu ståvokliun uzlabot savas ©imenes dzîves apståk¬us.Kå mér˚grupa izmainîjås péc motivåcijas programmas apgüßanas:• dalîbnieki k¬uvußi motivétåki iesaistîtiesdarba tirgü;• augusi gatavîba iesaistîties diskusijås, prasmepaståvét par savu viedokli, spéja veiks mî gi komunicétar kolé©iem, darba devéjiem, klientiem;• k¬uvußi uzticîgåki savai pårliecîbai par seviun savåm prasmém, kas ce¬ darba efektivitåti,kå arî, iespéjams, sniedz lielåku gandarîjumupar darboßanos;• k¬uvusi lielåka aktivitåte publiskajå telpå,kas sekmé paßu pirmspensijas vecuma cilvékulabklåjîbu, palîdz darboties paßvaldîbåm(ja mér˚a grupa ir kütra un nerunå par savåmvajadzîbåm, paßvaldîbåm arî grütåk piedåvåtvajadzîgo) un piesaista vél citas puses kopéjaspieredzes veidoßanå;• ¬oti augusi vélme izglîtoties arî turpmåk,un dalîbnieki spéj konkréti nosaukt savas vélmes(pieméram, Priekulé visvairåk tiek minétasvajadzîbas péc ang¬u valodas, interjerista,psiholo©ijas, veselîga uztura, datora, floristikasprasmju apguves. Aizkrauklé dalîbniekijau aizdomåjußies par ¬oti nopietnåm vajadzî ­båm – gråmatvedîbu, uzñéméjdarbîbu, darbaorganizåcijas kursiem.);• dalîbnieki prot plånot savu un ar ©imenikopå pavadîto laiku un uzñemties atbildîbu parsaviem lémumiem.Ieteikumi, kå strådåt ar vecåka gadagåjuma cilvékiem:• izvéléties pareizus tehniskos un cita veidamåcîbu lîdzek¬us;• måcîbu procesu pareizi saplånot;• pareizas attieksmes izvéle;• perspektîvas izvirzîßana priekßplånå pieaugußo izglîtîbå;• zinåßanu un pieredzes lîdzsvaroßana;• spé¬u nozîme måcîbu proceså;• pieaugußos måcît ar atvértîbu;• „valodas” atbilstîba auditorijai – profesionålå valoda, sarunu un térzéßanu valoda, enciklopédijuvaloda, intîmå valoda.12

Par pieredzes braucieniemMaruta Castrova,Projekta vietéjå koordinatore BalvosIneta Liepniece,Projekta vietéjå koordinatore Prei¬u novadåViena no projekta „Pirmspensijas vecumacilvéku integråcija darba tirgü” aktivitåtémmér˚grupai bija pieredzes apmaiñas brauciensuz veiksmîgu saimniecîbu/uzñémumu,lai iepazîtos ar uzñéméjdarbîbas iespéjåm ungrütîbåm. Pieredzes brauciena mér˚is bijasniegt dalîbniekiem pozitîvo pieméru, tå veicinotvélmi iesaistîties darba tirgü, parådît, ka labasidejas var îstenot jebkurß uzñémîgs cilvéks.Kå izrådîjås, daudzi novadi bija izvéléjußieskopîgu marßrutu, kurß visus atveda uz Prei¬urajonu Lîvånos. Tås bija Malnavas pagasta,Balvu, Prei¬u un Varak¬ånu grupas, kam ekskursijaspirmå pieturas vieta bija Lîvåni, kur projektadalîbnieki apmekléja Lîvånu uzñémumaSIA ”Letglass” muzeju, iepazinås ar stiklaraΩoßanas uzñémuma struktüru, darbaspékaproblémåm, izstrådåjumu daΩådîbu un eksportaiespéjåm. Ar seviß˚u interesi ekskursanti vérojastikla püßanas procesu. Uzñémuma firmasveikaliñå bija iespéjams iegådåties gaumîgosun kråsainos stikla izstrådåjumus, ko projektadalîbnieces arî aktîvi darîja.Tålåk ce¬ß veda uz gleznaino Aglonu, uz nupatatklåto Kara¬a kalnu, ko izveidojis vietéjaisiedzîvotåjs citu priekam, atpütai, skaistumamun relaksåcijai. Tur tika apskatîts Skulptürudårzs ar Kristus – uzvarétåja, eñ©e¬a, krustaun 12 cilßu skulptüråm. Kristus – uzvarétåjaun eñ©e¬a, kam rokås ir Dzîvîbas gråmata,skulptüras Kara¬a kalnå tika uzstådîtas 2006.gada 15. septembrî, bet krusta un 12 Izraélacilßu skulptüru atklåßana notika 2007. gada 21.jülijå. Izjutußi Kara¬a kalna îpaßo auru un tajåvaldoßo noskañu, projekta dalîbnieki iegriezåsAglonas bazilikå.Tuvojoties pusdienas laikam, autobuss visusnogådåja uz Latvijå vienîgo Maizes muzeju,kas arî atrodas Aglonå. Tur viesmîlîgi unatraktîvi sagaidîja muzeja izveidotåja un maizesceptuves îpaßniece Vija Ancåne. SaimnieceMaizes muzejå dalîbniekus uzñéma latgaließutautas térpå, ar latgaließu tautas dziesmåmun latgalisku uzrunu. Ciemiñu uzñemßanaibija sagatavots teatralizéts uzvedums. Muzejådega sveces, uz galda måla krüzés küpéja zå¬utéja un uz linu galdauta smarΩoja rudzu maize.Projekta dalîbnieki aplükoja muzejå savåktåslietas, kas saistîtas ar graudu pårstrådi un maizescepßanu: sprigu¬us, lizes, abras u. c. Projektadalîbnieces tika iepazîstinåtas ar muzejadarbîbu, ar maizes cepßanas tradîcijåm un pamielojåsar gardåm un veselîgåm pusdienåm.Balvu un Prei¬u grupas projekta dalîbniekiem13

ija iespéja iepazîties ar vél vienu sievieti –uzñéméju Lilitu Seili, apmekléjot viñas viesumåju ”‰DENE LS” un iepazîstoties ar türismaplusiem un mînusiem.Varak¬ånu grupa devås ciemos uz kaimiñupagastu – Jékabpils rajona MeΩårém, kur apmekléjasaimniecîbu, kas audzé strausus.Pieredzes braucienam Amatas novadå tikaizvélétas aktîvas uzñéméjdarbîbas vietas paßumåjås. Vietéjie uzñéméji, zemnieku saimniecîbuîpaßnieki bija atsaucîgi un labpråt iepazîstinåjasava novada iedzîvotåjus ar savåm idejåmun jau sasniegto. Projekta dalîbnieki viesojås„Amatciemå” un „Rakßos”, jo nebija iepriekßapmekléjußi ßîs vietas savå novadå.Projekta dalîbnieki apskatîja „Amatciemu”,tikås ar A. Zvirbuli, kurß ir ßîs idejas radîtåjs unîstenotåjs – izveidot jauna tipa ciematu, kurkatra måja izvietota atseviß˚i, veidojot viensétasprincipu un vienlaikus dzîvojot ciematå. Lairealizétu ßo ideju, pagåjußi vairåki gadi, ir bijisnepiecießams piesaistît finanséjumu, mainîtvidi un drosmîgi realizét ieceréto. Projektadalîbniekiem bija iespéja ne tikai apskatît ciematu,bet arî viesoties administråcijas ékå unviesu namå.Zemnieku saimniecîba „Rakßi” ir atpütas vieta, kuras îpaßnieki, izveidojußi savva¬as dzîvnieku dårzu un takas apkårtnesap skatîßanai. Dalîbnieki bija pårsteigti, ka galvenaisapskates objekts ir lamas. Lamas iespéjamsne tikai apskatît, bet arî barot un vestpa taku pastaigå, sajütot dzîvnieka klåtbütni.Èpaß nieki iepazîstinåja ar savu gandrîz realizétoie ceri iegådåties kamie¬us. Projekta dalîbniekiva réja apskatît, kå top atpütas vieta, kurameklé atß˚irîgo no citiem türisma objektiem.Èpaßnieku idejas pårsteidza dalîbniekus.Priekules pilsétas un pagasta projektadalîbnieku grupa pieredzes braucienå nolémadoties uz Bauskas pusi, kur apmekléjaSIA “Bauskas alus” darîtavu, uzzinåja parraΩoßanas procesu un senajåm tradîcijåm iesalavårîßanå, kå arî degustéja vairåkas alusß˚irnes. Dalîbnieki ieguva informåciju, ka alusdarîtava iepérk vietéjo zemnieku audzétosmieΩus. Tas daΩiem ekskursantiem lika aizdomåtiespar iespéju attîstît savu piemåjassaimniecîbu un sadarboties ar alus darîtavu.Atpaka¬ce¬å priekuließi ciemojås zemniekusétå “Ru¬¬i” Gailîßu pagastå, kur ir izveidotslauksaimniecîbas maßînu muzejs, kå arî varapskatît rekonstruétu 19. gadsimta latvießuzemnieku sétu ar visu iedzîvi.P¬aviñu grupa, gatavojoties pieredzesbraucienam, izpétîja iespéjas apmeklét tuvumåesoßås zemnieku saimniecîbas un mazosuzñémumus, kas jau sniedz pakalpojumus vaiprodukciju tuvåkå un tålåkå apkårtné. Paßiempar pårsteigumu atklåjåm ka pavisam netålurajona robeΩås ir uzcîtîgi un darbîgi cilvéki,kas strådå diezgan veiksmîgi un ieguvußisavu klientu loku. ˆemot vérå to, ka projektamér˚auditorija bija cilvéki pirmspensijas vecumå,koordinatori mé©inåja apzinåt visreålåkoveidu, kå uzlabot savu dzîves situåciju. Tåpécizvéle krita par labu zemnieku saim niecîbai“Janavas” Kokneses pagastå, kas ir biolo©iskåsvides saimniecîba un nodarbo jas ar årstnieciskoaugu audzéßanu un téju sagatavoßanu.Saimniece Anta Kuçere paståstîja par to, kåtas aizsåkås, kådi årstniecîbas augi tiek audzétiun kådas téjas veidotas.Saimniecîba ir iek¬åvusies vides veselîbassaimniecîbu izveidotajå asociåcijå, kur projektaietvaros måcås daΩådas cilvéka organismam¬oti vajadzîgas un nepiecießamas lietas, kurasbüs pieejamas visiem brîvdienu atpütas måjas“Janavas” apmeklétåjiem. Vél saimniecîba iriek¬åvusies pirtnieku savienîbå “Latvijas pirts”,kur måcås un måca saviem apmeklétåjiempirts gudrîbas.DaΩi no grupas dalîbniekiem pieñéma uzaicinåjumusadarboties, kaut vai iesåkumamizmé©inåt spékus un varéßanu piparmétruaudzéßanå.Jaunsåtu pagasta dalîbnieki pieredzes braucienådevås uz viesu namu „Meñ©e¬i”, kurvisus uzñéma nama saimniece Aivita Zaiceva.Dalîbnieki noklausîjås interesantu ståstu pardarbîbas uzsåkßanu, izaugsmi un ßî brîΩa situåcijuatpütas mîtné. Dalîbnieki tika iepazîstinåtiar visåm iespéjåm, ko ßobrîd piedåvå viesunams. Novéléjußi saimniecei veiksmi un daudz14

viesu, grupa devås iepazît Ventspili ar interesantokrastmalu, pili un vecpilsétu.Valkas grupa devås pieredzes braucienå uzK,oñu dzirnavåm, ekskursijå pa Ziemsvétkunoskañås rotåto Valmieru un metålapstrådesdarbnîcu.K,oñu dzirnavas tika izvélétas, jo to attîstîbaspamatå ir kådas ©imenes aktîva un veiksmîgadarboßanås, uzñémîba. Tåpat tas arî bija labspiemérs, ka, lai piedåvåtu interesantus türismapakalpojumus, nav nepiecießama jaunåkåtehnolo©ija vai milzîgi naudas ieguldîjumi.Dalîbniekus iepazîstinåja ar dzirnavu vésturi,bija ekskursija un veco iekårtu apskate, tåpatarî tika paståstîts par papildus piedåvåjumiem(pieméram, vienoßanås ar vietéjiem amatniekiempar vilnas izstrådåjumu raΩoßanu unpårdoßanu dzirnavås). Visa pamatå ir saimniekuiniciatîva un vélme saglabåt un attîstît dzirnavas.Dalîbnieki aktîvi uzdeva jautåjumus, intereséjåsgan par vésturi, gan uzñéméjdarbîbu.Ekskursijå pa Valmieru dalîbnieki dalîjås savåszinåßanås un iespaidos par kråsåm (apgütsmåcîbu laikå), to atbilstîbu Ziemassvétkiem unietekmi uz cilvékiem.Brauciens uz metålapstrådes darbnîcu bijapaßu dalîbnieku iniciatîva. Tas bija interesantsdienas noslégums, jo amatnieki izrådîja arîgatavos darbus. Arî ßis bija labs piemérs, kåveiksmîgi iek¬auties darba tirgü, piedåvåt darbavietas, kå arî interesantu produkciju.Bårbeles un Skaistkalnes pagastu projektadalîbnieki tikås ar Paulînießu ordeña mükiemSkaistkalnes baznîcå, kur guva pieredzi,kå veicinåt türismu kultürvésturiskå reli©iskåobjektå. Tålåk grupa devås uz Bårbeles pagastazemnieku saimniecîbu “Sutras”, kurir ßünakmens apdares raΩotne, atpütas komplekss,türisma objekts – ener©étiskå piramîda.Péc tam dalîbnieki viesojås Bruknas muiΩå,kur izpétîja sabiedriskas organizåcijas iespéjasobjekta uzturéßanå un attîstîbå (Kalna svétîbukopiena).Tålåk autobuss projekta dalîbniekus aizvedauz Vecumnieku pagastu, kur viñi apmekléjakoka izstrådåjumu raΩotni SIA “Pakåpieni”,tikås ar direktori Lidiju Reinbergu un iepazinåsar viñas privåtbiznesu – ekskluzîvu rotudarinåßanu, ko viña apguva pirms trim gadiem48 gadu vecumå.Nåkamå pieturvieta bija privåtais türismaobjekts “Jüras”, kur darbojas kokgriezéjs J. Audzijonis.Vecumnieku pagasta “RobeΩniekos” projektadalîbnieki uzzinåja Leontînes Grînbergas pieredzi,kå var spét savienot algotu darbu Vecumniekupaßvaldîbå, sabiedrisku darbu sievießuklubå “Maijas”, privåtbiznesu (atpütas vieta unpirts) un kråjaizdevu sabiedrîbas vadîßanu.Ekskursijas dienas izdevås jaukas unsaturîgas. Ekskursijas dalîbniekiem bija iespéjapårdomåt un savstarpéji apspriest redzéto, kåarî jauki pavadît laiku ar projekta laikå jaunatrastajiemdraugiem. Tå bija iespéja savstarpéjiiepazîties, kå arî pårrunåt projektå iegütopieredzi un apmainîties zinåßanåm.Íie braucieni iedroßinåja pirmspensi jasvecuma cilvékus iesaistîties lîdzîgos uzñé méjdarbîbasveidos. Radås ieinteresétîba un lielåkavélme par iesaistîßanos darba tirgü; gatavîbamainîties, paståvét par savu viedokli, veiksmîgikomunicét ar kolé©iem, darba devéjiem, klientiem,kå arî güt pårliecîbu, ka nekas nav neiespéjams.15

Nosléguma pasåkumi paßvaldîbåsLaima Indri˚e,projekta vietéjå koordinatore Bårbeles unSkaistkalnes pagastosMarita Bérziña,projekta vietéjå koordinatore JaunsåtupagaståProjekta ietvaros katrå paßvaldîbå tikaorganizéts nosléguma pasåkums projektadalîbniekiem ar ©imeném. Pasåkuma uzdevumsbija ¬aut katram dalîbniekam dalîties pieredzépar projekta norisi, pilnveidot saskarsmes spéjas,piedaloties lomu spélés, kå arî iepazîtiesar citu projekta dalîbnieku ©imeném. Katråpaßvaldîbå pasåkums tika organizéts péc individuålascenårija.Malnavas pagastå nosléguma pasåkumå22.11.2008. piedalîjås projekta dalîbnieki, viñu©imenes locek¬i un paziñas, lektori SandraÇeiråne, Edgards Puksts (viñß arî Kårsavas vidusskolasdirektors, tåtad ßîs måjas saimnieks),Renåte Çeiråne, projekta koordinatore AnitaSergejeva, Malnavas pagasta priekßsédétåjsPéteris Labanovskis un Kårsavas pilsétas domespriekßsédétåjs Péteris Laganovskis. Pasåkumuskanîgåku un jautråku ar dziesmåm un muzikålopavadîjumu vérsa Malnavas kapela. Ludzasrajona Pieaugußo izglîtîbas centrs un Malnavaspagasta padome bija sarüpéjußi katram kursudalîbniekam nelielas dåvaniñas, kuras tika pasniegtaskopå ar kursu beigßanas apliecîbåm.Tåpat ar veltîjuma skañdarbiem un dåvanåmtika godinåti kursanti, kuriem kursu laikå bijadzimßanas dienas. Pateicîbas un nelieli suvenîritika pasniegti arî katram paßvaldîbas vadîtåjam.Katram kursantam tika pieß˚irta arî kåda nominåcija:visapzinîgåkais kursants, visradoßåkais,visatraktîvåkais, vissaimnieciskåkais u.c. Projektadalîbnieki dalîjås iespaidos par iegüto,izteica véléßanos labpråt piedalîties arî citåsaktivitåtés, pateicås projekta organizatoriem.Vakara noslégumå tika daudz dziedåts, dejots,lasîta dzeja.Balvu novadå nosléguma pasåkums notika11.01.2008. Uz pasåkumu ieradås arî projektadalîbnieku ©imenes locek¬i, daΩiem bérni,mazbérni arî otras pusîtes. Projekta dalîbniekiaizpildîja anketas, kurås tika izteikta pateicîbapar iespéju apmeklét kursus – kå raksta paßidalîbnieki:...”jutu, ka viss atjaunojas, jo tikaiedarbinåtas visas „sviras” - pråts, atmiña,smarΩa, garßa, redze. Lîdz ar to rodas domas,idejas. Pårliecinåjos, ka cilvéki arî no mazumiñair uzdrîkstéjußies kaut ko uzsåkt, tas arî manîizraisîja pårdomas såkt kådu nodarbi, kas neprasalielus lîdzek¬us... Pateicos par iespéju apgütjaunas zinåßanas. Man bija lieliska iespéjapårliecinåties par pozitîvo domu spéku. Visaszinåßanas noderés dzîvé un darba mekléjumos.Paldies par lielisko dåvanu – ekskursiju...”Íådi un lîdzîgi uzmundrinoßi vårdi izskanéja16

sarîkojumå. Noslégumå pie svétku galda projektadalîbnieki sañéma apliecîbas, kå arî projektavietéjås koordinatores M. Castrovas unpasniedzéju laba véléjumus. Nosléguma pasåkumåtika baudîtas pusdienas, dziedåtas dziesmas,atvéléts laiks pårrunåm. Visi dalîbnieki cer,ka ßåda veida projekti büs vél un novél projektaiesniedzéjiem veselîbu un izdoßanos!Varak¬ånu pilsétå nosléguma pasåkumsno tika 28.12.2007. Varak¬ånu vidusskolas aktuzålé pie klåta galda, pulcinot ne tikai paßusdalîbniekus, bet arî jaunåko paaudzi. Dalîbniekisañéma gan apliecîbas, gan nelielas dåvaniñas.Vélåk vienojås kopîgås dziesmås un rota¬ås.Amatas novadå projekta nosléguma pasåkumsnotika 2008. gada ????? Projekta dalîbniekiun atbalsta personas vienojås, ka izvértét projektudosies uz „Amatciemu”, kur viesu namaizståΩu zåle, konferençu zåle un kamîntelpa tikanodota projekta dalîbnieku rîcîbå. Dalîbniekiembija iespéja sarunåties un diskutét ar A. Zvirbuli- „Amatciema” idejas radîtåju un îstenotåjuun Amatas novada priekßsédétåju E. Eglîti. Tikauzdoti jautåjumi par ideju realizéßanas ce¬iem,kå büt atvértam jaunajam un no tå nebaidîties.Dalîbnieki dalîjås savå pieredzé un domåspar motivåcijas programmu un izteica vélmiturpinåt lîdzîga veida nodarbîbas arî nåkoßajåmåcîbu gadå. Dalîbnieki sañéma ap liecîbas parpiedalîßanos motivåcijas programmå.Prei¬u novadå 11.01.2008. notika projekta“Pirmspensijas vecuma cilvéku integråcija darbatirgü” mér˚grupas nosléguma pasåkums. Pasåkumuatklåja vietéjå koordinatore Ineta Liepniecear uzrunu un projekta aktivitåßu kopsavilkumu.Projekta dalîbnieces dalîjås savos iespaidospar iegütajåm zinåßanåm, jaunajåm prasmémun jauniegütajåm draudzeném un domu biedreném.Visnozîmîgåkås un nepiecießamåkåsvisåm ß˚ita datorkursos iegütås prasmes. Nutik varés pårsteigt mazbérnus! Tik ¬oti viñåmvisåm gribas büt zinoßåm, gudråm un interesantåm.Arî tåpéc, lai nezaudétu saikni arjaunåko paaudzi. Projekta dalîbnieces atzina, kaceréto ir sañémußas, cita vairåk, cita mazåk, betar kursu organizåciju un lektoru darbu apmierinåtasbija visas.Projekta dalîbniecém svinîgi tika izsniegtasapliecîbas un mazs véléjums nåkotnei. Pasåkumaturpinåjumå virmoja idejas par sievießukluba dibinåßanu un véléßanos nåkt atkal kopå.Projekta laikå sievietém bija radies prieks izietno måjas, uzdroßinåties apgüt jaunas lietas, saprast,ka vecums nav ß˚érslis jebkådu aktivitåßuuzsåkßanai.Priekules pilsétas un pagasta ¬audis uznosléguma pasåkumu 16.01.2008. pulcéjåsNîcas pagasta „Vérbe¬niekos”. Notika svinîgadalîbnieku sveikßana un apliecîbu pasniegßana.Dalîbniekus priecéja arî Nîcas pagasta pensionårukopa, sniedzot koncertu, kå arî aicinotuz kopîgu sadziedåßanos un sadancoßanu. Tadsekoja svétku pusdienas, kurås tika apspriestasprojekta aktivitåtes, kå arî izteiktas vélmes unidejas sadarbîbai nåkotné. Dalîbniekiem bijaiespéja arî noklausîties sertificétas dziedniecesV. Uzares nodarbîbu par pareizu pérßanos pirtî,kå arî tika dota iespéja iegådåties veselîbas ziedes.Íîs zinåßanas varéja izmantot arî praktiski– tika dota iespéja pérties pirtî, vérot praktiskusparaugdemonstréjumus un relakséties ba¬¬å.P¬aviñås nosléguma pasåkums notika12.12.2007. – Ziemassvétku noskañås.Ievadda¬å floriste Anta Teivåne gan teorétiski,gan praktiski måcîja projekta dalîbniekus unviñu ©imenes locek¬us veidot svétku rotåjumus.Jaunie darbiñi tika iemüΩinåti arî fotogråfijås.Pat tie, kas såkumå visai skeptiski uztvéra ßonodarbi, bija priecîgi par paveikto. Péc praktiskåsnodarbîbas visi kopå dalîjås pårdomås parkopîgi pavadîto laiku kursu nodarbîbås. Lielada¬a dalîbnieku izteica véléßanos piedalîtieslîdzîgos pasåkumos arî turpmåk. Citi teicalielu paldies organizatoriem, ka ßie kursiir izkustinåjußi dalîbniekus no måjåm unpalîdzéjußi ieraudzît it kå citu pasauli.Noslégumå pie svétku galda projektadalîbnieki sañéma apliecîbas, kå arî projektavietéjås koordinatores R. Vußkånes, atbalstapersonas V. Babres un pasniedzéjas E. Kupçaslaba véléjumus.Jaunsåtu pagastå nosléguma pasåkums24.01.2008. såkås ar kopîgu atskatu uz projektanorisi gan kopumå, gan arî vietéjå paßvaldîbå.17

Kursanti sañéma apliecîbas par dalîbu ßajåprojektå, varéja piedalîties daΩådås spélés unrota¬ås, kå arî neformåli parunåties pie kafijastases. Pårrunås ar dalîbniekiem izskanéjadaudz pateicîbas vårdu gan projekta autoriem,gan realizétåjiem, gan pasniedzéjiem, gan arîfinansétåjiem. Dalîbnieki bija ¬oti ieinteresétidarboties ßajå projektå un izteica cerîbu, ka nåkotnévarétu büt lîdzîgi projekti. DaΩi citåti nodalîbnieku teiktå: „… apkårtéjie ir pamanîjußi,ka esmu izmainîjusies, palikusi droßåka…”, „…man ir prieks, ka varéju piedalîties, prieks arî parto, ka kåds müs ir pamanîjis, jo més jau esamsociåli izstumti ¬audis un depresîvi…”, „… patika,ka apguvu kå gatavot dokumentus darbam.Òoti patika psihologu nodarbîbas – îpaßi, kadrunåjåm par bérniem…”, „…izdevies projekts,patika pasniedzéji, måcéja labi izståstît. Viss irizdevies. Labi saplånots laiks un témas!”Valkå projekta dalîbnieki uz noslégumapasåkumu sanåca 19.12.2007. un kopå arprojekta vietéjo koordinatori Lailu Ontensonipårrunåja paveikto – dalîjås pårdomås parprojekta norisi un ieguvumu, kå arî iepazinåsar koordinatores prezentéto kopsavilkumu parprojektu. Pasåkuma laikå notika arî daΩådasaktivitåtes – kursanti, balstoties uz iegütajåmzinåßanåm kråsu terapijas nodarbîbås,bija sagatavojußi prezentåciju par tradicionåloZiemassvétku kråsu nozîmi un ietekmi uz cilvéku;notika projekta laikå tapußo fotoattéluprezentåcija, kavéßanås atmiñås par projektalaikå piedzîvoto, salîdzinåjums – „kådas bijåm –kådas esam”, galveno ieguvumu un atklåjumuapkopojums. Dalîbnieki noklausîjås arî prezentåcijupar izglîtîbas iespéjåm Latvijas – Igaunijasinstitütå, kå arî sañéma apliecîbas par dalîbuprojektå. Pusdienås notika neformålas sarunaspar iespaidiem, kas iegüti projekta laikå, kå arîizteikti gan véléjumi, gan ieteikumi projekta koordinatoriemun îstenotåjiem.Bårbeles un Skaistkalnes pagasti savunosléguma pasåkumu organizéja 24.01.2008.Bårbeles pagasta sociålajå centrå. Viesu vidü bijapasniedzéji, paßvaldîbu priekßsédétåji un sociåliedarbinieki, kå arî dalîbnieku ©imenes. Pasåkumuatklåja abu minéto pagastu priekßsédétåjiOskars Re˚is un Jånis Kalniñß, pauΩot priekupar interesanto un jauko sadarbîbu pagastaiedzîvotåju starpå. Projekta koordinatore LaimaIndri˚e prezentéja projekta aktivitåtes. Apliecîbuizsniegßanas rituålå katrs dalîbnieks sañémaziedus un dåvaniñas no paßvaldîbu pårståvjiem,bet datorzinîbu pasniedzéjs Péteris Romanovskissaviem centîgajiem audzékñiem iedåvinåja diskuar ¬oti apjomîgu materiålu datorlietoßanå, kaspalîdzés arî tiem dalîbniekiem, kam nav pieejamsinternets. Dalîbniekus sveica arî Bauskas laukukonsultåciju biroja vadîtåja Eleonora Maisaka,novértéjot projekta nozîmi lauku attîstîbå. Todalîbnieku starpå, kam nav datora, tika izlozétslietots dators. Laimîgå loze tika skaistkalnieteiOlitai Silakaktiñai, kas par negaidîto ieguvumubija ¬oti priecîga un aizkustinåta. Laikraksta„Bauskas Dzîve” pårståvji organizéja pårrunas unfotosesiju. Dalîbnieki vienbalsîgi izteica véléßanosturpinåt iesåkto. Lielåkå da¬a véléjås apgüt arîang¬u valodas pamatus. Vakara neformålo da¬ubagåtinåja skaisti klåts galds, véléjumi, müzikaun dziesmas.18

Dalîbnieku atsauksmes par projektuMargarita Selicka,projekta vietéjå koordinatore Varak¬ånu pilsétå„Pasaulé gandrîz nekas nav tikiedarbîgs kå pamudinåjums. Smaids.Optimisma un cerîbas pilni vårdi.Kåds, kurß pasaka: „Tu vari to izdarît,”kad iet pavisam grüti.”(Riçards M. Devoss)„Tådu kursu vajag vairåk! Més vél nåksim!”-ßådus vårdus nåcås uzklausît projekta „Pirmspensijasvecuma cilvéku integråcija darba tirgü”koordinatoriem desmit Latvijas paßvaldîbåsdaΩådos Latvijas novados. Tas liek smaidît, jo nevienam vien cilvékam nodarbîbas ¬åva pårvarétbai¬u sajütu, deva gandarîjumu, uzdrîkstéßanosun stimulu turpmåkai aktîvai darbîbai. Daudzuda lîbnieku dzîves ståsti ir lîdzîgi: „Kad mésstrå dåjåm, pelnîjåm, rüpéjåmies par bérniem,ju tåmies vajadzîgi, bet tagad...”. Tagad - bezdarbnieki, arî ilgstoßi. Mazpilsétås, pagastosjoprojåm piemérotu darbu atrast ir grüti, joîpa ßi gados vecåkiem cilvékiem.Kursu dalîbnieki, såkot måcîbas, pårsvarågribéja iegüt jaunas zinåßanas un prasmes,kas netika apgütas, jo nebija aktuålas padomjulaikos. Dalîbniekiem bütiska bija arîsaskarsme ar lîdzcilvékiem, iespéja izrautiesno måjåm, patîkami pavadît laiku un iegütjaunus paziñas. Visu jauno, neizmé©inåto uztvéra¬oti atsaucîgi, cerot pilnveidoties, iegütpaßapziñu.Savus pasniedzéjus novértéja kå ¬oti interesantus,saprotoßus, atraktîvus, kas ¬åva gütdaudz ikdienå noderîgu atziñu. Pasniedzéji tikaraksturoti kå brîniß˚îgi, zinoßi, radoßi, gaißi cil-véki – profesionå¬i savå jomå. Novértéja arî tîricilvéciski – „simpåtisks vîrietis!”Konstatéja, ka datormåcîbu stundu skaits irpar mazu – „noteikti gribétu vairåk!” Jauki, kacil véki, kuri datoru ir vérojußi tikai pa gabalu,nu droßi séΩas pie tå.Kafijas pauzes nodarbîbu dienås lika justiesgaidîtiem, tås ¬åva radît omulîbas sajütu. Varbütarî tådé¬ kå nåkotnes aktivitåti dalîbniecesminéja viesu uzñemßanas, galda klåßanasnodarbîbas. Un ne tikai to, jo vél gribétu dzirdétpar biolo©isko saimniekoßanu, rokdarbiem -skaistumam un praktiskam pielietojumam, parlatvießu tradîcijåm, veselîbas stiprinåßanu artautas gudrîbas pañémieniem. Vajadzîga ir arîbiznesa skola un autovadîtåju kursi. Arî valoduzinåßanas bütu nepiecießamas. Bütîbå cilvéki irgatavi apmeklét visu, ko viñiem piedåvå, jo tå irvienreizéja iespéja.Atsauksmés ir vårdi:„ˆemot vérå to, ka müsu dzîve attîstås¬oti straujos tempos, lai tiktu tai lîdzi, irdaudz jåzina, jåpapildina jau esoßås prasmesun jåapgüst jaunas. Tåpéc gribétos, laikatru gadu bütu iespéja piedalîties kådås aktivitåtésvai projektos, kas saistîti ar cilvékuintegråciju darba tirgü un vispåréjå izglîtîbas19

lîmeña paaugstinåßanu visiem vecumiem!”„Paldies projekta iniciatoriem, ßådi pasåkumipirmspensijas vecuma cilvékiem ¬otinepiecießami, lai cilvéki justos vajadzîgi Sev,Savai dzimtajai vietai un arî Valstij!!!!”„...jutu ka viss atjaunojas, jo tika iedarbinåtasvisas „sviras”- pråts, atmiña, smarΩa,garßa, redze. Lîdz ar to rodas domas, idejas.Pårliecinåjos, ka arî cilvéki no mazumiña iruzdrîkstéjußies kaut ko uzsåkt tas arî manîizraisîja pårdomas uzsåkt kådu nodarbi, kasneprasa lielus lîdzek¬us..”.”Pateicos par iespéju apgüt jaunas zinå ßanas.Man bija lieliska iespéja pårliecinåties parpozitîvo domu spéku. Visas zinåßanas noderésdzîvé un darba mekléjumos.Nodarbîbas noteikti nav palikußas bez rezultåta,jo dzirdét no vairåkiem cilvékiem vårdus- „Es rît nevaréßu atnåkt, jo man piedåvådarbu”, „Es ieståjos skolå un esmu viena novecåkajåm!” – ir pacilåjoßi.„Vél!” un „Paldies visiem!”– ßie vårdi visprecîzåk raksturo dalîbnieku noskañojumu. Novélam ßî projekta organizétåjiem moΩu garu,veiks mi un darbaprieku! Gaidîsim vél uzaicinåjumus, jo, ja ir kas dod, tad ir kas ñem, dodottå låk citiem.20

KAS JňEM V‰RÅ,MÅCOT SENIORUSPieaugußais, kas måcås 2Ikviens pieaugußais atrodas noteiktå dzîvesstadijå, katram ir sev vien raksturîga pieredzeun intereses. Tas arî ir tas aizraujoßåkaisun sareΩ©îtåkais pieaugußo måcîbu proceså,més måcåmies cienît un pieñemt katraesoßås zinåßanas un pieredzi, pilnîgi atß˚irîgosagatavotîbu un individuålås rakstura îpaßîbas.Psiholo©iskais raksturojumsVecumposms no 50 lîdz 65 gadiem saucasvélînie brieduma gadi. Beidzoties briedumagadiem un såkoties vecumam, notiek vairåkasbütiskas pårmaiñas. ‰riksons (E. H. Erikson) ßolaiku raksturo kå periodu, kad vai nu nostiprinåsintegritåte vai arî cilvéks ieslîgst izmisumåun rügtumå.Tagad nepiecießama gluΩi reåla pårkår to ßanås,jo ce¬å ståjas grütîbas, saistîtas ar to, ka:• ˚ermenis noveco, un cilvéku piemeklédaΩådas kaites;• slimo un mirst draugi un pazîstamie;• palielinås neizpratne paaudΩu starpå;• sarük garîgå ietilpîba;• grütåk pårspét citus un izvirzîties;• rodas sareΩ©îjumi darba tirgü.Darbîbai atlikußais laiks tagad ir sarucisun daudz tießåk nekå agråk apjaußams beigutuvums, par ko atgådina draugu un paziñuslimîbas un nåve. Paßa ˚ermenis k¬üst manåmivecîgåks, un sîkas vai lielåkas likstas ziñopar tuvo, nenovérßamo vårgumu vai nebütîbu.Cilvékiem, kas jau bérnîbå baidîjußies no˚ermeña bojåjumiem un fiziska nespéka, ßisperiods médz k¬üt îpaßi smags, jo viñu sasnieguminetiek novértéti un reizém nåkas pilnîgizaudét darbu. Tas îpaßi skar strådniekus unierédñus tajås rüpnîcås, kuras atkarîgas nosvårstîbåm pieprasîjumå, kå arî sîkuzñéméjus.Ja, neatslåbstoßi püloties, veikts garß ce¬ß lîdzdiezgan augstam ståvoklim darbavietå, rodasnaids un rügtums pret jaunåkajiem unizglîtotåkajiem, kuri drüzmédamies apsteidzpanåkumu laukå. Íie pårdzîvojumi parastitiek apslåpéti, tådé¬ k¬üst pat céloni depresijai.Atliek tikai noskatîties, kå trîsdesmitgadîgie„pienapuikas” aizsteidzas garåm, tie kuriemß˚iet, nav pietiekamas pieredzes darbå, bet kuriemtoties ir tagad augståk novértétas teoré-2No izdales materiåliem seminåros projekta atbalsta personåm. Sagatavoja Sandra Pallo.21

tiskås zinåßanas. Vienlaicîgi ar ßiem apståk¬iemmédz rasties paaudΩu savstarpéjå neizpratne©imené. Vecåki paßi neapjauß, ka ir greizsirdîgiuz bérniem, jo uzskata, ka nebauda pienåcîgiatbilstoßu cieñu un pateicîbu par savas paaudzesupuriem, pieméram, par to, ka jaunießiemiespéjams måcîties ©imnåzijå un izglîtîbu turpinåtarî péc tås. Vecåkiem ß˚iet, ka jaunienoñemas ar daΩådiem niekiem un uzdrîkstaspat apßaubît vecåku dzîvesveidu. Viss kopå varradît noliedzoßu, nomelnojoßu vértéjumu parjauno paaudzi. Vecåki arvien vairåk noraidajauno, un bérni, aizståvot savu „moderno” viedokli,pamatîgi spurojas pretî.Pédéjie desmit gadi pirms pensionéßanåsda¬ai cilvéku daΩådå veidå ß˚iet sagandéti nevien darba vietå, bet arî måjås. Nereti såkaspsihosomatiskas izpausmes, pieméram, asinsspiedienapaaugstinåßanås, kuñ©a çüla untraucéjumi zarnu darbîbå. Såkas ilgstoßas, neraksturîgas depresijas un nogurums. Papilduiemesls tam ir dabiskå intelektuålås ietilpîbasmazinåßanås. Daudziem cilvékiem tå notiekjau ap piecdesmit gadu vecumu un izpauΩaskå våjåka koncentréßanås spéja un veiklîbaszudums, garîgu darbu veicot. Ierastajå darbåßî fiziolo©iskå lejupslîde nav påråk nozîmîga, jopråta ietilpîbas samazinåßanos lîdzsvaro tådasgadu gaitå noslîpétas iemañas kå spéja lemtun vértét plaßåkå skatîjumå. Tomér neierastosdarba apståk¬os, pieméram, ja uzñémums tiekdatorizéts vai jåapgüst cita specialitåte, ßî dabiskåsaßaurinåßanås var radît nepatîkamussareΩ©îjumus.Vecuma periodå (péc 60 gadiem) izmaiñasnotiek ekonomiskajå, biolo©iskajå un psiho lo­©is kajå jomå. Novecoßana ir saistîta ar ©enétiskiieprogrammétu procesu un norit katramcilvékam atß˚irîgi. Padzîvojußi cilvéki k¬üst mazåkizturîgi, samazinås ener©ija salîdzinåjumåar iepriekßéjiem periodiem, tas viss ir saistîtsar organisma novecoßanås procesiem. Tas ietekméarî izziñas procesu. Tomér apgalvot, kaar vecumu pasliktinås atmiña, nebütu pareizi,jo ßis ir ¬oti komplicéts process un saståv nodaΩådiem komponentiem. Ar vecumu mainås tåkvalitåte un par vadoßo k¬üst lo©iskå atmiña, jonostiprinåjußås ir jédzieniskås saites. Mehåniskåsatmiñas nozîme mazinås. Cilvéka paßsajütaßajå periodå ir atkarîga no viña personîbas brieduma,ko nosaka izglîtîba, nodarboßanås unradoßå darbîba. Galvenais stresors ir vientulîbassajüta, ar kuru cilvéki spéj tikt galå atß˚irîgi.Daudzu zinåtnieku, müzi˚u, måksliniekuun rakstnieku talantu uzplaukums ir tießi ßajåperiodå, pieméram, Òevs Tolstojs, Pablo Pikaso,Imanuels Kants J. V. Géte u.c. Der atceréties,ka katrs dzîves posms ir interesants, katrå notiem més iepazîstam paßi sevi un sastopamiesar daΩåda vecuma cilvékiem, tådéjådi labåk izprototdzîves daudzveidîbu.Fiziolo©iskie procesiCilvékam, k¬üstot vecåkam, samazinåsmåcîßanås temps. Pasniedzéjiem ir jåmåcalénåk, jåplåno daΩådi aktivitåßu veidi tåpéc,lai måcîßanås nebütu garlaicîga un lai måcîbuviela tiktu apgüta, izmantojot daΩådas sajütas.Pieaugußajiem ir svarîga atkårtoßana unvingrinåßanås. DaΩådiem praktiskiem vingrinåjumiemir jåatvél lielåks laiks nekå gadosjauniem cilvékiem.Daudzi pieaugußie izjüt stresu måcoties, viñinav pårliecinåti un droßi par savåm spéjåm, viñiizjüt bailes par izglîtotåju un citu dalîbniekuiespéjamo reakciju uz viñu iespéjamajåm neveiksmém.Slimîbas, nogurums arî ietekmé to,ko cilvéks paßreiz apgüst.Pieaugußo måcîbås liela nozîme ir viñupsihisko procesu – uzmanîbas, atmiñas, uztveres,runas un valodas kvalitåtei. No tå lielåmérå büs atkarîgs måcîßanås procesa ilgumsun rezultåts. Pieaugußo måcîbås jåñem véråkognitîvo procesu vajadzîbas, kas sekmé ne tikaivienkårßu darbîbu apguvi, bet dod arî izpratnipar procesu kopumå. Jo cilvékiem büs dzi¬åkaizpratne, jo vairåk saturisku jautåjumu tie spésuzdot izglîtotåjiem, jo mazåk izpratnes, jo vairåkpieaugußie centîsies sañemt praktisku palîdzîbuno izglîtotåja konkrétu darbîbu izpildé.Måcîßanås ir process, kas cießi saistîts aratmiñu. Daudzas lietas, ko apgüst pieaugußaisar asociåciju palîdzîbu caur téliem, skañåm,domåm un emocijåm, tiek uzturéts atmiñå un22

saglabåts tålåkai izmantoßanai. Atmiña ir ganuzticama, gan neuzticama. Més atceramies to,kas müs ir intereséjis, kas ir svarîgs vai emocionålinozîmîgs. BieΩåk vecåkiem cilvékiem pagåtnesnotikumi ir saglabåjußies atmiñå labåknekå jaunåka informåcija.Pieaugußais labåk måcås, ja jaunåszinåßanas var sasaistît ar esoßajåm, tomér nevisi pieaugußie åtri pamana saiknes ar jau zinåmo,tåpéc ir nepiecießams ilgåks laiks vaipalîdzîba no pasniedzéja, lai izveidotu sakarîbas.Var gadîties, ka jaunå informåcija ir konfliktå aresoßo cilvéka uzvedîbu, uzskatiem vai vértîbåm,tas var kavét jaunås informåcijas apguves laiku.Jåsaprot, ka ne visa jaunå informåcija tikspieñemta un izmantota.Pieredzes ietekmeBérns apgüst pieredzi, bet pieaugußaisbalstås uz pieredzi. Pieaugußie ir atß˚irîgi,atß˚irîga ir arî viñu måcîßanås pieredze, tåpécviñu attieksme pret måcîbåm un izglîtotåjiembüs atß˚irîga. Måcîßanås spéjas lielå mérå iratkarîgas no pieaugußå iepriekßéjås izglîtîbasun profesionålås darbîbas, bet ne no vecuma.Vecåki cilvéki ir centîgåki un rüpîgåki.Pieaugußo måcîßanås var nebüt pamatota arteorijåm, bieΩi pieaugußais måcås praktiski, tasir, vienkårßi darot, bet neizmantojot abstraktodomåßanu. Jaunas atziñas tiek iegütas prakséar mé©inåjumiem, k¬üdåm un panåkumiem.Daudziem pieaugußajiem atzît, ka viñisavå rîcîbå vai uzvedîbå ir k¬üdîjußies, nozîméapßaubît viñu profesionalitåti un pieredzi. Jolielåka büs viñu darba pieredze, jo lielåka iespéjamåpretestîba realizét jaunas idejas unuzvedîbu. Arî tad, ja cilvéks atzîst savas k¬üdas,savai iepriekßéjai rîcîbai viñß atradîs virkni attaisnojumu.Var gadîties, ka izglîtotåjs ir mazåk pieredzéjisnekå izglîtojamais, tåpéc nevajadzétubaidîties no pieaugußå profesionålås pieredzes,bet veiksmîgi to izmantot måcîbu proceså kåilustratîvo materiålu.Pieaugußajiem, uzsåkot måcîbas, ir izveidotanoteikta attieksme, domåßana un uzvedîbastips, kas palîdz tikt galå ar jaunåm idejåm unsituåcijåm. Tomér ne vienmér tie ir pozitîvi, unvar palîdzét. Cilvékam var büt izveidoti arî tådipriekßstati par sevi un savåm spéjåm, kas varatturét pieñemt jaunas idejas un nemé©inåt tåspielietot. Viñi var påråk raizéties un büt atturîgi,baidoties k¬üdîties. Pieaugußie nevélas ciest neveiksmiun izskatîties mu¬˚îgi.MotivåcijaPar pieaugußo måcîßanås motîviem varbüt izziñas un profesionålie motîvi, motîvi,kas saistîti ar radoßo un sociålo darbîbu,paßrealizåcijas un paßizpausmes motîvi, kå arîmateriålås vajadzîbas. Par nozîmîgu måcîßanåsmotîvu varam uzskatît sasniegumu güßanu.Tas izpauΩas kå vajadzîba péc sasniegumiem,salîdzinot savu pagåtnes darbîbas rezultåtuar tagadnes rezultåtu. Tå ir zinåma cilvékasacensîba paßam ar sevi, tiekßanås péc jauniemmér˚iem un to îstenoßana. Måcîbu situåcijalabvélîgi ietekmé ßî motîva apmierinåßanu.Pretéjs motîvs sasniegumiem ir izvairîßanåsno neveiksmes motîvs. Pieaugußajiem ar tådudominéjoßo motîvu ir zema vajadzîba uzlabotsasniegto, viñi ir konservatîvi metoΩu izvélé unizvairås no visa jaunå, nezinåmå. Íie pieaugußieir trauksmaini un måcås tådé¬, lai izvairîtos nonepatikßanåm, kas varétu büt par iemeslu tam,ka viñi kaut ko nezina vai neprot.Tåpéc, måcot pieaugußos, svarîgi bütu atcerétiesun praktiski izmantot viñu måcîßanåsmotîvus:• vajadzîbu péc nozîmîga satura (måcîbassaistît ar esoßo dzîves un profesionålo kontekstu);• vajadzîbu péc patståvîbas (¬aut paßiempieñemt svarîgus lémumus, risinåt uzdevumusun izdarît secinåjumus måcîbu proceså);• dzîves pieredzes izmantoßana (ñemt véråun izmantot dalîbnieku esoßo profesionålo pieredzi);• nobriedußå nepiecießamîba uzsåkt pårmaiñas(esoßås situåcijas aktualizéßana);• praktiska pielietoßana (måcîbu saistîba araktuålu uzdevumu risinåßanu).23

Savstarpéjå komunikåcijaPieaugußo måcîßana veic tik nozîmîgosocializåcijas funkciju. Kå nozîmîgs motîvsk¬üst piederîba noteiktai grupai, tieksme pécattiecîbu veidoßanas un saglabåßanas ar sevnozîmîgas sabiedrîbas dalîbniekiem. Tas noteikssavstarpéjås komunikåcijas kvalitåti starpmåcîbu procesa dalîbniekiem.Komunikåcijas proceså iespéjams realizétarî paßapliecinåßanås vajadzîbas, kas saistîtasar ietekméßanas prasmém, citu uzvedîbaskontroli un savas autoritåtes nostiprinåßanu.Pieaugußajiem studentiem ir nozîmîgi apgütßîs prasmes måcîbu proceså, jo kopå ar sasniegumumotîvu tas uzlabos måcîßanås rezultåtu.No izglîtotåja kursanti gaidîs patiesu interesipar izglîtojamo un savas témas pårzinåßanu.Viñi negaida universålas, enciklopédiskaszinåßanas, tomér cer, ka izglîtotåjam ir izpratneun pårliecîba par to, kas tiek ståstîts. Pieaugußierespekté, ja izglîtotåjs nespéj atbildét uz visiemviñu jautåjumiem. Viñus apmierinås izglîtotåjaentuziasms, aizrautîba un vélme måcît citus unpaßam måcîties. Tas var pozitîvi ietekmét abaspuses sasniegt maksimålos rezultåtus. Ja pasniedzéjsmåca kådas iemañas vai uzvedîbu,izglîtojamie cer arî redzét ßîs darbîbas paraugdemonstréjumu.24

Pieaugußo måcîbu vajadzîbu izpéte 3Lai måcîbu programma bütu veiksmîgi izveidotaun atbilstu måcåmo vajadzîbåm, îpaßauzmanîba jåpievérß måcîbu vajadzîbu izpétei,pretéjå gadîjumå tiks patéréti nevajadzîgi resursiun laiks. Vajadzîba péc måcîbåm büs tajågadîjumå, kad pieaugußajam paståv atß˚irîbasstarp zinåßanåm un iemañåm un atß˚irîbasstarp esoßajåm un nepiecießamajåm zinåßanåmun iemañåm.Måcîbu programmu veidoßanå un plånoßanåbütu jåñem vérå visu ieintereséto pußu interesesun vajadzîbas. Nepietiks tikai ar ideju parto, ko es vélos iemåcît citam un man paßam tasir interesanti. Jo plaßåka péc savas izglîtîbas,interesém un nodarboßanås specifikas ir auditorija,jo nopietnåku sagatavoßanås darbu tåprasîs no pasniedzéja, lai nodroßinåtu efektîvumåcîßanos.Såkot plånot måcîbu programmu ir nopietnijåizanalizé pieprasîjums un esoßå informåcijapar måcîbu dalîbnieku zinåßanåm, pieredziun prasmém.Katrå situåcijå nav lietderîgi veikt dalîb niekuanketéßanu vai prasmju un iemañu novértéßanu.Izpétes metode bütu jåizvélas atbilstoßi situåcijai,bet neatkarîgi no tå esoßå situåcija jåizanalizé,spéjot atbildét uz ßådiem jautåjumiem:• Kas ir måcîbu dalîbnieki, kåda ir viñu pieredze?• Kådas lomas viñi pilda (vadîtåjs, bezdarbnieks,måte, pårdevéjs)?• Kå måcîbas palîdzés sasniegt viñu mér˚us(darbå, ©imené, sabiedrîbå)?• Kas ir jau måcîts?• Kas ir jåiemåca, jåattîsta, jåuzlabo?• Kas pieñem lémumu un finansé måcîbas?• Kå tiks izvértéta un novértéta måcîbuefektivitåte?Pasniedzéjam pirms måcîbåm ir lietderîgiiepazîties ar grupas dalîbniekiem, veicot îsasintervijas, lai sañemtu atbildes uz ßiem jautåjumiem.Tad veikt korekcijas måcîbu programmå,uzmanîbu pievérßot måcîbu tematikai unsaturam. Ja ßådas pårrunas pirms nodarbîbåmnenotiek, ir grüti noteikt måcîbu mér˚us unkonkrétos uzdevumus. Måcîbu laikå dalîbniekivar pazaudét daudz laika un naudas, rezultåtånesañemot nepiecießamo, viñi nevarés apmie-3No izdales materiåliem seminåros projekta atbalsta personåm. Sagatavoja Sandra Pallo.25

inåt savas aktuålås vajadzîbas, büs vîlußies unneapmierinåti.Lai pasniedzéjs varétu izprast dalîbniekuvajadzîbas, ir nepiecießama pieredze, kå sajustun saskatît to no kursu dalîbnieku viedok¬a.Svarîgi, lai pieaugußo izglîtotåjs un kursudalîbnieki vienotos par mér˚iem un parmåcîßanos, par viñu lomåm un atbildîbåmmåcîßanås proceså. Arî kursu dalîbniekiem irjåbüt atbildîgiem par to, kas notiek. To var ietekmét:• sliktas attiecîbas dalîbnieku starpå (vai arpasniedzéju);• påråk atß˚irîgi grupas dalîbnieki, kas nevarsaliedéties;• slikti darba apståk¬i;• darba temps, dienas laiks, nogurums;• pasniedzéja vai viñu uzdevumu izpratnestrükums;• atdeves trükums, ja darbs ß˚iet garlaicîgsvai bezjédzîgs;• prasîbas, kas ir påråk smagas vainestimuléjoßas un neizaicinoßas;• saistîbu trükums par dalîbnieku izpratnipar måcîßanås mér˚iem.Dalîbnieku iztaujåßana, ko viñi vélas måcîties,varétu büt neefektîva: viñi ieradîsies, gaidot,ka jüs to zinåt un varat viñiem pateikt.Jums jåbüt jau paßiem savai programmai, koviñiem izklåstît. Lai notiktu vienoßanås, jåbütkådai pamatlînijai. Ja pasniedzéjs ieradîsies artukßu papîra lapu un jautås: “Tåtad, ko més ßeitdarîsim?” dalîbnieki büs samulsußi.Gan nostiprinåßana, gan novértéjums prasa,lai måcîßanås mér˚i ir noteikti un par tiempanåkta vienoßanås. Måcîßanås mér˚iem vajagbüt vienkårßiem, lai tos bütu viegli saprast untiem piekrist un lai, tos izmantojot, bütu vieglinovértét progresu un sasniegumu.Jebkura vienoßanås par mér˚iem såkasno pasniedzéja apgalvojuma par måcîßanåsmér˚iem un programmu, lai tos sasniegtu.Dalîbnieki pasniedzéjam uzticésies tik ilgi, kamérviñu uzdevumi büs stimuléjoßi un interesantiun viñi jutîs, ka viñu måcîßanås progresé.Jo labåk organizéti büs paßi pasniedzéji,jo vieglåk pieaugußajiem paveikt plånotåsmåcîßanås aktivitåtes, jo lielåki büs panåkumivisai programmai.Måcoties ikvienam ir arî savas vajadzîbas,kuras bez måcîbu vajadzîbåm viñi cenßas realizétnodarbîbås.Mums visiem nepiecießams saglabåt sa vupaßtélu, ar kuru més esam apmierinåti, paßcieñu un sasnieguma izjütu. Mums visiem irne piecießami panåkumi, un neveiksme var bütgraujoßa. Mums nepiecießami sociålie kontaktiun draudzîba. Daudzi cilvéki ierodas nodarbîbås,lai to sameklétu. Citi izjüt, ka viñi paståvîgi irpak¬auti citu cilvéku prasîbu spiedienam, unmé©ina identificét savus paßa mér˚us vai intereses.Ir arî nebütiski spiedieni, tådi kå kvalifikåcijasnepiecießamîba vai nepiecießamîba dabütapliecîbu. Progress vai tå trükums måcîßanåsaktivitåtés var büt personîgu faktoru rezultåtå,ko pieaugußie nevar izpaust lielas grupaspriekßå vai pat nelielå grupiñå, kurå viñi labistrådå kopå ar citiem.Pieaugußie måcîbu nodarbîbås makså parlaiku, un laika efektîva izmantoßana ir vienano galvenajåm lietåm, kas jåñem vérå, plånojotprogrammas.Arî dalîbnieku motivåcijai ir liela ietekmeuz rezultåtu. Vairums cilvéku atklåj, ka viñi vardaudz labåk paveikt uzdevumus, ja viñiem ircitu atbalsts un izaicinåjums. Mums visiem irnepiecießami citi cilvéki, ar kuriem padalîties arto, ko més daråm, ar såpém un savi¬ñojumiem.Ir ¬oti grüti dzîvot bez ßî atbalsta. Mumsnepiecießama konkurence, tåpat kå atbalsts.No ßejienes rodas grupas darba un grupasuzdevumu svarîgums. Kursu dalîbnieki sasniegsdaudz vairåk ar kolé©u un grupas atbalstu. Betkolé©u grupas spiediens var tikpat labi arî nobremzét,tåpéc pasniedzéjam uzmanîgi jåuzrauga,kas patiesîbå notiek.Panåkumi veicina panåkumus, neveiksmelikvidé motivåciju. Nodroßiniet, ka uzdevumiun jüsu izvirzîtå måcîßanås programma ir sasniedzama.Ja tie ir påråk smagi vai nepietiekoßiizaicinoßi, nesaprotami vai neatbilstoßi tam, kopieaugußie patiesîbå vélas iemåcîties, tiem tiksveltîti nelieli püliñi.26

Veidojot måcîßanås programmu, måcîßanåsuzdevumu veidoßana ir vissvarîgåkå sagata voßanås da¬a.Pieaugußo izglîtotåjs ir svarîgs resurssdalîbniekiem, bet ne vienîgais, ko viñi varétu izmantot.DaΩi pasniedzéji uzliek sev nepanesamasnastas, jo viñi uzskata, ka visam måcîßanås procesamjåiet caur viñiem. Bet uzsvars ir mainîjies.Pieaugußo pasniedzéjam jåk¬üst par måcîßanåsprocesa vadîtåju, izmantojot visu veidu resursus,ne tikai tos, kas ir kursu dalîbniekiem.Tåpéc pieaugußo izglîtotåjiem ir nepiecießamasdaΩådas prasmes, lai k¬ütu par ßådiemvadîtåjiem. Viñi lielu da¬u atbildîbas par må cîßanosun kontroli nodod dalîbniekiem. Pasniedzéjamnepiecießama pårliecîba un uzticéßanåspieaugußajiem un viñu spéjai tikt galå.Atbildîba par måcîßanos noteikti attiecas uzkursu dalîbniekiem. Pasniedzéjam jåvada resursiun programma, nodroßinot dalîbniekus arpieeju visam nepiecießamajam un kontroléjotßo procesu.Pieaugußo måcîßanas principi1. Måcîßanås ir brîvpråtîgs process. Lai notiktumåcîßanås nodarbîbås, kursu dalîbniekamir jåbüt pårliecinåtam, ka viñam ir izdevîgiapgüt ßîs zinåßanås. Viss, ko vélas iemåcîtiespieaugußais, viñam ir jåapgüst paßam. Pasniedzéjaatbildîba ir izveidot måcîbu programmuinteresantu un atbilstoßu måcîbu vajadzîbåm.2. Atbildîba paaugstina måcîßanås efektivitåti.Ja cilvéks pats apzinås un pieñem lémumu,ka viñß vélas apgüt zinåßanas vai prasmes,tad måcîbu efektivitåte paaugstinås.3. Måcîbas tiek veidotas uz jau esoßåsinformåcijas båzes. Måcîßanås spéjas lielåmérå ir atkarîgas no pieaugußå pieredzes.Tåpéc pasniedzéjam svarîgi ir zinåt, kåpéc kursudalîbnieki ir atnåkußi uz nodarbîbu un ko viñijau zina.4. Måcîbas veidojam péc principa – novienkårßåkå uz sareΩ©îtåko. Ja pasniedzéjssåk ar sareΩ©îtiem jautåjumiem, tad kursudalîbnieki åtri var pazaudét uzmanîbu un interesi.Pirms virzîties tålåk – svarîgi ir saprast, vaiiepriekß måcîtais ir apgüts.5. Katrs måcås savå tempå. Måcîßanåsefektivitåte ir tießi proporcionåla dalîbniekuaktivitåtém daΩådås darbîbås (lomu spéles,gadîjumu analîze utt.) Svarîgi ir kontrolétdalîbnieku måcîßanås procesa dinamiku.27

Interaktîvå pieeja vecåkagadagåjuma cilvéku izglîtoßanå 4Dzîves kurss - més esam tas,par ko més k¬uvåm,ko més izdarîjåm,kas notika ar mums,kas notika ar to, ko més izdarîjåm unko més izdarîjåm ar to, kas ar mums notika.(K. Verhoevens)Kad més runåjam par izglîtîbas iespéjåmpirmspensijas vecuma cilvékiem, més pårsvarålietojam citus terminus, savådåk definéjot ßoizglîtîbas veidu, jo més uzskatåm, ka izglîtîba unpilnveidoßanås vecåku cilvéku dzîvé nav primårais.Turpmåk to sauksim par senioru izglîtîbu.Izglîtîba senioriem sekmé izmaiñas dzîvesprocesos un dod iespéju izmantot un attîstîtviñu kompetenci tik labi, lai spétu piedalîtiessabiedriskajå dzîvé tik ilgi, cik vien tas ir iespéjams.Eiropas direktîvå „Måcîßanås senioruvecumå Eiropå” tika izvirzîta hipotéze:„Jaunajiem Eiropas projektiem jåbåzéjas uzsenioru vajadzîbåm, kå arî nepiecießams pieprasîjumspéc jaunås un vairåk izglîtotåspaaudzes, un visbeidzot jåpievérß uzmanîbanoteiktåm mér˚auditorijåm, pieméram, etniskominoritåßu, trauslo pirmspensijas vecumacilvéku grupåm u.c.”Izglîtotåjiem nepiecießams zinåt ßos faktorus,lai nodroßinåtu senioru vajadzîbas måcîbuprogrammas plånoßanå un izveidé, attîstot unpielågojot interaktîvås metodes gados vecåkaicilvéku mér˚auditorijai.Kå més izprotam interaktîvo pieeju?Interaktîvå måcîßanås bieΩi ir saistîta arproblémåm, kas attiecas uz pamatiemañuapgüßanu darbå ar datoru, elektronisko palîgierîçulietoßanu, interaktîvo multimedijusistému un interaktîvajåm simulåcijåm unspélém, bet, pirmåm kårtåm, tas atspogu¬osadarbîbu starp iz glîtojamo un izglîtotåju: arinteraktîvajåm må cîbåm més domåjam to paßu,ko ar savstarpéju mijiedarbîbu måcîbu proceså.Daudzi gados veci cilvéki måcîßanos redzkå viendimensionålu procesu starp izglîtotåju un izglîtojamo, neizprotot sveßvårdu„interaktîvs”, tåpéc ikdienå més lietojam terminu„mijiedarbîba”. Interaktivitåte måcîßanasproceså nav tendéta tikai uz informåcijasnodoßanu, bet gan vairåk uz pieredzes apmaiñu4Izmantots ES programmas Grundtvig 4 projekta PEFETE publikåcija „Focus on the participants” Interactive learning in laterlife, 2006 Odyssee, Baarn28

un måcîßanos, aktîvi darbojoties un eksperimentéjot.Tådejådi måcîßanås top kå atklåßanas,adaptåcijas un atspogu¬oßanas process. Kåizglîtotåjs, tå izglîtojamais ir aktîvi iesaistîti måcîbuproceså, turklåt izglîtojamajam ir iespéjaapgüt gan izglîtotåja lomu, gan izglîtojamålomu. Tießi tåpéc måcîßanås kå interaktîvsprocess senioriem ir daudz piemérotåks nekåtradicionålå pieeja, kur cilvéks tiek uztverts kåobjekts, kurß tiek apmåcîts. Jåpievérß uzmanîba,ka interaktîvajåm måcîbåm nepiecießamsatbilstoßs materiåltehniskais nodroßinåjums –videomagnetofons, datori, internets, televizors,projektors utt.Kådé¬ ir nepiecießama interaktîvå måcîßanås?DaΩkårt cilvékiem ir nepiecießams ierosinåjums,jo cilvéki ir ¬oti aizñemti unbieΩi vien arî nogurußi. Viñi vélas savu laikupavadît patîkamå vidé, kopå ar jaukiempartneriem. Jåatceras arî, ka vecåka gadagåjumacilvékam ir nepiecießams ilgåks laiksdomåßanai.Jo vairåk seniori tiek iesaistîti måcîbu proceså,jo vairåk viñi güs zinåßanas par sevi unk¬üs kompetentåki un paßapzinîgåki darba tirgü.Realizéjot interaktîvås metodes måcîbu proceså,pirmspensijas vecuma cilvékiem nepiecießamitådi izglîtotåji, kas ir spéjîgi iesaistît seniorussaziñas proceså un jaunu ideju ©eneréßanå.Pårvarot barjeras un pretoßanosOrganizéjot interaktîvo apmåcîbu senioriem,daΩkårt var novérot pretoßanos un citasbarjeras, pieméram:• izglîtîbas trükumsDaudziem vecåka gadu gåjuma cilvékiem irzemåks izglîtîbas lîmenis nekå paßreizéjai jaunatnei.Ir zinåms, ka måcîbu process ir ¬oti cießisai stîts ar pieaugußå iegüto izglîtîbas lîmeni- jo zemåks izglîtîbas lîmenis, jo mazåk viñßvélas iesaistîties izglîtîbå. Tajå pat laikå, atrodotatbilstoßu pieeju, daudziem senioriem måcîbasir kå jauns, aizraujoßs piedzîvojums.• paßapziñas trükumsDaudzi veci cilvéki cieß no zema paßvér téjuma,tådé¬ jåcenßas viñus stimulét un atbalstîtatkal uzsåkt måcîbas.• zemas lasît un rakstît prasmesPapildus zemajam izglîtîbas lîmenim paståviespéja, ka senioriem var büt problémasarî ar lasîßanas un rakstîßanas prasmém.Pieaugußajiem piemît spéja gudri to slépt nocitiem, un viñi jütas apkaunoti, ja par viñu zemajåmpamatprasmém uzzina citi cilvéki.• måcîßanas un novértéßanas metoΩusaskañoßanaSenioriem var rasties grütîbas iejustiesjaunajos apståk¬os, kas, iespéjams, viñiem navatbilstoßi. Måcîbås ir nepiecießama pårbaude,daΩkårt netießås metodes var büt piemérotåkas,értåkas un droßåkas.• måcîbu videVecåki cilvéki tåpat kå bérni ir ¬oti jütîgi.Lai justos pietiekami nozîmîgi, viñi vélas risinåtnopietnus uzdevumus, eksperimentus unproblémas. Apkårtéjai videi ir jåbüt komfortablaiun értai. Bütisks uzdevums måcîbu vidé irizglîtotåjam, kam ir jåiek¬aujas vidé kå da¬ai nogrupas, nevis kå ”ekspertam” no årienes.Uzturot komunikåciju grupå, daudzi müsdienuizglîtotåji redz sevi kå måcîbu procesaveicinåtåju, atbalstîtåju. Viñu kompetenceatspogu¬ojas spéjå strådåt ar konkréto vecumagrupu. Tradicionålais uzskats – måcies, kadesi jauns, strådå, kad esi pieaudzis, atpüties,kad esi pensionéts,– müsdienås ir mainîjies unk¬uvis daudz elastîgåks. Íobrîd ir pieñemts, kamåcîßanås, strådåßana un atpüta ir visa müΩagarumå.Modernajå dzîvé ir lietas, kas arî saistîtas arizmaiñåm un dzîves riskiem. Íie notikumi un29

konkrétais dzîves cikls pieprasa laiku un telpu,lai spétu adaptéties un akceptét laikmeta diktétåsizmaiñas. DaΩkårt tas ir ¬oti smags emocionålsun psiholo©isks process.Ir svarîgi pamanît un pieñemt priekßno sacîjumuikdienas dzîves izglîtîbå un neskaitåmusveidus neformålås izglîtîbas apgüßanai. Modernajådzîvé nepiecießams åtri pielågoties straujimainîgajiem apståk¬iem. Jo åtråk izmaiñastiek pieñemtas, jo åtråk atspogu¬ojas cilvékuvajadzîbas, bet bieΩi tam neatliek laika, lai topamanîtu.Autobiogråfijas aprakstîßana, dzîves ståstuståstîßana, atmiñu veicinoßs darbs, ir¬o ti spécîgas metodes sevis atspogu¬oßanasiedro ßinåßanai. Íie patiesie dzîves ståsti råda,kå îstenîbå tas tika pieredzéts. Atmiñasveicinåßana ir svarîga kompetence vecåka gadagåjumacilvékiem. Atmiñas, autobiogråfiskiståstîjumi veicina saziñu starp paaudzém.Saziña starp paaudzém ir ¬oti svarîga, tå veidosavstarpéjo sapraßanos, abpuséju respektéßanuun pieñemßanu. Daudzås valstîs atmiñas trenéßanair ¬oti populåra aktivitåte.Vajadzîbas un nosacîjumiMåcîßanås ir iespéjama daΩådå vecumå,bet katrai vecuma grupai ir sava motivåcija unmér˚is måcîties.Katrs izglîtojamais ir pieaugußo izglîtîbasklients, viñi nåk uz pieaugußo izglîtîbas cen-triem güt jaunas zinåßanas un iemañassavas kvalifikåcijas celßanai un kompetençupilnveidei. Tådé¬ izglîtotåja personîba unviña izmantotås måcîbu metodes ir ¬otisvarîgas.Måcîßanås procesa pårejas tiltsEsošåszinåßanas+ + +JaunåszinåßanasMåcîßanås ce¬ßInformåcijaDomåßana:•jaunu ideju atklåßana•viedok¬u salîdzinåßana•sava viedok¬a veidoßanaLémumupieñemßana30

Måcîbu process saståv no trim daΩådåm da¬åm:Iniciåcija jebierosinåßanas fåzeIzpratne jebapjégßanas fåzePårskats jebrefleksijas fåzeKo més zinåm? Izglîtojamais ir aktîvs Iegüto zinåßanunostiprinåßanaKo més vélamies zinåt? Izglîtotåjs ir pasîvs Izglîtotåjs ir aktîvsIzglîtotåjs ir aktîvsKatrå da¬å var izmantot daΩådas interaktîvås metodes:Iniciåcija Izpratne Pårskats• Atslégas vårdi• Sajaukti teikumi• Tematiskie nosaukumi• Pråta vétra• Diskusijas• Prognozéßana• Nodarbîbas ar uzdevumiem• Divkårßå dienasgråmata• Diagrammas, tabulas• Nepabeigtie teikumi• Brîvais raksts• Iznåkuma pårsprießanaPadomi izglîtotåjiem:• nodroßini laiku apdomåßanai;• pieñem atß˚irîgas idejas un uzskatus;• veicini aktivitåti stundås;• garanté apmaiñu ar idejåm;• nepie¬auj diskriminåciju un izstumßanu;• atbalsti katru dalîbnieku.Izglîtojamo vidü aizvien aktuålåks k¬üst jautåjums„Kådu izglîtotåju es vélos?”. Måcîbupro ceså visvairåk pieprasîtåkais izglîtotåju raksturojums:• pozitîvi domåjoßs;• radoßs;• atbilstoßi situåcijai pielieto interaktîvåsme to des;• motivéts atbalstît måcîbu procesa dalîbniekus;• atvérts katram dalîbniekam;• spéjîgs uzklausît un dzirdét;• spéj nodroßinåt labu atmosféru måcîbutel på;• zinoßs un pårliecinåts par savåm zinå ßa nåm;• pacietîgs, gaidot atbildes;• spéj sakårtot dalîbniekus péc viñu zinå ßanulîmeña.Ío tabulu var izmantot, lai iezîmétu atß˚irîgos viedok¬us par izglîtotåju:Kompetence Komunikåciju spéjas Pedago©iskås spéjas Personîbas raksturojums31

Pieméram daΩu aptaujåto rezultåtu apkopojums:Kompetence Komunikåciju spéjas Pedago©iskås spéjas Personîbasraksturojums• Zinåßanas par grupasdinamiku• Kompetence konkrétajåzinåßanu jomå• Spéja integréties• Zinåßanas parsenioriem• Zinåßanas par to,kas jåmåcås• Spéja komunicét• Atbilstoßas måcîbuvides nodroßinåßana• Prasme uzmundrinåtizglîtojamos piedalîties• Informéßana, fasilitators• Straté©iskais jütîgums• Atbalstîßana• Sistemåtiska pieeja• Zinåßanas pargrupas dinamiku• Efektivitåte izglîtoßanå• Spéja motivét• Måcîßanås pieredze• Metodiskås zinåßanas• Empåtija• Entuziasms• Radoßums• Pozitîvi domåjoßs• Atvérts• Tolerants, iecietîgs• Aizrautîgs• Paßpa¬åvîgs• Spéjîgs pilnveidotiesMüsdienås vecåka gadagåjuma cilvékuveselîba ir daudz labåka, viñi dzîvo ilgåk unneatkarîgåk, viñiem ir labåka izglîtîba un viñivélas büt vairåk sabiedriski aktîvi un vajadzîgi.Vecums un pensija ir jauna dzîves fåze, un daudziemcilvékiem tå ir iespéja såkt darît kaut kojaunu un atß˚irîgu.Senioru izglîtîba ir cießi saistîta arstarp pa au dΩu izglîtîbu. Tas palîdz pieaugußajiemieraudzît sevi kå pilsoñus, kas aktîvi lîdzdarbojas,nevis kå patérétåjus. Tas sekmé senioru aktîvulîdzdalîbu pakalpojumu plånoßanå, vadîßanå unnovértéßanå.Izglîtîbas pieejamîba senioru vecumå piedoddzîvei kvalitåti. Pétîjumi råda, ka izglîtîbapozitîvi ietekmé vecåkus cilvékus un viñi tic, kamåcîßanås palîdz uzturét smadzeñu aktivitåti.Izglîtoßanås stimulé senioru intelektu un dodviñiem gandarîjumu, palîdz viñiem saprast unsadzîvot ar paståvîgåm pårmaiñåm sabiedrîbå.DaΩi no viñiem tic, ka izglîtîbai piemît terapeitiskaisaspekts, kas uzlabo veselîbu.Iesaistîßanås izglîtîbas aktivitåtés un sabiedriskajådzîvé palîdz uzturét dzîves jégu,paßcieñu, mazina izolåciju tiem, kas kådu iemeslupéc k¬uvußi sociåli izslégti.30

Izglîtîbas iespéja senioruvecumå piedod dzîvei kvalitåti.Tas palîdz ieraudzît sevi kåpilsoñus, kas aktîvi lîdzdarbojas,palîdz uzturét dzîves jéguun paßcieñu.