LZA gadagrāmata 2008 - Latvijas Zinātņu Akadēmija

UDK 061.23:001(474.3)(058)La 811LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAAkadçmijas laukums 1Rîga, LV 1050LatvijaTel.: 67225361. Fakss: 67821153E pasts: lza@lza.lvhttp://www.lza.lvLatvijas Zinâtòu akadçmijas Gadagrâmata 2008 ir turpinâjumizdevums — jauseptiòpadsmitais ar ðâdu nosaukumu. Iepriekðçjie laidieni atspoguïoja situâciju 1990.,1992., 1992./1993., 1995.—2006. gadâ. Gadagrâmatas 2008 iznâkðana ir pieskaòotaakadçmijas gada pilnsapulcei.Gadagrâmatâ ievietoti Latvijas Zinâtòu akadçmijas pamatdokumenti, galvenâsziòas par akadçmiju, tâs struktûru un locekïiem, pârskata tipa materiâli par akadçmijasdarbîbu 2007. gadâ, atseviðíi LZA dokumenti (kuru atkârtota publicçðana nâkamajâsgadagrâmatâs nav paredzçta), îsas ziòas par Latvijas zinâtniskajâm iestâdçm.Publicçtie dati atspoguïo stâvokli 2008. gada 5. martâ.ISSN 1407-0413© Latvijas Zinâtòu akadçmija, 2008

IEVADS2007. gada laikâ akadçmijâ bija iespçja noklausîties vairâkas izcilasakadçmiskâs lekcijas, kuras nolasîja LZA Lielâs medaïas laureâti TrevorsFennels (Austrâlija), Roberts Evarestovs (Krievija), Viktors Hausmanis (LULiteratûras, mâkslas un folkloras institûts), LZA ârzemju locekïi ZenonsRokus Rudziks (Lietuva), Rihards Villems (Igaunija), akadçmiíis ElmârsGrçns (Latvijas Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs). Svarîgs notikumsbija Valtera Capa balvas pasniegðana 2007. gada laureâtam LZA ârzemjuloceklim profesoram Jurim Upatniekam (ASV) par izciliem izgudrojumiemhologrâfijâ, kâ arî L’Oreal balvas sievietçm zinâtnç.Tradicionâla akadçmijas darbîbas joma ir Latvijas zinâtnes starptautiskiesakari — gan divpusçjie, gan pârstâvniecîba starptautiskajâs organizâcijâs.Cieða sadarbîba izveidojusies ar Baltijas valstu un Ziemeïvalstu zinâtòuakadçmijâm, îpaði organizçjot 11. Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konferenci2007. gada oktobrî Latvijâ.Analizçjot zinâtnes stâvokli, Zinâtòu akadçmija veic Latvijas zinâtniekunozîmîgâko devumu ekspertîzi un novçrtçðanu. Ievçrojamu rezonansisabiedrîbâ un masu saziòas lîdzekïos ir guvusi 10 izcilâko Latvijas zinâtnessasniegumu nosaukðana katra gada beigâs (par atzinîbâm 2007. gadâ sk. ðîsgrâmatas 108. lpp.).Par augstâko apbalvojumu zinâtnç Latvijas zinâtnieki uzskata LZA Lielomedaïu. Zinâtnieku sasniegumi aizvadîtajâ gadâ atzîmçti arî ar citâm LZAbalvâm, daudzas no tâm ir iedibinâtas kopâ ar lieliem Latvijas uzòçmumiem.Pçdçjos gados ir nostiprinâjusies Zinâtòu akadçmijas kâ ekspertu lomavalsts organizatoriskajâ sistçmâ. Akadçmijas pârstâvji regulâri piedalâsSaeimas komisiju, ministriju un citu institûciju darbâ, apsprieþot ar valstsattîstîbu un zinâtni saistîtos jautâjumus.Bûtiski, ka 2007. gadâ par akadçmijas locekïiem ievçlçti vairâki gadosjauni zinâtnieki, daudzus spçjîgus jaunos mçs iepazinâm vçlçðanu procesagaitâ un viòu zinâtniskajâs publikâcijâs un izgudrojumu patentos. Prestiþaszinâtnes balvas pieðíirtas jauniem zinâtniekiem un zinâtniecçm. Latvijaszinâtnç un attiecîgi Zinâtòu akadçmijâ pakâpeniski veidojas gados jaunuzinâtnieku slânis.2007. gada 4. martâLatvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASGALVENO PASÂKUMU KALENDÂRS2008. GADS3. aprîlî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Pavasara pilnsapulce20. novembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Rudens pilnsapulce2009. GADS2. aprîlî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Pavasara pilnsapulce26. novembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijas Rudens pilnsapulce

PAMATDOKUMENTILATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMDOÐANAPAR LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATUSUZINÂTNISKÂS DARBÎBAS LIKUMS(Pieòemts Saeimâ 2005. gada 14. aprîlî.Stâjas spçkâ ar 2005. gada 19. maiju)Latvijas Zinâtòu akadçmija sastâv no vçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiemun valsts pârvaldes sistçmâ ir atvasinâta publisko tiesîbu persona ar autonomukompetenci, kuras tiesîbas un pienâkumi noteikti tâs Hartâ, ðajâ likumâ un citoslikumos, kâ arî tâs statûtos un kuru daïçji finansç no valsts budþeta. Latvijas Zinâtòuakadçmijas Hartu apstiprina Saeima un tajâ ir norâdîti Latvijas Zinâtòu akadçmijasdarbîbas mçríi, pamatvirzieni, tiesiskie un ekonomiskie pamati, pârvaldes sistçma,tiesîbas un pienâkumi....

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTA(Pieòçmusi Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce 1996. gada 22. novembrî.Apstiprinâjusi Latvijas Republikas Saeima 1997. gada 23. janvârî)PREAMBULALatvijas Zinâtòu akadçmija ir vairâku agrâk Latvijâ pastâvçjuðu zinâtnisko biedrîbuideju un darbîbas mantiniece. Tâs priekðteces ir 1815. gadâ Jelgavâ dibinâtâ KurzemesLiteratûras un mâkslas biedrîba un Rîgas Latvieðu biedrîbas sastâvâ 1869. gadâdibinâtâ Zinâtnîbas (Zinîbu) komisija, kas 1932. gadâ tika pârveidota par Zinâtòukomiteju ar privâtas zinâtòu akadçmijas statusu.Kopð 1919. gada Latvijas Republikas valdîba vairâkkârt bija apsvçrusi oficiâlasLatvijas Zinâtòu akadçmijas dibinâðanu. Ðo nodomu 1927. gadâ atbalstîja izglîtîbasministrs J. Rainis. 1935. gadâ Ministru prezidents K. Ulmanis publiski paziòoja nodomuizveidot Latvijas Zinâtòu akadçmiju, un kâ pirmâ tâs sastâvdaïa ar Latvijas Republikaslikumu 1936. gada 14. janvârî tika nodibinâts Latvijas vçstures institûts.Zinâtòu akadçmija Latvijâ darbîbu uzsâka 1946. gada 14. februârî, kad akadçmijaslocekïi sanâca uz pirmo kopsapulci. Par Zinâtòu akadçmijas un tâs institûtu pamatkodolukïuva Latvijas Universitâtes un Latvijas Lauksaimniecîbas akadçmijas zinâtnieki.Pieòemot Hartu un jaunus Statûtus, ar 1992. gada 14. februâra kopsapulces lçmumuLatvijas Zinâtòu akadçmija pârveidota par klasiska tipa akadçmiju, kura apvienovçlçtus locekïus — izcilus zinâtniekus un citus gara darbiniekus.Atjaunotajâ Latvijas Republikâ Latvijas Zinâtòu akadçmija veicina zinâtòuattîstîbu, veic zinâtniskus pçtîjumus. Tâ gâdâ, lai apzinâtu, pçtîtu, izkoptu, saglabâtuun nodotu nâkamajâm paaudzçm visu to îpaðo, ko pasaules zinâtnei un kultûrai ir devusiun spçj dot Latvija un latvieðu tauta: nacionâlo kultûru, valodu, folkloru, literatûru,sociâlo un saimniecisko pieredzi, tradîcijas. Tâ pçtî un saglabâ Rîgas un Latvijasnovadu kultûrvçsturiskâs tradîcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulç.Latvijas Zinâtòu akadçmija ir iekïâvusies starptautiskajâ zinâtniskajâ kopîbâ, sadarbojasar citâm zinâtòu akadçmijâm un zinâtniskâm organizâcijâm Eiropâ unpasaulç.1. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS TIESISKAIS PAMATSLatvijas Republikâ ir viena valsts izveidota Latvijas Zinâtòu akadçmija kâ nacionâlasnozîmes zinâtnes centrs. Latvijas Zinâtòu akadçmija ir autonoms tiesîbu subjekts,kurð sastâv no ievçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem un kurusubsidç valsts. Latvijas Zinâtòu akadçmija darbojas saskaòâ ar tâs Hartu un Statûtiem.Hartu pieòem Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce un apstiprina Latvijas Repub-10

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTAlikas Saeima. Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas Zinâtòu akadçmijaiîpaðus uzdevumus un pilnvaras zinâtnes jomâ.Ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju var bût saistîtas zinâtniskâs pçtniecîbas iestâdes,biedrîbas, fondi, zinâtniski tehniskas organizâcijas, universitâtes un augstskolas. Tosadarbîbu ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju nosaka savstarpçja vienoðanâs. Akadçmijasmçríu veikðanai tiek veidotas zinâtnieku grupas vai iestâdes, kuras var darboties LatvijasZinâtòu akadçmijas ietvaros.Par Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem ievçlç izcilus Latvijas un ârzemjuzinâtniekus un par goda locekïiem — arî citu jomu vispâratzîtus Latvijas gara darbiniekus.Latvijas Zinâtòu akadçmija ir juridiska persona. Tâ ievçro Latvijas Republikaslikumus un starptautiskâs tiesîbu normas.2. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS DARBÎBAS MÇRÍIUN PAMATVIRZIENILatvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbas mçríi un pamatvirzieni ir: zinâtnes attîstîðana, pçtîjumu veicinâðana un veikðana fundamentâlo un lietiðíozinâtòu jomâ, Latvijas tautas un valsts vçstures, kultûras un valodas izpçtes un izkopðanasveicinâðana, kâ arî ar Latvijas dabas resursiem, to optimâlas izmantoðanasiespçju un apkârtçjâs vides aizsardzîbu saistîtu pçtîjumu atbalstîðana; Latvijas attîstîbas procesu prognozçðana, tautas un valdîbas operatîva iepazîstinâðanaar zinâtniskâm prognozçm par daþâdu tautsaimniecisku, kultûras un sociâlunoriðu un projektu vçlamâm un nevçlamâm sekâm.3. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS TIESÎBASLatvijas Zinâtòu akadçmijai ir tiesîbas: sadarboties ar augstâkâs izglîtîbas un zinâtniskâs darbîbas organizatoriskâssistçmas institûcijâm, deleìçt savus pârstâvjus ðo institûciju darbâ; saòemt informâciju par to likumu un normatîvo aktu gatavoðanu un grozîðanuSaeimas komisijâs, ministrijâs un citâs valsts iestâdçs, kuri saistîti ar zinâtni un augstâkoizglîtîbu, kâ arî izteikt viedokli par ðiem dokumentiem; uzòemties iniciatîvu jaunu zinâtnisku virzienu un ar to saistîtu zinâtnisku institûcijuveidoðanâ; pieðíirt Latvijas Zinâtòu akadçmijas goda doktora grâdu Latvijas un ârzemjuzinâtniekiem; ierosinât un pieòemt savas Hartas grozîjumus, iesniegt tos apstiprinâðanai Saeimâ;11

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTA glabât savos arhîvos, krâtuvçs un bibliotçkâs zinâtnes, literatûras, mâkslas uncitu kultûras darbinieku rokrakstus un dokumentus, kâ arî citus zinâtnei un vçstureinozîmîgus materiâlus.4. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PIENÂKUMILatvijas Zinâtòu akadçmijas pienâkumi ir: aktîva piedalîðanâs Latvijas zinâtnes politikas veidoðanâ un operatîva Saeimasun valdîbas konsultçðana zinâtnes jautâjumos; lîdzdalîba daþâdu valsts programmu zinâtniskajâ ekspertîzç, pçtîjumu, projektu,programmu un zinâtnisko iestâþu pçtnieciskâ lîmeòa izvçrtçðanâ; balvu pieðíirðana par izcilâkiem veikumiem Latvijas zinâtnç; Latvijas zinâtnes un zinâtnieku paðpârvaldes un demokrâtijas veicinâðana, ðoprincipu aizstâvîba valsts struktûrâs un masu saziòas lîdzekïos; rûpes par jaunu pçtnieku paaudþu iesaisti zinâtnç un pensionçto, t.sk. valstsemeritçto zinâtnieku sociâlo aizstâvîbu; zinâtniskâs pçtniecîbas çtikas, diskusijas principu un tradîciju sargâðana,saglabâðana un izkopðana, Latvijas zinâtòu vçstures un zinâtniecîbas problçmu izpçte; rûpes par zinâtniskâs literatûras izdoðanu, zinâtnisko terminoloìiju un enciklopçdijuzinâtnisko lîmeni Latvijâ; zinâtnisko kongresu, konferenèu, atklâtu Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçþu,diskusiju un konkursu organizçðana un zinâtnes sasniegumu popularizçðana; Latvijas zinâtnes un nacionâlâs kultûras mantojuma krâtuvju — LatvijasAkadçmiskâs bibliotçkas, Misiòa bibliotçkas un Latvieðu folkloras krâtuves —zinâtniska pârziòa; Latvijas zinâtnieku starptautisko kontaktu veidoðana un veicinâðana, sadarbîbaar citâm zinâtòu akadçmijâm, zinâtniskâm biedrîbâm un savienîbâm, starptautiskozinâtnisko sakaru uzturçðana un Latvijas zinâtnes pârstâvniecîba starptautiskâs zinâtniskâsorganizâcijâs.Latvijas Zinâtòu akadçmija ik gadu publicç pârskatu par savu darbîbu.5. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SASTÂVSUN PÂRVALDELatvijas Zinâtòu akadçmijas sastâvu veido: îstenie locekïi (akadçmiíi), goda locekïi,ârzemju locekïi, korespondçtâjlocekïi. To skaitu, kandidâtu izvirzîðanas unapsprieðanas kârtîbu zinâtniskâ sabiedrîbâ, kâ arî ievçlçðanas kârtîbu nosaka LatvijasZinâtòu akadçmijas Statûti.12

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTALatvijas Zinâtòu akadçmijas augstâkais lçmçjorgâns ir pilnsapulce, kurâ piedalâsievçlçti îstenie, goda, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi. Hartas un Statûtujautâjumus un jaunu locekïu uzòemðanu izlemj îstenie locekïi. Lai sekmçtu starpdisciplinâruproblçmu risinâðanu un radniecîgo zinâtòu pârstâvju kontaktus, akadçmijas locekïiizveido Latvijas Zinâtòu akadçmijas zinâtòu nodaïas. Pilnsapulèu starplaikâLatvijas Zinâtòu akadçmijas darbu vada tâs locekïu ievçlçts prezidents un Senâts.Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce ievçl uzraudzîbas padomi. LatvijasZinâtòu akadçmijas daþâdu darbîbas jomu organizçðanai un operatîvu lçmumupieòemðanai tiek izveidots prezidijs, valde un citas organizatoriskas struktûras. Ðostruktûru sastâvu un pienâkumus nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti.6. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS DARBÎBASEKONOMISKAIS PAMATSLatvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbai nepiecieðamais finansçjums tiek subsidçts novalsts budþeta. Latvijas Zinâtòu akadçmija valsts noteiktâ kârtîbâ iesniedz motivçtu finansçjumapieprasîjumu nâkamajam gadam kopâ ar gadskârtçjo pârskatu. LatvijasZinâtòu akadçmijas speciâlo budþetu veido lîdzekïi, kurus iegûst no: pasûtîjumu izpildes un uzòçmçjdarbîbas; îpaðumu apsaimniekoðanas; ziedojumiem un dâvinâjumiem; citiem avotiem.Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumâ vai valdîjumâ var bût nekustamais un kustamaisîpaðums — zeme, çkas un cita manta, kuru tai nodevuðas valsts institûcijas vaikuru tâ ieguvusi savas darbîbas rezultâtâ vai uz cita tiesiska pamata, kâ arî intelektuâlaisîpaðums, nauda un vçrtspapîri Latvijâ un ârvalstîs.Latvijas Zinâtòu akadçmijas pârziòâ ir iestâdes un organizâcijas, kas nepiecieðamastâs darbîbai, kâ arî iestâdes un organizâcijas, kuras sekmç zinâtnes funkcionçðanu.Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumu un tâs valdîjumâ un pârziòâ esoðo objektupârvaldes kârtîbu nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti.7. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTILatvijas Zinâtòu akadçmijas locekïu pilnsapulce patstâvîgi pieòem un/vai grozasavus Statûtus, kuri nedrîkst bût pretrunâ ar ðîs Hartas nostâdnçm.

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI(Apstiprinâti ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas kopsapulces1992. gada 14. februâra lçmumu Nr. 7.Grozîti ar LZA pilnsapulces 1992. gada 24. novembra, 1993. gada 11. februâra,1994. gada 18. februâra, 1997. gada 21. novembra un 2002.gada 4. aprîïa lçmumu)1. nodaïa. VISPÂRÎGIE NOTEIKUMI1.1. Latvijas Zinâtòu akadçmija (LZA) ir autonoms tiesîbu subjekts, kas sastâv noievçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem un ko subsidç valsts. LatvijasZinâtòu akadçmija darbojas saskaòâ ar tâs Hartu, kuru pieòçmusi Latvijas Zinâtòuakadçmijas pilnsapulce un apstiprinâjusi Latvijas Republikas Saeima 1997. gada23. janvârî, un ðiem Statûtiem. LR Saeima vai Ministru kabinets var noteikt LatvijasZinâtòu akadçmijai îpaðus uzdevumus un pilnvaras zinâtnes jomâ.Par Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem ievçlç izcilus Latvijas un ârzemjuzinâtniekus un par goda locekïiem — arî citu jomu vispâratzîtus Latvijas gara darbiniekus.Ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju lîgumiski, asociatîvi vai citâdâs juridiskâs formâsvar bût saistîtas juridiski patstâvîgas zinâtniskâs pçtniecîbas iestâdes, biedrîbas, fondi,zinâtniski tehniskas organizâcijas, universitâtes un citas augstskolas. To sadarbîbu arLatvijas Zinâtòu akadçmiju nosaka savstarpçja vienoðanâs. Akadçmijas mçríuîstenoðanai var izveidot zinâtnieku kolektîvus vai institûcijas, kuras var darbotiesLatvijas Zinâtòu akadçmijas ietvaros, kâ arî piesaistît ekspertus no zinâtnieku unspeciâlistu vidus.1.2. Latvijas Zinâtòu akadçmija ir juridiska persona. Tâ ievçro Latvijas Republikaslikumus un starptautisko tiesîbu normas.1.3. Latvijas Zinâtòu akadçmijas saîsinâtais nosaukums ir LZA. Tâs nosaukumscitâs valodâs tulkojams ðâdi: Academia Scientiarum Latviensis (latîòu val.), LatvianAcademy of Sciences (angïu val.), Academie des Sciences de Lettonie (franèu val.),Akademie der Wissenschaften Lettlands (vâcu val.), Ëàòâèéñêàÿ Àêàäåìèÿ íàóê(krievu val.).1.4. LZA atraðanâs vieta — Rîga. LZA juridiskâ adrese: Akadçmijas laukums 1,Rîga, LV 1524, Latvija.1.5. LZA simboliku reglamentç îpaðs nolikums. LZA krâsas ir balts, kobaltzils,zelts. LZA zîmogâ ir attçlots Latvijas Republikas valsts mazais ìerbonis un ietvertivârdi “Latvijas Zinâtòu akadçmija — Academia Scientiarum Latviensis”.1.6. LZA kâ savu “Akadçmijas dienu” atzîmç 14. februâri, jo 1946. gada14. februârî akadçmijas locekïi sanâca uz savu pirmo kopsapulci un 1992. gada14. februârî LZA pieòçma savu Hartu un jaunus Statûtus.14

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI2. nodaïa. DARBÎBAS MÇRÍI UN PAMATVIRZIENI2.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbas mçríi un pamatvirzieni:2.1.1. pçtîjumu veikðana un veicinâðana fundamentâlo un lietiðío zinâtòu jomâ;2.1.2. Latvijas tautas un valsts vçstures izzinâðana; Latvijas kultûras, tâs vçsturesun perspektîvu apzinâðana; latvieðu valodas izpçtes un izkopðanas veicinâðana; Latvijasdabas resursu un to optimâlas izmantoðanas iespçju izvçrtçðana, ar apkârtçjâsvides aizsardzîbu saistîtu pçtîjumu sekmçðana;2.1.3. Latvijas attîstîbas procesu prognozçðana, tautas un valdîbas operatîva iepazîstinâðanaar zinâtniskâm prognozçm par daþâdu tautsaimniecisku, kultûras un sociâlunoriðu un projektu vçlamâm un nevçlamâm sekâm;2.1.4. uz zinâðanâm balstîtas sabiedrîbas veidoðana un inovatîvo tehnoloìijuattîstîbas veicinâðana Latvijâ;2.1.5. augstâkâs kvalifikâcijas zinâtniskâs ekspertîzes nodroðinâðana; ekspertatzinumusniegðana par Latvijai un Baltijas reìionam principiâliem jautâjumiem;2.1.6. piedalîðanâs nacionâlo, Baltijas un Eiropas Savienîbas reìionâlo programmuizstrâdç un to îstenoðanâ;2.1.7. aktîva piedalîðanâs Latvijas zinâtnes politikas veidoðanâ un îstenoðanâ;Saeimas, Valsts Prezidenta, valdîbas un to iestâþu operatîva konsultçðana zinâtnesjautâjumos;2.1.8. lîgumisku vai asociatîvu attiecîbu veidoðana ar Latvijas zinâtniskâm unprofesionâlâm biedrîbâm, fondiem, savienîbâm, asociâcijâm; LZA vârda pieðíirðanaar akadçmiju saistîtâm institûcijâm, piedalîðanâs ðo iestâþu galveno pçtnieciskovirzienu izvçrtçðanâ, ja to paredz savstarpçja vienoðanâs;2.1.9. aktîvas sadarbîbas veidoðana ar Latvijas augstskolâm, vienotas akadçmiskâsvides veidoðana Latvijâ un piedalîðanâs augstâkâs kvalifikâcijas zinâtnieku sagatavoðanâ;2.1.10. zinâtniskâs literatûras un enciklopçdiju izdoðanas veicinâðana, un to zinâtniskâlîmeòa paaugstinâðana Latvijâ;2.1.11. latvieðu zinâtniskâs terminoloìijas izstrâdes veicinâðana;2.1.12. zinâtnisku kongresu, konferenèu, atklâtu ZA sçþu, konkursu organizçðana,zinâtnes sasniegumu popularizçðana;2.1.13. starpdisciplinâru pçtîjumu veidoðana, iniciatîva jaunu zinâtnisku virzienuiedibinâðanâ;2.1.14. sadarbîba ar citâm zinâtòu akadçmijâm, zinâtniskâm asociâcijâm, apvienîbâm,biedrîbâm un savienîbâm; starptautisko zinâtnisko sakaru uzturçðana unLatvijas zinâtnes pârstâvîba starptautiskâs zinâtniskâs organizâcijâs;15

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI2.1.15. LZA balvu un stipendiju pieðíirðana par darbiem zinâtnç, tai skaitâ kopîgiar universitâtçm, citâm augstskolâm un zinâtnes mecenâtiem vai citâm zinâtni atbalstoðâmorganizâcijâm; piedalîðanâs zinâtnisku darbu ieteikðanâ un izvçrtçðanâ valstsun starptautiskiem apbalvojumiem;2.1.16. Latvijas zinâtnieku un ar Latviju saistîto ârzemju zinâtnieku devuma unpotenèu izvçrtçðana un ieteikðana ievçlçðanai par akadçmijas îstenajiem, ârzemju, godalocekïiem vai korespondçtâjlocekïiem;2.1.17. Latvijas zinâtòu vçstures un zinâtniecîbas pçtîjumu veicinâðana, nodroðinotzinâtnisko tradîciju saglabâðanu un izkopðanu;2.1.18. zinâtnieka çtikas kodeksa un zinâtnisko diskusiju principu izstrâde untâlâka izkopðana;2.1.19. jaunu pçtnieku paaudþu iesaiste zinâtnç;2.1.20. pensionçto (to skaitâ valsts emeritçto) zinâtnieku sociâlâ aizstâvîba un viòuaktivitâðu atbalsts.2.2. Lai îstenotu akadçmijas Hartâ un ðo Statûtu 2.1. punktâ noteiktos darbîbasmçríus, LZA izmanto savu locekïu un akadçmijas izveidoto institûciju darbîbu, sekmçatseviðíu zinâtnisku pçtîjumu, zinâtniski organizatoriskâs un izdevçjdarbîbas finansçðanu.3. nodaïa. LZA LOCEKÏI3.1. LZA sastâvâ ietilpst:3.1.1. îstenie locekïi (akadçmiíi), no tiem vecumâ lîdz 70 gadiem ne vairâk kâ100;3.1.2. goda locekïi (kopskaitâ ne vairâk kâ 60);3.1.3. ârzemju locekïi (ne vairâk kâ 100);3.1.4. korespondçtâjlocekïi (no tiem vecumâ lîdz 70 gadiem ne vairâk kâ 100).3.2. LZA locekïu ievçlçðanas kârtîba ir ðâda.3.2.1. Par LZA îstenajiem locekïiem ievçlç izcilus Latvijas zinâtniekus, kurupçtîjumi Latvijâ un pasaulç ir plaði atzîti. Par LZA îsteno locekli zinâtnieku varievçlçt, ja viòð nav sasniedzis 70 gadu vecumu. Ievçlçto LZA îsteno locekli pçc 70gadu vecuma sasniegðanas neietver 3.1.1. punktâ paredzçtajâ kopskaitâ, taèu viòðsaglabâ balsstiesîbas LZA saietos.3.2.2. Par LZA goda locekïiem ievçlç izcilus Latvijas vai citu valstu zinâtnes,kultûras, tautsaimniecîbas, izglîtîbas un sabiedriskos darbiniekus, kuri dzîvo un strâdâLatvijâ vai kuriem ir cieða sadarbîba ar Latviju un tâs zinâtni.16

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI3.2.3. Par LZA ârzemju locekïiem ievçlç izcilus pasaules zinâtniekus, kuri dzîvoun strâdâ galvenokârt ârzemçs.3.2.3.1. Izvçloties ârzemju locekïu kandidâtus, îpaða uzmanîba tiek pievçrsta ârzemçsdzîvojoðiem un strâdâjoðiem Latvijas izcelsmes zinâtniekiem.3.2.3.2. LZA ârzemju loceklis, pârceïoties uz pastâvîgu dzîvi Latvijâ un uzsâkotðeit zinâtnisku darbîbu, ar pilnsapulces balsojumu var tikt ievçlçts par LZA îstenolocekli vai korespondçtâjlocekli.3.2.4. Par LZA korespondçtâjlocekïiem ievçlç Latvijâ kâdâ zinâtnes nozarçautoritâti ieguvuðus zinâtniekus, kuri spçj kvalificçti pârstâvçt attiecîgo zinâtnesnozari, ekspertçt zinâtniskos darbus un savai specializâcijai atbilstoðos zinâtniskosvirzienus. Par LZA korespondçtâjlocekïiem var ievçlçt zinâtniekus, kuri navsasnieguði 60 gadu vecumu. Ievçlçto LZA korespondçtâjlocekli pçc 70 gadu vecumasasniegðanas neietver 3.1.4. punktâ paredzçtajâ kopskaitâ, taèu viòð saglabâbalsstiesîbas LZA saietos. LZA korespondçtâjloceklim sasniedzot 70 gadu vecumu,tiek atvçrta vakance jaunu locekïu vçlçðanâm.3.2.5.Tiesîbas veidot LZA locekïu un goda doktoru vçlçðanu nolikumus LZApilnsapulce deleìç LZA Senâtam.3.3. LZA locekïu tiesîbas ir ðâdas:3.3.1. ierosinât zinâtnisku un zinâtniski organizatorisku jautâjumu izskatîðanuakadçmijas vai tâs nodaïas sçdç, kâ arî LZA pilnsapulcç;3.3.2. saòemt informâciju par LZA, tâs struktûru un nodaïu darbîbu;3.3.3. izstâties no LZA, iesniedzot par to rakstisku paziòojumu LZA prezidijam;3.3.4. saòemt atalgojumu par atseviðíu LZA uzdevumu izpildi saskaòâ ar ðoStatûtu 5.6.4. punktu;3.3.5. uz mûþu saglabât ar ievçlçðanu Latvijas Zinâtòu akadçmijâ iegûto nosaukumu,izòemot gadîjumus, kas paredzçti ðo Statûtu 3.3.3. un 3.7.punktâ;3.3.6. veikt zinâtnisku darbîbu LZA ietvaros, ar LZA Senâta piekriðanu organizçtzinâtniskas struktûras — darba grupas, centrus un institûtus, to skaitâ gan LZAstruktûrvienîbas, gan ar LZA asociçtas juridiskas personas.3.4. LZA locekïiem ir ðâdi pienâkumi:3.4.1. aktîvi piedalîties LZA darbîbas mçríu îstenoðanâ;3.4.2. piedalîties LZA pilnsapulcçs, sçdçs un citos pasâkumos;3.4.3. publicçt savu pçtîjumu rezultâtus þurnâlâ “Latvijas Zinâtòu AkadçmijasVçstis” vai citos Latvijas zinâtniskos izdevumos;3.4.4. piedalîties zinâtniskâs ekspertîzçs un sniegt konsultâcijas savas kompetencesrobeþâs;17

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI3.4.5. katru gadu sniegt akadçmijai îsu rakstisku informâciju par savu zinâtniskovai cita rakstura darbîbu, îpaði izceïot to, kas paveikts LZA darbîbas mçríu (Statûtu2.1. punkts) îstenoðanâ un kas papildinâms personiskalâ interneta mâjaslapâ, kuruuztur LZA. Goda locekïi un ârzemju locekïi, kâ arî îstenie locekïi, kas sasnieguði 70gadu vecumu, var sniegt mutisku informâciju savâ nodaïâ.3.5. LZA ârzemju locekïu tiesîbas un pienâkumi ir ðâdi.3.5.1. Papildus 3.3. un 3.4. punktâ minçtajam LZA ârzemju locekïi var tiktiesaistîti kâ eksperti Latvijas un starptautisko zinâtnisko projektu izvçrtçðanâ, kâ arîpalîdzîbas sniegðanâ, lai savâ mîtnes zemç nodibinâtu un nostiprinâtu kontaktus arLatvijas zinâtni un zinâtniekiem.3.5.2. LZA ârzemju locekïi, kas dzîvo vienâ ârvalstî vai ârvalstu reìionâ, varizveidot ârzemju locekïu nodaïu; ðâdas nodaïas izveidoðanas faktu un tâs darbîbasmçríus apstiprina LZA pilnsapulce.3.5.3. LZA saskaòâ ar akadçmijas finansiâlâm iespçjâm sedz ârzemju locekïa vaiârpus Latvijas dzîvojoða goda locekïa uzturçðanâs izdevumus Latvijâ, ja ðî vizîte notiekpçc LZA ielûguma.3.6. LZA fondu veidoðana.3.6.1. LZA veido LZA Fondu, kura mçríis ir piesaistît finanðu lîdzekïus, laiveicinâtu zinâtnieku un studentu zinâtnisko un akadçmisko darbîbu, zinâtniskukonferenèu organizçðanu, zinâtniskâs literatûras sagatavoðanu un izdoðanu, zinâtniekusociâlo problçmu risinâðanu un citus pasâkumus, ievçrojot lîdzekïu ziedotâju norâdîjumus.LZA Fonda darbîbu nosaka LZA Senâta apstiprinâts nolikums. LZA Fondapriekðsçdçtâju no LZA îsteno locekïu vidus ievçlç LZA pilnsapulce.3.6.2. LZA savu mçríu un pamatvirzienu (Statûtu 2. nodaïa) sasniegðanai varveidot arî citus palîdzîbas fondus papildu lîdzekïu piesaistei. To veidoðanas, izmantoðanasun kontroles kârtîbu pçc LZA Valdes ierosinâjuma apstiprina LZA Prezidijs.3.7. LZA locekïu izstâðanâs kârtîba.3.7.1. LZA îstenajiem locekïiem un korespondçtâjlocekïiem par smagiem zinâtniekaçtikas kodeksa normu pârkâpumiem LZA pilnsapulce var ieteikt izstâties noakadçmijas.3.7.2. Ja LZA loceklis saskaòâ ar ðo Statûtu 3.3.3. punktu paziòojis LZAPrezidijam par savu izstâðanos no akadçmijas, kârtçjâ LZA pilnsapulcç par to tieksniegta informâcija, novçrtçti paziòojumâ minçtie iemesli un pieòemts lçmums par ðîspersonas svîtroðanu no LZA locekïu sarakstiem.3.8. LZA locekïu vçlçðanu kârtîba.3.8.1. LZA locekïu vçlçðanas notiek saskaòâ ar ðiem Statûtiem. Vçlçðanâs jâievçroðo Statûtu 3.1. punktâ noteiktâs normas attiecîgo locekïu kopskaitam. Jaunus LZAlocekïus vçlç LZA îstenie locekïi.18

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI4.1.3. Informâciju par notikuðiem saietiem publicç þurnâlâ “Latvijas ZinâtòuAkadçmijas Vçstis” un/vai citos Latvijas zinâtniskajos un preses izdevumos.4.2. LZA sçdçs:4.2.1. noklausâs akadçmijas locekïu, LZA goda doktoru un citu zinâtnieku lekcijasun tematiskos ziòojumus;4.2.2. diskutç par konkrçtiem pasâkumiem LZA Hartâ un Statûtos pasludinâtomçríu sasniegðanai, pieòem par tiem ieteikumus;4.2.3. izvçrtç Latvijas nacionâlâs un zinâtniskâs programmas, projektus un to izpildesgalarezultâtus, iesaka veidot darba grupas to izstrâdes sekmçðanai;4.2.4. apsprieþ jautâjumus par akadçmijas darba nodroðinâðanai un darbîbas mçríuîstenoðanai nepiecieðamo iestâþu un organizâciju dibinâðanu vai likvidçðanu;4.2.5. noklausâs akadçmijas locekïu un citu zinâtnieku pârskatus par svarîgâkajiemzinâtniskajiem pçtîjumiem, nacionâlo programmu un lielu tautsaimniecîbai,kultûrai un izglîtîbai nozîmîgu projektu veidoðanas un izpildes gaitu, bûtiski svarîgiemârzemju zinâtniskajiem komandçjumiem un to rezultâtiem, kâ arî izskata citus Latvijaiun tâs zinâtnei svarîgus jautâjumus.4.3. LZA sçdi vada akadçmijas prezidents vai viòa pilnvarots LZA îstenais loceklis.LZA sçdçs jautâjumus izlemj ar klâtesoðo akadçmijas locekïu balsu vienkârðuvairâkumu, ja sçdes dalîbnieku vairâkums nenobalso par citu kârtîbu. LZA sçde irtiesîga pieòemt ieteikumus LZA Senâtam, prezidijam, valdei, prezidentam un citâmvçlçtâm LZA amatpersonâm, Latvijas Republikas Saeimai, Valsts Prezidentam, valdîbaiun tâs struktûrâm.5. nodaïa. LZA PÂRVALDE, VÇLÇTÂS INSTITÛCIJASUN AMATPERSONAS5.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas augstâkâ lçmçjinstitûcija ir pilnsapulce, kurâpiedalâs îstenie locekïi, goda locekïi, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi.5.1.1. Piedalîðanâs akadçmijas pilnsapulcçs ir obligâta LZA îstenajiem locekïiemun korespondçtâjlocekïiem, kuri jaunâki par 70 gadiem, ja nav objektîvu iemeslu, kaskavç ðo piedalîðanos. Pilnsapulce ir tiesîga uzsâkt darbu un pieòemt lçmumus, japiedalâs vairâk par pusi îsteno locekïu un korespondçtâjlocekïu, kuri ir jaunâki par 70gadiem.5.1.2. Pilnsapulci vada akadçmijas prezidents vai viòa pilnvarots viceprezidents.Zinâtòu akadçmijas pilnsapulcçs jautâjumus izlemj ar klâtesoðo akadçmijas locekïuvienkârðu balsu vairâkumu, izòemot 7.1. punktâ paredzçto balsojumu par LZA Statûtugrozîjumiem. Visus personâlos jautâjumus pilnsapulce izlemj, aizklâti balsojot, ja20

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI5.2.4. Senâts ir pilntiesîgs pieòemt lçmumus, ja sçdç piedalâs vairâk par pusibalsstiesîgo Senâta locekïu. Lçmumu pieòem, atklâti balsojot, ja Senâts nav lçmiscitâdi, un tas skaitâs pieòemts, ja par to ir nobalsojis klâtesoðo Senâta locekïuvairâkums; ja balsu skaits sadalâs vienâdi, izðíiroðâ ir Senâta priekðsçdçtâja balss,izòemot vçlçðanas, kad vienâda balsu skaita gadîjumâ izvçli izðíir ar atkârtotubalsoðanu vai lozçðanu.5.3. Kârtçjo LZA organizatorisko darbu LZA pilnsapulces un Senâta darba starplaikosveic LZA prezidents kopâ ar LZA Prezidiju, kura sastâvâ ietilpst prezidents,viceprezidenti un ìenerâlsekretârs.5.3.1. Akadçmiju vada un pârstâv LZA prezidents.5.3.1.1. Prezidenta prombûtnç viòu aizstâj kâds no viceprezidentiem vai vecâkaisno nodaïu priekðsçdçtâjiem.5.3.1.2. Prezidentu ievçlç uz 4 gadiem. Lai saglabâtu akadçmijas vadîbas pçctecîbu,iepriekðçjâ termiòa prezidents tradicionâli tiek ieteikts ievçlçðanai par viceprezidentuvai Senâta locekli.5.3.1.3. Prezidents var daïu no savâm amata pilnvarâm nodot citâm vçlçtâm LZAamatpersonâm, kâ arî pilnvarot citus LZA locekïus pârstâvçt atseviðías LZA interesesLatvijâ un ârzemçs, informçjot par to prezidiju vai Senâtu.5.3.2. LZA Prezidijs prezidenta vadîbâ:5.3.2.1. ierosina Senâtam apstiprinâðanai LZA vçlçto amatpersonu, izòemot Uzraudzîbaspadomes locekïu, darbîbas virzienus un atbildîbu, formulç viòu konkrçtosoperatîvos pienâkumus;5.3.2.2. ierosina LZA kârtçjo nozîmîgâko problçmu risinâjumus;5.3.2.3. ierosina LZA kârtçjo un ârkârtas pilnsapulèu darba kârtîbu un izziòo toakadçmijas locekïiem;5.3.2.4. veic kârtçjos LZA prezidenta, Senâta, pilnsapulces dotos darba un LZApârstâvniecîbas uzdevumus.5.4. LZA saimniecisko un organizatorisko darbîbu plâno un îsteno ìenerâlsekretârs,kurð ir Valdes priekðsçdçtâjs.5.4.1. Ìenerâlsekretârs:5.4.1.1. izpilda akadçmijas pilnsapulces, Senâta un prezidija lçmumus;5.4.1.2. koordinç LZA nodaïu kopîgos pasâkumus (to skaitâ akadçmijas sçdes) unto programmu izstrâdi;5.4.1.3. kontrolç akadçmijas personâla darbu, aptverot arî LZA Lietu pârvaldes uncitu LZA saimniecisko struktûru darbîbu, saòem no tâm regulârus pârskatus un uzdodtâm veikt nepiecieðamos pasâkumus darba optimizçðanai, nodroðina LZA finansudarbîbas auditu;22

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI5.4.1.4. regulâri informç LZA pilnsapulci, Senâtu un Prezidiju par veikto darbu.5.4.2. LZA Valde darbojas saskaòâ ar LZA Senâta pieòemtu nolikumu. LZAvaldes personâlsastâvu ievçlç LZA Senâts no nodaïu priekðsçdçtâju un îsteno locekïuvidus. Valdes locekïu skaitu ierosina ìenerâlsekretârs. Ìenerâlsekretâra (valdespriekðsçdçtâja) vietnieku, kurð pilda ìenerâlsekretâra pienâkumus viòa prombûtneslaikâ, ievçlç Senâts. Valdes sastâvâ Senâts ar padomdevçja balsstiesîbâm var iekïautcitus LZA îstenos locekïus un korespondçtâjlocekïus, to vidû vçlçtas LZA amatpersonas.5.5. LZA pilnsapulce ievçlç Uzraudzîbas padomi, kura saskaòâ ar LZA pilnsapulcçapstiprinâtu nolikumu iepazîstas ar LZA darbîbu un vçrtç tâs atbilstîbu LZAHartai, Statûtiem, seko LZA pilnsapulèu, Senâta, Prezidija un Valdes lçmumu izpildei,pilda citus LZA pilnsapulces noteiktus uzdevumus. Uzraudzîbas padomes pilnvarulaiks ir 4 gadi.5.6. LZA amatpersonu vçlçðanas kârtîba ir ðâda.5.6.1. Par akadçmijas prezidentu, viceprezidentiem, ìenerâlsekretâru un LZAFonda priekðsçdçtâju var ievçlçt tikai Latvijas Republikas pilsoòus.5.6.2. Par akadçmijas prezidentu, viceprezidentu, ìenerâlsekretâru, akadçmijasnodaïas priekðsçdçtâju var ievçlçt LZA îstenos locekïus, kuri ievçlçðanas laikâ irjaunâki par 70 gadiem.5.6.3. Visas akadçmijas amatpersonas tiek vçlçtas un atsauktas akadçmijas pilnsapulcçsðâdâ kârtîbâ.5.6.3.1. LZA vçlçto amatpersonu kandidâtus no îsteno locekïu vidus var izvirzîtvisi LZA locekïi (îstenie, goda, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi) un LZAnodaïas, vai to izveidotâs komisijas. Izvirzîtâjam vai tâ pârstâvim Senâtam iesniegtajâpieteikumâ motivçti jâraksturo izvirzîtâs kandidatûras. Pieteikums jâiesniedz LZASenâtam ne vçlâk kâ 30 dienas pirms LZA pilnsapulces, kurâ paredzçtas vçlçðanas.Ievçlçtas ir tâs personas, kuras pilnsapulcç ieguvuðas visvairâk balsu, bet ne mazâk parpusi no visu klâtesoðo LZA locekïu balsîm. Ievçlçtais prezidents tradicionâli nosauckandidâtus viceprezidentu un ìenerâlsekretâra amatam. Vienâda balsu skaita gadîjumâizvçli izðíir ar atkârtotu balsojumu vai lozçðanu, par konkrçto procedûru iepriekðvienojoties.5.6.3.2. Akadçmijas amatpersonas var atsaukt LZA pilnsapulce, ja to motivçtiierosina LZA Senâts vai vismaz 25 îstenie un/vai korespondçtâjlocekïi (priekðlikumaiesniedzçju vidû jâbût vismaz 10 îstenajiem locekïiem). Lçmumu iekïaut jautâjumupar akadçmijas amatpersonu atsaukðanu kârtçjâs vai ârkârtas LZA pilnsapulces darbakârtîbâ pieòem Senâts. Atsaukums stâjas spçkâ pçc pilnsapulces aizklâta balsojuma, jaatsaukðanu atbalsta vismaz 2/3 klâtesoðo LZA locekïu un pilnsapulce pieòem lçmumupar jaunas amatpersonas vçlçðanu termiòiem.23

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI5.6.4. LZA locekïi, kuri ievçlçti akadçmijas amatos, kâ arî eksperti un citizinâtnieki, kuri pilda atseviðíus akadçmijas uzdevumus, saòem par ðo darbu atlîdzîbu.Vçlçtâm LZA amatpersonâm darba samaksas kârtîbu un lielumu apstiprina LZASenâts.5.7. Lai sekmçtu starpdisciplinâru problçmu risinâðanu un radniecîgo zinâtòu pârstâvjusavstarpçjos kontaktus, akadçmijas locekïi apvienojas LZA zinâtòu nodaïâs.Nodaïas izveidoðanu, darbîbas pamatvirzienus un nosaukumu apstiprina LZA pilnsapulce.5.7.1. Nodaïa notur savas vai organizç LZA sçdes, lai:5.7.1.1. izstrâdâtu Latvijas nacionâlâs, valsts nozîmes u.c. programmas un apspriestuto izpildes gaitu;5.7.1.2. risinâtu starpdisciplinâras zinâtniskas problçmas;5.7.1.3. noklausîtos zinâtniskos referâtus, pârskatus par zinâtniskiem pçtîjumiemun pasâkumiem, kas veikti ar LZA atbalstu vai ir aktuâli Latvijas zinâtnes, izglîtîbas,tautsaimniecîbas un kultûras attîstîbai;5.7.1.4. dotu ieteikumus akadçmijai un nodaïas priekðsçdçtâjam par nepiecieðamâmLZA aktivitâtçm.5.7.2. Zinâtòu nodaïas savos ietvaros veido pastâvîgas vai pagaidu sekcijas, darbagrupas, komisijas u.tml. struktûras, kas akadçmijas locekïus un citus zinâtniekusapvieno konkrçtu programmu, projektu, grantu u.c. zinâtniski aktuâlu uzdevumurisinâðanai. Ðâdas struktûras zinâtnisko darbîbu vada LZA loceklis, kura kandidatûruapstiprina nodaïa. Minçtâs struktûras pçc LZA Senâta ieteikuma var iegût juridiskaspersonas tiesîbas kâ zinâtniskas iestâdes, likumâ noteiktâ kârtîbâ reìistrçjot dibinâðanasdokumentus.5.7.3. Ðâdu struktûru darbîbai LZA zinâtòu nodaïas papildus akadçmijas locekïiemvar piesaistît ekspertus no zinâtnieku un speciâlistu vidus. Ekspertus ievçlç nodaïusçdçs.5.7.4. Katra nodaïa aizklâtâ balsoðanâ ievçlç priekðsçdçtâju, kuru apstiprina LZApilnsapulce, aizklâti balsojot. Nodaïas priekðsçdçtâjs vai tâ pilnvarots nodaïas loceklispiedalâs visu savas nodaïas sekciju un darba grupu sçdçs, tâdçjâdi sekmçjot informâcijasapmaiòu un tâs izvçrtçðanu.5.7.5. Konkrçtu nodaïas darbîbas programmu un reglamentu LZA darbîbas mçríuun virzienu îstenoðanai pieòem un apstiprina pati nodaïa.5.8. Ar LZA var bût saistîtas autonomas zinâtniskâs iestâdes (juridiskas personas),kuras atbilstoði 5.7.2. punktam dibina likuma noteiktâ kârtîbâ vai kuru sadarbîbu arLZA nosaka savstarpçja vienoðanâs (asociâcijas vai cita tipa lîgums).24

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI5.8.1. Lîgumâ jâparedz LZA un zinâtniskâs iestâdes savstarpçjâs saistîbas unsadarbîbas formas: LZA vârda izmantoðana asociçtajai iestâdei, LZA piedalîðanâs ðîsiestâdes galveno pçtniecisko virzienu izvçrtçðanâ, LZA institûta intereðu pârstâvniecîbaLatvijas Republikas augstâkajâs institûcijâs.5.8.2. LZA vai tâs nodaïu pârziòâ var darboties 2.1.8. punktâ minçtâs asociçtâszinâtniskâs biedrîbas un savienîbas, kâ arî atseviðías zinâtnieku grupas.5.9. LZA valdîjumâ un pârziòâ var bût muzeji un îpaði glabâjamas zinâtniskaskolekcijas un arhîvi.5.10. Latvijas Zinâtòu akadçmijai ir pastâvîgais un pagaidu dienesta personâls,kura sarakstu un darba lîgumus kontrolç LZA ìenerâlsekretârs un LZA struktûrvienîbaLietu pârvalde (saskaòâ ar LZA Senâta apstiprinâtu Lietu pârvaldes nolikumu).Pastâvîgâ personâla sarakstu sagatavo LZA ìenerâlsekretârs LZA Senâta apstiprinâtâsgada budþeta tâmes ietvaros.6. nodaïa. LZA ÎPAÐUMS UN LÎDZEKÏI6.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðums var bût zeme, cits nekustamais, kâ arîkustamais îpaðums, intelektuâlais îpaðums, nauda un vçrtspapîri Latvijâ un ârvalstîs.6.1.1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumâ ir pamatlîdzekïi un cita manta, kuru tainodevuðas valsts institûcijas, dâvinâjuðas juridiskas vai fiziskas personas vai kuru tâieguvusi savas darbîbas rezultâtâ vai uz cita tiesiska pamata.6.1.2. Latvijas Zinâtòu akadçmijas pârvaldîðanâ ir iestâdes un organizâcijas, kasnepiecieðamas tâs funkcionçðanas un darbîbas mçríu nodroðinâðanai. Latvijas Zinâtòuakadçmijas pârvaldîðanâ var bût arî zinâtniskas iestâdes un organizâcijas, kuras nodroðinaLatvijai svarîgu zinâtnes virzienu, arî jaunveidojamu, funkcionçðanu. Ðo struktûrupârvaldîðanas kârtîbu nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmija un ar Latvijas Zinâtòuakadçmiju saistîto iestâþu lîgumi.6.2. LZA ir nevalstiska zinâtniska institûcija, kuras darbîbai nepiecieðamaispamatfinansçjums tiek subsidçts no valsts budþeta.6.3. LZA darbîbai nepiecieðamo papildu budþetu veido lîdzekïi, kurus iegûst no:6.3.1. pasûtîjumu izpildes un uzòçmçjdarbîbas;6.3.2. îpaðumu apsaimniekoðanas;6.3.3. ziedojumiem un dâvinâjumiem;6.3.4. citiem avotiem.6.4. Ienâkumu pârsniegumu pâr izdevumiem LZA izmanto materiâli tehniskajaiattîstîbai un savu fondu veidoðanai. Fondu izmantoðanas noteikumus apstiprina LZASenâts.25

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI6.5. Akadçmijas îpaðuma apsaimniekoðanu nodroðina LZA Lietu pârvalde, kurasdarbu pârzina LZA ìenerâlsekretârs un LZA valde saskaòâ ar Statûtu 5.4. punktu. Parpapildu îpaðumu un lîdzekïu ieguvi ìenerâlsekretârs sniedz pârskatu LZA Senâtam.6.6. LZA îpaðuma pârvaldîðanas un lîdzekïu izlietojuma kontroli saskaòâ arStatûtu 5.5. punktu veic Uzraudzîbas padome.7. nodaïa. STATÛTU GROZÎÐANAS KÂRTÎBA7.1. Grozîjumi LZA Statûtos izdarâmi ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulceslçmumu, kas pieòemts, ja par to balsoðanâ (ieskaitot pa pastu saòemtos biïetenus) piedalîjuðâsvismaz 2/3 îsteno locekïu un par attiecîgiem grozîjumiem nobalsojusi vairâknekâ puse no akadçmijas îsteno locekïu kopskaita.7.2. Statûtu grozîjumu projektu izvirza balsoðanai pçc LZA Senâta vai 25 îstenolocekïu motivçtas iniciatîvas. Grozîjumu projekts jânodod LZA locekïiem apsprieðanaivai jâizsludina presç vismaz 14 dienas pirms balsoðanas pilnsapulcç.7.3. Balsoðanas rezultâtus fiksç balsu skaitîðanas komisija, un to pareizîbu pârbaudaLZA Uzraudzîbas padome, kuras sastâda kopçju aktu, kas jâparaksta visiembalsu skaitîðanas komisijas locekïiem, ne mazâk kâ 2/3 Uzraudzîbas padomes locekïu,kâ arî akadçmijas prezidentam un ìenerâlsekretâram. Statûtu grozîjumi stâjas spçkâ 10dienas pçc ðî akta parakstîðanas.

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASSTRUKTÛRASLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SENÂTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67225361. Fakss: 67821153. E pasts: lza@lza.lvSenâta priekðsçdçtâjs Jânis STRADIÒÐTel.: 67213663, 67555985. Fakss: 67821153. E pasts: stradins@lza.lvSenâta locekïiJuris EKMANIS, akadçmijas prezidentsTel.: 67223644, 67551373. Fakss: 67821153. E pasts: ekmanis@lza.lvAndrejs SILIÒÐ, akadçmijas viceprezidentsTel.: 67211405. Fakss: 67821153. E pasts: silins@lza.lvJuris JANSONS, Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs,akadçmijas viceprezidentsTel.: 67223633, 67551145. Fakss: 67821153, 67820467. E pasts: jansons@pmi.lv;fizteh@lza.lvTâlavs JUNDZIS, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs,akadçmijas viceprezidentsTel.: 67225889, 67227555. Fakss: 67821153, 67227555. E pasts: bspc@lza.lvRaimonds VALTERS, Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïaspriekðsçdçtâjs, akadçmijas ìenerâlsekretârsTel.: 67225361, 67089231. Fakss: 67821153. E pasts: rvalters@latnet.lvIvars KALVIÒÐTel.: 67551822, 67553233. Fakss: 67550338. E pasts: kalvins@osi.lvMârcis AUZIÒÐTel.: 67034301. Fakss: 67034302. E pasts: marcis.auzins@lu.lvMârtiòð BEÍERSTel.: 67034892. Fakss: 67034885. E pasts: mbek@lanet.lvJânis BÇRZIÒÐTel.: 67223715. Fakss: 67225044. E pasts: lvi@lza.lvIvars BIÏINSKISTel.: 67558190. Fakss: 67555337. E pasts: bilinskis@edi.lv27

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SENÂTSAndris BUIÍISTel.: 67225674. Fakss: 67227520. E pasts: buikis@latnet.lvElmârs GRÇNSTel.: 67808003, 67808201. Fakss: 67442407. E pasts: grens@biomed.lu.lvViktors HAUSMANISTel.: 67357910. Fakss: 67229017. E pasts: litfom@lza.lvVija KLUÐATel.: 29276263. Tel./fakss: 67366306. E pasts: vijaklus@latnet.lvMâris KÏAVIÒÐTel.: 67331766. Fakss: 67332704. E pasts: mklavins@lanet.lvIvars KNÇTSTel.: 67089300. Fakss: 67089302. E pasts: knets@latnet.lvAndris KRÛMIÒÐTel.: 67261414. Fakss: 67132778. E pasts: krumins@latnet.lvMaija KÛLETel.: 67229208. Fakss: 67210806. E pasts: fsi@lza.lv; maya@lza.lvIvars LÂCISTel.: 67034314. Fakss: 67034302. E pasts: ilacis@lanet.lv; Ivars.Lacis@lu.lvDace MARKUSTel.: 67808010. Fakss: 67808034. E pasts: markus@latnet.lv; rpiva@rpiva.lvTâlis MILLERSTel.: 67228784. Fakss: 67821153. E pasts: millers@lza.lvBaiba RIVÞATel.: 630 23739, 67087220. Fakss: 67087110. E pasts: zzs@saeima.lvValentîna SKUJIÒATel.: 67229636. Tel./fakss: 67227696. E pasts: vaska@lza.lv28

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJSLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67225361. Fakss: 67821153. E pasts: lza@lza.lvPrezidija priekðsçdçtâjs Juris EKMANIS, akadçmijas prezidentsTel.: 67223644, 67551373. Fakss: 67821153. E pasts: ekmanis@lza.lvPrezidija locekïiJânis STRADIÒÐ, Senâta priekðsçdçtâjsTel.: 67213663, 67555985. Fakss: 67821153. E pasts: stradins@lza.lvAndrejs SILIÒÐ, akadçmijas viceprezidentsTel.: 67211405. Fakss: 67821153. E pasts: silins@lza.lvJuris JANSONS, akadçmijas viceprezidentsTel.: 67223633, 67551145. Fakss: 67821153, 67820467. E pasts: jansons@pmi.lv;fizteh@lza.lvRaimonds VALTERS, akadçmijas ìenerâlsekretârsTel.: 67225361, 67089231. Fakss: 67821153. E pasts: rvalters@latnet.lvPrezidija locekïi ar padomdevçja balsstiesîbâm:Tâlis MILLERS, LZA Fonda priekðsçdçtâjsTel.: 67228784. Fakss: 67821153. E pasts: millers@lza.lvJânis KRISTAPSONS, akadçmijas prezidenta padomnieksTel.: 67223567. Fakss: 67821153. E pasts: jtk@lza.lvPREZIDIJA LOCEKÏU PIENÂKUMU SADALELZA prezidents Juris EKMANIS(Apstiprinâjis LZA Senâts 2001. gada 20. martâ)• Vada un pârstâv Latvijas Zinâtòu akadçmiju• Vada LZA pilnsapulces, sçdes, prezidija sçdes• Paraksta LZA lîgumus un finanðu dokumentus• Pârzina LZA sadarbîbu ar ârzemju zinâtniskâm organizâcijâm (ICSU, ALLEA), Baltijas un cituvalstu zinâtòu akadçmijâm• Pârzina LZA jaunu locekïu izvirzîðanas un izvçrtçðanas jautâjumus• Pârrauga LZA Lietu pârvaldes darbuSenâtapriekðsçdçtâjs Jânis STRADIÒЕ Vada LZA Senâta darbu• Pârzina humanitâro un sociâlo zinâtòu un letonikas pçtîjumu jautâjumus29

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJS• Pârzina LZA balvu un medaïu pieðíirðanas jautâjumus• Pârzina LZA vçstures, tradîciju pilnveidoðanas un izkopðanas jautâjumusLZA viceprezidents Andrejs SILIÒЕ Pilda prezidenta juridiskos pienâkumus viòa prombûtnes laikâ• Pârstâv LZA viedokli LR Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijâ, Informâcijassabiedrîbas Nacionâlajâ padomç• Organizç LZA sadarbîbu ar sabiedrîbu un plaðsaziòas lîdzekïiem (TV, radio, presi)• Pârzina sadarbîbu ar starptautiskâm institûcijâm un organizâcijâm (EK, NATO, EASAC u.c.),ârzemju vçstniecîbâmLZA viceprezidenta p.i. Juris JANSONS• Vada LZA statûtu un nolikumu pilnveidoðanas izstrâdi• Pârstâv LZA viedokli LR Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijâ• Pârrauga LZA Informâcijas tîkla un Skaitïoðanas centra darbu• Ir LZA Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjsLZA ìenerâlsekretârs Raimonds VALTERS• Vada LZA valdes darbu• Pârrauga LZA lîdzekïu izlietojumu un papildu lîdzekïu iegûðanu, paraksta LZA finanðudokumentus• Koordinç LZA sçþu tematiskos plânus• Ir Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs• Gatavo pârskatu LZA pilnsapulcçm par Akadçmijas darbîbu iepriekðçjâ gadâ• Atbild par LZA gada atskaitçm un lietvedîbu• Iesaista LZA îstenos locekïus un korespondçtâjlocekïus LZA uzdevumu izpildçLZA Fonda priekðsçdçtâjs Tâlis MILLERS• Pârzina ziedojumos un dâvinâjumos saòemtos lîdzekïus• Ir LZA Prezidija loceklis ar padomdevçja balsstiesîbâm• Ir LZA Senâta loceklis• Rûpçjas par papildu lîdzekïu piesaisti LZALZA prezidenta padomnieks Jânis KRISTAPSONS• Pârzina LZA pilnsapulèu sagatavoðanu un to rezultâtu izplatîðanu• Pârzina LZA Gadagrâmatas sastâdîðanu un izdoðanu LZA tâmç paredzçto lîdzekïu ietvaros• Piedalâs Senâta un Prezidija sçdçs ar padomdevçja balsstiesîbâm• Ir Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju pastâvîgâ sekretariâta loceklis• Pârzina informâcijas sagatavoðanu un izplatîðanu par LZA un Latvijas zinâtni internetâ• Koordinç LZA zinâtniskâ sekretariâta darbu30

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VALDELATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VALDEAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67225361. Fakss: 67821153. E pasts: lza@lza.lvValdes priekðsçdçtâjs Raimonds VALTERS, akadçmijas ìenerâlsekretârs,Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjsTel.: 67225361, 67089231. Fakss: 67821153. E pasts: rvalters@latnet.lvValdes priekðsçdçtâja vietnieks Uldis VIESTURS, akadçmijasìenerâlsekretâra vietnieksTel.: 67034884, 67553063, 29284923. Fakss: 67034885, 67550635. E pasts: lumbi@lanet.lvValdes locekïiJânis BÇRZIÒÐ, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjavietnieksTel.: 67223715. Fakss: 67225044. E pasts: lvi@lza.lvJuris JANSONS, Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjsTel.: 67223633, 67551145. Fakss: 67821153. E pasts: fizteh@lza.lv, jansons@pmi.lvTâlavs JUNDZIS, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjsTel.: 67225889, 67227555. Fakss: 67821153, 7227555. E pasts: bspc@lza.lvArnis TREIMANIS, Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïaspriekðçdçtâja p.i.Tel.: 67223448. Fakss: 67821153. E pasts: lmzn@lza.lv, arnis.treimanis@edi.lvAndrejs SILIÒÐ, akadçmijas viceprezidentsTel.: 67211405. Fakss: 67821153. E pasts: silins@lza.lvLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UZRAUDZÎBASPADOMEAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67225361. Fakss: 67821153. E pasts: lza@lza.lvPadomes priekðsçdçtâjs Pçteris ZVIDRIÒÐTel.: 67034788. Fakss: 67034787. E pasts: zvidrins@lanet.lvPadomes locekïiElmârs BLÛMSTel.: 67944664. Fakss: 67901214. E pasts: eblums@latnet.lv31

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÇSTISArnis KALNIÒÐTel.: 67568319. E pasts: arnisk@e-teliamtc.lvRihards KONDRATOVIÈSTel.: 29103858. Tel./fakss: 67913127. E pasts: Rihards.Kondratovics@lu.lvÇvalds MUGURÇVIÈSTel.: 67226934. Fakss: 67225044. E pasts: lvi@lza.lvRolands RIKARDSTel.: 67089124. Fakss: 67089254. E pasts: rikards@latnet.lvAndris STRAKOVSTel.: 67089221. Fakss: 67615765. E pasts: strakovs@latnet.lvLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÇSTISAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67229830. Fakss: 67821153. E pasts: avestis@lza.lv; proceed@lza.lvhttp://www.lza.lv/vestis/vestis.htmGalvenais redaktors Arno JUNDZERedakcijas padomes priekðsçdçtâjs Tâlavs JUNDZISTel.: 67225889, 67227555. Fakss: 67821153. E pasts: bspc@lza.lvRedakcijas padomes priekðsçdçtâja vietnieks Îzaks RAÐALSTel.: 67945435. Fakss: 67944986. E pasts: izaks@email.lubi.edu.lv“A” daïa (humanitârâs un sociâlâs zinâtnes)Redakcijas kolçìijas vadîtâjs Saulvedis CIMERMANISTel.: 67565265, 67225889. Fakss: 67225044. E pasts: lvi@lza.lvRedaktore Anastasija BRICE“B” daïa (dabaszinâtnes, eksaktâs, tehniskâs un lietiðíâs zinâtnes)Redakcijas kolçìijas vadîtâjs Îzaks RAÐALSTel.: 67945435. Fakss: 67944986. E pasts: izaks@email.lubi.edu.lvRedaktore Antra LEGZDIÒA32

AKADÇMIJAS PERSONÂLSAKADÇMIJAS PERSONÂLSSekretariâtsPrezidenta sekretâre Dace GOVINÈUKATel.: 67225361. Fakss: 67821153. E pasts: lza@lza.lvSenâta priekðsçdçtâja palîdze Dzintra CÇBERETel.: 67225764. Fakss: 67821153. E pasts: lza@lza.lvPersonâldaïas vad. p. i. Inâra AUGULETel.: 67225764. Fakss: 67821153. E pasts: lza@lza.lvZinâtniskais sekretariâtsPrezidenta padomnieks LZA kor.loc. Jânis KRISTAPSONSTel.: 67223567. Fakss: 67821153. E pasts: jtk@lza.lvSenâta zinâtniskâ sekretâre Dr.chem. Alma EDÞIÒATel.: 67223931. Fakss: 67821153. E pasts: alma@lza.lvFizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâreDr.sc.ing. Sofja NEGREJEVATel.: 67223633. Fakss: 67821153. E pasts: fizteh@lza.lvHumanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâreDr.hist. Ilga TÂLBERGATel.: 67225889. Fakss: 67821153. E pasts: humana@lza.lvÍîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâreDr.chem. Baiba ÂDAMSONETel.: 67220725. Fakss: 67821153. E pasts: chem@lza.lvLauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas zinâtniskâs sekretâres p.i.M.sc. Ieva BRENCETel.: 67223448. Fakss: 67821153. E pasts: lmzn@lza.lvStarptautiskie sakariPrezidenta padomniece Dr.geogr. Anita DRAVENIECETel.: 67227391. Fakss: 67821153. E pasts: int@lza.lvLietu pârvaldeLietu pârvaldnieks Vitâlijs KOZLOVSKISTel.: 67222817. Fakss: 67221287. E pasts: daina@lza.lv33

AKADÇMIJAS PERSONÂLSAugstceltnes direkcijas vadîtâjs Valdemârs SUVEIZDISTel.: 67226539. Fakss: 67221287. E pasts: daina@lza.lvSkaitïoðanas centra vadîtâjs Dr.sc.comp. Elmârs LANGETel.: 67225241. Fakss: 67821153. E pasts: skc@lza.lvGalvenâ grâmatvede Ludmila HELMANETel.: 67228508. Fakss: 67221287. E pasts: daina@lza.lvArhîva vadîtâja Rûta SKUDRATel.: 67225793. Fakss: 67821153. E pasts: arhivs@lza.lv

PÂRMAIÒAS LZA LOCEKÏU SASTÂVÂPÂRMAIÒAS LZA LOCEKÏU SASTÂVÂ2007. GADA PILNSAPULCÇ JAUNIEVÇLÇTIEAKADÇMIJAS LOCEKÏIÎstenie locekïiAndris AMBAINIS, Ilga JANSONE, Leonîds RIBICKIS,Andris ZICMANISGoda locekïiLeons BRIEDIS, Alvis HERMANISAleksejs ANDRONOVSÂrzemju locekïiKorespondçtâjlocekïiJuris BORZOVS, Maija DAMBROVA, Tatjana DIÞBITE,Uldis KALNENIEKS, Edîte KAUFMANE, Valerjans KAUSS,Jânis SPÎGULIS, Jânis ZILGALVISLZA LOCEKÏU SKAITS01.01.93 01.01.95 01.01.2000 01.03.2003 15.03.2007 15.03.2008Îstenie locekïi 68 74 91 (67) 96 (65) 100 (55) 102 (52)Goda locekïi 40 47 55 52 52 52Ârzemju locekïi 57 65 88 (45) 90 92 91Korespondçtâjlocekïi 46 55 84 93 (77) 108 (90) 111 (84)Kopâ 211 241 318 331 352 356Piezîme. Iekavâs dots to LZA îsteno un korespondçtâjlocekïu skaits, kuru vecums nepârsniedz70 gadu.

IN MEMORIAMIN MEMORIAMVaidelotis ApsîtisArhitekts.Dzimis 12.11.1921. Miris 26.05.2007.LZA goda loceklis kopð 12.11.1994.Ansis ZîvertsHidroinþenieris, ìeologs.Dzimis 19.02.1936. Miris 23.06.2007.LZA korespondçtâjloceklis kopð 27.11.1998.Anatolijs BïugersInfekcionists hepatologs.Dzimis 08.07.1926. Miris 21.07.2007.LZA îstenais loceklis kopð 16.03.1978.LZA korespondçtâjloceklis 17.06.1971 – 16.03.1978.Vera RudzîteKardioloìe.Dzimusi 08.12.1929. Mirusi 14.08.2007.LZA îstenâ locekle kopð 25.11.1994.LZA korespondçtâjlocekle 26.11.1993 – 25.11.1994.Igors DanilânsÌeologs.Dzimis 29.07.1928. Miris 22.09.2007.LZA goda loceklis kopð 09.01.1992.Igors KirkoFiziíis.Dzimis 16.04.1918. Miris 26.11.2007.LZA ârzemju loceklis kopð 09.04.1992.81

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASGODA MECENÂTIPrivâtie ziedotâjiLZA goda locekle Magda Ðtaudingera-Voita (1902–1997) un Nobela prçmijaslaureâts Hermanis Ðtaudingers (1881–1965)Skolotâja Erna Poèa (1920–2001) un LZA goda doktors Konstantîns Poès(1912–1994)LZA ârzemju loceklis Dîtrihs Andrejs Lçbers (1923–2004)Tautsaimnieks Jânis Sadovskis un skolotâja Austra Sadovska (1913–1999)LZA goda doktors Jânis Labsvîrs (1907–2002)LZA îstenâ locekle Emîlija Gudriniece (1920–2004)Sabiedrîbu un institûciju pârstâvjiLZA goda loceklis Valdis JâkobsonsA/s “Grindeks”Imants MeirovicsLatvijas Izglîtîbas fonda mçríprogramma “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai”Juris SavickisFirmas “ITERA Latvija” prezidents

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASLIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂ MEDAÏALatvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa ir augstâkais apbalvojums, koakadçmija pieðíir Latvijas un ârvalstu zinâtniekiem par izciliem radoðiemsasniegumiem.Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa ir atlieta bronzâ, tâs aversâattçlots LZA ìerbonis ar uzrakstu “Academia Scientiarum Latviensis”, reversâtiek iegravçts apbalvotâ vârds, uzvârds un medaïas pieðíirðanas datums.Kandidâtus apbalvoðanai ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielo medaïu varieteikt LZA îstenie, goda un ârzemju locekïi, LZA nodaïas, rakstiski iesniedzotmotivçtu ierosinâjumu un îsu uzziòu par ieteicamo kandidâtu. Lçmumupar apbalvoðanu pieòem LZA Senâts.Lîdz ðim LZA Lielo medaïu saòçmuði J. Graudonis, J. Stradiòð, E. Dunsdorfs,E. Lavendelis, E. Grçns, D. A. Lçbers, E. Lukevics, M. Ðtaudingera-Voita, V. Vîíe-Freiberga, E. Siliòð, D. Draviòð, J. Krastiòð, J. Upatnieks,O. Lielausis, G. Birkerts, M. Beíers, J. Hartmanis, A. Caune, T. Millers,V. Toporovs, R. M. Freivalds, I. Ðterns, I. Lancmanis, A. Padegs, E. Blûms,E. Vedçjs, R. Kondratoviès, T. Fennels, V. Hausmanis un R. Evarestovs.2008. gadâ LZA Lielâ medaïa pieðíirta V. Tamuþam un Ç. Kupèem.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVASRaiòa balvapar izcilu radoðu veikumu zinâtnç vai kultûrâFIZIKAS UN TEHNISKAJÂS ZINÂTNÇSEiþena Âriòa datorzinâtnçs un to pielietojumos(kopâ ar a/s “Dati Exigengroup” un LatvijasIzglîtîbas fondu)Artura Balklava balva par izciliem sasniegumiem zinâtnes popularizçðanâ83

LZA LIEL MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASPîrsa BolaFrîdriha CanderaValtera Capakopâ ar LR Patentu valdiEdgara SiliòaAlfrçda Vîtola(kopâ ara/s “Latvenergo”)matemâtikâmehânikâ, astronomijâlabâkajam izgudrotâjamfizikâinþenierzinâtnçs un enerìçtikâÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS, MEDICÎNAS UN LAUKSAIMNIECÎBASZINÂTNÇSArvîda Kalniòa meþzinâtnçs, koksnes pçtniecîbâ un pârstrâdç(kopâ ar LatvijasLauksaimniecîbas unmeþa zinâtòu akadçmiju)Pauïa Lejiòa lauksaimniecîbas zinâtnçsHeinricha Skujas bioloìijas zinâtnçsPaula Stradiòa medicînas zinâtnç un tâs vçsturç, par ievçrojamu zinâtnisku(kopâ ar P. Stradiòa veikumu praktiskajâ ârstniecîbâMedicînas vçsturesmuzeju)Gustava Vanaga íîmijas zinâtnçsSolomona Hillera biomedicînâ un jaunu medicînas preparâtu izstrâdç(kopâ ar a/s “Grindeks”,OSI un Latvijas Biomedicînaspçtîjumu un studijucentru)HUMANITÂRAJÂS UN SOCIÂLAJÂS ZINÂTNÇSKârïa Baloþa tautsaimniecîbâFrièa Brîvzemnieka folkloristikâ, Latvijas etnogrâfijâ un antropoloìijâTeodora Celma filozofijâJâòa Endzelîna latvieðu valodniecîbâ, baltoloìijâDîtriha Andreja Lçbera tiesîbu zinâtnçs vai politikas zinâtnçKârïa Mîlenbaha par praktisku sniegumu latvieðu valodniecîbâ(kopâ ar Rîgas Latvieðubiedrîbu)Viïa Plûdoòa latvieðu literatûrzinâtnçMarìera Skujenieka statistikâArveda Ðvâbes Latvijas vçsturç84

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASKârïa UlmaòaTâlivalþa Vilciòapar Latvijas tautsaimniecîbas un valsts vçstures problçmuizpçti un risinâjumiemsocioloìijâPar labâkajiem zinâtniskajiem darbiem atseviðíâs zinâtòu nozarçs LatvijasZinâtòu akadçmija pieðíir balvas, kuras nosauktas izcilu zinâtnieku vârdâ. Katru balvuizsludina reizi divos vai trijos gados.Balvu pieðíir par atseviðíiem zinâtniskiem darbiem, atklâjumiem, izgudrojumiem,kâ arî par vienotas tematikas zinâtnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu varizvirzît tikai atseviðíu personu, no autoru kolektîviem — galveno autoru. Uz balvu varpretendçt Latvijas zinâtnieki un tie ârzemju zinâtnieki, kuru darbu tematika saistîta arLatviju.LZA balvu fondu veido LZA naudas lîdzekïi un atbalstîtâju ziedojumi.Katru gadu pieðíir 4–6 LZA vârdbalvas. Ðo balvu saraksts tiek izziòots jûnijâavîzçs “Latvijas Vçstnesis” un “Zinâtnes Vçstnesis” un LZA interneta lapâ(http://www.lza.lv). Dokumentu iesniegðanas termiòð izziòotajâm balvâm —2008. gada 30. septembris.IZCILIE ZINÂTNIEKI, KURU VÂRDÂ NOSAUKTASLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS BALVASÐo zinâtnieku pilnîgâkas biogrâfijas dotas LZA Gadagrâmatâ 1999 (101.—110. lpp.).Eiþens Âriòð (1911–1987) — matemâtiíis, viens no pirmajiem zinâtniekiem,kurð 50. gados Latvijâ pievçrsies datortehnikai.Eiþena Âriòa balvas laureâti R. M. Freivalds (2000), V. Detlovs (2002), J. Osis (2004),J. Bârzdiòð (2006).Arturs Balklavs-Grînhofs (1933–2005) — radioastronoms, izcils zinâtnespopularizçtâjs. Kopð 1969. gada Latvijas Zinâtòu akadçmijas Radioastrofizikasobservatorijas direktors, profesors (apvienojot LZA un LUobservatorijas, no 1997. gada lîdz mûþa beigâm LU Astronomijas institûtadirektors). Starptautiskâs Astronomijas savienîbas (IAU, 1967) biedrs, þurnâla“Zvaigþòotâ Debess” atbildîgais redaktors (1969–2005).Artura Balklava balvas laureâti ir V. Grabovskis, I. Vilks (2007), A. Alksnis, I. Pundure(2008).85

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASKârlis Balodis (1864–1931) — plaða profila tautsaimniecîbas speciâlists,kurð savos darbos pamatojis daudzas jaunas ekonomiskas teorijas.Kârïa Baloþa balvu saòçmuði N. Balabkins (1994), P. Zvidriòð (1996), O. Krastiòð (1998),J. Krûmiòð (2004), R. Karnîte (2007).Pîrss Bols (1865–1921) — izcilâkais matemâtiíis, kurð dzîvojis un strâdâjisLatvijâ.Pirmais Pîrsa Bola balvas laureâts ir A. Buiíis (2005).Fricis Brîvzemnieks (1846–1907) — folklorists, literâts, viens no pirmajiemlatvieðu etnogrâfijas un folkloras materiâlu vâcçjiem, sakârtotâjiem unpublicçtâjiem.Frièa Brîvzemnieka balvu saòçmuði J. Rozenbergs (1996), M. Vîksna (1999), A. Alsupe(2005).Frîdrihs Canders (1887–1933) — inþenieris izgudrotâjs, viens no raíeðubûves un astronautikas celmlauþiem pasaulç.Frîdriha Candera balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs F. Candera prçmijaslabâkâs tradîcijas. Ar to apbalvoti E. Blûms, J. Mihailovs (1971), G. Teters (1972), J. Urþumcevs,R. Maksimovs (1976), E. Lavendelis (1978), A. Mâlmeisters, V. Tamuþs, G. Teters (1981),E. Jakubaitis (1985), A. Bogdanoviès (1989), E. Ðèerbiòins, J. Geïfgats (1991), A. Gailîtis(1994), P. Prokofjevs, R. Rikards (1996), J. Kotomins (1998), J. Tarnopoïskis (1998), M. Âbele,A. Skudra (2000), J. Þagars, V. Poïakovs (2002), A. Balklavs-Grînhofs, J. Vîba (2004),K. Lapuðka, K. Rocçns (2007).Valters Caps (1905–2003) — izcils izgudrotâjs, ar savu pasaulslavenofotoaparâtu VEF – Minox veicinâjis Latvijas vârda atpazîðanu pasaulç.Balva iedibinâta 2004. gadâ kopâ ar LR Patentu valdi. Balvas laureâti ir B. Joffe, R. Kalniòð(2005), J. Upatnieks (2007).Teodors Celms (1893–1989) — latvieðu filozofs.Balvas pirmâ laureâte ir M. Kûle (2006).Jânis Endzelîns (1873–1961) — latvieðu valodnieks.Jâòa Endzelîna balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs J. Endzelîna prçmijas labâkâstradîcijas. J. Endzelîna prçmiju saòçmuði A. Laua (1970), B. Laumane (1974), L. Ceplîtis (1976),A. Reíçna (1978), D. Nîtiòa (1980), T. Jakubaite (1982), E. Kagaine, S. Raìe (1984),J. Rozenbergs (1986), B. Buðmane (1990), K. Karulis (1994), T. Fennels (1996), V. Rûíe-Draviòa (1998), V. Skujiòa (2001), I. Jansone (2004), D. Markus (2007).86

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASEmîlija Gudriniece (1920–2004), LZA akadçmiíe, RTU profesore —izcila íîmiíe un augstskolu pedagoìe, RTU (RPI) Organiskâs sintçzes unbiotehnoloìijas katedras dibinâtâja un ilggadçja vadîtâja (1963–1989). Viòasvadîtâ katedra sagatavojusi vairâk nekâ 800 bioloìiski aktîvo savienojumuíîmijas speciâlistus, viòas vadîbâ izstrâdâtas 28 íîmijas doktora disertâcijas.E. Gudrinieces zinâtniskais darbs veltîts heterociklu sintçzei, to bioloìiskâsaktivitâtes pçtîjumiem, arî augu eïïu praktiskâs izmantoðanas iespçjâm biodîzeïdegvielasraþoðanâ.Balvas laureâti ir A. Kotova (2007), D. Lubriks (2008).Solomons Hillers (1915–1975) — LZA akadçmiíis, íîmiíis, LatvijasOrganiskâs sintçzes institûta dibinâtâjs un ilggadçjs direktors, izcils zinâtnesun raþoðanas organizators.Balva iedibinâta 2004. gadâ kopâ ar akciju sabiedrîbu “Grindeks”, Latvijas Organiskâssintçzes institûtu un LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centru. Balva pieðíirta I. Kalviòam(2004), E. Grçnam (2006).Kârlis Irbîtis (1904–1997) — aviâcijas konstruktors un dizainers. Pçc1947. gada strâdâ Kanâdâ, par saviem izgudrojumiem iegûstot Kanâdas unASV patentus. LZA goda doktors.Kârïa Irbîða stipendiju no 2003. gada saòçmuði 85 zinâtnieki un studenti.Ludvigs un Mâris Jansoni — Ludvigs Jansons (1909–1958) un viòa dçlsMâris Jansons (1936–1997) — Latvijas fiziíi un pedagogi.Ludviga un Mâra Jansonu balva pieðíirta H. Rjabovam (1999), A. Kuïðam (2000),O. Nikolajevai (2001), J. Alnim (2002), O. Docenko (2003), O. Starkovai (2004), K. Bluðam(2005), Z. Gavarei (2006), B. Poïakovam (2007), A. Vembrim (2008).Arvîds Kalniòð (1894–1981) — íîmiíis un koksnes pçtnieks, meþzinâtnieks.Arvîda Kalniòa balvu saòçmuði P. Eriòð (2000), M. Daugavietis (2002), Ì. Zaíis (2003),I. Liepa (2004), J. Zandersons (2005), A. Priedîtis (2006), N. Vederòikovs (2008).Jânis Labsvîrs (1907–2002) — tautsaimnieks, vçsturnieks un publicists,LZA goda doktors.Jâòa Labsvîra stipendiju kopð 2004. gada saòçmuði pieci studenti.87

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASDîtrihs Andrejs Lçbers (1923–2004) — tiesîbu zinâtnieks, mecenâts.LZA ârzemju loceklis, LZA Lielâs medaïas laureâts.Kopð 2002. gada pieðíirtas 23 D.A. Lçbera stipendijas studentiem. Pirmais balvas laureâtsT. Jundzis (2008).Paulis Lejiòð (1883–1959) — latvieðu lauksaimniecîbas zinâtnieks, lopkopîbasspeciâlists.Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijasPauïa Lejiòa balvu saòçmuði J. Latvietis (1994), J. Neilands (1996), A. Boruks (1997), C. Ðíiòíis(1998), S. Timðâns (1999), M. Skrîvele (2002), R. Baltakmens un A. Jemeïjanovs (2003),U. Osîtis (2006), A. Adamoviès (2007).Zenta Mauriòa (1897–1978) — literatûrzinâtniece, kultûrfilozofe, rakstniece.Zentas Mauriòas balvu saòçmuði Z. Ðiliòa (1999), I. Zepa (2000), D. Balode (2002),D. Oïukalne (2003), R. Ceplis (2004), S. Stepena (2005), A. Gaigala (2006), P. Daija (2007),D. Ratinîka (2008).Kârlis Mîlenbahs (1853–1916) — latvieðu valodnieks.LZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas Kârïa Mîlenbaha balvu saòçmuði J. Kuðíis (1999),Dz. Hirða (2002), M. Stengrevica (2004), A. Blinkena (2007).Vilis Plûdonis (1874–1940) — latvieðu dzejnieks.Viïa Plûdoòa balvas laureâti ir V. Hausmanis (1996), J. Kursîte-Pakule (1998), B. Kalnaès(2000), I. Daukste-Silasproìe (2003), Z. Frîde (2005), A. Cimdiòa (2008).Konstantîns Poès (1912–1994) — fiziíis, viens no izcilâkajiem latvieðuizcelsmes zinâtniekiem un izgudrotâjiem, LZA goda doktors. Vairâk nekâ 30gadus strâdâjis ASV Gaisa spçku un pasaules telpas laboratorijâ (Bostonâ,ASV), piedalîjies ASV Mçness pçtîjumu programmas îstenoðanâ un slavenâsAWACS sistçmas izveidoðanâ.Konstantîna Poèa stipendija kopð 2002. gada pieðíirta 17 studentiem.Jânis Rainis (1865–1929) — latvieðu dzejnieks, domâtâjs un sabiedriskaisdarbinieks.Raiòa balvas laureâti ir I. Ranka (1998), I. Ziedonis (2001), A. Eglîtis (2006), J. Streiès(2008). LZA Senâts uzskata, ka Raiòa balva sava prestiþa ziòâ ir nâkamâ pçc LZA Lielâsmedaïas.88

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASEdgars Siliòð (1927–1998) — viens no Latvijas izcilâkajiem fiziíiem.Edgara Siliòa balvas laureâti ir I. Muzikante (1999), A. Gailîtis, P. Prokofjevs (2001),L. Skuja (2003), A. Cçbers (2006), J. Purâns (2008).Heinrichs Skuja (1892–1972) — latvieðu biologs — floras pçtnieks.Heinricha Skujas balvu saòçmuði M. Selga (1994), A. Piterâns (1996), M. Beíers (1998),A. Âboliòa (2001), M. Balode (2004), E. Parele (2007).Marìers Skujenieks (1886–1941) — zinâtnieks un valstsvîrs, Ministruprezidents, ministrs, Valsts statistikas pârvaldes organizçtâjs un direktors(1919–1940).Marìera Skujenieka balvas laureâti ir P. Zvidriòð (2004), O. Krastiòð (2008).Pauls Stradiòð (1896–1958) — latvieðu íirurgs, onkologs un medicînasvçsturnieks.Paula Stradiòa balva turpina Medicînas vçstures muzeja 1983. gadâ iedibinâtâs Paula Stradiòabalvas tradîcijas. Kopð 1991. gada 14. novembra balvu pieðíir kopîgi LZA un MVM. Medicînaszinâtnç 1992. gadâ balvu saòçmuði V. Rudzîte un V. Utkins, 1994. gadâ — K. J. Keggi,1996. gadâ — J. O. Çrenpreiss, 1998. gadâ — K. K. Zariòð un I. Lazovskis, 2000. gadâ —J. Kïaviòð, 2002. gadâ — J. Volkolâkovs, 2004. gadâ — A. Bïugers, 2006. gadâ — A. Skaìers,2008. gadâ — B. Zariòð.1983.—1999. gadâ balvu medicînas vçsturç saòçmuði V. Kaòeps, J. Stradiòð (1983),P. Gerke, B. Petrovs (1984), V. Derums, A. Georgijevskis (1985), Ò. Stradiòa, P. Zabludovskis(1986), K. Arons, J. Ïisicins (1987), K. Vasiïjevs, A. Vîksna (1988), A. Kaikaris, V. Kalnins(1989), H. Millers-Dics, I. un J. Krûmaïi (1990), J. Âboliòð, A. Alksnis (1991), Dz. Alks (1993),A. Dirbe (1995), J. Strupulis (1997), Z. Èerfass, E. Larsens (1999), J. Salaks, V. Kalnbçrzs(2001), J. Vçtra (2003), K. Habriha, V. Jâkobsons (2005), E. Platkâjs (2007).Mârtiòð Eduards Straumanis (1898–1973) un Alfrçds Ieviòð (1897–1975) — latvieðu íîmiíi, kristâliskâ reþìa parametru rentgenogrâfiskâsmetodes autori (1935).Mârtiòa Straumaòa—Alfrçda Ieviòa balva pieðíirta M. Turkam (1999), T. Ivanovai (2000),V. Mihailovam (2001), R. M. Meri (2002), K. Zihmanei (2003), I. Juhòçvièai (2004), K. Edolfai(2005), L. Èernovai (2006), E. Erdmanei (2007), E. Kolodinskai (2008).Arveds Ðvâbe (1888–1959) — vçsturnieks, tiesîbu zinâtnieks, rakstnieks.Arveda Ðvâbes balvas laureâti ir T. Zeids (1996), J. Bçrziòð (1998), I. Ðterns (2000),I. Ðneidere (2003), A. Zariòa (2007).89

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASKârlis Ulmanis (1877–1942) — tautsaimnieks un valstsvîrs, LatvijasRepublikas pirmais Ministru prezidents.Balva iedibinâta 2003. gadâ pçc LZA goda doktora prof. J. Labsvîra ierosinâjuma. Balvapieðíirta V. Bçrziòam un V. Strîíim (2004), A. Borukam (2006), A. Caunem (2008).Gustavs Vanags (1891–1965) — Latvijas íîmiíis organiíis.Gustava Vanaga balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs G. Vanaga prçmijas labâkâstradîcijas. Ar to apbalvoti A. Ârens (1971), E. Gudriniece, A. Strakovs (1972), V. Oðkâja (1974),J. Freimanis (1976), O. Neilands (1978), J. Bankovskis (1980), R. Valters (1982), G. Duburs,E. Stankevièa (1984), E. Lukevics (1986), B. Puriòð (1988), M. Lîdaka (1990), G. Èipçns (1992),J. Stradiòð (1994), F. Avotiòð, M. Ðimanska (1996), T. Millers (1998), M. Kalniòð (2000),I. Kalviòð (2003), E. Liepiòð (2005), A. Zicmanis (2007).Tâlivaldis Vilciòð (1922–1997) — vçsturnieks un sociologs.Tâlivalþa Vilciòa balvu saòçmuði B. Zepa (2002), A. Tabuns (2007).Alfrçds Vîtols (1878–1945) — hidromehânikas speciâlists.LZA un va/s “Latvenergo” Alfrçda Vîtola balvu saòçmuði J. Ekmanis (1999), V. Zçbergs(2002), N. Zeltiòð (2003), J. Barkâns (2004), K. Timermanis (2005), L. Ribickis (2006),J. Gerhards (2007).LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SPONSORU KOPÎGÂSBALVASSponsorsEiropas Zinâtòu unmâkslu akadçmijaBalvasLatvijas balva (Lielâ Feliksa balva) un 2 veicinâðanasbalvas par ievçrojamiem sasniegumiem humanitârozinâtòu jomâsBalvas 2001. gadâ pieðíîra pirmo reizi. Lielo Feliksa balvu saòçmaV. Vîíe-Freiberga, veicinâðanas balvas — I. Ose un I. Ðuvajevs.2003. g. Lielo Feliksa balvu saòçma M. Kûle, veicinâðanasbalvas — D. Baltaiskalna un Ç. Jçkabsons, 2006. g. Lielo Feliksabalvu saòçma V. Zariòð, veicinâðanas balvas — R. Blumberga unA. Sprûds90

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASSIA “RD Electronics”(lîdz 2005. g.A/s “RD Alfa”)Gada balva fizikâ un tâs inþenierpielietojumosBalvu laureâti: 2000. g. — K. Ðvarcs, 2001. g. — J. Gelfgats,2002. g. — A. Cçbers, 2003. g. — D. Millers, 2004. g. —A. Truhins, 2005. g. — J. Joïins, 2006. g. — I. Bçrsons, 2007. g. —L. Skuja, 2008. g. — J. LielpçtersA/s “ITERA Latvija”un RTU AttîstîbasfondsSIA “Lattelekom” unLatvijas Izglîtîbasfonds2 gada balvas ievçrojamiem Latvijas zinâtniekiem unpraktiíiem par izcilu veikumu vai mûþa devumuvides, zemes un ìeogrâfijas zinâtnçs vai par nozîmîguvides izstrâdes sistçmu veicinâðanuBalvu laureâti: 2001. g. — G. Andruðaitis, A. Melluma, 2002. g. —G. Eberhards, R. Kondratoviès, 2003. g. — A. Andruðaitis,M. Kïaviòð, 2004. g. — E. Kaufmane, J. Vîksne, 2005. g. —V. Jansons, V. Melecis, 2006. g. — G. Pçtersons, P. Zâlîtis,2007. g. — O. Âboltiòð, D. Blumberga2 gada balvas ievçrojamiem Latvijas zinâtniekiem unradoðiem praktiíiem telekomunikâciju nozarç unsociâli humanitârajâs zinâtnçs par izcilu veikumu vaimûþa devumuBalvu laureâti: 2002. g. — J. Loèmelis, Dz. Ozoliòa, 2003. g. —T. Galdiòð, T. Tisenkopfs, 2004. g. — I. Biïinskis, I. Loze,2005. g. — J. Busarovs, J. Rubîns, 2006. g. — A. Dimants,J. Merkurjevs, G. Raòíis. Kopð 2007. gada pieðíirðana pârtrauktaA/s “Latvijas Gaisasatiksme” un LatvijasIzglîtîbas fonds2 gada balvas ievçrojamiem Latvijas zinâtniekiem unpraktiíiem par izcilu veikumu vai mûþa devumukosmisko informâciju tehnoloìijâ, inþenierizstrâdçsaeronavigâcijas sakaru un radiolokâcijas tehnikâ unKârïa Irbîða stipendijas pasniedzçjam/zinâtniekamBalvu laureâti: 2001. g. — E. Bervalds, I. Kabaðkins, 2003. g. —J. Kopitovs, M. Âbele, K. Lapuðka, 2005. g. — J. Artjuhs, J. Þagars.K. Irbîða stipendijas saòçmuði — A. Pozdòakovs (2003), I. Jackiva(2004)92

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASA/s “Latvijas gâze”un RTU AttîstîbasfondsRîgas dome unRîgas balvasbiedrîbaLR Patentu valde2 gada balvas ievçrojamiem zinâtniekiem un praktiíiemgâzes, siltumtehnikas un ar tâm saistîtâsíîmijas tehnoloìijas nozarçs, sirds íirurìijas unkardioloìijas zinâtnçs par izcilu darbu kopumu vaimûþa veikumuBalvu laureâti: 2002. g. — R. Lâcis, A. Krçsliòð, 2003.g. —J. Anðeleviès, E. Dzelzîtis, 2004. g. — J. Volkolâkovs, V. Zçbergs,2005. g. — I. Siliòð, N. Zeltiòð, 2006. g. — V. Rudzîte, D. Turlajs,2007. g. — A. Kalvelis, I. PlataisIkgadçja “Rîgas balva” par nozîmîgâko zinâtniskopçtîjumu Rîgas vçsturç un kultûrvçsturç, arhitektûrasun mâkslas vçsturç, etnogrâfijâ, demogrâfijâ unetnisko attiecîbu izpçtç, ìeogrâfijâ, ekoloìijâ un citâsnozarçs, kas saistîtas ar Rîgas attîstîbu2002. gadâ balva pirmo reizi pieðíirta J. Krastiòam, K. Radziòai,A. Celmiòam, veicinâðanas balva — V. Bebrei, R. Spirìim,2003. g. balvas laureâti ir A. Caune, O. Spârîtis un O. Zanders,2004. g. — L. Balodis, J. Stradiòð, M. Zunde, 2005. g. — J. Bçrziòð,V. Vîíe-Freiberga, A. Holcmanis, J. Vîksne, J. Savickis,2006. g. — V. Apsîtis, J. Ekmanis, I. Knçts, V. Jâkobsons,2007. g. — Z. Gaile, V. Mihailovskis, I. Ose, J. Stabulnieks,A. Vârpa.D. A. Lçbers apbalvots ar “Rîgas balvas” Goda diplomu (pçcnâves).Valtera Capa balva labâkajam izgudrotâjam. Balvupieðíir reizi divos gadosBalvu saòçmuði B. Joffe un R. Kalniòð (2005), J. Upatnieks (2007)Latvijas Organiskâs Solomona Hillera balva par izciliem sasniegumiemsintçzes institûts, biomedicînâ un jaunu medicînas preparâtu izstrâdça/s “Grindeks”, Balvu saòçmuði I. Kalviòð (2004), E. Grçns (2006)Latvijas Biomedicînaspçtîjumu un studijucentrs93

LZA LIEL MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASSIA “L`ORÉALBALTIC”, UNESCOLatvijas NacionâlâkomisijaA/s “Latvijas dzelzceïð”un LatvijasIzglîtîbas fonds3 gada stipendijas “Sievietçm zinâtnç” nozîmîguzinâtnisku pçtîjumu veikðanai dzîvîbas zinâtòu unmateriâlzinâtòu jomâStipendijas saòçmuðas R. Muceniece, A. Linç, A. Zajakina (2005),M. Dambrova, O. Starkova, M. Plotniece (2006), L. Grînberga,B. Jansone, A. Plotniece (2007)Gada balva par izcilu veikumu vai mûþa devumuLatvijas dzelzceïa transportâBalvas pirmais laureâts ir V. Junoviès (2007)BALVASUN PRÇMIJAS JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEMLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVAS UN PRÇMIJASJAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEMBalvas uz darbu konkursa pamata tiek pieðíirtas maìistrantiem vai doktorantiem,vai jaunajiem pçtniekiem ne vçlâk kâ vienu gadu pçc maìistra vai doktora darbaaizstâvçðanas. Reflektçðanai var iesniegt darbus, kurus veicis atseviðís zinâtnieks,kurð pieteikuma iesniegðanas brîdî nav vecâks par 30 gadiem.Katru gadu pieðíir 9 prçmijas, no tâm fizikas, matemâtikas, inþenierzinâtnçs undatorzinâtnçs — 3, íîmijas, bioloìijas, lauksaimniecîbas un medicînas zinâtnçs — 3,humanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçs — 3.Balva par labâko jaunâ zinâtnieka darbu fizikâ nosaukta Ludviga un MâraJansonu vârdâ,par labâko darbu íîmijâ Mârtiòa Straumaòa — Alfrçda Ieviòa vârdâ,par labâko darbu literatûrzinâtnç un filozofijâ — Zentas Mauriòas vârdâ.Jauno zinâtnieku konkursam darbi iesniedzami lîdz 2008. gada 30. septembrimLZA sekretariâtâ vai attiecîgo zinâtòu nodaïâs (Akadçmijas laukumâ 1, 2.stâvâ, Rîga,LV 1524)Uzziòas par nepiecieðamajiem dokumentiem var saòemt pa tel. 7223931.94

LZA LIEL MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SPONSORU KOPÎGÂSBALVAS UN STPENDIJAS JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM UNSTUDENTIEMSponsorsEmîlija GudrinieceBalvasbalva labâkajam jaunajam zinâtniekam íîmijâ vai íîmijastehnoloìijâEmîlija Gudriniece Emîlijas Gudrinieces–Alfrçda Ieviòa vârdâ nosauktaikgadçja stipendija bakalauru, maìistru un inþenierstudijuprogrammu studentiem íîmijâ un íîmijas tehnoloìijâA/s “Grindeks” 4 ikgadçjas balvas labâkajiem jaunajiem zinâtniekiemA/s “Latvenergo”SIA “RD Electronics”(lîdz 2005. g.A/s “RD Alfa”)A/s “Latvijas gâze” unRTU Attîstîbas fondsA/s “Latvijas Gaisasatiksme” un LatvijasIzglîtîbas fondsA/s “Latvijas dzelzceïð”un Latvijas izglîtîbasfonds5 gada balvas labâkajiem jaunajiem zinâtniekiem par darbiemenerìçtikâ vai ar to saistîtâs inþenierzinâtnçs1 ikgadçja balva studentiem fizikâ un tâs inþenierpielietojumospar pçtniecisku darbu un oriìinâliem rezultâtiem2 stipendijas doktorantiem gâzes un siltumtehnikas tehnoloìijuun sirds íirurìijas — kardioloìijas nozarçsKârïa Irbîða vârdâ nosaukta ikgadçja stpendija doktorantam,maìistrantam, bakalauram un studentam kosmiskoinformâciju tehnoloìijâ, inþenierizstrâdçs aeronavigâcijassakaru un radiolokâcijas tehnikâgada balva maìistrantam, doktorantam, zinâtniekam parpçtîjumiem dzelzceïa transporta nozarç

LZA LIEL MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂS MEDAÏAS,BALVU UN PRÇMIJU LAUREÂTI 2007. UN 2008. GADÂLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂS MEDAÏASLAUREÂTI(LZA Senâta 2008. gada 4. marta lçmums)Vitauts Tamuþs – LZA îstenais loceklis (LU Polimçru mehânikas institûts) – parmateriâlmehânikas zinâtniskâs skolas izveidi LatvijâÇriks Kupèe – LZA korespondçtâjloceklis (Latvijas Organiskâs sintçzes institûts,Varian LTD, NMR Instruments, England) – par principiâli jaunu kodolmagnçtiskâsrezonanses spektroskopijas metodoloìiju izstrâdâðanu.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVU LAUREÂTI(LZA Senâta 2008. gada 8. janvâra lçmums)Jânis Streiès — LZA goda loceklis — Raiòa balva par izcilu ieguldîjumu mûsdienulatvieðu nacionâlâs kultûras veidoðanâ.Juris Purâns — Dr.habil.phys. (LU Cietvielu fizikas institûts) — Edgara Siliòabalva fizikâ par sasniegumiem cietvielu struktûru precîzâ izpçtç ar sinhrotronastarojumu.Andrejs Alksnis — Dr.phys., þurnâla “Zvaigþòotâ Debess” redakcijas kolçìijasloceklis unIrçna Pundure — þurnâla “Zvaigþòotâ Debess” atbildîgâ sekretâre — ArturaBalklava balva zinâtnes popularizçðanâ par veiksmîgu un uzticîgu zinâtnespopularizçðanu Latvijâ un sakarâ ar þurnâla “Zvaigþòotâ Debess” 50 gadu jubileju.Andris Caune — LZA îstenais loceklis (LU Latvijas vçstures institûts) — KârïaUlmaòa balva par izcilu ieguldîjumu Latvijas valsts vçstures problçmu izpçtç.Tâlavs Jundzis — LZA îstenais loceklis (Latvijas Zinâtòu akadçmija) — DîtrihaLçbera balva politikas zinâtnç par Latvijas valsts atjaunoðanas un tiesiskas valstsveidoðanas noriðu pçtîjumiem.96

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASOïìerts Krastiòð — LZA îstenais loceklis (Statistikas institûts) — MarìeraSkujenieka balva statistikâ par mûþa devumu statistikas zinâtnç.Ausma Cimdiòa — LZA korespondçtâjlocekle (LU Filoloìijas fakultâte) — ViïaPlûdoòa balva latvieðu literatûrzinâtnç par aktuâlu literatûras vçstures un teorijasjautâjumu pçtniecîbu.Nikolajs Vederòikovs — LZA îstenais loceklis (Latvijas Valsts Koksnes íîmijasinstitûts) — Arvîda Kalniòa balva meþzinâtnçs, koksnes pçtniecîbâ un pârstrâdç parfurfurola un metanola vienlaicîgas iegûðanas tehnoloìijas izstrâdi.Bertrams Zariòð — LZA ârzemju loceklis (Hârvarda universitâte) — Paula Stradiòabalva medicînas zinâtnç par bûtisku ieguldîjumu moderno mazinvazîvo ortopçdiskotehnoloìiju ievieðanâ Latvijas ârstniecîbas iestâdçs.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN LATVIJAS PATENTUVALDES VALTERA CAPA BALVAS LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2007.gada 21. jûnija lçmums)Juris Upatnieks — LZA ârzemju loceklis — par izciliem izgudrojumiem hologrâfijâ.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SIA “RD Electronics”BALVA FIZIKÂ UN TÂS INÞENIERPIELIETOJUMOS(Ekspertu komisijas 2008. gada 3. marta lçmums)Jânis Lielpçters — LZA îstenais loceklis — par bûtisku ieguldîjumu lietiðíâsmagnetohidrodinamikas attîstîbâ.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN PUBLISKÂSA/S “GRINDEKS” BALVAS LAUREÂTI(A/S “GRINDEKS” fonda “Zinâtnes un izglîtîbas atbalstam”2007. gada 29. oktobra lçmums)Valerjans Kauss — Dr.chem. (Latvijas Organiskâs sintçzes institûts) — par bûtiskuieguldîjumu medicînas íîmijas metodoloìijas attîstîbâ Latvijâ un jaunu zâïu vieluizstrâdç.97

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASValentîna Skujiòa — LZA îstenâ locekle (LU Latvieðu valodas institûts) — parmonogrâfiju ”Salikteòi G.Manceïa vârdnîcâ “Lettus” un krâjumâ “PhraseologiaLettica””.Jânis Spîgulis — Dr.habil.phys. (LU Atomfizikas un spektroskopijas institûts) — parveiktajiem pçtîjumiem biomedicîniskajâ optikâ.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “DATI EXIGEN GROUP”UN LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA BALVAS LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2007. gada 22. maija lçmums)Ilze Irçna Ilziòa — Dr.sc.ing. (Rîgas Informâcijas tehnoloìiju institûts) — parinformâcijas tehnoloìijas, telekomunikâciju un elektronikas terminu izstrâdi.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, FIRMAS “ITERA LATVIJA”UN RTU ATTÎSTÎBAS FONDA BALVAS LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2007. gada 4. decembra lçmums)Ojârs Âboltiòð — Dr.habil.geol. (Latvijas Universitâte) — par mûþa devumu vides,zemes un ìeogrâfijas zinâtnçs.Dagnija Blumberga — Dr.habil.sc.ing. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par darbukopu “Energoresursu izmantoðanas izpçte. Vides un klimata aspekti”.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN RÎGAS BALVASBIEDRÎBAS “RÎGAS BALVA” LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2007. gada 22. oktobra lçmums)Vilhelms Mihailovskis — fotomâkslinieks — par Rîgas radoðo personîbu portretçðanufotogrâfijâs.Jânis Stabulnieks — Dr.sc.ing. (Latvijas Tehnoloìiskais centrs) — par inovatîvasdarbîbas veicinâðanu Rîgâ.Ieva Ose — LZA îstenâ locekle (LU Latvijas vçstures institûts) — par devumu Rîgasarheoloìijas un Daugavgrîvas cietokðòa pçtniecîbâ.98

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASAndris Vârpa — LZA goda loceklis — par ieguldîjumu Rîgas vizuâlâ tçla veidoðanâ.Zaiga Gaile — arhitekte — par radoðu inovatîvu ieguldîjumu Rîgas kultûrvidesatjaunoðanâ un arhitektûras renovâcijâ.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “LATVIJAS GÂZE”UN LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA MÇRÍPROGRAMMAS“IZGLÎTÎBAI, ZINÂTNEI UN KULTÛRAI” BALVAS LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2007. gada 28. novembra lçmums)Ivars Platais — Dr.sc.ing. (A/s “Latvijas Gâze” mâcîbu centrs) — par mûþaieguldîjumu gâzes saimniecîbas zinâtnç un speciâlistu sagatavoðanâ.Andrejs Kalvelis — Dr.med. (Rîgas Stradiòa universitâte) — par mûþa veikumukardioloìijâ.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN VA/S “LATVENERGO”BALVAS LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2007. gada 29. novembra lçmums)Jânis Gerhards — Dr.sc.ing. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — Alfrçda Vîtola balvapar darbiem un pçtîjumiem enerìçtikas attîstîbas veicinâðanâ un inovâciju videsveidoðanâ Latvijâ.Gunta Ðlihta — Dr.phys. (Fizikâlâs enerìçtikas institûts) — par darbu kopu “Baltijasvalstu enerìçtikas sektora attîstîbas zinâtniskâ analîze periodam 1990–2007”.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, VA/S “LATVIJAS GAISASATIKSME” UN LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA BALVASLAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2007. gada 24. oktobra lçmums)Alfrçds Miíelsons — VA/S “Latvijas Gaisa Satiksme” Gaisa satiksmes departamentavadîtâjs — par mûþa devumu aeronavigâcijas tehnikas un tehnoloìiju attîstîbâLatvijâ.99

LZA LIEL MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASJurijs Abuzjarovs — VA/S “Latvijas Gaisa Satiksme” Radiolokâcijas nodaïasvadîtâjs — par mûþa devumu aeronavigâcijas tehnikas un tehnoloìiju attîstîbâLatvijâ.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “LATVIJAS DZELZCEÏДUN LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA BALVAS LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2007. gada 11. jûlija lçmums)Vladimirs Junoviès – a/s “Latvijas dzelzceïs” ceïu un bûvju ekspluatâcijas daïaspriekðnieks – par mûþa devumu Latvijas dzelzceïa transportâ.L'ORÉAL LATVIJAS 2007.GADA STIPENDIJAS “SIEVIETÇMZINÂTNÇ” LAUREÂTES (AR UNESCO LATVIJAS NACIONÂLÂSKOMISIJAS UN LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS ATBALSTU)(Ekspertu komisijas 2007. gada 10. aprîïa lçmums)Baiba Jansone — Dr.med. (LU Medicînas fakultâte) — projekta “Peptîderìiskâs unne-peptîderìiskâs regulâcijas nozîme stresa un depresijas izraisîtajâs izpausmçs”izstrâdei.Lîga Grînberga — Mg. (LU Cietvielu fizikas institûts) — projekta “Ûdeòraþauzglabâðana lantâna niíeïa sakausçjumos un kompozîtmateriâlu izveidoðana, tofizikâlo un íîmisko îpatnîbu uzlaboðana absorbçtâ/ desorbçtâ ûdeòraþa daudzumupalielinâðanai metâlhidrîdâ” izstrâdei.Aiva Plotniece — Dr.chem. (Latvijas Organiskâs sintçzes institûts) — projekta“Potenciâlo gçnu transfekcijas aìentu – paðorganizçjoðos polifukcionâlo piridînijasavienojumu sintçze un îpaðîbas” izstrâdei.LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LOCEKÏI –CITU IEVÇROJAMÂKO ZINÂTNISKO APBALVOJUMULAUREÂTI 2007. GADÂIlze Loze — LZA korespondçtâjlocekle — Latvijas Republikas Ministru kabineta2007. gada balva par mûþa ieguldîjumu Latvijas arheoloìijâ – akmens laikmetapçtniecîbu Eiropas kontekstâ „Neolîts Latvijas teritorijâ”.100

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASZigmunds Skujiòð — LZA goda loceklis — Latvijas Republikas Ministru kabineta2007. gada balva par mûþa ieguldîjumu latvieðu literatûrâ.Zenons Rokus Rudziks — LZA ârzemju loceklis — Baltijas zinâtòu akadçmijumedaïa par Baltijas zinâtòu akadçmiju sadarbîbas veicinâðanu un aktivitâtçm,veidojot Eiropas pçtniecîbas telpu.Andrejs Siliòð — LZA îstenais loceklis — Baltijas zinâtòu akadçmiju medaïa parBaltijas zinâtòu akadçmiju starptautisko pozîciju stiprinâðanu un zinâtniskâssadarbîbas veicinâðanu.Raimo Pullats — LZA goda doktors — Baltijas zinâtòu akadçmiju medaïa parievçrojamu ieguldîjumu Baltijas reìiona vçstures pçtniecîbâ un starptautiskâssadarbîbas veicinâðanâ.Vaira Vîíe-Freiberga — LZA îstenâ locekle — Spîdolas balva par konsekventudarbu, veicinot Latvijas atpazîstamîbu potenciâlo investoru vidç, par eksportspçjasveicinâðanu.Silvija Radzobe — LZA korespondçtâjlocekle — Baltijas Asamblejas balva parmonogrâfijas “20. gadsimta teâtra reþija pasaulç un Latvijâ” sagatavoðanu.Mârtiòð Beíers — LZA îstenais loceklis — Latvijas Universitâtes Gada balvazinâtnç par zinâtniskâs skolas izveidoðanu.Alberts Varslavâns — LZA korespondçtâjloceklis — Latvijas Universitâtes Gadabalva zinâtnç par zinâtniskâs skolas izveidoðanu.Andrejs Cçbers — LZA îstenais loceklis — Latvijas Universitâtes Gada balvazinâtnç par oriìinâla pçtîjuma rezultâtiem.Janîna Kursîte-Pakule — LZA îstenâ locekle — Latvijas Universitâtes Gada balvazinâtnç par oriìinâla pçtîjuma rezultâtiem.Aleksandrs Jemeïjanovs — LZA îstenais loceklis — Zemkopîbas ministrijas unVides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbas ministrijas konkursa “Sçjçjs” balva pardarbu “Lauksaimniecîbas dzîvnieki un to produkcija bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ”.Knuts Skujenieks — LZA goda loceklis — Eduarda Veidenbauma prçmija pargrâmatu “Mûsu dzîve nokalpotâ”.Ivars Lâcis — LZA îstenais loceklis — Latvijas Republikas Izglîtîbas un zinâtnesministrijas Gada balva par veiksmîgu un radoðu darbu izglîtîbas sistçmas pilnveidç.Inta Muzikante — LZA korespondçtâjlocekle — Latvijas Republikas Izglîtîbas unzinâtnes ministrijas Goda diploms par ieguldîjumu jauno zinâtnieku audzinâðanâ.101

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASBALVU UN PRÇMIJU JAUNIEM ZINÂTNIEKIEM UNSTUDENTIEM LAUREÂTILATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS JAUNO ZINÂTNIEKUBALVU UN PRÇMIJU LAUREÂTI(LZA Senâta 2008. gada 8. janvâra lçmums)VârdbalvasAivars Vembris — Bc., LU Fizikas un matemâtikas fakultâte — Ludviga un MâraJansonu balva fizikâ par darbu “Hromofora molekulu optiskâs orientçðanas undezorientçðanas procesa pçtîjumi viesu-saimnieka (host-guest) sistçmâ – DMABI –PMMA” (vad. Dr.phys. M. Rutkis).Elîna Kolodinska — Mg., LU Íîmijas fakultâte — Mârtiòa Straumaòa – AlfrçdaIeviòa balva íîmijâ par darbu “Tritija izdalîðanâs no kodolsintçzes reaktora berilijamateriâliem” (vad. LZA îst.loc. J. Tîliks, Dr.chem. G. Íizâne).Diâna Ratinîka — LU Filoloìijas fakultâtes maìistrante — Zentas Mauriòas balvaliteratûrzinâtnç –– par darbu “G.Repðes un N.Ikstenas jaunâko românu (“Sarkans”,“Îkstîte”, “Dzîves svinçðana”, “Jaunavas mâcîba”) prozas poçtika (vad. LZAkor.loc. A. Cimdiòa).Dmitrijs Lubriks — Bc., RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâtesmaìistrants — Emîlijas Gudrinieces balva íîmijâ par darbu “Daudzfunkcionâloindolilmagnijorganisko savienojumu sintçze” (vad. Dr.chem. E. Sûna).Fizikas un tehniskajâs zinâtnçsLaura Manèinska — Bc., LU maìistrante — par darbu “Vispârinâtais Bloha vektorsun blîvuma matricas îpaðvçrtîbas” (vad. LZA îst.loc. R.M. Freivalds).Aleksandrs Valiðevskis — Dr.sc.ing., RTU Datorzinâtnes un informâcijas tehnoloìijasfakultâte — par darbu “Lçmumu pieòemðana varbûtiskâs nenoteiktîbas unizplûduma apstâkïos” (vad. Dr.habil.sc.comp. A. Borisovs).Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtnçsMarija Mihailova — Mg., Latvijas Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs — pardarbu “HCV prototipa vakcîna uz hepatîta B kora vîrusveidîgo daïiòu pamata” (vad.LZA îst.loc. P. Pumpçns, Dr.biol. I. Sominska, Dr.biol. S. Viazovs (Vâcija)).102

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASIrina Potoroèina — Mg., RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte —par darbu “Jaunu bioloìiski aktîvo savienojumu sintçze, modificçjot1,1-dioksocef-3-çm-4-karbonskâbes terc-butilesteri” (vad. Dr.chem. M. Vorona).Humanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçsInese Indrièâne — Mg., LU Latvieðu valodas institûts — par darbu “Latvieðu valodasnebalsîgo eksplozîvo slçdzeòu akustisks raksturojums” (vad. Dr.philol.J. Grigorjevs).Agate Zaíe — Mg., LU doktorante — par darbu “Dzimumlîdztiesîbas vçrtçjumssievieðu – paðvaldîbu vadîtâju skatîjumâ” (vad. LZA îst.loc. E. Vanags).LZA Senâts izsaka atzinîbu sekojoðajiem jaunajiem zinâtniekiem:Annai Grigorjevai — Mg., LU Íîmijas fakultâte — par darbu “Aziridînu saturoðoamîdoksîmu – potenciâlo pretvçþa preparâtu sintçze” (vad. Dr.chem. A. Jirgensons).Kristapam Mâliòam — Mg., RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte —par darbu “Rapðu eïïas metilesteru (RME) iegûðana mikroviïòu klâtbûtnç un procesamatemâtiskâ optimizâcija” (vad. LZA îst.loc. V. Kampars).Kristînei Ðalmai — Mg., RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte — pardarbu “Tehnoloìisko parametru ietekme uz kalcija fosfâtu sintçzes gala produktu”(vad. Dr.sc.ing. L. Bçrziòa-Cimdiòa).LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN PUBLISKÂSA/S “GRINDEKS” JAUNO ZINÂTNIEKU BALVAS LAUREÂTI(A/S “GRINDEKS” fonda “Zinâtnes un izglîtîbas atbalstam”2007. gada 29. oktobra lçmums)Imanta Brûvere — Mg., RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte — pardarbu “4-Aril un 4-piridilaizvietoto 1,4-dihidropiridînu sintçze un alkilçðana” (vad.Dr.chem. J. Uldriíis).Andrejs Krasikovs — Mg., LU Íîmijas fakultâte — par darbu “Vara katalizçtâindola halogenîdu amidçðana” (vad. Dr.chem. V. Ozola).103

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASAgnese Kukâre — Mg., LU Íîmijas fakultâte — par darbu “Policiklisko aromâtiskoogïûdeòraþu koncentrâcijas samazinâðanas iespçjas pârtikas produktos” (vad.Dr.chem. A. Vîksna, Dr.chem. V. Bartkeviès).Jolanta Pupure — Mg., LU Medicînas fakultâtes doktorante — par darbu “Uzmitohondrijiem mçríçtu vielu neiro-, kardio- un hepatoprotektîvie efektiazidotimidîna toksicitâtes modelî” (vad. LZA îst.loc. V. Kluða).LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “LATVIJAS GÂZE”UN LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA MÇRÍPROGRAMMAS“IZGLÎTÎBAI, ZINÂTNEI UN KULTÛRAI”BALVAS JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2007. gada 28. novembra lçmums)Inga Narbute — LU doktorante — par darbu “Kreisâs koronârâs artçrijas kopçjâstumbra perkutânas koronâras intervences” (vad. Dr.med. A. Çrglis).Andris Krûmiòð — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes doktorants — par darbu “Çkuinþeniersistçmu energoefektivitâtes pçtîjumi” (vad. Dr.habil.sc.ing. E. Dzelzîtis,Dr.sc.ing. A. Leðinskis).LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN A/S “LATVENERGO”BALVAS JAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2007. gada 29. novembra lçmums)Jânis Runès — Dr.sc.ing., VA/S “Latvenergo” — par darbu “Pilsçtu vidspriegumatîklu attîstîbas variantu izvçle un pamatojums” (vad. Dr.habil.sc.ing. Z. Kriðâns).Inese Svalova — Dr.sc.ing., Rîgas Tehniskâ universitâte — par darbu “Asinhronâreþîma îpatnîbas energosistçmâs ar palielinâtu izkliedçtâs ìenerâcijas daïu” (vad.LZA kor.loc. A. Sauhats).Sandra Vîtoliòa — Dr.sc.ing., Rîgas Tehniskâ universitâte — par darbu “Latvijasenergosistçmas lieljaudas transformatoru diagnostikas uzlaboðana ar gâzu hromatogrâfijasanalîzes metodi” (vad. Dr.habil.sc.ing. J. Dirba).104

LZA LIEL MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN SIA“RD Electronics”STUDENTU PRÇMIJAS FIZIK UN TÂS INÞENIERPIELIETOJUMOSLAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2008. gada 3. marta lçmums)Juris Zavickis — Mg., RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte — pardarbu “Poliizoprçna — nanostrukturçta oglekïa kompozîtu kâ meano-elektriskosensoru materiâlu izstrâde un izpçte” (vad. LZA kor.loc. M. Knite).LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “LATVIJAS DZELZCEÏДUN LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA BALVASJAUNAJIEM ZINÂTNIEKIEM LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2007.gada 11. jûlija lçmums)Fjodors Mihailovs – Mg., RTU Transporta un maðînzinîbu fakultâte – par darbu“Ðíirotavas stacijas darba râdîtâju matemâtiskâ modelçðana” (vad. Dr.sc.ing.P.Balckars).LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, VA/S “LATVIJAS GAISASATIKSME” UN LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDAKÂRÏA IRBÎÐA STIPENDIÂTI(Ekspertu komisijas 2007. gada 3. oktobra lçmums)Pjotrs Trifonovs-Bogdanovs — Dr.habil.sc.ing., Rîgas Tehniskâs universitâtesAviâcijas institûts — par darbu “Rokasgrâmata gaisa kuìu elektronisko iekârtuekspluatâcijas prakses veikðanai”.Kirils Gaðèenko — Mg., Transporta un sakaru institûts — par darbu „Rîgas lidostasinfrastruktûras attîstîbas ietekmes analîze uz ILS sistçmas raksturojumu” (vad.Dr.sc.ing. A. Pozdòakovs).Mihails Havkunovs — Mg., Transporta un sakaru institûts — par darbu “Lidojumuplûsmas prognozçðanas modeïa un metodikas izstrâdâðana Rîgas lidojumuinformâcijas rajonâ” (vad. Dr.sc.ing. I. Jackiva).105

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASJevgeòijs Paramonovs — Mg., Transporta un sakaru institûts — par darbu“Komplimentâras secîbas sintçze izmantoðanai radiolokâcijas sistçmâs” (vad.Dr.habil.sc.ing.V. Jeremejevs).Aleksandrs Komaðko — Mg., Transporta un sakaru institûts — par darbu “Fraktâloattçlu atpazîðanas metoþu izpçtîðana” (vad. Dr.sc.ing. A. Grakovskis).Daniils Opolèenovs — Bc., Transporta un sakaru institûts — par darbu “Slâòainâsvides elektrofizisko raksturlielumu noteikðana zemvirsmas zondçðanas uzdevumos”(vad. Mg. A. Kraiòukovs).Dmitrijs Fetisovs — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts — pardarbu “Pusanalîtiskâ tipa inerciâlas navigâcijas sistçmas struktûrshçmas izstrâde unkïûdu analîze” (vad. Dr.habil.sc.ing. P. Trifonovs-Bogdanovs).Jânis Bitenieks — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts — par darbu“Aerodinamiskâs konfigurâcijas optimizâcija vieglajai reaktîvajai pasaþierulidmaðînai” (vad. Dr.habil.sc.ing. M. Kleinhofs).Sergejs Grigorjevs — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts — pardarbu “Evakuâcijas metodikas izstrâdâðana gaisa kuìiem, kuri iekïuvuði aviâcijasnegadîjumâ lidostas rajonâ” (vad. Dr.habil.sc.ing. V. Ðestakovs).Jeïena Ivaðkova — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts — pardarbu “Globâlâs pozicionçðanas sistçmas koordinâtu noteikðanas precizitâtesanalîze” (vad. Mg. I. Smirnovs).Evita Saldeniece — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts — pardarbu “Aviâcijas uzòçmumu kvalitâtes vadîbas sistçmas izstrâde” (vad.Dr.habil.sc.ing. V. Ðestakovs).Mârtiòð Sudârs — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts — pardarbu “Kïûdu droðas lidojuma vadîbas sistçmas projektçðana automâtiskambezpilota gaisakuìim” (vad. Dr.habil.sc.ing. M. Kleinhofs).Sergejs Kuzòecovs — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts — pardarbu “Stends helikoptera astes sijas dinamiskajiem izmçìinâjumiem” (vad.Dr.habil.sc.ing.V. Pavelko).Jânis Gamuls — Mg., Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts — par darbu“Vertikâlo parametru sistçmas izstrâdâðana gaisakuìa pilotâþas–navigâcijas kompleksâ”(vad. Dr.habil.sc.ing. P. Trifonovs-Bogdanovs).Mâris Hauks — Bc., Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts — par darbu“Vidçjâs maìistrâlâs lidmaðînas modifikâcija un hidrauliskâs sistçmas filtrakontroles sistçmas izstrâde” (vad. Dr.habil.sc.ing. V. Ðestakovs).106

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJASLeonîds Trofimoviès — Bc., Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûts — pardarbu “Vidçjo attâlumu maìistrâlâs lidmaðînas un tâs apkopes programmas izstrâde”(vad. Dr.habil.sc.ing. V. Ðestakovs).Aleksejs Klokovs — Bc., Rîgas Tehniskâs universitâtes Transporta un maðînzinîbufakultâte — par darbu “Aviâcijas dzinçju vibrâcijas un trokðòu samazinâðana arnelineârâs dinamikas metodçm” (vad. Dr.habil.sc.ing. M. Zakrþevskis).Valerijs Celinskis — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta students — parinþeniera kvalifikâcijas darbu “Administratîva lidmaðîna” (vad. Dr.habil.sc.ing.V. Ðestakovs).Andrejs Ivanovs — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta students — parinþeniera kvalifikâcijas darbu “Tâlo maìistrâlo lidmaðînu lidojumu droðîbasjautâjumu izstrâde” (vad. Dr.habil.sc.ing. V. Ðestakovs).Vladislavs Lisovs — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta students — pardarbu “Plânsienu konstrukciju tehniskâ stâvokïa kontroles problçmas” (vad.Dr.habil.sc.ing. V. Pavelko).Aleksejs Dubrovskis — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta students —par darbu “Civilâs aviâcijas gaisa kuìu aizsardzîba pret apledojumu” (vad.Dr.habil.sc.ing. M. Kleinhofs).Mareks Peïèars — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta students — pardarbu “Gaisa kuìa tehniskâ stâvokïa kontroles sistçma” (vad. Dr.habil.sc.ing.V. Pavelko).Ingus Skujiòð — Rîgas Tehniskâs universitâtes Aviâcijas institûta students — pardarbu “Laminârâ plûsma” (vad. Dr.habil.sc.ing. M. Kleinhofs).LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS FONDA STIPENDIÂTI2007./2008.g. (1.11.2007–31.08.2008).Vadims Kolbjonoks — Daugavpils Universitâte — Konstantîna Poèa stipendijafizikâ.Ieva Bîdermane — Latvijas Universitâte — Konstantîna Poèa stipendija fizikâ.Ilona Vanaga — Rîgas Tehniskâ universitâte — Emîlijas Gudrinieces — AlfrçdaIeviòa stipendija íîmijâ.

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂDARBÎBA 2007. GADÂNOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇUN LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJÂ2007. GADÂLZA darbîba ir cieði saistîta ar visâm norisçm Latvijas zinâtnç un Latvijâkopumâ.Latvijas Zinâtòu akadçmija, apkopojot iesniegtos universitâðu, zinâtniskoinstitûtu un centru priekðlikumus, nosaukusi nozîmîgâkos Latvijas zinâtnessasniegumus 2007. gadâ: Izstrâdâta un ieviesta kompleksa klîniski ìençtiskâs izmeklçðanas metodebçrnu hronisko slimîbu riska faktoru noskaidroðanai (LZA kor.loc. IngrîdaRumba, Dr. Liene Òikitina-Zaíe, Dr. Tatjana Sjakste, Ieva Saulîte, IrçnaRinkuþa, Dr. Silvija Remberga, Latvijas Universitâtes Medicînas fakultâte,Latvijas Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs, Latvijas UniversitâtesBioloìijas institûts, Bçrnu klîniskâ Universitâtes slimnîca Gaiïezerâ) Parâdîta mildronâta spçja normalizçt ðûnas mitohondriâlos procesus, kaspaver jaunas iespçjas neirodeìeneratîvo slimîbu ârstçðanâ (akadçmiíe VijaKluða, akadçmiíis Ivars Kalviòð, Latvijas Universitâtes Medicînas fakultâte,Latvijas Organiskâs sintçzes institûts) Latvieðu nâcijas pamatvçrtîbu popularizçðanai pasaulç sagatavots un izdotsA. Pumpura eposa „Lâèplçsis” akadçmiskais izdevums angïu valodâ(Bearslayer. The Latvian Legend. LU Akadçmiskais apgâds, 2007).Tulkojis LU Dr.h.c. Artûrs Kroplijs (Austrâlija), zinâtnisko apceru unkomentâru autori: projekta vadîtâja LZA kor.loc. Ausma Cimdiòa, akadçmiíeVaira Vîíe–Freiberga, Dr. Ojârs Lâms, akadçmiíe Janîna Kursîte,Dr. Kaspars Kïaviòð (Latvijas Universitâtes Filoloìijas fakultâte) Apzinâts un publicçts ievçrojamâ Latgales valodnieka profesora AntonaBreidaka zinâtniskais mantojums – “Darbu izlase” divos sçjumos (LULVaI apgâds, 2007) (Latvijas Universitâtes Latvieðu valodas institûts,Daugavpils Universitâte)108

NOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ Izdodot 4. sçjumu (“Latvijas mazâs pilsçtas un lauki”), pabeigta nozîmîga18. gs. Latvijas vçstures un etnoloìijas avota – J.K. Broces zîmçjumu unaprakstu sçrijas „Monumente” (LU LVI apgâds, 2007) zinâtniskâ apstrâdeun izdoðana (Latvijas Universitâtes Latvijas vçstures institûts, LatvijasAkadçmiskâ bibliotçka) Izstrâdâti specifiskas signâlu apstrâdes tehnoloìijas teorçtiskie pamati unrezultâti apkopoti monogrâfijâ “Digital Alias-free Signal Processing”(Wiley, 2007). Jaunâ tehnoloìija ïauj ievçrojami paplaðinât frekvenèujoslu, kurâ reâlu objektu analogos signâlus var pârveidot un apstrâdâtdiskrçtâ formâ (akadçmiíis Ivars Biïinskis, Elektronikas un datorzinâtòuinstitûts) Sistematizçti, apkopoti un publicçti monogrâfijâ vairâk nekâ trîsdesmitgadu darba rezultâti dekoratîvo sîpolpuíu izpçtç, introdukcijâ un selekcijâ(LZA Dr.h.c. Jânis Rukðâns. Burried Treasures. Finding and Growing theWorlds Choicest Bulbs. Thimber Press, 2007) Izstrâdâti jauni organiskie materiâli virsmas reljefa hologrammu tieðamierakstam spektra sarkanajâ daïâ (Dr. Valdis Kokars, LZA kor.loc. AndrisOzols, Mg. Dmitrijs Saharovs, akadçmiíis Valdis Kampars, Mg. AnsisMaïeckis, Dr. Gundars Meþinskis, Mg. Artûrs Plûdons, Rîgas TehniskâsUniversitâtes Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte) Izpçtîtas stroncija titanâta virsmu îpaðîbas, kas dod iespçju bûtiski uzlabotinformâcijas apstrâdes ierîèu darbîbu (Dr. Jevgenijs Kotomins, Dr. SergejsPiskunovs, Dr. Jurijs Þukovskis, Latvijas Universitâtes Cietvielu fizikasinstitûts) Izstrâdâtas jaunas metodes – mikrorobotronika un mikroslâòu atdalîðana –papîru veidojoðo ðíiedru virsmas îpaðîbu un sastâva noskaidroðanai (LZAkor.loc. Arnis Treimanis, Mg. Uldis Grînfelds, Mârîte Ðkute, LatvijasValsts Koksnes íîmijas institûts)Nâkuði klajâ vairâki nozîmîgi zinâtniski izdevumi, to skaitâ: Mauriòð A., Zvirgzds A. Dendroloìija. R.: LU Akadçmiskais apgâds,2007. 448 lpp. Climate change in Latvia. Ed. Mâris Kïaviòð. R.: LU Akadçmiskaisapgâds, 2007. 268 lpp.109

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA Caune A. Pçtîjumi Rîgas arheoloìijâ. R.: Latvijas vçstures institûta apgâds,2007. 572 lpp. Rîgas dievnami. Arhitektûra un mâksla. O. Spârîtis, J. Zilgalvis, A. Tipâneu.c. R.: Zinâtne; Mantojums, 2007. 748 lpp.Apzinâti arî vairâki citi ievçrojami zinâtniskie sasniegumi Latvijâ, to skaitâ: Pirmo reizi ir nodemonstrçta rentgenabsorbcijas spektroskopijas jutîbaizotopu efektam kristâliskâ ìermânijâ ar femtometru precizitâti (kor.loc.Aleksejs Kuzmins, Dr.habil.phys. J. Purâns, Latvijas Universitâtes Cietvielufizikas institûts sadarbîbâ ar University of Trento un Institute of Photonicsand Nanotechnology, Itâlija; European Synchrotron RadiationFacility, Francija; Russian Research Centre “Kurchatov Institute” un JointInstitute for Nuclear Research, Krievija) Izstrâdâta oriìinâla metode, kas ïauj mçrît vâjus nanoteslu lîmenî magnçtiskoslaukus. Magnçtiskâ lauka mçrîðanas metodes ir lietojamas gan medicînâ,gan ìeofizikâlos mçrîjumos un ïauj veikt magnçtiskâ lauka mçrîjumusnanoizmçra telpas apgabalos (akadçmiíi M. Auziòð un R. Ferbers,Dr. habil. phys. M. Tamanis, Latvijas Universitâte) Pirmo reizi Baltijas valstîs Latvijâ uzsâkta hroniskâ noguruma sindromadiagnostika. Pierâdîta aktîvas limfotropo herpesvîrusu infekcijas nozîme ðâsindroma izraisîðanâ (kor.loc. Ludmila Vîksna, Dr. Svetlana Èapenko,kor.loc. Modra Murovska, Rîgas Stradiòa universitâte, RSU A.KirhenðteinaMikrobioloìijas un virusoloìijas institûts) Izvirzîta jauna hipotçze par DNS pârrâvuma nozîmi ðûnu diferenciâcijasregulâcijâ (kor.loc. Nikolajs Sjakste, Dr.biol. Tatjana Sjakste, LatvijasUniversitâte, LU Bioloìijas institûts) Kopîgos Latvijas, Baltkrievijas, Polijas un Kanâdas zinâtnieku pçtîjumosatklâts efektîvs maztoksisks dihidropiridînu rindas antimutagçns, parâdîts tâdarbîbas mehânisms (akadçmiíis Gunârs Duburs, Latvijas Organiskâssintçzes institûts) Iegûti silîcijorganisku komponenti saturoði magnçtiskie ðíidrumi, kuriempiemît pretvçþa aktivitâte (akadçmiíis Edmunds Lukevics, LatvijasOrganiskâs sintçzes institûts)110

NOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂLatvijâ notikuðas vairâkas augsta prestiþa zinâtniskas konferences, to skaitâ: Starptautiskâ Baltijas jûras reìiona konference “Funkcionâlie materiâli unnanotehnoloìijas” (Rîgâ, 2.–4.aprîlî) Starptautiskâ konference Baltic Dynamics (Rîgâ, 13. –15.septembrî) XI Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konference „Baltijas valstu nacionâlâsattîstîbas stratçìijas akadçmiskâ skatîjumâ” (Rîgâ – Turaidâ, 9.–10. oktobrî).Konferencç piedalîjâs Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijaszinâtòu akadçmiju delegâcijas, kâ arî atseviðíi zinâtnieki Letonikas Otrais kongress (Rîgâ, 30.–31.oktobrî; Liepâjâ, 25.–26.oktobrî;Daugavpilî, 12.–13.novembrî)Citi svarîgi notikumi Latvijas zinâtnç un augstâkajâ izglîtîbâ 2007.gadâ turpinâja pieaugt Latvijas zinâtnes finansçjums no valstsbudþeta: tas sasniedza 41 miljonu Ls (2006. gadâ – 24 miljonus Ls, 2005. –16,6). 2007. gadâ pilnâ mçrâ sâka darboties tâdi finansçðanas mehânismi kâbâzes finansçjums (14,8 miljoni Ls) un valsts pçtîjumu programmufinansçjums (6,3 miljoni Ls). Bûtiski ir arî Latvijas zinâtnes finansçjumi noEiropas Savienîbas struktûrfondiem, ietvarprogrammâm u.c. 2004.–2006. gadâ no Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda zinâtne ir saòçmusi 18,6miljonus Ls, tajâ skaitâ – 12,2 miljonus Ls infrastruktûras modernizçðanaivalsts pçtniecîbas iestâdçs un 6,4 miljonus Ls lietiðíajiem pçtîjumiemvalsts zinâtniskajâs institûcijâs. Valdîbas lîmenî ir izstrâdâti un/vai apstiprinâti vairâki bûtiski dokumenti,to skaitâ Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas darbîbas stratçìija 2007.–2009. gadam, Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas sadaïa Deklarâcijai par IvaraGodmaòa vadîtâ Ministru kabineta iecerçto darbîbu, Plâns Ivara Godmaòavadîtâ Ministru kabineta Neatliekamajiem darbiem (no 2007. gada 20. decembralîdz 2008. gada 14. aprîlim). Ðajos dokumentos ir ieplânots turpinâtzinâtnes attîstîbu un finansçjuma palielinâðanu. Atseviðíâs pozîcijâs tas nevienmçr sakrît ar paðu zinâtnieku virzîtiem priekðlikumiem, bet jâuzsverpozitîvais – pastâv dialogs un diskusijas. Paredzçts lîdz 2008. gada 6. maijamizstrâdât Augstâkâs izglîtîbas likumprojektu. Ministru kabinetâapstiprinâðanai atrodas Zinâtnes, tehnoloìiiskâs attîstîbas un inovâcijaspamatnostâdnes 2007.–2013. gadam.111

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA Janvârî notika valsts pçtîjumu programmu (agrobiotehnoloìija, enerìçtika,vides zinâtne, biomedicîna un farmâcija, meþa zinâtne, informâtika,medicînas zinâtne, materiâlzinâtne, letonika) 2006. gada rezultâtu publiskâapsprieðana. Atbilstoði noteikumiem ðâda apsprieðana kïûst par pamatuizpildes gaitas vçrtçjumam un finansçjuma turpinâjumam. Lîdzîga2007. gada rezultâtu publiskâ apsprieðana notika decembrî. 2007.gada janvârî ievçlçts jauns Latvijas Zinâtnes padomes sastâvs – atbilstoðijaunajiem (2006.g.) Ministru kabineta noteikumiem Jauno padomessastâvu Ministru kabinets apstiprinâja 8. maijâ. Par Padomes priekðsçdçtâju26. novembrî ievçlçts un apstiprinâts akadçmiíis Elmârs Grçns. Sareþìîtâkas un kategoriskâkas kïuvuðas likumos un normatîvajos aktosnoteiktâs un uz zinâtni attiecinâtâs prasîbas pret zinâtnisko projektupieteikumu (grantu) dokumentu noformçðanu, pret Zinâtnes padomesekspertiem un vadîtâjiem. Lîdz ar to ieilga Zinâtnes padomes konstruçðanâsprocess. Tas tika apspriests un kritizçts Zinâtòu akadçmijas pilnsapulcç22. novembrî. 25. maijâ notika kârtçjais Latvijas Zinâtnieku savienîbas 7. kongress, savienîbâtagad ir 392 biedri. Salîdzinâjumam – atbilstoði 2. kongresa datiemsavienîbâ 1988. gadâ bija 1477 biedri. Par savienîbas padomes priekðsçdçtâju21. jûnijâ ievçlçts akadçmiíis Ivars Kalviòð. 21. februârî Rîgas Latvieðu biedrîbas namâ atklâja Eiropas terminu banku(EuroTermBank) Latvijâ. Projektâ bija iesaistîtas 7 valstis – Latvija,Lietuva, Igaunija, Ungârija, Polija, Vâcija un Dânija, kas strâdâja pieterminoloìijas darba saskaòoðanas un konsolidçðanas jaunajâs dalîbvalstîs(Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Ungârija), izmantojot citu ES terminoloìiskotîklu pieredzi un pievienojot savas zinâðanas. Vârdnîcâs uninterneta resursos atrodamie terminoloìijas dati apvienoti, un izveidotsEiropas mçroga portâls www.eurotermbank.com 16.maijâ par Latvijas Universitâtes rektoru ievçlçts akadçmiíis profesorsMârcis Auziòð. 6. jûnijâ par Daugavpils Universitâtes rektoru ievçlçtsprofesors Arvîds Barðevskis. 3. oktobrî par Rîgas Stradiòa universitâtesrektoru ievçlçts akadçmiíis profesors Jânis Gardovskis. Sakarâ ar “Zinâtniskâs darbîbas likuma” grozîjumiem, kurus pieòçmaSaeima 21. jûnijâ, radâs daþâda to izpratne, kâ arî ierosinâjums neizsludinâtðos grozîjumus. Zinâtòu akadçmija (ar prezidenta Jura Ekmaòa un Senâta112

NOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂpriekðsçdçtâja Jâòa Stradiòa parakstiem) nosûtîja vçstuli LR Valsts prezidenteiakadçmiíei Vairai Vîíei–Freibergai. Tajâ tika atzîts, ka zinâtnieki argandarîjumu uztver zinâtniskâs darbîbas likumdoðanas precîzijas. Ðis viedoklistika òemts vçrâ, kad Valsts prezidente izsludinâja likumprojektu. 3. jûlijâ par Baltijas valstu iespçju un sasniegumu veicinâðanu nacionâlâ unstarptautiskâ mçrogâ akadçmiíis Jânis Stradiòð pasniedza Cicerona balvutrim Baltijas valstu prezidentiem: Tomasam Hendrikam Ilvesam, ValdamAdamkum un Vairai Vîíei–Freibergai. Zinâtnes un inovâcijas popularizçðanai lîdzâs tâdâm formâm kâ Zinâtneskafejnîca un Zinâtnieku nakts notika Inovâciju nedçïa: 10.–15. septembrîRîgâ Kronvalda parkâ bija izveidota Inovâciju telts, kuru apmeklçja ìimenesar bçrniem, jaunieði un pat cilvçki gados. 22. februârî Eiropas Savienîbas zinâtnes un pçtniecîbas komisârs JanezsPotoèniks uzturçjâs darba vizîtç Latvijâ. Viòð tikâs ar LR Ministru prezidentuAigaru Kalvîti, LZA prezidentu Juri Ekmani, izglîtîbas un zinâtnesministri Baibu Rivþu. Janezs Potoèniks piedalîjâs diskusijâ ar Latvijaszinâtnes un uzòçmumu pârstâvjiem. 2.–3. maijâ Latvijâ ieradâs Eiropas Savienîbas Zinâtnes un pçtniecîbasìenerâldirektors Hosç Manuels Silva Rodriges, lai ar Latvijas zinâtnes unizglîtîbas nozares pârstâvjiem pârrunâtu Eiropas Komisijas Septîtâsietvarprogrammas pçtniecîbai un tehnoloìiju attîstîbai izmantoðanu Latvijâun iepazîtos ar Eiropas Savienîbas finansiâli atbalstîtajiem projektiemzinâtnes un izglîtîbas jomâ. 2. oktobrî Zinâtòu akadçmijâ notika diskusija par Eiropas Komisijas izstrâdâtoZaïo grâmatu: “Eiropas Pçtniecîbas telpa: jaunas perspektîvas”.Diskusiju vadîja Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas departamenta direktoreDr. Maija Bundule. 3. martâ LZA akadçmiíi Vija Kluða un Pçteris Zvidriòð piedalîjâs EiropasZinâtòu un mâkslu akadçmijas (EZMA) svinîgajâ plenârsçdç Zalcburgâ(Austrija) un saòçma EZMA îsteno locekïu diplomus. 20. martâ Lietuvas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce ievçlçjusi akadçmiíusJuri Ekmani un Baibu Rivþu par Lietuvas ZA ârzemju locekïiem. 29. martâ akadçmiíim Jânim Stradiòam pieðíirts Rîgas Stradiòa universitâtesgoda doktora grâds113

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALZA prezidents Juris Ekmanis 2007. gadâ piedalîjâs vairâkos pasâkumosun konferencçs Latvijâ un ârzemçs, tikâs ar daudziem zinâtniekiem unsabiedriskiem darbiniekiem, to skaitâ: 10. janvârî Banku augstskolas organizçtajâ diskusijâ „Uzòçmuma vadîtâjiar doktora grâdu – konkurçtspçjas atslçga”. 11. javârî sadarbîbas protokola parakstîðanâ projektam „StipendijasSievietçm zinâtnç” starp SIA L`OREAL BALTIC, UNESCO LatvijasNacionâlo komisiju un Latvijas Zinâtòu akadçmiju. Stipendijas iedibinâtâsLatvijâ 2005. gadâ 16. janvârî LZA Senâta sçdç LZA ârzemju loceklim profesoram TrevoramFennelam (Austrâlija) pasniedz LZA Lielo medaïu 25. janvârî paraksta Nodomu protokolu starp Zemkopîbas ministriju, LatvijasZinâtòu akadçmiju un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmiju 26. janvârî Rîgas domç piedalâs konferencç “Jaunâ Ignalina – ieguvumi undraudi” 29. janvârî atklâj triju Baltijas zinâtòu akadçmiju pârstâvju darba apspriedi,lai apmainîtos ar informâciju par svarîgâkajiem notikumiem katras valstszinâtnç un zinâtòu akadçmijâ 2006. gadâ 1. februârî Zinâtòu akadçmijâ tiekas ar Lietuvas vçstnieku Latvijâ AntanuVinkusu 22. februârî tiekas ar Eiropas Savienîbas zinâtnes un pçtniecîbas komisâruJanezu Potoèniku, kurð uzturçjâs vizîtç Rîgâ 29. martâ piedalâs Daugavpils Universitâtes Inovatîvâs mikroskopijascentra atklâðanâ 12. aprîlî LZA pilnsapulcç Lietuvas Zinâtòu akadçmijas prezidentam ZenonamRokum Rudzikam pasniedz LZA ârzemju locekïa diplomu 10. maijâ piedalâs Nacionâlâs attîstîbas padomes sçdç Íîpsalâ 11. maijâ piedalâs Stratçìiskâs analîzes komisijas sçdç 21.–24. maijâ piedalâs konferencç par inovatîvajâm tehnoloìijâm enerìçtikâBerlînç (Vâcija) 25. maijâ piedalâs un saka runu Zinâtnieku savienîbas kongresâ 5. jûnijâ apsveic Organiskâs sintçzes institûta direktoru akadçmiíi IvaruKalviòu viòa 60 gadu jubilejâ114

NOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ 11.–13. jûnijâ piedalâs Baltijas Reìionâlajâ Enerìçtikas forumâ Rîgâ 21. jûnijâ oficiâlâ vizîtç ierodas Lietuvas Zinâtòu akadçmijâ. Tâs ietvarosviòam tika pasniegts Lietuvas ZA ârzemju locekïa diploms, un viòð nolasîjaakadçmisko lekciju „Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîba un nacionâlâattîstîba” 30. jûnijâ Aucç apsveic Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmiju 15gadu jubilejâ 9. jûlijâ Jelgavas pilî piedalâs pieòemðanâ, kuru rîkoja jaunais Valstsprezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu Zatleri 26. augustâ piedalâs starptautiskâs konferences „Koksnes un koksnes produktubiodegradâcija” atklâðanâ 4. septembrî pasniedz Valtera Capa balvu 2007. gada laureâtam LZAârzemju loceklim profesoram Jurim Upatniekam – par izciliem izgudrojumiemhologrâfijâ 9. oktobrî apvienotajâ LZA sçdç un 11. Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbaskonferences plenârsçdç Igaunijas Zinâtòu akadçmijas prezidentam RihardamVillemam pasniedz LZA ârzemju locekïa diplomu 16. oktobrî nolasa referâtu „Zinâtne un inovâcija Latvijâ” Rîgas StarptautiskâsPatentu informâcijas konferences atklâðanas plenârsçdç 18.–19. oktobrî piedalâs Eiropas Zinâtòu akadçmiju federâcijas (ALLEA)konferencç Amsterdamâ, uzstâjas ar referâtu par zinâtòu akadçmiju sadarbîbuBaltijas jûras reìionâ 30. oktobrî atklâj Letonikas Otro kongresu un saka runu 21. novembrî svinîgâ ceremonijâ apsveic akciju sabiedrîbu «Dzintars» untâs valdes priekðsçdçtâju izgudrotâju Iïju Gerèikovu ar Vispasaules Intelektuâlâîpaðuma organizâcijas WIPO godalgas saòemðanu 22. novembrî LZA pilnsapulcç pasniedz LZA Lielo medaïu LZA ârzemjuloceklim profesoram Robertam Evarestovam un akadçmiíim ViktoramHausmanim 17. decembrî vada Valsts pçtîjumu programmas enerìijas zinâtnç 2007. gadarezultâtu publisko apsprieðanu 20. decembrî pasniedz diplomus jaunievçlçtajiem LZA locekïiem.115

LZA ZINÂTNISK UN ORGANIZATORISK DARBÎBA 2007. gadâ vairâkkârt piedalâs Saeimas komisiju darbâ, apsprieþot ar zinâtnisaistîtos likumprojektus un zinâtnes finansçjuma jautâjumus, ziòokomisiju sçdçs par Latvijas zinâtnes prioritâtçm un to realizâcijas gaitu(3. oktobrî, 4. decembrî)2007. gadâ Latvijâ publicçtas daudzas zinâtniskas grâmatas, to skaitâ: Ribickis L., Avotiòð A. Apgaismoðanas tehnoloìijas: Mâcîbu grâmata. R.: RTUizdevniecîba, 2007. 184 lpp. Rîgas telefona tîklam – 125. J. Loèmeïa red. R.: RTU izdevniecîba, 2007. 111 lpp. Borodiòecs A., Krçsliòð A. RTU rekomendâcijas bûvnormatîva LBN 002-01 pielietoðanaiçku projektçðanâ un bûvniecîbâ. R.: RTU izdevniecîba, 2007. 131 lpp. Proceedings of the 7 th International Conference Reliability and Statistics in Transportationand Communication. Ed. I. Kabashkin, I. Yatskiv, 24–27 October 2007,Riga, Latvia. 325 p. Þagars J., Vilks I. Astronomija augstskolâm. 2. pârstr. izdev. R.: LU Akadçmiskaisapgâds, 2007. 287 lpp. Neiromuskulârâs slimîbas. Juris Bçrziòð, Inâra Logina, Mâra Pilmane, Egîls Vîtols.Jura Bçrziòa redakcijâ; R.: Nacionâlais apgâds, 2007. 278 lpp. Vîksne J., Laubergs A. Mâkslîgâs ligzdvietas meþa pîlei. LDF, 2007. 40 lpp. Ðîçåíòàëü Ð. Çàïèñêè âðà÷à-òðàíñïëàíòîëîãà. Ðèãà: Àâò.èçä., 2007. 359 ñ. Platkâjis E., Vîksna A. Ârsta virsvalkâ, ar karavîra stâju. Profesora Jâòa Slaidiòapiemiòas grâmata. R., 2007. 225 lpp. Strakovs A., Dzenîtis J., Jevharitska N. Ârstniecîbas vielu íîmija un tehnoloìija. R.:RTU Izdevniecîba, 2007. 269 lpp. Valters R. Organiskâ íîmija: Pamatkurss. R.: RTU izdevniecîba, 2007. 187 lpp. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts 50: Pirmais pusgadsimts un nâkotnes meti.J. Stradiòa un O. Pugovièa redakcijâ. R.: Zinâtne, 2007. 318 lpp. Augsnes diagnostika un apraksts: Lauku darbu metodika. Sast. A. Kârkliòð.Jelgava: LLU, 2007. 120 lpp. Lîpiòð L., Liepa I. Apaïo kokmateriâlu uzmçrîðana (Round timber measurement).Jelgava: Latgales druka, 2007. 104 lpp. Latvijas Zinâtòu akadçmijas akadçmiíis Ojârs Neilands. Biobibliogrâfija. Rîga:Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka; RTU Zinâtniskâ bibliotçka, 2007. 262 lpp.116

NOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ Latvijas Zinâtòu akadçmijas akadçmiíis, profesors Ivars Kalviòð. Biobibliogrâfija.Rîga: Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka, 2007. 354 lpp. Strazds M., Íuze J. (red.). Íemeru nacionâlâ parka putni/ Birds of Íemeri NationalPark. V. Âdamsons, M. Bergmanis, A. Celmiòð, M. Kazubierne, J. Kazubiernis,A. Kuroèkins, J. Íuze, A. Liepa, Dr. J. Lipsbergs, R. Matrozis, E. Ozols, A. Petriòð,V. Smislovs, A. Stîpniece, M. Strazds, Dr. Jânis Vîksne, V. Vintulis. R.: Jumava,2006. 489 lpp. Apine I., Volkovs V. Latvijas krievu identitâte: vçsturisks un socioloìisksapcerçjums. R.: Latvijas Universitâtes Filozofijas un socioloìijas institûts, 2007.264 lpp. Ârvalstu ietekme uz sabiedrîbas etniskâs integrâcijas procesu Latvijâ. R.:Sabiedrîbas integrâcijas fonds. 2007. 70 lpp. Outside Influence on the Ethnic Integration Process in Latvia. R.: Sabiedrîbasintegrâcijas fonds. 2007. 74 pp.; t.p. krievu val. Bçrziòð Ludis. Greznas dziesmas. R.: Zinâtne, 2007. 312 lpp. (sçr. Folkloristikasbibliotçka). Augusts Bîlenðteins un latvieði. Veltîjums zinâtnieka atcerei. Starptautiskâs zinâtniskâskonferences “Dr. Augusts Bîlenðteins par latvieðu kultûras pamatvçrtîbâm;arî Eiropâ” referâtu krâjums. Rîga, 2007. gada 6. jûlijs. R.: Latvijas Akadçmiskâbibliotçka, 2007. 260 lpp. Antons Breidaks. Darbu izlase. 1. sçj. R.: LU aìentûra “Latvieðu valodas institûts”,2007. 608 lpp. Antons Breidaks. Darbu izlase. 2. sçj. R.: LU aìentûra “Latvieðu valodas institûts”;Daugavpils Universitâte, 2007. 628 lpp. Johans Kristofs Broce. Zîmçjumi un apraksti. 4. sçj.: Latvijas mazâs pilsçtas unlauki. R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2007. 488 lpp. Buðmane Brigita. Piena vârdi. Piena produktu nosaukumi latvieðu valodâ. R.: LULatvieðu valodas institûts, 2007. 514 lpp. Nîtiòa Daina. Valodniecîbas jautâjumi. R.: RTU izdevniecîba, 2007. 189 lpp. Contrastive and Applied Linguistics. XIV. A. Veisberga red. R.: LU Moderno valodufakultâte, Sastatâmâs valodniecîbas un tulkoðanas nodaïa, 2007. 122 lpp. Aleksandrs Èaks. Kopoti raksti. 6. sçj. Sast. Valdis Rûmnieks. R.: Zinâtne, 2007.1167 lpp. Darbaspçka ìeogrâfiskâ mobilitâte. R.: LR LM, 2007. 240 lpp. Droðîba un tiesiskums Latvijâ. R.: LU Filozofijas un socioloìijas institûts, 2007.144 lpp.117

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA Dzîvesstâsti: vçsture, kultûra, sabiedrîba. Nacionâlâ mutvârdu vçsture. R.: LUFilozofijas un socioloìijas institûts, 2007. 357 lpp. Ernstsone V., Tidriíe L. Jaunieðu valoda. R.: LU Akadçmiskais apgâds, 2006.192 lpp. Çdelmane I., Ozola Â. Augu nosaukumu alfabçtiskais râdîtâjs. R.: LU Latvieðuvalodas institûts, 2007. 223 lpp. Filosofija. Almanahs. Galv. red. prof. Dr.habil. phil. Maija Kûle. R.: LU Filozofijasun socioloìijas institûts, 2007. 186 lpp. Holcmanis A. Vecrîga – pilsçtbûvniecîbas piemineklis. 2., papild. izdev. R.:Zinâtne, 2007. 224 lpp. In memoriam: Ýäóàðä Ìåêø. Red. F. Fjodorovs. Daugavpils: Daugavpils Universitâtesakadçmiskais apgâds “Saule”, 2007. 435 lpp. (krievu val.) Jaunâkâ latvieðu literatûra. Þanru pârskati, teorija un kritika. Sast. AusmaCimdiòa. R.: LU Akadçmiskais apgâds, 2007. 98 lpp. Jundzis E. Jçzus dzîve uz sinoptiskâs un johaneiskâs tradîcijas pamata. R.: LUFilozofijas un socioloìijas institûts, 2007. 48 lpp. Jundzis E. The Life of Jezus Based on the Foundation of Synoptic and JohannineTradition. R.: LU Filozofijas un socioloìijas institûts, 2007. 48 lpp. Guïâns P. Fragmenti no pârdzîvotâ, pieredzçtâ un vçrotâ. R., 2007. 148 lpp. Guïâns P. Daþi ekonomiskâs politikas jautâjumi iesniegumos valsts institûcijâm unto atbildçs. 2002.–2007. R.: SIA Latvijas Zinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûts,2007. 134 lpp. Kârkliòð J., Skrîvele M., Kaufmane E., Ikase L. Plûmju ðíirnes. R., 2007. 204 lpp.Grâmata izdota ar LR Zemkopîbas ministrijas atbalstu. Krastiòð J. Rîgas jûgendstila çkas. Art Nouveau Buildings in Riga. Ceïvedis pajûgendstila metropoles arhitektûru. A Guide to Architecture of Art Nouveau Metropolis.R.: ADD Projekts, 2007. 408 lpp. Kriminâlistikas un operatîvâs darbîbas latvieðu, angïu, vâcu un krievu terminoloìijasskaidrojoðâ vârdnîca. R.: Latvijas Policijas akadçmija, 2007. 392 lpp. Kultûra un vara. Raksti par valodu, literatûru, tradicionâlo kultûru. R.: LU Akadçmiskaisapgâds, 2007. 155 lpp. Kursenieki mainîgajâ pasaulç. Rakstu krâj. Janînas Kursîtes red. R.: LU Akadçmiskaisapgâds, 2007. 117 lpp. Gudriíe B. Andrievs Niedra – rakstnieks un mâcîtâjs. R.: Zinâtne, 2007. 327 lpp. Kurzemes rakstnieku silueti. Liepâja: LiePA, 2007. 101 lpp.118

NOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ Latvieðu kordziesmas antoloìija. 12. sçj.: Dvçseles ceïi. 1940–2000. Proj. vad.I. Kokars. R.: SIA SOL, 2006. 304 lpp. Latvieðu literârâs valodas morfoloìiskâs sistçmas attîstîba. 2. Nelokâmâs vârdðíiras.Atb. red. Kornçlija Pokrotniece. R.: LU Latvieðu valodas institûts, 2007.471 lpp. Lejiòð A. Skats nâkotnç atskatoties. R.: Jumava, 2007. 239 lpp. Liepâjas Pedagoìijas akadçmija. (Latvijas Universitâte). Akadçmiskâ personâlabiogrâfiskais râdîtâjs. Sast. Arturs Medveckis. Liepâja: LiePA, 2007. 174 lpp. Literatûra un kultûra: process, mijiedarbîba, problçmas. Bçrns kultûrâ. Zin. rakstukrâj. IX. Red. R. Rinkevièa. Daugavpils: Daugavpils Universitâtes akadçmiskaisapgâds “Saule”, 2007. 296 lpp. Literatûra un kultûra: process, mijiedarbîba, problçmas. Pilsçtas teksts literatûrâun kultûrâ. Zin. rakstu krâj. X. Sast. M. Burima. Daugavpils: Daugavpils Universitâtesakadçmiskais apgâds “Saule”, 2007. 333 lpp. Markus D. Bçrns runâ kultûras pasaulç. R.: Rasa ABC, 2007. 160 lpp. Mazâkumtautîbas Latvijâ. Vçsture un tagadne. Sast. Leo Dribins. R.: LU Filozofijasun socioloìijas institûts, 2007. 326 lpp. Mugurçviès Ç. Oskars Kalpaks. Pirmâ pasaules kara un Latvijas atbrîvoðanas cîòuvaroòa dzîves un kauju ceïð. Otrais, papild. un pârstr. izdev. iznâk, atzîmçjot 125gadus kopð Oskara Kalpaka dzimðanas. R.: Jumava, 2007. 139 lpp. Ose I. Daugavgrîvas cietokðòa bûvçsture. R.: Latvijas vçstures institûta apgâds,2007. 152. lpp. Ozola A. Tukums. Vecpilsçta. Ielas un nami, to iedzîvotâji. Tukums: Tukumamuzejs, 2007. 560 lpp. Pelðe S. History of Latvian Art Theory. Definitions of Art in the Context of thePrevailing Ideas of the time (1900–1940). R.: Institute of Art History, Latvian Academyof Art, 2007. 191 pp. Pilsçta. Laikmets. Vide. Sast. R. Kaminska. R.: Neputns, 2007. 280 lpp. (LMAMâkslas vçstures institûta publikâciju sçrija “Materiâli Latvijas mâkslas vçsturei”). Platforma 3.: Latvijas Universitâtes filoloìijas, mâkslas (teâtra un mûzikas) zinâtnesun bibliotçkzinâtnes doktorantu rakstu krâjums. R.: LU Akadçmiskais apgâds,2007. 229 lpp. Power and Culture. Identity, ideology, Representation. Edit. by Jonathan Osmondand Ausma Cimdiòa. Edizioni Plus. Pisa: Pisa University Press., 2007. 207 pp. Pretestîba sabiedrîbas integrâcijai: cçloòi un sekas. R.: LU Filozofijas un socioloìijasinstitûts, 2007. 140 lpp.119

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA Andrejs Pumpurs. Bearslayer. The Latvian Legend. Translated by Arthur Cropley.R.: LU Akadçmiskais apgâds, 2007. 366 pp. Reliìiski–filozofiski raksti. XI. R.: LU aìentûra “Filozofijas un socioloìijasinstitûts”, 2007. 201 lpp. Siguldas novada gadsimtu grâmata. R.: Jumava, 2007. 168 lpp. Skujiòa V. Salikteòi G. Manceïa vârdnîcâ “Lettus” un krâjumâ “Phraseologialettica”. R.: LU LaVI, 2006., 217 lpp. Statistikas un pârvaldes problçmas 2007. Zinâtniskie raksti. Zin. red. OïìertsKrastiòð, Edvîns Vanags. R.: Latvijas Statistikas institûts, 2007. 270 lpp. Strautiòa M. Mârcienas izloksne. R.: LU LaVI, 2007. 223 lpp. Strautmanis I. Dzîve arhitektûrâ. R.: RTU izdevniecîba, 2007. 138 lpp. Third Year Within the European Union: Topical problems in management of Economicsand Law. Proceedings of the International Conference 27–28 April 2007.R.: College of Law, 2007. 344 pp. Eleonora Terçzija Vaivode. Mantojums un virzîba. Daugavpils: Daugavpils Universitâtesakadçmiskais apgâds “Saule”, 2007. 519 lpp. Valoda daþâdu kultûru kontekstâ. Zin. rakstu krâj. XVII. Daugavpils: DaugavpilsUniversitâtes akadçmiskais apgâds “Saule”, 2007. 527 lpp. Valodniecîbas pamatterminu skaidrojoðâ vârdnîca. R.: LU Latvieðu valodas institûts,2007. 623 lpp. Vanags E. Valsts pârvaldes reformas ârvalstîs un Latvijâ. R.: Latvijas Statistikasinstitûts, 2007. 103 lpp. Vecvagars M. Kârïa Krûzas “klasiskâs piezîmes”. R.: FSI, 2007. 214 lpp. Vecvagars M. Sengrieíu – latvieðu îpaðvârdu vârdnîca. R.: FSI, 2007. 512 lpp. Vecuma grupu valodas îpatnîbas Latvijâ: lingvistiskais, sociâlais un kultûrasaspekts. Bçrnîba. R.: SIA “Izglîtîbas soïi”, 2007. 120 lpp. Veisbergs A. Konferenèu tulkoðana. R.: Zinâtne, 2007. 183 lpp. Vçsturiskie dârzi un parki. Eiropas kultûras mantojuma dienas 2007. R.: ValstsKultûras pieminekïu aizsardzîbas inspekcija, 2007. 143 lpp. Zariòð K. Vai visas mûsu zvaigznes… Sast. A. Roþkalne. R.: FSI, 2007. 126 lpp. Daukste–Silasproìe I. Latvieðu literârâ dzîve ASV un Kanâdâ 1950–1965. R.:Valters un Rapa, 2007. 798 lpp. Kursîte J. Neakadçmiskâ latvieðu valodas vârdnîca jeb Novadu vârdene. R.:Madris, 2007. 526 lpp.120

NOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ Latvijas teâtris: 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija. Proj. vad. G. Zeltiòa. R.:Zinâtne, 2007. 773 lpp. Latvijas Vçsturnieku komisijas Raksti. 19. sçj. Okupçtâ Latvija 1940–1990. R.:Latvijas vçstures institûta apgâds, 2007. 508 lpp. Latvijas Vçsturnieku komisijas Raksti. 20. sçj. Latvija un Austrumeiropa 20. gadsimta60.–80. gados. R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2007. 228 lpp. Latvijas Vçsturnieku komisijas Raksti. 21. sçj. Latvijas vçsture 20. gs. 40.– 90.gados. R.: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2007. 503 lpp. Meklçjumi un atradumi 2007. Rakstu krâj. R.: Zinâtne, 2007. 188 lpp.2007. gadâ Latvijâ notika daudzas zinâtniskâs konferences (vairâkas no tâmar tieðu LZA lîdzdalîbu), to skaitâ: Starptautiska zinâtniska konference „XVII Zinâtniskie lasîjumi” (Daugavpils, 25.–26.01.2007) Latvijas Universitâtes 65. zinâtniskâs konferences plenârsçde (Rîga, 7.02.2007) Starptautisks INTERREh seminârs „Inovative Financing Instruments for DistrictAreas and Public-Private Instruments” (Rîga, 7.–10.02.2007) Starptautiska konference “Vides zinâtne un izglîtîba Latvijâ un Eiropâ” (Rîga,8.–9.02.2007) Latvijas Universitâtes Cietvielu fizikas institûta 23. Zinâtniskâ konference, veltîtaprofesora Ilmâra Vîtola 75 gadu atcerei (Rîga, 13.–15.02.2007) Akadçmiía Jâòa Endzelîna 134. dzimðanas dienas atceres starptautiska zinâtniskakonference “Mûsdienu valoda mûsdienu sabiedrîbâ. Sociolingvistika un sinhronâvalodniecîba” (Rîga, 22.–23.02.2007) Liepâjas 13. starptautiskâ zinâtniskâ konference „Aktuâlas problçmas literatûraszinâtnç” (Liepâja, 1.-3.03.2007) Konference “Reliìiskâ daþâdîba Latgalç: mçrojot ceïu uz dialogu” (Rçzekne,3.04.2007) Starptautiska zinâtniska konference „Tilti, kas vieno Eiropu” (Rîga, 9.–12.04.2007) Starptautiska konference „Sabiedrîba, integrâcija, izglîtîba” (Rçzekne, 23.–24.02.2007) 10. Starptautiskâ konference „Sabiedrîba un kultûra. Cilvçkresursu attîstîba zinâðanusabiedrîbâ” (Liepâja, 26.–27.04.2007) Starptautiska konference „Treðais gads Eiropas Savienîbâ: aktuâlas ekonomikasvadîbas un tiesîbu problçmas” (Rîga, 27.–28.04.2007)121

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA Starptautiska konference jaunajiem zinâtniekiem “Young Scientists in BalticStates” (Rîga, 28.04.2007) Starptautiska studentu konference “Developments in Optics and Communications”(Rîga, 27.–29.04.2007) Starptautiska dendroekoloìijas konference TRACE 2007 (Rîga, 3.–6.05.2007) Eiropas Zinâtnes fonda Ekspertu komitejas radioastronomijas frekvencçs konference(Ventspils, Irbene, Rîga, 9.–11.05.2007) Starptautiska konference par vides un ekoloìijas problçmâm “ECOBALT 2007”(Rîga, 10.–11.05.2007) 8. Starptautiskâ konference “Teaching mathematics: retrospective and perspectives”(Rîga, 10.–11.05.2007) Starptautiska zinâtniska konference „Mistiskais, iracionâlais, noslçpumainais literatûrâun kultûrâ” (Daugavpils, 10.–11.05.2007) Starptautiska zinâtniska konference „Climate Change and Surface Waters” (Rîga,10.–12.05.2007) 6. Starptautiskâ zinâtniskâ konference „Inþenierzinâtne lauku attîstîbai” (Jelgava,24.-25.05.2007) Starptautiska zinâtniska konference „Etniskums Eiropâ: sociâlpolitiskie un kultûrasprocesi” (Rçzekne, 24.–26.05.2007) 6. Eiropas putekðòu monitoringa programmas konference (Jûrmala, 3.– 9.06.2007) Zinâtniski praktiska konference “Tautsaimniecîbas attîstîba: problçmas un risinâjumi”(Rçzekne, 6.06.2007) Starptautiska konference „Koksnes un koksnes produktu biobojâjumi” (Rîga, 26.–29.08.2007) Starptautiska konference „Metâli, metinâðana un pulvermetalurìija” (Jûrmala, 13.–14.09.2007) NATO Pçtniecîbas un tehnoloìiju padomes rudens sesija (Rîga, 18.– 21.09.2007) Starptautiska konference „Francis Balodis. Arheoloìija un laiks” (Rîga, 20.–21.09.2007) Ventspils augstskolas zinâtniskâ konference “Informâcijas sabiedrîba un modernâuzòçmçjdarbîba” (Ventspils, 21.–22.09.2007) Starptautiska zinâtniska konference „P. Stradiòa Medicînas vçstures muzejam – 50gadu” (Rîga, 27.09.2007) 3. Baltijas arheoloìijas seminârs (Ventspils, 6.–7.10.2007)122

NOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇ UN LZA 2006. GADÂ Zinâtniskâ konference „Dzîvesmâksla: Latvija, Baltija, Eiropa” (Rîga, 8.–9.10.2007) 5. Starptautiskâ zinâtniskâ konference „Cilvçks. Krâsa. Daba. Mûzika” (Daugavpils,17.–21.10.2007) Starptautiskâ konference “Modelling in Agriculture” (Jelgava, 18.– 20.10.2007) 7 th International Conference Reliability and Statistics in Transportation and Communication(Rîga, 24.–27.10.2007) 16. Starptautiskâ Baltijas valstu konference „Engineering Materials and Tribology”Rîga, 25.–26.10.2007) Starptautiska migrâcijas konference “Transnationality of Migrants: Enduring tieswith the home country and integration in the host country” (Rîga, 26.–27.10.2007) Latvijas Vçsturnieku komisijas rîkotâ starptautiskâ konference „Baltija Otrajâpasaules karâ 1939–1945” (Rîga, 6.–7.11.2007) Starptautiska zinâtniska konference „Mûsdienu rusistikas (slavistikas) problçmas unattîstîbas perspektîvas” (Rîga, 9.–10.11.2007) Starptautiska sociâlo zinâtòu konference “Baltijas nâkotne” (Rîga, 24.11.2007) Starptautiska konference „Back to Baltic Memory: Lost and Found in Literature1940–1968” (Rîga, 29.–30.11.2007) Konference “Latvieðu literatûra un reliìija” (Lîgatne, 6.–7.12.2007) Starptautiska zinâtniska konference “Tulkojums kâ kultûrvçsturisks notikums.Bîbeles tulkojumi: teorija, vçsture, mûsdienu prakse” (Rîga, 6.–7.12.2007) Starptautiska konference “Valoda pasaulç, pasaule valodâ un literatûrâ” (Rîga,14.–15.12.2007)Vairâki pasâkumi bija veltîti nozîmîgu zinâtnes pagâtnes notikumu atcerei unizcilo Latvijas vai Latvijas izcelsmes zinâtnieku piemiòai, to skaitâ: 6. jûlijâ Rîgâ Akadçmiskâs bibliotçkas telpâs notika izcilâ zinâtnieka AugustaBîlenðteina 100 gadu nâves atcerei veltîta zinâtniska konference. AtklâtasA. Bîlenðteina piemiòas zîmes Dobelç un Jaunaucç. 17. augustâ Meþa kapos atklâja skatuves karalienes LZA goda locekles ElzasRadziòas (1917–2005) kapa pieminekli. Tçlnieki Ligita Franckevièa un OjârsBreìis, akmeòkalis Ivars Feldbergs. 20. septembrî Vecumnieku kultûras namâ notika zinâtniska konference par româòufilologa, vçsturnieka un diplomâta Arnolda Spekkes darbîbu sakarâ ar viòa 120123

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAdzimðanas dienu. Ðajâ dienâ notika arî A. Spekkes un viòa dzîvesbiedres AleksandrasSpekkes pelnu urnu pârapbedîðana dzimtenç, Vecumnieku kapsçtâ. 21.–22. septembrî notika LU Latvijas vçstures institûta un Latvijas Nacionâlâvçstures muzeja rîkotâ zinâtniskâ konference „Francis Balodis. Arheoloìija unlaiks” par godu pirmâ latvieðu çìiptologa un nacionâlâs arheoloìijas pamatlicçjaF. Baloþa 125. dzimðanas dienai. 26. septembrî notika þurnâla „Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis” redakcijaspadomes un redakcijas kolçìiju svinîga kopsçde, veltîta þurnâla 60 gadiem. Notikaþurnâla veterânu godinâðana. 27. septembrî atzîmçja P. Stradiòa Medicînas vçstures muzeja 50 gadus, notika arîstarptautiska zinâtniska konference. 16. oktobrî LZA notika profesoru Alfrçda Ieviòa (1897–1975) un EmîlijasGudrinieces (1920–2004) lasîjumi. 14. novembrî P.Stradiòa slimnîcâ notika Vçþa praktiskâs íîmijterapijas 50 gadukonference. 16. novembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijâ notika Íîmijas, bioloìijas un medicînaszinâtòu nodaïas un RSU A. Kirhenðteina Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûtakopsçde “50. gadadiena poliomielîta pçtîjumiem Latvijâ”. 29. novembrî notika Latvijas Mâkslas akadçmijas Mâkslas vçstures institûtaorganizçtie Borisa Vipera piemiòas lasîjumi. 5. decembrî Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ, gaidot Zentas Mauriòas 110. gadadienu,norisa sarunas, pârdomas, grâmatu izstâde klasiskâs mûzikas klâtienç „KoZenta Mauriòa varçtu teikt mûsdienu Latvijai?”Pârskatu sastâdîja LZA kor.loc. Jânis Kristapsons

LZA PILNSAPULCESLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PILNSAPULCES2007. gadâ notika divas LZA pilnsapulces.Pavasara pilnsapulce 12. aprîlîPilnsapulcç piedalîjâs LZA locekïi, izglîtîbas un zinâtnes ministre Baiba Rivþa,Lietuvas Zinâtòu akadçmijas prezidents Zenons Rokus Rudziks, Lietuvas Republikasvçstnieks Latvijâ Antans Vinkus, pârstâvji no zinâtniskajiem institûtiem un augstskolâm,LZA balvu laureâti.Pçc Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidenta Jura Ekmaòa ievadvârdiem un LRizglîtîbas un zinâtnes ministres akadçmiíes Baibas Rivþas uzrunas notika LZAvârdbalvu un balvu jaunajiem zinâtniekiem pasniegðana. Heinriha Skujas balvubioloìijas zinâtnçs saòçma Dr.biol. Elga Parele, Gustava Vanaga balvu íîmijâ LZAkorespondçtâjloceklis Andris Zicmanis, Kârïa Baloþa balvu tautsaimniecîbâ akadçmiíeRaita Karnîte, Jâòa Endzelîna balvu latvieðu valodniecîbâ akadçmiíe DaceMarkus, Arveda Ðvâbes balvu Latvijas vçsturç Dr.habil.hist. Anna Zariòa, TâlivalþaVilciòa balvu socioloìijâ LZA korespondçtâjloceklis Aivars Tabuns. Pauïa Lejiòabalvu lauksaimniecîbas zinâtnçs saòçma Dr.agr. Aleksandrs Adamoviès. F.Canderabalvu astronomijâ saòçma Dr.phys. Kazimirs Lapuðka, mehânikâ – akadçmiíis KârlisRocçns. 2006. gadâ tika iedibinâta Artura Balklava balva zinâtnes popularizçðanâ. Tâpirmoreiz pieðíirta Dr.phys.Vitoldam Grabovskim un Dr.paed. Ilgonim Vilkam parzinâtnes popularizçðanu Latvijâ, t.sk. par þurnâla “Terra” izveidoðanu un vadîðanu.Pirmo reizi pieðíirta arî 2006. gadâ iedibinâtâ Emîlijas Gudrinieces balva íîmijâ vaiíîmijas tehnoloìijâ jaunajam zinâtniekam, to saòçma Mg.Anastasija Kotova. MârtiòaStraumaòa – Alfrçda Ieviòu balvu íîmijâ saòçma Mg. Elîna Erdmane, Ludviga unMâra Jansonu balva fizikâ Dr.phys. Boriss Poïakovs, Zentas Mauriòas balvu literatûrzinâtnçun filozofijâ Pauls Daija. Anna Meþaka, Ilze Viðkere, Ilze Dzelme-Bçrziòa,Tatjana Glaskova, Mârtiòð Kaprâns un Kaspars Ðlihta saòçma LZA balvas jaunajiemzinâtniekiem. Savu gadskârtçjo balvu fizikâ un tâs inþenierpielietojumos pasniedza arîfirma “RD Electronics” (kopâ ar LZA). Tâs laureâti – akadçmiíis Linards Skuja unMg. Liene Kancevièa.Pçc Lietuvas vçstnieka Latvijâ uzrunas tika pasniegts LZA Ârzemju locekïadiploms. Lietuvas ZA prezidentam Zenonam Rudzikam, kurð nolasîja akadçmiskolekciju “Lietuvas Zinâtòu akadçmija: virzîba uz integrâciju“. Sekoja ìenerâlsekretâraRaimonda Valtera pârskata ziòojums par Akadçmijas darbîbu 2006. gadâ unUzraudzîbas padomes priekðsçdçtâja akadçmiía Pçtera Zvidriòa ziòojums. Debatçsrunâja akadçmiíe M. Kûle, un debates turpinâjâs arî pie kafijas tases..Pilnsapulci atreferçja Dr.chem. Alma Edþiòa125

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALZA prezidenta Jura Ekmaòa ievadvârdiÏoti cienîtâ ministres kundze!Jûsu ekselence – Lietuvas Republikas vçstnieka kungs!Augsti godâtais Lietuvas Zinâtòu akadçmijas prezidenta kungs!Godâjamie Akadçmijas locekïi!Dâmas un kungi! Kolçìi un viesi!Atbilstoði sekretariâta informâcijai, mûsu pilnsapulcç piedalâs pietiekams daudzumsakadçmijas locekïu – proti, kvorums ir.Saskaòâ ar akadçmijas statûtiem ðajâ Pavasara pilnsapulcç mçs vçrtçjamiepriekðçjâ gadâ padarîto. Atbilstoðs faktu uzskaitîjums ir akadçmijas gadagrâmatâ,mûsu darba kârtîbâ tam ir veltîti ìenerâlsekretâra un Uzraudzîbas padomes priekðsçdçtâjaziòojumi. Es gribçtu îsi pievçrsties tikai daþiem apsvçrumiem.Aizvadîtajâ gadâ Akadçmijai ir bijuði sâpîgi zaudçjumi. Pçrn no mums ðíîrâsdzejnieks, LZA goda loceklis Andrejs Eglîtis, íîmiíis, zinâtnieks, politiíis, viens noZinâtnieku savienîbas un Tautas frontes dibinâtâjiem akadçmiíis Jânis Freimanis,datorzinâtnieks, bijuðais akadçmijas viceprezidents, Elektronikas un skaitïoðanasinstitûta dibinâtâjs un ilglaicîgs direktors akadçmiíis Eduards Jakubaitis, vçsturnieksakadçmiíis Aleksandrs Drîzulis, arî bijuðais akadçmijas viceprezidents, vçsturnieksLZA korespondçtâjloceklis Anatolijs Bîrons, akadçmijas goda doktors vçsturnieksÂdolfs Tautaviès, LZA goda doktors Tadeuðs Puisâns, valodnieks LZA ârzemjuloceklis Anatolijs Nepokupnijs, ìeogrâfs LZA korespondçtâjloceklis Âdolfs Krauklis,vçsturnieks LZA ârzemju loceklis Omeljans Pricaks, jau ðogad no mums ðíîrâs LZAgoda loceklis izcilais gleznotâjs Auseklis Bauðíenieks, goda doktore valodniece ElgaKagaine, íîmiíis akadçmiíis Juris Tiliks, Latvijas radioíîmijas skolas izveidotâjs, unarî ârsts, zinâtnieks LZA goda doktors Alvis Kuèers. Godinâsim viòu piemiòu arklusuma brîdi. Paldies.Par ðodienas LZA pilnsapulces tematiku.Vçrtçjot 2006. gadu un 2007. gadâ jau aizvadîtos trîs mçneðus, visu periodu nopagâjuðâs LZA Pavasara pilnsapulces var sadalît zinâtnieku intereðu trîs lokos, kurikviens ietver sevî arî nâkamo: Latvija – Latvijas zinâtne – Latvijas Zinâtòuakadçmija. Katram no ðiem lokiem mûsu skatîjumâ ir savi sasniegumi un savasproblçmas.Ja skatâmies uz Latvijas valsti kopumâ, tad jâatzîst, ka Latvijas iekðpolitiskâdzîve visus nu jau 17 gadus pçc 1990. gada 4. maija ir bijusi vienmçr spraiga, radoðaun zinâmâ mçrâ pat zinâtniska (politika ir interesanta nodarbe – tie ir Valstsprezidentes un mûsu akadçmiíes Vairas Vîíes-Freibergas vârdi). Atcerçsimies, ka126

LZA PILNSAPULCESpirms gada mçs ðajâ zâlç spriedâm par to, ka normâlam zinâtnes organizatoriskamdarbam var traucçt Saeimas 2006. vçlçðanu gada politizçtâ gaisotne. Tagad zinâm, kaðis process sekmîgi beidzies. Mums ir tâ pati valdîbas koalîcija, kas pirms vçlçðanâm,un saprotams, ka sekosim, kâ uzsâktais kurss uz zinâðanu ekonomikas veidoðanu un arto saistîto zinâtnes paâtrinâtu attîstîbu turpinâsies. Jo vairâk, ka ðâds kurss (ar mûsuzinâtnieku zinâmu lîdzdalîbu) kopð pagâjuðâ gada ir fiksçts Nacionâlajâ attîstîbasplânâ, kas ir tieði saistîts ar ES struktûrfondu finansçjumu, kurð savukârt Latvijâ irorientçts uz zinâðanu ekonomikas veidoðanu. Tas nozîmç zinâtnieku visaktîvâkoradoðo lîdzdalîbu valsts attîstîbâ.Par Latvijas zinâtni. Kopumâ vçrtçjot, 2006. gads bija seviðíi aktîvs gadszinâtnç. Tagad mums ir principâ sakârtota zinâtnes likumdoðana – un tas ir pateicotiesvaldîbas 81. panta un Saeimas likumdoðanas operatîvai darbîbai.Bez tam mçs esam pârliecinâjuðies un noticçjuði, ka Latvijas zinâtne sâk un varçsturpmâk saòemt normâlu finansçjumu. 2004. un 2005. gadâ ðî tendence vçl tikaiiezîmçjâs, bet 2006.gadâ tas ir noticis un valsts budþeta finansçjums paredz daudzasiespçjas. Es nerunâðu par visiem finansçjuma aspektiem. Tikai par diviem jauniem.Garantçts bâzes finansçjums – domâju, ka to ir izjutis katrs zinâtnieks, katrs zinâtòudoktors, saprotot, ka tas apliecina valsts vçlmi stabilizçt zinâtnieku darbu ilgtermiòâ.Otrkârt, iezîmçjâs prioritâro virzienu finansçðanas princips, kad valdîbas lîmenîakceptç Latvijas svarîgâkos zinâtnes virzienus ar finansçjuma nodroðinâjumu.Latvijas zinâtnei ir liels potenciâls. Domâju, ka par to ir pârliecinâjies arî Ministruprezidents, kurð 2006. gadâ ir paspçjis pabût daudzos Latvijas zinâtniskajos centros.Latvijas Zinâtòu akadçmija ir gandarîta, ka ðo apmeklçjumu ciklu viòð uzsâka noZinâtòu akadçmijas, kad pirmâ saruna ar premjeru par zinâtnes iespçjâm notika ðajânamâ pirms diviem gadiem, 2005. gada 10. februârî.Jaunâs iespçjas un naudas resursi uzdod arî jautâjumus – kâ pareizâk visuorganizçt, lai lielâka bûtu atdeve no katra lata, no katra eiro. Piemçram, ðogad mumsjârisina jautâjums, kâ pareizâk organizçt/reorganizçt zinâtnisko grantu finansçðanassistçmu. Domâju, ka jâatbild arî uz jautâjumu, vai ir pietiekami saskaòota pçtîjumufinansçjumu sistçma no valsts budþeta, kuru koordinç daþâdas ministrijas, piemçram,IZM, EM un Vides ministrija (katra to faktiski veic atseviðíi), jo pagâjuðo gadu aizsvîtras palika vairâki labi projekti.Latvijas Zinâtòu akadçmijâ tradicionâli Latvijas zinâtnes desmit galvenie sasniegumitiek ekspertçti un nosaukti katra gada beigâs. Par pagâjuðâ gada sasniegumiemrunâs ìenerâlsekretârs. Es tikai gribçtu pievçrsties vienam faktam. Domâju, ka tâ navsagadîðanâs, bet likumsakarîba, ka starp ðiem 10 galvenajiem sasniegumiem katrugadu ir mûsu zinâtnes prioritârie virzieni, kuri akceptçti arî valdîbâ.127

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAPar daþâm problçmâm.Viena no galvenajâm problçmâm ir mûsu paðmâju privâtâ biznesa iesaistîðanapçtniecîbâ, kura jârisina kopîgiem spçkiem Ekonomikas ministrijai, Izglîtîbas unzinâtnes ministrijai un arî mums, zinâtniekiem. Tâ ir lietiðíâ zinâtne, tie ir tehnoloìiskiepçtîjumi. Mçìinâjumi risinât ir sâkuðies: tâ ir publiskâ – privâtâ partnerîba,kompetences centri, augsti kvalificçtu zinâtnieku iesaistîðana uzòçmumu tehnoloìiskoun jaunu produktu problçmu risinâðanâ. Ar prieku jâkonstatç, ka mums ðobrîd ir jaupriekðlikumi no privâtiem uzòçmçjiem dibinât kopçjus zinâtniskus institûtus prioritâroszinâtnes virzienos. Te nu steidzîgi jâmeklç abpusçji pieòemamas organizatoriskasformas, jo pieredzes mums nav.Par patentiem. Ar mums, ar mûsu zinâtni un tehnoloìijâm Eiropâ un pasaulçrçíinâsies tikai tad, ja mums bûs ne tikai idejas, bet arî juridiski fiksçti ðo idejurezultâti – patenti. Daudz esam runâjuði, bet lîdz darîðanai tâ reâli neesam aizgâjuði. Irvajadzîgs jûtams valsts atbalsts ârzemju patentçðanai, tâ, kâ tas ir realizçts citâsEiropas valstîs. Izgudrotâji Latvijâ ir. Izgudrojumi arî ir. Vçl vajag tos patentçt.Zinâtòu akadçmija kopîgi ar Patentu valdi jau nu gandrîz 10 gadus veicpasâkumus, lai godinâtu un darîtu sabiedrîbai zinâmus mûsu izcilâkos izgudrotâjus.Arî masu mediji pçdçjâ laikâ vairâk uzmanîbas pievçrð mûsu izgudrotâjiem un viòuizgudrojumiem. Kad nesen nopublicçja Eiropas Inovâciju tablo datus par 2006. gadu,tad masu mediji pievçrsa uzmanîbu tam, ka Latvija ir vienâ no pçdçjâm vietâm. JaTablo datus analizç sîkâk, tad var konstatçt, ka viens no atpalicîbas cçloòiem slçpjasfaktâ, ka mums ir ïoti maz Eiropas, ASV, Japânas patentu. Ïoti maz salîdzinâjumâ arpârçjâm Eiropas valstîm. Eiropas vidçjais râdîtâjs ir 130 ðâdu patentu uz 1 miljonuiedzîvotâju. Latvijai ðobrîd ap 5. Latvijâ ir parâdîjuðies nopietni riska kapitâla fondi,tiek veidots biznesa eòìeïu tîkls, bet tie visi iesaistâs tikai tad, kad viòi redz taustâmuun juridiski fiksçtu ideju.Par birokrâtiju. Palielinoties nozîmîgo zinâtnes projektu finansçðanas apjomam,draudîgi aug formâli nepiecieðamo papîru, parakstu, zîmogu skaits. Piemçram, ðâ gadaLZP finansçtiem projektiem MK noteikumi prasa pildît jaunas formas, kur katralîguma teksts ir uz 21 lpp. ar LZP priekðsçdçtâja 15 parakstiem (neskaitot daudzoszinâtnieku parakstus). Pirms gada bija 2 lîguma lpp. ar 2 parakstiem, t.i., 10 reizesmazâk papîru un 7,5 reizes mazâk parakstu. Negribu þçloties, bet, ja no manis kâ LZPpriekðsçdçtâja kârtîba prasa, lai es, slçdzot ðos lîgumus, gada sâkumâ parakstîtos uztiem vairâk nekâ 12 000 reiþu, tad saprotu zinâtniekus, kuri aizpilda ðis veidlapas unpçc tam raksta iesniegumus LZP: “Lûdzu mani turpmâk neiesaistît valsts finansçtuprojektu vadîðanâ, jo man nav laika nodarboties ar ðâda apjoma formâlu dokumentupildîðanu.” Tas jau ir nopietns brîdinâjums un ðogad steidzîgi jâreaìç, jo projektuvadîtâju mums ïoti trûkst.128

LZA PILNSAPULCESPar jaunajiem zinâtniekiem. Tâ ir mûsu nâkotne. Tâdçï gribu teikt, ka uz Zinâtòuakadçmiju gulstas îpaða atbildîba par jauno zinâtnieku tâlâko un sekmîgo virzîbu. Mçsðodien pasniegsim akadçmijas balvas jaunajiem zinâtniekiem. Ðâdu jauno talantu irdaudz. Pievçrsiet uzmanîbu, ka tiks nosaukti arî viòu zinâtnisko vadîtâju vârdi. Vaivisi akadçmijas locekïi ir paspçjuði pabût starp ðiem zinâtniskajiem vadîtâjiem? Gribuarî aicinât mûsu zinâtòu nodaïas katrâ lielâ zinâtòu jomâ vai zinâtòu grupâ pârdomâtiveidot Jauno zinâtnieku padomes, lai veicinâtu, piemçram, tâdu aktîvu jaunozinâtnieku kâ balvu laureâtu iesaisti zinâtnes procesos un zinâtnes organizatoriskoproblçmu risinâðanâ. Daudzi no viòiem ðodien ir ðeit zâlç.Par Latvijas Zinâtòu akadçmiju. LZA 2006. gadâ svinçja savas darbîbas 60.gadadienu. Par akadçmiju vçlâk runâs ìenerâlsekretârs, runâs Uzraudzîbas padome. Estikai – kâ prezidents un kâ akadçmijas loceklis – turpinot tikko jau teikto parjaunajiem zinâtniekiem, gribçtu akcentçt to, ka mums ir relatîvi mazs skaits gadosjauno akadçmijas locekïu. Tajâ paðâ laikâ starp aktîvajiem zinâtniekiem ðo gadosjauno relatîvi ir daudz. Tâpçc gribu aicinât mûsu zinâtòu nodaïas daudz aktîvâk nekâlîdz ðim pievçrsties gados jauno potenciâlo akadçmijas locekïu identificçðanai unievçlçðanai. Tâdu paðu aicinâjumu mûsu zinâtòu nodaïâm gribu adresçt attiecîbâ uzreìionâlo augstskolu un to zinâtòu centru pârstâvniecîbu mûsu akadçmijâ. Pçdçjosgados spçcîgi zinâtnes centri ir izveidojuðies Daugavpilî, Jelgavâ, Ventspilî. Ðobrîdakadçmijâ dominç rîdzinieki, bet tas nenozîmç, ka jâievçl tikai rîdzinieki.Izglîtîbas un zinâtnes ministres akadçmiíes Baibas Rivþas uzrunaAugsti godâtais Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezident Juri Ekmaòa kungs, augstigodâtais Lietuvas Zinâtòu akadçmijas prezidenta kungs, augsti godâtais vçstniekakungs, godâtie Latvijas Zinâtòu akadçmijas Pavasara pilnsapulces dalîbnieki!Ðajâ mums visiem nozîmîgajâ zinâtniskâs darbîbas izvçrtçðanas brîdî vispirmsvçlos pievçrst jûsu uzmanîbu tâdu slavenîbu kâ Heine, Gçte, Emersons, Einðteins u.c.izteikumiem par zinâtni. Piemçram, – zinâtnç viss ir svarîgs; zinâtne ir cilvçceslabdare; zinâtnei nav tirgus vçrtîbas; zinâtne – tâs ir organizçtas zinâðanas; nepârejoðszinâtnes nopelns ir tas, ka tâ palîdzçjusi pârvarçt cilvçka neaizsargâtîbu paðam pretsevi; brîvîba zinâtnei ir tas pats, kas dzîvai bûtnei gaiss.Ðîs atziòas vçlreiz apliecina, ka zinâtnes nozîme un zinâtnieku devums visoslaikos un visâs sabiedrîbâs ir augstu vçrtçts, un mums ne tikai vârdos, bet arî darbos irjâizturas pret zinâtni atbilstoði tâs neapðaubâmajam svarîgumam valsts dzîvç.Vçlos apstiprinât to, ko jûs jau paði noteikti esat pamanîjuði, ka valsts attieksmçpret zinâtni pçdçjâ laikâ ir notikuðas bûtiskas pozitîvas pârmaiòas. Tas pirmâm kârtâmjûtams finansçjuma palielinâðanâ. Izglîtîbas un zinâtnes ministrijai cieðâ sadarbîbâ un129

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAsociâlajâ partnerîbâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju un Latvijas Zinâtnes padomi ir arîizdevies sekmîgi risinât zinâtniskâs darbîbas organizatoriskâs problçmas. Viens notiem ir jautâjums par Valsts emeritçto zinâtnieku mûþa stipendijâm, kas ar ð.g. janvâriir palielinâtas lîdz 150 Ls, kopîgiem spçkiem mums varbût izdosies tâs palielinât vçl.Svarîgs fakts ir arî tas, ka pçc ilgiem gadiem mums beidzot ir bâzes finansçjums, kurâar ðo gadu paredzçtas arî algas, vadoðiem pçtniekiem paredzçta puse no profesoraalgas. Nauda turpina ieplûst zinâtnç, tieði ðobrîd IZM Zinâtnes departamenta direktoreM. Bundules kundze atrodas Finanðu ministrijâ, mçs ðobrîd nacionâlâm programmâmzinâtnes infrastruktûras modernizçðanai papildus esam saòçmuði 3,5 miljonus Ls. Notâ labumu gûs èetri projekti – Latvijas Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs, LUCietvielu fizikas institûts, Daugavpils universitâte un Ventspils augstskola. Ðie miljoniir papildus tiem 17 miljoniem, kas jau bija pieðíirti zinâtnei. Domâju – mçs esamgatavi ðo naudu realizçt. Piekrîtu prezidenta Ekmaòa kunga teiktajam, ka mums ïotisvarîgi ir cilvçki, kas ar projektiem strâdâs, gan vadîtâji, gan izpildîtâji. Otrs jaunums– ðajâ otrdienâ Ministru kabinets apstiprinâja Inovâciju centru projektu.Inovâciju centri tiek veidoti Rçzeknes augstskolâ, Ventspils augstskolâ, LatvijasLauksaimniecîbas universitâtç un Rîgas Stradiòa universitâtç. Tâtad dzîve mainâs uzpozitîvo pusi.Ir apstiprinâti prioritârie zinâtnes virzieni fundamentâlo un lietiðío pçtîjumu finansçðanai,ir izsludinâts valsts pçtîjumu programmu konkurss un atbilstoði zinâtniskâs untautsaimnieciskâs ekspertîzes kritçrijiem izvçrtçti un finansçðanai izvirzîti valstspçtîjumu programmu projekti. Par realitâti kïûst modernâko iekârtu iegâde zinâtniskajâsinstitûcijâs; atbalsts firmâm, kas vçlas pievçrsties zinâtòietilpîgai raþoðanai untehnoloìiskajam biznesam. Tâpat droði var teikt, ka zinâtnç aktîvâk sâk ienâkt jaunâpaaudze, pamazâm pieaug aizstâvçto doktora disertâciju skaits, no 2007. gadâ palielinâtajâmvairâk nekâ 1000 budþeta studiju vietâm liela daïa ir atvçlçta doktorantûrai,rodam iespçjas paaugstinât arî doktorantu stipendijas.Mums ir arî labi rezultâti un mums vajag tos prast parâdît sabiedrîbai. Apsveicamair Zinâtòu akadçmijas iniciatîva izvçrtçt un nosaukt gada labâkos zinâtniskossasniegumus. No sirds apsveicu tos zinâtniekus, kuru pçtîjumi vai grâmatas ir nosauktiðo 10 sasniegumu skaitâ.Kâdi ir mûsu galvenie izaicinâjumi? Minçðu tikai trîs, kas visi ir lieli un smagi:jauno doktoru skaita palielinâðana; birokrâtijas, kas saistîta ar zinâtnisko projektunoformçðanu, samazinâðana; Eiropas struktûrfondu apgûðana.Gribu izteikt cerîbu, ka Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas un Latvijas Zinâtòuakadçmijas sociâlâ partnerîba, kas ietver abpusçju atbildîbu, saglabâsies arî turpmâkkâ aktîvs kopîgs ikdienas darbs izvirzîto lielo zinâtnes attîstîbas mçríu sasniegðanai.Un tad, iespçjams, izdosies samazinât arî zinâtnieku bieþi uzsvçrto birokrâtiju130

LZA PILNSAPULCESzinâtnisko projektu realizçðanas gaitâ. Kurð gan labâk par zinâtnieku saprot, ka tas,kas ðobrîd ir ðíietami neiespçjams, nâkotnç var kïût par acîmredzamu realitâti.Rudens pilnsapulce 22. novembrîIevadvârdus sacîja LZA prezidents J. Ekmanis. Pilnsapulci uzrunâja izglîtîbas unzinâtnes ministre akadçmiíe B. Rivþa. Tika pasniegtas LZA Lielâs medaïas – akadçmiíimV. Hausmanim par ievçrojamu ieguldîjumu latvieðu dramaturìijas un teâtravçstures izpçtç un LZA ârzemju loceklim Robertam Evarestovam par bûtiskuieguldîjumu un aktîvu lîdzdalîbu cietvielu kvantu íîmijas skolas izveidoðanâ Latvijâ.Laudatio LZA Lielâs medaïas laureâtam R.Evarestovam sacîja akadçmiíis I. Tâle,Lielâs medaïas laureâtam V. Hausmanim – LZA korespondçtâjlocekle SilvijaRadzobe. Abi laureâti nolasîja akadçmiskâs lekcijas: “Cietvielu kvantu íîmija:Sanktpçterburga–Rîga” un “Teâtris un drâma – mûsu lîdzgaitnieki gadu ritumâ”.Debatçs runâja akadçmiíi J. Stradiòð, E. Grçns, I. Kalviòð, A. Siliòð. Notika LZAjaunu locekïu vçlçðanas. Tika ievçlçti èetri jauni akadçmiíi: Andris Ambainis, IlgaJansone, Leonîds Ribickis, Andris Zicmanis, astoòi korespondçtâjlocekïi: JurisBorzovs, Maija Dambrova, Tatjana Diþbite, Uldis Kalnenieks, Edîte Kaufmane,Valerjans Kauss, Jânis Spîgulis, Jânis Zilgalvis. Par ârzemju locekli ievçlçts AleksejsAndronovs, par goda locekïiem – dzejnieks Leons Briedis un reþisors Alvis Hermanis.Pilnsapulci atreferçja Dr.chem. Alma EdþiòaLZA prezidenta Jura Ekmaòa ievadvârdiÏoti cienîtâ ministres kundze, augsti godâtie akadçmijas locekïi, kolçìi!Mçs esam sanâkuði uz savu kârtçjo Rudens pilnsapulci. Rudens ir raþas vâkðanaslaiks arî zinâtniekiem. Rudenî kalendâra gadam aizejot, mçs raugâmies uz iegûtiemjauniem rezultâtiem, tehnoloìijâm, izgudrojumiem un rakstâm, un rakstâm bezgalîgasatskaites par padarîto. Jau kïuvis par tradîciju, ka novembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijagodina savus Lielâs medaïas ieguvçjus un decembrî nosauc desmit izcilâkosLatvijas zinâtnes sasniegumus aizejoðajâ gadâ. Ðî 10 sasniegumu tradîcija ir guvusiatzinîbu un atsaucîbu sabiedrîbas un zinâtnieku vidû. Vçl pirms oficiâlâs atlasesuzsâkðanas esmu jau saòçmis vairâkus priekðlikumus ðî gada 10 labâko rezultâtuuzskaitîjumam, un tas patiesi priecç.Arî tâ ir tradîcija, ka Rudens pilnsapulcç ZA îsi rezumç aizejoðâ gada galvenosnotikumus, vispirms, protams, zinâtnç un vidç ap zinâtni.131

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAJa atskatâmies uz 2007. gadu, kâda tad ir ðî gada zinâtniski organizatoriskâbilance? Svarîgâkais, kas noticis. Tikai 10 piemçru:• Grozîjumi Zinâtniskâs darbîbas likumâ;• Latvijas Zinâtnes padomes vçlçðanas, jaunas tâs ekspertu komisijas (bija 14,tagad ir 5);• Palielinâtâ finansçjuma apgûðana valsts pçtîjumu programmâm (ðeit jâatzîst, kaaizejoðâ valdîba bija pildîjusi solîjumu par pieprasîtâ finansçjuma nodroðinâjumu2007. gadam);• 2007. gadâ tiek gatavots jauns Eiropas Savienîbas struktûrfondu finansçjumaetaps;• Uzsâkts ekspertu darbs par Latvijas izaugsmi tuvâkiem 25 gadiem, tai skaitâietverot izglîtîbas un zinâtnes izðíiroðo lomu;• Izveidota Nacionâlâ attîstîbas padome un attiecîgâs ekspertu grupas, kurâsiekïauti arî zinâtnieki;• Ministru kabinetam apstiprinâjumam iesniegtas Zinâtnes un tehnoloìijasattîstîbas pamatnostâdnes 2007.–2013. gadam;• Ministru kabinets apstiprinâjis Komercdarbîbas konkurçtspçjas un inovâcijasveicinâðanas programmu 2007.–2013. gadam.• Veiksmîgi organizçta Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas 11.konference Rîgâ9.–10. oktobrî ar pieòemtâm bûtiskâm rezolûcijâm par humanitâro un inþenierzinâtòulomu;• Veiksmîgi organizçts Letonikas II kongress un 2008. gads pasludinâts parLetonikas gadu.Latvijas Zinâtòu akadçmija un zinâtnieki kopumâ tradicionâli veiksmîgi ir sadarbojuðiesar valdîbas (seviðíi jâatzîmç IZM) un parlamentârâm institûcijâm. Bet tad,kad mainâs valdîbas, kad mainâs ministru prezidenti, visvairâk zinâtniekus interesçatbilde uz jautâjumu: vai nâkamais valdîbas vadîtâjs un nâkamâ jaunâ valdîba attiecîbâuz zinâtni ievçros pçctecîbas principu, kâ tas ir pieòemts attîstîtajâs demokrâtijâs, vaiarî rîkosies tâ, kâ tas bija parasts padomju politiskajai sistçmai: viss, ko darîja unrunâja mans politiskais priekðtecis, – ir slikti. Taisîsim jaunus plânus? Vai solîjumi unrunas par zinâtni un zinâðanu sabiedrîbu tiks nodoti aizmirstîbai? Jau ðobrîd zeminflâcijas apkaroðanas lozunga tiek apðaubîts zinâtnes kopçjâ finansçjuma gadapieaugums par 0,15% no IKP , kas ierakstîts Saeimas pieòemtajâ Zinâtniskâs darbîbaslikumâ. Ðo principu sâk aizvietot ar vârdiem: skatîsimies atbilstoði budþeta iespçjâm,lai gan apstiprinâtais zinâtnes 2008. gada budþets vçl ir pieòemams kompromiss, arpieaugumu.132

LZA PILNSAPULCESPçctecîbu prioritâtçm un konsekvenci saistîbâm – to mçs gaidâm no tiem, kasraksta un realizçs dzîvç jauno valdîbas deklarâciju.Piemçrs par divâm programmâm, kas tieði skar zinâtniekus: Par Izglîtîbas unzinâtnes ministrijas iesniegtajâm Zinâtnes un tehnoloìijas attîstîbas pamatnostâdnçm2007.–2013. gadam un par Ekonomikas ministrijas sagatavoto Komercdarbîbaskonkurçtspçjas un inovâcijas veicinâðanas programmu 2007.–2013. gadam. Pirmodokumentu pirmsâkumos sagatavoja Stratçìiskâs analîzes komisijas Zinâtnes, tehnoloìijasun inovâcijas darba grupa jau pirms diviem gadiem. Tâ tika apspriesta Latvijaszinâtnieku forumâ 2005. gada 25. maijâ. Otro dokumentu sagatavoja Ekonomikasministrija. Visu laiku nedod mieru viens jautâjums: tikko oktobrî Baltijas Intelektuâlâssadarbîbas konferencç Rîgâ Igaunijas pârstâvis referçja par viòu analogo programmatiskodokumentu. Viòiem divu dokumentu vietâ ir tikai viens – kopîgs abâmministrijâm. Kâpçc mûsu ministrijas nespçja vienoties un sagatavot vienu kopîguprogrammu? Un katra ministrija veidoja savu programmu, savus projektus, savusfinansçðanas mehânismus? Un zinâtnieks skraida no vienas ministrijas uz otru unapgûst katras specifiku.Zinâtnieks var daudz ko apgût un pârdzîvot, arî daudzus ministrus. Gandrîztradicionâli LZA Rudens pilnsapulèu laikâ Latvijâ mainâs valdîbas. Bet neatkarîgi notâ ðíiet, ka mûs arvien vairâk sâk nomâkt finansçðanas mehânisma daudzpusîbasradîtais birokrâtijas uzvaras gâjiens. Ðî bezgalîgâ atskaiðu rakstîðana, kas ðogad sâkasnovembrî un beigsies labi ja februârî, pilnîbâ uz 3–4 mçneðiem bloíç zinâtniskoprojektu vadîtâju darbu. Turklât atskaitçs sareþìîtâkâ daïa ir nevis paveiktais zinâtniskaisdarbs, bet finanðu sadaïas atskaites noformçðana. Piemçram, izrâdâs, kasaskaòâ ar likumu “Par iepirkumu valsts vai paðvaldîbu vajadzîbâm” zinâtniskâprojektâ jâiepçrk ne tikai vajadzîgie dzelþi un íimikâlijas, bet tâdâ paðâ procedûrâjâiepçrk arî zinâtniskie darbinieki, kas arî, protams, dokumentâli jâpierâda atskaitçs.Savukârt ðâdi iepirkti darbinieki rûpîgi jâpârbauda, vai viòi nepârkâpj likumu,,Par intereðu konflikta novçrðanu valsts amatpersonu darbîbâ“, jo katrs valstsfinansçta zinâtniska projekta vadîtâjs formâli kïûst par valsts amatpersonu, precîzâk –aizdomîgu personu, kura alkst izsaimniekot valsts naudu. Protams, ka ðâdus potenciâliaizdomîgus cilvçkus ir rûpîgi jâpârbauda un lai tik raksta atskaites un tâm pievienovisus izdevumus apliecinoðus dokumentus, ieskaitot tramvaja biïetes. Papîru kalnikrâjas un gatavojam tik jaunus plauktus, priecâjoties, ka apsteidzam Eiropu, joanalogu atskaiðu vçl nav nevienâ ES valstî.Manuprât, patlaban, mainoties valdîbai, ir îstais brîdis runât par birokrâtijasierobeþoðanu radoðâ darba izvçrtçjumâ, kad mçs principâ nevaram gada sâkumâ arsantîma precizitâti saplânot katram grantam iepirkuma un komandçjuma gadaizdevumus.133

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAAicinu ðo jautâjumu apspriest ðodienas pilnsapulces debatçs un iezîmçt mûsuprasîbas topoðai valdîbai.Lîdzîgâ birokrâtiskâ veidâ, lai izdabâtu Valsts iekârtas likuma prasîbâm, ir izmainîtaLatvijas Zinâtnes padomes hierarhialâ pakïautîba. Ja agrâk Zinâtnes padome bijaIzglîtîbas un zinâtnes ministrijai paralçla struktûra un savus priekðlikumus varçja tieðiiesniegt Ministru kabinetam, tad tagad Zinâtnes padome ir pielîdzinâta kâdam noministrijas departamentiem un to pârrauga viens no ministrijas valsts sekretâra vietniekiem.Paradoksâli, bet Zinâtnes padomes sastâvu apstiprina Ministru kabinets,savukârt Zinâtnes padomes priekðsçdçtâju apstiprina IZM. Un ja kâds ðîs ministrijasierçdnis, pirms virzît attiecîgo rîkojumu par priekðsçdçtâja paraksta apstiprinâðanu,nolemj pârapdroðinâties un savu neizlçmîbu un nezinâðanu aizsargât vçl ar KNABviedokli par iespçjamo likuma ,,Par intereðu konflikta novçrðanu valsts amatpersonudarbîbâ“ pârkâpumu, tad nu iznâk tâ, kâ ir sanâcis. Tad IZM ministrs ir spiestsatcelt savu iepriekðçjo lçmumu par LZP priekðsçdçtâja pilnvarâm, nerçíinoties ar jauesoðo Ministru kabineta apstiprinâjumu. Paðlaik Latvijas Zinâtnes padomei formâlinav priekðsçdçtâja. Kopð 1990. gada vienmçr bija, tagad – nav. Ierçdòi nerçíinâs arvçlçtâju – zinâtnieku doto mandâtu. Viòiem svarîgâk izgrozîties tâ, lai paðiem navjâuzòemas atbildîba.Kâpçc par to jârunâ ðodien?Viena no reformâm, kas bûtu tieði jârealizç Latvijas Zinâtnes padomei (un tâpçcmums ir vajadzîga spçcîga Latvijas Zinâtnes padome), ir – kâ turpmâk finansçtfundamentâlos un lietiðíos pçtîjumu projektus (tâ saucamais grantu finansçjums). 17gadi ir pagâjuði, kamçr ðis finansçjums praktiski bija vienîgais zinâtnes finansçjumaveids Latvijâ. Ðodien varam nosaukt arî pârçjos, kas Eiropâ jau sen pastâv un tagadreâli eksistç arî Latvijâ:• Mçría projektu finansçjums (pie mums to sauc par valsts pçtîjumu programmâm);• Institucionâlais finansçjums (pie mums to sauc par bâzes finansçjumu);• Grantu finansçjums;• Ârvalstu finansçjums (mums tas pamatâ ir ES struktûrfondu, ietvarprogrammuu.c. EK finansçjums);• Daþâdu fondu finansçjums.Liksim tos visus lietâ!Kas attiecas uz Latvijas nâkotni, tad Zinâtòu akadçmijai ir ïoti skaidrs viedoklis:Latvijas nâkotne ir saistîta ar tâs zinâtnes, tâs radoðo spçku attîstîbas iespçjâm.Valdîbai ir jâveic pasâkumi, lai mûsu talantîgâkie cilvçki ârzemçs tikai meklçtupieredzi, bet dzîvotu un strâdâtu Latvijâ bez ðî augoðâ birokrâtijas sloga. Zinâtnç tasnozîmç to, ka jâizveido vairâki pasaules klases zinâtniskie centri, pamatâ orientçti uz134

LZA PILNSAPULCESilgtermiòa pçtîjumiem, uz kuriem strâdât varçtu doties mûsu paði talantîgâkiezinâtnieki, arî no citâm tuvçjâm valstîm. Virzot ðâdu priekðlikumu, es neesmuoriìinâls. Par to jau runâja ZA prezidents akad. Jânis Lielpçters Pirmajâ pasauleslatvieðu zinâtnieku kongresâ 1991.gadâ. Tikai toreiz tâ varbût vairâk bija vîzija,ðodien varam runât par to kâ realizçjamu iespçju. Lai ðî iespçja realizçtos, ir vajadzîgaattiecîga zinâtniskâ vide un valsts griba. Priecç, ka starp ðodien ievçlamo jauno LZAlocekïu kandidâtiem ir tâdi, kuri atgriezuðies Latvijâ, jo viòiem ðeit ir spçcîgazinâtniskâ vide. Paðlaik varam runât par spçcîgu zinâtnisku vidi daudzos gadîjumos.Bet, lai vide attîstîtos un saglabâtos, ir vajadzîgi ne tikai zinâtnieki, ir vajadzîga arîvaldîbas griba, parlamenta griba, valsts prezidenta griba.Visbeidzot par tuvâkâ laika uzdevumiem: man lûgums visâm ZA nodaïâm un ZAlocekïiem aktîvi iesaistîties divos pasâkumos.1 – 2008. gads ir mûsu izsludinâtais Letonikas gads. Nepiecieðami pârdomâtiierosinâjumi, kâdus pasâkumus vçstures, valodas, mâkslas un literatûras u.c. zinâtòujomâs varçtu realizçt ðî gada ietvaros;2 – apsvçrt, kâdi precizçjumi un labojumi nepiecieðami LZA Statûtos, jo pçdçjielabojumi veikti 2002. gadâ, kad mçs vçl nebijâm ES dalîbvalsts un nebija spçkâpaðreizçjais Zinâtniskâs darbîbas likums un citi ar zinâtni saistîtie likumdoðanas akti.Lîdz ZA pavasara sesijai ðos precizçjumus vajadzçtu veikt.

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAAKADÇMISKÂS LEKCIJASLZA ârzemju loceklis Trevors Fennells(Dienvidaustrâlijas Flindersa universitâte)Leksikogrâfs Liborijs Depkins un projekts viòa latvieðu-vâcuvârdnîcas izdoðanaiAkadçmiskâ lekcija nolasîta 2007. gada 15. janvârî Latvijas Zinâtòu akadçmijasSenâta sçdç.Baltvâcu mâcîtâjs, literâts un leksikogrâfsLiborijs Depkins dzimis 1652. gadâ Madlienâ.Pçc teoloìijas studijâm Rostokâ un Leipcigâviòð 1690. gadâ kïuva par Rîgas domskolasrektoru, 1681. gadâ par mâcîtâju Limbaþos un1690. gadâ par Rîgas Jâòa draudzes mâcîtâju.Viòð miris 1708. gadâ.Starp L. Depkina darbiem var minçt garîgudziesmu sacerçjumu, zviedru karatiesu likumutulkojumu (1696. g.), kâ arî (1703. g.) garâkudarbu par zviedru notiesâto íçniòa “zaimotâju”Jâni Stakelu. Viòð sastâdîja arî vâcu-latvieðuvârdnîcu, kas palikusi rokrakstâ – no tâspublicçja tikai daþas parauglapas (16 slejas, noA lîdz Ad) ar virsrakstu Vortrab zu einemlängst= gewiinschten Lettischen Wörter=Buche[paraugs sen gaidîtai latvieðu vârdnîcai] (pie Nelera, 1704. g.: sk. Seniespiedumi, 75,no.112). Minçts ir arî kâds vâcu-latvieðu vârdnîcas manuskripts (Lld, 78), bet, ja tâdadoma ir pareiza, mums ðodien ir zinâms tikai garð vâcu vârdu saraksts, kurâ navlatvieðu valodas ekvivalenti vai tulkojumi ietilpinâti. Var ðaubîties par to, vai darbsbija gâjis tâlâk, un ðaubas pastiprina tas, ka pat pirmâ, latvieðu-vâcu daïa ir ðíietaminepabeigta.Pabeigta vai nepabeigta, Depkina latvieðu-vâcu vârdnîca ir ïoti garð dokuments.Pamattekstâ ir 1991 lapaspuse, kurâm vçl pieskaitâmas ne tikai 127 lapaspuses arlabojumiem un pierakstiem, bet arî 997 lapaspuses ar pielikumiem. Kopâ tad iznâkkâdas 3115 lapaspuses. Tâ ir lielâkâ latvieðu valodas vârdnîca pirms 20. gadsimta MEun EH darba. Daina Zemzare raksta, ka vârdnîcâ esot apmçram 16 000 ðíirkïavârdu,bet pagaidâm mçs nevaram apstiprinât ðî skaita pareizîbu. Arî nedroðs ir Zemzareskonstatçjums (Zemzare, 107), ka manuskripts tika sagatavots 1703. un 1704. gadâ.136

AKADÇMISKÂS LEKCIJASÒemot vçrâ viòa mâcîtâja amata prasîbas, jâdomâ, ka darbs bûtu prasîjis daudz ilgâkulaiku – varbût piecus gadus. Neskaidrs paliek arî tas, kâpçc rokraksts, kas jau esot ticissastâdîts lîdz 1704.gadam, nebija tâlâk rediìçts un drukâðanai sagatavots atlikuðajosèetros gados lîdz viòa nâvei. Ir vieglâk domât, ka Depkins turpinâja strâdât pievârdnîcas palielinâðanas, atliekot rediìçðanas darbu uz kâdu vçlâku laiku.Jau 1954. gadâ apritçja Depkina Paraugam (Vortrab) 250 gadu, un to svinçja arHaralda Biezâ Parauga teksta pârdrukâðanu. 2002. gadâ neviens, cik mçs zinâm,neinteresçjâs par viòa 350. dzimðanas dienu. To paðu var teikt par Parauga 300gadiem 2004. gadâ. Liborija Depkina 300. nâves diena bûs jau 2008. gadâ. Vai tad navpienâcis laiks izdot viòa leksikogrâfiskos materiâlus, tâ darot viòa darbu pieejamuplaðâkai zinâtniskai publikai un ierosinot debates par eventuâliem apstrîdamiempunktiem.Pirms daþiem gadiem, kad jau bija pabeigts mans darbs par Kristapa Fîrekeravârdnîcu un lîdzîgo pieminekli Manuale Lettico-Germanicum, es prasîju profesoramPçterim Vanagam padomu par to, kas vçl ir steidzîgi veicams vecâko latvieðuvalodniecisko tekstu laukâ. Viòð tûlît atbildçja: “Depkins”. Nez vai viòð zinâja, ka turslçpâs kâdas 3000 lapaspuses, bet man tanî laikâ nebija ne jçgas par proponçtâ tekstagarumu. Varbût viòð domâja par lielo jubileju, kas tuvojas, vai varbût par valodasbagâtîbâm, ko varçtu tur atrast, vai arî par Depkina manuskripta lietderîbu citam viòaprojektam, proti, veclatvieðu valodas vârdnîcas sastâdîðana.Vai tâ bija piekriðana – vai iekriðana – es atbildçju, ka es bûtu ar mieru transkribçttekstu, to ierakstît datorâ ar vajadzîgâm piezîmçm un gatavot arî râdîtâjus par Depkinasaîsinâjumiem un avotiem, cik tos var identificçt, bet tikai tad, ja viòð no savas pusesbûtu ar mieru palîdzçt, salîdzinot manu versiju ar oriìinâlu un vispâr labojotkorektûras. Un tâda apmçram bija projekta ìençze.Kâdu labumu var sagaidît no ðî projekta (kâ arî no lîdzîgiem)? Acîmredzotgarâkos tekstos ir lielâka iespçja atrast lîdz ðim nepazîstamus vârdus un izteicienus, kâarî tagad pazuduðus apvidus vârdus un ìermânismus. Tâdi atradumi atïaus precîzâkizprast 17. gs. latvieðu valodu, kâda tâ skançja îsto latvieðu mutç, bet labâk izprast arî,cik labi vai slikti tâ laika baltvâcieði runâja un rakstîja. Kâ jau zinâms, daþi 17. gs.baltvâcieði (piemçram, Fîrekers) bija labâki pratçji nekâ citi. Tâtad projektam irvçsturisks nolûks: sîkâk paskaidrot valodas agrâkâs fâzes un zinâmâ mçrâ iztîrîtLatvijas kultûras vçsturi no neskaidriem un nelietderîgiem vispârinâjumiem.Bet vçl kâds sekundârs mçríis ðeit jâmin, kas attiecas ne tikai uz Depkinu, vai uzManceli, vai uz Fîrekeru, bet uz daudziem agrâkiem literâtiem, kuru rokraksta darbiguï nelasîti bibliotçku plauktos, vai iet bojâ mitros pagrabos, vai top par barîbu pelçmun þurkâm. Vçsturiskâ manta jâizglâbj, un labâkais veids ir publicçðana.137

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBATo likt droðâ vietâ bûtu tikai pirmais solis, jo ar to pieeja paliek ierobeþota. Ja kâdsgrib iedziïinâties ðinîs materiâlos, tad tam obligâti bûs jâbrauc uz attiecîgo bibliotçkuun tur jâsçþ pailgu laiku, lai to lasîtu. Depkina gadîjumâ varçtu sçdçt seðus mçneðusvai pat gadu! Nevienam tas nebûs viegli, ne ðejienes latvieðiem, nedz arî ârzemniekiem.Tikai tad, kad katram interesentam bûs savs paða eksemplârs, ar ko varçsstrâdât arî mâjâs, bûs iespçjams pilnîgi ekspluatçt ðo pieminekïu saturu. Varçtupiebilst arî, ka drukâto versiju var lasît daudz, daudz âtrâk nekâ oriìinâlo rokrakstu. Jovieglâka pieeja, jo vairâk lasîtâju. Cerîba bûtu pievilkt it seviðíi maìistra vai doktorastudentus, kas arî pçc kârtas varçtu turpinât ðeit iesâkto.Dubultmçríis tad ir papildinât mûsu vçsturiskâs zinâðanas un palîdzçt Latvijaskulturâlâ mantojuma izglâbðanâ.Pievçrsîsim uzmanîbu tagad paðam manuskriptam. Kâ jau teikts, tas ir ïoti garð: tonevar izlasît pâris dienâs vai pat nedçïâs. Pârsteidz arî lapaspuðu formâts: diezgangaras (ap 27 centimetriem), bet pavisam ðauras (ap 9 centimetriem). Ekonomikasvçsturnieki man pateiks, vai 18. gs. sâkumâ bija papîra trûkums, kas daïçji varçtuattaisnot neparastâ papîra veida lietoðanu. Arî tad, ja bûtu bijis papîrs, tas varbût bijapar dârgu, lai Depkins varçtu atïauties iepirkt 3000 lapu. Cits konstatçjums arî vedlîdzîgâ virzienâ, proti, ka Depkins lietoja otrâs vai treðâs kvalitâtes papîru. Nereti viòamanuskriptâ ir mazâki vai lielâki tintes traipi, un ne visi, kâ ðíiet, ir paða Depkinavaina. Tâds slçdziens izriet no fakta, ka daudzos gadîjumos traipi nebojâ tekstu, kasizbeidzas pirms, bet turpinâs tikai pçc traipa melnuma, it kâ ðie traipi bija klât jaupirms tam, kad autors sâka ierakstît savu tekstu.Ja traipi ir bieþi bez efekta uz rakstîto, to nevar teikt par lapaspuðu ðaurumu, kas,manuprât, ir vainîgs pie daþâdâm lasîðanas problçmâm. Ko lai dara, kad teksta daudz,bet vietas maz? Normâli autors ietu uz jaunu rindu, un vajadzîbas gadîjumos pat uzkâdu treðo rindu, bet Depkins rîkojas citâdi. Burti kïûst sîkâki, vârdu atstarpes kïûstmazâkas vai pavisam pazûd. Ja nepietiek ar to, turpinâjums seko starp parastajâmrindâm, uz augðu vai uz leju un daþreiz abçjâdi. Burti kïûst vçl sîkâki unnesaprotamâki. Vietas trûkums, vismaz pçc manâm domâm, ir vainîgs arî pie tâ, kaDepkins lieto ïoti daudz saîsinâjumu, ko daþreiz var atðifrçt, daþreiz ne. Tas vissapgrûtina lasîðanu, bet diemþçl norâda vçl uz citu rîcîbas veidu, kas palielina minçtâsproblçmas. Var piebilst vçl, ka papîra ðaurums ved uz problçmâm pie malas, kursasieðanas procesâ daþi burti bieþi pazûd.Mana pârliecîba ir, ka jau paðâ sâkumâ Depkins sadalîja alfabçtu segmentos,pieðíirot katram segmentam zinâmu skaitu lapaspuðu: tâtad A, Ab, Ahb saòem 4lapaspuses, Ad, Add, Ahd saòem 3 lapaspuses, Ag, Agg tikai 1 lapaspusi un tâ tâlâk.To darot neziòâ, cik lapaspuðu îsti bûs katram segmentam vajadzîgas, viegli notiek, kane tikai platumâ, bet arî garumâ teksts saspiests cik vien iespçjams cieði, lai ietilpinâtuvisus attiecîgos vârdus jau iepriekð sagatavotajâs lapaspusçs, un tâ vairojas grûtîbas.138

AKADÇMISKÂS LEKCIJASÏoti bieþi tomçr vçl nepietiek vietas, un autoram jârâda uz turpinâjumu kâdâ citâlapaspusç, kurâ vçl ir kâda tukða vieta. Un tâlâk uz kâdu otru, treðo, ceturtoturpinâjumu. Ir grûti atrast savu ceïu, kad viena vârda piemçri ir izkaisîti uz visâmmanuskripta malâm, daþreiz arî bez norâdes.It kâ nepietiktu ar to visu, slikta papîra lietoðana bieþi atïauj tam, kas ir rakstîtsvienâ papîra pusç, izsûkties cauri uz otro pusi. Lasîtâjam daþreiz nâkas grûti atðíirtîsto tekstu no nepiederoðâ, kas faktiski nâk no citas lapaspuses. Ðî problçma irpavisam nopietna, ja strâdâ ar kserokopijâm, bet ârzemniekam izvçles nav, un tâpçc esgribçtu ðeit izteikt profesoram Pçterim Vanagam savu lielo pateicîbu par viòa milzîgopalîdzîbu ðai sakarâ; viòð ir mani izglâbis no daudziem nepareiziem lasîjumiem.Minçtâs lasîðanas grûtîbas izceï un uzsver agrâk minçto vajadzîbu izdot Depkinamanuskriptu drukâtâ formâ, jo tas bûs rets cilvçks, kam bûs laiks un pacietîba to lasîtno sâkuma lîdz beigâm. Citâdi Depkina darbs paliks nepazîstams un nepieejamspiemineklis latvieðu valodas vçsturç.Ko lai saka par valodu, ko atrodam viòa vârdnîcâ? Arî ðeit ir visâdi sareþìîjumi.Depkina vârdnîca ir ïoti eklektisks darbs. Viòð labprât òem vârdus un izteicienus nocitiem autoriem, kâ no priekðteèiem, tâ no laika biedriem. Daudz materiâlu ir pâròemtino Manceïa vârdnîcas un Manceïa Bîbeles tulkojumiem. Arî Fîrekera vârdnîcasmanuskripts tika bieþi lietots. Adolfija gramatika un citas viòa publikâcijas bijaauglîgs avots. Svante Gustavs Dîcs tâpat tiek bieþi minçts, kâ arî ðad un tad viens otrsDepkina sulainis: servus, ancilla. Minçsim arî Viðmaòa grâmatu par dzejoðanulatviski, citas vârdnîcas un rokasgrâmatas, un daudzus citus darbus vâcu vai latîòuvalodâ. Bagâtâkais avots viòam tomçr bija Glika (un citu) Bîbeles tulkojums latviski.Depkins regulâri dokumentç savus citçjumus no citiem autoriem, daþreiz lîdzlasîtâja apnikumam. Vârdam ðodien, piemçram, seko vairâk nekâ 200 norâdes uzGlika Bîbeli (LD 559). Retâki ir ðíirkïi bez norâdçm, kur pagaidâm jâdomâ, kaDepkins païaujas uz savu paða pieredzi.Rezultâtâ nav tûlît skaidrs, kâda ir viòa paða valoda. Var teikt, ne gluþi nepareizi,ka, citçjot Depkinu, mçs îstenîbâ citçjam viòa avotus, bet var arî râdît uz daudzâmvietâm, kur viòð atklâti nopeï savu avotu ar vârdiem „ist falsch” [nepareizs] vai„male” [slikti] ar sekojoðu „besser” vai „melius” [labâks] kopâ ar savu proponçtolabojumu. Te paliek daudz darba, lai tiktu pie depkiniskâ kodola, bet palçnam dienasgaismâ nâk nozîmîgi novçrojumi.Diezgan âtri var konstatçt, ka Depkins ir ïoti nekonsekvents savâ rakstîbâ, ne tikaivâciski, kur viòð ïoti bieþi nelieto umlautus, bet arî latviski, kur diakritiskâs zîmes nâkun iet kâ bez iemesla: tâ g un ì, l un ï, n un ò, r un º, svîtrots un nesvîtrots s. Patskaòupagarinâðanas simbols h tâpat nâk un iet diezgan nekonsekventi, kaut gan ðeit var ðad139

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAun tad redzçt kâpçc, òemot vçrâ baltvâcieðu grûtîbas garuma un uzsvara atðíirðanâ, kâmçs to redzam Jâòa Langija 1685. g. gramatikâ (Lng).Langijs raksta: “Welche Wörter zwo sÿllben, da wird die erste syllbe langausgesprochen..”[Divzilbîgos vârdos pirmo zilbi izrunâ gari]. (Lng. 184a/Blese 364). Ðinîlikumâ jçdziens uzsvars tiek pârprasts. Tâ vietâ Langijs lieto jçdzienu garums, kopârstâv burts h. Langijs turpina: “Welche Wörter dre? sÿllben haben, da ist dieMittelste kurtz..” [Trîzilbîgos vârdos vidus zilbi izrunâ îsi] (Lng. 185/Blese 365), betðinî gadîjumâ nevar redzçt, no kurienes likums smelts. Viegli tomçr var konstatçt, kaabas likuma daïas ir nepareizas, un nepârsteidz, ka pagarinâðanas h tik nekonsekventilieto 17. gs. gramatikâs un vârdnîcâs, ja òem vçrâ ðos dîvainos un nepareizospamatlikumus.Runâjot par problçmu ar diakritiskâm zîmçm, var atzîmçt tikai autora neuzmanîbu.Kaut arî 17. gs. ortogrâfija vâcu un latvieðu valodâ bija ïoti nestabila, Depkina (un cituautoru) nekonsekvences nevar citâdi izskaidrot. Tâtad mazâk pazîstamos vârdosdaþreiz nav skaidrs, vai autors îstenîbâ domâja rakstît svîtrotu (nebalsîgu) s vainesvîtrotu (balsîgu) s. Protams, vâcu valodâ burtu s vârda sâkumâ pirms patskaòavienmçr izrunâ kâ z, tas ir, balsîgi, bet latviski nekonsekvences iet daudz tâlâk, un arvâcu valodas iespaidu nepietiek, lai ðeit varçtu atrast kaut drusku sistematizçtukaidrojumu.Turklât manuskriptâ ir arî piezîmes, kas ïauj spriest, ka Depkins gribçja izvairîtiesno vâcu valodas iespaida: to visvairâk redz vârdu krâjumâ. Par ðo agrîno valodas“pûrismu” raksta Zemzare: “Depkinam ir tendence censties iztikt latvieðu valodâ bezsveðiem vârdiem” (Zemzare, 111). Ðie ïoti niansçtie vârdi, kaut arî pozitîvi, tomçratzîst to, ka bûs prâvs skaits izòçmumu. Citçsim daþus pozitîvus gadîjumus!No vâcu vârda Hanbdbeil nâk latvieðu forma Ambihle, ko Depkins grib aizstât arZirwitis vai Zirritis (LD 44). Lîdzîgâ garâ viòð proponç vârda Bahderis vietâ lietotlatviskojumu Pirtneeks (LD 192); vârda ehlende vietâ – Nabbagu Nams (LD 157);vârda apteeíis vietâ – Sahïu nams (LD 67). Turklât Krautkrämer, t.i., kruht kramerisskanot labâk. Sahïu bohdneeks (LD 248, 724), kur tomçr vâcu Bude paliek bezkomentâra. Bikteht (beichten) kïûst par grehkus suhdset (LD 220), Swehweles=Kohziòòi (Schwefelhäölzchen) kïûst par Sehra (= Kohziòòi) (LD 680) un Maltite(Mahlzeit) par Asaids (LD 879). Depkina darbâ es pirmo un vienîgo reizi sastapos arvârdu Mandaga (Montag). Diezin vai eksistçja paralçlformas *dinstaga, *preitaga,un tâ tâlâk: es tâdas formas nekad neesmu redzçjis. Lai ir kâ bûdams, autors proponçformu pirm=diena (LD 882). Pavisam dîvaini, viòð gribçja tikt vaïâ arî no vârdadakteris, rakstot, ka „Ahrste melius” (Ahrste ir labâks) (LD 279).Nav grûti atrast arî ðíirkïus, kur Depkins aizvieto kâdu latvieðu vârdu ar citu,labâku (pçc viòa domâm) latvieðu vârdu: tâ Manceïa vârds brahlneeki esot koriìçjams140

AKADÇMISKÂS LEKCIJASuz vârdu Brahïa= Behrni (LD 255). Bîbeles Lohpu= dahrs esot labâk izteikt ar vârduAplohks (LD 280). Starp citiem piemçriem viòð dod ugguns (labâks nekâ guns, LD474) un Mescha =pihle (labâks nekâ raudawa, LD 910). Vismaz trîs reizes viòðkomentç vârdus gaïa un miesa: rakstot par Bîbeles izteicienu: „Ar Ahdu et Gaïïu”piezîmi „cur non Meesahm? das Vieh hat Gaïïa. Menschen Meeúa”. Kâpçc neMeesahm? Lopiem ir Gaïïa. Cilvçkiem Meeúa (LD 394). Lîdzîgs komentârs ir arîcitur. Vai tad viòa motivâcija varçja bût labâka diferencçðana starp gaïas podiem unmiesas podiem. Citur mçs dabûjam uzzinât, ka Depkinam labâk patîk maukot nekâmaukaht (LD 891).Ja burtu un vârdu krâjuma jautâjumâ ir daþi mazi pârsteigumi, vçl lielâki mûssagaida, pçtîjot vârdu galotnes, it seviðíi sievieðu kârtâ. Jau sen valodniekiem irzinâms, ka, lokot sievieðu kârtas lietvârdus, nereti parâdâs vîrieðu kârtas galotne,visbieþâk daudzskaitïa formâs. Tâds fenomens ir plaði komentçjams Jâòa Langija1685. gada vârdnîcâ: piemçram, nominatîvi dusmi, kur sagaidâma forma dusmas (Lng,33), malki (aizvietojot malkas. Lng. 180a), Pelli drîzâk nekâ peles (Lng. 61), sähkli(aizvietojot sähklas. Lng. 31, 176a). Langijâ ir arî atrodams teikums “Bittesnohslaiduúchees un úasmettuschas uhs kruhm”, kur pirmajam divdabim ir vîrieðukârtas forma, bet otram sievieðu kârtas forma.Arî daudzskaitïa datîvâ ir piemçri: ar Atzeems mirckschkinaht (Lng.85a),Preeksch Atzeems (Lng. 102, 110), Atzeems wairahk ja= titz, nhe ka Ausseems (Lng.10a), pa Durweem iß= stumt un ar diweem Durreem (Lng. 33), py Durweem peeúit(Lng. 59), ar Rihxteems úchaust (Lng. 121 a), ar Sahpeems (Lng. 116a), no Sohb=úahpeems (Lng. 138).Daudzskaitïa akuzatîvâ piemçru ir mazâk, bet var minçt dusmus turreht (Lng. 33),lokatîvâ ir Sähnohs eet (Lng. 116a), Seen Ìubbohs mest (Lng. 125a).Lîdzîgas formas ir atrodamas arî Manceïa vârdnîcâ: No tadeems leetams, kaß noSemmes kïuhst ißracktaß (PL, 392).Neviens 17. gadsimta gramatiíis nekomentç ðo parâdîbu. Tikai Georgs Dreselissavâs deklinâcijâs raksta bez komentâra, ka sievieðu kârtas vârdiem daudzskaitïaakuzatîvâ var bût galotne –us blakus formâm –as, -es, -is. Tâtad „Seewus .... citiem irSeewas”(Dreselis 7), „us (jeb) es Mahtus (Dreselis,8), „is (vel) us. Ahwis/Ahwus”(Dreselis, 11). Lîdzîgâ veidâ varot lietot vietniekvârdu tohs sagaidâmâs formas tahsvietâ (Dreselis, 5). Viòð pieïauj datîvâ arî galotni –eem galotnes –ehm vietâ, bet tikaiç- celma lietvârdiem (Dreselis, 8). Vismaz daþi problçmas elementi viòam ir zinâmi,bet nominatîvs un lokatîvs netiek minçti. Bet tas viss, kâ jau sacîts, bez jebkâdakomentâra.Pirmais, kas atklâti raksta par ðo galotòu miju, ir Liborijs Depkins. Citçjot kâduavotu (visbieþâk Manceli vai Bîbeles tulkojumu), viòð nereti prasa, kâpçc ðeit ir141

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAvîrieðu kârtas galotne, kad sievieðu kârtas galotne bûtu pareizâka. Kïûst skaidrs, kanepareizâs kârtas galotnes viòam nemaz nepatîk. Tâs esot vienkârði kïûdainas. Starpviòa reakcijas piemçriem citçsim Bîbeles dohbus, pret ko Depkins raksta: „Kâpçc nedohbes?” (LD 305). Par citçjumu Labbibas kohpus Depkins prasa: „Kâpçc ne vîrieðukârtâ?” (LD 675). Pie vârda Luhpa viòð raksta: „Ðis ir ceturtâs deklinâcijas sievieðukârtas vârds – kâpçc Mancelis raksta – Luhpus?” (LD 870). Manceïa formas dseesmiun dseesmus viòð raksturo par sliktâm (male), pierakstot „labas (bene) ir formasdseesmas” (LD 336).Tik daudz par problçmâm lietvârdu deklinâcijâ, bet arî deminutîvu atvasinâðanasprocesi nereti ved uz negaidîtâm vîrieðu kârtas formâm. No sievieðu vârda acs Langijsdod pamazinâmo formu Aztings (Lng. 11), no âda – Ahdings (Lng.6), no dvçsele –Dwähsalihds (Lng. 33a), no grâmata – Ìrahmatings (Lng. 41a) un vçl citus. Arî ðeitDepkins nopeï atvasinâðanas rezultâtu. Citçjot formu Naglischi (no nagla vai nagle),viòð prasa, kâpçc ðeit ir ieviesusies vîrieðu kârtas forma.Problçma vçl nav atrisinâta. Viens faktors varçtu bût tâmnieku vai lîbieðu iespaids.Endzelîns (1951, 10, 46) râda uz sievieðu dzimtes formu zuðanu lîbiskajâs izloksnçs,bet tâdâ gadîjumâ bûtu vietâ sagaidît daudz vairâk piemçru nekâ îstenîbâ varam atrastpat Langija vârdnîcâ. Cita pieeja atrodama ME un EH, kur nereìistrçtu vienskaitïaformu *sçnis (??) proponç blakus pazîstamajai formai sçne, lai izskaidrotu daudzskaitïaakuzatîvu „sâka vârît sçòus” (EH 2, 481) un tâpat *sçkls (??) blakus sçkla, laiizskaidrotu domu sçklus (EH 2, 481). Turpat tiek minçta forma auzus blakus auzas,bet (varbût nekonsekventi) nekâds ðíirklis hipotçtiskajam *auzi nav veltîts. Un tur arîir problçma. Ja izgudrotu jaunu hipotçtisku formu katrai neregulârai parâdîbai, drîzbûtu par daudz un ar to arî pazûd iespçja atrast kâdu vispârçju principu.Ðis tas jâsaka arî par vienskaitïa formâm, kur parâdâs (ðíietami) lîdzîgas vîrieðukârtas formas sievieðu kârtas lietvârdiem. Ðeit galvenais intereses centrs ir ìenitîvs. Tebieþi atrodam patskani –a, kur normâli sagaidîtu sievieðu kârtas galotni –as. StarpLangija piemçriem varam citçt Nauda=kulle... (Lng. 64), Nohma = nauda (Lng. 90),Rohka dsirnis (Lng. 80) un citus. Pçc Bleses domâm, „Ir iemesls domât, ka formâs...Rohka dsirnis... Nauda=kulle... vidçjais – a ir saîsinâtâ celma patskaòa â reflekss”(Blesse, 509). Diemþçl Blese neinformç, kâds tâds iemesls varçtu bût, un viòðneatbalsta tâlâk savu domu, par ko var ïoti ðaubîties, òemot vçrâ piemçrus, kas nav no–â celmiem, bet no citâm deklinâcijâm. Viòa teorija nav skaidri pamatota ðâdospiemçros: Auja= ahda (Lng. 6), Auja= peens (Lng. 95a), Kruhscha = Sährga (Lng.63), Widdus= nackta pusse (Lng. 104 a), Smilscha= kalns (Lng.54), smilúcha Sem(Lng. 126a), Sahla = Sem (Lng. 126a).Arî Depkina vârdnîcâ ir lîdzîgi piemçri: minçsim ðeit gulta drehbes un gulta weeta(LD 471), Mahja weeta (LD 806, 875), Tauta Meita (LD 1273), Ahda Trauks (LD1320), Seewa Mihlestiba un Seewa glihtums (LD 1515), Sehta = Sohús (LD 1631)142

AKADÇMISKÂS LEKCIJASstarp daudziem citiem. Jâpiezîmç, ka ðeit nediskutçsim vîrieðu kârtas –â celmapiemçrus, kâ lauva, slepkava utt., jo no tiem ir vçl citi sareþìîjumi. Òemot vçrâLangija piemçrus, nepârsteidz, ka arî Depkinam nav piemçru trûkuma. Lielâkaispârsteigums ir tas, ka ðoreiz Liborijs Depkins paliek neparasti kluss; cik pagaidâm varspriest, vismaz pirmajâ vârdnîcas pusç nav neviena vârda par vai pret ðo piemçru lietâ.Grûti tad spriest, ko par tiem domâja Depkins.Minçtie salikteòi sastâv no lietvârda ar adjektivçtu „ìenitîvu”, un tâda veida kopasvar uzskatît par vienîbâm. Par tâdâm vienîbâm rakstîja Valentîna Prikòa-Skujiòa,râdot uz pavisam jaunu pieeju, kur pirmais elements nav îstenîbâ ìenitîva forma, betdrîzâk it kâ analoìiska forma, ko varçtu raksturot par tukðu kombinatorisku morfçmu,tâ kâ redzam vârdos indo-eiropieðu un psichopats. Trîsdesmit gadus vçlâk Valdis Zepsrakstîja ïoti lîdzîgâ veidâ par daudzskaitïa ìenitîvu, raksturojot par neîstiem tâdusizteicienus kâ bencînu pirktuve, instantu kafija, plastiku papîrs, sportu pulkstenis,laiku mçrîtâjs, peldu iestâde (Zeps, 597–699). Bieþi problçma saistâs nevis ar ìenitîvalietoðanu, bet ar to, ka daudzskaitli lieto vienskaitïa vietâ. Piemçrâ peldu iestâde tomçrmorfçma –u nevar bût ìenitîvs, jo nominâlâ sakne peld– vienkârði neeksistç. Ðâdosgadîjumos viòð sprieþ, kâ agrâk sprieda Prikòa, ka tâds –u îstenîbâ nav nekâdsìenitîvs, bet tukða, kombinatoriska morfçma. Tâdi jçdzieni kâ tukðas morfçmas naviedomâjami 17. gs. gramatiíu praksç, kas dibinâjâs uz latîòu valodas modeli, kouzskatîja par nepiecieðamu un pat universâlu pamatu.Tâdas modernas pieejas tomçr neder visos gadîjumos. Cita veida piemçri prasacita veida paskaidrojumu. Frâzes jo taukâks no Meeúa (LD 1271), no Tschuhskaeereets (LD 1357), pawehdnis no Adata (LD 1504), Sihmanis no Kana (LD 1540),Schkilla no Malka (LD 1553) nevar paskaidrot vai attaisnot ar agrâk minçtajâmpieejâm. Depkins arî ðeit atturas no komentâra, un vçl ðodien ðîs frâzes, kur ìenitîvuvalda prepozîcija, nav apmierinoði kategorizçtas. Tâs paliek problemâtiskas, viens nodaudziem izaicinâjumiem, kas mûs gaida vârdnîcas publicçðanâ.Darbîbas vârda locîðana ir vçl viens grûtîbu avots. Galotne –a nereti aizvietovienskaitïa pirmâs personas galotni –u. Lielâkâ daïa piemçru ir pagâtnes formâ: es bijabijis (LD 240), es warreja tapt isglahbts (LD 420), Grahmatu ... dabbuja es (LD441), es to darrija (LD 508), leelu perrekli es usgahja (LD 1046), un pat atgriezeniski– es ar tewim Smaidijahs (LD 1607). Tagadnç tomçr var citçt es eerauga (LD1176) un pavisam dîvaino es esma apnizzis (LD 998). Ðî parâdîba ir pazîstamadaudzos tâ laika darbos, un drusku pârsteidz Depkina klusums, jo arî ðeit viòðneiebilst. Nevar domât tomçr, ka viòð bûtu bijis apmierinâts.Kopsavilkuma veidâ var teikt, ka minçtie jautâjumi, kâ arî lîdzîgas, bet neminçtasproblçmas, kas rodas, transkribçjot un anotçjot Liborija Depkina vârdnîcas manuskriptapirmo pusi, skaidri norâda uz to, ka, no vienas puses, viòa vârdnîca pakïaujas citutâ laika tekstu îpatnîbâm, bet, no citas puses, tâ atðíiras un diferencçjas no citiem143

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAtekstiem ar iespraustajiem komentâriem, kas lîdzîgi adatâm siena kaudzç ir izkaisîtiður un tur ðíirkïu daudzumâ. Vienalga, vai ðie oponenta vârdi ir pareizi vai nepareizi,tie zinâmâ mçrâ ceï gaismâ informâciju par to, kâdas bija gramatiskas debates 17. gs.beigâs; ðai ziòâ darbs ir neparasts, varbût pat vienreizçjs.Vai tad, kâ es to ceru, teiktais pierâda, ka mums ir daudz ko mâcîties no Depkinadiezgan klejojoðâs prezentâcijas? Mûsu cerîba paliek tomçr, ka ar tâlâku viòa tekstaizplatîðanu arî citi jutîsies pievilkti, lai piedâvâtu savas speciâlistu zinâðanas kopçjammçríim, tas ir, celt gaismâ darbu, kas tik ilgi ir palicis par ignorçtu kaktiòu latvieðuvalodas vçsturç.Rakstâ minçtie darbiBiezais: Vortrab (q.v.). No jauna izdevis Haralds Biezais. Upsala: Senatne, 1954.Blese: sk. Lng.Dreselis: Gantz kurtze Anleitung Zur Lettischen Sprache. Ans Tages Licht gegeben VonGEORGIO Dreßell, Past. Pinck. Riga: Nöller, 1685.EH:Endzelîns, J., Hauzenberga, E. Papildinâjumi un labojumi K. MühlenbachaLatvieðu valodas vârdnîca. Rîga: 1934–1946. No jauna drukâjusi Die Gruppeder lettischen Balttologen in Chikago. Chikago, 1956. 2. sçj.Endzelîns: Endzelîns, J. Latvieðu valodas gramatika. Rîga: Latvijas Valsts izdevniecîba,1951.LD:Depkin, Liborijs. Lettsches Wörterbuch, mehrentheilsaller derer Wörter so inder lett. Bibel u. Allen ander in der lett. Sprache ausgefertigten büchern befindl.Sind u. Aus genauer Nachfrage der lett. Sprache kündigen in Cur= u. Lieffland.ms. Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka, L. Dr. b.5332, 5333.Lld: Latvieðu literatûras darbinieki. Rîga: Zinâtne, 1965.Lng.: Lettisch=Deutsches LEXICON... Sampt einer kurtzen GRAMMATICA...gestellet und ausgegeben von Johanne Langio, Pastoren zur Oberr undNieder=Bartaw in Curland. (1685) ms. Heidelbergas universitâtes bibliotçka,Heid. Hs. 78. Izdevis Ernests Blese. Rîga: Latvijas Universitâte, 1936.Mancelis: sk. PL.ME:K. Mühlenbacha Latvieðu valodas vârdnîca. Rediìçjis, papildinâjis, turpinâjisJ. Endzelîns. Rîga: 1923–1932. No jauna drukâjusi Die Gruppe der lettischenBaltologen in Chikago. Chikago, 1953–1955, 4. sçj.PL:LETTUS, Das ist Wortbuch /Sampt angehengtem täg=lichem Gebrauch derLetti=schen Sprahe ... verfertigt Durch GEORGIVM MANCELIVM. Riga:Schröder, 1683. Otrâ daïa. PHRASEOLOGIA LETTICA, Das ist: TäglicherGebrauch der Lettischen Sprache.Prikòa: Prikòa, Valentîna. Salikteòi G. Manceïa vârdnîcâ “Lettus” un krâjumâ“Phraseologia Lettica”. Diplomdarbs. Latvijas Valsts universitâtes Latvieðuvalodas katedra. Nepublicçts maðînraksts. Rîgâ, 1960.144

AKADÇMISKÂS LEKCIJASSeniespiedumi:Viðmanis:Vortrab:Zemzare:Zeps:Seniespiedumi latvieðu valodâ 1525–1855. Rîga: Latvijas Nacionâlâ bibliotçka,1999.Der Unteutsche OPITZ. Oder kurtze anleitung Zur Lettischen Dicht=KunstWohlmeinend abgefasset von JOHANN WISCHMANN, Pastoren zuDondangen. Riga: Nöller, 1697.Vortrab zu einem längst=gewünschten Lettischen Wörter=Buche... Riga:Nöller, 1704.Zemzare, Daina. Latvieðu vârdnîcas (lîdz 1900 gadam). Rîgâ: Latvijas PSRZinâtòu akadçmijas izdevniecîba, 1961.Zeps, Valdis J. The False Genitive Plural in Emigré Latvian [Nepareizi atvasinâtsdaudzskaitïa ìenitîvs emeigrantu latvieðu valodâ]. In: SymposiumBalticum. Hamburg: Helmut Buske Verlag, 1990, 597–599.

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALZA ârzemju loceklis Zenons Rokus Rudziks(Lietuvas Zinâtòu akadçmija)Lietuvas Zinâtòu akadçmija: virzîba uz integrâcijuAkadçmiskâ lekcija nolasîta 2007.g. 12. aprîlî Latvijas Zinâtòu akadçmijaspilnsapulcçVispirms vçlos jums pateikties par ievçlçðanupar Latvijas Zinâtòu akadçmijas ârzemjulocekli, tas man ir liels gods. Esmu ïotiiepriecinâts un aizkustinâts. Gribu pateiktiesarî par iespçju piedalîties Latvijas Zinâtòuakadçmijas Pavasara pilnsapulcç. Es pielikðuvisas pûles, lai stiprinâtu sadarbîbu starp Lietuvasun Latvijas zinâtniekiem, lai stiprinâtukontaktus un labas savstarpçjâs attiecîbas starpmûsu tautâm.Man gribçtos pateikt ïoti daudz, bet laiks irîss, tâpçc îsumâ pieskarðos virknei jautâjumu.Ja jûs kaut kas ieinteresçs, ar prieku pastâstîðukonkrçtâk.Gribu runât par zinâtnes un izglîtîbas organizâciju Lietuvâ, par Lietuvas Zinâtòuakadçmijas dzîvi, mûsu starptautiskiem kontaktiem, daþiem projektiem un nedaudzpar fiziku, jo esmu fiziíis, ne tikai Akadçmijas prezidents. 2009. gadâ Lietuva svinçstûkstoðgadi, kopð Lietuva pirmoreiz pieminçta.Par zinâtnes organizâciju. Galvenos politiskos lçmumus pieòem Parlaments,valdîba un Izglîtîbas un zinâtnes ministrija. Politiku realizç Zinâtnes un izglîtîbasvalsts fonds, aìentûras un daþas citas institûcijas. Kâ ekspertinstitûcijas darbojasLietuvas Zinâtnes padome un Lietuvas Zinâtòu akadçmija. Mçs sniedzam ekspertîzesgan valdîbai, gan Seimam visos jautâjumos, kas saistîti ar zinâtni un izglîtîbu, unpiedalâmies atbilstoðo dokumentu sagatavoðanâ. Universitâtçm ir Rektoru konferences,savas konferences ir arî zinâtniskajiem institûtiem. Pastâv arî LietuvasZinâtnieku savienîba. Mums ir 15 valsts universitâtes un 6 privâtâs universitâtes, 35zinâtniskie institûti, no tiem puse –18 institûti – ir integrçti universitâtçs. Institûtuintegrçðanâs universitâtçs turpinâs, jo pamatoti pastâv uzskats, ka zinâtnieki vairâkjâiesaista jauno speciâlistu sagatavoðanâ. Institûti tomçr saglabâ atseviðíu juridiskostatusu, universitâtçm nav seviðíi lielu iespçju uz tiem iedarboties.Par prioritâtçm. Gan Eiropas Savienîbâ, gan Lietuvâ tâs ir genomika, biotehnoloìija,IT tehnoloìijas, nanotehnoloìijas, pârtikas kvalitâte, dzîves kvalitâte un146

AKADÇMISKÂS LEKCIJASdroðîba, tolerance sabiedrîbâ. Mums ir stipri institûti un grupas biotehnoloìijâ,bioloìijâ, íîmijâ, kodolfizikâ, enerìçtikâ, elektronikâ. Zinâtne pamatâ tiek finansçtano valsts budþeta. Ðobrîd 63%, agrâk bija vçl vairâk, jo palielinâs finansçjums noEiropas fondiem, nedaudz arî no privâtâ biznesa. Mçdz sacît, ka pie mums nenotiekizglîtîbas sistçmas reforma, man ðíiet, ka tâ notiek nepârtraukti, mçs visu laikumeklçjam optimumu, ko varbût nemaz nav iespçjams atrast. Cenðamies investçtizglîtîbas programmâs, neaizmirstot, ka nauda jâiegulda arî infrastruktûrâ. Eiropasstruktûrfondi vairâk jâizmanto tieði infrastruktûras atjaunoðanai. Lietuvas Zinâtòuakadçmijas çkas restaurâcija finanðu trûkuma dçï ilgst jau daudzus gadus.Par mûsu darbîbu. Akadçmijas locekïu skaits ir 138. Akadçmijas locekïi iraktîvi, kaut daudziem liekas, ka viòi neko daudz zinâtnç neveic. Skaitïi râda ko citu.Akadçmijas prezidijs pçrn 25 reizes rîkoja sçdes par daþâdiem aktuâliem akadçmijasdzîves jautâjumiem, par akadçmijas starptautisko sadarbîbu u.c. Galvenie pasâkumi irsesijas (pilnsapulces), viena no tâm bija veltîta humanitârajâm un sociâlajâm zinâtnçmun nacionâlajai stratçìijai ðo zinâtòu jomâ. Nesen bija pilnsapulce par Lietuvas laukunâkotnes redzçjumu, jo lauksaimniecîbâ ðobrîd notiek ïoti lielas pârmaiòas. Ðo sçdiorganizçjâm sadarbîbâ ar Lietuvas lauksaimniecîbas ministri profesori K. Prunskieniun Lietuvas izglîtîbas un zinâtnes ministri R. Þakaitieni. Pieòçmâm lçmumus unrekomendâcijas, cerams, ka vismaz daïa no tâm tiks realizçtas dzîvç. Cenðamiessadarboties ar reìioniem, piemçram, notika izbraukuma sçde Panevçþâ, kurâ piedalîjâsliels skaits zinâtnieku, ne tikai akadçmijas locekïi. Notika sçde “Pilsonîba unnacionalitâte delokalizçtâ pasaulç”, kurâ runâja par Lietuvas vçstures jautâjumiem, paremigrâcijas problçmâm, par Lietuvas nâkotni. Pilnsapulcçs tiek vçrtçts zinâtneslîmenis, un secinâjumi par daþâdâm zinâtnes nozarçm parasti sakrît – lîmenis navslikts, perspektîvas labas, bet finansçjums ir pârâk mazs. Noveco speciâlisti, zinâtnçtrûkst jaunatnes, vâja saite starp zinâtni un raþoðanu, birokrâtiski ðíçrðïi, par maz tiekizmantotas starptautiskâs sadarbîbas iespçjas. Lietuvas Zinâtòu akadçmija diezganaktîvi piedalâs politiskajâ dzîvç, it seviðíi tas attiecas uz institûciju reformâm, daudzbija diskusiju par to, kâds ir universitâðu uzdevums – vai universitâte ir rûpnîca, kasðtancç speciâlistus, vai zinâtnes katedrâle. Patiesîba droði vien ir kaut kur pa vidu. Mçscenðamies atrast ðo vidusceïu, bet tas nav tik viegli. Bûtu interesanti uzzinât jûsupieredzi un uzskatus ðajâ jautâjumâ.Akadçmija cenðas veicinât starptautisko sadarbîbu. Pçc mûsu iniciatîvas tikaparakstîts sadarbîbas lîgums starp Lietuvas valdîbu un CERN (Eiropas kodolpçtniecîbasorganizâcija). Lietuva nekïuva par CERN locekli, mçs nemaksâjam biedrunaudu, bet Lietuvas zinâtnieki piedalâs CERN eksperimentos un projektos. Lietuvasvaldîba ir izdalîjusi finansçjumu ðî lîguma izpildes nodroðinâðanai, to koordinçLietuvas Zinâtòu akadçmija. No ðîs sadarbîbas radâs jauns projekts informâcijutehnoloìijâs – LitGRID, kad datori tiek apvienoti kopçjâ sistçmâ., kurâ piedalâs147

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALietuvas zinâtniskâs institûcijas, pçc tam ðis LitGRID izauga lîdz Baltijas GRID –piedalâs Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija un arî CERN piedalâs ðajâprojektâ. Tas ir reâls Baltijas valstu sadarbîbas piemçrs. Akadçmija cenðas arî pievçrstzinâtnieku uzmanîbu iespçjai strâdât lielajos starptautiskajos centros, ne tikai jaupieminçtajâ CERN, bet arî Grenoblç, Hamburgâ, ir vesela rinda tâdu centru. LietuvasZinâtòu akadçmija ir iniciçjusi Eiropas Savienîbas projektu, saòçmusi finansçjumu, laiLietuvas zinâtnieki varçtu strâdât ðajos lielajos Eiropas zinâtniskajos centros. LietuvasZinâtòu akadçmija iniciçja Lietuvas piedalîðanos kodoltermiskâs sintçzes programmâ(projekts), lai piedalîtos jauna enerìijas veida radîðanâ. Jâstrâdâ arî ar sabiedrîbu,izskaidrojot ðî enerìijas veida bûtîbu un nepiecieðamîbu to radît.Lietuvas zinâtnieces ir iniciçjuðas Baltijas projektu “BALTNET” (Women in Sciencesand High Education), kurâ piedalâs visas trîs Baltijas valstis un kuru atzinîginovçrtçja Briselç, izdalot finansçjumu.Ja aplûkojam grafiku, kas parâda Nobela prçmiju saòçmuðo zinâtnieku skaitu noEiropas un ASV, tad redzam, ka kopð 1940. gada Eiropas zinâtnieku skaits arvienvairâk samazinâs, dominç ASV zinâtnieki. Arî ieguldîjumi zinâtnç ASV ir ievçrojamilielâki nekâ ES, tâlâk seko Japâna un Íîna. Tâpçc Eiropâ tagad cenðas vairâk atbalstîtfundamentâlos pçtîjumus, reizç cenðoties pârvarçt “nâves ieleju” starp fundamentâlozinâtni un tâs sasniegumu pielietojumu praksç. Optimisti gan to sauc par “iespçjuieleju”.Nesen mçs bijâm ES jaunie locekïi, esam jau kïuvuði par “vecajiem”, jo paplaðinâðanâsturpinâs un ES zinâtnes telpâ ienâk jaunas valstis, tâpçc ES struktûrfondi irpârejoða lieta, tos vajag censties izmantot, kamçr vçl varam, tâ mums ir vçsturiskaiespçja. Vçl viena iespçja – ES pastâv Apvienotais pçtîjumu centrs (Joint ResearchCenter) un institûtu sistçma, kurâ jûsu pârstâvis ir akadçmiíis A. Siliòð, es pârstâvuLietuvu. Pârâk maz mçs izmantojam daþâdas stipendijas, piemçram, Humboltastipendiju. 2003. gadâ Baltijas valstis kopâ izmantojuðas tikai 68 stipendijas, Krievija,piemçram – 928.Nobeidzot daþi vârdi par fiziku. 2005. gads bija izsludinâts par Starptautiskofizikas gadu. Ðim gadam mçs veltîjâm speciâlu kalendâru, vairâkas sçdes. LietuvasZinâtòu akadçmijas prezidenta kabinets uz kâdu laiku kïuva par Eiropas Fizikasbiedrîbas izpildkomitejas sçþu vietu. Mçs Lietuvâ cenðamies, lai lietuvieðu valodabûtu arî zinâtnes valoda, mçs izdodam divas reizes gadâ nelielu þurnâlu “FizikasZiòas”. Mums ir arî “Lithuanian Journal of Physics”, kurð ðogad ir iekïauts SCIþurnâlu sarakstâ. Mans skolotâjs ir prof. Adolfs Jucys (1904–1974), teorçtiskâs fizikasskolas radîtâjs Lietuvâ, es biju viens no viòa aspirantiem. Manu pçtîjumu lauks íîmiskoelementu atomspektroskopija. Mana grâmata “Theoretical Atomic Spectroscopy”tika izdota Kembridþâ, ASV. Lietuvâ atrodas Eiropas ìeogrâfiskais centrs (to noteicafranèu, nevis lietuvieðu speciâlisti), daudzas citas skaistas vietas, aicinu apmeklçtLietuvu un Lietuvas Zinâtòu akadçmiju.148

AKADÇMISKÂS LEKCIJASLZA ârzemju loceklis Rihards Villems(Igaunijas Zinâtòu akadçmija)Haploîdu genomika: priekðstatu revolûcija par mûsdienu cilvçkaapdzîvotîbu telpas un laika dimensijâs (lekcijas galvenâs tçzes)Akadçmiskâ lekcija nolasîta 2007.g. 9. oktobrî Latvijas Zinâtòu akadçmijas un XIBaltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konferences apvienotajâ sçdçHomo sapiens sugas attîstîba evolûcijasvçsturç nav noteikts brîdis, tas ir process, kasnoritçjis noteiktâ laika periodâ. No vienaspuses, paleoantropologi un arheologi pieïauj,ka pirmâs mûsdienu izpratnç cilvçkam piemîtoðasuzvedîbas pazîmes var tikt datçtas arlaikposmu pirms aptuveni 300 000 gadu.No otras puses, eksistç termins „anatomisksmûsdienu cilvçks” (AMC) jeb mûsdienucilvçks anatomiskâ izpratnç, kas lîdz ar toizraisa jautâjumu, kad radâs AMC. Te atkalnav runas par noteiktu brîdi, taèu, mazlietpârformulçjot jautâjumu un precizçjot, ka runair par „mûsdienu galvaskausu morfoloìijasizteiksmç”, jau var sniegt precîzâku datçjumu –agrâkie ðâda veida atradumi no Etiopijas norâda uz laikposmu gandrîz pirms 200 000gadu. Nu jau ðis datçjums vairs nav patvaïîgs pieòçmums. Tomçr tâ nav arî„zinâtniska patiesîba” – tas ir tikai senâko fosiliju, kas lîdz ðim atrastas un klasificçtaskâ AMC, vecums.Tikai sakritîbas dçï (un es paskaidroðu, kâdçï) pirmie uz DNS balstîtie pierâdîjumi,ko 1987. gadâ publicçja Alana Vilsona grupa, jau konstatçja, ka mûsdienâs esoðâdiverìence no vienîgi matrilineâri pârmantotâ mitohondriâlâ DNS (mtDNS) izveidojâslaikâ pirms 150 000–250 000 gadu.Tâ radâs jçdziens „mitohondriâlâ Ieva”, kas balstâs uz apgalvojumu, ka visimûsdienu cilvçki, ciktâl tas saistîts ar viòu mtDNS, cçluðies no vienas sievietes, kasdzîvojusi aptuveni pirms 200 000 gadu sub-Sahâras Âfrikâ.Ðie pçtîjumi no mûsdienu viedokïa bija tehniski primitîvi. Tomçr tas bija atspçrienapunkts. Atspçriena punkts ne tikai ìençtiskajiem pçtîjumiem, bet arî vienmçrattîstîbâ esoðajiem inter- un multidisciplinârajiem centieniem sintezçt „cilvçcesizcelðanos”. Manas prezentâcijas tçma ir arheoìençtika.149

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALZA ârzemju loceklis Roberts Evarestovs(Sanktpçterburgas Universitâte)Cietvielu kvantu íîmija: Sanktpçterburga–RîgaAkadçmiskâ lekcija nolasîta 2007.g. 22. novembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijaspilnsapulcç. Tâs videoierakstu sk. LZA interneta lapâ(http://www.lza.lv/LZA-prezent/index.htm)Augsti godâjamais Latvijas Zinâtòu akadçmijasprezidenta kungs!Augsti godâjamie Latvijas Zinâtòu akadçmijaslocekïi!Dâmas un kungi!Atïaujiet man vispirms izteikt visdziïâkopateicîbu par lielo godu, kas man parâdîts,apbalvojot mani ar Latvijas Zinâtòu akadçmijasLielo medaïu – visprestiþâko balvu,kâdu var pieðíirt Latvijas un ârzemju zinâtniekiem.Vçlos piebilst, ka augsti vçrtçju arîto, ka 2004. gadâ es tiku ievçlçts parLatvijas Zinâtòu akadçmijas ârzemju locekli.Abus ðos notikumus es vispirms uzskatu par augstu novçrtçjumu ilggadîgaiSanktpçterburgas un Rîgas zinâtnieku sadarbîbai cietvielu kvantu íîmijas un fizikasjomâ, kâ arî rezultâtiem, kas tika iegûti, pateicoties ðai sadarbîbai.Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa ir kâ atzinîba ne tikai man, bet arîvisiem tiem zinâtniekiem, kuri piedalîjâs ðajâ sadarbîbâ. Ar lielu gandarîjumu unpateicîbu vçlos norâdît, ka ðajâ zâlç sçþ arî tie Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïi,kuru atbalstam pateicoties izveidojâs un nu jau 35 gadus turpinâs ðî sadarbîba. Tie irJuris Zaíis, Andrejs Siliòð, Ivars Tâle, Andris Ðternbergs un Andris Krûmiòð. Mçspaturçsim gaiðâ piemiòâ arî profesorus Ilmâru Vîtolu, Irçnu Pïaviòu un Juri Tiliku,kuri jau no paða sâkuma piedalîjâs ðîs sadarbîbas izveidç.Grûti aptvert visas tâs pârmaiòas, kas notikuðas Krievijas un Latvijas tautu dzîvçðajos trîsdesmit piecos gados. Ðîs pârmaiòas, protams, atsaucâs arî uz mûsu sadarbîbu.Sadarbîba sâkâs 1972. gadâ (kad Krievija un Latvija vçl bija Padomju Savienîbassastâvâ) – pçc tam, kad es Latvijas Universitâtç biju nolasîjis lekciju kursu par kvantuíîmiju. Man toreiz bija liels prieks vçrot, ar kâdu entuziasmu mani jaunie klausîtâjiapguva ðo viòiem vçl jauno zinâðanu nozari. Daudzi no viòiem tagad ir kïuvuði parpazîstamiem zinâtniekiem, kuri strâdâ gan Latvijâ – kâ profesors Jevgenijs150

AKADÇMISKÂS LEKCIJASKotomins –, gan arî ârzemçs. Piemçram, Londonâ strâdâ profesori Aleksandrs Ðïugersun Ïevs Kantoroviès.Turpmâkie gadi (lîdz pat Padomju Savienîbas sabrukumam 1991. gadâ) bija mûsuaktîvas sadarbîbas laiks, kad mçs rîkojâm kopçjas konferences un skolas jaunajiemzinâtniekiem gan Sanktpçterburgâ, gan Rîgâ (par to es vçlâk pastâstîðu sîkâk); mûsupçtîjumu rezultâti tika atspoguïoti rakstos un grâmatâs. Es gribçtu, lai jûs ðîspatîkamâs atmiòas par mûsu sadarbîbu neuztvertu kâ nostalìiju pçc pagâjuðajiemlaikiem, jo politiskâ ziòâ atgriezties pie bijuðâ nav ne iespçjams, ne vajadzîgs. Pçc1991. gada radâs divas neatkarîgas valstis – Krievijas Federâcija un Latvijas Republika(kura tagad ir Eiropas Savienîbas dalîbvalsts).Abâs valstîs zinâtne un izglîtîba no sâkuma piedzîvoja grûtîbas. Pâreja uz tirgusekonomiku abâs valstîs prasîja visas izglîtîbas sistçmas un zinâtniskâ darba radikâlupârkârtoðanu. Ceru, ka galvenâs grûtîbas jau ir pârvarçtas, kaut vçl paliek daudzproblçmu.Mûsu sadarbîbas vçsturç bija arî viena grûtîbu pilna desmitgade, kas sâkâs1992. gadâ. Daþâdu objektîvu iemeslu dçï virkne manu agrâko sadarbîbas partneru irpârgâjuði no zinâtnes uz uzòçmçjdarbîbu vai devuðies strâdât uz ârzemçm. Bet ðiegrûtie desmit gadi ir jau pagâjuði! Kâ redzçsiet no mana ziòojuma, kopîgie pçtîjumikvantu íîmijas laukâ tagad turpinâs jau augstâkâ zinâtniskâ lîmenî. Tas notiek,pateicoties mûsdienu informâcijas tehnoloìiju progresam, kas ïauj izveidot pietiekamijaudîgus datoru klasterus. Jaunajos apstâkïos Krievija un Latvija ir atvçrtas starptautiskaisadarbîbai, tostarp arî zinâtnes jomâ.Tagad mûsu un Latvijas kolçìu kopîgo lîdzautoru sarakstâ var ieraudzît arîamerikâòu, vâcu, spâòu un citu tautu zinâtnieku vârdus. Tâdâ veidâ mûsu agrâkâdivpusçjâ sadarbîba tagad ir kïuvusi daudzpusîga, globâla, kas dara to vçl produktîvâku.Mûsdienu zinâtnes starptautiskais raksturs atspoguïojas arî tâdâ manaziòojuma îpatnîbâ, ka es izmantoju trîs valodas. Ievads, kâ redzat, ir latvieðu valodâ,kuru es zinu kopð bçrnîbas, pateicoties manai vecmâmiòai no mâtes puses (dzimusiLatvijâ, viòa kopâ ar manu vecotçvu ieradâs Pçterburgâ labâka darba meklçjumos1905. gadâ un tâ arî palika dzîvot Krievijâ). Zinâtniskâ daïa tiks nolasîta manâdzimtajâ krievu valodâ, bet prezentâcijas slaidi bûs angliski. Angïu valoda ir kïuvusipar ðodien svarîgâko zinâtnisko publikâciju, starptautisko konferenèu un daþâdu valstuzinâtnieku saziòas valodu.Man atvçlçtajâ laikâ es îsi pastâstîðu par mûsu ilggadîgo sadarbîbu ar Latvijaszinâtniekiem un tâs vissvarîgâkajiem rezultâtiem. Es arî ceru, ka jums bûs interesantaun noderîga îsa informâcija par Sanktpçterburgas Universitâti, kura ir viena nopasaules vadoðajâm klasiskâ tipa universitâtçm.Referâta zinâtnisko daïu sk. LZA interneta lapâ (http://www.lza.lv/LZA-prezent/index.htm)151

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBANoslçgumsMana ziòojuma laiks tuvojas beigâm. Diemþçl laika bija par maz, lai sniegtupilnîgu priekðstatu par mûsu ilggadîgo sadarbîbu, tâdçï es aprobeþojos ar tâs îsuizklâstu.Noslçgumâ man gribçtos runât par ðodienu un vçl daudz svarîgâko nâkotni. Mçspakâpeniski atjaunojam agrâkos sakarus arî jaunâs paaudzes lîmenî. Savu 2003. un2004. gada Rîgas apmeklçjumu laikâ es nolasîju referâtus, kurus noklausîjâs arî manijaunie kolçìi – Latvijas Universitâtes doktoranti un maìistranti. 2005.–2006. gadâ eskopâ ar akadçmiíi Ivaru Tâli vadîju viòa maìistranta Andra Guïâna darba izstrâdi;man bija daudz zinâtnisku diskusiju ar profesora Jevgenija Kotomina lîdzstrâdniekiem,doktorantiem un citiem.Ðâdas diskusijas ir noderîgas abâm pusçm – es cenðos nodot jaunajiem savupieredzi un zinâðanas, savukârt viòu jautâjumi ïauj man labâk saprast, kas viòiem irgrûtâk uztverams un prasa padziïinâtu apsprieðanu. Ðo lietu izpratne man ir bûtiskisvarîga gan kâ Pçterburgas Universitâtes mâcîbspçkam, gan arî kâ zinâtnisku rakstu unmonogrâfiju autoram. Jaunâ paaudze, kas izaugusi jau citos laikos, ir patstâvîgâka,bieþi diezgan kritiska savâ attieksmç pret vecâko paaudzi. Tajâ paðâ laikâ tiem noviòiem, kuri vçlas nodarboties ar zinâtni, ir tam daudz labâkas iespçjas – pateicotiesplaðiem starptautiskiem sakariem.Ar gandarîjumu vçlos atzîmçt to, ka jaunais Latvijas Universitâtes rektors akadçmiíisMârcis Auziòð ir atbalstîjis manu priekðlikumu organizçt universitâtç cietvielukvantu fizikas un íîmijas lekciju kursus. Domâju, ka ðîs lekcijas dos jaunu impulsumûsu sadarbîbai.Mûsu plânos ir arî monogrâfijas izstrâde par nanostruktûru teorçtisko modelçðanukopâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas korespondçtâjlocekli Alekseju Kuzminu unLatvijas Universitâtes Cietvielu fizikas institûta vadoðo pçtnieku Juriju Þukovski. Ðîgrâmata bûs angïu valodâ un to publicçs apgâds „Zinâtne”. Par zinâtnisko redaktorupiekritis bût profesors Jevgenijs Kotomins. Vçlos izteikt dziïu pateicîbu LatvijasZinâtòu akadçmijai par ðîs monogrâfijas finansçðanu.Latvijas zinâtnei un izglîtîbai novçlu pârvarçt vçl atlikuðâs grûtîbas un savupçtîjumu jomâs sasniegt Eiropas Savienîbas visattîstîtâko valstu lîmeni!Gribu novçlçt visiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulces dalîbniekiemjaunus panâkumus viòu izvçlçtajâs zinâtòu nozarçs, labklâjîbu un visu to labâko arîcitâs dzîves jomâs!Pateicos par uzmanîbu!152

AKADÇMISKÂS LEKCIJASAkadçmiíis Viktors Hausmanis(LU Literatûras, folkloras un mâkslas institûts)Teâtris un drâma – mûsu lîdzgaitnieki gadu ritumâAkadçmiskâ lekcija nolasîta 2007. g. 22. novembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijaspilnsapulcç. Videoierakstu sk. LZA interneta lapâ(http://www.lza.lv/LZA-prezent/index.htm)Godâtais Zinâtòu akadçmijas Prezidentakungs!Cienîjamie kolçìi!Teâtra izrâde varçtu bût jauka laikapavadîðanas vieta, sava veida izklaide, taèulatvieðiem teâtris bijis kas vairâk – mûsusarunu biedrs, domu biedrs, tâds kâ kolçìis.Aizejot uz izrâdi, domâjam vienu kopîgudomu, esam vienoti, teâtris daudzos gadîjumosbijis mûsu tautas vienotâjs, un it îpaðitas izpaudâs pagâjuðâ gadsimta otrajâ pusçgan Latvijâ, gan arî trimdâ, kur darbojâsdaudzas latvieðu teâtra kopas.Latvieðu teâtra tçvs Âdolfs Alunâns jau 1869. gadâ latvieðiem apskaidroja, kas tasteâtris tâds ir, un laikrakstâ “Baltijas Vçstnesis” bija publicçts viòa raksts arnosaukumu “Kâds vârds par teâteri”. Tur lasâm: “Teâteris ir kâ spieìelis, kurâ mçspaði savus labus un nelabus darbus, savas prieka, kâ bçdu dienas, ar vârdu sakot, savudzîvoðanu redzam.” Taèu, lai “spieìelim” bûtu ko atspoguïot, bija vajadzîga luga jebkâ tagad bieþi vien sakâm drâma. Pie ðî darba kâ viens no paðiem pirmajiem íçrâsÂdolfs Alunâns, un 1869. gadâ Jâòu vakarâ notika viòa viencçliena “Paðu audzinâts”izrâde. Tâ bija pirmâ îstâ latvieðu oriìinâlluga, un tajâ viòð pauda gaiðu domu, kaizglîtîba un nevis manta ir pamats mûsu tautas gaitai uz priekðu.1893. gadâ Rîgas Latvieðu teâtris pirmo reizi izrâda Rûdolfa Blaumaòa bçdu lugu“Pazuduðais dçls”. Var likties – veca luga. Un tajâ paðâ laikâ joprojâm aktuâla.Mainîjusies ekonomiskâ situâcija, bet lielâs, vispârcilvçciskâs problçmas – tâs paðas.Arî Rûdolfs Blaumanis asu skatienu lûkojâs dzîvç un centâs izprast – kas notiek.Apmçram vienlaikus ar Blaumani mûsu dramaturìijâ ienâca Aspazija. 1894. gadâpirmo reizi izrâdîja viòas drâmu “Vaidelote”. Taèu îpaði gribu izcelt citu Aspazijaslugu “Sidraba ðíidrauts”, ko pirmo reizi izrâdîja 1905. gada 27. janvârî, un tâ ir pirmâreize, kad skatîtâji paði kïuva par izrâdes kopskaòas veidotâjiem. „Sidraba ðíidrauta”varonei Gunai piemît spçja pareìot nâkotni. Karalis Targals aicina Gunu uz pili, lai153

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAviòa paustu patiesîbu par to, kâds ir zemes posta cçlonis. Guna ierodas, seko plaðsviòas monologs, tad viòa ïaudîm teic:Man râdît jums, kur jûsu sâpju sakneUn niknâ sçrga, kas jûs gadiem mâca,Lûk, tur – (Râda uz Targalu.)1905. gada janvârî ðâds skats izraisîja tieðas asociâcijas – skatîtâji ðos vârdussaistîja ar patvaldnieku – caru.1905. gads iezîmîgs vçl ar kâdu citu dramatisku darbu – tâ ir Raiòa simbolu drâma„Uguns un nakts”, un tas ir viens no pirmajiem darbiem, kurâ izvirzîta Latvijas valstsideja. Pirmajâ cçlienâ Lâèplçsis nonâk Aizkraukïa pilî un atvadoties tçvs Lielvârdisdçlam dod uzdevumu:Ej, sargi LatvijuUn pacel viòu citu zemju starpâ.Kad Latvijai bija grûtas dienas, Pirmais pasaules karð, Rainis raksta savu sçrdieòudziesmu „Daugava”, tâ reizç bija himna Latvijai, un tur vçl izteiktâk nekâ agrâkizskançja Raiòa doma:Zeme, zeme – kas tâ zeme,Ko tâ mûsu dziesma prasa?Zeme tâ ir valsts.Interesanta skatîtâju sasaiste ar teâtri veidojâs vâcu laikâ: ïoti grûti tad bijaiegâdâties uz izrâdçm biïetes: teâtris bija kopâ ar mums – tas bija sava veida garîgaatbalsta devçjs. Kara situâcijâ bija ïoti nepiecieðams garîgums, zinâms dvçseliskums,iespçja arî aizmirsties, teâtris mûs saliedçja. Interesanti, ka vâcu laikâ mûsu dramaturgirunâja par aizvadîto neatkarîgâs Latvijas posmu un, lai cik paradoksâli tasneizklausîtos, tieði vâcu laiks bija latvieðu drâmas uzplaukuma laiks. M. Zîverta„Minhauzena precîbas” Dailes teâtrî pirmizrâdi piedzîvoja 1941. gada decembrî – viòðlugu bija sâcis rakstît jau padomju okupâcijas laikâ, pabeidza okupâcijas varâmmijoties, un tâdâ brîdî bija svarîgi kaut drusku izrauties no to dienu realitâtes. Skatîtâjiizrâdes laikâ guva iespçju aizmirsties un nokïuva it kâ citâ pasaulç. Îpaðu ievçrîbupelna Zîverta traìçdija „Vara” – tâs darbîba norisinâs pagâtnç – Lietuvâ 13. gs.,Mindauga valdîðanas laikâ. Zîverts uz pagâtnes fona risinâja tik aktuâlo varasproblçmu, centrâ ir mûþîgâ un reizç aktuâlâ problçma: kâ tautai izdzîvot. Vara ir baigsspçks, bet – kas spçs tautu vienot, kas to saturçs kopâ?Sâkâs jauna okupâcija, un Latvijâ iesâkâs latvieðu drâmas krîzes periods, kas ilgstvismaz desmit gadus. Latvieðu oriìinâldramaturìija bija atrâvusies no tautas, unskatîtâjs atsveðinâjies no teâtra izrâdçm. Oriìinâllugu repertuârâ bija pietiekamidaudz, visi teâtri Latvijâ bija valsts teâtri, valsts tos nodroðinâja ar lîdzekïiem – bet parto prasîja padomju ideju propagandu: ja rakstnieks gribçja, lai viòa lugu izrâda, tai154

AKADÇMISKÂS LEKCIJASvajadzçja paust padomju ideoloìiju un slavçt sociâlismu. Diemþçl ðâda situâcijadegradçja vairâku talantîgu lugu rakstnieku daiïradi. Skatîtâji prata ðîs lugas novçrtçt:viòi vienkârði negâja uz to izrâdçm, skatîtâju zâles bija pustukðas, un pçc astoòâm lîdzdeviòâm izrâdçm lugu vajadzçja noòemt no repertuâra. Ja luga pârstâja bût skatîtâjasabiedrotais, skatîtâji no lugas un teâtra vienkârði novçrsâs.Zinâms pavçrsiens Latvijâ drâmas laukâ iesâkâs 50. gadu vidû, un tâ sâcçjs bijaGunârs Priede. 1953. gadâ reþisors Pçteris Pçtersons Dailes teâtrî iestudçja viòa lugu„Jaunâkâ brâïa vasara”, tâ guva nedalîtu atsaucîbu, izrâþu skaits pârsniedza simtu.Celtniecîbas tehnikuma audzçknis Uìis Daugavietis vasaras praksç nonâk laukos –kolhozâ, tur kâdâ celtniecîbas objektâ saskata nepilnîbas un atklâti pasaka, ka tâ mâjair greiza, taèu toreiz skatîtâjiem pietika paðu niecîgâko patiesîbas ðíipsniòu. Dramaturìijâienâca Harijs Gulbis, Pçteris Pçtersons, pievienojâs Pauls Putniòð, un nutieði latvieðu oriìinâllugas bija tâs, uz kurâm tik labprât gâja skatîtâji. Viens piemçrs.1968. gads. Drâmas teâtris sâk izrâdît Harija Gulbja lugu „Aijâ, þûþû, bçrns kâ lâcis”.Ârçji luga it kâ nevainîga – par skolu, par trim zçniem, kas izdara vienu pârkâpumu,pçc – otru, taèu nekâdu sodu nesaòem un var plosîties tâlâk, jo par vainîgajiem tieknosaukti citi: skola, skolotâji, vecâki, klasesbiedri. Lugu caurvija dziesma, un vienâ notâs pantiem sacîs:Ir atbildîgo vesels simts,Bet neatbild neviens…Jo neatbild pats vainîgaisUn tâdçï – it neviens.Tâ bija patiesîba par iekârtu un sistçmu. Skatîtâji to saprata.Spilgti dramaturìijâ ienâca Pauls Putniòð, un var pieminçt viòa lugu „Paði pûta,paði dega”. No to gadu darbiem jâmin Gunâra Priedes „Miks un Dzilna”, Jâòa Jurkâna„Pulkstenis ar dzeguzi”, Mâras Zâlîtes „Pilna Mâras istabiòa”, Pçtera Pçtersona „Mantrîsdesmit gadi”.Un tad nâca pavçrsiens – Latvija atkal iemantoja neatkarîbu. Nu par visu var runât,var rakstît, parâdâs kritiski raksti par valstî notiekoðo. Ko darît latvieðu drâmai unteâtrim? Ir radîtas labas lugas – varçtu minçt daudzas. Teâtri kâ mûsu laikabiedrujûtam Alvja Hermaòa veidotajâs izrâdçs „Garâ dzîve”, „Latvieðu stâsti”, „Latvieðumîlestîba” un to paðu varam just arî viòa iestudçtajâ izrâdç „Klusuma skaòas”. Taèuðajâ reizç tâ ir tieði teâtra balss, teâtris izticis bez lugu rakstnieka sabiedrîbas. Untomçr noticis pats galvenais: teâtris pasniedzis mums roku, teâtris runâ par to, kâ mçsdzîvojam, kas mçs esam. Kâdi esam, kâdas ir mûsu cerîbas un ilgas un – kurp mçsejam.155

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAAkadçmiíis Elmârs Grçns(Latvijas Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs)Cilvçka genoms: evolûcijas strupceïð, jauns vijums vai tik vien kâizaicinâjumsAkadçmiskâ lekcija nolasîta 2007.g. 7. decembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijassçdç. Videoierakstu sk. LZA interneta lapâ(http://www.lza.lv/lat/Grena_lekcija/index.htm)2001. gada sâkums iezîmçjâs pasauleszinâtnes vçsturç ar pirmajiem nopietnajiemrezultâtiem par cilvçka genoma struktûru,respektîvi, gigantiskâs cilvçka genomiskâsDNS molekulas nukleotîdu secîbu, un jau2004. gadâ sekoja t.s. pabeigtâ nukleotîdusecîba, nodroðinot zinâtniekiem informatîvomateriâlu funkcionâliem pçtîjumiem.Jau paðâ sâkumâ un arî turpmâk ðiepçtîjumi nesa visnegaidîtâkos pârsteigumus,un ðodien joprojâm zinâtnieki diskutç – kastad ir tas atðíirîgais genoma organizâcijasziòâ, kâ dçï mçs, ðíiet, tik ïoti izceïamiespârçjo zîdîtâju sugu vidû. Jau labu laikuzinâms, ka jebkura organisma genoms evolûcijas procesâ pakïauts nemitîgâm pârmaiòâm,rodoties jauniem un pârveidotiem gçniem un to kombinâcijâm. Izrâdîjâs, kacilvçka genoms ir pârpilns ar neaktîvu transpozonu atliekâm un citâm „ìençtiskâmfosilijâm”. Arî cita veida genoma pârkârtojumi, t.s. segmentu duplikâcijas ir mazpârstâvçtas cilvçka genomâ.Vai tas liecina par evolûcijas piebremzçðanos cilvçka un tâ priekðteèu lînijâ, un ðisevolûcijas zars nâkotnç varbût ved uz strupceïu un turpmâk evolucionçs citi dzîvîbaskoka zari? Bet varbût cilvçka rases turpmâka evolûcija nemaz neprasa dramatiskusgenoma pârkârtojumus, jo esam sasnieguði pilnîbu un nâkotnç sagaidâmas tikainelielas, bet stingri noteiktas genoma pârmaiòas. Izrâdâs, ka atseviðíi genoma rajoniun veseli gçni samçrâ îsâ laikâ bûtiski mainîjuði savu struktûru salîdzinâjumâ ar pârçjogenoma daïu, pârsvarâ tie ir gçni, kuri saistîti ar smadzeòu funkcionâlo darbîbu, arî arkomunikatîvajiem un apziòas procesiem.Cilvçka genoma pçtîjumi ienesuði arî zinâmu jucekli it kâ skaidrajâ gçnadefinîcijâ. Klasiskâ tçze: viens gçns – viens proteîns vairs neatbilst realitâtei un prasajaunu formulçjumu. Cilvçka genoma struktûra jeb nukleotîdu secîba ir noskaidrota,156

AKADÇMISKÂS LEKCIJASbet genomâ iekodçtâ informâcijas apzinâðana ir tikai paðâ sâkumâ. Cilvçka genomapçtîjumi saistîbâ ar citu organismu genoma informâciju ïauj precizçt gçnu evolûcijasprincipus un selekcijas nozîmi sugu evolûcijâ. Kâ teicis DNS struktûras noteikðanasmetodes autors un divkârtçjais Nobela prçmijas laureâts zinâtnç Freds Sangers –cilvçka genoms ir kâ grâmata, kas uzrakstîta nezinâmâ valodâ, un mûsu pirmaisuzdevums ir iemâcîties to (“It is like a book in a foreign language that you don’t understand.That’s the first job, working the language out.“). Mçs vçl ilgi mâcîsimieslasît ðo dzîvîbas grâmatu un pat tad, kad mums ðíitîs, ka visu saprotam, vienmçratradîsim tajâ ko jaunu... Nâkotne neapðaubâmi pârsteigs mûs ar jauniem apstiprinâjumiempar cilvçka evolûcijas iespçjâm ðodien un nâkotnç.

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALETONIKAS OTRAIS KONGRESS2007. gada lielâkais notikums Latvijas humanitâro zinâtòu jomâ bija Letonikas IIkongress 30.–31. oktobrî Rîgâ. Atklâðanas plenârsçdes tieðraide bija redzama internetâ:www.letonikasprogramma.lv, www.tvnet.lv. 25.–26. oktobrî kongress notikaLiepâjas Pedagoìijas akadçmijâ: „Kurzemes novada kultûrvçsturiskais mantojums, tâizpçte un saglabâðana”. Latgalç, Daugavpils Universitâtes organizçts: “Latgalessabiedrîba attîstîbas lokos: valodas, politikas, juridiskie, socioloìiskie, vçsturiskieaspekti”, – 12.–13. novembrî. 13 sekcijâs un K. Barona dienas konferencç nolasîti 480referâti, Daugavpilî – 20. Zîmîgi, ka dalîbnieku vidû turpat 23% bija jaunie zinâtnieki,nâkamie doktori. Zinâtnieku aktivitâte un plaðsaziòas lîdzekïu ieinteresçtîba rosinâjadomu pasludinât 2008. gadu par Letonikas gadu, lai veicinâtu pçtîjumus un lîdz ar tojaunu atziòu raðanos un integrâciju sabiedrîbâ. It îpaði tâdçï, ka 2008. gadâ atzîmçsimLatvijas Republikas proklamçðanas 90. gadadienu un simtgadi kopð modernâsortogrâfijas ievieðanas.30. oktobrî atklâðanas plenârsçde tradicionâli notika Rîgas Latvieðu biedrîbasLielajâ zâlç. To vadîja akadçmiíi Dace Markus un Ojârs Spârîtis. Valsts himnu unsvinîgo “Daugav’s abas malas” nodziedâja Rîgas Pedagoìijas un izglîtîbas vadîbasaugstskolas studenðu koris. Ievadvârdus, kongresu atklâjot, teica Latvijas Zinâtòuakadçmijas prezidents akadçmiíis Juris Ekmanis. Kongresa dalîbnieki un viesinoklausîjâs Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lietuvas prezidenta ValdaAdamkus apsveikumu. Izjustu uzrunu, akcentçjot Letonikas pçtîjumu ekonomisko unkultûrvçsturisko nozîmi, teica LR izglîtîbas un zinâtnes ministre akadçmiíe BaibaRivþa. Latvijas Universitâtes rektors akadçmiíis Mârcis Auziòð uzsvçra LU ieinteresçto,labvçlîgo attieksmi pret ðo zinâtòu attîstîbu. Rîgas Latvieðu biedrîbas priekðsçdçtâjsValdis Rûmnieks atgâdinâja RLB lomu latviskâs identitâtes un kultûrasizkopðanâ.Sekoja zinâtniskie ziòojumi.Akadçmiíis Jânis Stradiòð “Letonikas sâkotne un nâkotne”; akadçmiíe IlgaJansone “Pareizrakstîbas reformas simtgade”; akadçmiíis Viktors Hausmanis “Latvieðuliteratûrzinâtnes peripetijas”; akadçmiíe Maija Kûle “Letonika Eiropâ unEiropai” un LZA kor.loc. Ausma Cimdiòa “Zenta Mauriòa – Latvijas kultûras simbolsEiropâ”.Kongresa darbs norisa trîspadsmit sekcijâs: 1) “Letonikas avoti: Latvijas piekraste”(vad. akadçmiíis S. Cimermanis), 2) “Nevardarbîgâs pretoðanâs loma Latvijasneatkarîbas atjaunoðanâ” (akadçmiíis T. Jundzis), 3) “Vçsture un identitâte”(trîsapakðsekcijas, vad.: Dr.sc.soc. B. Bela–Krûmiòa, Dr.hist. A. Karlsone, Dr. hist.D. Bleiere, LZA kor.loc. A. Stranga), 4) “Valoda un vide” (desmit apakðsekcijas, vad.:158

Lelonikas otrais kongressLZA kor.loc. B. Buðmane, akadçmiíe D. Markus, akadçmiíe V. Skujiòa, Dr.philol.J. Baldunèiks, Dr.philol. A. Stafecka, Dr.philol. A. Andronovs, Dr.sc.comp.G. Bârzdiòð, Dr.sc.comp. I. Skadiòa, Dr.habil.philol. P. Vanags, Dr.philol.I. Ðmidebergs, Dr.paed. M. Kaltigina, Dr.paed. Z. Anspoka, Dr.paed. V. Krastiòð,LZA kor.loc. I. Druviete, LZA kor.loc. A. Veisbergs, Dr.philol. Dz. Paegle, Dr.philol.A. Vulâne, Dr.habil.philol. O. Buðs, Dr.philol. L. Leikuma, Dr.philol. J. Sîlis,Mg.philol. B. Bankava), 5) “Latvieðu literatûras procesi un personîbas” (akadçmiíiV. Hausmanis un B. Kalnaès), 6) “Zentai Mauriòai 110. Latvieðu rakstniecîba Eiropastautu kultûru dialogâ” (LZA kor.loc. A. Cimdiòa, Dr.phil. S. Lasmane, Dr.philol.O. Lâms, Dr.habil.philol. S. Ankrava, Dr.philol. D. Lûse); apakðsekcija “Nacionâlâsidentitâtes un valstiskuma idejas formçðanâs vçsturiskie un kultûrvçsturiskie aspektiLatvijâ” Valmieras augstskolâ (Dr.hist. V. Daukðte, Dr.hist. O. Skudra, Dr.hist.G. Straube, Dr.hist. I. Butulis, 7) “Teâtra mâksla. Postdramatiskais teâtris: mîts vairealitâte” (Dr.art. G. Zeltiòa, LZA kor.loc. S. Radzobe), 8) “Latvijas mâkslas vçsture21. gs.: pieredze, novitâtes, eksperimenti” (Dr.art. E. Grosmane), 9) “Tradicionâlaisun mûsdienîgais Latvijas mûzikâ” (trîs apakðsekcijas, vad.: Dr.phil. M. Boiko, Dr.art.I. Liepiòa, Dr.sc.soc. D. Beitnere), 10)“Eiropas vçrtîbas Latvijâ” (èetras daïas-apakðsekcijas,vad.: akadçmiíe M. Kûle, Mg.phil. M. Kiope, Dr. phil. E. Freiberga,Mg.phil. V. Vçvere, Dr.phil. A. Podmazovs, Dr.sc.ing. N. Ivanovs, Dr.phil. R. Kûlis,Mg.phil. A. Balodis), 11) “Filozofisko zinâðanu arheoloìija un topoloìija Latvijâ20. gs. 20.–30. gados” (Dr. phil. E. Buceniece), 12) “Baltiskais – nebaltiskais”(akadçmiíe J. Kursîte, Dr.philol. M. Grudule, Dr.sc.soc. D. Beitnere,), 13) “Kurzemesnovada kultûrvçsturiskais mantojums, tâ izpçte, saglabâðana” (Liepâjâ, Dr.philol.I. Ozola) un K. Barona dienas konference “Svçtki un svinçðana: tradîciju procesiLatvijâ” (Dr.philol. D. Bula, Dr.philol. G. Ozoliòð, Dr.art. A. Beitâne, Dr.phil.A. Putniòa, Dr.philol. A. Juðko–Ðtekele, Dr.philol. B. Krogzeme-Mosgorda).Noslçguma plenârsçdç 31. oktobrî LZA Lielajâ zâlç sekciju darba apkopojumussniedza akadçmiíi Jânis Bçrziòð, Benedikts Kalnaès, Dace Markus un Maija Kûle. ParLetonikas pçtîjumu pieredzi Daugavpilî referçja Dr.habil.philol. Zaiga Ikere. LetonikasII kongresu Liepâjâ raksturoja Dr. philol. Ieva Ozola. Nedalîtu interesi izraisîjaLZA goda locekïa Jâòa Streièa atraktîvais, kino reþisora pieredzç balstîtais priekðlasîjums“Latvieðu nacionâlâ paðizpausme ekrânâ”.Vienprâtîgi pieòemtajâ kongresa rezolûcijâ, kuru nolasîja Valsts programmasvadîtâjs akadçmiíis Jânis Stradiòð, 2008. gads tika pasludinâts par Letonikas gadu.Gatavojoties Letonikas II kongresam, kâ arî kongresa dienâs dalîbnieki un viesivarçja iepazîties ar tematiskajâm izstâdçm: “Letonikas pçtîjumu sasniegumi” LZAIzstâþu telpâ un divâm, kuru sagatavoðanâ lielu darbu ieguldîja Latvijas Akadçmiskâsbibliotçkas speciâlisti: “Letonikas pirmavoti, Latvijas piekraste” Latvijas Akadç-159

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAmiskajâ bibliotçkâ Rûpniecîbas ielâ 10 un “Nevardarbîgâ pretoðanâs dokumentos unpublikâcijâs” LZA Mazâs zâles vestibilâ.Letonikas II kongress uzskatâmi demonstrçja pçtîjumu plaðo ìeogrâfiju, institucionâlodaudzveidîbu, tçmu vispusîbu, zinâtnieku entuziasmu. Nacionâlo zinâtòu kâsabiedrîbas attîstîbas lîmeòa râdîtâja un garîgâs struktûras veidotâja attîstîbasveicinâðana ir valsts goda lieta.Kongress pierâdîja Valsts pçtîjumu programmas “Letonika” sekmîgo izpildi.Kongresu atreferçja Dr. Ilga Tâlberga

LZA SÇDESLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SÇDES23. februâra sçde. Latvijas zemes dzîïu resursi un to izmantoðana tautsaimniecîbâSçdi organizçja Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa.Sçde bija veltîta Latvijas minerâlâm izejvielâm un to izmantoðanai tautsaimniecîbâ,aptverot pçtniecîbu, rûpniecisko raþoðanu un izglîtîbu. Vienkopus tika pulcinâtivalsts institûciju pârstâvji, raþotâji, zinâtnes un izglîtîbas darbinieki. Pçc akad. UldaSedmaïa ievadvârdiem sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda piecus ziòojumus:“Paðreizçjais stâvoklis Latvijas zemes dzîïu resursu ìeoloìiskâ izpçtç un nâkotnesuzdevumi ðajâ nozarç” (Dr.geol. Valdis Segliòð, LU), “Materiâlu ieguves iespçjas noLatvijas zemes dzîïu resursiem” (Dr.sc.ing. Ruta Ðvinka, RTU), “Latvijas naftasresursi, ìeotermâlâ enerìija, gâzes krâtuves un pazemes ûdeòi” (Dr.geol. AstrîdsFreimanis), “Latvijas kûdras resursi un to izmantoðanas iespçjas tautsaimniecîbâ”(Valerijs Kozlovs, Latvijas Kûdras raþotâju asociâcija), “Latvijas zemes dzîïu resursuizmantoðana ilgtermiòâ” (Dace Ozola, LR Vides ministrija). Sçdç pieòçma lçmumu,ierosinot izstrâdât ilgtermiòa valsts programmu “Latvijas zemes dzîïu resursi: toapzinâðana, izpçte un izmantoðana”, kâ arî veikt vairâkus citus pasâkumus stâvokïauzlaboðanai, to skaitâ sekmçt jaunu raþotòu izveidi keramzîta, logu stikla, keramiskoapdares plâkðòu raþoðanai, piesaistot iekðzemes un ârvalstu investorus; izveidot jaunusdolomîta ieguves karjerus mehâniski un sala izturîgu dolomîtðíembu iegûðanai ceïubûvei un augststiprîbas betona raþoðanai, lai aizstâtu importçjamâs granîta un dolomîtaðíembas. Lai nodroðinâtu nozares attîstîbai nepiecieðamos kadrus, ierosinâts LRIzglîtîbas un zinâtnes ministrijai palielinât no valsts budþeta finansçtu studçjoðo skaituLatvijas Universitâtes ìeoloìijas specialitâtç un Rîgas Tehniskâs universitâtes silikâtuun augsttemperatûras materiâlu tehnoloìijas specialitâtç.Sçdi atreferçja Dr. Baiba Âdamsone15. marta sçde. Zinâtnes popularizçðana sabiedrîbâSçdi sagatavoja Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa un Humanitâro un sociâlozinâtòu nodaïa.Tçmu aktualizçja pirmoreiz pieðíirtâ LZA korespondçtâjlocekïa Artura Balklava–Grînhofa balva. Par zinâtnes popularizçðanu Latvijâ, par þurnâla „Terra” izveidoðanuun vadîðanu tâ pieðíirta Dr. phys. Vitoldam Grabovskim un Dr. paed. IlgonimVilkam.161

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALZA prezidents Juris Ekmanis uzsvçra, ka zinâtnes sasniegumu popularizçðananoder kâ „atslçga” gan politiíu, gan sabiedrîbas izpratnei par ðobrîd palielinâtâzinâtnes finansçjuma lietderîbu un „attaisnojumu”. Par zinâtnes popularizâcijas îpaðonozîmi mûsdienâs runâja viceprezidents Juris Jansons, atgâdinot Somijas sabiedrîbastoleranto attieksmi – tâ neprasîja finansçjuma samazinâðanu zinâtnei pat krîzessituâcijâ. Kâ uzturçt interesi mûsdienu sabiedrîbâ, jo seviðíi jaunatnç? Jo attieksmepret pasaules izzinâðanu pusaudþu gados mainâs. Zinâmâ mçrâ par atbildi kalpoþurnâla „Terra” paveiktais. Þurnâla auditorija – vecâko klaðu skolçni, studenti, daþâdujomu speciâlisti.Referçja laureâti Dr. phys. Vitolds Grabovskis un Dr. paed. Ilgonis Vilks. Kautgan zinâtnes tematika ir populâra, aptaujâs respondenti atzîst, ka ir slikti informçti parðiem specifiskajiem jautâjumiem. Pretruna jâlikvidç, zinâtniekiem un þurnâlistiemievçrojot vienkârðu atziòu – vispirms panâkt izklâsta skaidrîbu un meistarîbu. Nosabiedrîbas informçtîbas lîmeòa galu galâ ieguvums ir abpusçjs.Debatçs izteicâs LZA kor.loc. Tatjana Koíe, atzîmçjot zinâtnes komunikâcijasîpaðo nozîmi un informçjot, ka no ES struktûrfondu lîdzekïiem 300 Latvijas skolasiegûs modernus dabaszinîbu kabinetus. J. Ekmanis rosinâja populârzinâtniskajiemizdevumiem piesaistît jaunos autorus, doktorantus, tâdçjâdi veicinot viòu prasmisaistoði pasniegt materiâlu. Jânis Stradiòð ar labu vârdu pieminçja þurnâlu „ZvaigþòotâDebess” un tâ pirmo veidotâju Jâni Ikaunieku. Andrejs Siliòð aicinâja operatîviatsaukties uz problçmâm, kuras skar visu sabiedrîbu, piemçram, globâlâ sasilðana.Maijas Kûles vçlme – „Terrâ” atvçlçt kâdu vietu arî humanitârajâm/sociâlajâmzinâtnçm. “Zinâtnes Vçstneða” galv. redaktore Zaiga Kipere dalîjâs ìimenes pieredzç– uz svçtkiem dâvinât þurnâlu abonementus. Kâ liecina Tâïa Millera praksçnovçrotais – skolai dâvâtos þurnâlus izlasa gan skolotâji, gan skolçni, bibliotçkâveidojas pat rinda. Bûtu labi, ja LR IZM skolas apbalvotu ar populârzinâtniskoþurnâlu abonementiem. Zinâtnes atziòu popularizâcijai var bût daþâdas formas –þurnâli, laikraksti, arî lekcijas. LZA kâ lekcijâm/pârrunâm labvçlîgu vidi atzinaT. Koíe. Savukârt LZP galvenâ speciâliste Irina Solomennikova informçja, ka LZAdarbojas UNESCO jauno zinâtnieku klubs, kurâ var lîdzdarboties ikviens interesents.Secinâjumi: zinâtnes popularizâcija prasa pasniegðanas meistarîbu, pat fanâtismu.Lai populârzinâtnisks izdevums kïûtu patieðâm populârs, jâceï autoru meistarîba,jâmeklç jauni talanti. Jârûpçjas par lasîtâju loka paplaðinâðanu. Ja abonç ìimene, katruþurnâlu izlasa vismaz trîs cilvçki, taèu lasîtâju skaits tuvojas desmitiem vai patsimtiem, ja ðâds izdevums nonâk skolâ.Sçdi atreferçja Dr. Sofja Negrejeva un Dr. Ilga Tâlberga162

LZA SÇDES26. aprîïa sçde Aktuâli par demogrâfiju LatvijâSçdi sagatavoja Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa.Ievadvârdus teica LZA prezidents Juris Ekmanis. Par tçmu: „Aktuâli par demogrâfijuLatvijâ” referçja LZA korespondçtâjloceklis Dr.habil. oec. Juris Krûmiòð. Referentssadalîja plaðo problçmu vairâkâs loìiskâs iedaïâs: Demogrâfija un demogrâfiskiepçtîjumi Latvijâ; Dzimstîbas samazinâðanâs – vai likumsakarîba? Tautas veselîba unmûþa ilgums – izaicinâjumi pensiju sistçmai; Iedzîvotâju sastâva novecoðanâs undepopulâcija; Migrâcijas izaicinâjumi; Skats nâkotnç. Iedzîvotâju mûþa ilguma unmirstîbas pçtîjumi, kuru attîstîbu ir veicinâjuðas apdroðinâðanas vajadzîbas, dodnozîmîgu ieguldîjumu teorçtiskâs un lietiðíâs demogrâfijas attîstîbâ. Bûtisks pienesumsðajâ jomâ ir Kârlim Balodim (1864–1931), kura vârdâ ir nosaukta LZA balva.Mirstîbas pçtîjumu sabiedrisko nozîmîbu Latvijâ lîdz ðim ir apsteigusi dzimstîbas unmigrâcijas problçmu izpçte. Pçckara periodâ mirstîbas pçtîjumus bremzçja atklâtu undetalizçtu statistisko datu trûkums un ierobeþotâs publicçðanâs iespçjas. TâpçcLatvijas demogrâfu iekïauðanâs ideju apmaiòâ ar rietumvalstu zinâtniekiem aizsâkâslîdz ar Atmodu. Parâdîjâs publikâcijas starptautiski atzîtos recenzçtos izdevumos.Mûþa ilguma tendenèu, diferenciâcijas, palielinâðanâs faktoru un seku izpçtemûsdienâs ir starpdisciplinâru pçtîjumu objekts. Problçmas tiek analizçtas nodemogrâfiskâ, sociâlâ, ekonomiskâ, socioloìiskâ, medicîniskâ, bioloìiskâ, filozofiskâu.c. aspektiem. Latvijâ demogrâfiskâ un epidemioloìiskâ pâreja sâkâs gandrîzvienlaikus ar vairâkâm Ziemeïeiropas un Rietumeiropas valstîm. Tomçr tai ir vairâkasspecifiskas îpatnîbas: straujð vîrieðu un sievieðu mûþa ilguma atðíirîbu pieaugums,diferenciâcijas saglabâðanâs starp pilsçtâm un laukiem, atðíirîbas pçc izglîtîbaslîmeòa, ìimenes stâvokïa, etniskâs piederîbas un dzîvesvietas. Standartizâcijas unmirstîbas blakuscçloòu izpçtes metoþu attîstîba, jauna multistatusu pieeja, mûþailguma dekompozîcijas metoþu un mirstîbas modeïtabulu pilnveidoðana, pensijasvecuma iedzîvotâju mirstîbas datubâzes izveidoðana un mirstîbas modelçðana ir ïâvusigan formulçt jaunas teorçtiskas nostâdnes, gan noteikt ekonomiski aktîvâs unveselîgâs dzîves ilgumu, paredzamo mûþa ilgumu pensijas vecumâ, paredzamâ mûþailguma atðíirîbas apdroðinâðanas vajadzîbâm, izdzîvoðanas analîzes metoþu lietojumudaudzu sociâlo procesu analîzç. Psihosociâlais stress noteica mûþa ilguma straujusamazinâðanos Latvijâ 90. gadu pirmajâ pusç. Turpmâk mûþa ilguma palielinâðanosveicinâja dzîves lîmeòa kâpums, reformas veselîbas aprûpç. Tomçr vienlaikuspastiprinâjâs veselîbas aprûpes pakalpojumu pieejamîbas, tautas veselîbas un mirstîbasrâdîtâju sociâlâ un teritoriâlâ diferenciâcija. Îpaði nelabvçlîga situâcija ir Latgalç.Latvijas iedzîvotâju mûþa ilguma izmaiòas turpmâk notiks pçc lîdzîga scenârija kâsociâli ekonomiskâs attîstîbas ziòâ veiksmîgâkajâs jaunajâs ES dalîbvalstîs. Autoraprognozes 2050.gadam râda mûþa ilgumu vîrieðiem 73,6 gadi, bet sievietçm 82,1gads. Somijas un Portugâles pieredze liecina, ka ilgtermiòâ ir iespçjams panâkt163

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAbûtisku mûþa ilguma pieaugumu, ja attiecîgie râdîtâji ir lîdzîgi kâ Latvijâ vai pat vçlzemâki.Piebildes pie aktualitâtçm bija LZA korespondçtâjloceklei Dr.habil.oec.,Dr.geogr. Pârslai Eglîtei. Debatçs akadçmiíi Pçteris Zvidriòð, Andrejs Siliòð, RaitaKarnîte pievçrsâs ðîs tautsaimnieciski svarîgâs jomas turpmâko pçtîjumu finansçjumam.Sçde pieòçma rezolûciju: “Lemjot par finansçjumu pçtîjumiem sociâlajâszinâtnçs, vadîties no Nacionâlâ attîstîbas plâna stratçìiskajiem mçríiem un valstsizaugsmes priekðnosacîjumiem, akcentçjot atbalstu ìimençm ar bçrniem, dzimstîbasveicinâðanu, ilgtspçjîgu sociâlâs droðîbas sistçmu un cilvçka veselîbu.”Sçdi atreferçja Dr. Ilga Tâlberga7. decembra sçde. Cilvçka genoms: evolûcijas strupceïð, jauns vijums vai tikvien kâ izaicinâjums.Sçdi organizçja Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa.Plaðu un ïoti saistoðu referâtu nolasîja akad. Elmârs Grçns (sk. 156. lpp.).

LZA SENÂTA DARBÎBALZA SENÂTA DARBÎBASENÂTA SÇDES2006. gadâ notika 10 Senâta sçdes.LZA Senâta sçde 2007. gada 16. janvârî Senâts apstiprinâja balvu ekspertu komisiju lçmumus par LZA vârdbalvu unbalvu jaunajiem zinâtniekiem pieðíirðanu. Notika valsts pçtîjumu programmas “Letonika” 2006. gada rezultâtu apsprieðana. Tika pasniegta LZA Lielâ medaïa LZA ârzemju loceklim Trevoram Fennelam. Laudatio LZA ârzemju loceklim Trevoram Fennelam sacîja LZA korespondçtâjlocekleIlga Jansone. Profesors Trevors Fennels nolasîja akadçmisko lekciju “Leksikogrâfs LiborijsDepkins un projekts viòa 18.gs. latvieðu–vâcu vârdnîcas izdoðanai”.LZA Senâta sçde 2007. gada 20. februârî Senâts noklausîjâs un apsprieda:ziòojumus par íîmijas speciâlistu sagatavoðanu LU un RTU (kor.loc.A. Zicmanis, asoc.prof. J. Ðvirksts, akad. V. Kampars);par LZA un Latvijas Akadçmiskâs bibliotçkas turpmâkâs sadarbîbas formâm(LAB direktore V. Kocere);uzvedîbas kodeksu zinâtnieku pieòemðanai darbâ (Eiropas pçtnieku harta)(V. Kluða, J. Priedkalns); Senâts pieðíîra Goda mecenâta nosaukumu akadçmiíei Emîlijai Gudriniecei(1920 –2004).LZA Senâta sçde 2007. gada 13. martâ Senâts pieðíîra LZA Lielo medaïu akadçmiíim Viktoram Hausmanim un LZAârzemju loceklim Robertam Evarestovam.165

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA Senâts noklausîjâs:informâciju par LLMZA pçdçjâ laika aktivitâtçm un sadarbîbu ar LZALauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïu (akad. U. Viesturs);zinâtnisko ziòojumu “Vîna raþoðanas tehnoloìijas attîstîbas vçsturiskie unzinâtniskie aspekti” (LZA kor.loc. D. Kârkliòa). Senâts iedibinâja D. A. Lçbera balvu tiesîbu zinâtnçs vai politikas zinâtnç unapstiprinâja balvas nolikumu.LZA Senâta sçde 2007. gada 10. aprîlî Senâts noklausîjâs ziòojumus:“Starptautiskâ Radioastronomijas centra ieceres kosmosa pçtniecîbas jomâ”(LZA kor.loc. J. Þagars);“Vestibulârâ aparâta pârbaudes kritçriji kosmonautiem” (Dr.habil.med.O. Plepis);LZA ìenerâlsekretâra R. Valtera pârskatu par LZA darbîbu 2006. gadâ (tçzesreferâtam LZA pilnsapulcç 12. aprîlî) Senâts apstiprinâja LZA jaunu locekïu vakances 2007. gada vçlçðanâs.LZA Senâta sçde 2007. gada 8. maijâ Senâts noklausîjâs ziòojumus:“Alternatîvâs enerìijas pielietojuma perspektîvas Latvijâ” (akad. J. Ekmanis);“Pçtîjumi enerìçtikâ RTU un speciâlistu sagatavoðana ðajâ nozarç” (LZAkor.loc. L. Ribickis);“Par izmaiòâm zinâtnieka çtikas kodeksâ” (akad. V. Kluða, J. Priedkalns). Senâts apsprieda Pavasara pilnsapulces rezultâtus. Senâts nolçma, pamatojoties uz Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòunodaïas 20. aprîïa sçdes lçmumu, pieðíirt LZA goda doktora grâdu medicînâ(Dr.h.c.med.) Dr.habil.med. Osvaldam Plepim.LZA Senâta sçde 2007. gada 12. jûnijâ Senâts noklausîjâs ziòojumu:“Netradicionâlâs metodes organiskajâ sintçzç” (LZA kor.loc. A. Zicmanis);166

LZA SENÂTA DARBÎBAInformâcija par XI Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konferences sagatavoðanasgaitu. Senâts nolçma, pamatojoties uz Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas2007. gada 17. maija sçdes lçmumu, pieðíirt LZA goda doktora grâdu vçsturç(Dr.h.c.hist.) Marìeram Vestermanim un Indulim Íçniòam.LZA Senâta sçde 2007. gada 4. septembrî Senâts noklausîjâs ziòojumus:“Letonika un pçtîjumi latvieðu valodniecîbâ” (LZA kor.loc. I. Jansone);“Letonika un tâs iesaiste Eiropas tematiskajos tîklos” (LZA kor.loc.A. Cimdiòa); Senâts izvirzîja LR Ministru kabineta 2007. gada balvai zinâtnç LZAkorespondçtâjlocekli I.Lozi par mûþa devumu Latvijas arheoloìijâ – akmens laikmetapçtniecîbu Eiropas kontekstâ. Senâts nolçma, pamatojoties uz Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas 24.augustasçdes lçmumu, pieðíirt LZA goda doktora grâdu fizikâ (Dr.h.c.phys.) Þozç AntonioKastiïo Alkarasam (Jose Antonio Castilho Alcaras).LZA Senâta sçde 2007. gada 16. oktobrî Senâts apsprieda XI Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konferences rezultâtus. Senâts noklausîjâs ziòojumus:“Proteînu degradâcija – noârdît, lai dzîvotu” (LZA kor.loc. A. Ðaripo);“Papîra un citu materiâlu reciklçðanas zinâtniskie un praktiskie aspekti” (LZAkor.loc. A. Treimanis); Senâts noklausîjâs informâciju par LZA jauno locekïu kandidâtiem unapstiprinâja kandidâtu sarakstu 2007. gada LZA jaunu locekïu vçlçðanâm.LZA Senâta sçde 2007. gada 6. novembrî Senâts noklausîjâs ziòojumus:“Iedzîvotâju mûþa ilgums: diferenciâcija un izaicinâjumi” (LZA kor.loc.J. Krûmiòð);“Kvantu skaitïoðana: starp datorzinâtnçm un fiziku” (LZA kor.loc. A. Ambainis);167

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA Senâts apsprieda:Jaunievçlamo LZA locekïu kandidatûras un izstrâdâja ieteikumus LZA pilnsapulceiðajâ jautâjumâ;Letonikas otrâ kongresa rezultâtus. Senâts nolçma, pamatojoties uz Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas 2007. gada1. novembra sçdes lçmumu, pieðíirt LZA goda doktora grâdu datorzinâtnçs(Dr.h.c.sc.comp.) Edvînam Karnîtim un Pçterim Rivþam.LZA Senâta sçde 2007. gada 11. decembrî Senâts noklausîjâs ziòojumus:“Latvijas zinâtniskâs ekspedîcijas pçtîjumi Çìiptç” (Dr.arch. B. Dçlands(Deslandes)), “Garîgums un lietiðíums Dþosera piramîdas kompozîcijâ”(Dr.h.c.sc.ing. J. Klçtnieks);“Ilgtspçjîgu, vidi saudzçjoðu augïu un ogu audzçðanas un pârstrâdes tehnoloìijuizstrâde un ievieðana Latvijâ” (Dr.biol. E. Kaufmane); Senâts noklausîjâs:Informâciju par sadarbîbu ar Latvijas Akadçmisko bibliotçku;Informâciju par LZA un LAB pârstâvju viesoðanos Gruzijas Nacionâlajâzinâtòu akadçmijâ.2007. GADÂ PIEÐÍIRTIE LZA ATZINÎBAS RAKSTI2007. gadâ Senâts pieðíîra Atzinîbas rakstus:Skaitïoðanas centra vadîtâjam Elmâram Langem par LZA datorsistçmas izveidi unilggadçju tâs darbîbas nodroðinâðanu un attîstîðanu (8. janvârî)Dr.chem. Irçnai Tutânei par ilggadîgu un rezultatîvu zinâtniski organizatoriskodarbîbu (16. februârî).LZA korespondçtâjloceklei Edîtei Birìelei par bûtisku ieguldîjumu Latvijaszinâtnes organizçðanâ (4. septembrî).168

LZA SENÂTA DARBÎBAZINÂTNISKIE ZIÒOJUMI SENÂTA SÇDÇS 2007. GADÂ16. janvârîLZA korespondçtâjlocekle Ilga JansoneValsts pçtîjumu programmas “Letonika: pçtîjumi par vçsturi, valoduun kultûru” 2006. gada rezultâti2006. gadâ programmas izpildç piedalîjâs 16 zinâtnieku grupas: no LU Latvijasvçstures institûta, LU Latvieðu valodas institûta, LU Literatûras, folkloras un mâkslasinstitûta, LU Filozofijas un socioloìijas institûta, LU Filoloìijas fakultâtes, LUModerno valodu fakultâtes, LU Vçstures un filozofijas fakultâtes, LU Matemâtikas uninformâtikas institûta, Rîgas Pedagoìijas un izglîtîbas vadîbas augstskolas, LMAMâkslas vçstures institûta, Latvijas Kultûras akadçmijas, Daugavpils Universitâtes,Liepâjas Pedagoìijas akadçmijas, Ventspils augstskolas, Rçzeknes augstskolas.Programmas kopçjais finansçjums 2006. gadâ bija 600 000 latu.Atbilstoði programmas mçríim tika veikti pçtîjumi vçsturç, valodniecîbâ,literatûrzinâtnç un folkloristikâ, filozofijâ. Attîstîjâs interdisciplinâri pçtîjumi.Vçstures nozarç galvenâ uzmanîba tika pievçrsta Latvijai Otrâ pasaules kara laikâ,okupâcijas reþîmu politiskajiem, tiesiskajiem, sociâlajiem un çtiskajiem aspektiem,nevardarbîgâs pretoðanâs pieredzei 90. gados, Latvijas etnisko un sociâlpolitiskoprocesu analîzei un vçstures avotu izpçtei un datorizâcijai. Ir publicçta virkne rakstukrâjumu (piem., “Nevardarbîgâ pretoðanâs. Latvijas pieredze”), tiek gatavots izdoðanaiJ. K. Broces “Zîmçjumu un aprakstu” 4. sçjums. Izveidota 1940.–1941. un 1949. gadârepresçto personu datubâze (sk. www.lvi.lv).Valodniecîbas nozarç turpinâts darbs pie Latvijas vietvârdu apzinâðanas, izlokðòuun citu valodas apakðsistçmu materiâlu publicçðanas, bçrnu valodas pçtîjumiem, kâ arîvairâku datubâzu izstrâdes. Publicçts daudzsçjumu vârdnîcas “Latvijas vietvârdi”2. sçj. (ar p burtu), Latvieðu valodas slenga vârdnîca, Skrundas izloksnes apraksts,D. Markus grâmata “Bçrns runâ kultûras pasaulç”. Nodots tipogrâfijâ B. Buðmanespçtîjums “Piena vârdi”, V. Skujiòas pçtîjums “Salikteòi G. Manceïa vârdnîcâ ”Lettus"un krâjumâ “Phraseologia Lettica”". Liela uzmanîba veltîta valodniecîbas mantojumasaglabâðanai, publicçjot ievçrojamo valodnieku rakstu izlases, piem., 2006. g. publicçtaRûdolfa Grabja Darbu izlase, sagatavota divsçjumu Antona Breidaka Darbuizlase.Datorizâcijas laikmetâ tiek domâts arî par starptautiskajâ tîmeklî pieejamuinformâciju. Ðobrîd ir aplûkojama “Latvieðu literârâs valodas vârdnîcas” (1.–8. sçj.,1972–1996) 1. sçj. interneta versija www.ailab.lv, kâ arî tiek strâdâts pie jaunaizguvumudatubâzes izveides un Latvijas nacionâlo reâliju tulkojumu datubâzes.169

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALiteratûrzinâtnç turpinâts apzinât rakstnieku daiïrades nozîmîgâkâs lappuses,strâdâts pie pçtîjuma par latvieðu rakstniecîbu Baltijas kontekstâ, kâ arî turpinâtipçtîjumi par latvieðu teâtri. Iznâkusi A. Vites monogrâfija “Andris Kolbergs”, tiekstrâdâts pie monogrâfiskiem pçtîjumiem “Veronika Strçlerte” un “Rainis un AspazijaKastaòolâ”. Publicçts A. Cimdiòas literatûrzinâtnisko rakstu krâjums “Dzîve tekstâ”.Sagatavots publicçðanai pçtîjums “Latvieðu teâtris. 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija”.Folkloristikâ turpinâts darbs pie kultûrvides un folkloras mijsakarîbu izpçtes,gatavoti publicçðanai novadu folkloras materiâli. Izdots materiâlu krâjums “Senoslaikos Umurgâ”, sagatavota izdoðanai monogrâfija “Sutartines un Baltijas daudzbalsîba”un krâjums “Latvieðu kara dziesmas”, strâdâts pie krâjumiem “Dþûkstesteikas un nostâsti”, “Saldus novada folklora”. Daudz darba ieguldîts skaòu ierakstu,videomateriâlu un fotoattçlu digitalizâcijâ un datubâzu veidoðanâ (sk. www.ailab.lv).Mâkslas vçsturç pçtîta Jelgavas arhitektûra un mâksla. Sagatavots publicçðanaibagâtîgi ilustrçts krâjums “Senâ Jelgava (1652–1944)”, kâ arî izveidots CD-ROM”Jelgava: arhitektûras un mâkslas virtuâlâ rekonstrukcija (16. gs. – 1944)".Filozofijâ galvenâ vçrîba pievçrsta Latvijas kultûrvçsturç un mûsdienâs pastâvoðovçrtîbu sistçmas un intelektuâlo tradîciju atklâsmei, veidojot antoloìijas, izdodotLatvijas un pasaules filozofu apcerçjumus un biogrâfijas, kâ arî publikâcijâs reaìçjotuz mûsdienu aktualitâtçm. Izdota antoloìija “Ideju vçsture Latvijâ” (I, II), M. Kûlesmonogrâfija “Eirodzîve”, M. Vecvagara grâmata “Erich Diehl”. Tiek strâdâts pieantoloìijâm: “Reliìiski filozofiskâs idejas Latvijâ” un “Dzîïu psiholoìija Latvijâ”.Uzmanîba pievçrsta arî dzîvesstâstu pçtniecîbai, publicçjot teorçtisko atziòu krâjumu“Dzîvesstâsti: vçsture, kultûra, sabiedrîba”.Ar filozofijas idejâm sasaucas Daugavpils Universitâtes projekts “Starpkultûrukomunikâcija: Latgale, Latvija, Eiropa”. Tçmâ iederas rakstu krâjums “Bçrns kultûrâ”,kurâ bçrnîbas fenomens pçtîts no daþâdu zinâtòu nozaru viedokïa.2006. gadâ ir publicçti èetri Letonikas I kongresa materiâlu krâjumi: “Plenârsçþumateriâli”, “Valodniecîbas raksti”, “Latvijas un latvieðu identitâtes: kultûra, izziòa,komunikâcija”, “Modernitâte: filozofija, kristîgâs vçrtîbas, mutvârdu vçsture Latvijâ”.Vçl citi kongresa materiâli publicçti zinâtniskajos þurnâlos un rakstu krâjumos.Bez tam valsts pçtîjumu programmas “Letonika” ietvaros ir publicçts vairâk nekâ100 rakstu Latvijas un ârzemju izdevumos, nolasîts tâds pats skaits zinâtnisko referâtu,organizçtas 10 starptautiskas konferences.Ar valsts pçtîjumu programmas atbalstu 2005. g. notika Letonikas I kongress, kaspiesaistîja 525 referentus no 9 valstîm. Ðogad sâkta gatavoðanâs Letonikas II kongresam,kas paredzçts 2007. g. 25., 26. oktobrî Daugavpilî un Liepâjâ, 30.–31. oktobrîRîgâ. Ðie kongresi ïauj apvienot daþâdu humanitâro zinâtòu nozaru zinâtnieku170

LZA SENÂTA DARBÎBAreferâtus vienotâ kopumâ, tâdçjâdi sniedzot sabiedrîbai plaðu priekðstatu par sasniegtohumanitârajâs zinâtnçs, problçmâm un virzîbu.Pateicoties valsts pçtîjumu programmai, pçc ieilguða klusuma posma ir bijisiespçjams piesaistît jaunos zinâtniekus, kuru aktivitâte gan atseviðíos projektos, ganarî kongresu un konferenèu referentu skaitâ ir ievçrojama. Letonikas pçtîjumospiedalîjâs divi bakalaura, 7 maìistra, 20 doktorantûras programmâs studçjoðie Divaszinâtòu doktora disertâcijas ir pieòemtas aizstâvçðanai, trîs jau aizstâvçtas.20. februârîLZA korespondçtâjloceklis Andris Zicmanis,LU Íîmijas fakultâtes dekâns, asoc. prof. Jânis ÐvirkstsÍîmijas speciâlistu sagatavoðana Latvijas UniversitâtçPaðreizçjâ LU Íîmijas fakultâtç íîmijas zinâtòu nozares speciâlistus sagatavokopð 1958. gada – Íîmijas katedras izveidoðanas brîþa LVU Bioloìijas fakultâtç, kurapârtapa par LVU Íîmijas fakultâti 1964. gadâ. Ðobrîd, 2007. gadâ, LU Íîmijasfakultâtç studiju process un zinâtniskais darbs ir organizçts 4 katedrâs un 3 studijucentros. Mâcîbu procesu nodroðina 45 darbinieki, no tiem 25 ir akadçmiskaispersonâls, kuru vidû ir 4 profesori.Akadçmiskajâs studiju programmâs studç ap 300 jaunieðu, profesionâlajâs –ap 100. Pçdçjos èetros gados strauji pieaug studçt griboðo skaits bakalaura studijuprogrammâ, kas nodroðina jau nelielu konkursu, sasniedzot 124 uz 60 budþeta studijuvietâm 2006. gadâ. Maìistra studiju programmâ par budþeta lîdzekïiem imatrikulçvidçji 50 studçt griboðos. Sprieþot pçc studçjoðo intereses maìistra studiju programmâ,vispievilcîgâkâ studçjoðiem ðíiet apvienotâ analîtiskâ un fizikâlâ íîmija, kamseko organiskâ íîmija. Diemþçl studijas sekmîgi beidz ~50% bakalaura un ~75%maìistra programmâ studçjoðo. Bez akadçmiskajâm programmâm – dabaszinâtòubakalaura programma íîmijâ (4 gadi), dabaszinâtòu maìistra programma íîmijâ (2gadi) un íîmijas doktora studiju programma (3 gadi) – LU ir vçl èetras profesionâlostudiju programmas – vidusskolas íîmijas skolotâja, pamatskolas íîmijas skolotâja,vides íîmijas un pârtikas íîmijas profesionâlâ programma (1–1,5 gadi).Bakalaura studiju programmas A daïâ (obligâtajâ daïâ, 60% programmas)studçjoðie vienâdos daudzumos apgûst èetras íîmijas pamata apakðnozares –neorganisko, analîtisko, fizikâlo un organisko íîmiju, katru 14 k.p., kâ arî sâkumâvispârîgo íîmiju (7 k.p.) un augstâko matemâtiku (13 k.p.). Programmas B daïâ(izvçles daïâ, 30% programmas) ir iestrâdâta neliela specializâcija èetrâs augstâkminçtajâs apakðnozarçs, kâ arî pârtikas vai vides íîmijâ. Tâ ietver kursus: Fizika dabas171

LZA ZINÂTNISK UN ORGANIZATORISK DARBÎBAzinâtnçm (5 k.p.), Datoru lietoðana íîmijâ (4 k.p.), Sveðvaloda I, II, III (6 k.p.), Darbaaizsardzîba (2 k.p.), Lielmolekulârie savienojumi (6 k.p.), Dabas resursu un lietiðíâíîmija (4 k.p.), Sadzîves íîmija (2 k.p.), Bioloìiskâ íîmija (4 k.p.), Vispârîgâ pârtikasíîmija (4 k.p.), Heterocikliskie savienojumi (5 k.p.), Organisko savienojumu spektroskopijaspamati (4 k.p.), Kristâlíîmija (3 k.p.) u.c. Specializçti tiek arî studçjoðobakalaura darbi.Daudz pamatîgâka specializâcija notiek maìistra programmâ, kurâ A un B daïassastâda katra 50%. Kaut arî tur iekïauta Neorganiskâ íîmija (4 k.p.), Analîtiskâ íîmija(4 k.p.), Fizikâlâ íîmija (4 k.p.) un Organiskâ íîmija (4 k.p.), kâ arî divi kursa darbi(4 k.p.) un maìistra darbs (20 k.p.), specializçties ïauj lielais izvçles kursu klâsts[Hromatogrâfija (6 k.p.), Elektroíîmiskâs analîzes metodes (6 k.p.), Rentgenmetodesíîmijâ (4 k.p.), Organiskâ sintçze I, II (14 k.p.), Dabasvielu íîmija (5 k.p.), Pârtikasíîmija I, II (4 k.p.), Modernâs pârtikas analîzes metodes (5 k.p.), Íîmijas didaktika I,II (8 k.p.) u.c., ar izvçli 40 k.p. no piedâvâtiem 106]. Tâpçc studçjoðiem ir iespçjamaspecializâcija: neorganiskajâ, analîtiskajâ, fizikâlajâ, organiskajâ, pârtikas, videsíîmijâ un íîmijas didaktikâ.Doktora studiju programmâ lielâkais uzsvars ir uz studçjoðo individuâlozinâtniski pçtniecisko darbu (80 k.p.). Tomçr laiks ir atvçlçts arî apakðnozares vadoðoteorçtisko kursu (íîmijâ) apgûðanai (20 k.p.), literatûras studijâm, publikâciju undisertâcijas rakstîðanai (20 k.p.) u.c. Doktora un maìistra studiju programmu realizâcijanotiek cieðâ sadarbîbâ ar Latvijas zinâtniski pçtnieciskajiem centriem – OSI,RTU NÍI, Tiesu ekspertîþu laboratoriju, Latvijas Vides aìentûru, Nacionâlodiagnostikas centru, a/s “Grindeks” u.c. Tomçr pagaidâm ðajâ programmâ studçjoðoskaits ir pieticîgs.Speciâlisti pçc studiju beigðanas visvairâk strâdâ daþâdos analîtiskos dienestos,mazâk zinâtniskos institûtos, firmâs vai rûpnîcâs, daudzi strâdâ par skolotâjiem skolâs.Daþi absolventi sekmîgi studç tâlâk vai strâdâ ârzemçs (ASV, Zviedrijâ, Francijâ).Trîs absolventi ir kïuvuði par LZA îsteniem locekïiem, citi trîs – par korespondçtâjlocekïiem.Ïoti daudzi ir ieguvuði Dr.chem. zinâtnisko grâdu.LZA îstenais loceklis Valdis KamparsÍîmijas speciâlistu sagatavoðana Rîgas Tehniskajâ universitâtçÍîmijas speciâlistu sagatavoðanu Rîgas Tehniskajâ universitâtç veic Materiâlzinâtnesun lietiðíâs íîmijas fakultâte. Par tâs dibinâðanas gadu var uzskatît 1863. gadu,kad Rîgas Politehnikumâ tika nodibinâta Íîmijas nodaïa. Gadu gaitâ fakultâte bijusigan Latvijas Universitâtes, gan Rîgas Politehniskâ institûta sastâvâ, bet kopð1990. gada ir Rîgas Tehniskâs universitâtes sastâvâ. Fakultâtes struktûru veido172

LZA SENÂTA DARBÎBAdekanâts, centri, institûti un katedras, kuras nav institûtu sastâvâ. Institûtu struktûrusavukârt veido katedras un laboratorijas. Paðreiz fakultâtç ir 3 centri, 7 institûti un 2katedras, kuras neieiet institûtu sastâvâ. Fakultâte realizç studiju programmas:„Íîmija” un „Íîmijas tehnoloìija”. Pietiekami daudz íîmijas un íîmijas tehnoloìijaselementus ietver arî studiju programma „Materiâlzinâtne”, tomçr uzskatît, ka ðajâprogrammâ tiek sagatavoti íîmijas speciâlisti, nevar.Kâ „Íîmijas”, tâ arî „Íîmijas tehnoloìijas” studiju programmas fakultâte veidosaskaòâ ar attiecîgo Eiropas organizâciju rekomendâcijâm, Latvijas likumiem un RTUSenâta lçmumiem. Studiju programmas ir akreditçtas visos lîmeòos: bakalaurs,maìistrs, doktors. Saskaòâ ar ECTN rekomendâcijâm 1. íîmiía izglîtîbas lîmenis irEirobakalaurs, kuru var iegût pçc 180–240 k.p. studiju cikla (3–4 gadu studijas).Rekomendâcijas ietver ne tikai vispârîgus, bet arî visai konkrçtas lietas par studijusaturu, kâ arî prasîbu, lai speciâlo priekðmetu apjoms nebûtu mazâks par 150 k.p., kasmûsu reâlajos apstâkïos 3 gadu laikâ bûtu visai problemâtiski. Nâkoðais, jeb 2. lîmenisir Eiromaìistrs ar 1,5–2 gadu studijâm, bet 3. lîmenis ir doktors ar 3–4 gadu studijâm.Ievçrojot visas kvalitâtes prasîbas, fakultâte realizç 4-gadîgas bakalaura, 2-gadîgasmaìistra un 3-gadîgas doktora studijas programma „Íîmija” un „Íîmijas tehnoloìija”.Studiju programmas nepârtraukti tiek aktualizçtas, tomçr bûtiski uzlabojumivçrojami tikai pçdçjo divu gadu laikâ un tos nodroðina:1) valsts budþeta finansçjuma pieaugums katrai studiju vietai;2) ESF aktivitâte 3.2.3.2, kur realizçjam divus lielos (virs 200 000 Ls) projektus –V. Kampars. „Lietiðío elementu pastiprinâðana studiju programmâ “Íîmija”“ unM. Jure. „RTU studiju programmas „Íîmijas tehnoloìija” pilnveide, ievçrojotBoloòas procesa rekomendâcijas”;3) zinâtnes finansçjuma palielinâðanâs.Bûtiski uzlabojuðies studiju rezultâti 1.kursâ, kur agrâkajos gados atskaitîtostudentu skaits sasniedza pat 50%. Ðogad pçc pirmâs sesijas atskaitâm tikai ap 7%, kasir ïoti maz, jo semestrî bija apjomîgi un smagi íîmijas, fizikas un matemâtikas studijupriekðmeti. Tâdçjâdi var droði apgalvot, ka pçdçjos gados fakultâte komplektçjasnevis ar studentu grupâm, kurâs ir atseviðíi talantîgi studenti, bet ar talantîgustudentu grupâm, kurâs dominç mçríis sasniegt augstu kvalifikâciju izvçlçtajâzinâtnes nozarç. Panâkumi 1. kursâ daïçji skaidrojami ar metodiskâ nodroðinâjumapilnveidoðanu, tomçr pamatâ tas ir izcils atseviðíu vidçjâs izglîtîbas iestâþu darbs.Bakalaura lîmenî studiju programmâs „Íîmija” un „Íîmijas tehnoloìija” paðreizstudç 205 studenti, no kuriem 26 atrodas pçdçjâ kursâ. Pçdçjo gadu prakse râda, kapilnvçrtîga studiju procesa nodroðinâðanai 1. kursâ nepiecieðams uzòemt ap 90 studentu.Tâdâ gadîjumâ varçtu sagaidît, ka ikgadçjais bakalaura grâdu ieguvuðo skaitstuvosies 75. Ir acîmredzams, ka izdalîtais budþeta vietu skaits 225 (vajag 270173

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAvietas) bakalaura studijâm ir nepietiekams un ïaus uzòemt tikai 46 studentus.Tâdçjâdi, ja nekâdi risinâjumi netiks rasti, tad sagaidâms, ka îpaða atbalsta apstâkïosdabaszinâtnçm un inþenierzinâtnçm bakalaura studijâs uzòemto skaits nevis palielinâsies,bet samazinâsies no 90 uz 46. Ar rakstisku aicinâjumu risinât ðo jautâjumuesmu griezies pie J. Èakstes kunga un saòçmis M. Mekðas un prorektora E. Beíerasolîjumus ðo jautâjumu atrisinât.Maìistra lîmenî abâs studiju programmâs kopâ paðreiz studç 38 studenti. Lairealizçtu normâlu uzòemðanu 2007./2008. mâcîbu gadâ, bûtu nepiecieðamas 50 budþetavietas. Paðreiz precîzi ir zinâms tikai budþeta vietu skaits íîmijâ un tas ir 12.Nav grûti aprçíinât arî minimâlo budþeta vietu skaitu maìistrantûrâ nâkotnç. Jabakalaura programmu beigs 75 studenti un 40–50 varçtu stâties maìistrantûrâ,veidojot vienu íîmiíu un vienu tehnologu grupu, tad nepiecieðamais kopçjais budþetavietu skaits 2-gadîgâm studijâm ir vismaz 80.Doktorantûrâ studç 24 cilvçki, un tâds ir arî budþeta vietu skaits. Budþeta vietas iraizpildîtas, un ðogad mums nav doktorantûras beidzçju. Tas nozîmç, ka uzòemtdoktorantûrâ nevarçsim, ja vien netiks atrasti kâdi risinâjumi. Ðajâ gadâ bûtunepiecieðams palielinât doktorantûras budþeta vietu skaitu lîdz 34, bet tuvâkajânâkotnç lîdz 45, rçíinot, ka 30% no maìistrantûras beidzçjiem turpinâs izglîtîbu.Tâdçjâdi normâls budþeta vietu skaits abâs studiju programmâs kopâ bûtu:bakalaura studijâs 320;maìistra studijâs 80;doktora studijâs 50.Fakultâte veic lielu darbu ar skolâm un tuvâkajâ nâkotnç tai nevajadzçtu izjuststudçt gribçtâju trûkumu.„Íîmijas” un „Íîmijas tehnoloìijas” studiju programmu realizâcijâ paðreizpiedalâs 33 mâcîbu spçki, no tiem 18 profesori un asociçtie profesori. Mâcîbu spçkusastâvu nepiecieðams gan papildinât, gan atjauninât. Daudzi varbût arî gribçtu bûtprofesori, bet maz ir to, kas patiesi vçlçtos veikt profesora funkcijas pilnâ apjomâ.Pasniedzçja amata pievilcîgums diemþçl nepieaug. Drîzâk viss notiek otrâdi, jotalantîgiem un aktîviem cilvçkiem ir iespçjas strâdât daþâdos interesantos un labiapmaksâtos projektos, kâ arî strauji attîstît savu zinâtnes vai raþoðanas virzienu.Pasniedzçju personâla veidoðanos ietekmçs arî bâzes finansçjums zinâtnç. Liekas, kaârpus augstskolas joprojâm spçkâ tiek uzturçts mîts, ka pasniedzçjam ir bâzesfinansçjums. Patiesîbâ izglîtîbas nauda seko studentam gluþi tâpat kâ zinâtnes naudalîdz ðim sekoja grantam. Lai situâciju izlîdzinâtu, steidzami ir jâveido bâzesfinansçjums izglîtîbâ.174

LZA SENÂTA DARBÎBAPati zinâtnes daïa fakultâtç attîstâs ïoti strauji un tiek tieði iesaistîta studiju procesâgan ar aparatûru, gan ar speciâlistiem. 2006. gadâ esam iegâdâjuðies dârgas unmodernas iekârtas, kas patiesi nodroðina ïoti augstu pçtniecîbas un studiju lîmeniatseviðíos virzienos. Pamatdarbâ zinâtnisko darbu strâdâ 140 cilvçku, no tiem 15doktoranti un 53 studenti. Vairâku zinâtnisko virzienu finansçjums pârsniedz 100 000Ls/gadâ.Ar visiem uzdevumiem fakultâte pati galâ netiek. Diezgan daudzus tâ veicsadarbîbâ ar citâm institûcijâm: LOSI, CFI, LVKÍI, FEI. Tas ir labi, un tâ bûs arînâkotnç. Tomçr partneriem jâbût lîdzvçrtîgiem. Domâju, ka var droði teikt, kafakultâtç veidojas moderna infrastruktûra, daudzpusîgs un attîstîties spçjîgs kolektîvs,kas spçj un spçs nodroðinât kvalitatîvu íîmiíu izglîtîbu.10. aprîlîLZA korespondçtâjloceklis Juris ÞagarsPar Starptautiskâ Radioastronomijas centra iecerçm kosmosa pçtniecîbasjomâVentspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs (VSRC) tikai divus gadus unèetrus mçneðus atrodas Ventspils augstskolas pârziòâ. Tas tika pâròemts ïoti sliktâstâvoklî, jo pirmos 10–15 neatkarîgâs Latvijas gados zinâtnei bija ïoti mazs finansçjums.Tomçr toreiz ðis objekts tika pasargâts no izlaupîðanas, kaut rekonstrukcijainebija lîdzekïu. Ar Latvijas iestâðanos Eiropas Savienîbâ situâcija ir bûtiskiuzlabojusies, ir pieejami investîciju projekti. Pâròemot VSRC, izanalizçjâm tâ stâvokliun galvenos attîstîbas virzienus. Bija skaidrs, ka tas nevar pastâvçt tikai kâfundamentâlâs zinâtnes centrs, jo lîdzekïu pieejamîba fundamentâliem pçtîjumiemjoprojâm ir ierobeþota. Tâpçc mçs plânojâm, ka VSRC jâdarbojas arî kâ augstâkâsizglîtîbas iestâdei, studentu klâtbûtne ðajâ objektâ ir vitâli nepiecieðama. AttîstotVSRC infrastruktûru un ievieðot arî citas kosmiskâs tehnikas, varçtu veikt darbus, arkuriem daïu lîdzekïu varçtu arî nopelnît (satelîtattçlu, satelîtnavigacijas signâluizmantoðana). Ðobrîd iestrâdes ir trîs virzienos: fundamentâlajâ zinâtnç, kosmiskâsinformâcijas tehnoloìijâs un augstâkâs izglîtîbas – bakalauru un maìistru apmâcîbâ. Irarî trîs bûtiskas problçmas – nauda, cilvçkresursi un infrastruktûra. Pirmais uzdevumspçc objekta pâròemðanas bija remontçt telpas un radît darba vietas, atjaunotpçtniecisko infrastruktûru – to visu laiku pakâpeniski darâm. Uz mûsu nelielo cilvçkuskaitu ðobrîd mums ir divi starptautiski IT projekti, kuros gan esam tâ saucamie“mazie partneri”, viens LZP starpnozaru projekts. Jau 9 gadus realizçjam GPSmonitoringa projektu, ðî darba vçrtîba pieaug lîdz ar novçrojumu rindas pieaugumu.Cilvçkresursu trûkst, tos apmâcâm paði – Ventspils augstskolas Informâciju tehno-175

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAloìiju fakultâtç. Esam licencçjuði piecas studiju programmas, vienu maìistru studijuprogrammu licencçsim maijâ. Mums vienîgajiem Latvijâ ir studiju programma“Satelîtinformâcijas datu apstrâdes sistçmas”. Kosmisko tehnoloìiju apmâcîbaiLatvijâ trûkst profesûras, tâdçï trîs semestrus èetrus kursus docçja viesprofesori nocitâm valstîm, jâteic, ka atsaucîba no ârzemju kolçìu puses ir ïoti laba. Ðâds ceïðejams specialitâtçs, kurâs ir robi pçtniecîbâ un augstâkâs izglîtîbas jomâ. Esamiegâdâjuðies jau divus satelîtattçlu uztverðanas kompleksus, gan ne ar pârâk augstuizðíirðanas spçju, bet iegûstamie attçli ïauj mâcît studentiem apstrâdât tehnoloìijas. Arvienkârðâko uztvçrçju apmâcâm bakalaurus. Pçtâmâs tçmas: ledus situâcijas analîzejûrâs, meþu resursu novçrtçðana, radiometriskâs un telpiskâs kalibrâcijas problçmasu.c.Katru gadu ~0,5 milj. Ls investçjam telpu sakârtoðanai un ðogad ceram tikt galâ arceltniecîbas problçmâm. No aparatûras pagaidâm esam nopirkuði tikai paðu nepiecieðamobâzes aparatûru, liels darbs un lielas problçmas bija ar 30 km optiskâ kabeïaierakðanu no Irbenes lîdz Ventspilij, kur kopâ sanâk trîs ðâdi kabeïi – arî noStokholmas. Kabelis uz Stokholmu ir privâts, par datu pârraidi ðajâ kabelî ir jâmaksâ.Mums Ventspils augstskolâ ir 6,4 Terabaitu datu buferis, reizçm datu nogâdâðana arlidmaðînu izmaksâ lçtâk nekâ sûtît caur kabeli.Mums ir laba sadarbîba ar Aizsardzîbas ministriju, ir noslçgts sadarbîbas lîgumspar lietiðío kosmisko pçtîjumu infrastruktûras izveidi uz radioteleskopa RT–16 bâzes,tas nozîmç, ka Aizsardzîbas ministrija ar 1 milj. eiro dotâciju palîdz mums to atjaunot.Sâkotnçji radîjâm darba telpas, mehâniskâ sistçma vçl gaida renovâciju, toties ðorudendivâm grupâm – teleskopu inþeniersastâva atjaunoðanas grupai un satelîtattçluapstrâdes grupai – bûs normâlas darba telpas. Ðobrîd VSRC galvenâ çka “Kristâls” arîrenovçta tikai no ârpuses, iekðtelpas vçl gaida remontu, bet plâni mums lieli – bûsdemonstrâciju teleskops, arî kupols, laboratorijas studentu praktiskai apmâcîbai.Paredzçti attîstîbas projekti ar ES finansçjumu: Space and Security Knowledge forMatitime Regional development (ar Brçmenes universitâti un paðvaldîbu), tâ irsadarbîba ostu droðîbas jomâ. Sagatavoðanâ ir projekts “Pitons”, kura pirmajâ etapâ(2008.–2010. g) paredzçti ieguldîjumi VSRC attîstîbâ (mehânisko konstrukcijuatjaunoðana), bet jau 2011.–2013. g. sadarbîba ar ESA (Eiropas Kosmosa aìentûra) kâlîdzvçrtîgiem partneriem. Ðî projekta kopçjais apjoms varçtu bût ~15 milj. Ls, tamvajadzçtu bût visas Latvijas projektam. Meksikâ ir uzbûvçts jauns teleskops 120miljonu dolâru vçrtîbâ. Mûsu centra kopçjâ vçrtîba ir ap ~20 miljoni dolâru, bet tas irviens no lielâkajiem un labâkajiem Ziemeïeiropâ. Investçjot vçl daþus miljonusdolâru, tas varçtu ieòemt savu vietu pasaulç. Ðî zinâtne mûsdienâs nav lçta.176

LZA SENÂTA DARBÎBADr.habil.med. Osvalds PlepisVestibulârâ aparâta pârbaudes kritçriji kosmonautiemVestibulârais aparâts (VA) ir maòu orgâns cilvçka un dzîvnieku mugurkaulniekuiekðçjâ ausî, kas uztver íermeòa stâvokïa maiòas un nodroðina lîdzsvara saglabâðanu,bet anatomiski atrodas galvaskausa kaulos. Tas reaìç uz lineâriem un leòíiskiempaâtrinâjumiem, bet lidojuma laikâ kosmosâ tieðâ veidâ nav novçrtçjams. Vestibulârâaparâta darbîbas ietekme uz cilvçku izpauþas daþâdu organisma reakciju veidâ,piemçram, kâ sirdsdarbîbas ritma (âtruma, frekvences) izmaiòas, asinsrites unasinsspiediena svârstîbas, kâ arî svîðana, slikta dûða, vemðana.Tâdçï vispirms bija jâizveido modelis, kas ïautu ar citu organisma funkcijudarbîbas kritçriju palîdzîbu izvçrtçt vestibulârâ aparâta darbîbu. Zinâtnisko pçtîjumurezultâtâ tika pamatots vestibulârâs sistçmas pamatjçdziens.Izrâdîjâs, ka vestibulârâs sistçmas informatîvâkais kritçrijs ir intracerebrâlâsasinsrites izmaiòu parametrs – reoencefalogrammas amplitûda (reogrâfiskais indekss),kurð raksturo kinetozes attîstîbas procesu. Reoencefalogrammu analîzei tika izstrâdâtijauni spektroskopijas un kroskorelâcijas kritçriji vestibulârâs sistçmas stâvokïanovçrtçðanai ekstremâlo faktoru (kosmosa) iedarbîbas gadîjumos, teorçtiski pamatotaun praktiski realizçta ir automatizçtâ sistçma profesionâlai cilvçku atlasei. Atlasespamatâ tika izmantots “vestibulârâs sistçmas stabilitâtes integrâlais parametrs pçcreoencefalogrâfijas datiem”. Ar integrâlâ parametra palîdzîbu tika novçrtçtas vestibulârâssistçmas izmaiòas asins donoriem, hipodinamijas eksperimenta dalîbniekiemrehabilitâcijas periodâ, slimniekiem ar vestibulârâ aparâta patoloìiju pirms, pçc unârstçðanas laikâ. Pârbaudîti un akceptçti medikamenti Bemitîls, Vertigoheel, trîsamînaðíîdums (trisaminum) vestibulârâs sistçmas disfunkciju koriìçðanai un ârstçðanai.8. maijâLZA îstenais loceklis Juris EkmanisAlternatîvâs enerìijas pielietojuma perspektîvas LatvijâÐoreiz ziòojums bûs par nâkotni. Par enerìçtiku daudz runâ, jau drîzâ nâkotnç tasbûs mûsu izdzîvoðanas jautâjums. Mçs gribam lçtu, “zaïu” un droðu enerìiju, bet ðîstrîs lietas kopâ savienot nav iespçjams, un ðis jautâjums jârisina visiem kâkompromiss. Enerìija var bût lçta, ja taupâm, ja izmantojam jaunâs tehnoloìijas,piemçram, pçrkam automobili, kas tçrç mazâk degvielas, ierîkojam apkuri, kas tçrçmazâk. “Zaïâ” enerìija nozîmç, ka maksimâli samazinâm “siltumnîcas efektu”, droðaenerìija – tad, ja gribam, lai tâ bûtu vienmçr pieejama, kâ tas Latvijâ vienmçr ir bijis.Bet ðî droðîba maksâ dârgi. Kas notiek pasaulç? Pasaules Enerìçtikas padome paredz,177

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAka nâkotnç varçtu ïoti pieaugt ogïu izmantoðana, jo to krâjumi vçl ir pietiekami uncena neaug tik strauji kâ naftas un gâzes cenas. Protams, saglabâsies arî kodolenerìijaun nafta. Zaïâ enerìija nebût nav tik tîra, kâ to traktç þurnâlisti. Gâzu emisija, protams,ir atkarîga no kurinâmâ veida, bet, ja vçja ìenerators ir no tçrauda kausçjuma, tadjâatceras, ka tçrauda raþoðanâ ir bijis vides piesâròojums. Ìeneratora kolonna ir nobetona, bet cementa raþoðana ir process, kurâ ir îpaði daudz kaitîgo izmeðu. Tâtad zaïâenerìija, ja novçrtç arî tehnoloìiskos procesus, nemaz tik zaïa un tîra nav. No visiemenerìijas veidiem vistîrâkâ ir kodolenerìija – vismazâkâ masa un kurinâmâ daudzums.Protams, ja tiek atrisinâta atstrâdâtâs kodoldegvielas glabâðana.Latvija pati spçj nodroðinât tikai 35% no sava patçriòa. Elektroenerìiju saòemamno Lietuvas un Igaunijas, dabasgâzi un ogles no Krievijas un NVS valstîm. Importçtieenergoresursi sastâda 65%. No vietçjiem energoresursiem visbieþâk izmantotais irkoksne – tâtad nokurinâm savus meþus. Igaunija un Lietuva enerìiju arî eksportç,Latvija ir vissliktâkâ stâvoklî. Varam ieviest jaunas tehnoloìijas, varam vairâkizmantot atjaunojamos resursus – koksni, vçju, hidroresursus un biogâzi. Protams, tasir jâdara, bet 2005. gadâ saraþotâ vçja enerìija, piemçram, spçj nodroðinât vienasdienas patçriòu Latvijâ, mazâs hidroelektrostacijas, kuras sabûvçtas gandrîz tik daudz,cik mazâs upes atïauj, – divu dienu patçriòu. Tâtad enerìijas problçmu atjaunojamieenergoresursi neatrisina. Vienîgais reâlais risinâjums ir atomenerìija, no kâ daudzibaidâs. Francijâ 70% enerìijas nodroðina AES, atomenerìijas îpatsvars enerìijasraþoðanâ pasaulç kopumâ ir 69,6%. Tas ir mîts, ka tagad jaunas AES vairs nebûvç,bûvç, un droðîbas jautâjumus var atrisinât. Jautâjums, vai Latvija piedalîsies jaunâsAES bûvniecîbâ Ignalînâ. Kopð tâ brîþa, kad triju Baltijas valstu premjeri parakstîjavienoðanos par bûvniecîbu, situâcija ir kardinâli mainîjusies, ir iesaistîjuðies investori,kas pârvçrð ðo projektu par biznesa projektu. Tâdçï jâdomâ, vai bûvçt ogïu staciju, vaigâzes staciju. Enerìijas pieprasîjums Latvijâ aug par 10% gadâ, jau ~2010. gadâLatvijâ bûs enerìijas krîze. Maija beigâs valdîbas darba grupai ir jâdod slçdziens, kodarît. Ir valsts programma, lai radîtu perspektîvu tuvâkai nâkotnei.LZA korespondçtâjloceklis Leonîds RibickisZinâtniskâ pçtniecîba un speciâlistu sagatavoðana enerìçtikas nozarçRîgas Tehniskajâ universitâtçFosilâ kurinâmâ pieaugoðais patçriòð un pieejamo krâjumu izsîkums rada akûtuproblçmu, kuras risinâðanâ ir divi galvenie virzieni: 1) jaunu alternatîvu enerìijaspârveidoðanas veidu izstrâde un izmantoðana; 2) visu iegûstamo enerìijas veidutaupîga izmantoðana, lietojot vismodernâkâs tehnoloìijas un materiâlus. Atslçgastehnoloìija elektroenerìijas taupîgâ izmantoðanâ ir spçka elektronika, kas spçj daudz,bet sabiedrîba par to ir maz informçta.178

LZA SENÂTA DARBÎBARîgas Tehniskajâ universitâtç (RTU) zinâtniskâ pçtniecîba enerìçtikas jomâ tiekveikta Enerìçtikas un elektrotehnikas fakultâtes (EEF) trijos institûtos, Bûvniecîbasfakultâtç (BF), Transporta un maðînzinîbu fakultâtç (TMF), Materiâlzinâtnes unlietiðíâs íîmijas fakultâtç (MLÍF). Lielâkâ zinâtniskâ kapacitâte akadçmiskâ unzinâtniskâ personâla, kâ arî studentu skaita ziòâ ir RTU EEF Enerìçtikas institûtâ.Pçtîjumu jomas te ir saistîtas ar elektroenerìijas izstrâdi spçkstacijâs, tâs pârvadi unsadali. Lielâkie sasniegumi ir energosistçmu releju aizsardzîbas sistçmu izstrâdç unpraktiskâ realizâcijâ.Pçtîjumi elektroenerìijas efektîvâ izmantoðanâ elektroiekârtâs un tehnoloìiskosprocesos tiek veikti RTU EEF Industriâlâs elektronikas un elektrotehnikas institûtâ(IEEI), ko vada prof. L.Ribickis.IEEI pçtnieki ir guvuði atzîstamus panâkumus regulçjamu energotaupoðu elektropiedziòassistçmu izstrâdç; pusvadîtâju pârveidotâju spçka un vadîbas sistçmu izpçtç;jaunu elektrisko maðînu un elektromehânisko pârveidotâju izstrâdç; alternatîvoenerìijas avotu (vçjð, saule, ûdeòradis) energoiekârtu izstrâdç un spçka elektronikaspârveidotâju optimizâcijâ, kâ arî jaunu interaktîvu apmâcîbas metoþu izveidçelektrotehnikâ.Prof. L. Ribickis jau 40 gadus veic pçtniecisko darbu elektrotehnikas apakðnozarç,it îpaði energoelektrotehnikâ, elektromehânikâ un elektrotehnoloìiju datorvadîbâ.Darbîbas rezultâti publicçti 285 zinâtniskos darbos, no kuriem vairâk nekâ 50 irizgudrojumi un patenti, kâ arî 10 monogrâfijas.Augstâkâ izglîtîba enerìçtikas nozarç RTU tiek realizçta bakalaura, maìistra undoktora studiju programmâs elektroenerìçtikâ un elektrotehnikâ EEF, bet siltumtehnikâTMF un BF. RTU enerìçtikas programmâs kopâ studç ap 1300 bakalaurantu,maìistrantu un doktorantu. Pçdçjos piecos gados vidçji gadâ tiek aizstâvçti seðipromocijas darbi.Prof. L. Ribickis aktîvi darbojas zinâtniskâ darba organizçðanâ RTU, Latvijâ unstarptautiski. RTU EEF IEEI ir izveidota Ûdeòraþa energoiekârtu pçtniecîbaslaboratorija, kas jau sadarbojas ar LU CFI un Turînas Politehnisko universitâti. RTUElektronikas un telekomunikâciju fakultâtes telpâs ar Phare projekta palîdzîbuizveidota Latvijas Elektromagnçtiskâs saderîbas (EMS) testçðanas un pçtniecîbaslaboratorija, kas ïauj attîstît jaunu apakðnozari arî enerìçtikas zinâtnç.Prof. L. Ribickis ir bijis 15 starptautisku zinâtnisku konferenèu orgkomitejupriekðsçdçtâjs vai loceklis, Eiropas Energoelektronikas asociâcijas valdes loceklis, vçlpiedalâs 10 daþâdu zinâtnisku un profesionâlu organizâciju vadîbâ vai ir to biedrs.Nâkotnes plâni saistâs ar pçtîjumu turpinâðanu energotaupoðu elektroiekârtuizstrâdç, EMS pçtîjumu attîstîbu Latvijâ, mâkslîgâ intelekta un ekspertu sistçmuievieðanu elektrotehnoloìiju iekârtâs, kâ arî alternatîvo energoiekârtu spçka elektronikaspârveidotâju pilnveidoðanu, izmantojot jaunus pusvadîtâju materiâlus.179

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA12. jûnijâLZA korespondçtâjloceklis Andris ZicmanisNetradicionâlâs metodes organiskajâ sintçzçZiòojumâ iekïautos autora veiktos pçtîjumus nosacîti var iedalît èetros virzienos:1) uz medicînu orientçtie pçtîjumi (1965–1985);2) ar polimçriem saistîtie reaìenti un katalizatori (1980–1995);3) polimerizçties spçjîgâs virsmas aktîvâs vielas (1993–2003);4) jonu ðíidrumi (2004 – paðlaik).1. Agrînajâ periodâ un ilgu laiku pçc tam pçtîjumi saistîjâs ar potenciâluârstniecîbas vielu vai materiâlu radîðanu. Vispirms tie bija 1,3-indandiona aminoatvasinâjumi– vielas ar pretkrampju, anestezçjoðu un analìçtisku iedarbîbu. Tamsekoja lîdzdalîba ârstnieciskâs vielas Fenibuta raþoðanas tehnoloìijas izstrâdç, kururaþo un lieto vçl ðodien kâ trankvilizatoru trauksmaini neirotisku stâvokïu, stresa u.c.ârstçðanai. Vçlâkos gados jau patstâvîgi tiek veikti pçtîjumi par mikronesçjiemdzîvnieku un cilvçka virsmas atkarîgo ðûnu kultivçðanai suspensijâs medicîniskâs unbiotehnoloìijas rûpniecîbas vajadzîbâm.2. Ar polimçriem saistîtie reaìenti un katalizatori 15 gadus ir autora uzmanîbaslokâ. Ðai virzienâ veikta klasisko jonîtu uzlaboðana un nomenklatûras paplaðinâðana,izdarot izmaiòas jonîtu raþoðanas tehnoloìijâs, izstrâdâjot jaunas to analîþu metodes,piesaistot heterocikliskos savienojumus pie ðíçrsðûtiem polimçriem vai realizçjotheterociklu sintçzes tieði uz polimçra matricas, kâ arî veikta jaunu amfotçro jonîtuizveide, alkilçjot aminopolimçrus. Pie polimçra saistîtu reaìentu (PR) un katalizatoru(PK) sintçzçs izmantotas anjonu apmaiòas reakcijas un polimçra funkcionâlo grupumodificçðanas pieejas. PR un PK ir plaði lietoti visdaþâdâkajâs organisko vielusintçzçs, kas ietver oksidçðanas, reducçðanas, acilçðanas, kondensâcijas u.c. reakcijas.Nozîmîgâkie sasniegumi PR un PK lietoðanâ ir liela skaita organisko reakciju izpildear augstiem iznâkumiem, lietojot PR un PK kolbâs, reaktoros un kolonnâs, parastocaurplûdes kolonnu aizstâðana ar pulsâcijas kolonnâm, matricas îpaðâs ietekmes uzreakciju norisi veiksmîga izmantoðana, kâ arî reakciju veikðana div-, trîs- un patèetrfâzu sistçmâs.3. Polimerizçties spçjîgâs virsmas aktîvâs vielas (PVAV) pçtîtas saistîbâ ar lateksu(sîku polimçru lodîðu) kvalitâtes uzlaboðanu, lai tie kïûtu stabilâki, ilgstoði uzglabâjotvai ekstremâlos apstâkïos (sasalstot, paaugstinâtâ temperatûrâ, augstu neorganiskovielu koncentrâciju klâtienç u.tml.). Ðim nolûkam izmantoti galvenokârt maleînskâbesatvasinâjumi, kuri labâk stâjas reakcijâs ar citiem monomçriem nekâ paði ar sevi, untâpçc ar tiem ir çrti modificçt lateksu lodîðu virsmu. Pçtîti gan maleînskâbes pusesteri,pusamîdi un to sâïi, kas gatavoti no maleînskâbes anhidrîda, gan maleînskâbes180

LZA SENÂTA DARBÎBAdiesteri, amidesteri un diamîdi, kuru iegûðanai lietotas vai nu karboksilgrupasaktivâcijas, vai izoimîdu izmantoðanas metodes. Maleînskâbes rindas PVAVizmantoðana tieðâm uzlabo polistirola, poliesteru u.c. lateksu kvalitâti, un to kovalentâpiesaistîðanâs pie polimçra virsmas atïauj iegût labas kvalitâtes lateksu lodîðu virsmassegumu ar virsmas aktîvâm grupâm, kas savukârt stabilizç lateksus, sagatavojot tosdarbam pat ekstremâlos apstâkïos.4. Jonu ðíidrumi ir daudzsoloði ðíîdinâtâji, ar ko mûsdienâs cenðas aizstâtmolekulâros ðíidrumus – parastos organiskos ðíîdinâtâjus. Mûsu darbos noskaidromaz izpçtîto jonu ðíidrumu ietekmi uz ambidento anjonu reakcijas spçju unmolekulârajâm pârgrupçðanâs reakcijâm. Paðlaik tiek pçtîtas ambidento anjonualkilçðanas reakciju, kâ arî Frîsa un Klaizena pârgrupçðanâs reakciju likumîbas jonuðíidrumu vidçs. Ir izdevies noskaidrot, ka vairums reakciju jonu ðíidrumos notiekâtrâk nekâ organiskajos ðíîdinâtâjos un ka reakciju rezultâtâ rodas citâda produktuizomçru attiecîba nekâ organiskajos ðíîdinâtâjos, ja reakciju rezultâtâ var veidotiesdaþâdi izomçri. Vienlaikus ir parâdîts, ka jonu ðíidrumiem piemît nivelçjoðs efekts uzreakcijas dalîbnieku savstarpçjâm iedarbîbâm un ka jonu ðíidrumi paði var kalpot arîgan kâ reaìenti, gan reakciju katalizatori.4. septembrîLZA korespondçtâjlocekle Ilga JansoneLetonika un pçtîjumi latvieðu valodniecîbâAkadçmiskâs darbîbas pârskata tçzes1. Balstoties uz Letonikas mçríi – zinâtniski pamatotu jaunu atziòu izstrâdâðanapar latvieðu valodu, Latvijas vçsturi un kultûru, lai attîstîtu humanitâro zinâtòu jomas,kas veido nâcijas vienotîbu un kultûras identitâti, aizstâv cilvçciskâs pamatvçrtîbas undara to ar kolektîvâs atmiòas un nâkotnes redzçjuma palîdzîbu, – katrs pçtîjumsvalodniecîbâ gan sinhroniskâ, gan diahroniskâ aspektâ var tikt uzlûkots par Letonikassastâvdaïu.2. Akadçmiskâs darbîbas galvenie pçtîjuma virzieni, kas iekïaujas arî kopçjâLetonikas pçtîjumu klâstâ, ir: 1) latvieðu valodas leksikas izpçte tematisko grupuietvaros semantikas, areâlajâ un cilmes aspektâ, 2) latvieðu valodas kontaktu pçtîjumi(baltu un Baltijas jûras somu, baltu un ìermâòu, baltu un slâvu, baltu un româòukontakti).3. Analizçjot latvieðu valodas leksiku no valodniecîbas, loìikas, filozofijas unpsiholoìijas viedokïa, iespçjams pievçrsties nominâcijas aspektam un izdalît divasvârdrades grupas pçc to motivçjoðâm pazîmçm: cilvçka darbîbas rezultâtâ raduðies181

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBApriekðmetu nosaukumi tiek veidoti, balstoties uz pazîmçm, kas 1) saistîtas ar paðapriekðmeta , lietas raksturîgâm îpaðîbâm; 2) saistîtas ar cilvçka darbîbu, kuras rezultâtâpriekðmets, lieta ir radies; neatkarîgi no cilvçku darbîbas pastâvoðu priekðmetu, dabasobjektu nosaukumi tiek veidoti, balstoties uz pazîmçm, kas 1) raksturo ðo priekðmetu,dabas objektu; 2) raksturo priekðmeta, dabas objekta atraðanâs (augðanas, dzîvoðanas)vietu.4. Latvieðu valodâ, îpaði latvieðu valodas izloksnçs, vçrojami vienâdi nosaukumiattâlos apgabalos, piemçram, Lejaskurzemç un Latgalç. Lai rastu zinâtniskuizskaidrojumu ðâdai parâdîbai, ir nepiecieðami kompleksi valodnieku, arheologu,etnogrâfu, etniskâs vçstures speciâlistu pçtîjumi, kas ïautu apðaubît lîdz ðim valdoðouzskatu par ðo nosaukumu atðíirîgo aizgûðanas ceïu (Latgalç – tieði no slâvu valodâm,Lejaskurzemç – ar lietuvieðu valodas starpniecîbu).5. Latvieðu valodâ ir liels skaits aizguvumu no Baltijas jûras somu valodâm, kaszinâmi lielâkai daïai runâtâju, kâ arî virkne tâdu aizguvumu no ðîm valodâm, kassastopami tikai ierobeþotâ areâlâ (Ziemeïkurzemç, Ziemeïvidzemç, Gaujas unDaugavas lejtecç, Ludzas un Bauskas apkârtnç). Ierobeþotas izplatîbas aizguvumisniedz vçrtîgas liecîbas gan par valodas vçsturi, gan par etniskâs vçstures jautâjumiem.6. Latvijas vietvârdi (îpaði makrotoponîmi) kâ senâkâ leksikas sastâvdaïajoprojâm sniedz jaunas atziòas valodas un etniskâs vçstures jautâjumu skaidroðanâ,îpaði, ja izmantojam visus pieejamos onomastikas materiâlus (arhîvu dokumentus,ceïotâju aprakstus un kartes, îpaði veidotas kartotçkas u. tml.).LZA korespondçtâjlocekle Ausma CimdiòaLetonika un tâs iesaiste Eiropas tematiskajos tîklosValsts LETONIKAS programmas projekts „KULTÛRA UN VARA: mijiedarbeslatvieðu valodâ, literatûrâ un folklorâ” (vad. Ausma Cimdiòa).Projekta mçríis: Sistemâtiski pçtît un apzinât varas, kreativitâtes un kultûraspretmetus un mijiedarbi latvieðu literatûrâ un kultûrâ, sâkot ar tradicionâlo kultûru lîdzmûsdienâm.Darbîbas virzieni un tematiskâs grupasGalvenais izpçtes objekts ir teksts (rakstîts vai runâts), kâ arî kultûrainava,monumenti un atseviðíi mûzikas þanri (himnas, militârie marði) kâ specifiski kultûrasun varas simboli un identitâðu manifesti. Atbilstoði pçtnieku zinâtniskai kompetencei,konkrçtie darba uzdevumi tiek veikti sekojoðâs caurviju tematiskâs grupâs.Vara un nacionâlâ kultûridentitâte, varas semiotika un simbolika. Varas zîmes unvaloda tradicionâlajâ un mûsdienu kultûrâ. Mîts un ideoloìija kâ kultûras un varas182

LZA SENÂTA DARBÎBAfenomeni. Dzimsocialitâte, kreativitâte un totalitârisms. Disidentisms, rezistence unkultûra kâ sacelðanâs.Sveðu varu un kultûru asimilâcijas pieredze Latvijâ. Krievu literatûra un kultûraLatvijâ un latvieðu kultûras motîvi Latvijas krievu kopienas kultûrvidç. Vâcbaltu varasun kultûras fenomens Latvijâ. Antîkâ mitoloìija un kultûra Latvijas valsts un kultûrasidentitâtes veidoðanâs sâkotnç un mûsdienâs.Literârâ jaunrade un valodas un literatûras didaktika. Vara, varonîba, uzvara un(anti)varonis latvieðu literatûrâ un kultûrâ. Literatûra (teksts) kâ jaunrade, kâ varas,ideoloìijas un socializâcijas instruments publiskajâ telpâ un latvieðu valodas unliteratûras apguvç skolâ.Latvijas jaunâkâ literatûra: sociâlâ realitâte un teksts. Laikmeta sabiedrisko noriðuatspulgi jaunâkajâ latvieðu literatûrâ (sociâlpolitiskâs sistçmas maiòa, valsts atjaunotne,integrâcija Eiropas Savienîbâ).Nozîmîgâko pçtîjumu rezultâtu apkopojums publikâcijâs (grâmatas, 2006.–2007.)Latvijas un latvieðu identitâtes: kultûra, izziòa, komunikâcija. Letonikas1. kongresa materiâli (galvenâ redaktore un lîdzautore A. Cimdiòa). LZA, 2006.150 lpp.Cimdiòa A. En Nombre de la Libertad. Biografia de Vaira Vîíe-Freiberga,Presidenta de Letonina. R.: Jumava, 2006 [speciâli spâòu izdevumam sarakstîtanodaïa „Mûþîgie donkihoti” par Latvijas un Spânijas kultûras sakariem].Power and Culture: Hegemony, Interaction, Dissent. Ed. and introduced byA. Cimdina. J. Osmond: Edizioni Plus, Universita di Pisa, 2006. 177 p.Power and Culture: Identitity, Ideology and Representation Dissent. Ed. and introducedby A.Cimdina. J. Osmond: Edizioni Plus, Universita di Pisa.Cimdiòa A. Dzîve tekstâ. Raksti par literatûru. R.: Atçna, 2006. 215 lpp.Jaunâkâ latvieðu literatûra: þanru pârskati, teorija, kritika. A. Upîða konferencesmateriâli. [Sast. un galvenâ redaktore A. Cimdiòa]. R.: LU Akadçmiskais apgâds,2007. 98 lpp.Andrejs Pumpurs. Bearslayer. The Latvian Legend. Eds. A. Cropley, A. Cimdina.R.: LU Akadçmiskais apgâds, 2007. 366 p. [Akadçmiskais izdevums ar ievadu unzinâtniskiem komentâriem]Kultûra un vara. Raksti par valodu, literatûru, tradicionâlo kultûru. [Sast. ungalvenâ redaktore J. Kursîte]. R.: LU Akadçmiskais apgâds, 2007. 154 lpp.100 Latvijas sievietes: kultûra un politika. Enciklopçdija. Sast. un galvenâ redaktoreA. Cimdiòa. R.: LU Akadçmiskais apgâds (sagatavoðanâ).183

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA16. oktobrîLZA korespondçtâjloceklis Anatolijs ÐaripoProteînu degradâcija – noârdît, lai dzîvotuLatvijas Biomedicînas centrâ Dr. Anatolija Ðaripo vadîtâ grupa kopð 1994. gadanodarbojas ar pçtîjumiem proteînu degradâcijas jomâ, tos veic sadarbîbâ ar 9 citâmgrupâm no Zviedrijas, Vâcijas, Austrâlijas, Spânijas, Itâlijas, Lielbritânijas un Latvijas.Ðo pçtîjumu rezultâtâ Latvijâ ir izveidots jauns perspektîvs zinâtnisks un praktisksvirziens, kas apvieno molekulâras bioloìijas, imunoloìijas, virusoloìijas un modernâsbiotehnoloìijas metodes.Autors ziòo par darbiem, kuri saistîti ar vîrusu un saimnieka imûnsistçmasmijiedarbîbu proteînu specifiskâs degradâcijas jomâ. Rezultâti tika publicçti 1997. g.Proceedings of National Academy of Sciences USA un 1998. g. Nature Medicineþurnâlos. Arî nâkamie autora zinâtniskie raksti tika publicçti starptautiskos izdevumosar augstu IF (impact factor). Ziòojuma beigâs autors stâsta par pçdçjo divu gadupçtîjumu rezultâtu praktisko lietojumu jaunu pretvçþa zâïu atlasei, izmantojot proteînudegradâcijas bloíçðanu.Proteînu proteasomâlas degradâcijas vieta vîrusa infekcijâ un imûnâ atbildçUbikvitîna-proteasomas proteînu degradâcijas sistçmai (UPD) ir centrâlâ lomapeptîda antigçnu prezentâcijâ un imûnâ atbildç (Ciechanover, 2004). Òemot vçrâ UPDcikla milzîgo nozîmi, nav pârsteidzoði, ka ðûnas parazîti – vîrusi un baktçrijas – irattîstîjuði daþâdas stratçìijas, lai iejauktos ðajâ proteolîtiskajâ maðînâ (Loureiro,Ploegh, 2006). Viens no interesantâkiem proteîniem, kuri ietekmç ubikvitîna-proteasomasciklu, ir Epðteina–Barra vîrusa (EBV) kodola antigçns (EBNA) 1.Epðteina–Barra vîruss un EBNA1 (1994–2004)Epðteina–Barra vîruss ir gamma-herpesvîruss, kurð inficç cilvçkus, un lielâkajâdaïâ gadîjumu infekcija noved pie vîrusa latentitâtes indivîda visa mûþa garumâ. Pçcprimâras nazofaringeâlâs epitçlija ðûnu citolîtiskas infekcijas EBV inficç B limfocîtus,kuros attîstâs latenta infekcija. EBV var izveidot trîs latentitâtes tipus (I, II un III), nokuriem katru raksturo specifiska latento proteînu ekspresija.Viens no ðiem proteîniem, EBNA1 tiek ekspresçts visâs trijâs latentitâtes formâsun ir vienîgais no vîrusa proteîniem, kas absolûti nepiecieðams latentitâtes uzturçðanai.Latentâs infekcijas laikâ EBV genoms replicçjas kâ episoma. Pirmâ EBNA1 funkcijair nodroðinât vîrusa replikâciju, in trans saistoties ar vîrusa oriP. Cita zinâma EBNA1funkcija ir vîrusa promotera Qp regulâcija, kas ir atbildîga par latentâtes uzturçðanu unpârslçgðanu EBV infekcijas cikla laikâ.184

LZA SENÂTA DARBÎBAEBNA1 ir arî starp nedaudzajiem proteîniem, kas tiek detektçts daþâs ar EBVsaistîtajâs vçþa saslimðanâs. Tâdçjâdi tas var tikt iesaistîts saimniekðûnas immortalizâcijasun transformâcijas procesos.Zinâðanas par EBNA1 lîdzîgu proteînu degradâciju ir nozîmîgas, lai saprastulikumsakarîbas, kas modulç -herpesvîrusu infekciju un persistenci, kâ arî imûnatbildesmodulâciju pret ðo vîrusu. Mçs demonstrçjâm, ka EBNA1 peptîda antigçnuprezentâcija ir supresçta (Levitskaya, Sharipo, Ciechanover, Masucci, 1997), lai ganCD8+ T limfocîti pret EBV EBNA1 var tikt aktivçti cilvçkos (Blake, 1997). Iemesls,kâpçc antigçnu prezentâcija nenotiek, ir acîmredzami meklçjams faktâ, ka EBNA1proteîna iekðçjais glicîna-alanîna bagâtais atkârtojums bloíç paða proteîna proteasomasdegradâciju.EBNA1 proteîns satur neparastu strukturâlu domçnu, 238 aminoskâbes garuiekðçju glicîna–alanîna bagâtu rajonu (GAR). Ðis atkârtojums in cis inhibç endogçnuantigçnu prezentâciju MHC I klases citotoksiskajiem T limfocîtiem (CTLs)(Levitskaya, 1995), un, kâ mçs pierâdîjâm, tas inhibç in vitro specifisku substrâtuproteasomas degradâciju (Levitskaya, 1997). Lîdz ðim tas ir vienîgais zinâmaiscis-darbojoðais elements, kas ietekmç ubikvitîna–proteasomas degradâcijas maðinçriju,to inhibçjot.Mehânisms, kâ GAR ietekmç ubikvitîna–proteasomas proteînu degradâciju, tikatâlâk pçtîts, izmantojot labi zinâmu ðî proteolîtiskâ cikla mçrísubstrâtu – transkripcijasfaktora NF-B inhibitoru IkB (Sharipo, 1998). Oktamçra GAR atkârtojums –GGAGAGAG – tika identificçts kâ minimâlâ sekvence, kas nepiecieðama ðî proteînasignâlinducçtas degradâcijas inhibçðanai. IkB himçra, kas saturçja ðâdu sekvenci,tika fosforilçta un ubikvitinçta pçc TNF iedarbîbas, taèu pçc tam tâ atbrîvojâs noNF-B kompleksa, bet nesaistîjâs ar proteasomu. Bez tam ðâda minimâla motîvainsercija daþâdos IkB rajonos samazinâja ðî proteîna degradâciju in vivo, norâdot uzGAR konstitutîvu, dominantnegatîvu efektu. Ðo eksperimentu rezultâtâ tika identificçtsdegradâcijas cikla posms, kuru GAR ietekmç, jo gly-ala saturuðo un ubikvitinçtomçrísubstrâtu proteasoma vairs neatpazina.Tâlâk tika pârbaudîts, kâdas strukturâlas izmaiòas GAR inducç mçríproteînâ,padarot tâ struktûru rezistentu poliubikvitîna inducçtai proteîna natîvâs struktûrasdestabilizâcijai. Tika demonstrçts, ka GAR neietekmç IB gly-ala himçrproteînastabilitâti. Tâdçjâdi tika demonstrçts, ka GAR inhibçðanas efekts nav saistîts armçríproteîna molekulas strukturâlâm izmaiòâm (Leonchiks, 1998).EBV prototipa B95.8 kodçtâ EBNA1 GAR 238 aminoskabju domçna analîzenorâdîja uz daþâdu oktamçra motîvu variantu klâtbûtni ðajâ atkârtojumâ. Lîdzîgimotîvi ir sastopami arî citos EBNA1 homologos proteînos no citiem gammaherpesvîrusiem.Visbieþâk pârstâvçtie oktamçri izrâdîjâs arî vislabâkie IB mçríproteînaproteasomas degradâcijas inhibitori in vivo.185

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBATika arî norâdîts uz sakarîbu starp attâlumu un inhibitoro efektu paðâ GAR.Inhibitorais efekts samazinâjâs, kad attâlums starp alanîniem tika palielinâts lîdz 3aminoskâbçm, un pat pilnîgi pazuda, kad tika radîti mâkslîgi motîvi ar 4 glicînugariem speiseriem. Cita maza un hidrofoba aminoskâbe – valîns – var aizvietotalanînu atkârtojumâ bez inhibitorâ efekta zuduma, norâdot uz hidrofobas virsmasnepiecieðamîbu, kura jâveido vismaz trim hidrofobâm aminoskâbçm oktamçrâ(Sharipo, 2000, 2002).Visdrîzâk glicîna speiseri starp alanîniem ir nepiecieðami, lai veidotu regulâruhidrofobu aminoskâbju izvietojumu un tâdçjâdi formçtu hidrofobu virsmu, kura bûtueksponçta polipeptîdu íçdes vienâ pusç. Iespçjams, ka attâlums starp alanîniem irkritisks ðâdas konformâcijas pastâvçðanâ.Kopumâ: 1) ir demonstrçti noteikti strukturâli motîvi, kas nepiecieðami inhibitorâefekta nodroðinâðanai; 2) ir noteikti ubikvitîna–proteasomas degradâcijas ciklainhibçðanas posmi daþiem mçríproteîniem un 3) ir noteikts GAR stabilizâcijas signâlastiprums. Taèu molekulârie mehânismi, kas ir atbildîgi par GAR inhibitoro iedarbîbuuz ubikvitîna-proteasomâlo degradâcijas ciklu, joprojâm nav skaidri.Citi vîrusu modeïi (2005.–2007.)Dr.biol. Anatolija Ðaripo vadîtâ grupâ turpina pçtît virâlo proteînu stabilizâcijasmehânismus: 2007. gadâ kopâ ar Dr. P. Pumpçna un Dr. T. Kozlovskas grupâm noBMC tika veikts pçtîjums par hepatîta B core antigçna destabilizâcijas mehânismiem(J. Med. Virol., 2007). Plânâ ir arî citi pçtîjumi, saistîti ar vîrusa un saimniekðûnasproteînu foldingu un proteînu degradâciju.Proteasomas inhibitori kâ zâles (2005.–2007.)Olbaltumvielu degradâcijas ubikvitîna–proteasomas ceïð, kas noved pie audzçjuðûnu bojâejas, ir viens no daudzu pretvçþa preparâtu mçríiem. Ðî ceïa modulatori jaudrîz varçtu papildinât vai nomainît esoðâs onkoloìisko slimnieku ârstçðanas shçmas.Bortezomib jeb Velcade ir pirmais pretvçþa preparâts, kuru jau lieto onkoloìijaspraksç. Potenciâlo onkoloìijas terapijas preparâtu ekspresanalîze, bâzçta uzubikvitîna–proteasomas inhibîcijas mehânismu, ir ïoti perspektîva pieeja jaunupretvçþa zâïu izstrâdç. Autors kopð 2005. gada vada kopîgu OSI un BMC projektuPretvçþa preparâtu jauni skrîninga instrumenti Valsts programmas Jaunâs zâles unBioloìiski aktîvas vielas ietvaros. Projekta mçríis ir izveidot jaudîgus un âtrus lielaparaugu skaita (LPS) atlases metodes jaunsintezçto vielu vai naturâlo vielu maisîjumueksprespârbaudçm uz proteasomas inhibçðanu in vitro (ðûnu kultûras) un in vivo(laboratorijas dzîvnieki). Projekta izpildes rezultâtâ ir izveidotas fluorescçjoðoubikvitîna–proteasomas proteînu degradâcijas ceïa reportieru ðûnu lînijas, kuras irnolemts patentçt. Izmantojot ðîs lînijas, sadarbîbâ ar I. Kalviòu un I. Ðestakovu (OSI)186

LZA SENÂTA DARBÎBAtiek veikta potenciâlo pretvçþa savienojumu atlase pçc to spçjas bloíçt proteasomaskontrolçto olbaltumvielu degradâciju. Vienlaicîgi ir izveidotas jaunas dubultfluorescçjoðasðûnu lînijas, lai vienlaicîgi varçtu sekot ðâdu ðûnu liktenim pçc to inokulâcijasdzîvniekâ un novçrot ubikvitîna–proteasomas aktivitâti daþâdu laika posmu unterapeitisko aìentu pielietoðanas procesos. Starp sintezçtâm vielâm (G. Veinbergs,OSI) ar proteasome-LPS tika identificçtas trîs jaunas íîmiskas vielas ar noteiktâmproteasomas inhibitorâm îpaðîbâm, kuras tâlâk nolemts pçtît kâ potenciâlus pretvçþapreparâtus.LZA korespondçtâjloceklis Arnis TreimanisPapîra un citu materiâlu reciklçðanas zinâtniskie un praktiskieaspektiEkoloìiski un ekonomiski efektîva dabas resursu izmantoðana nav domâjama bezmateriâlu, vielu un enerìijas reciklçðanas. Ar reciklçðanu saprotam materiâlu unenerìijas vairâkkârtçju izmantoðanu pçc to vienkârðâkas vai sareþìîtâkas „apstrâdes”.Reciklçðanas procesi ieòem aizvien redzamâku vietu lieltonnâþas raþoðanâ, kas râda„priekðzîmi” mazâk apjomîgiem procesiem, piemçram, mâjsaimniecîbâs.Ðajâ ziòojumâ apskatîti reciklçðanas procesi papîra un kartona raþoðanâ, kâ arîkoksnes izstrâdâjumu un sintçtisko materiâlu vairâkkârtçjâ izmantoðanâ.Latvijâ strauji pieaug papîra un kartona, kâ arî to izstrâdâjumu izmantoðana,sasniedzot jau gandrîz 80 kg uz vienu iedzîvotâju. Palielinâs arî izmantotâ papîra,respektîvi, makulatûras savâkðanas apjomi, taèu tie nav pietiekami. Latvijâ divaspapîra raþotnes kâ izejvielu izmanto tikai makulatûru, ap 10 firmu eksportç to, taèumçs esam sasnieguði tikai 45% atzîmi. 2006. gadâ vairâkas ES valstis sasnieguðas70% (Vâcija 74%), bet ES oficiâlais mçríis ir 65% 2010. gadâ. Mûsu valstî papîra unkartona reciklçðanas efektivitâti ietekmç gan praktiski (piemçram, likumdoðananeveicina izkliedçtâs makulatûras vâkðanu), gan arî zinâtniski un tehniski aspekti (navpietiekoði izpçtîts pieejamo reciklçjamo ðíiedru sastâvs un struktûra, nav izstrâdâtasoptimâlâs pârstrâdes tehnoloìijas).Pie zinâtnisko un tehnisko problçmu risinâðanas strâdâ arî Latvijas Valsts Koksnesíîmijas institûta laboratorijas. Vairâki pçtîjumi ir veltîti reciklçto ðíiedru mikrostruktûrai.Izmanto un pilnveido skençjoðo elektronu mikroskopiju un papîru veidojoðoðíiedru virsmas mikroslâòu atdalîðanas metodes. Pçdçjâ ir savâ ziòâ unikâla un sniedziespçju preparatîvi iegût 3–8 m „biezo” ðíiedru sieniòu virsmas mikro- un nanoslâòus,tos analizçt. Tâ ir viena no metodikâm, uz kurâm balstâs ES COST projekta„Papîru veidojoðo ðíiedru mikrostruktûras pçtîjumi, izmantojot jaunas tehnoloìijas”187

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAkoncepcija. Projektu 2005. gadâ ierosinâja un kopð 2006. gada decembra vada Latvijaszinâtnieki. Paðlaik projektam pievienojuðies 19 valstu zinâtnieki.Papîra raþotâji, kas pagâjuðâ gadsimta vidû „izcçlâs” ar lielu izejvielu, ûdens unenerìijas patçriòu, laika gaitâ izstrâdâjuði vairâkus racionâlus minçto resursutaupîðanas paòçmienus, reciklçjot tos. It seviðíi jâatzîmç vçrtîgâ resursa – ûdensenerìijas –, kâ arî siltumenerìijas reciklçðanas un atgûðanas paòçmieni. Mûsdienupapîrfabrikâs reciklçjamâ ûdens apjomi sastâda 60–80% no patçriòa.Samçrâ jauns izpçtes objekts ir atgûtâ koksne. Tâ ir definçta koksne un izstrâdâjumi,ko izmanto vairâkkârtçji pçc zinâmas apstrâdes. Arî ðajâ jomâ darbojas ES uncitu valstu zinâtnieki. Tiem nesen pievienojâs arî Latvijas speciâlisti, cenðotiesnoskaidrot atgûstamâs koksnes „marðrutus” un paòçmienus to efetktivitâtes celðanai.Pirms pâris gadiem Latvijâ startçja pirmâ PET iepakojuma (pudeles u.c.)pârstrâdes rûpnîca, taèu lielâko daïu izejvielu importç sakarâ ar vietçjâs savâkðanassistçmas nepilnîbâm, galvenokârt, likumdoðanas jomâ.Minçto problçmu zinâtniskos un tehniskos aspektus risina Latvijas zinâtniekisadarbîbâ ar raþotâjiem.6. novembrîLZA korespondçtâjloceklis Andris AmbainisKvantu skaitïoðana: starp datorzinâtnçm un fizikuKvantu skaitïoðana ir jauna zinâtnes nozare uz datorzinâtòu un fizikas robeþas. Tânodarbojas ar kvantu mehânikas lietoðanu skaitïoðanas un informâcijas pârraidesmçríiem (piemçram, âtrâku datoru konstruçðanai vai droðai datu pârraidei).Kvantu dators ir dators, kas darbojas saskaòâ ar kvantu mehânikas likumiem(atðíirîbâ no tradicionâlâ jeb klasiskâ datora, kas darbojas saskaòâ ar klasiskâs fizikaslikumiem). Ir zinâmi vairâki uzdevumi, kuru izpildei kvantu datori ir bûtiski âtrâkinekâ klasiskie datori (piemçram, skaitïa sadalîðana pirmreizinâtâjos vai meklçðanamasîvâ). Kvantu mehânikas efekti var tikt izmantoti arî droðai informâcijas pârraideipa sakaru kanâlu, ko iespçjams noklausîties.Mani galvenie zinâtniskâ darba virzieni kvantu skaitïoðanâ:1. Efektîvu kvantu algoritmu izstrâdeKvantu skaitïoðanas galvenais mçríis ir atrast uzdevumus, kurus kvantu datorispçj atrisinât labâk nekâ tradicionâlie datori. Ðajâ virzienâ es esmu ieguvis ðâdusrezultâtus:188

LZA SENÂTA DARBÎBA Jauna metode kvantu algoritmu izstrâdei, kas balstâs uz kvantu klejoðanu. Ar ðometodi izstrâdâti kvantu algoritmi vienâdu elementu meklçðanai masîvâ uninformâcijas meklçðanai 2-dimensiju masîvâ. Abi ðie algoritmi ir âtrâki nekâ labâkietradicionâlie algoritmi ðîm problçmâm. Kvantu galîgo automâtu (kvantu datoru ar ïoti mazu atmiòu) konstrukcija, kas ireksponenciâli efektîvâka (izmantotâs atmiòas ziòâ) Kvantu komunikâcijas protokols, kas ir eksponenciâli efektîvâks (pârraidîtâsinformâcijas daudzuma ziòâ) nekâ jebkurð tradicionâlais protokols.2. Kvantu skaitïoðanas robeþasOtrs virziens, kas papildina pirmo virzienu, ir apakðçjie novçrtçjumi kvantualgoritmiem. Apakðçjie novçrtçjumi ir rezultâti, kas pierâda, ka pat kvantu datorsnevar atrisinât uzdevumu âtrâk par noteiktu laiku. Tie parâda robeþas tam, koiespçjams sasniegt ar kvantu datoru.Es esmu izstrâdâjis Quantum adversary metodi, ar kuru var pierâdît, ka jebkuramkvantu algoritmam vajadzîgs noteikts soïu skaits, lai atrisinâtu noteiktu skaitïoðanasuzdevumu (piemçram, vienâdu elementu meklçðanu). Ðî metode ir kïuvusi par vienuno divâm galvenajâm metodçm ðâda veida pierâdîjumiem.Papildus ðiem diviem virzieniem, es esmu pçtîjis arî kvantu kriptogrâfiju, kvantusaistîto stâvokïu (entanglement) teoriju, nejauðu kvantu stâvokïu îpaðîbas u.c.jautâjumus.Esmu 102 publikâciju autors, 58 no kurâm publicçtas Science Citation Indexiekïautajos izdevumos. Pçc SCI datiem, mani darbi citçti 778 reizes.11. decembrîEkspedîcijas vadîtâjs Dr.arch. Bruno Dçlands (Deslandes)Latvijas zinâtniskâs ekspedîcijas pçtîjumi ÇìiptçSakâras pakâpju piramîda ir vissenâkâ akmens celtne cilvçces vçsturç. Ðopasaules kultûras mantojuma pieminekli, pirmo Çìiptes piramîdu, ir bûvçjis arhitektsImhoteps, kurð 2660. g. pr.Kr. îstenoja novatorisku ideju – pârveidot jau iepriekð trîsreizes pârbûvçto mastabu par èetru, bet vçlâk seðu pakâpju bûvi. Ðî bûve irpârdzîvojusi tûkstoðgades un saglabâjusies lîdz mûsu dienâm, kaut arî to ir skâris laikazobs.Sâkotnçji Latvijas zinâtniskâ ekspedîcija saòçma Çìiptes Kultûras ministrijasuzaicinâjumu cieðâ sadarbîbâ ar Senlietu augstâko padomi un Dr. Zahi Havasu veiktdetalizçtu situâcijas izpçti. Lîdzðinçjâ pieredze, dokumentçjot steidzami glâbjamus189

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAkultûras pieminekïus, kâ arî prasme izmantot atbilstoðas jaunâs tehnoloìijas bijaizðíiroða, lai ïautu 25 daþâdu nozaru zinâtniekiem no Latvijas âtri un efektîvipaaugstinâtas bîstamîbas apstâkïos izpildît ðo uzdevumu.Dokumentçðana tika uzsâkta no prioritârajâm zonâm piramîdas dienvidu fasâdespusç, saîtu galerijas un lielâs centrâlâs ðahtas, tad pakâpeniski izpçtot visu fasâþupirmâs trîs pakâpes, tâlâk virzoties pa plaðo pazemes galeriju labirintu un aptverotaptuveni 75% to kopgaruma, kurð sasniedz apmçram 7 km. Iegûtâ datubâze ðobrîdsatur nedaudz vairâk kâ 320 miljonus mçrîjumu punktu, kas ir precîzi ìeoreferencçtitrîsdimensionâlâ vidç. Ðî datubâze ir pilnîgi savietojama ar çìiptieðu pçtîjumusistçmâm, kâ arî paver iespçjas maksimâli precîzai arhitektoniskai un strukturâlaianalîzei, tai skaitâ bûves nepieejamâs un grûstoðâs zonâs.Òemot vçrâ iegûto rezultâtu ârkârtîgo precizitâti, ekspedîcijas mandâts ïoti drîztika paplaðinâts ar sekojoðiem papildu uzdevumiem:– monitorings, t.i., struktûras kustîbu reìistrçðana;– detalizçta arhitektoniskâ un strukturâlâ analîze, t.sk. datçðana ar radioaktîvooglekli;– restaurâcijas un nostiprinâðanas projektu izstrâde;– preventîvie un steidzamie nostiprinâðanas pasâkumi;– ìeofiziskâ izpçte.Lai gan ðîs izpçtes sâkotnçjais mçríis bija noskaidrot precîzu piramîdas pamatustâvokli un nesoðo ìeoloìisko stratigrâfiju, iegûtie rezultâti izrâdîjâs daudz interesantâkinekâ paredzçts, jo tika iegûti ïoti augstas precizitâtes signâli, kas interpretçjamiapmçram 50 m dziïumâ. Tie uzrâda 3 lîdz ðim pilnîgi nezinâmas ieejas galerijaspiramîdas austrumu fasâdes pusç, kas iet zem Dienvidu mâjas pagalma.Ìeofiziskâ izpçte un trîsdimensiju skenera dati, kurus papildina uzmçrîjumi uzvietas, parâda, ka ðî pirmâ piramîda, kas vçlâk tika kopçta un atdarinâta visu ÇìiptesSenâs valsts laiku, patiesîbâ bijusi îsta nekropole ar sareþìîtu un hierarhiskustruktûru, daudz komplicçtâka nekâ vienkârðotais ârçji lîdzîgais modelis – piramîdasforma ar vienu ieejas galeriju ziemeïu pusç, kas ved uz viena vienîga faraonakapençm.Ðî jaunâ informâcija paver jaunu skatîjumu uz ðo prestiþo pçtîjumu objektu, kasjoprojâm slçpj daudzas mîklas un kura izpçte turpinâsies vçl ilgi.190

LZA SENÂTA DARBÎBADr.h.c.sc.ing. Jânis KlçtnieksGarîgums un lietiðíums Dþosera piramîdas kompozîcijâPasaulç vecâkâs Dþosera piramîdas izpçte, ko pçdçjos gados veikusi Latvijaszinâtniskâ ekspedîcija Çìiptç, devusi jaunus atklâjumus, kas ievçrojamâ mçrâ precizçesoðos priekðstatus par ðî pasaules kultûras mantojumâ iekïautâ pieminekïa vçsturiskoizcelsmi, tâ veidu un funkcionâlo nozîmi. Vçsturiski sareþìîtâ un arhitektoniskikomplicçtâ pieminekïa izpçte paðlaik attîstâs divos virzienos – konstruktîvo îpatnîbunoskaidroðanâ un funkcionâlâs nozîmes apzinâðanâ.Dþosera piramîda, pazemes kapenes un apkârtçjie tempïi, neraugoties uz vairâkkârtçjiempostîjumiem, kalpojuði senâs reliìijas mçríiem lîdz pat kristietîbaspirmsâkumiem mûsu çras 2.–3. gs. To apstiprina hronoloìijas pçtîjumi ar radioizotopudatçðanas metodi, kas uzrâda kapenes izbûves laiku apmçram 2660. g. pr.Kr., betjaunâku struktûru – dienvidu galerijas izbûvi 26. dinastijas laikâ 7. gs. pr.Kr. ungriestu nostiprinâðanu 2. gs. Romas imperatora Trajâna laikâ.No pirmo dinastiju perioda nav saglabâjuðies nekâdi rakstu pieminekïi. Dþosera untâpat Gîzas lielajâs piramîdâs nav hieroglifu tekstu. Vecâkie „piramîdu teksti” parâdâstikai 5. dinastijas valdnieka Unasa kapençs. Tâpçc Dþosera laikmeta garîgâs kultûraselementi rodami mâkslas darbos, arhitektûras formâs un kapeòu telpiskajâs kompozîcijâs.Dokumentçjot atseviðíos veidojumus ar moderno lâzera telpiskâs skençðanasaparatûru, digitâlâ formâ jau iegûti pçtniecîbai vajadzîgie materiâli. Precizçts ieejaskâpòu novietojums piramîdâ, zilganâm flîzîtçm klâto pazemes telpu un galerijuizvietojums, iegûti unikâli valdnieka Dþosera bareljefa portreti un arhitekta Imhotepazîmoga nospiedums. Salîdzinot ðos materiâlus ar jaunâka perioda kapeòu struktûrâm,Dþosera apbedîjuma komplekss parâda tieðu mitoloìisko un reliìisko ticçjumuizpausmi, kas izteikta ar arhitektûras un mâkslas lîdzekïiem. Seno reliìisko ticçjumuun mitoloìisko aspektu ievçroðana daïçji jau attaisnojusies praksç, meklçjot nezinâmasapakðzemes telpas un sagruvuðo sienu pamatus ar radiolokâcijas zondçðanasmetodçm.Ar modernâm tehnoloìijâm iegûtâ digitâlâ informâcija par Dþosera piramîdasvirszemes un pazemes konstrukciju telpisko stâvokli ïauj izvçrtçt seno amatniecîbasun bûvniecîbas prasmi, noteikt lietotos bûvmateriâlus, konstrukciju veidus unnoturîbu, kâ arî netieðâ veidâ novçrtçt tâlaika lietiðíâs zinâðanas par bûves ìeometriju,izmçriem un proporcijâm, orientâciju pret debespusçm, arhitektûras ansambïa izteiksmeslîdzekïiem. Izveidotâ digitâlâs informâcijas datubâze izmantojama nostiprinâðanasun rekonstrukcijas projektu izstrâdei, tâlâkajai arheoloìiskajai izpçtei.Iegûtie Dþosera piramîdas izpçtes rezultâti jau guvuði franèu un çìiptieðu zinâtniekuatzinîgu novçrtçjumu, apstiprinot Latvijas zinâtnieku spçjas strâdât senatnespieminekïu dokumentçðanas un izpçtes jomâ ar modernajâm digitâlajâm tehnoloìijâm.191

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBADr.biol. Edîte KaufmaneIlgtspçjîgu, vidi saudzçjoðu augïu un ogu audzçðanas un pârstrâdestehnoloìiju izstrâde un ievieðana LatvijâSituâcija augïkopîbas nozarç LatvijâStiprâs puses: senas tradîcijas, klimats piemçrots daþâdu kultûru audzçðanai arvidi saudzçjoðâm tehnoloìijâm, kvalitatîvas produkcijas trûkums vietçjâ tirgû,eksporta iespçjas, var iegût augstus ienâkumus un peïòu no nelielas platîbas,pârstrâdâjot iegûst produktus ar augstu pievienoto vçrtîbu. Vâjâs puses: nav pieredzesun zinâðanu kvalitatîvas preèu produkcijas raþoðanâ lielâ apjomâ (komercaugïkopîbamûsdienu izpratnç sâkusies 90. gadu vidû), trûkst realizâcijas un pârstrâdes sistçmas,raþoðanâ lçni ienâk jaunas tehnoloìijas, lieli kapitâlieguldîjumi, daudzgadîgie stâdîjumivairâk pakïauti riskam, katras kïûdas sekas ir ilgstoðas. Iespçjas: strauji attîstîtnozari kâ preèu produkcijas raþotâju, nodroðinot iedzîvotâjus ar veselîgu un daudzveidîgunozares produkciju gan svaigâ, gan pârstrâdâtâ veidâ. Draudi: ja attîstîbanebûs pietiekami strauja un kvalitatîva, tirgû un pârstrâdç nostiprinâsies importa augïiun ogas.Pçtnieciskais darbs komercaugïkopîbâLatvijas augïkopîbas nozarç vadoðâ zinâtniskâ institûcija ir Latvijas Valstsaugïkopîbas institûts. Institûts ir izveidojies par Latvijas augïkopîbas zinâtnes centru,kur tiek veikti Latvijas augïkopîbas nozarei aktuâli un prioritâri zinâtniskie pçtîjumi.Pçtîjumu rezultâti rekomendâciju, jaunu produktu vai inovatîvu tehnoloìiju veidâregulâri tiek nodoti Latvijas komercaugïkopjiem un pârtikas raþoðanas uzòçmumiem,cieði sadarbojoties ar Latvijas Augïkopju asociâciju un augïkopîbas konsultantiem,publicçjot rakstus nozares þurnâlos un izdodot grâmatas.Latvijas Valsts augïkopîbas institûta darbîba un rezultâtiGalvenie raksturojoðie râdîtâji. Zinâtniskais personâls: zinâtòu doktori – 9 (+4nepilnas slodzes); zinâtòu maìistri – 3 (t.sk. 2 doktoranti), maìistranti – 5, pârçjaiszinâtniskais personâls – 3.Kopîgais pastâvîgi strâdâjoðo skaits kopð 1996. gada pieaudzis no 25 lîdz 50.Finansçjums pçdçjo 5 gadu laikâ pieaudzis trîskârtîgi. Vidçjais publikâciju skaits gadâ60–80 (katru gadu vidçji 8–12 publikâcijas, kas ietvertas Latvijas Zinâtnes padomesvispâratzîto recenzçjamo zinâtnisko izdevumu sarakstâ, 2–3 – SCI sarakstâ).Institûta misija ir radît jaunas zinâðanas un produktus, izstrâdât inovatîvastehnoloìijas, kas sekmç Latvijas augïkopîbas nozares attîstîbu un konkurçtspçjuilgtspçjîgas lauku un kopçjâ Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas kontekstâ.192

LZA SENÂTA DARBÎBAInstitûta darbîbas virzieni Zinâtniskâ darbîba augïkopîbas jomâ, nodroðinot ekspertîzi augïkopîbas nozaresattîstîbas politikas izstrâdei un zinâtnisko pamatojumu tâs îstenoðanai, kâ arî veicinotzinâtnes un izglîtîbas integrçtu attîstîbu Latvijas augïu koku, ogulâju un ceriòu ìençtisko resursu aizsardzîba un izpçte Sadarbîba ar Latvijas lauksaimniecîbas nozares intereðu grupâm un atseviðíiemuzòçmumiem augïkopîbas un pârtikas raþoðanas jomâs Baltijas valstu augïu koku un ogulâju ðíiròu atðíirîbas, viendabîbas unstabilitâtes pârbaude (AVS pârbaudes) Ar zinâtnisko pçtniecîbu tieði nesaistîta darbîbaSvarîgâkie darbîbas rezultâti Laika posmâ no 2001. lîdz 2006. gadam Institûts izpildîjis vai turpina îstenotvalsts finansçtus zinâtniskus projektus – 2 LZP grantus, 7 IZM finansçtos TOPprojektus, 2 valsts programmu projektus, katru gadu vidçji 2–6 ZM subsîdiju un 2–3LLKC demonstrçjumu projektus. Pçdçjo seðu gadu laikâ Institûts ir piedalîjies unturpina piedalîties deviòos starptautiskos projektos. Îstenoti un turpinâs darbs 3 ERAFun ESF projektos. Uz Institûta (Dobeles DSIS) vârda Latvijâ reìistrçti divi patenti – “Cidonijusukâdes iegûðanas paòçmiens” (Nr. 12779, reìistrçts 20.04.2002), “Lielogu dzçrveòusukâþu iegûðanas paòçmiens” (Nr.13468, reìistrçts 20.11.2006), kâ arî 30 augïaugu un6 ceriòu ðíirnes. Katru gadu tiek noslçgti vidçji 10–20 licenèu lîgumi. Izstrâdâti komercdârzu apsaimniekoðanas modeïi augïu un ogu kultûru intensîvai,vidi saudzçjoðai audzçðanai. Veikta augïu un ogu ðíiròu piemçrotîbas pârbaude daþâdiem pârstrâdesveidiem. Izstrâdâtas jaunas pârstrâdes tehnoloìijas inovatîvu produktu ieguvei. Uzsâkta zinâtniskâ pamatojuma izstrâde atveseïota augïaugu stâdâmâ materiâlaaudzçðanas sistçmai Latvijâ. Institûta zinâtnieki daþâda lîmeòa projektos aktîvi sadarbojas ar vairâk nekâ 24zinâtniskajâm iestâdçm Eiropâ, ASV un Kanâdâ. Papildus zinâtniskajam darbam tiek veikta kulturvçsturiska funkcija – uzturçtsselekcionâra P.Upîða muzejs un viena no plaðâkajâm ceriòu kolekcijâm Eiropâ,organizçtas izstâdes, koncerti u.c.193

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALatvijas Valsts augïkopîbas institûta un nozares nâkotnes redzçjums Ikvienam Latvijas iedzîvotâjam pieejami augstas kvalitâtes Latvijâ audzçti augïiun ogas, kâ arî mazajos uzòçmumos raþotie veselîgie pârstrâdes produkti. Ðobrîd aizauguðo lauku vietâ pleðas sakopti augïu dârzi, kas nodroðina pârticîbumazajâm lauku saimniecîbâm. Institûts ir strauji augoða zinâtniska institûcija, kas veiksmîgi konkurç ardârzkopîbas zinâtniskajâm iestâdçm Baltijas valstu reìionâ un Eiropâ kopumâ un kurâkompetenti un motivçti zinâtnieki racionâli izmanto to rîcîbâ esoðos resursus,piedâvâjot jaunas zinâðanas, produktus un pakalpojumus.

LZA PREZIDIJA DARBÎBALZA PREZIDIJA DARBÎBAPrezidijs strâdâ saskaòâ ar LZA Statûtiem (p.5.3.2). Prezidijs uz sçdçm sanâkregulâri, reizi nedçïâ. 2007. gadâ notikuðas 39 prezidija sçdes. Prezidija uzmanîbaslokâ 2007. gadâ bija galvenokârt ðâdi jautâjumi: Zinâtnes stâvoklis un zinâtnes politika Latvijâ LZA un Latvijas zinâtnes budþets 2007. un 2008. gadam Svarîgâkie notikumi Latvijas un Latvijas zinâtnes dzîvç Ar Zinâtniskâs darbîbas likumu saistîto normatîvo aktu izstrâde LZA Senâta sçþu un pilnsapulèu gatavoðana un to rezultâti LZA organizçtu pasâkumu (konferenèu, sçþu u.tml.) rosinâðana un to norisesizvçrtçðana LZA un Latvijas zinâtnes starptautiskâs sadarbîbas izvçrtçðana un veicinâðana Sadarbîba ar Igaunijas, Lietuvas, Ziemeïvalstu u.c. zinâtòu akadçmijâm Zinâtnes un sabiedrîbas attiecîbas. Sabiedrisko attiecîbu veidoðana. Zinâtnesatspoguïojums plaðsaziòas lîdzekïos Sadarbîba ar Rîgas Latvieðu biedrîbu, citâm organizâcijâm Þurnâla “Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis” izdoðana Sadarbîba ar Latvijas Akadçmisko bibliotçku Sadarbîba ar Izglîtîbas un zinâtnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Aizsardzîbasministriju, Latvijas Zinâtnes padomi un citâm zinâtni organizçjoðâminstitûcijâm Atbalsts emeritçtajiem zinâtniekiem Sadarbîba ar atbalstîtâjiem (organizâcijâm, mecenâtiem) un atbalstîtâju lîdzekïupiesaistîðana pçtîjumiem, balvâm un stipendijâm zinâtniekiem un studentiem Latvijas zinâtnes sasniegumu izvçrtçðana LZA balvu pieðíirðanaUzskaitîtais jautâjumu klâsts ir tradicionâls prezidija darbîbai. 2007. gadâ galvenâuzmanîba tika veltîta jautâjumiem, kas bija saistîti ar Latvijas zinâtnes finansçjumukopumâ, ar zinâtnieku un zinâtnisko institûtu statusu un attiecîgiem grozîjumiemlikumdoðanâ. LZA prezidents J. Ekmanis, viceprezidenti A. Siliòð un J. Jansons aktîviiesaistîjâs zinâtnes likumdoðanas un finansçjuma jautâjumu apsprieðanâ LR Saeimâ unMinistru kabinetâ.Visi prezidija locekïi iekïâvuðies Latvijas Zinâtnes padomes darbâ, ir tâs valdeslocekïi vai eksperti. LZA prezidents J. Ekmanis ir Augstâkâs izglîtîbas padomes195

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBApriekðsçdçtâja vietnieks. Viceprezidents J. Jansons ir Latvijas Zinâtnes padomespriekðsçdçtâja vietnieks. LZA ìenerâlsekretârs R. Valters vada Valsts Zinâtniskâskvalifikâcijas komisijas darbu un Valsts emeritçto zinâtnieku padomi. Tas visskopumâ nodroðina LZA bûtisku ietekmi uz Latvijas zinâtni.LZA VALDES DARBÎBALZA Valde strâdâja saskaòâ ar LZA Statûtiem un LZA Senâta apstiprinâtonolikumu. Valdes pârraudzîbâ bija LZA pilnsapulèu, Senâta un Prezidija lçmumuizpilde, kâ arî operatîvâ darba plânoðana.Valde apsprieda LZA budþeta izpildi 2006. gadâ un 2007. gada budþeta projektu,LZA sçþu tematiku, apstiprinâja LZA darbinieku algu sarakstu 2007. gadam, LZAbalvu pieðíirðanas grafiku un finansçjumu, apstiprinâja LZA un nodaïu sçþu pusgadaplânus, LZA personâla darba kârtîbas noteikumus, Noteikumus par Latvijas zinâtniekuîstermiòa vizîtçm un ârvalstu zinâtnieku uzòemðanu LZA divpusçjâs zinâtniskâssadarbîbas lîgumu ietvaros. Diskutçta LZA sadarbîba ar LR Saeimas Izglîtîbas unzinâtnes komisiju, Izglîtîbas un zinâtnes ministriju, Zemkopîbas ministriju, LatvijasZinâtnes padomi, Augstâkâs izglîtîbas padomi, universitâtçm, ârzemju partnerorganizâcijâm,Latvijas plaðsaziòas lîdzekïiem.Valde regulâri noklausîjâs LZA lietu pârvaldnieka Vitâlija Kozlovska ziòojumuspar LZA valdîjumâ esoðo objektu apsaimniekoðanu. Tika apspriesti un akceptçtiaugstceltnes remonta un celtniecîbas plâni, telpu nomas izmaksas un piegâdâtâselektroenerìijas tarifi. Valde pieòçma lçmumu nodot Privatizâcijas aìentûrai viesnîcuun konferenèu centru „Zinâtnes nams” Jûrmalâ, jo LZA nav lîdzekïu tâ rekonstrukcijai.2007. gadâ realizçts „Mazâs zâles” kapitâlais remonts. Saglabâts zâles oriìinâlaisinterjers. Izremontçts 3. stâva vestibils un palîgtelpas. Mazajâ zâlç ir 150 sçdvietas, tâparedzçta konferenèu rîkoðanai. Kopçjâs darba izmaksas 102 200 Ls. IzremontçtasLatvijas Zinâtnes padomes un zinâtnisko institûtu telpas 203 m 2 platîbâ, veiktskoplietoðanas telpu remonts 125 m 2 platîbâ, nomainîti 34 logi 104 m 2 platîbâ. Valdepieòçma lçmumu par LZA darbinieku veselîbas apdroðinâðanu 2008. gadâ.Valdes sçdes notiek reizi divâs nedçïâs, tajâs piedalâs LZA prezidents un lietupârvaldnieks. Operatîvos jautâjumus kârto valdes priekðsçdçtâjs — LZA ìenerâlsekretârs.196

LZA BUDÞETA IZPILDE 2006. GADÂLZA BUDÞETA IZPILDE 2007. GADÂNr. Izdevumu veidsSumma, Lsp.k.1. LZA mçría finansçjums,234 500t.sk.:1.1. Darba samaksa, t.sk. ðtata darbinieku atalgojums.Senâta un Valdes locekïu, ekspertu komisiju,ârðtata darbinieku atalgojums 140 6791.2. Sociâlais nodoklis 32 6851.3. Starptautiskâ sadarbîba un komandçjumi, t.sk. EZMA 19 3961.4. Pakalpojumu apmaksa 25 1001.5. Kancelejas preces, materiâli, rezerves daïas,saimnieciskais inventârs 50001.6. LZA gadagrâmata, tipogrâfijas un popularizçðanas izdevumi 10 3001.7. Reprezentâcijas izdevumi 8401.8. Laikrakstu un þurnâlu abonçðana 5002. “Latvijas izgudrojumi un izgudrotâji”, elektroniskâ datubâze 35003. “Latvijas zinâtnieki”, elektroniskâ datubâze 40004. LZA locekïu sagatavoto monogrâfiju izdoðana 10 0005. LZA nominâlâs balvas 16 0006. Valsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija 14 0007. LZA Skaitïoðanas centrs 12 0008. LZA Centrâlais arhîvs 50009. LZA institûts EIROLAT 1000Kopâ 300 500LZA FONDA DARBÎBAPârskata periodâ Fonds saòçmis ziedojumus noa) L. Dunsdorfas mantojuma AUD 5000.-;b) J. Sadovska novçlçjuma USD 7389,88.-;c) F. Benninghofena EURO 1000.-.197

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAPieðíirta K. Ulmaòa balva Latvijas valsts vçsturç akadçmiíim A. Caunem noJ. Labsvîra ziedojuma.No E.Gudrinieces ziedojuma pieðíirts:a) E. Gudrinieces balva labâkajam Latvijas 2007. gada íîmijas skolotâjamLs 750.-;b) E. Gudrinieces balva labâkajam jaunajam zinâtniekam bioloìiski aktîvo vielusintçzes jomâ Ls 750.-;c) E. Gudrinieces un A. Ieviòa stipendijas íîmijâ un íîmijas tehnoloìijâ diviemstudentiem Ls 120.- mçnesî.A. Ieviòa un E. Gudrinieces piemiòas lasîjumu organizçðanai izlietoti Ls 150.-.No K. Poèa ziedojuma pieðíirtas K. Poèa stipendijas fizikâ diviem studentiemLs 60.- mçnesî.Fonds finansiâli atbalstîjisLZA goda locekles E. Radziòas kapa pieminekïa izgatavoðanu un uzstâdîðanu –Ls 500.-;LZA locekïu apbedîðanas izdevumu daïçju segðanu;LZA veterânu basketbola komandas piedalîðanos sacensîbâs – Ls 600.-;ârstniecîbas lîdzekïu iegâdi Akadçmijas locekïiem atseviðíos gadîjumos.AR LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJU SAISTÎTUORGANIZÂCIJU DARBÎBA 2007. GADÂ(ÎSI PÂRSKATI)Latvijas Zinâtòu akadçmijas Terminoloìijas komisija2007. gada sâkumâ kâ turpinâjums starptautiskajam 2005.–2006. gada projektamEurotermbank, kurâ lîdz ar 6 citâm ES dalîbvalstîm — Vâciju, Dâniju, Igauniju,Lietuvu, Poliju, Ungâriju — piedalîjâs arî Latvija LZA resp. Latvijas Zinâtòuakadçmijas Terminoloìijas komisijas (LZA TK) personâ, tika izveidots Eurotermbankkonsorcijs, lai uzturçtu un tâlâk attîstîtu izveidoto starptautisko daudzvalodu terminudatubâzi. 2007. gadâ konsorcija ietvaros Tildes vadîbâ tika rîkotas divas starptautiskaskonsorcija vadîbas grupas telekonferences, lai sniegtu pârskatu par padarîto un plânotuturpmâk darâmo. LZA TK pârstâvji E. Cauna, I. Ilziòa, V. Skujiòa starptautiskâskonferencçs Latvijâ, Lietuvâ, Ungârijâ referçja par Latvijas pieredzi un problçmâm198

AR LZA SAISTÎTU ORGANIZÂCIJU DARBÎBAdaudzvalodu terminu datubâþu veidoðanâ. Uzturçta sadarbîba ar rietumvalstu terminoloìijasgalvenajiem centriem Austrijâ, Vâcijâ u. c.LZA kârtçjâ darbâ 2007. gadâ notikuðas deviòas LZA TK sçdes, izvçrtçti unapstiprinâti LZA TK struktûrvienîbâs vai ârpus tâm izstrâdâtie meþzinâtnes, darbiniekufinansiâlâs lîdzdalîbas, informâcijas tehnoloìijas, valodniecîbas, spçkratumotora teorijas un konstrukcijas un tûrisma terminu saraksti kopâ ar terminudefinîcijâm un citvalodu ekvivalentiem, apstiprinâto terminu kopskaits — ap 3000terminu. Pirms terminu izskatîðanas LZA TK sçdçs organizçta ârçjâ eksperta (nozaresspeciâlista) un valodnieka ekspertîze. LZA TK sçdçs apspriesti un apstiprinâti arîdaþâdu citu nozaru aktuâlie latviskie termini, parasti sastatîjumâ ar atbilstoðajiemangïu valodas terminiem (piem., academic integrity — akadçmiskais godîgums; outreachworker — [sociâlais] ârdarbinieks; private label — paðzîmols;park-and-ride — transportmija[s sistçma]; par nepamatotu un nepieòemamu atzîtaangïu vârda foresight aizgûðana (“forsaits”) latvieðu valodâ; ja arî nebûtu pieòemamsredzçjums, tad tâ vietâ piedâvâti kâ iespçjamie termini — nâkotnçðana, nâkotnçjumsvai (nozares nozîmç) nâkotnistika un/vai internacionâlisms perspektîvika.Sniedzot mutvârdu un rakstveida konsultâcijas, kopskaitâ ap 200, precizçta daudzuoficiâlâ lietojumâ nepiecieðamu terminu izpratne (piem., par terminiem profesija,amats, specialitâte, kvalifikâcija; tirgus vçrtîba; pieejamîba), izskatîts jaunâkaisprofesiju klasifikatora projekts.No LZA TK apakðkomisijâm visaktîvâk strâdâjusi Informâcijas tehnoloìijas,telekomunikâcijas un elektronikas terminoloìijas apakðkomisija E. Caunas vadîbâ.Pârskata periodâ uzturçta akadçmiskâ terminu datubâze un LZA TK mâjaslapa.2006. gadâ izveidotâ LZA TK datubâze (www.termini.lza.lv/akadterm), kurâ2007. gada sâkumâ bija pieejami 302 689 termini latvieðu valodâ (ar citvaloduekvivalentiem), papildinâta ar vairâk nekâ 4000 terminiem latvieðu valodâ. LZA TKmâjaslapâ regulâri ievietoti sçþu protokoli un cita aktuâla informâcija.2007. gadâ ar Valsts valodas aìentûras finansiâlu atbalstu iznâkusi “Valodniecîbaspamatterminu skaidrojoðâ vârdnîca” (ar ~ 2000 terminiem latvieðu, angïu, vâcu unkrievu valodâ), kurâ ietverti LZA TK apstiprinâtie termini, un “Kriminâlistikas unoperatîvâs darbîbas terminoloìijas skaidrojoðâ vârdnîca” (ar ~ 2000 terminiemlatvieðu, angïu, vâcu un krievu valodâ), kurâ ievietotie termini saskaòoti ar LZA TKlçmumiem.“LZA Vçstîs” publicçts pârskats par LZA TK darbîbas seðiem gadu desmitiem.Par monogrâfiju “Salikteòi G. Manceïa vârdnîcâ “Lettus” un krâjumâ“Phraseologia Lettica”” V. Skujiòa apbalvota ar LZA un a/s “Grindeks” goda zîmi“Zelta pûce”.Komisijas priekðsçdçtâja Valentîna Skujiòa199

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAValsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisijaValsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija 2007. gadâ izskatîja 148 promocijasdarbus, akceptçja 143, noraidîja 5. 2006. gadâ komisija izskatîja 119 darbus, akceptçja118. 2007. gadâ akceptçto promocijas darbu skaits salîdzinâjumâ ar 2006. gadu irpieaudzis par 21,2 %.2007. gadâ akceptçtie promocijas darbi pa specialitâtçm iedalâs ðâdi (iekavâs2006. gadâ akceptçto darbu skaits): arhitektûra – 1 (2), bioloìija – 6 (5), bûvzinâtne –0 (4), datorzinâtne un informâcijas tehnoloìijas – 11 (6), ekonomika un vadîbzinâtne –16 (12), elektrotehnika un telekomunikâcijas – 0 (2), enerìçtika un elektrotehnika – 9(6), farmâcija – 1 (1), filozofija – 0 (0), fizika – 6 (3), ìeogrâfija – 0 (2), ìeoloìija – 3(0), juridiskâ zinâtne – 12 (7), íîmija un íîmijas inþenierzinâtnes – 5 (10), laukkopîba– 0 (0), lauksaimniecîbas inþenierzinâtne – 1 (0), literatûrzinâtne – 13 (5),lopkopîba – 0 (1), mâkslas zinâtne – 7 (2), matemâtika – 4 (1), materiâlzinâtne – 0 (0),medicîna – 16 (16), mehânika un maðînzinâtne – 4 (5), meþzinâtne 4 (0), pârtikaszinâtne – 3 (5), pedagoìija – 7 (8), psiholoìija – 2 (1), socioloìija, politikas unkomunikâciju zinâtne – 2 (0), transports un satiksme – 0 (5), valodniecîba – 3 (7),veterinârmedicîna – 1(1), vçsture – 1 (1), vides zinâtne 5 (0).Akceptçtie darbi pa augstskolâm iedalâs sekojoði: LU – 79 (46), RTU – 25 (38),RSU – 12 (16), LLU – 10 (8), DU – 5 (6), TSI – 1 (3), Latvijas Kultûras akadçmija –3 (0), Latvijas Mâkslas akadçmija – 3 (0), Latvijas Mûzikas akadçmija – 0 (2),Policijas akadçmija – 5 (0).Komisijas priekðsçdçtâjs Raimonds ValtersValsts emeritçto zinâtnieku padome2007. gadâ Valsts emeritçto zinâtnieku padome akad. R. Valtera vadîbâ, pamatojotiesuz LR MK 1995.gada 7.novembra noteikumu Nr.328 “Nolikums par valstsemeritçtâ zinâtnieka nosaukuma pieðíirðanu ” un 1997. gada 11. februâra un2006. gada 30. maija grozîjumiem, izskatot 59 iesniegumus, pieðíîrusi valsts emeritçtâzinâtnieka nosaukumu un mûþa grantu 23 Latvijas daþâdu nozaru ievçrojamiemzinâtniekiem, t.sk. LZA îst.loc. Pçterim Cimdiòam, LZA kor.loc. Aijai Þilevièai,LZA goda doktoram Osvaldam Plepim.Ar 2007. gada 1. janvâri valsts emeritçtâ zinâtnieka mûþa grants palielinâts lîdzLs 150.- mçnesî.200

AR LZA SAISTÎTU ORGANIZÂCIJU DARBÎBAKopð 1996. gada, kad tika iedibinâts valsts emeritçtâ zinâtnieka statuss, pieðíirtaisfinansçjums (Ls) bijis sekojoðs: 1996. g. – 17 820, 1997. g. – 59 226, 1998. g. –91 720, 1999. g. – 105 848, 2000. g. – 111 077, 2001. g. – 121 077, 2002. g. –133 000, 2003. g. – 153 000, 2004. g. – 153 000, 2005. g. – 263 000, 2006. g. –314 000, 2007. g. – 505 000.Mûþa granti, atbilstoði pieðíirtajam finansçjumam, pavisam pieðíirti 379 zinâtniekiem,t.sk. 1996. g. – 40, 1997. g. – 46, 1998. g. – 50, 1999. g. – 9, 2000. g. – 20,2001. g. – 23, 2002. g. – 13, 2003. g. – 40 , 2004. g. – 20, 2005. g. – 50, 2006. g. – 45,2007. g. – 23. Granti pieðíirti 44 LZA îstenajiem locekïiem, 16 goda locekïiem, 15korespondçtâjlocekïiem un 17 LZA goda doktoriem. Patlaban grantu saòem 284zinâtnieki.2008. gada februârî izsludinâts jauns konkurss valsts emeritçtâ zinâtniekanosaukuma iegûðanai.Latvijas Zinâtòu akadçmijas paspârnç aktîvi darbojas Valsts emeritçto zinâtniekubiedrîba “Emeritus” (priekðsçdçtâja – akad. Rita Kukaine).Padomes priekðsçdçtâjs Raimonds ValtersLatvijas Zinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûtsLatvijas Zinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûts ir privâta zinâtniska institûcija,kas veic pçtîjumus ekonomikâ. Institûts ir izveidots uz 1946. gadâ dibinâtâ LatvijasZinâtòu akadçmijas Ekonomikas institûta bâzes un turpina tâ darbîbu. Institûtaîpaðnieki ir Latvijas Zinâtòu akadçmija, augstskolas „Turîba” un Starptautiskaispraktiskâs psiholoìijas institûts, kokapstrâdes uzòçmums „Latvijas Finieris”, biedrîbas„Latvijas Inteliìences apvienîba” un „Latvijas Telekomunikâciju asociâcija”, zemniekusaimniecîba „Lejaslâèi” un vairâkas privâtpersonas – zinâtnieki ekonomikasjomâ.Galvenie institûta pçtîjumu virzieni ir: makroekonomiskâ attîstîba, politiskâekonomija, tautsaimniecîbas struktûrpolitika un atseviðíu tautsaimniecîbas nozaruattîstîba, demogrâfija un darba tirgus, sabiedriskâs finanses, darba attiecîbas. Institûtsir Eiropas Komisijas dibinâtas institûcijas „Eiropas Dzîves un darba apstâkïuuzlaboðanas fonds” Nacionâlais centrs trîs Eiropas Savienîbas observatorijâs darbaattiecîbu, darba apstâkïu un tautsaimniecîbas pârstrukturizâcijas novçroðanai unEiropas Savienîbas politikas veidoðanai ðajâs jomâs. Institûts ilgstoði sadarbojas arPasaules Ekonomikas forumu konkurçtspçjas indeksu un citu analîtisku râdîtâjusagatavoðanâ.201

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAIzmantojot savas izdevçjdarbîbas tiesîbas un starptautiskâs sadarbîbas iespçjas,institûtâ veikto pçtîjumu rezultâti tiek regulâri publicçti recenzçtos izdevumos.2006. gadâ Institûts pâròçma Latvijas Universitâtes dibinâtâ akadçmiskâ þurnâla „Humanitiesand Social Sciences: Latvia” izdoðanu. 2007. gadâ izdotie èetri numuriizsûtîti pasaules lielâkajâm bibliotçkâm un grâmatu krâtuvçm, universitâtçm unaugstskolâm.2007. gadâ institûtâ veica pçtîjumus astoòos Latvijas valsts finansçtos akadçmiskosprojektos un divos valsts sadarbîbas projektos, citos valsts institûciju, privâtouzòçmumu un to asociâciju un ârvalstu institûciju finansçtos projektos. Sadarbîbâ arârvalstu institûcijâm un zinâtniskajâm iestâdçm un starptautisko zinâtnisko sadarbîbastîklu ietvaros institûta darbinieki piedalâs starptautiskos zinâtniskos pasâkumos.Vairâki institûta darbinieki ir nacionâlâ un Eiropas lîmenî atzîti eksperti.2006. gadâ institûtâ veikti 18 pçtîjumu projekti, no tiem trîs bija ilgtermiòastarptautiskas sadarbîbas projekti. Institûtâ strâdâja 24 darbinieki, no tiem 9 zinâtòudoktori un trîs doktoranti.Institûts sadarbojas ar Latvijas augstskolâm un zinâtniskajâm institûcijâm.Institûta vadîtajâ valsts finansçtajâ sadarbîbas projektâ apakðprojektus vada un izpildaLatvijas Universitâtes Filozofijas un socioloìijas institûta un Ekonomikas un vadîbasfakultâtes zinâtnieki. Savukârt institûtâ tiek îstenots sadarbîbas projekta apakðprojekts,kura vadîbas centrs ir Rîgas Stradiòa universitâte un Latvijas Universitâte. Vairâkiinstitûta vadoðie pçtnieki ir mâcîbu spçki Latvijas augstskolâs vai sadarbojas araugstskolâm citâ veidâ – vada eksaminâcijas komisijas, bakalauru un maìistruzinâtniskos darbus, piedalâs augstskolu padomnieku konventos. Augstskolu mâcîbuspçki piedalâs institûta organizçtajos informatîvajos seminâros. Trîs institûtadarbinieki ir Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïi.Institûta direktore Raita KarnîteLatvijas Zinâtòu akadçmijas Baltijas stratçìisko pçtîjumu centrsLatvijas Zinâtòu akadçmijas Baltijas stratçìisko pçtîjumu centrs (LZA BSPC) irnodibinâjums, kurð savu darbîbu ir uzsâcis 1993. gada novembrî. Aizvadîto gandrîz 15gadu laikâ Centrs îstenojis vairâk nekâ 10 daþâdu pçtîjumu programmas, tajâ skaitâstarptautiskas, organizçjis vairâk nekâ 30 daþâdas vietçjas un starptautiskas konferences,publicçjis virkni monogrâfiju, mâcîbu grâmatu un vairâkus simtus zinâtniskurakstu. Paðreiz Centra zinâtniski pçtnieciskajâ darbâ iesaistîti 9 pçtnieki, to skaitâ 8 ardoktora zinâtnisko grâdu.202

AR LZA SAISTÎTU ORGANIZÂCIJU DARBÎBACentra mçríis ir pçtîjumu veikðana starptautiskâs un nacionâlâs droðîbas jomâ,demokrâtijas attîstîbas un Latvijas jaunâko laiku vçstures problçmu izpçte. Parzinâtniski pçtnieciskâ darba rezultâtiem tiek informçta sabiedrîba un nepiecieðamîbasgadîjumâ sagatavoti un iesniegti priekðlikumi valsts un nevalstiskajâm organizâcijâm.2007. gadâ Centra pçtnieki bija iesaistîjuðies trîs pçtîjumu programmu îstenoðanâ:„Starptautiskâ un nacionâlâ droðîba: politikas un tiesîbu mijiedarbîba”, „Letonika:pçtîjumi par vçsturi, valodu un kultûru”, „Sociâlas un tiesiskas valsts veidoðana”. Ðoprogrammu ietvaros tika sarîkota starptautiska konference „Treðais gads EiropasSavienîbâ: aktuâlas ekonomikas vadîbas un tiesîbu problçmas” (2007. gada 27.–28.aprîlis), kâ arî palîdzçts Letonikas otrâ kongresa sagatavoðanâ un nodroðinâðanâ.Starptautiskâs konferences un Letonikas otrâ kongresa plenârsçþu materiâli publicçti.2007. gadâ T. Jundþa redakcijâ sagatavota un izdota mâcîbu grâmata augstskolustudentiem „Eiropas tiesîbas” (2., papildinâtais izdevums).Centra valdes priekðsçdçtâjs Tâlavs JundzisLatvijas Zinâtòu akadçmijas Sertifikâcijas centrsLatvijas Zinâtòu akadçmijas Sertifikâcijas centrs ir notificçta (valsts paziòotaEiropas Komisijai) sertifikâcijas institûcija bûvmateriâlu atbilstîbas novçrtçðanasjomâ. Tas nozîmç, ka Centra izsniegtie bûvmateriâlu droðîbu apliecinoðie dokumentitiek atzîti visâs ES dalîbvalstîs un uz ðo apliecinâjumu pamata raþotajiem ir tiesîbasmaríçt produkciju ar ES pieòemto droðîbas maríçjumu „CE”. Tas savukârt dodtiesîbas maríçtiem produktiem brîvu pieeju kopçjâ Eiropas tirgu.Centrs ir akreditçts Latvijas (LATAK) un Apvienotâs Karalistes (UKAS)akreditâcijas institûcijâs. Aizvadîtajâ gadâ Centrs ir sekmîgi izturçjis gadskârtçjâsuzraudzîbas akreditâcijas. Centra pakalpojumus izmanto daudzas Eiropas valstis, toskaitâ ârpus ES ietvariem (Krievija, Ukraina, Baltkrievija).2006. gadâ no jauna ir izsniegti: 31 produktu atbilstîbas sertifikâts, 33 atbilstîbas sertifikâti droðîbas prasîbâm; 37 raþotnes produkcijas kontroles sertifikâti (BPD).Bez sertifikâcijas pakalpojumiem Centrs sniedz konsultâcijas un veic apmâcîbuEiropas standartu apgûðanâ, piedalâs Latvijas nacionâlo standartu izstrâdâðanas darbâ(3 standartu tehniskajâs komitejâs).Centra valdes priekðsçdçtâjs Imants Matîss203

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBALatvijas Zinâtòu akadçmijas Zinâtnes un tehnoloìijaspçtniecîbas centrs2007. gadâ Latvijas Zinâtòu akadçmijas Zinâtnes un tehnoloìijas pçtniecîbascentrs turpinâja lîdzdalîbu vairâkos starptautiskos projektos, tostarp ikgadçjo nacionâloatskaiðu sagatavoðanâ par nacionâlo inovâciju politiku Eiropas Komisijai projekta„Trend Chart: Innovation policy in Europe” ietvaros, kurâ Centra darbinieki nacionâlokorespondentu statusâ darbojas kopð 2004. gada. Tika veikts darbs arî starptautiskapçtniecîbas projekta „Developing Universities – The Evolving Role of Academic Institutionsin Economic Growth” ietvaros, kurð tika uzsâkts 2005. gadâ, piesaistot pçtniekusno vairâk nekâ 10 pasaules valstîm, un kuru koordinç Lundas Ekonomikas unvadîbas skolas Pçtniecîbas politikas institûts Zviedrijâ. Ðî projekta mçríis ir veidotlabâku izpratni par akadçmisko institûciju mainîgo lomu daþâdos nacionâlajoskontekstos, kâ arî veicinât politikas pieredzes apguvi un apmaiòu starp daþâdaekonomiskâs attîstîbas lîmeòa valstîm. Centrs piedalîjies Latvijas nacionâlas sadaïassagatavoðanâ apjomîgai datubâzei „Erawatch baseload inventory” par zinâtnespolitiku Eiropas Savienîbas valstîs. Centra pçtnieki ir iesaistîti Eiropas Pçtniecîbas untehnoloìiskâs attîstîbas novçrtçðanas tîkla (European RTD Evaluation Network) unES7. ietvarprogrammas programmkomitejas “Zinâtne sabiedrîbâ” (Science in Society)darbâ.Centra pçtnieki 2007. gadâ turpinâja realizçt Latvijas Zinâtnes padomes zinâtniskoprojektu „Inovatîvâs attîstîbas un jaunu tehnoloìiju radîðanas problçmas Latvijâ”(2004–2008), piedalîjâs konferencç „Baltic Dynamics 2007” (Rîga, 13.–15. septembris)un citos pasâkumos.Centra vadîtâjs Jânis Kristapsons

ZINÂTÒU NODAÏASFIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67223633. Fakss: 67821153E pasts: fizteh@lza.lvNodaïas padomeNodaïas priekðsçdçtâjs Juris JANSONSNodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Andrejs SILIÒÐMâris KNITEZinâtniskâ sekretâre Sofja NEGREJEVAPadomes locekïiMâris ÂBELEAndris BUIÍISIvars KNÇTSAndris KRÛMIÒÐPçteris RIVÞAAntans–Sauïus SAUHATSPçteris ÐIPKOVSNodaïa apvieno 87 LZA locekïus, t.sk. 32 îstenos, 3 goda, 19 ârzemju locekïus un33 korespondçtâjlocekïus.Ar nodaïas darbu saistîti 14 LZA goda doktori.Locekïu skaitsSpecialitâtekorespondçtâjloc.îstenieârzemju godaFizika 17 8 11 –Mehânika 8 6 3 –Informâtika 4 8 3 2Matemâtika 2 5 1 –Astronomija – 3 1 –Enerìçtika 1 3 – 1205

ZINÂTÒU NODAÏASNodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçmastronomijaMâris Âbele, kor. loc.Edgars Bervalds, kor. loc.Juris Þagars, kor. loc.Dainis Draviòð, ârz. loc.enerìçtikaLeonîds Ribickis, îst. loc.Andris Krçsliòð, kor. loc.Antans Sauïus Sauhats, kor. loc.Pçteris Ðipkovs, kor. loc.Viktors Zçbergs, goda loc.fizikaMârcis Auziòð, îst. loc.Jânis Guntis Bçrziòð, îst. loc.Elmârs Blûms, îst. loc.Andrejs Cçbers, îst. loc.Juris Ekmanis, îst. loc.Ruvins Ferbers, îst. loc.Agris Gailîtis, îst. loc.Andris Krûmiòð, îst. loc.Ivars Lâcis, îst. loc.Oïìerts Lielausis, îst. loc.Jânis Lielpçters, îst. loc.Andrejs Siliòð, îst. loc.Linards Skuja, îst. loc.Andris Ðternbergs, îst. loc.Kurts Ðvarcs, îst. loc.Ivars Tâle, îst. loc.Juris Zaíis, îst. loc.Imants Bçrsons, kor. loc.Jurijs Dehtjars, kor. loc.Jevgeòijs Joïins, kor. loc.Mâris Knite, kor. loc.Aleksejs Kuzmins, kor. loc.Inta Muzikante, kor. loc.Andris Ozols, kor. loc.Jânis Spîgulis, kor. loc.Hermanis Branovers, ârz. loc.Oïìerts Dumbrâjs, ârz. loc.Tills fon Egidijs, ârz. loc.Roberts Evarestovs, ârz. loc.Pauls Janmeijs, ârz. loc.Ivars Melngailis, ârz. loc.Jânis Melngailis, ârz. loc.Zenons Rokus Rudziks, ârz. loc.Þaks Simons, ârz. loc.Juris Pçteris Svenne, ârz. loc.Juris Upatnieks, ârz. loc.informâtikaAndris Ambainis, îst. loc.Jânis Bârzdiòð, îst. loc.Ivars Biïinskis, îst. loc.Jânis Grundspeòíis, îst. loc.Juris Borzovs, kor. loc.Igors Kabaðkins, kor. loc.Audris Kalniòð, kor. loc.Jurijs Merkurjevs, kor. loc.Leonîds Novickis, kor. loc.Vladimirs Pirogovs, kor. loc.Pçteris Videnieks, kor. loc.Jâzeps Loèmelis, goda loc.Jânis Osis, goda loc.Þils Brasârs, ârz. loc.Juris Hartmanis, ârz. loc.Andris Padegs, ârz. loc.informâtika (zinâtniecîba)Jânis Kristapsons, kor. loc.matemâtikaAndris Buiíis, îst. loc.Rûsiòð Mârtiòð Freivalds, îst. loc.Agnis Andþâns, kor. loc.Uldis Raitums, kor. loc.Andrejs Reinfelds, kor. loc.206

FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏAAleksandrs Ðostaks, kor. loc.Aivars Zemîtis, kor. loc.Raimonds Èiegis, ârz. loc.mehânikaJuris Jansons, îst. loc.Ivars Knçts, îst. loc.Egons Lavendelis, îst. loc.Imants Matîss, îst. loc.Rolands Rikards, îst. loc.Kârlis Rocçns, îst. loc.Vitauts Tamuþs, îst. loc.Gundaris Teters, îst. loc.Andris Èate, kor. loc.Vladimirs Kasjanovs, kor. loc.Roberts Maksimovs, kor. loc.Jânis Rudzîtis, kor. loc.Narimants Salenieks, kor. loc.Jânis Vîba, kor. loc.Jânis Dundurs, ârz. loc.Jiri Engelbrehts, ârz. loc.Renç Moro, ârz. loc.Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas darbîba2007. gadâ notika deviòas nodaïas sçdes (vienu no tâm nodaïa rîkoja kopâ arÍîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïu (ÍBMZN)), divi nodaïas seminâri unnodaïa sagatavoja divas Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçdes.Nodaïas sçdçs tika izskatîtâs ðâdas galvenâs problçmas:11. janvârî sçdç „Valsts pçtîjumu programmas “Informâcijas tehnoloìijas”projektu apsprieðana” sçdes dalîbnieki publiski apsprieda un analizçja seðus Valstspçtîjumu programmas „Informâcijas tehnoloìijas” projektus: „Uz modeïu transformâcijâmbâzçtu sistçmu bûves tehnoloìiju izstrâde” (projekta vadîtâjs Dr.habil.sc.comp.Audris Kalniòð), ”Semantiskâ tîmekïa izpçte, attîstîðana un piemçroðana Latvijasvajadzîbâm” (projekta vadîtâjs Dr.sc.comp. Guntis Bârzdiòð), Oriìinâlu signâluapstrâdes paòçmienu izveide un izpçte konkurçtspçjîgu IT tehnoloìiju radîðanai”(projekta vadîtâjs Dr.sc.comp. Modris Greitâns), “Jaunu tehnoloìiju izpçte unpielietoðana elektroniskâs aparâtbûves jomâ” (projekta vadîtâjs Dr.habil.sc.comp.Jurijs Artjuhs), ”Jaunas elektronisko sakaru tehnoloìijas” (projekta vadîtâjs Dr.sc.ing.Guntars Balodis), „IT pielietoðana raþoðanas problçmu risinâðanai” (projekta vadîtâjaDr.sc.ing. Irîna Oïeiòikova). Sçdes dalîbnieki konstatçja projektu izpildes sekmîgogaitu un arî to, ka, pateicoties Valsts pçtîjumu programmai, ir iespçjams problçmasrisinâðanai piesaistît jaunos zinâtniekus.21. februârî nodaïas locekïi noklausîjâs akad. Jura Jansona pârskatu par nodaïasdarbîbu 2006. gadâ un apsprieda priekðlikumus darbam 2007. gadâ. Par Nacionâlâdaudzfunkcionâlâ ciklotrona projekta attîstîbu un ar to saistîtâm problçmâm referçjaakad. Jânis Bçrziòð. Nodaïas locekïi nolçma sagatavot kopsçdi ar ÍBMZN un izstrâdâtpriekðlikumu Ministru kabinetam par Nacionâlâ ciklotrona projekta attîstîbu.207

ZINÂTÒU NODAÏAS14. martâ notika sçde: „Eiropas Sociâlâ fonda programmas enerìçtikas studijupilnveidoðanai”. Nodaïas locekïi apsprieda èetrus referâtus: „Bûvniecîbas enerìçtikâorientçta RTU programma „Siltuma, gâzes un ûdens tehnoloìija”” – LZA kor.loc.Andris Krçsliòð; „Aukstumapgâdes un gaisa kondicionçðanas enerìçtiskâs slodzesnâkotnes projektos Latvijâ” – RTU asoc. prof. Dr.sc.ing. Arturs Leðinskis unDr.sc.ing. Uldis Pelîte; „Notekûdeòu un atkritumu depozitâriju biogâze elektrîbas unsiltuma raþoðanai” – RTU doc. Guntis Klîve; „Profesijas standarts – çkuinþeniersistçmu un pilsçtu infrastruktûras veidotâjiem” – RTU prof. Dr.habil.sc.ing.Egîls Dzelzîtis.Sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda bûvniecîbas enerìçtikâ orientçtu RTUprogrammu „Siltuma, gâzes un ûdens tehnoloìija”. Nolçma: atzît RTU pasniedzçju unpçtnieku darbu ðajâ nozarç par efektîvu, perspektîvu un atbalstâmu. Atzîmçt labusadarbîbu ar praktiskiem un citiem zinâtniskiem institûtiem Latvijâ. Tajâ paðâ laikâ irnepiecieðams sekmçt racionâlu enerìijas izmantoðanu Latvijâ un plaði izplatîtinformâciju par problçmâm un sasniegumiem energopatçriòa samazinâðanâ.9. maijâ FTZ un ÍBMZ nodaïas kopsçde „Nacionâlâ ciklotrona centra izveidoðanaspaðreizçjais stâvoklis”. Sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda divus ziòojumus.Referâtu „Akadçmiíis profesors Juris Tîliks un Latvijas cietvielu radiâcijasíîmijas un fizikas skola” nolasîja LU prof. Dr.chem. Andris Actiòð. Viòð iepazîstinâjaar Jura Tîlika dzîves gaitu, viòa galvenajiem zinâtniskajiem sasniegumiem unpçtîjumu rezultâtiem un ierosinâja atrast iespçju finansçt kâdu kompetentu zinâtnieku,kas varçtu apkopot J.Tîlika nepublicçtos zinâtniskos darbus monogrâfijâ. LZA akad.Jânis Bçrziòð nolasîja referâtu „Nacionâlâ ciklotrona centra izveidoðanas paðreizçjaisstâvoklis”. LZA FTZN un ÍMBZN nolçma lûgt LR IZM izskatît jautâjumu parjuridiskas personas izveidoðanu ministrijâ, lai racionâli apsaimniekotu IZM pieðíirtofinansçjumu zinâtnisko pçtîjumu nodroðinâðanai.23. maijâ FTZN sçdç „Kompozîto materiâlu un sareþìîtu telpisku konstrukcijuaprçíinu metodika un tehnoloìijas izstrâdes pieredze RTU Bûvniecîbas fakultâtç”referçja RTU Bûvniecîbas un rekonstrukcijas institûta direktors akad. Kârlis Rocçns.K. Rocçns informçja par Bûvniecîbas fakultâtes nâkotni un sniedza pârskatu par RTUpanâkumiem kompozîto materiâlu pçtîjumos. Balstoties uz RTU Bûvniecîbasfakultâtes sasniegumiem, sçdes dalîbnieki nolçma lûgt LZA Senâtu atvçrt LZA FTZNietvaros îsteno locekïu un korespondçtâjlocekïu jaunas vakances „bûvzinâtnes”specialitâtç.24. augustâ sçdç “Nuclear Theory – Nuclear Power” (Kodolfizikas teorija unkodolenerìija) sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda LZA ârzemju locekïa, prof.,Ph.D.phys. Jura Pçtera Svennes referâtu, kurâ viòð aprakstîja pçtîjumus kodolizikâ. Artrîs-íermeòa teorijas izmantoðanas palîdzîbu bija aprçíinâti daþi nukleon-nukleonpotenciâli ar mazâm enerìijâm, no 50 keV lîdz 10.0 MeV. Teorçtiskie rezultâti bija208

FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏAsalîdzinâti ar eksperimentu. Referents iepazîstinâja ar unikâlajâm Kanâdas kodolenerìijassistçmas CANDU îpaðîbâm un nâkamâ reaktora uzstâdîðanas un attîstîbasplânu. Nodaïas locekïi pieðíîra LZA goda doktora grâdu prof. Þozem AntonioKastiïo-Alkarasam (San-Paulo, Brazîlija).26. septembrî ar LZA korespondçtâjlocekïa kandidâta LU Atomfizikas unspektroskopijas institûta direktora p.i., prof. Dr.habil.phys. Jâòa Spîguïa ziòojumu parzinâtnisko pçtîjumu rezultâtiem un sasniegumiem âdas optikas pçtîjumos sâkâsnodaïas locekïu iepazîstinâðana ar jaunajiem LZA korespondçtâjlocekïu kandidâtiem.1. novembrî sçdes dalîbnieki noklausîjâs LZA korespondçtâjlocekïa kandidâtaDr.habil.sc.comp. Jura Borzova zinâtnisko ziòojumu par pçtîjumu rezultâtiem un LZAîstenâ locekïa kandidâta LZA kor.loc., LU asoc. prof. Dr.sc.comp. Andra Ambaiòaziòojumu par zinâtnisko pçtîjumu rezultâtiem. Uz 4 vakancçm 2007. gadâ LZA îstenolocekïu vçlçðanâs tika pieteiktas 8 kandidatûras, to skaitâ 2 – no FTZ nodaïas: kor.loc.Andris Ambainis un kor.loc. Leonîds Ribickis. Nodaïas locekïi pieðíîra LZA godadoktora grâdu izcilajiem speciâlistiem datorzinâtnç Dr.sc.ing. Edvînam Karnîtim unDr.habil.sc.ing. Pçterim Rivþam.14. novembrî sçdç „Telekomunikâciju vçsture Latvijâ: Rîgas telefonu tîklam 125gadi” sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apsprieda LZA goda locekïa, RTU prof. JâzepaLoèmeïa referâtu, kurâ viòð definçja vairâkus faktorus, kuri sekmçjuði Latvijastelekomunikâciju attîstîbu. Tie ir: senâs tradîcijas, labi organizçta izglîtîbas sistçma unsakaru lîdzekïu rûpniecîba, sadarbîba ar ârvalstu firmâm un atseviðíu izcilu personîbudarba ieguldîjums. Diskusijâ klâtesoðie mçìinâja noskaidrot, kâpçc toreiz jauniesasniegumi tik âtri no zinâtniskâs laboratorijas sasniedza lietotâjus un kas traucçinovâcijas procesam tagad.LZA Rudens pilnsapulce 22. novembrî par akadçmiíiem no nodaïas ievçlçja abuskandidâtus: Andri Ambaini un Leonîdu Ribicki, par korespondçtâjlocekïiem JâniSpîguli un Juri Borzovu.Nodaïas seminâros izskatîtâs problçmas20. novembrî seminârâ “Daudzkanâlu datu ieguves sistçmas datoru sasaistei arreâlo pasauli” notika ERAF projekta Nr. DP1 /ERAF/ CFLA/05/APK/2.5.1. /000024/012 rezultâtu izskatîðana un apsprieðana ar nolûku informçt par jaunâm izstrâdnçm.Seminârâ piedalîjâs projektâ iesaistîtie zinâtnieki. Sçdi organizçja akad. I. Biïinskis.17. decembrî seminârâ notika Valsts pçtîjumu programmas „Modernu metoþu untehnoloìiju izpçte un izstrâde enerìçtikâ ar videi draudzîgiem atjaunojamâs enerìijasveidiem, enerìijas piegâdes droðîbas un enerìijas efektîvai izmantoðanai” 2. etaparezultâtu izskatîðana un apsprieðana. Sçdç piedalîjâs Programmâ iesaistîtie zinâtnieki,LR IZM Uzraudzîbas padomes locekïi, pârstâvji no Latvijas universitâtçm, pçtniecîbasinstitûtiem, enerìçtikas nozares asociâcijâm un biedrîbâm.209

ZINÂTÒU NODAÏASLZA sçdes15. martâ jau tradicionâli nodaïa sagatavoja sçdi „Zinâtnes popularizçðanasabiedrîbâ”, kurâ domâs par þurnâla 'Terra” lomu zinâtnes popularizçðanâ dalîjâs LZAArtura Balklava vârdbalvas pirmie laureâti Latvijas Universitâtes docents Dr.phys.Vitolds Grabovskis un Dr.paed. Ilgonis Vilks.4. septembrî LZA kopâ ar LR Patentu valdi otro reizi pasniedza Valtera Capabalvu labâkajam izgudrotâjam. Ðogad par prestiþâs balvas laureâtu kïuva Nodaïasârzemju loceklis, 1999. gada LZA Lielâs medaïas laureâts prof. Juris Upatnieks(ASV). Svinîgâ ceremonijâ kor.loc. Andris Ozols raksturoja Jura Upatnieka dzîvesgaitas. J. Upatnieks nolasîja lekciju par sasniegumiem hologrâfijâ un demonstrçjaklâtesoðiem daþus hologrâfiskos izmçìinâjumus.Rudens pilnsapulcç ar spîdoðu referâtu uzstâjas 2007.gada LZA Lielâs medaïaslaureâts, LZA ârzemju loceklis, Sanktpçterburgas Universitâtes prorektors RobertsEvarestovs. Laudatio profesoram sacîja akad. Ivars Tâle.Nodaïas locekïu ievçrojamâkos sasniegumus sk. 109.–110. lpp.Par zinâtniskajiem sasniegumiem balvas pieðíirtas ârz.loc. Robertam Evarestovam,ârz.loc. Zenonam Rokum Rudzikam, akad. Andrejam Siliòam, akad. IvaramLâcim, kor.loc. Intai Muzikantei, ârz.loc. Jurim Upatniekam, akad. Linardam Skujam,kor.loc. Jânim Spîgulim, akad. Agrim Gailîtim, akad. Andrejam Cçberam (sk. 85.–101. lpp.).Nodaïas priekðsçdçtâjs Juris JansonsZinâtniskâ sekretâre Sofja Negrejeva

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏAÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67220725. Fakss: 67821153E pasts: chem@lza.lvNodaïas padomeNodaïas priekðsçdçtâjs Raimonds VALTERSNodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Gunârs DUBURSVija KLUÐAUldis VIESTURSZinâtniskâ sekretâre Baiba ÂDAMSONEPadomes locekïiBruno ANDERSONSRihards KONDRATOVIÈSJekaterina ÇRENPREISATâlis MILLERSElmârs GRÇNSJânis STRADIÒÐAleksandrs JEMEÏJANOVSAndris STRAKOVSUldis KALNENIEKSJânis VOLKOLÂKOVSMârtiòð KALNIÒÐHenriks ZENKEVIÈSNodaïa apvieno 115 LZA locekïus, t.sk. 38 îstenos, 6 goda, 31 ârzemju locekliun 40 korespondçtâjlocekïus.Ar nodaïas darbu saistîti 32 LZA goda doktori.Locekïu skaitsSpecialitâtekorespondçtâjloc.îstenieârzemju godaÍîmija 14 7 9 –Medicîna 8 11 10 4Bioloìija 8 12 6 1Biotehnoloìija 3 – 1 –Ekoloìija, videszinâtnesun ìeogrâfija 2 3 1 –Ìeoloìija unûdenssaimniecîba – 1 2 –Lauksaimniecîbas zinâtnes 1 3 – 1Meþzinâtnes – 1 – –Zinâtnes vçsture – – 1 –Materiâlzinâtne 2 1 1 –Farmâcija – 1 – –211

ZINÂTÒU NODAÏASNodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçmbioloìijaJekaterina Çrenpreisa, îst. loc.Elmârs Grçns, îst. loc.Rihards Kondratoviès, îst. loc.Rita Kukaine, îst. loc.Indriíis Muiþnieks, îst. loc.Pauls Pumpçns, îst. loc.Îzaks Raðals, îst. loc.Jânis Vîksne, îst. loc.Gunârs Andruðaitis, kor. loc.Viktorija Baumane, kor. loc.Uldis Kalnenieks, kor. loc.Jânis Kloviòð, kor. loc.Tatjana Kozlovska, kor. loc.Imants Liepa, kor. loc.Viesturs Melecis, kor. loc.Aleksandrs Rapoports, kor. loc.Maija Rukliða, kor. loc.Nikolajs Sjakste, kor. loc.Anatolijs Ðaripo, kor. loc.Henriks Zenkeviès, kor. loc.Viesturs Baumanis, goda loc.Mâris Hartmanis, ârz. loc.Vitauts Kalniòð, ârz. loc.Jânis Metuzâls, ârz. loc.Uldis Streips, ârz. loc.Rihards Villems, ârz. loc.Kurts Vitrihs, ârz. loc.biotehnoloìijaMârtiòð Beíers, îst. loc.Romans Kârkliòð, îst. loc.Uldis Viesturs, îst. loc.Andrejs Daugulis, ârz. loc.ekoloìija, videszinâtnesPçteris Cimdiòð, îst. loc.Mâris Kïaviòð, îst. loc.Aija Melluma, kor. loc.farmâcijaMaija Dambrova, kor. loc.ìeogrâfijaGuntis Eberhards, kor. loc.Oïìerts Nikodemus, kor. loc.Edmunds Bunkðe, ârz. loc.ìeoloìija un ûdenssaimniecîbaVitâlijs Zelès, kor. loc.Aleksis Dreimanis, ârz. loc.Hennings Sçrensens, ârz. loc.íîmijaGunârs Èipçns, îst. loc.Gunârs Duburs, îst. loc.Mârtiòð Kalniòð, îst. loc.Ivars Kalviòð, îst. loc.Valdis Kampars, îst. loc.Edvards Liepiòð, îst. loc.Edmunds Lukevics, îst. loc.Tâlis Millers, îst. loc.Uldis Sedmalis, îst. loc.Jânis Stradiòð, îst. loc.Andris Strakovs, îst. loc.Raimonds Valters, îst. loc.Nikolajs Vederòikovs, îst. loc.Andris Zicmanis, îst. loc.Mâra Jure, kor. loc.Valerjans Kauss, kor. loc.212

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏAAivars Krauze, kor. loc.Çriks Kupèe, kor. loc.Pçteris Trapencieris, kor. loc.Arnis Treimanis, kor. loc.Grigorijs Veinbergs, kor. loc.Nikodems Bojârs, ârz. loc.Pçteris Bolðaitis, ârz. loc.Benedikts Juodka, ârz. loc.Georgs Pauls Kreiðmanis, ârz. loc.Arnis Kuksis, ârz. loc.Gotfrîds Ottings, ârz. loc.Edvîns Vedçjs, ârz. loc.Mihails Voronkovs, ârz. loc.Regîna Þuka, ârz. loc.lauksaimniecîbas zinâtnesAleksandrs Jemeïjanovs, îst. loc.Edîte Birìele, kor. loc.Andrejs Câlîtis, kor. loc.Aldis Kârkliòð, kor. loc.Jânis Latvietis, goda loc.materiâlzinâtneBruno Andersons, îst. loc.Jânis Grabis, îst. loc.Jânis Grâvîtis, kor. loc.Elza Reihmane, ârz. loc.medicînaGeorgs Andrejevs, îst. loc.Jânis Gardovskis, îst. loc.Viktors Kalnbçrzs, îst. loc.Vija Kluða, îst. loc.Jânis Priedkalns, îst. loc.Rafails Rozentâls, îst. loc.Arnis Vîksna, îst. loc.Jânis Volkolâkovs, îst. loc.Igors Aksiks, kor. loc.,Andris Ferdats, kor. loc.Alfrçds Miltiòð, kor. loc.Ruta Muceniece, kor. loc.Modra Murovska, kor. loc.Mâra Pilmane, kor. loc.Ingrîda Rumba, kor. loc.Andrejs Skaìers, kor. loc.Uldis Vikmanis, kor. loc.Ludmila Vîksna, kor. loc.Aija Þilevièa, kor. loc.Çvalds Ezerietis, goda loc.Kristaps Juris Keggi, goda loc.Aina Muceniece, goda loc.Nikolajs Skuja, goda loc.Sergejs Fjodorovs, ârz. loc.Meinhards Klasens, ârz. loc.Jânis Kïaviòð, ârz. loc.Ruta Kundziòa, ârz. loc.Andrejs Okðe, ârz. loc.Aivars Jânis Strçlis, ârz. loc.Felikss Ungers, ârz. loc.Jarls Vikbergs, ârz. loc.Bertrams Zariòð, ârz. loc.Kristaps Zariòð, ârz. loc.meþzinâtnesPçteris Zâlîtis, kor. loc.zinâtnes vçstureJurijs Solovjovs, ârz. loc.213

ZINÂTÒU NODAÏASÍîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas darbîba2007. gadâ organizçtas divas LZA sçdes, notikuðas piecas nodaïas sçdes un divaskopsçdes ar Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïu un Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòunodaïu.LZA sçdes: 23. februârî “Latvijas zemes dzîïu resursi un to izmantoðana tautsaimniecîbâ”;7. decembrî “Cilvçka genoms: evolûcijas strupceïð, jauns vijums vai tikvien kâ izaicinâjums”.19. janvârî nodaïas pilnsapulcç nodaïas priekðsçdçtâjs akad. Raimonds Valterssniedza pârskatu par nodaïas un tâs locekïu darbîbu 2006. gadâ, kâ arî informçja par2007. gadâ plânotajiem pasâkumiem. Sçdes turpinâjumâ tâs dalîbnieki noklausîjâsïoti interesantu un izsmeïoðu akadçmiíes Jekaterinas Çrenpreisas pârskata referâtu “10gadi pçc akadçmiía Jâòa Çrenpreisa aizieðanas. Bûtisks pagrieziens kanceroìençzesparadigmâ”.23. martâ nodaïas sçdç “ Cilmes ðûnas – teorija un prakse” tâs dalîbniekinoklausîjâs LZA kor. loc. prof. Mâras Pilmanes pârskata referâtu “Embrioloìija,cilvçka un eksperimenta dzîvnieku cilmes ðûnas un indukcija”, prof. Dr.med. SandrasLejnieces referâtu “Alogçna asinsrades cilmes ðûnu transplantâcija – darbîbasmehânisms un pielietoðana medicînâ”, Dr.biol. Jâòa Ancâna ziòojumu ”Somâtiskâscilmes ðûnas un to pielietojums eksperimentâlajâ medicînâ" un Dr.biol. ArmandaVîganta informâciju “Levâna un dekstrâna atvasinâjumu ietekme uz peïu embrionâlocilmes ðûnu diferenciâciju”. Nobeigumâ notika plaða diskusija par ðobrîd zinâtnç unpraksç ïoti aktuâlo tçmu.20. aprîlî notika nodaïas sçde “Genoma programma Latvijâ”. Pçc akad. ElmâraGrçna ievadvârdiem, kuros viòð îsi raksturoja sareþìîto birokrâtisko ceïu lîdz genomaprogrammas atzîðanai un îstenoðanas sâkumam, sçdes dalîbnieki noklausîjâs un apspriedapiecus ziòojumus. Par Genoma datubâzes veidoðanu Latvijâ un gçnu pçtîjumiemsaistîbâ ar metabolisma un endokrînajâm slimîbâm plaðu informâciju sniedzakor.loc. Dr.biol. Jânis Kloviòð (lîdzaut. Dr.med. Valdis Pîrâgs). Par interleikîna-6haplotipa saistîbu ar koronâro sirds slimîbu ziòoja Dr.biol. Normunds Lîcis (lîdzaut.Dr.med. Gustavs Latkovskis). Dr.biol. Aija Linç ziòojumâ “Autoantivielu profili:nozîme vçþa diagnostikâ un monitoringâ” norâdîja, ka autoantivielas pret audzçjuðûnu proteîniem veidojas lielâkajai daïai vçþa pacientu, un tâs varçtu bût ïoti specifiskibiomaríieri audzçju agrînai diagnostikai, slimîbas gaitas novçroðanai un imunoterapijasefektivitâtes prognozçðanai. Pçtîjumu rezultâtâ izstrâdâta çrta metodikaantigçnu identificçðanai. Dr. biol. Laima Tihomirova (lîdzaut. Dr.med. AivarsStengrevics) iepazîstinâja ar vçþa predisponçtîbas ìençtisko pçtîjumu rezultâtiem,komentçja onkoloìisko slimîbu iedzimtâs predisponçtîbas testçðanas iespçjas un214

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏAperspektîvas iegûto rezultâtu izmantoðanai. Dr.habil.biol. Astrîda Krûmiòa referâtâ“Monogçno slimîbu izraisoðo un patoìençzi ietekmçjoðo mutâciju diagnosticçðana”ziòoja par Latvijâ veiktajiem monogçno slimîbu molekulâri ìençtiskajiem pçtîjumiem:iesaistîtajâm institûcijâm, galvenajiem sadarbîbas partneriem, pçtîjumu iespçjâm unsvarîgâkajiem rezultâtiem, kâ arî turpmâkajâm perspektîvâm. Noslçgumâ E. Grçns,rezumçjot dzirdçto, uzsvçra, ka visa programmas veidoðanas vçsture pierâda, ka tad, japietiek spçka un enerìijas cînîties par ieceres realizâciju, daudz ko var sasniegt.Sçdes dalîbnieki nobalsoja arî par LZA goda doktora grâda Dr.h.c.med. pieðíirðanuhabilitçtajam medicînas doktoram profesoram Osvaldam Plepim.9. maijâ notika LZA FTZN un ÍBMZN kopsçde “Nacionâlâ ciklotrona centraizveidoðanas paðreizçjais stâvoklis”, kurâ par aizsaulç aizgâjuðo akadçmiíi Juri Tîlikuun Latvijas cietvielu radiâcijas íîmijas un fizikas skolu referçja LU Fizikâlâs íîmijaskatedras vadîtâjs Dr.chem. Andris Actiòð. Par Nacionâlâ ciklotrona centra izveidoðanaspaðreizçjo stâvokli ziòoja akadçmiíis Jânis Bçrziòð.25. septembrî LMZN, ÍBMZN un LLMZA izbraukuma sesijas “BaltalksnisLatvijâ'' (valsts pçtîjumu programmas ”Lapu koku audzçðanas un racionâlas izmantoðanaspamatojums, jauni produkti un tehnoloìijas" ietvaros) mçríis bija iepazîstinâtdalîbniekus ar baltalkðòa audzçðanas un izmantoðanas iespçjâm Latvijâ. Sçdes dalîbniekiapskatîja daþâda vecuma baltalkðòu audzes parauglaukumus Neretas meþniecîbâ,kâ arî iepazinâs ar baltalkðòa koksnes mehânisko apstrâdi SIA “Oðukalns” Jçkabpilî.19. oktobrî nodaïas sçdç tâs dalîbnieki noklausîjâs un vçrtçja jauno LZA locekïukandidâtu zinâtniskos ziòojumus. Pârskatus par zinâtnisko darbîbu sniedza îstenolocekïu kandidâti LZA korespondçtâjlocekïi Dr. biol. Anatolijs Ðaripo (“Proteînudegradâcija – noârdît, lai dzîvotu”) un Dr.habil.chem. Andris Zicmanis (“Modernâsmetodes organiskajâ sintçzç”). Ar ziòojumiem uzstâjâs pretendenti LZA korespondçtâjlocekïavakancçm farmâcijâ, bioloìijâ un íîmijâ Dr.pharm. Maija Dambrova(“Kâ atklât jaunas zâles?”), Dr.biol. Uldis Kalnenieks (“Âtru katabolisma ceïuregulâcija un to pielietojums biotehnoloìijâ: Zymomonas piemçrs”) un Dr.chem.Valerjans Kauss (“CNS preparâtu radîðana. Tehnoloìijas attîstîbas pieredze”). Aizklâtibalsojot, nodaïas locekïi atbalstîja visus pretendentus. LZA Rudens pilnsapulcç parLZA akadçmiíi ievçlçja A. Zicmani, par LZA korespondçtâjloceíïiem – M. Dambrovu,U. Kalnenieku un V. Kausu.16. novembra ÍBMZN un RSU A.Kirhenðteina Mikrobioloìijas un virusoloìijasinstitûta kopsçde “50. gadadiena poliomielîta pçtîjumiem Latvijâ” bija veltîta akadçmiíesRitas Kukaines 85 gadu jubilejai. Sçdes dalîbnieki noklausîjâs akad.Dr.habil.med. R. Kukaines pârskata referâtu “Poliomielîta likvidâcija Latvijâ mûsdienuskatîjumâ” un Pasaules veselîbas organizâcijas Nacionâlâs polioreferenceslaboratorijas vad. Dr.med. Vairas Irisas Kalniòas ziòojumu “Latvija kâ poliovîrusa215

ZINÂTÒU NODAÏASbrîva zona”. Jubilâri sirsnîgi sveica Latvijas Zinâtòu akadçmijas, vairâku ministriju,veselîbas iestâþu un zinâtnisko institûtu pârstâvji.Mûþîbâ aizgâjuðo nodaïas locekïu piemiòai bija veltîti divi pasâkumi.2. aprîlî RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâtç notika akadçmiíaprofesora Ojâra Neilanda (1932.–2003.) 75. dzimðanas dienai veltîti piemiòas lasîjumi.Pçc akad. Jâòa Stradiòa ievadvârdiem klâtesoðie noklausîjâs fakultâtes dekânaprof. akad. Valda Kampara referâtu “Nelineâro hromoforu íîmija” un profesores,LZA kor.loc. Intas Muzikantes ziòojumu “Nelineâro hromoforu fizika”, pie kafijastases dalîjâs atmiòâs par O. Neilandu, nolika ziedus profesora atdusas vietâ Ziepniekkalnakapos.16. oktobrî Latvijas Zinâtòu akadçmijâ profesoru Alfrçda Ieviòa un EmîlijasGudrinieces piemiòas lasîjumus organizçja RTU Neorganiskâs íîmijas institûts, LZAÍBMZN, RTU Materiâlzinâtnes un lietiðíâs íîmijas fakultâte, Latvijas Íîmijasvçstures muzejs un Latvijas Íîmijas biedrîba. Pçc akad. Tâïa Millera ievadvârdiemklâtesoðie noklausîjâs Dr.chem. Elgas Siliòas referâtu “8-Merkaptohinolîna un tâatvasinâjumu iekðçji komplekso savienojumu kristâlíîmija”. Informâciju “ProfesoruA. Ieviòa un E. Gudrinieces balvas 2006. gada laureâti” sniedza LZA kor.loc. RTUprof. Mâra Jure. Tukuma Raiòa ìimnâzijas skolotâja Ludmila Reimate priekðlasîjumâ“Íîmijas priekðmets Tukuma Raiòa ìimnâzijâ” pastâstîja par savu pedagoìiskopieredzi íîmijas pasniegðanâ. LZA E. Gudrinieces balvas laureâte Mg.sc.ing. AnastasijaKotova referâtâ “Pirmçjo amînu potenciâlo metabolîtu – N-glikozîdu un Amadoriproduktu sintçze” iepazîstinâja ar savu pçtîjumu rezultâtiem.Nodaïas locekïi devuði nozîmîgu ieguldîjumu Latvijas zinâtnes attîstîbâ. Pieciemno Latvijas Zinâtòu akadçmijas nosauktajiem 10 nozîmîgâkajiem sasniegumiem (sk.108.–109. lpp.) autori vai lîdzautori ir mûsu nodaïas locekïi – kor.loc. Ingrîda Rumba,akad. Vija Kluða un akad. Ivars Kalviòð, LZA goda doktors Jânis Rukðâns, akad.Valdis Kampars, kor.loc. Arnis Treimanis.Nodaïas locekïu citus zinâtniskos sasniegumus sk. 110. lpp.2007. gadâ iznâkuðas vairâk nekâ 10 grâmatas, kuru autori vai lîdzautori ir nodaïaslocekïi A. Kârkliòð, M. Kïaviòð, I. Liepa, M. Pilmane, R. Rozentâls, J. Rukðâns,J. Stradiòð, A. Strakovs, R. Valters, A. Vîksna, J. Vîksne, A. Zvirgzds. Izdotas arîakad. I. Kalviòa un akad. O. Neilanda biobibliogrâfijas (sk. 116.–117. lpp.).Par zinâtniskajiem sasniegumiem daþâdas balvas saòçmuði nodaïas locekïi:akad. Andris Zicmanis – LZA Gustava Vanaga balva íîmijâ, kor.loc. ValerjansKauss – LZA un a/s “Grindeks” balva “Zelta pûce”, akad. Aleksandrs Jemeïjanovs –LR Zemkopîbas ministrijas un LR Vides ministrijas balva “Sçjçjs”, akad. MârtiòðBeíers – LLU profesora J. Âboliòa balva.216

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏAA/s “Grindeks” D.H. Grindeïa medaïu saòçmis akad. Edvards Liepiòð parieguldîjumu jaunu zâïu vielu struktûras pçtîjumos un kor. loc. Ruta Muceniece parieguldîjumu farmaceitiskâs izglîtîbas attîstîbâ un mçríproteînu izpçtç.Akad. Valdis Kampars, akad. Edvards Liepiòð un ârz.loc. Kurts Vîtrihs apbalvotiar RTU MLÍF Paula Valdena medaïu. Akad. Ivaram Kalviòam pieðíirts RTU Godadoktora grâds.Akad. Arnis Vîksna un LZA Dr.h.c. Jânis Vçtra apbalvots ar Triju Zvaigþòuordeni, kor.loc. Edîte Birìele, ârz.loc. Edmunds Bunkðe, kor. loc. Ingrîda Rumba unkor.loc. Pçteris Zâlîtis – ar Atzinîbas krustu.Nodaïas priekðsçdçtâjs Raimonds ValtersZinâtniskâ sekretâre Baiba Âdamsone

ZINÂTÒU NODAÏASHUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67225889. Fakss: 67821153. E pasts: humana@lza.lvNodaïas padomeNodaïas priekðsçdçtâjs Tâlavs JUNDZISNodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Jânis BÇRZIÒÐ, Viktors HAUSMANIS,Dace MARKUSZinâtniskâ sekretâre Ilga TÂLBERGAPadomes locekïiAndris CAUNE, Saulvedis CIMERMANIS, Lilija DZENE, Pârsla EGLÎTE,Jânis KRASTIÒÐ, Maija KÛLE, Imants LANCMANIS, Baiba RIVÞA,Valentîna SKUJIÒA, Jânis STRADIÒÐ, Kalvis TORGÂNSNodaïa apvieno 151 LZA locekli, t.sk. 32 îstenos, 43 goda, 42 ârzemju un34 korespondçtâjlocekïus. Ar nodaïas darbu saistîti 30 LZA goda doktori.Locekïu skaitsSpecialitâteîsteniekorespondçtâjloc.ârzemju godaLiteratûrzinâtne 5 2 7 –Literatûra – – 1 13Ekonomika 6 7 3 2Filozofija 3 4 1 –Tiesîbu zinâtnes 2 2 1 –Valodniecîba 4 6 10 1Vçsture 4 3 6 2Antropoloìija – – – 1Arheoloìija 3 2 – –Arhitektûra 1 – 2 1Bibliogrâfija – – 1 –Demogrâfija – 2 – –Etnogrâfija 1 – – –Mâkslas zinâtnes 1 1 – 1Mâksla – – 1 19Pedagoìija – 1 – –Politoloìija 1 1 4 –Psiholoìija – – 1 –Psiholoìija, folkloristika 1 – – –Socioloìija – 2 1 –Teoloìija – – – 1Kultûras vçsture – – 1 –Mâkslas vçsture – 1 – 1Zinâtnes vçsture – – 1 –Þurnâlistika – – – 1218

HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏANodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçmantropoloìijaRaisa Denisova, goda loc.arheoloìijaAndris Caune, îst. loc.Çvalds Mugurçviès, îst. loc.Ieva Ose, îst. loc.Ilze Biruta Loze, kor. loc.Andrejs Vasks, kor. loc.arhitektûraJânis Krastiòð, îst. loc.Gunârs Asaris, goda loc.Gunârs Birkerts, ârz. loc.Sigurds Grava, ârz. loc.bibliogrâfijaJânis Krçsliòð, ârz. loc.demogrâfijaPârsla Eglîte, kor. loc.Juris Krûmiòð, kor. loc.ekonomikaArnis Kalniòð, îst. loc.Raita Karnîte, îst. loc.Oïìerts Krastiòð, îst. loc.Baiba Rivþa, îst. loc.Edvîns Vanags, îst. loc.Pçteris Zvidriòð, îst. loc.Konstantîns Didenko, kor. loc.Jânis Janovs, kor. loc.Imants Kirtovskis, kor. loc.Uldis Osis, kor. loc.Remigijs Poès, kor. loc.Kazimirs Ðpoìis, kor. loc.Inna Ðteinbuka, kor. loc.Pçteris Guïâns, goda loc.Valdis Jâkobsons, goda loc.Nikolajs Balabkins, ârz. loc.Gundars Íeniòð (Kings), ârz. loc.Juris Vîksniòð, ârz. loc.etnogrâfijaSaulvedis Cimermanis, îst. loc.filozofijaMaija Kûle, îst. loc.Valentîns Ðteinbergs, îst. loc.Andris Rubenis, kor. loc.Igors Ðuvajevs, kor. loc.Ivans Vedins, kor. loc.Vilnis Zariòð, kor. loc.Arvîds Ziedonis, ârz. loc.kultûras vçstureVjaèeslavs Ivanovs, ârz. loc.literatûraLudmila Azarova-Vâciete, goda loc.Alberts Bels, goda loc.Uldis Bçrziòð, goda loc.Leons Briedis, goda loc.Roalds Dobrovenskis, goda loc.Juris Kronbergs, goda loc.Jânis Peters, goda loc.Valdis Rûmnieks, goda loc.Knuts Skujenieks, goda loc.Zigmunds Skujiòð, goda loc.Mâra Zâlîte, goda loc.Imants Ziedonis, goda loc.Anna Þîgure, goda loc.Andrejs Vozòesenskis, ârz. loc.literatûrzinâtneViktors Hausmanis, îst. loc.Viktors Ivbulis, îst. loc.219

ZINÂTÒU NODAÏASBenedikts Kalnaès, îst. loc.Janîna Kursîte-Pakule, îst. loc.Vera Vâvere, îst. loc.Ausma Cimdiòa, kor. loc.Fjodors Fjodorovs, kor. loc.Rolfs Ekmanis, ârz. loc.Lalita Muiþniece, ârz. loc.Valters Nollendorfs, ârz. loc.Radegasts Paroleks, ârz. loc.Juris Silenieks, ârz. loc.Frîdrihs Ðolcs, ârz. loc.Jana Tesarþova, ârz. loc.mâkslaBiruta Baumane, goda loc.Ilmârs Blumbergs, goda loc.Jânis Dûmiòð, goda loc.Maija Einfelde, goda loc.Alvis Hermanis, goda loc.Imants Kalniòð, goda loc.Imants Kokars, goda loc.Gidons Krçmers, goda loc.Oïìerts Kroders, goda loc.Jânis Andris Osis, goda loc.Raimonds Pauls, goda loc.Indulis Ojârs Ranka, goda loc.Mâris Sirmais, goda loc.Dþemma Skulme, goda loc.Jânis Streiès, goda loc.Jânis Strupulis, goda loc.Pçteris Vasks, goda loc.Andris Vârpa, goda loc.Kârlis Zariòð, goda loc.Ernsts Òeizvestnijs, ârz. loc.mâkslas vçstureJânis Zilgalvis, kor. loc.Imants Lancmanis, goda loc.mâkslas zinâtnesOjârs Spârîtis, îst. loc.Silvija Radzobe, kor. loc.Lilija Dzene, goda loc.pedagoìijaTatjana Koíe, kor. loc.politoloìijaTâlavs Jundzis, îst. loc.Artis Pabriks, kor. loc.Andreass Adâls, ârz. loc.Juris Dreifelds, ârz. loc.Jânis Peniíis, ârz. loc.Rasma Ðilde-Kârkliòa, ârz. loc.psiholoìijaSolveiga Miezîte, ârz. loc.psiholoìija, folkloristikaVaira Vîíe-Freiberga, îst. loc.socioloìijaAivars Tabuns, kor. loc.Tâlis Tisenkopfs, kor. loc.Vilfrîds Ðlaus, ârz. loc.teoloìijaJuris Rubenis, goda loc.tiesîbu zinâtnesJuris Bojârs, îst. loc.Kalvis Torgâns, îst. loc.Ârija Meikaliða, kor. loc.Andris Plotnieks, kor. loc.Erki Hollo, ârz. loc.valodniecîbaAina Blinkena, îst. loc.Ilga Jansone, îst. loc.Dace Markus, îst. loc.220

HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏAValentîna Skujiòa, îst. loc.Brigita Buðmane, kor. loc.Ina Druviete, kor. loc.Benita Laumane, kor. loc.Daina Nîtiòa, kor. loc.Jânis Valdmanis, kor. loc.Andrejs Veisbergs, kor. loc.Tenu Karma, goda loc.Aleksejs Andronovs, ârz. loc.Dzintra Bonda, ârz. loc.Maikls Branès, ârz. loc.Umberto Pjetro Dini, ârz. loc.Trevors Fennels, ârz. loc.Baiba Metuzâle-Kangere, ârz. loc.Aïìirds Sabaïausks, ârz. loc.Sepo Suhonens, ârz. loc.Volfgangs Ðmids, ârz. loc.Zigms Zinkeviès, ârz. loc.vçstureJânis Bçrziòð, îst. loc.Valdis Bçrziòð, îst. loc.Inesis Feldmanis, îst. loc.Indulis Ronis, îst. loc.Ilga Apine, kor. loc.Aivars Stranga, kor. loc.Alberts Varslavâns, kor. loc.Anna Jurkâne, goda loc.Heinrihs Strods, goda loc.Norberts Angermanis, ârz. loc.Frîdrihs Benninghofens, ârz. loc.Andrievs Ezergailis, ârz. loc.Gerts fon Pistolkorss, ârz. loc.Andrejs Plakans, ârz. loc.Enns Tarvels, ârz. loc.vçsture, filozofijaVilis Samsons, îst. loc.zinâtnes vçstureAnto Leikola, ârz. loc.þurnâlistikaOskars Gerts, goda loc.Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas darbîbaLZA Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas galvenâ uzmanîba bija veltîta valstspçtîjumu programmas „Letonika” izpildei un Letonikas II kongresa sagatavoðanai.Nodaïa organizçja trîs LZA sçdes: 15. martâ “Zinâtnes popularizçðanasabiedrîbâ” (kopâ ar FTZN) un 26. aprîlî “Aktuâli par demogrâfiju Latvijâ” (atb.LZA korespondçtâjloceklis Dr. habil. oec. Juris Krûmiòð un LZA korespondçtâjlocekleDr. habil.oec., Dr.geogr. Pârsla Eglîte). Treðâ bija LZA izbraukuma sçdeValmierâ 23. martâ, kur LZA prezidents Juris Ekmanis pasniedza LZA goda locekïadiplomu Valmieras Drâmas teâtra galvenajam reþisoram Oïìertam Kroderam.Laudatio sacîja akadçmiíi J. Stradiòð un V. Hausmanis. Sçdes dalîbnieki noskatîjâsO. Krodera reþisçto V. Ðekspîra lugu „Karalis Lîrs”. Pçc nodaïas ierosmes notika divi221

ZINÂTÒU NODAÏAStradicionâlie saieti – „Akadçmijâ Jâòi” (LZA goda loceklis reþisors Jânis Streiès unaktieris Romualds Ancâns) un „Sagaidîsim Ziemassvçtkus ar baltâm domâm”(LZAgoda loceklis Jânis Streiès, aktrise Olga Dreìe, mûziíi Lîba Çce un Didzis Lauva), kâarî „LZA Vçstu”, viena no vecâkajiem zinâtniskajiem þurnâliem Latvijâ, 60. gadadienasatzîmçðana. Þurnâla A daïâ tiek regulâri publicçti Letonikas valsts pçtîjumuprogrammas izpildes rezultâti.Gada lielâkais zinâtnes dzîves notikums bija Letonikas II kongress 30.–31. oktobrîRîgâ. Atklâðanas plenârsçdes tieðraide bija skatâma internetâ:www.letonikasprogramma.lv, www.tvnet.lv. 25.–26. oktobrî kongress notika LiepâjasPedagoìijas akadçmijâ: „Kurzemes novada kultûrvçsturiskais mantojums, tâ izpçte unsaglabâðana” un Latgalç, Daugavpils Universitâtes organizçts: “Latgales sabiedrîbaattîstîbas lokos: valodas, politikas, juridiskie, socioloìiskie, vçsturiskie aspekti” –12.–13. novembrî. Trîspadsmit sekcijâs un K. Barona dienas konferencç nolasîti 480referâti, Daugavpilî – 20. Zîmîgi, ka dalîbnieku vidû turpat 23% bija jauniezinâtnieki, maìistri un bakalauri, nâkamie doktori. Pçtnieku aktivitâte un plaðsaziòaslîdzekïu ieinteresçtîba rosinâja domu Kongresa rezolûcijâ pasludinât 2008. gadu parLetonikas gadu, lai veicinâtu pçtîjumus un lîdz ar to jaunu atziòu raðanos unintegrâciju sabiedrîbâ. It îpaði tâdçï, ka 2008. gadâ atzîmçsim Latvijas Republikasproklamçðanas 90. gadadienu un simtgadi kopð modernâs ortogrâfijas ievieðanas.Notikuðas 4 nodaïas sçdes, tematikas izvçlç apvienojot tradicionâlo (zinâtniskieziòojumi, pârskati) ar diskusijâm – atsaukðanos uz politiskâs un kultûras dzîvesaktualitâtçm.8. februârî profesors Dr. iur. Valdis Birkavs referçja par tçmu “21. gadsimtaizaicinâjumi un Latvija: ârpolitisks skatîjums”. Akadçmiíis Tâlavs Jundzis ziòoja parnodaïas locekïu pçtniecisko, organizatorisko un pedagoìisko darbu 2006. gadâ. Sçdesdalîbnieki aplûkoja plaðu jaunâko publikâciju izstâdi, liecîbu par valsts pçtîjumuprogrammas „Letonika” sekmîgu izpildi.17. maijâ par izglîtîbas vadîbu kâ vienu no vadîbzinâtnes stabilitâtes garantiemreferçja RPIVA rektore akadçmiíe Dace Markus. Pârskatu par Valsts prezidentadibinâtâs Vçsturnieku komisijas darbu desmit gados sniedza tâs vadîtâjs akadçmiíisAndris Caune un uzdâvinâja LZA komisijas rakstu 21 sçjumu, kuros analizçti mazpçtîtie,aktuâlie un strîdîgie Latvijas vçstures jautâjumi: okupâcijas, Otrais pasauleskarð, holokausts, deportâcijas, pçckara problçmas. Valdemârpils vidusskolas skolotâjsDr. paed. Indulis Íçniòð dalîjâs savâ pieredzç Latvijas vçstures mâcîðanâ. PieðíîraLZA goda doktora grâdu vçsturç I. Íçniòam un muzeja „Ebreji Latvijâ” kuratoramMarìeram Vestermanim.18. oktobrî Dr.arch. Jânis Zilgalvis nolasîja LZA korespondçtâjlocekïa kandidâtazinâtnisko ziòojumu “Neogotikas arhitektûra Latvijâ Eiropas bûvmâkslas kontekstâ”.Par Letonikas II kongresa sagatavoðanas un norises aktualitâtçm runâja akadçmiíi222

HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏAJ. Stradiòð, T. Jundzis un I. Jansone. Nodaïas locekïi izteica atbalstu LZA jaunolocekïu kandidâtiem 2007. gada vçlçðanâs.13. decembra sçdç pieminekïu aizsardzîbas speciâlists Vitolds Maðnovskisreferçja par savas enciklopçdijas „Latvijas luterâòu baznîcas” (4 sçjumos) sagatavoðanu,kâ arî tika pieòemts Letonikas gada (2008) darba plâns. Notika valstspçtîjumu programmas „Letonika: pçtîjumi par vçsturi, valodu un kultûru” sabiedriskâapsprieðana, piedaloties LR IZM Uzraudzîbas padomes, LZP Ekspertu komisijas unaugstskolu un pçtniecîbas institûciju pârstâvjiem. Programma ir pildîta sekmîgi – parto liecina 16 dalîbnieku/institûciju publikâcijas – 37 grâmatas un rakstu krâjumi un300 zinâtniskie raksti, kâ arî Letonikas II kongress.Konferences: organizçtas vairâk nekâ 10 starptautiski nozîmîgas konferences, gantradicionâlâs (J. Endzelînam veltîtâ, „Meklçjumi un atradumi”), gan par laika unaktualitâðu iespaidâ atrastâm jaunâm tçmâm, konferences veltîjumi: teologam EdgaramJundzim, filologam, vçsturniekam, diplomâtam Arnoldam Spekkem, arheologamFrancim Balodim. Îpaði nozîmîga bija Rîgâ/Turaidâ notikusî XI Baltijas Intelektuâlâssadarbîbas konference, kurâ, izvçrtçjot zinâtnes situâciju un politiku Baltijâ, tikapieòemtas divas nozîmîgas rezolûcijas: par enerìçtiku un par zinâtòu attîstîbu Baltijasvalstîs. Tajâ atzîts, ka lîdz ar iestâðanos ES pieaudzis finansçjums zinâtòu nozarçm,kas veicina modernu tehnoloìiju/inovâciju attîstîbu, taèu humanitâro zinâtòu (arîLetonikas), kas sniedz valstiskâs identitâtes pamatojumu un ïauj attîstît îpatnçjukultûru, atbalsts ir katras valsts goda lieta. Valstij tiek deleìçta ðîs prioritâtes izpratne,pieðíirot nacionâlajâm zinâtnçm stabila, ilgstoða finansçjuma nodroðinâjumu.LZA notikuðas Nodaïas organizçtas deviòas mâkslas izstâdes. Trîs izstâdes,veltîtas Letonikas II kongresam: „Valsts pçtîjumu programma Letonika” (16. X),„Letonikas avoti: Latvijas piekraste” (29. X), „Nevardarbîgâ pretoðanâs dokumentosun publikâcijâs” (30. X). Pçdçjâs divas organizçja Latvijas Akadçmiskâ bibliotçkasadarbîbâ ar kongresa sekciju vadîtâjiem akadçmiíiem Saulvedi Cimermani un TâlavuJundzi. Mâkslas izstâdes: Jâzeps Pîgoznis. „Ainava” (janv.), Kristaps Zariòð (20. II),tçlniece Arta Dumpe. „Zîmçjumi” (13. III), Jânis Murovskis. “Panâkt pretî” (5. V),J. Murovskis ir Letonikas kongresu un Letonikas valsts programmas logo autors.Anitas Paegles bçrnu grâmatu zîmçjumu izstâde „Klusuma oríestris” (12. VI),Aleksejs Naumovs. Mani ceïojumi II (divas izstâdes, 2. VII). Vilhelms Mihailovskis.„Rîga gadsimtu mijâ” (4. IX), Ausma Krûmiòa. „No atmiòu pûralâdes” (8. XI).Zinâtnieki ieguvuði LZA, valsts un starptautiskas atzinîbas: 15. janvârî LZALielo medaïu saòçma valodnieks Trevors Gârts Fennels (Austrâlija), 22. novembrî –literatûras un teâtra zinâtnieks akadçmiíis Viktors Hausmanis. Aizvadîtajâ gadâ îpaðiatzinîgi vçrtçta eksprezidente akadçmiíe Vaira Vîíe-Freiberga: ar Pasaules Ekonomikasforuma Kristâla balvu par ieguldîjumu diskusijâs par ekonomikas aktualitâtçm,ar Baltijas Asamblejas medaïu, ar „Ekonomistu apvienîbas 2010” Spîdolas balvu par223

ZINÂTÒU NODAÏASkonsekvento darbu, veicinot Latvijas atpazîstamîbu potenciâlo investoru vidç, uneksportspçjas veicinâðanu, ar vairâku universitâðu goda doktora grâdiem.Ar Triju Zvaigþòu ordeni apbalvoti: akadçmiíe Janîna Kursîte, LZA Dr.h.c. AtisLejiòð. Ar Atzinîbas krustu – akadçmiíis Andris Caune, LZA kor.loc. AndrejsVeisbergs. Francijas Goda leìiona ordeòa Komandiera pakâpe pieðíirta ImantamLancmanim. Baltijas Asamblejas 2007. gada balvu zinâtnç ieguva LZA kor.loc., Dr.habil. art., Dr. philol. Silvija Radzobe par monogrâfijas „20. gadsimta teâtra reþijapasaulç un Baltijâ” sagatavoðanu. 30. oktobrî tika pieðíirtas LR Ministru kabinetabalvas: LZA kor.loc. Dr.habil. hist. Ilzei Lozei par mûþa ieguldîjumu Latvijasarheoloìijâ (neolîta pçtniecîbâ) un LZA goda loceklim Zigmundam Skujiòam parmûþa ieguldîjumu latvieðu literatûrâ. LZA goda loceklim Knutam Skujeniekampieðíirta E. Veidenbauma prçmija. Rîgas balva – akadçmiíei Ievai Osei un LZA godaloceklim tçlniekam Andrim Vârpam. 23. novembrî tradicionâlajâ teâtru skatç balvupar labâko reþiju ieguva LZA goda loceklis Oïìerts Kroders (V. Ðekspîrs. „KaralisLîrs”, Valmieras Drâmas teâtrî). 2008. gada sâkumâ Latvijas Universitâtes balvu parzinâtniskâs skolas izveidoðanu saòçma LZA kor.loc. Alberts Varslavâns, balvu paroriìinâla pçtîjuma rezultâtiem – akadçmiíe Janîna Kursîte. Laikraksta „Diena”2007. gada Kultûras balvas laureâtu vidû ir LZA goda locekïi Alvis Hermanis, IlmârsBlumbergs un Mâris Sirmais, balvai nominçto pçtîjumu autoru vidû – LZA locekïiJanîna Kursîte, Ojârs Spârîtis, Jânis Zilgalvis.Pçc Starptautiskâs Astronomu savienîbas lçmuma Plançta Nr. 16513 nosauktakomponista, LZA goda locekïa Pçtera Vaska vârdâ.Par savdabîgu, sabiedrîbas izteiktu LZA goda locekïu darba vçrtçjumu varuzskatît interneta balsojuma rezultâtu: þurnâla „Sestdiena” aptaujâ par septiòiem Latvijasbrînumiem vairâk nekâ 1400 dalîbnieku tos sakârtojuði ðâdâ secîbâ: 1) Aglonasbazilika, 2) Âraiðu ezerpils (LZA Dr.h.c., Dr.hist. Jânis Apals), 3) Brîvîbas piemineklis,4) Rundâles pils (LZA goda loceklis Dr. art. Imants Lancmanis), 5) Pokaiòumeþs, 6) Turaidas pils (LZA goda locekle Anna Jurkâne), 7) Kuldîgas tilts pâr Ventasrumbu. Trîs ievçrojamâkâs Latvijas vietas par savu izveidoðanu, kopðanu, zinâtniskorestaurâciju un rezultâtâ popularitâti var pateikties LZA locekïu darbam un entuziasmam.Nodaïa sekmîgi sadarbojusies ar Latvijas plaðsaziòas lîdzekïiem. Par to liecinaþurnâlistu atsaucîba Letonikas II kongresam un Letonikas gadam (vairâk nekâ 40publikâciju), XI Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konferencei (6 publikâcijas), 2007.gada Latvijas ievçrojamâko zinâtnes sasniegumu popularizâcijai (10 publikâcijas, 3TV siþeti) u.c. zinâtnes dzîves aktualitâtçm. Pateicamies Oskaram Gertam, ArnoJundzem, Zaigai Kiperei, Voldemâram Hermanim, Dacei Kokarevièai, DaceiTerzenai, Lindai Kusiòai, Violetai Brenèevai, Andrim Bçrziòam, Ilzei Naglei, Laurai224

HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏADzçrvei, Gundegai Skagalei, Judîtei Èunkai, visiem Latvijas zinâtnes dzîves aktualitâtçsieinteresçtajiem masu informâcijas lîdzekïu pârstâvjiem.LZA HSZN pateicas par atsaucîbu un sadarbîbu kolçìiem LZA, augstskolâs unzinâtniskajâs institûcijâs.Perspektîvâ mûsu uzdevumi galvenokârt saistâs ar Letonikas gada darba plânaizpildi, ar valsts pçtîjumu programmas „Letonika” turpinâjumu, kâ arî ar starptautiskâssabiedrîbas informçðanu par jaunumiem Letonikâ.Nodaïas priekðsçdçtâjs Tâlavs JundzisZinâtniskâ sekretâre Ilga Tâlberga

ZINÂTÒU NODAÏASLAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU NODAÏAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67223448. Fakss: 67821153E-pasts: lmzn@lza.lvNodaïas padomeNodaïas priekðsçdçtâja p.i. Arnis TREIMANISZinâtniskâs sekretâres p.i. Ieva BRENCEPadomes locekïiAleksandrs JEMEÏJANOVSUldis VIESTURSNodaïa ðobrîd apvieno 19 LZA locekïus, t.sk. 8 îstenos, 1 goda locekli un 10 korespondçtâjlocekïus.Ar nodaïas darbîbu saistîti 3 goda doktori.SpecialitâteîstenieLocekïu skaitskorespondçtâjloc.ârzemjugodaBioloìija un biotehnoloìija 3 – – –Ekonomika 2 1 – –Lauksaimniecîba un pârstrâdestehnoloìijasMeþzinâtne un koksnestehnoloìijas1 4 – 12 5 – –Ûdenssaimniecîba – – – –226

LAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU NODAÏANodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçmBioloìija un biotehnoloìijaMârtiòð Beíers, îst.loc.Îzaks Raðals, îst.loc.Uldis Viesturs, îst.loc.EkonomikaArnis Kalniòð, îst.loc.Baiba Rivþa, îst.loc.Kazimirs Ðpoìis, kor.loc.Lauksaimniecîba un pârstrâdestehnoloìijasAleksandrs Jemeïjanovs, îst.loc.Edîte Birìele, kor.loc.Edîte Kaufmane, kor.loc.Daina Kârkliòa, kor.loc.Aldis Kârkliòð, kor.loc.Jânis Latvietis, goda loc.Meþzinâtne un koksnes tehnoloìijasBruno Andersons, îst.loc.Nikolajs Vederòikovs, îst.loc.Tatjana Diþbite, kor.loc.Imants Liepa, kor.loc.Arnis Treimanis, kor.loc.Pçteris Zâlîtis, kor.loc.Aivars Þûriòð, kor.loc.Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïas darbîba2007. gadâ Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïa (LMZN) sekmîgi îstenojaZemkopîbas ministrijas finansçto projektu „Forsaita speciâlistu tîkla pielietojums laukupolitikas atbalstam un lauksaimniecîbas pçtîjumu un iekârtu datubâzes pilnveidoðana”.Sadarbîbâ ar Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmiju (LLMZA)tika îstenots Zemkopîbas ministrijas Lauku atbalsta dienesta finansçts projekts, kasparedz atbalstu nevalstiskajâm organizâcijâm lauksaimniecîbas jomâ.25. janvârî LZA, LLMZA un Zemkopîbas ministrija parakstîja Nodomu protokolu,kura ietvaros vienojâs par brîvprâtîgu sadarbîbu augstâko izglîtîbu, zinâtni unpraksi apvienojoðo dokumentu izstrâdç, kopîgu pçtîjumu veikðanâ lauksaimniecîbas,lauku attîstîbas un meþa zinâtnes jomâ, kopîgu konferenèu, izstâþu un citu pasâkumurîkoðanâ zinâtnes sasniegumu popularizçðanai, informâcijas apmaiòâ starp zinâtnesstruktûrâm un lauksaimnieku profesionâlajâm organizâcijâm un speciâlistiem starptautiskâszinâtniskâs sadarbîbas veicinâðanâ, kâ arî sadarbîbu citâs sfçrâs.Nodaïas organizçtâs sçdes un izbraukuma sçdes11. janvârî norisinâjâs LZA LMZN un LLMZA kopsçde, kuras laikâ tika sniegtasatskaites par paveiktajiem darbiem 2006. gadâ un noteikti nâkotnes plâni 2007. gadam.Sçdç tika atbalstîta P. Lejiòa balvas pieðíirðana Latvijas Lauksaimniecîbasuniversitâtes (LLU) profesoram Aleksandram Adamovièam par darbu „Zâlâju227

ZINÂTÒU NODAÏASagrofitocenoþu produktivitâti un zâles lopbarîbas kvalitâti noteicoðie vides faktoriLatvijâ”.8. februârî LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsçdes laikâ ar referâtu „Iespçjasun izaicinâjumi forsaita izpçtes jomâ” uzstâjâs Dr. Artûrs Puga, informçjot par veiktoizpçti LZA LMZN 2006.gada îstenotajâ projektâ „Lîdzdalîba ES valstu tîklâ parlauksaimniecîbas pçtîjumu stratçìijas izstrâdi ar foresight metodi”.29. martâ ar ziòojumu par Latvijas zinâtnieku pieredzi COST projektu îstenoðanâLZA LMZN un LLMZA kopsçdç uzstâjâs LMZN priekðsçdçtâja p.i., profesorsDr.habil.sc.ing. Arnis Treimanis.13. aprîlî notika LZA LMZN un LLMZA izbraukuma sçde uz Talsu rajona uzòçmumuSIA „Jaunpagasts Plus”, kas raþo gan „pârtikas” etilspirtu, gan arî bioetanolu.Sçdes zinâtnisko programmu sagatavoja LZA îstenais loceklis, profesorsDr.habil.chem. N. Vederòikovs. Seminâra dalîbnieki noklausîjâs seðus ziòojumus un,viesmîlîgo saimnieku aicinâti, apskatîja paðu raþotni, kas atstâja ïoti labu iespaidu.Valdes priekðsçdçtâjs D. Vaitaitis un tehnologs A. Bosenko pastâstîja par uzòçmumamodernizâciju un iecerçm turpmâkajos gados palielinât investîcijas un produkcijasapjomu gan Jaunpagasta, gan arî Iecavas raþotnçs.26. aprîlî LZA LMZN un LLMZA, sadarbîbâ ar LLU un LLU Biotehnoloìijas unveterinârmedicînas zinâtnisko institûtu „Sigra” organizçja izbraukuma sçdi uz Iecavu,SIA „Iecavnieks”, par tematu „Rapða pârstrâdes iespçjas Latvijâ”. Sçdes sâkumâ SIA„Iecavnieks” priekðsçdçtâja vietniece I.Grudovska iepazîstinâja ar uzòçmuma darbîbasun attîstîbas râdîtâjiem, pçcâk ar referâtiem uzstâjâs vairâkas LLU Biotehnoloìijas unveterinârmedicînas zinâtniskâ institûta „Sigra” darbinieces – zinâtniskâ sekretâreDr.med.vet. I. Zîtare „Ekstrudçto rapða rauðu izmantoðana liellopu çdinâðanâ”, vadoðâpçtniece Dr.agr. V. Krastiòa „Ekstrudçto rapða rauðu izmantoðana broilercâïuçdinâðanâ” un vadoðâ pçtniece Dr.biol. Î.Vîtiòa „Ekstrudçto rapða rauðu izmantoðanadçjçjvistu çdinâðanâ”. Pçc ziòojumiem tika dota iespçja apskatît SIA „Iecavnieks”raþotni.29. maijâ LZA LMZN, LLMZA un LLU Biotehnoloìijas un veterinârmedicînaszinâtniskais institûts rîkoja izbraukuma sçdi uz a/s „Smiltenes piens”. Sçdi atklâjaLZA îstenais loceklis, profesors Dr.habil.agr., Dr.med.vet. Aleksandrs Jemeïjanovs,norâdot, ka jau iepriekð ir pârliecinâjies par a/s „Smiltenes piens” augstajiem kvalitâtesstandartiem, kâ arî veselîgo produkciju. A/s „Smiltenes piens” izpilddirektoreI.Bogdanova iepazîstinâja klausîtâjus ar uzòçmuma vçsturi, darbîbas râdîtâjiem unnâkotnes plâniem. Ðobrîd pçc piena iepirkuma apjoma a/s „Smiltenes piens” irseptîtais piena pârstrâdes uzòçmums Latvijâ, bet pçc puscieto sieru raþoðanasapjoma – treðais lielâkais siera raþoðanas uzòçmums Latvijâ. Apmçram 70%produkcijas realizç Latvijas tirgû, uz Krieviju eksportç 17 % produkcijas. Izbraukumasçdes dalîbniekiem bija iespçja pârliecinâties par a/s „Smiltenes piens” augstajiem228

LAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU NODAÏAkvalitâtes standartiem, kas nodroðina ïoti vçrtîgu produkciju. A/s „Smiltenes piens”raþotais Holandes un Krievijas siers pagâjuðajâ gadâ ieguva pirmâs vietas savâ grupâLatvijas piensaimnieku centrâlâs savienîbas rîkotajâ sieru skatç. A/s „Smiltenes piens”produkcijai nav pievienoti augu tauki. Pilnpiena produkti tiek raþoti tikai pçcpasûtîjuma un noliktavâs netiek uzkrâti, tâdçjâdi patçrçtâjs produkciju vienmçr saòemsvaigu.31. maijâ tika organizçta izbraukuma sçde uz Latvijas Valsts augïkopîbasinstitûtu, temats „Augïkopîbas problçmas Latvijâ”.Sçdes laikâ tika nolasîti trîs zinâtniskie referâti – Latvijas Valsts augïkopîbasinstitûta direktore Dr.biol. Edîte Kaufmane „Daþâdu potcelmu ietekme uz plûmjuðíiròu augðanu un raþu”, Ph.D. Inga Moroèko „Zemeòu sakòu un stublâja pamatnespuves ierosinâtâja Gnomonia fragariae iekïûðana saknçs un saimniekauga kolonizâcija”un Mg.biol. Gunârs Lâcis, „Molekulâro metoþu pielietoðana Latvijasaugïaugu ìençtisko resursu izpçtç”.Noslçgumâ institûta pârstâvji iepazîstinâja ar Latvijas Valsts augïkopîbas institûtaiegâdâto tehniku, kâ arî augïu dârziem.Izbraukuma sçdes ar izmçìinâjumu apskati un jauno zinâtnieku informâciju pareksperimentu izpildes gaitu tika organizçtas arî vairâkos citos institûtos:13. jûnijâ – izbraukuma sçde uz SIA „Latgales lauksaimniecîbas zinâtnes centrs”.Tâs laikâ klâtesoðie tika iepazîstinâti ar centra darbîbas râdîtâjiem, kâ arî nâkotnesiecerçm. Ziòojumus par saviem sasniegumiem sniedza centra jaunie pçtnieki. Noslçgumâtika nodroðinâta centra izmçìinâjumu lauku apskate. Sçdes dalîbnieki vienojâs,ka bûtu jâstimulç centra statusa izmaiòas, paredzot tam patstâvîgu finansçjumu untâdçjâdi ïaujot konkurçt ar citiem zinâtniskajiem institûtiem, jo darbinieku kvalifikâcijair augsta un sasniegumi – ievçrojami.Aizgâjuðajâ gadâ tika rîkotas arî vairâkas citas izbraukuma sçdes:20. jûnijâ Zemkopîbas zinâtniskajâ institûtâ, sçdes noslçgumâ forsaita diskusijapar uzòçmçjdarbîbas attîstîbas iespçjâm lauku rajonos;22. jûnijâ Pûres Dârzkopîbas pçtîjumu centrâ;29. jûnijâ Valsts Stendes graudaugu selekcijas institûtâ.30. jûnijâ LLU Mâcîbu un pçtîjumu saimniecîbâ „Vecauce” norisinâjâs 15 gadujubilejas kopsapulce, kuras organizçðanâ dalîbu òçma arî LZA LMZN pârstâvji.Diskusijas laikâ Dr. Artûrs Puga un profesors Dr.habil.sc.ing. Pçteris Rivþa informçjapar Eiropas Komisijas Pçtniecîbas ìenerâldirektorâta un Eiropas Komisijas Lauksaimniecîbaszinâtniskâs pçtniecîbas pastâvîgâs komitejas (SCAR) organizçtâs konferences„Pretim lauksaimniecîbas pçtîjumu nâkotnes izaicinâjumiem Eiropâ” (noslçdzâs ðîgada 27. jûnijâ Briselç) galvenajiem rezultâtiem.229

ZINÂTÒU NODAÏASLLMZA kopsapulcç piedalîjâs arî pârstâvis no Igaunijas Lauksaimniecîbas akadçmijas– Dr. Heldurs Petersens (Heldur Petersen), stiprinot abu institûciju sadarbîbu.Òemot vçrâ vairâku zinâtnisko institûciju pârstâvju jautâjumus par zinâtniskajâminstitûcijâm pieðíirtâ finansçjuma sadalîjumu 2008. gadâ, LZA LMZN 17. jûlijâorganizçja sçdi, kurâ piedalîjâs LR izglîtîbas un zinâtnes ministre un vienlaicîgi arîLLMZA prezidente, akadçmiíe Baiba Rivþa, LR Izglîtîbas un zinâtnes ministrijasZinâtnes, tehnoloìiju un inovâciju departamenta direktore Dr.biol. Maija Bundule.28.–30. augustâ Latvijâ uzturçjâs trîs Eiropas Lauksaimniecîbas, pârtikas undabas zinâtòu akadçmijas apvienîbas vadoðâs valsts – Rumânijas pârstâvji ar mçríipârrunât Apvienîbas konferences „Renewable energy resources, production and technologies”(„Atjaunojamie enerìijas resursi, produkcija un tehnoloìijas”) organizçðanu,kas paredzçta Latvijâ 2008. gada 28.–31.maijâ. Vizîtes laikâ viòi tikâs gan arLZA LMZN pârstâvjiem (B. Rivþa, I. Sloka), gan apmeklçja LLU, Latvijas Valstsaugïkopîbas institûtu un LLU MPS „Vecauce”. Vizîtes noslçgumâ Rumânijas viesipârrunâja aktualitâtes zinâtnç ar LZA viceprezidentu, akadçmiíi Dr.habil.sc.ing. JuriJansonu.Ievçrojot Zemkopîbas ministrijas prasîbu, zinâtniskajâm institûcijâm ir jânodroðinapubliski pieejama informâcija par Zemkopîbas ministrijas finansçtajiem vailîdzfinansçtajiem projektiem, kâ arî iegâdâtajâm laboratorijas iekârtâm. Lîdz ar to7. septembrî sadarbîbâ ar LLU, LZA LMZN organizçja seminâru par informâcijasievietoðanas iespçjâm datubâzç. Datubâze tika izstrâdâta un pilnveidota LZA un LLUîstenotâ projekta „Forsaitu speciâlistu tîkla pielietojums lauku politikas atbalstam unlauksaimniecîbas zinâtnes pçtîjumu un iekârtu datubâzes pilnveidoðana” ietvaros unfinansçta no Zemkopîbas ministrijas un LLU lîdzekïiem.25. septembrî norisinâjâs LZA LMZN sçde, kuras laikâ tika izskatîtas korespondçtâjlocekïuun îsteno locekïu kandidatûras un noklausîti referâti. Pçc sçdesLMZN un LLMZA pârstâvji tikâs ar Polijas zinâtnisko institûciju un ministrijupârstâvjiem, lai pârrunâtu iespçjamo nâkotnes sadarbîbu saistîbâ ar Latvijas palîdzîbutreðâs Pasaules valstîm.11. oktobrî Balvu rajona padomç, 12. oktobrî Ludzas rajona padomç, 26. oktobrîRîgâ, Zemkopîbas ministrijâ, 8. novembrî Rçzeknes rajona padomç un pçcâk Jçkabpilsrajona padomç, 15. novembrî Krâslavas rajona padomç un Preiïu rajona padomçnorisinâjâs Zemkopîbas ministrijas finansçtâ projekta „Forsaita speciâlistu tîkla pielietojumslauku politikas atbalstam un lauksaimniecîbas pçtîjumu un iekârtu datu bâzespilnveidoðana” ietvaros organizçti seminâri, kuru galvenais uzdevums bija nodroðinâtinformâciju par paðreizçjo situâciju un iespçjamiem uzlabojumiem uzòçmçjdarbîbasjomâ attiecîgajos rajonos. Seminâros piedalîjâs rajonu padomju, paðvaldîbu, zemniekusaimniecîbu, uzòçmçju, Latvijas Lauku konsultâciju un izglîtîbas centra pârstâvji unciti interesenti. Kopumâ seminâros piedalîjâs aptuveni 150 dalîbnieku.230

LAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU NODAÏAKâ tradicionâli katru gadu, novembra pirmajâ ceturtdienâ (1. novembrî) LZALMZN pârstâvji piedalîjâs seminârâ „Raþas svçtki Vecaucç – 2007”. Seminâra moto:„Mçs – Latvijas laukiem". Pasâkuma programmâ tika iekïauts zinâtniskais seminârs,vasaras izmçìinâjumu apskaðu noslçgums un saviesîgs pasâkums. „Raþas svçtki –Vecaucç" notika jau septîto reizi un ir kïuvis par iemîïotu un plaði apmeklçtupasâkumu.4. decembrî norisinâjâs LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsçde. Ar referâtu„Vînogu selekcija Latvijâ” uzstâjâs Dr.biol. Gunvaldis Vçsmiòð, kurð informçja parvînogu selekcijas attîstîbas vçsturiskajâm tendencçm, norâdot, ka jau pçc kara Latvijâbija aptuveni 2000 vînogu ðíiròu un hibrîdu.23. novembrî Rîgâ, Lielajâ ìildç zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze un videsministrs Raimonds Vçjonis paziòoja konkursa „Sçjçjs-2007" laureâtus un citunominâciju saòçmçjus – lauksaimniekus, lauku uzòçmçjus, zinâtniekus, jaunoszemniekus, mazpulcçnus, kâ arî balvas „Par mûþa ieguldîjumu" ieguvçjus. Konkursasadaïas „Zinâtne lauku attîstîbai” iesniegto darbu vçrtçðanâ, sadarbîbâ ar LLMZA,lîdzdarbojâs arî LZA LMZN pârstâvji. Apakðgrupâ „Zinâtnieki” laureâta balvu pardarbu „Lauksaimniecîbas dzîvnieki un to produkcija bioloìiskajâ lauksaimniecîbâ”saòçma LLU Biotehnoloìijas un veterinârmedicînas zinâtniskâ institûta „Sigra”kolektîvs, tai skaitâ LZA îstenais loceklis, profesors Dr.habil.agr., Dr.med.vet.,Aleksandrs Jemeïjanovs. Apakðgrupâ „Topoðie zinâtnieki” atzinîbas balvu ir ieguvisLZA korespondçtâjlocekles, profesores Dr.habil.biol. Edîtes Birìeles doktorantesAijas Ilgaþas darbs „Govs Bos Taurus kuòìa funkcionâlâ attîstîba agrînajâ postnatâlajâontoìençzç”.Izmaiòas nodaïas locekïu sastâvâNodaïas sastâvs ir papildinâjies ar jaunievçlçtâm korespondçtâjloceklçm –Dr.habil.sc.ing. Tatjanu Diþbiti un Dr.biol. Edîti Kaufmani.Diemþçl 2007.gada 23. jûnijâ mûs visus pârsteidza ziòa, ka pçkðòi mûþîbâ aizgâjisLZA korespondçtâjloceklis, LLU profesors, valsts emeritçtais zinâtnieks, profesorsDr.habil.sc.ing. Ansis Zîverts.Nodaïas priekðsçdçtâja p.i. Arnis TreimanisZinâtniskâ sekretâre Ieva Brence

Nodaïas padomeÂRZEMJU LOCEKÏU NODAÏALatvijas Universitâte, Raiòa bulv. 19–248, Rîga, LV 1586Tel.: 26496128. Fakss: 67174758E pasts: jpuika@chariot.net.auNikolajs BALABKINSJuris DREIFELDSJânis KÏAVIÒÐJânis KRÇSLIÒÐJânis MELNGAILISAndris PADEGSAndrejs PLAKANSJânis PRIEDKALNSEdvîns VEDÇJSKristaps ZARIÒÐZINÂTÒU NODAÏASNodaïas padomes darbu vada profesors Jânis PRIEDKALNSLatvijas Zinâtòu akadçmijas Ârzemju locekïu nodaïa izveidota saskaòâ ar LZAStatûtu 3.5.2. punktu un apstiprinâta LZA pilnsapulcç 1993. gada 26. novembrî.LZA Ârzemju locekïu nodaïas uzdevumi saskaòâ ar 1994. gada 18. oktobra Senâtalçmumu:1. LZA ârzemju locekïu (galvenokârt ASV un Kanâdâ dzîvojoðo) iesaistîðanaLZA darbîbâ, t.sk. regulâra iepazîstinâðana ar LZA informatîvajiem materiâliem.2. Palîdzîba Latvijas jauno zinâtnieku apmâcîbu organizçðanâ (îpaði pçcdoktorastudijas) ârzemju mâcîbu iestâdçs.3. Jauno Latvijas izcelsmes zinâtnieku apzinâðana ârzemçs, to piesaiste etniskâsdzimtenes zinâtnes veicinâðanai; jaunu LZA ârzemju locekïu kandidâtu ieteikðana.4. Cieðu sakaru un sadarbîbas veidoðana ar Latvieðu akadçmisko mâcîbspçku unzinâtnieku apvienîbu (LAMZA) un Baltijas studiju veicinâðanas asociâciju (AABS).5. Plaðâka ârzemju latvieðu zinâtnieku iesaistîðana Latvijas zinâtnisko darbu projektuizvçrtçðanâ.6. Ja kâdu iemeslu dçï Latvijas Zinâtòu akadçmijas brîva funkcionçðana nâkotnçvarçtu tikt traucçta, uzdot LZA Ârzemju locekïu nodaïai pildît Latvijas Zinâtòuakadçmijas funkcijas un rîkoties kâ pilntiesîgai LZA pârstâvei.Saskaòâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas 1998. gada 13. februâra pilnsapulceslçmumu, nodaïas padomes locekïiem, uzturoties Latvijâ, ir tiesîbas piedalîties LZASenâta darbâ ar lçmçjtiesîbâm.

STARPTAUTISKÂ SADARBÎBASaskaòâ ar Hartu un Statûtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas pienâkumos ietilpstLatvijas zinâtnieku starptautisko kontaktu veidoðana, sadarbîba ar citâm zinâtòuakadçmijâm, zinâtniskâm asociâcijâm, apvienîbâm, biedrîbâm un savienîbâm; starptautiskozinâtnisko sakaru uzturçðana un Latvijas zinâtnes pârstâvniecîba starptautiskâszinâtniskâs organizâcijâs.Latvijas Zinâtòu akadçmijas (LZA) starptautiskâ darbîba aptver Latvijas zinâtnes pârstâvniecîbu starptautiskâs organizâcijâs, kas atbalsta unveicina zinâtnisku pçtniecîbu un zinâtnes attîstîbu; sakaru veidoðanu un uzturçðanu ar citu valstu zinâtòu akadçmijâm vai lîdzîgâminstitûcijâm; atbalstu individuâlu un kopîgu divpusçju pçtîjumu veikðanai LZA divpusçjosadarbîbas lîgumu ietvaros.Latvijas zinâtnes pârstâvniecîba starpvalstu, starptautiskâs organizâcijâs untîklojumosValdîbas uzdevumâ LZA pârstâv Latviju ðâdâs starpvalstu un starptautiskâsorganizâcijâs: Eiropas Savienîbas Zinâtniskâs un tehniskâs pçtniecîbas komitejâ (EU Scientificand Technical Research Committee, CREST), Eiropas Komisijas Apvienotâ pçtîjumu centra Ìenerâldirektorâta vadîtâju valdç(Joint Research Centre Board of Governors), http://www.jrc.ec.europa.euLZA pârstâv Latviju (kopð 2004) Eiropas akadçmiju Zinâtnes konsultatîvajâpadomç (European Academies Science Advisory Council, EASAC), kas darbojas kâES administratîvo organizâciju padomdevçja par zinâtnes politikas un attîstîbasjautâjumiem. Pçc ES Parlamenta ieteikumiem EASAC sagatavo zinâtniskus ziòojumus,kurus turpmâk izmanto EK darba grupas, taèu arvien bieþâk EASAC rîkojaspatstâvîgi. LZA pârstâvis ðajâ padomç ir viceprezidents A. Siliòð. Latvijas Zinâtòuakadçmija piedalâs EASAC Enerìijas pçtîjumu darba grupâ. 2006.–2007. gadâEASAC publicçja ekspertu grupas ziòojumus par vakcînâm „Vaccines: innovation andhuman health” un bakteriâlâs rezistences problçmas risinâðanu Eiropâ „Tackling antibacterialresistance in Europe”, un paziòojumu par migrâcijas ietekmi uz infekcijasslimîbu izplatîbu „Migration and infectious diseases” (http://www.easac.org). LZAizplata ðos paziòojumus attiecîgo jomu institûcijâm Latvijâ.233

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBALZA ir parakstîjusi lîgumu ar starpvaldîbu organizâciju – ANO Izglîtîbas, zinâtnesun kultûras organizâciju (UNESCO) par sadarbîbu zinâtnç (1998) un sadarbojas arUNESCO Nacionâlo komisiju Latvijâ, kuras Zinâtnes programmu padomi, kasapvieno UNESCO zinâtnes programmu vadîtâjus Latvijâ, vada viceprezidentsA. Siliòð. Kopð 2005. gada, sadarbojoties UNESCO LNK, L’Oreal un LZA, kasnodroðina iesniegto pieteikumu izvçrtçðanu, ik gadu notiek L’Oreal stipendijupieðíirðana trijâm Latvijas zinâtniecçm. 2007. gadâ ðîs stipendijas saòçma Dr.med.Baiba Jansone, Dr.chem. Aiva Plotniece un Mg.phys. Lîga Grînberga.LZA pârstâv Latvijas zinâtni starptautiskâs nevalstiskâs organizâcijâs, kurudarbîba virzîta uz zinâtnes attîstîbas stratçìisku jautâjumu un problçmu risinâðanu: Starptautiskajâ zinâtnisko apvienîbu padomç (International Council for Science,ICSU), kas dibinâta 1931. gadâ un kas apvieno divu veidu institûcijas: pçcvalstiskâs piederîbas (galvenokârt zinâtòu akadçmijas, pavisam 113) un pçcbiedrîbu piederîbas – starptautiskâs zinâtniskâs biedrîbas (29). Atzîmçjot ICSU75. gadadienu (1931–2006), 2007. gada 4.–6. aprîlî Lindavâ (VFR) notikakonference „Global Scientific Challenges: Prespectives from Young Scientists”,kurâ LZA pârstâvçja Zinâtnes un tehnoloìijas pçtniecîbas centra pçtnieceI. Ulnicâne-Ozoliòa (http://www.icsu.org). Starptautiskajâ Humanitâro zinâtòu akadçmiju apvienîbâ (Union AcademiqueInternationale, UAI, http://www.uia.org). Eiropas zinâtòu akadçmiju federâcijâ (European Federation of National Academiesof Sciences and Humanities, ALLEA), kura apvieno 53 zinâtòuakadçmijas 40 Eiropas valstîs. Kopð 2006. gada marta ALLEA prezidents irJ. Engelbrehts, LZA ârz. loc.2007. gada februârî ALLEA sniedza savu vçrtçjumu EK Pçtniecîbas Ìenerâldirektorâtâpar Eiropas pçtniecîbas telpas attîstîbu un nâkotni „Challenges of the Future:Reflections of ALLEA on ERA”. 2007. gada oktobrî ALLEA konferencç„Emerging regional Cooperation, Southeast European Academies of Sciences andHumanities in the ERA” Amsterdamâ, kurâ piedalîjâs 21 Eiropas zinâtòu akadçmijupârstâvis, pârsvarâ no Dienvidaustrumu Eiropas, kâ arî vairâkâm starptautiskâmorganizâcijâm, Ziemeïvalstu–Baltijas sadarbîbai veltîtajâ sçdç LZA prezidentsJ. Ekmanis uzstâjâs ar ziòojumu par zinâtòu akadçmiju sadarbîbu Baltijas jûrasreìionâ (http://www.allea.org).LZA piedalâs kâ novçrotâja Eiropas Medicînas zinâtòu akadçmiju federâcijas(Federation of the European Academies of Medicine, FEAM) darbâ kopð 2006. gadaRomas konferences. FEAM dibinâta 1993. gadâ un tâ apvieno 14 ES dalîbvalstumedicînas akadçmijas vai zinâtòu akadçmiju medicînas nodaïas. FEAM mçríi irdalîbvalstu sabiedrîbas veselîbas problçmu identificçðana, ziòojumu sniegðana par234

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBAðiem jautâjumiem EK un dalîbakadçmijâm un sakaru veicinâðana starp dalîbakadçmijâmun citâm medicînas un sabiedrîbas veselîbas organizâcijâm. 2007. gada10.–12. maijâ FEAM sçdç Româ (Itâlija) LZA pârstâvçja kor. loc. A. Þilevièa(http://www.feam.eu.com).LZA ir iesaistîta vairâkos zinâtòu akadçmiju tîklojumos (reìionâli un globâli).LZA ir Globâlâ zinâtòu akadçmiju tîkla (The InterAcademy Panel on InternationalIssues, IAP) dalîbniece kopð 2000. gada. Ðis neformâlais tîkls tika izveidots1993. gadâ ar divçjâdu mçríi: rosinât zinâtòu akadçmijas bût aktîvâkâm savas valstsiekðienç visâs ne vien ar zinâtni un tehnoloìijâm, bet arî ar zinâðanâm un atklâjumiemsaistîtajâs jomâs un stimulçt akadçmiju savstarpçjo sadarbîbu. IAP, kas apvieno 97zinâtòu akadçmijas (2007), pilda padomdevçja funkcijas starptautiskâm organizâcijâmun valdîbâm, kâ arî sagatavo plaðai sabiedrîbai zinâtniski pamatotus skaidrojumus unvçrtçjumus par aktuâliem starptautiskiem jautâjumiem.IAP pavisam ir publiskojusi 12paziòojumus, pçdçjie no kuriem bija Paziòojums par bioloìisko droðîbu (2005) unPaziòojums par evolûcijas mâcîbu (2006), kurus ratificçja gandrîz 70 zinâtòu akadçmijuun tostarp LZA (http://www.interacademies.net).LZA ir globâlâ pasaules medicînas akadçmiju un to zinâtòu akadçmiju, kurâs irmedicînas nodaïas (pavisam 64), tîklojuma (InterAcademy Medical Panel on GlobalHealth Issues, IAMP) dalîbniece kopð tâs ìenerâlâs asamblejas 2006. gadâ Pekinâ.IAMP ir neatkarîgs starptautisks forums, lai veicinâtu veselîbas aizsardzîbas problçmurisinâðanu pasaulç, tostarp îpaði attîstîbas valstîs. Ar tâdu nolûku IAMP veicinasadarbîbu starp dalîbakadçmijâm, publicç ziòojumus un popularizç jaunâkâs zinâtnesatziòas politiíu un amatpersonu vidû (http://www.iamp-online.org).LZA ir Starptautiskâ fonda zinâtnei (International Foundation for Science, IFS)atbalstoðo organizâciju vidû. Fonds ir nevalstiska organizâcija, kas finansiâli atbalstapçtniecîbu attîstîbas valstîs bioloìisko resursu ilgtspçjîgas izmantoðanas jomâ. LZAatbalsts izpauþas kâ uzturzinâtnç, dabasproduktu un biotehnoloìijas nozarçs iesniegtopçtniecisko grantu izvçrtçðana. Ðâdâ kapacitâtç eksperta pienâkumus veic LZA îst.loc.U. Viesturs (http://www.ifs.se).LZA ietilpst Centrâlâs Eiropas un Austrumeiropas zinâtòu akadçmiju tîmeklî (TheCentral- and Eastern Europe Network, CEEN), kuru 2003. gadâ sakarâ ar paredzamoEiropas Savienîbas paplaðinâðanos izveidoja Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmija(http://www.european-academy.at). CEEN tika izveidots kâ instruments Eiropasintegrâcijas procesa veicinâðanai (2003–2008). Divu ikgadçjo partnerakadçmijusanâksmju rekomendâcijas /deklarâcijas tiek iesniegtas attiecîgajâm EK amatpersonâm,un daþâdu ES organizâciju pârstâvji tiek aicinâti piedalîties ðajâs sanâksmçs.Svarîgs tîmekïa darbîbas aspekts ir demokrâtisko procesu veicinâðana Balkânureìionâ.235

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBASadarbîba starp Baltijas valstu zinâtòu akadçmijâm un Baltijas–Ziemeïvalstuzinâtòu akadçmiju sadarbîba29. janvârî notika Latvijas Zinâtòu akdçmijas Prezidija paplaðinâta sçdç, kurâpiedalîjâs Igaunijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju pârstâvji – Igaunijas ZA ìenerâlsekretârapalîdze Gaïina Varlamova un Lietuvas ZA Zinâtniskâs organizâcijas nodaïasvadîtâjs Andrius Bernots, lai izvçrtçtu pagâjuðo, 2006. gadu savu valstu zinâtnes unzinâtòu akadçmiju dzîvç.11.–12. aprîlî LZA viesis bija Lietuvas Zinâtòu akadçmijas prezidents ZenonsRokus Rudziks, kas piedalîjâs LZA Pavasara pilnsapulcç, nolasîja lekciju „LithuanianAcademy of Sciences: Integration Challenges” un saòçma LZA ârzemju locekïadiplomu. Vizîtes laikâ tika pârrunâti abu akadçmiju sadarbîbas jautâjumi.3. maijâ LZA viceprezidents A. Siliòð piedalîjâs Norvçìijas Zinâtòu akadçmijas150 gadu jubilejas svinîbâs un nodeva LZA apsveikuma adresi. Vizîtes laikâ OsloA. Siliòð apmeklçja Kontiki muzeju, kur Latvijas vçstnieka M. Kliðâna, NorvçìijasZinâtòu akadçmijas ìenerâlsekretâres R. Sirgevçgas un muzeja direktores M. Baugesklâtbûtnç tçvam pienâkoðos LZA goda doktora diplomu pasniedza Tûram Heijerdâlam,junioram. 1998. gada septembrî LZA Senâts pieðíîra T. Heijerdâlam goda doktoragrâdu vçsturç, taèu lîdz aizieðanai aizsaulç 2002. gadâ viòð uz Latviju neatbrauca.9.–10. oktobrî Rîgâ notika 11. Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konference, kurastçma bija „Baltijas valstu nacionâlâs attîstîbas stratçìijas akadçmiskâ skatîjumâ”.Konferencç piedalîjâs tradicionâlie LZA sadarbîbas partneri – Igaunijas un Lietuvas,Somijas un Zviedrijas zinâtòu akadçmiju delegâcijas, tostarp vairâki LZA ârzemjulocekïi: A. Adâls, E. Hollo, R. Villems un Z.R. Rudziks, no kuriem pçdçjie divi irattiecîgi Igaunijas Zinâtòu akadçmijas un Lietuvas Zinâtòu akadçmijas prezidenti. Tâjau ir kïuvusi par tradîciju, ka intelektuâlâs sadarbîbas konference ir apvienota arBaltijas valstu zinâtòu akadçmiju vadîtâju tikðanos un tâpçc konferenci vadîja trijuBaltijas valstu zinâtòu akadçmiju prezidenti, kuri pçc atklâðanas uzrunâm pasniedzaBaltijas zinâtòu akadçmiju medaïas 2007. gada laureâtiem: Ûlafam G. Tandbergam(Zviedrija), Mati Sârnisto (Somija), Raimo Pullatam (Igaunija), Zenonam R. Rudzikam(Lietuva) un LZA viceprezidentam Andrejam Siliòam. Katra laureâta diplomâierakstîtais formulçjums gan bija atðíirîgs, taèu visus vienoja lielais ieguldîjumssadarbîbas veicinâðanâ starp Baltijas reìiona zinâtniekiem un kopîgu zinâtniskupçtîjumu izstrâdç.Konferences plenârreferâti bija veltîti visâm trim ilgtspçjîgas attîstîbas dimensijâm:vides, sociâlajai un ekonomiskajai, pçdçjo îpaði saistot ar visâm Baltijas valstîmnozîmîgo enerìçtikas jautâjumu. Konference uzsâka darbu ar R. Villema lekciju“Haploîdu genomika: priekðstatu revolûcija par mûsdienu cilvçka apdzîvotîbu telpasun laika dimensijâs” un LZA ârzemju locekïa diploma pasniegðanu igauòu236

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBAzinâtniekam. Otrajâ dienâ notika diskusija par tâm iespçjâm, kâdas zinâtniekiempiedâvâ starptautiskâs, galvenokârt Eiropas, zinâtniskâs organizâcijas, un atjaunotâIgaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju sadarbîbas protokola parakstîðana(2008.–2010.). 11. Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konferences dalîbnieki pieòçmadivas rezolûcijas: Rezolûciju par Baltijas valstu enerìçtikas jautâjumiem unRezolûciju par zinâtòu attîstîbu Baltijas valstîs.Jâatzîmç, ka kopð Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konferenèu tradîcijas atjaunoðanas1999. gadâ Rîgâ tâs tiek rîkotas katru otro gadu un ir notikuðas Tallinâ (2001),Viïòâ (2003) un Helsinkos (2005). Mûsdienâs ðîs konferences organizç zinâtòuakadçmijas atðíirîbâ no 20. gs. 30. gadiem, kad tâs notika Tautu savienîbas Intelektuâlâskopdarbîbas institûta (priekðtecis UNESCO) aizbildnîbâ. Tâdçjâdi sekmîgi tiekturpinâta ðî starptautiskâ pasâkuma vçsturiskâ pçctecîba, kura atjaunoðanas iniciatîvapieder akadçmiíim Jânim Stradiòam.Divpusçjâ zinâtniskâ sadarbîba2007. gadâ turpinâjâs LZA sadarbîba ar citu valstu zinâtòu akadçmijâm divpusçjuzinâtniskâs sadarbîbas lîgumu ietvaros. Uz 2008. gada 1. februâri LZA ir parakstîjusi29 zinâtniskâs sadarbîbas dokumentus ar partnerorganizâcijâm. LZA divpusçjâssadarbîbas lîgumu kopums tapis 15 gadu laikâ starp 1990. gada 18. decembri, kadVarðavâ tika parakstîts LZA un Polijas ZA sadarbîbas lîgums, un 2005. gada11. novembri, kad Rîgâ tika parakstîts lîgums ar Melnkalnes Zinâtòu akadçmiju.Divpusçjâs sadarbîbas lîgumu loma zinâtniskâs sadarbîbas veicinâðanâ izpauþastrejâdi: zinâtnisko kontaktu stiprinâðana starp pçtniekiem individuâlâ lîmenî; kopîgu pçtniecîbas intereðu identificçðana; ilgtspçjîgas sadarbîbas veidoðana.LZA ir sadarbîbas lîgumi ar Austrijas Zinâtòu akadçmiju (ZA), BaltkrievijasNacionâlo ZA, Berlînes–Brandenburgas ZA, Bulgârijas ZA, Britu akadçmiju, ÈehijasZA, Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmiju, Francijas ZA, Igaunijas ZA, ItâlijasNacionâlo ZA, Izraçlas Zinâtnes un tehnikas ministriju, Izraçlas ZA, KanâdasKaralisko biedrîbu, Krievijas ZA, Lietuvas ZA, Londonas Karalisko biedrîbu,Melnkalnes ZA, Norvçìijas ZA, Polijas ZA, Saksijas ZA, Slovâkijas ZA, SlovçnijasZA, Somijas Akadçmiju, Somijas ZA, Ðveices Zinâtòu akadçmiju, Taivânas (ÍînasRepublika) Nacionâlo Zinâtnes padomi, Ukrainas Nacionâlo ZA, Ungârijas ZA unZviedrijas Karalisko literatûras, vçstures un kultûras mantojuma akadçmiju.Sadarbîbas lîgumu ietvaros 2007. gadâ notika ne vien informâcijas apmaiòa, betarî zinâtnieku îstermiòa vizîtes, jo 23 sadarbîbas lîgumi paredz zinâtnieku îstermiòa237

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBAvizîtes, sniedzot atbalstu individuâliem pçtîjumiem un nelielu kopîgu projektuizstrâdâðanai. To norise notiek saskaòâ ar Noteikumiem par Latvijas zinâtniekuîstermiòa vizîtçm un ârvalstu zinâtnieku uzòemðanu divpusçjâs zinâtniskâs sadarbîbaslîgumu ietvaros (apstiprinâjusi LZA Valde 2007. gada 17. janvârî). Ik gadus aptuveni60 Latvijas zinâtnieku izmanto apmaiòas programmu piedâvâtâs iespçjas, lai veiktukopîgus pçtîjumus, konsultâcijas vai piedalîtos zinâtniskâs konferencçs, seminâros (sk.tabulu).LZA divpusçjo lîgumu izpildes dinamikaGads Uz Latviju No Latvijasvizîðu skaits izmantotâscilvçkdienasvizîðu skaits izmantotâscilvçkdienas1995 19 202 29 2791996 20 267 43 4711997 26 196 35 3341998 36 166 39 4571999 42 274 59 6552000 33 260 68 7152001 49 285 47 6292002 40 355 65 6022003 60 417 51 6042004 64 455 47 4082005 53 373 76 6012006 65 485 60 5732007 63 367 66 4292007. gadâ grozîti un/vai atjaunoti ðâdi agrâk parakstîtie sadarbîbas dokumenti: Pielikums LZA un Baltkrievijas Nacionâlâs ZA lîgumam par zinâtniskosadarbîbu, paredzot zinâtnisko vizîðu apjoma pieaugumu lîdz 50 dienâm gadâ; Lîgums par zinâtnisko sadarbîbu starp LZA un Bulgârijas ZA un lîgumaprotokols 2007.–2009. gadam; Pielikums LZA un Èehijas ZA zinâtniskâs sadarbîbas lîgumam; LZA–Igaunijas ZA–Lietuvas ZA zinâtniskâs sadarbîbas lîguma protokols2008.–2010. gadam.238

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA2007. gadâ LZA divpusçjo sadarbîbas lîgumu sniegtâs iespçjas izmantojuði desmitLatvijas Universitâtes, Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes un Rîgas Tehniskâsuniversitâtes doktorantu, un savukârt pieci LZA partnerakadçmiju nominçtie doktoranti.Latvijas Zinâtòu akadçmijas un tâs partnerakadçmiju divpusçjâs zinâtniskâssadarbîbas lîgumu ietvaros tika îstenotas arî ðâdas vizîtes un pasâkumi: 3. martâ LZA îst. loc. V. Kluða un îst. loc. P. Zvidriòð piedalîjâs EiropasZinâtòu un mâkslu akadçmijas (EZMA) svinîgajâ plenârsçdç Zalcburgâ(Austrija) un saòçma EZMA îsteno locekïu diplomus. 21. martâ notika sanâksme, veltîta LZA un Taivânas Nacionâlâs zinâtnespadomes (NZP) sadarbîbas 10 gadiem. Divpusçjâs sadarbîbas lîgums starp LZAun Taivânas NZP parakstîts Taivânâ tieði 1997. gada 21. martâ. PrezidentsJ. Ekmanis sniedza pârskatu par LZA un Taivânas NZP sadarbîbas gaitu unraksturoja sadarbîbas lietderîbu un perspektîvas, tostarp EK projektu ietvaros,un viceprezidents J. Jansons deva vçrtçjumu par trîspusçjiem projektiem, kastiek izstrâdâti kopð 2001. gada ar Latvijas–Lietuvas–Taivânas zinâtniskâssadarbîbas fonda atbalstu. Sanâksmes noslçgumâ notika svinîga ceremonijasakarâ ar Taivânas mâcîbu grâmatu dâvinâjumu LU Moderno valodu fakultâtei; 21.–24. maijâ Prâgâ notika Èehijas Zinâtòu akadçmijas (ÈZA) Mûsdienuvçstures institûta, ÈZA Filozofijas institûta un LU Filozofijas un socioloìijasinstitûta (FSI) kopîgi rîkota tikðanâs un seminârs, lai apspriestu tçmas „Latvijasfilozofija: vçsture un transformâcija” un „Etnopolitika, nacionâlâs minoritâtesun etniskâs grupas Latvijas Republikâ”. Minçtie institûti 2006. gada nogalç irparakstîjuði tieðâs sadarbîbas lîgumus ar mçríi attîstît kontaktus un kopîgiiekïauties ES zinâtniskajos projektos. Prâgu apmeklçja LU FSI delegâcija 10cilvçku sastâvâ institûta direktores M. Kûles vadîbâ;LZA locekïu piederîba citu valstu zinâtòu akadçmijâm, starptautiskâmorganizâcijâm un pagodinâjumiDaudzi LZA locekïi ir daþâdu starptautisku zinâtnisko organizâciju, tostarpzinâtòu akadçmiju, locekïi.2007. gadâ LZA prezidents J. Ekmanis, LZA îst. loc. B. Rivþa ievçlçti par LietuvasZinâtòu akadçmijas ârzemju locekïiem.Kopð 1993. gada par Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas (AcademiaScientiarum et Artium Europaea) îstenajiem locekïiem ievçlçti LZA îstenie locekïiE. Blûms, A. Caune, J. Ekmanis, V. Kluða, I. Knçts, R. Kondratoviès, M. Kûle,J. Lielpçters, T. Millers, J. Stradiòð, U. Viesturs, J. Volkolâkovs, P. Zvidriòð un LZADr.h.c. J. Vçtra.239

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBAPar Academia Europaea – starptautiska, nevalstiska ievçrojamu individuâluzinâtnieku asociâcija (dibinâta 1988. g.) – îstenajiem locekïiem ievçlçti LZA îstenielocekïi E. Grçns un V. Tamuþs, A. Cçbers. LZA îst.loc. A.Ambainis un LZA kor.loc.A. Kuzmins savulaik saòçmuði Academia Europaea Baltijas balvas jaunajiemzinâtniekiem (1996).Eiropas Zinâtòu akadçmijas (European Academy of Sciences in Support of Excellencein Science and Technology), kas dibinâta 1999. gadâ, locekïi ir LZA îst. loc.V. Tamuþs, U. Viesturs un kor.loc. A. Ðostaks un A. Krûmiòð.LZA îst. loc. J. Stradiòð ir Vâcijas Dabaspçtnieku akadçmijas ‘Leopoldina’loceklis, Saksijas Zinâtòu akadçmijas korespondçtâjloceklis, kâ arî Igaunijas, Lietuvasun Gruzijas Zinâtòu akadçmiju ârzemju loceklis.LZA îst. loc. E. Grçns ir Krievijas ZA korespondçtâjloceklis.LZA îst. loc. I. Kalviòð ir Ukrainas Medicînas stomatoloìijas akadçmijas Godaakadçmiíis.LZA îst. loc. B. Rivþa ir Krievijas Lauksaimniecîbas zinâtòu akadçmijaskorespondçtâjlocekle un Zviedrijas Karaliskâs lauksaimniecîbas un meþa zinâtòuakadçmijas ârzemju locekle.LZA îst.loc. V. Vîíe-Freiberga ir Kanâdas Karaliskâs biedrîbas locekle.LZA kor.loc. A. Treimanis ir Zviedrijas Karaliskâs Inþenierzinâtòu akadçmijasârzemju loceklis.LZA ârzemju loceklis J. Engelbrehts ir Eiropas zinâtòu akadçmiju federâcijas(ALLEA) prezidents (ievçlçts 2005. gadâ)Zinâtnisko un vispârçju kontaktu paplaðinâðana18. aprîlî LZA apmeklçja Zviedrijas izgudrotâju biedrîbas (The Swedish Inventors’Association) trîs cilvçku delegâcija tâs ìenerâlsekretâra Lennarta Nilsona vadîbâ.Viesus pieòçma viceprezidents J. Jansons un prezidenta padomnieks J. Kristapsons.Tikðanâs piedalîjâs arî LR Patentu valdes pârstâvji M. Rozenblate un J. Ratenieks,RTU Patentu daïas vadîtâja M. Baltvilka un Eiropas Izgudrotâju tîkla (EIN) pârstâvjiLatvijâ. L. Nilsons iepazîstinâja ar Zviedrijas izgudrotâju biedrîbas pieredzi undarbîbu, îpaðu uzmanîbu pievçrðot finansiâlajam aspektam, un izteica piedâvâjumusadarbîbai ar radniecîgu organizâciju Latvijâ.27. aprîlî tika parakstîts Sadarbîbas lîgums starp Latvijas Zinâtòu akadçmiju,Mikolas Romera Universitâti (Lietuva) un Juridisko koledþu (Latvija) ar mçríiveicinât starptautisku sadarbîbu un partnerattiecîbas izglîtîbas, zinâtnes un attîstîbasjautâjumos.240

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA29. augustâ LZA apmeklçja Rumânijas Lauksaimniecîbas un meþzinâtòu akadçmijas(RLMZA) prezidents K. Hera (Christian Hera), kuru pavadîja profesorsH. Grosu (Horia Grosu), Rumânijas Veterinârijas institûta direktors, un Dr. K. Kleps(Christian Kleps), RLMZA Starptautiskâs sadarbîbas nodaïas vadîtâjs. Viesuspieòçma viceprezidents J. Jansons, piedaloties LMZN zinâtniskajai sekretârei I. Slokaiun prezidenta padomniecei A. Draveniecei. Viesus îpaði interesçja Latvijas pieredzezinâtnes transformçðanâ pçc 1990. gada un Latvijas Zinâtnes padomes darbîba.Savukârt prof. K. Hera, kurð ir arî Rumânijas Zinâtòu akadçmijas (Academia Romania)îstenais loceklis, îsumâ raksturoja ðo akadçmiju, tâs vietu Rumânijas zinâtnessistçmâ, kâ arî pârçjo trîs Rumânijas akadçmiju (RLMZA, Medicînas akadçmija unTehnoloìiskâ akadçmija) darbîbu. Tâ kâ RLMZA pçdçjos divus gadus ir EiropasLauksaimniecîbas un uztura zinâtòu akadçmiju apvienîbas (tajâ ietilpst arî LLMZA)prezidçjoðâ akadçmija, sarunâ tika skarta arî ðîs starptautiskâs apvienîbas 2008. gadamaijâ ieplânotâs ìenerâlâs asamblejas un konferences sarîkoðana Rîgâ.4. septembrî notika Valtera Capa balvas pasniegðanas ceremonija. 2007. gadalaureâtam, vienam no hologrâfijas pamatlicçjiem profesoram Jurim Upatniekam balvupasniedza LZA prezidents J. Ekmanis firmas Minox pârstâvja Normana Rîdzeka (NormanRyzek) klâtbûtnç, kurð dâvinâja laureâtam pasaulslaveno Minox fotokameru.No 29. oktobra lîdz 4. novembrim LZA îst.loc. R. Ferbers pârstâvçja LZAakadçmiju Izraçlas premjerministra rîkotajâ konferencç Telavivâ par eksporta unstarptautiskâs sadarbîbas jautâjumiem. Vizîtes laikâ R. Ferbers tikâs ar IzraçlasEksporta un starptautiskâs sadarbîbas institûta amatpersonâm un pârrunâja iespçjamoIzraçlas delegâcijas vizîti Latvijâ ar mçríi veicinât starpvalstu sadarbîbu augstotehnoloìiju un zinâtòu jomâ.No 31. oktobra lîdz 1. novembrim viceprezidents A. Siliòð pçc BaltkrievijasNacionâlâs zinâtòu akadçmijas ielûguma piedalîjâs 1. Baltkrievijas zinâtniekukongresâ Minskâ.No 14. lîdz 19. novembrim LZA kor.loc. I. Jansone pârstâvçja LZA LatvijasAkadçmiskâs bibliotçkas izstâdes „Latvija–Gruzija. Vakar. Ðodien. Rît” atklâðanâTbilisi 15. novembrî. Vizîtes laikâ I.Jansone tikâs arî ar Gruzijas Zinâtòu akadçmijasprezidentu T. Gamkrelidzi un pârrunâja abu akadçmiju sadarbîbas attîstîbas iespçjasnâkotnç.Turpinâjâs ârvalstu vçstnieku pieòemðana. 2007. gadâ LZA apmeklçja LietuvasRepublikas vçstnieks Latvijâ Antans Vinkus un Moldovas Republikas vçstnieksLatvijâ Eduards Meïòiks.241

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBALZA dalîba starptautiskos projektos2007. gadâ LZA piedalîjâs kâ darbuzòçmçjs (contractor) vai darbu apakðuzòçmçjs(sub-contractor) vairâkos EK projektos: projekts RAIN – Regional Acceleration for the Innovation circle in the ICT Sector,kas tika realizçts EK 6. Ietvarprogrammas Regions of Knowledge ietvaros; Erawatch baseload inventory; The Evolving Role of Academic Institutions in Economic Growth; Trend Chart: Innovation Policy in Europe.Starptautiskâs daïas vadîtâja Dr. Anita Draveniece

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA11. Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konference Rîgâ2007. gada 9.–10. oktobrîRezolûcija par zinâtòu attîstîbu Baltijas valstîs11. Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konference, kurâ pârstâvçtas Baltijas valstuzinâtòu akadçmijas, Zviedrijas Karaliskâ zinâtòu akadçmija, Somijas zinâtòuakadçmija un Somijas zinâtòu akadçmiju delegâcija, ar gandarîjumu atzîmç, ka pçciestâðanâs Eiropas Savienîbâ manâmi pieaudzis jauno dalîbvalstu finansçjums zinâtneiun pçtniecîbai gan no ES fondiem, gan no attiecîgo valstu budþeta, uzsâktas valstspçtîjumu programmas. Akcentçjot viedokli, ka pçtniecîbas un inovâciju jomâpamatfinansçjums jâvirza tâm zinâtnes nozarçm, kas veicina modernu tehnoloìijuattîstîbu Baltijas valstîs un jaunu konkurçtspçjîgu raþoðanas nozaru veidoðanu araugstu pievienoto vçrtîbu, konferences dalîbnieki atzîst par nepiecieðamu sniegtadekvâtu finansçjumu arî fundamentâlu pçtîjumu veikðanai dabas, humanitârajâs unsociâlajâs zinâtnçs.Îpaðu Baltijas valstu valdîbu atbalstu pelna tâs humanitârâs zinâtnes, kuras pçtîBaltijas tautu vçsturi, valodas, etnoloìiju, kultûru, jo ðîs nozares netiek tieði finansçtasno ES fondiem un to atbalsts ir attiecîgâs valsts goda pienâkums. Ðîs zinâtnes ïaujsniegt valstiskâs identitâtes pamatojumu un attîstît îpatnçju kultûru, kas îpaði svarîgi irnelielo valstu un nâciju savdabîbas akcentçðanai un attîstîðanai ES ietvaros. Tâdçïtâdas nozares kâ baltistika (lituânistika un letonistika) un finnougristika ir finansiâli unmorâli jâatbalsta, nodroðinot tâm garantçtu finansçjumu attiecîgo valstu zinâtnesbudþetos un rûpçjoties par ðo nozaru prestiþu un zinâtniskâs maiòas sagatavoðanu.Nâcijas raksturojumam svarîgs ir ne tikai valsts nacionâlais kopprodukts, bet arîtautas attîstîbas indekss, kura veidoðanâ ievçrojama loma ir humanitârajâm unsociâlajâm zinâtnçm, un ðo jomu stimulçðanai katrai valstij jâatrod nepiecieðamielîdzekïi. Lielu vçrîbu nacionâlo zinâtòu attîstîbai tradicionâli pievçrð Somijâ. Lietuvâsekmîgi tiek veikta lituânistikas valsts programma, Igaunijâ ir trîs programmashumanitârajâs zinâtnçs, ieskaitot programmu Igauòu mentalitâte un valoda. Latvijâiedibinâta un darbojas prioritâra valsts pçtîjumu programma Letonika, kuru koordinçLatvijas Zinâtòu akadçmija. Konference pozitîvi vçrtç tâs lîdzðinçjo veikumu unapsveic nodomu izsludinât Latvijâ 2008. gadu par Letonikas gadu. Ðîs programmas unpasâkumi ir svarîgi, lai zinâtniski izpçtîtu mazu tautu identitâtes problçmas unveicinâtu kultûras mantojuma saglabâðanu un pilnveidoðanu.Konference uzskata par nepiecieðamu paplaðinât gan dabaszinâtnieku, gan humanitâroun sociâlo zinâtòu pârstâvju starptautisku sadarbîbu Baltijas valstîs, îpaðinacionâlo zinâtòu jomâ, analizçjot kopçjas problçmas ne tikai ðauri nacionâlos vienasvalsts ietvaros vien.243

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBABaltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konference aicina valstu parlamentus un valdîbassavos stratçìiskos dokumentos akcentçt zinâtnes, pçtniecîbas un augstâkâs izglîtîbaslomu, ieskaitot nacionâlo humanitâro zinâtòu attîstîbu.11. Baltijas Intelektuâlâs sadarbîbas konference Rîgâ2007. gada 9.–10. oktobrîRezolûcija par Baltijas valstu enerìçtikas jautâjumiemPçdçjo gadu un tuvâkâs nâkotnes notikumi Baltijas valstu enerìçtikas nozarçbûtiski ietekmçs ðîs mûsu valstîm tik svarîgâs tautsaimniecîbas nozares attîstîbu unenergoapgâdes efektivitâti, droðîbu un uzticamîbu. Ignalinas atomelektrostacijaspiespiedu slçgðana 2009. gadâ, ïoti stingru apkârtçjâs vides jomu regulçjoðo normatîvoaktu obligâta ievieðana, sâkot ar 2008. gadu, pilnîga atkarîba no viena dabasgâzespiegâdâtâja, nepietiekami savstarpçjie Baltijas augstsprieguma tîklu savienojumi arRietumvalstu energosistçmâm un ïoti ierobeþoti vietçjie energoresursi padara mûsuvalstu energoapgâdi neaizsargâtu pret daþâdiem tehnoloìisku, ekonomisku unpolitisku faktoru izraisîtiem satricinâjumiem gan îstermiòa, gan ilgtermiòa skatîjumâ.Ir acîmredzams, ka iespçjamos draudus visefektîvâk varçtu novçrst vai neitralizçtBaltijas valstu kopîga rîcîba un enerìçtikas politikas un stratçìiju koordinâcija.Daþâdu pçtîjumu rezultâti un secinâjumi skaidri parâda, ka kopîga un koordinçtaenerìçtikas sektoru plânoðana un attîstîðana var nodroðinât pavisam reâlu ekonomiskulabumu visâm trim valstîm. Tâpat skaidrs, ka vienîgi ar kopîgiem centieniem varçsrast to problçmu efektîvu risinâjumu, kas saistîtas ar energoapgâdes stratçìiskudroðumu.Agrâkâ pieredze, veicot kopîgus zinâtniskus pçtîjumus par enerìçtikas jautâjumiem,vajadzîbas, kas izriet no vienoðanâs kopîgi bûvçt jaunu atomelektrostaciju, unciti potenciâlie kopîgie projekti (saðíidrinâtas dabasgâzes terminâls, pazemes gâzeskrâtuve) parâda nepiecieðamîbu uzsâkt un koordinçt zinâtnisku pçtniecîbu ðajâs jomâs.Konference atzîst, ka:1) triju Baltijas valstu valdîbas bûtu jâmudina nevilcinoties pieòemt Baltijas valstuenerìçtikas stratçìiju, kuras izstrâde ir pabeigta, un atzîmç, ka Baltijas valstu zinâtòuakadçmiju prezidenti bija tie, kas ierosinâja izstrâdât vienotu enerìçtikas stratçìiju;2) vienotas Baltijas enerìçtikas stratçìijas pieòemðanai bûtu jâseko stratçìijasgalveno mçríu ievieðanas plânam;244

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA3) enerìçtikas nozare ir ïoti sareþìîta, tâ prasa lielus kapitâlieguldîjumus, tâsizpçte un attîstîba ir dârga un ilglaicîga. Mazâm valstîm ir pa spçkam vienîgiatseviðías darbîbas atbilstoði to intelektuâlajai un finansiâlajai kapacitâtei. Tâdçïnâkotnç ir nepiecieðama triju valstu enerìçtikas pçtîjumu programmu koordinâcija;4) bûtiskas izmaiòas nâkotnes enerìçtikas tehnoloìijâs, îpaði plaða atjaunojamâsenerìijas resursu izmantoðana, kodolenerìçtikas nozares atjaunoðana atbilstoði ilgtspçjîgasattîstîbas principiem un savlaicîga ðâdu tehnoloìiju ievieðana rada neatliekamunepiecieðamîbu izvçrst zinâtniskus pçtîjumus gan augstskolâs, gan pçtnieciskajoscentros ar atbilstoðu finansiâlu atbalstu vajadzîgâs infrastruktûras modernizâcijai;5) ïoti ieteicama ir universitâðu enerìçtikas studiju programmu saskaòoðana.

1.pielikumsDOKUMENTILATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASUNVALSTS AÌENTÛRAS „LATVIJAS AKADÇMISKÂ BIBLIOTÇKA”SADARBÎBAS LÎGUMSRîgâ2007. gada 26. oktobrîLai veicinâtu Latvijas zinâtnes popularizçðanu, zinâtnes vçstures pçtîjumu tâlâkupilnveidoðanu un paplaðinâðanu, kultûrvçsturiskâ mantojuma, kas glabâjas LatvijasAkadçmiskâs bibliotçkas fondos, nozîmi zinâtniskajos pçtîjumos, Latvijas Zinâtòuakadçmija (LZA) atbilstoði savas Hartas 4. pantam un Valsts aìentûra „LatvijasAkadçmiskâ bibliotçka” (LAB) vienojâs noslçgt un attîstît divpusçju sadarbîbaslîgumu.LZA un LAB apòemas:1. Veicinât pçtniecisko un izdevçjdarbîbu, kas saistîta ar Latvijas zinâtniekubiobibliogrâfiju sagatavoðanu un izdoðanu.2. Iespçju robeþâs nodroðinât LAB pçtnieku piedalîðanos zinâtniskajos pçtîjumosârvalstîs, izmantojot LZA noslçgtos starptautiskâs sadarbîbas lîgumus.3. Veicinât Latvijas pçtniecîbai veltîtu darbu apzinâðanu, apkopoðanu, to oriìinâlukomplektçðanu un saglabâðanu LAB.4. Rûpçties par LAB fondu papildinâðanu ar jaunâko zinâtnisko literatûru.5. Organizçt kopîgus pasâkumus: izstâdes, seminârus, konferences u.c.6. Atbalstît un veicinât LAB Konsultatîvâs padomes darbu.7. Savstarpçji sniegt informâciju par organizçtajiem pasâkumiem, lai vairâk piesaistîtukâ interesentus, tâ arî valdîbas pârstâvjus zinâtnes sasniegumu un vçsturiskokultûras vçrtîbu popularizçðanâ.Juris EkmanisLZA prezidentsVenta KocereLAB direktore246

1. pielikums. DOKUMENTILATVIJAS REPUBLIKAS IZGLÎTÎBAS UN ZINÂTNES MINISTRIJASUNLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASNODOMU PROTOKOLSpar sadarbîbu zinâtniskâs darbîbas attîstîbâLatvijas Republikas Izglîtîbas un zinâtnes ministrija (turpmâk – IZM) izglîtîbas unzinâtnes ministres Tatjanas Koíes personâ un Latvijas Zinâtòu akadçmija (turpmâk –LZA) prezidenta Jura Ekmaòa personâ (turpmâk kopâ sauktas – Puses), òemot vçrâ:• Latvijas Nacionâlâs attîstîbas plânu 2007.–2013. gadam;• Saeimas apstiprinâto konceptuâlo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis:Cilvçks pirmajâ vietâ”;• Eiropas Savienîbas Lisabonas stratçìijas 2005.–2008. gadam mçríus;• Ministru kabineta apstiprinâtos prioritâros zinâtòu virzienus;• „Augstâkâs izglîtîbas, zinâtnes un tehnoloìiju attîstîbu vadlînijas 2002.–2010. gadam” (apstiprinâtas ar IZM 2002. gada 12. marta rîkojumu Nr. 125);• Izglîtîbas attîstîbas pamatnostâdnes 2007.–2013.gadam (apstiprinâtas ar MK2006. gada 27. septembra rîkojumu Nr. 742);• Mûþizglîtîbas politikas pamatnostâdnes 2007.–2013. gadam (apstiprinâtas arMK 2007. gada 23. februâra rîkojumu Nr. 111);• Valsts valodas politikas pamatnostâdnes 2005.–2014. gadam (apstiprinâtas arMK 2005. gada 2. marta rîkojumu Nr. 137);• LZA zinâtnisko potenciâlu un pieredzi zinâtniski organizatorisko jautâjumurisinâðanâ;• IZM aktîvo pozîciju, ieguldîjumu un nâkotnes uzstâdîjumus Latvijas zinâtnessistçmas attîstîbâ,vienojas par sadarbîbu, lai sekmçtu zinâtnes un zinâtniskâs darbîbas attîstîbu, laisekmçtu uz zinâðanâm balstîtas sabiedrîbas un ekonomikas attîstîbu Latvijâ.1. Lai sasniegtu izvirzîto mçríi, Puses apòemas îstenot ðâdas aktivitâtes:• Veicinât zinâtnes un augstâkâs izglîtîbas attîstîbu un modernizâciju Latvijâ;• Aktîvi sadarboties zinâtnes, augstâkâs izglîtîbas un tehnoloìiju attîstîbas politikasplânoðanas dokumentu îstenoðanâ;• Sekmçt un turpinât Latvijas zinâtnes iesaistîðanos Eiropas pçtniecîbas telpâ,nodroðinot Latvijas zinâtnieku iesaistîðanos kopçjo pçtniecîbas programmurealizçðanâ;247

1. pielikums. DOKUMENTI• Veicinât sadarbîbu ar starptautiskajâm zinâtniskajâm un akadçmiskajâm iestâdçm;• Sekmçt jaunu zinâtnes virzienu veidoðanos un inovatîvu tehnoloìiju attîstîbu;• Popularizçt zinâtni, veicinât sabiedrîbas izpratni par zinâtnes lomu mûsdienupasaulç;• Sekmçt zinâtnieku un pedagogu sadarbîbu, veicinât zinâtnieku lîdzdalîbu mûþizglîtîbasorganizçðanâ un mûsdienîgu izglîtîbas programmu veidoðanâ eksaktajosun humanitârajos priekðmetos;• Sadarboties latvieðu valodas zinâtniskâs terminoloìijas izstrâdç un tâs pielietoðanâLatvijas izglîtîbas sistçmâ.2. Puses atbalsta augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes harmonisku attîstîbu Latvijâatbilstoði starptautiskajiem kritçrijiem, akcentç universitâðu un vadoðo pçtniecîbascentru lomu ðajâ procesâ.3. IZM kopâ ar LZA uzsver letonikas disciplînu nozîmîbu nacionâlâs identitâtesizkopðanâ un uzturçðanâ, apòemas veicinât ðo nozaru attîstîbu.4. Puses atbalsta LZA balvu pieðíirðanu, kâ arî stipendijas un prçmijas labâkajiemdoktorantiem, zinâtniekiem un pedagogiem, kuri popularizç zinâtni.5. Puses apòemas sekmçt valsts emeritçto zinâtnieku sabiedriskâs aktivitâtes unpieðíirtâ grantu fonda palielinâðanu.6. Puses apòemas aktîvi sadarboties LZA un IZM organizçtajos pasâkumos(konferencçs, seminâros u.c.), kâ arî nodroðinât informâcijas apmaiòu par iecerçtajâmun veicamajâm aktivitâtçm.7. Puses kopîgi apòemas veicinât zinâtniskâs literatûras izdevçjdarbîbu Latvijâ.8. Visi protokola pielikumi, papildinâjumi un grozîjumi sastâdâmi rakstveidâ untos paraksta Puses. Protokola pielikumi, papildinâjumi un grozîjumi pçc to parakstîðanaskïûst par tâ neatòemamu sastâvdaïu.9. Jebkurai no protokolu parakstîjuðajâm Pusçm ir tiesîbas atteikties no turpmâkâssadarbîbas ðâ protokola ietvaros, informçjot par savu lçmumu otru Pusi vismaz vienumçnesi iepriekð.Protokols ir parakstîts Rîgâ 2008. gada 11. janvârî divos eksemplâros uz 3 lapâm,katrai Pusei izsniegts viens protokola eksemplârs.Latvijas RepublikasIzglîtîbas un zinâtnes ministrijas vârdâTatjana Koíeizglîtîbas un zinâtnes ministreLatvijas Zinâtòu akadçmijas vârdâJuris EkmanisLatvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents248

1. pielikums. DOKUMENTILATVIJAS REPUBLIKAS ZEMKOPÎBAS MINISTRIJAS,LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASUNLATVIJAS LAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒUAKADÇMIJASNODOMU PROTOKOLSRîgâ2008. gada 25. janvârîLai veicinâtu lauksaimniecîbas un meþa zinâtnes cieðâku sadarbîbu ar citâmLatvijas Zinâtòu akadçmijâ pârstâvçtâm nozarçm, Latvijas Republikas Zemkopîbasministrija (turpmâk – ZM) tâs ministra Mârtiòa Rozes personâ, kurð darbojas saskaòâar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprîïa noteikumiem Nr. 245 „Zemkopîbas ministrijasnolikums”, Latvijas Zinâtòu akadçmija (turpmâk – LZA) tâs prezidenta JuraEkmaòa personâ, kurð darbojas saskaòâ ar 1992. gada 14. februâra LZA kopsapulceslçmumâ Nr. 7 apstiprinâtajiem statûtiem, un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþazinâtòu akadçmija (turpmâk – LLMZA) tâs prezidentes Baibas Rivþas personâ, kuradarbojas saskaòâ ar 2005. gada 11. februârî LLMZA dibinâðanas sapulcç apstiprinâtajiemstatûtiem, paraksta ðo Nodomu protokolu.Visas puses, iesaistot LZA Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu nodaïu (LMZN),brîvprâtîgi vienojas:1. par sadarbîbu ðâdâs jomâs:1.1. augstâko izglîtîbu, zinâtni un praksi apvienojoðo dokumentu izstrâdç;1.2. kopîgu pçtîjumu veikðanâ lauksaimniecîbas, veterinârmedicînas, laukuattîstîbas un meþa zinâtnes jomâ;1.3. kopîgu konferenèu, izstâþu un citu pasâkumu rîkoðanâ zinâtnes sasniegumupopularizçðanai;1.4. jauno zinâtnieku sagatavoðanâ, organizçjot seminârus par doktorantûrasstudiju problçmâm un izaicinâjumiem, kâ arî sniedzot iespçju doktorantûrasstudentiem ziòot par savu pçtîjumu rezultâtiem LZA un LLMZA sçdçs;1.5. informâcijas apmaiòâ starp LZA, LLMZA, ZM, Izglîtîbas un zinâtnesministriju, zinâtniskajâm institûcijâm un lauksaimnieku profesionâlajâm organizâcijâm;1.6. ZM zinâtnes konsultatîvâs padomes izveidç un darbîbâ;1.7. starptautiskâs zinâtniskâs sadarbîbas veicinâðanâ, tai skaitâ LLMZA unLMZN deleìçto pârstâvju piedalîðanâs:249

1. pielikums. DOKUMENTI1.7.1. Eiropas Lauksaimniecîbas, pârtikas un dabaszinâtòu apvienîbas V Ìenerâlasamblejasun saistîtâ seminâra „Atjaunojamie enerìijas resursi, produkcijaun tehnoloìijas” („Renewable Energy Resources, Production and Technologies”)organizçðanâ, kas norisinâsies 2008. gada 28.–31. maijâ Latvijâ;1.7.2. Eiropas Komisijas rîkotajâs pçtîjumu koordinâcijas darba grupâs unsanâksmçs;1.7.3. Eiropas Komisijas rîkotajâ Lauksaimniecîbas zinâtniskâs pçtniecîbaspastâvîgâs komitejas aktivitâtçs (SCAR-Standing Committee for AgriculturalResearch);1.7.4. forsaita (foresight) speciâlistu un praktiíu sadarbîbas tîklâ un ar to saistîtopasâkumu rîkoðanâ Latvijâ;2. ka Nodomu protokola izpildes îstenoðanai ZM nodroðina LLMZA telpuNr. 2314 Rîgâ, Republikas laukumâ 2;3. ka Nodomu protokola izpildi ZM, LZA un LLMZA apsprieþ reizi gadâ;4. ka Nodomu protokols sagatavots trîs eksemplâros, stâjas spçkâ ar tâ parakstîðanasbrîdi un ir precizçjams katra gada decembrî.Latvijas Republikaszemkopîbas ministrsMârtiòð RozeLatvijas Zinâtòuakadçmijas prezidentsJuris EkmanisLatvijas Lauksaimniecîbasun meþa zinâtòu akadçmijasprezidenteBaiba Rivþa

1. pielikums. DOKUMENTINOLIKUMSpar LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASDÎTRIHA ANDREJA LÇBERA BALVASPIEÐÍIRÐANU(Apstiprinâts LZA Senâtâ 2007.gada 13. martâ)1. Latvijas Zinâtòu akadçmijas Dîtriha Andreja Lçbera balva tiek pieðíirta ikgadu par izcilu veikumu tiesîbu zinâtnçs vai politikas zinâtnç.2. Dîtriha Andreja Lçbera balvu pieðíir zinâtniekam (individuâli) par nozîmîgiempçtîjumu rezultâtiem: publicçtâm grâmatâm, rakstiem vai vienotas tematikas darbukopâm tiesîbu zinâtnçs vai politikas zinâtnç.3. Paziòojums par balvas izsludinâðanu un kandidâtu izvirzîðanas termiòiempublicçjams presç. Kandidâtus Dîtriha Andreja Lçbera balvai var izvirzît LatvijasZinâtòu akadçmijas îstenie locekïi, atbilstoða profila zinâtnisko institûciju, universitâðuun augstskolu Senâti, Padomes.4. Dîtriha Andreja Lçbera balvas fondu veido LZA ârzemju locekïa juristaD. A. Lçbera ziedojums Latvijas Zinâtòu akadçmijai.5. Dîtriha Andreja Lçbera balvas pieðíirðanai iesniegtos darbus vçrtç ekspertukomisija, kuru ievçl LZA Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa un apstiprina LZAPrezidijs. Komisija iesniegto darbu izvçrtçðanai var pieaicinât ârçjos ekspertus.Komisija savus lçmumus pieòem aizklâti vai atklâti balsojot.6. Dîtriha Andreja Lçbera balvas laureâts saòem Latvijas Zinâtòu akadçmijasdiplomu, balvas piemiòas medaïu un naudas balvu, kuras apmçru nosaka LZA FondaValde. Balvas svinîgâ pasniegðana notiek Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulcç.7. Publikâcijas, par kurâm pieðíirta Dîtriha Andreja Lçbera balva, nododglabâðanâ Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ.8. Izvirzot kandidâtus Dîtriha Andreja Lçbera balvai, ekspertu komisijaiiesniedzami ðâdi dokumenti un materiâli (1 eks.):8.1. argumentçts izvirzîtâja ieteikums;8.2. izvirzîtâs publikâcijas vai izvirzîto darbu kopas anotâcija;8.3. ziòas par autoru (Curriculum vitae), norâdot darba un mâjas adresi un tâlr.,e-pastu;8.4. autora parakstîta îsa iesniegtâ darba vai vienotas tematiskas darbu kopasanotâcija latvieðu valodâ;8.5. darba vai darbu kopas nosaukums angïu valodâ.Materiâli iesniedzami pçc balvas izziòoðanas Latvijas Zinâtòu akadçmijassekretariâtâ (Akadçmijas laukumâ 1, 2. st., 231. ist. Rîga, LV 1050).

1. pielikums. DOKUMENTISADARBÎBAS PROTOKOLS STARP SIA L`ORÉAL BALTIC,UNESCO LATVIJAS NACIONÂLO KOMISIJU UNLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJUUzskatot, ka svarîgs progresa faktors ekonomikas, sociâlajâ un kultûras jomâ irsievieðu lîdzdalîba zinâtniskajos pçtîjumos, SIA L`ORÉAL BALTIC ar UNESCOLatvijas Nacionâlo komisiju (UNESCO LNK) un Latvijas Zinâtòu akadçmiju (LZA)vienojas:1. Turpinât 2005.gadâ uzsâkto ikgadçjo stipendiju ar nosaukumu L`ORÉALLATVIJAS stipendija Sievietçm zinâtnç ar UNESCO Latvijas Nacionâlâskomisijas un Latvijas Zinâtòu akadçmijas atbalstu pieðíirðanu, tâdçjâdi veicinotsievieðu iespçjas veidot karjeru zinâtnisko pçtîjumu un tehnoloìiju izstrâdes jomâ.2. Pasniegt ðo stipendiju Latvijâ, îstenojot L`ORÉAL Grupas un UNESCOsadarbîbu starptautiskâ projektâ Sievietçm zinâtnç (For Women In Science).3. 2008. gadâ pieðíirt trîs stipendijas, katru 4000 Ls (èetri tûkstoði latu) vçrtîbâLatvijas zinâtniecçm dzîvîbas zinâtòu un materiâlzinâtòu jomâ. Divas no minçtajâmstipendijâm pieðíirt doktorantçm lîdz 33 gadu vecumam disertâcijas sekmîgaiizstrâdei, bet treðo – zinâtniecei ar doktora grâdu lîdz 40 gadu vecumam pçtîjumuveikðanai.4. SIA L`ORÉAL BALTIC pienâkumi ðî projekta îstenoðanâ:• organizçt nepiecieðamâs sanâksmes kopîgi ar projektâ iesaistîtajâm organizâcijâm(UNESCO LNK un LZA), lai nodroðinâtu projekta veiksmîgu îstenoðanu,• sagatavot projektam nepiecieðamos komunikâcijas materiâlus – stipendijasdiplomus, pieteikuma veidlapu, ielûgumus, plakâtus, informatîvos un citusmateriâlus,• nodroðinât pilnu stipendijâm nepiecieðamo finansçjumu – trîs stipendijas katru4000 Ls apjomâ,• kopîgi ar UNESCO LNK un LZA nodroðinât Þûrijas komisijas sastâdîðanu,• deleìçt SIA L`ORÉAL BALTIC pârstâvi þûrijas komisijâ,• sniegt informâciju par projektu SIA L'OREAL BALTIC saziòas lokâ, tai skaitâplaðsaziòas lîdzekïiem,• piedalîties ar ðo projektu saistîtajos pasâkumos.5. UNESCO Latvijas Nacionâlâs komisijas pienâkumi ðî projekta îstenoðanâ:• atbalstît projektu UNESCO LNK lîmenî, ievçrojot L`ORÉAL – UNESCOstarptautiskâ projekta nosacîjumus,252

1. pielikums. DOKUMENTI• piedalîties ar stipendijâm saistîto formalitâðu kârtoðanâ Latvijas valstsinstitûcijâs,• organizçt nepiecieðamâs sanâksmes kopîgi ar projektâ iesaistîtajâm organizâcijâm(SIA L`ORÉAL BALTIC un LZA), lai nodroðinâtu projekta veiksmîguîstenoðanu,• organizçt kandidâtu iesniegumu pieòemðanu un sniegt atbildes uz kandidâtujautâjumiem par stipendijas pieðíirðanas kârtîbu,• organizçt pieòemðanu pçc stipendijas pasniegðanas ceremonijas un segt ar tosaistîtos izdevumus,• kopîgi ar SIA L`ORÉAL BALTIC un LZA nodroðinât Þûrijas komisijas sastâdîðanu,• deleìçt UNESCO LNK pârstâvi Þûrijas komisijâ,• popularizçt projektu UNESCO LNK saziòas lokâ, tai skaitâ plaðsaziòaslîdzekïos,• piedalîties ar ðo projektu saistîtajos pasâkumos.6. Latvijas Zinâtòu akadçmijas pienâkumi ðî projekta îstenoðanâ:• veicinât Latvijas zinâtnieèu dalîbu ðajâ projektâ,• organizçt nepiecieðamâs sanâksmes kopîgi ar projektâ iesaistîtajâm organizâcijâm(SIA L`ORÉAL BALTIC un UNESCO LNK komisiju), lai nodroðinâtuprojekta veiksmîgu îstenoðanu,• organizçt kandidâtu iesniegumu izvçrtçðanu, balstoties uz LZA kompetenci unpieredzi ðajâ jomâ, sadarbojoties ar LZA Íîmijas, bioloìijas un medicînas unFizikas un tehnisko zinâtòu nodaïu,• nodroðinât kandidâtu pieteikumu izvçrtçðanâ iesaistîto ekspertu pieaicinâðanuun apmaksu,• kopîgi ar SIA L`ORÉAL BALTIC un UNESCO LNK nodroðinât Þûrijas komisijassastâdîðanu,• deleìçt LZA pârstâvi Þûrijas komisijâ,• nodroðinât komunikâciju par projektu LZA saziòas lokâ un, kopîgi ar SIAL`ORÉAL BALTIC un UNESCO LNK, arî plaðsaziòas lîdzekïos,• piedalîties ar ðo projektu saistîtajos pasâkumos.7. Ðî sadarbîbas protokola neatòemama sastâvdaïa ir arî L`ORÉAL LATVIJASstipendijas Sievietçm zinâtnç ar UNESCO Latvijas Nacionâlâs komisijas un Latvijas253

1. pielikums. DOKUMENTIZinâtòu akadçmijas atbalstu konkursa Nolikums (Pielikums Nr.1) un Þûrijas komisijassastâvs (Pielikums Nr.2).8. Ðis sadarbîbas protokols ir spçkâ lîdz 2008. gada 31. decembrim. Pusçmvienojoties, tas var tikt pagarinâts, kamçr turpinâs L’ORÉAL un UNESCO starptautiskaisprojekts Sievietçm zinâtnç (For Women In Science).Pielikumâ:1. Nolikums par L'ORÉAL LATVIJAS stipendijâm Sievietçm zinâtnç arUNESCO Latvijas Nacionâlâs komisijas un Latvijas Zinâtòu akadçmijas atbalstu(Nr.1, 2 lpp.)2. Þûrijas komisijas sastâvs (Nr. 2, 1 lpp.)SIA L`ORÉAL BALTIC ìenerâldirektorsIzglîtîbas un zinâtnes ministre,UNESCO Latvijas Nacionâlâs komisijasviceprezidenteLatvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents,akadçmiíisEriks Delamars (Eric Delamare)Tatjana KoíeJuris EkmanisRîgâ 2008. gada 30. janvârî

2.pielikumsLZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTURÂDÎTÂJSLR likumi, normatîvie akti, koncepcijasGads, lpp.Latvijas Republikas likumdoðana par LZA statusu .............1995: 7Latvijas Republikas Augstskolu likums (izraksts) .............1996: 119Likums “Par valsts nozîmes izglîtîbas, kultûras un zinâtnes objektiem unnacionâlajâm sporta bâzçm” ...........................1996: 124Latvijas Republikas Ministru kabineta Nolikums par valsts emeritçtâzinâtnieka nosaukuma pieðíirðanu .......................1996: 115LR MK Nolikums par Valsts emeritçtâ zinâtnieka nosaukumapieðíirðanu ......................................1998: 158Zinâtnieka çtikas kodekss .............................1998: 145Latvijas Republikas likums “Par zinâtnisko darbîbu” ...........1999: 219Latvijas Republikas Zinâtnes attîstîbas nacionâlâ koncepcija ......1999: 205Meti augstâkâs izglîtîbas, zinâtnes un tehnoloìiju attîstîbas stratçìijai2003.–2010.gadam ..................................2004: 208Zinâtniskâs darbîbas likums ............................2006: 221LZA normatîvie dokumentiLZA Harta (un turpmâk katru gadu) ......................1992/93: 7LZA Statûti (un turpmâk katru gadu) .....................1992/93: 12LZA Statûti, ar 2002.g. labojumiem ......................2003: 16LZA simbolika (krâsas, ìerbonis, karogs) ..................1992/93: 25LZA ìerbonis. Heraldiskais apraksts ......................2003: 15Nolikums par LZA Valdi (1994) ........................1995: 116LZA valdes nolikums (1998) ...........................1999: 238Nolikums par LZA goda doktora (Dr.h.c.) grâda pieðíirðanas kârtîbu 1995: 118Pagaidu nolikums par LZA vçlçðanâm ....................1995: 121255

2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJSLZA Uzraudzîbas padomes nolikums .....................1999: 236Nolikums par LZA locekïu pârvçlçðanâm sakarâ ar pastâvîgâs dzîvesvietas maiòu .....................................1999: 240Nolikums par jaunu LZA locekïu vçlçðanâm ................2000: 194LZA paziòojumiLZA aicinâjums valsts varas institûcijâm par latvieðu valodu ......1999: 198LZA vçstîjums sakarâ ar Salaspils pçtnieciskâ kodolreaktora darbîbasapstâdinâðanu .....................................1999: 199LZA paziòojums par kâdu bçdîgu un pamâcoðu pagâtnes lappusiLatvijas bioloìijas un lauksaimniecîbas zinâtòu vçsturç ..........1999: 201Augstâkâs izglîtîbas padomes, Latvijas Zinâtnes padomes un LZAatklâtâ vçstule sakarâ ar budþeta samazinâðanu augstâkajai izglîtîbaiun zinâtnei ......................................1999: 203LZA paziòojums par ozona slâòa sarukðanas bîstamajâm sekâm ....2001: 186LZA aicinâjums pievçrst îpaðu uzmanîbu valsts intelektuâlâ potenciâlasaglabâðanai un attîstîbai .............................2001: 189Latvijas Zinâtòu akadçmijas aicinâjums “Par Latviju Eiropas Savienîbâ”(2003. gada 09. septembrî). ............................2004: 211Par Kârïa Mîlenbaha gadu (Latvijas Zinâtòu akadçmijas paziòojums) . 2004: 212Sadarbîbas lîgumiLZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas sadarbîbas lîgums ...........1997: 138Deklarâcija par sadarbîbu starp LZA un Latvijas Universitâti .....2000: 186LZA un Latvijas Kultûras fonda sadarbîbas lîgums ............2000: 188LZA un Latvijas Reìionâlâs arhitektûras akadçmijas sadarbîbaslîgums .........................................2001: 191Deklarâcija par sadarbîbu starp LZA un Rîgas Tehnisko universitâti . 2001: 192Deklarâcija par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un DaugavpilsUniversitâtes sadarbîbu ..............................2002: 190Vienoðanâs par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un LR aizsardzîbasministrijas sadarbîbu ................................2002: 192Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Medicînas akadçmijas /Rîgas Stradiòa universitâtes sadarbîbas lîgums ...............2003: 186256

2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJSLatvijas Zinâtòu akadçmijas, Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòuakadçmijas un Latvieðu akadçmisko mâcîbspçku un zinâtniekuapvienîbas vienoðanâs par sadarbîbu ......................2003: 188Vienoðanâs par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas RepublikasIzglîtîbas un zinâtnes ministrijas sadarbîbu ..................2004: 214Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Akadçmiskâs vienîbas “Austrums”sadarbîbas lîgums. ..................................2004: 216Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Akadçmiía Viktora Kalnbçrza muzejaun Paula Stradiòa Medicînas vçstures muzeja vienoðanâspar sadarbîbu .....................................2004: 217Viesîtes pilsçtas Domes un novadpçtniecîbas muzeja “Sçlija”,Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Paula Stradiòa Medicînasvçstures muzeja vienoðanâs par sadarbîbu ...................2004: 219Deklarâcija par sadarbîbu Ventspils zinâtniskâ centra veidoðanâ ....2005: 202LZA un LR Patentu valdes sadarbîbas lîgums ................2005: 204LZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas sadarbîbas lîgums ............2005: 205LZA un Liepâjas Pedagoìiskâs akadçmijas sadarbîbas lîgums. .....2006: 238LZA) un a/s “Latvijas dzelzceïð” sadarbîbas lîgums ............2007: 230LZA un Valsts aìentûras „Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka”sadarbîbas lîgums. ..................................2008: 246LR Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas un LZA nodomu protokols ....2008: 247LR Zemkopîbas ministrijas, Latvijas Zinâtòu akadçmijas un LatvijasLauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijas nodomu protokols . . . 2008: 249Lîgumi, balvu un fondu nolikumiNolikums par LZA Sociâlâs palîdzîbas fondu ................1995: 120LZA Magdas un Hermaòa Ðtaudingeru fonda noteikumi .........1996: 114LZA un publiskâs a/s “Grindeks” vienoðanâs parsadarbîbu un a/s “Grindeks” gada balvâm un prçmijâm zinâtnç ....1999: 233LZA un a/s “Aldaris” vienoðanâs par sadarbîbu un a/s “Aldaris”gada balvâm zinâtnç ................................1999: 234Nolikums par LZA un pva/s “Latvenergo” Gada balvu inþenierzinâtnçsun enerìçtikâ pieðíirðanas kârtîbu .......................2000: 190LZA, a/s “Dati” un Latvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas“Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai" vienoðanâs par sadarbîbu ungada balvâm .....................................2000: 192257

2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJSNolikums par LZA un a/s “RD ALFA” balvâm fizikâ un tâsinþnierpielietojumos un to pieðíirðanas kârtîbu ...............2001: 194LZA, firmas “ITERA Latvija” un Latvijas Izglîtîbas fondamçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” vienoðanâspar sadarbîbu un gada balvâm ..........................2001: 196Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas Latvijas balvas (kopâ arLatvijas Zinâtòu akadçmiju) nolikums .....................2002: 193Latvijas Zinâtòu akadçmijas, va/s “Latvijas Gaisa satiksme” unLatvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei unkultûrai” vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm ............2002: 195Latvijas Zinâtòu akadçmijas, SIA Lattelekom un Latvijas Izglîtîbasfonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” vienoðanâspar sadarbîbu un gada balvâm ..........................2002: 197Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Rîgas domes Rîgas balvasiedibinâðanas lîgums ................................2002: 199Latvijas Zinâtòu akadçmijas un SIA “Biznesa augstskola Turîba”Rîgas balvas iedibinâðanas lîgums .......................2002: 200Latvijas Zinâtòu akadçmijas, a/s “Latvijas gâze” un LatvijasIzglîtîbas fonda vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm .......2003: 190Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Paula Stradiòa Medicînas vçsturesmuzeja vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm .............2003: 192Latvijas Zinâtòu akadçmijas, va/S “Latvijas Gaisa satiksme”un Latvijas Izglîtîbas fonda vienoðanâs par sadarbîbuun stipendijâm ....................................2003: 194LZA Jâòa Labsvîra iedibinâtâs Kârïa Ulmaòa balvas nolikums .....2004: 221Nolikums par LZA un LR Patentu valdes Valtera Capa balvulabâkajam izgudrotâjam ...............................2005: 207Nolikums par LZA, PAS “Grindeks”, Latvijas Organiskâs sintçzesinstitûta un LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centra SolomonaHillera balvas pieðíirðanu .............................2005: 208LZA Emîlijas Gudrinieces balvas jaunajiem zinâtniekiem nolikums . . 2007: 232Nolikums par LZA Artura Balklava balvas pieðíirðanu ..........2007: 234Nolikums par Latvijas Zinâtòu akadçmijas Dîtriha Andreja Lçberabalvas pieðíirðanu ..................................2008: 251Sadarbîbas protokols starp SIA L’Oreal Baltic, UNESCO LatvijasNacionâlo komisiju un Latvijas Zinâtòu akadçmiju .............2008: 252258

2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJSStarptautiskâ sadarbîba. Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmijusadarbîbaIgaunijas, Lietuvas, Latvijas Zinâtòu akadçmiju prezidiju kopçjâssçdes protokols ....................................1990: 39Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Igaunijas Zinâtòu akadçmijas unLietuvas Zinâtòu akadçmijas lîgums par zinâtnisko sadarbîbu .....1992: 52Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Lietuvas Zinâtòu akadçmijas un IgaunijasZinâtòu akadçmijas prezidiju kopîgais Komunikç (Viïòa, 12.11.1991) 1992: 54Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju vadîtâju apspriedeskomunikç .......................................1996: 111Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikasparlamentiem .....................................1996: 113Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç . . 1997: 124Baltijas zinâtòu akadçmiju prezidentu kopîgais paziòojums .......1997: 128Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju komunikç “Par kopîgâm pçtîjumuprogrammâm” ....................................1997: 129Programma “Enerìçtika” ..........................1997: 130Programma “Baltijas jûra” .........................1997: 131Programma “Baltonika” ...........................1997: 133Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju 1997.gada konferencesdokumenti .......................................1998: 152Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç . . 1998: 152Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju prezidentu sanâksmes protokols . . 1998: 154Treðâs Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferenceskomunikç .......................................1999: 191Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju prezidentu sanâksmes protokols . . 1999: 194Baltijas studiju veicinâðanas asociâcijas un Baltijas valstu zinâtòuakadçmiju vienoðanâs memorands .......................1999: 197Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç .........2000: 173J. Stradiòð. Atklâðanas runa 7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbaskonferencç .......................................2000: 176V. Vîíe-Freiberga. Uzruna 7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbaskonferencç .......................................2000: 1807. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferences rezolûcija ........2000: 184V. Vîíe-Freiberga. Zinâtniskajai domai ir cieða kopîbaar demokrâtijas garu .................................2004: 199259

2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJSIgaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju sanâksmesprotokols (Viïòa, 2003. gada 6. jûnijs) .....................2004: 2049. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferences rezolûcija ........2004: 206Starptautiskâ sadarbîba. Divpusçjâs sadarbîbas lîgumiVienoðanâs memorands par zinâtnisko sadarbîbu starp LondonasKaralisko biedrîbu un LZA ............................1992: 46LZA un Norvçìijas Zinâtnes un literatûras akadçmijas zinâtniskâssadarbîbas lîgums ..................................1992: 46Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas un LZA sadarbîbas lîgums . . 1992: 48Eiropas–Latvijas institûts kultûras un zinâtniskai apmaiòai(Konstitûcija) .....................................1992: 49LZA un Somijas akadçmijas sarunu memorands ..............1992: 51UNESCO un LZA zinâtniskâs sadarbîbas lîgums .............1998: 156LZA noteikumi par piedalîðanos starptautiskajâs zinâtniskâsapmaiòas programmâs ...............................1997: 136LZA un Saksijas Zinâtòu akadçmijas zinâtniskâs sadarbîbas lîgums . . 2005: 201Starptautiskâ sadarbîba. Zinâtnes attîstîbas vispârîgâs problçmasJ. Stradiòð. “Zinâtne XXI gadsimtam — jaunas saistîbas”. RunaPasaules zinâtnes konferencç Budapeðtâ (1999. gada jûnijâ–jûlijâ) . . 2000: 161Pasaules zinâtnes konferences Budapeðtâ Deklarâcija par zinâtni unzinâtnes sasniegumu izmantoðanu (1999. gada 1. jûlijâ) .........2000: 164Pâreja uz ilgtspçju 21. gadsimtâ. Pasaules zinâtòu akadçmijupaziòojums (Tokija, 2000. gada maijs) ....................2001: 179

3.pielikumsGALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDESLATVIJÂGadagrâmatas ðîs nodaïas mçríis — dot ieskatu Latvijas zinâtnes struktûrâ vispâr.Diemþçl ðis pârskats nav pilnîgs, jo no zinâtniskajiem institûtiem tajâ ietverti tikai tie,kuriem ir juridiskas personas tiesîbas, nav minçtas arî citas universitâðu struktûrvienîbas.Latvijas RepublikasIzglîtîbas un zinâtnes ministrijaVaïòu ielâ 2, Rîga, LV 1050Tel.: 67226209. Fakss: 67223905. E pasts: info@izm.gov.lvhttp://www.izm.gov.lvMinistre LZA kor.loc. Dr.habil.paed. Tatjana KOÍEZinâtnes, tehnoloìiju un inovâciju departamentsDepartamenta direktore Dr.biol. Maija BUNDULETel.: 67047896, 26514481. Fakss: 67243126, 67047996. E pasts: maija.bundule@izm.gov.lvDirektores vietnieks, Projektu nodaïas vadîtâjs Dr.habil.phys. Vilnis DIMZATel.: 67047897. Fakss: 67243126, 67047996. E pasts: vilnis.dimza@izm.gov.lvZinâtnes, tehnoloìiju un inovâciju politikas nodaïas vadîtâja Dr.biol. Dace TIRZÎTETel.: 67047963. Fakss: 67243126, 67047996. E pasts: dace.tirzite@izm.gov.lvLatvijas Zinâtnes padomeAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67223480. Fakss: 67228421. E pasts: lzp@lzp.gov.lvhttp://www.lzp.gov.lvPadomes priekðsçdçtâjs Elmârs Grçns, LZA îst.loc. Dr.habil.biol.Tel.: 67808003. Fakss: 67442407. E pasts: grens@biomed.lu.lv261

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂPriekðsçdçtâja vietnieks Juris JANSONS, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 67223633. Fakss: 67821153. E pasts: jansons@pmi.lvPadomes locekïiBruno ANDERSONS, LZA îst.loc. Dr.chem.Tel.: 67552554. Fakss: 67550635. E pasts: brunoan@edi.lv; koks@edi.lvMârcis AUZIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.phys.Tel.: 67033750. Fakss: 67033751. E pasts: marcis.auzins@lu.lvAivars ÂBOLTIÒÐ, Dr.sc.ing.Tel.: 63005614. Fakss: 63023095. E pasts: aivars.aboltins@llu.lvEdîte BIRÌELE, LZA kor.loc. Dr.habil.biol.Tel.: 3027664. Fakss: 3027344. E pasts: edite.birgele@llu.lvBenedikts KALNAÈS, LZA îst.loc. Dr.habil.philol.Tel.: 67212872. Fakss: 67229017. E pasts: litfom@lza.lvValdis PÎRÂGS, Dr.med.Tel.: 67069409, 67069955. Fakss: 7614168. E pasts: pirags@latnet.lvLeonîds RIBICKIS, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 67089415. Fakss: 67820094. E pasts: leonids.ribickis@rtu.lvAndrejs SILIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.phys.Tel.: 67211405. Fakss: 67821153. E pasts: silins@lza.lv; lza@lza.lvKristîne VÂGNERETel.: 67047990. Fakss: 67229031. E pasts: kristine.vagnere@izm.gov.lvJânis VÇTRA, Dr.habil.med. Dr.h.c.med.Tel.: 67409224. Fakss: 67471815. E pasts: Janis_Vetra@rsu.lvZinâtnes padomes nozaru ekspertu komisiju priekðsçdçtâji1. Dabaszinâtòu un matemâtikas ekspertu komisijaIvars KALVIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.chem.Tel.: 67553233. Fakss: 67550338. E pasts: kalvins@osi.lv2. Inþenierzinâtòu un datorzinâtnes ekspertu komisijaJânis VÎBA, LZA kor.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 67089473, 67089332. Fakss: 67089746. E pasts: janis.viba@rtu.lv262

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂ3. Bioloìijas un medicînas zinâtnes ekspertu komisijaPauls PUMPÇNS, LZA îst.loc. Dr.habil.biol.Tel.: 67808214. Fakss: 67442407. E pasts: paul@biomed.lu.lv4. Lauksaimniecîbas, vides, zemes un meþa zinâtòu ekspertu komisijaAntons RUÞA, Dr.habil.agr.Tel.: 3026611. Fakss: 3005629. E pasts: antons.ruza@llu.lv5. Humanitâro un sociâlo zinâtòu ekspertu komisijaMaija KÛLE, LZA îst.loc. Dr.habil.phil.Tel.: 67229208, 67210806. Fakss: 7210806. E pasts: maya@lza.lvLatvijas Zinâtnes padomes birojsBiroja direktore Gaïina KAÏIÒINATel.: 67225164. Fakss: 67228421. E pasts: galina.kalinina@lzp.gov.lv; lzp@lza.lvVecâkâ referente Irina SOLOMEÒIKOVA, Dr.chem.Tel.: 67223211. Fakss: 67228421. E pasts: irina.solomenikova@lzp.gov.lvVecâkâ referente Mâra PUTNIÒATel.: 677223211. Fakss: 67228421. E pasts: mara.putnina@lzp.gov.lvFinanðu un grâmatvedîbas uzskaites nodaïas vadîtâja Lilija FEDOROVIÈATel.: 67792080. Fakss: 67228421. E pasts: lilija.fedorovica@lzp.gov.lvVecâkâ speciâliste Astrîda HOLMATel.: 67228421. Fakss: 67228421. E pasts: astrida.holma@lzp.gov.lvVecâkâ speciâliste lietvedîbas jautâjumos Jeïena BLAZARENETel.: 67223480. Fakss: 67228421. E pasts: jelena.blazarene@lzp.gov.lvJuriste Regîna PODNIECETel.: 67223280. Fakss: 67228421. E pasts: regina.podniece@lzp.gov.lvLatvijas Zinâtnes padomes Biroja Latvijas Nacionâlâ kontaktpunkta nodaïaVadîtâjs Uldis BERÍIS, Dr.oec.Tel.: 67223280. Fakss: 67228421. E pasts: uberkis@latnet.lvVecâkais eksperts Ints ZÎTARSTel.: 67223280. Fakss: 67228421. E pasts: ints.zitars@latnet.lv263

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂAugstâkâs izglîtîbas padomeMeistaru ielâ 21, Rîga, LV 1050Tel.: 67223392. Fakss: 67220423. E pasts: aip@latnet.lvhttp://www.aip.lvPriekðsçdçtâja vietnieks Juris EKMANIS, Dr.habil.phys.Tel.: 67223644. Fakss: 67821153. E pasts: ekmanis@lza.lvValsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisijaAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67223931. Fakss: 67821153. E pasts: alma@lza.lvKomisijas priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Raimonds VALTERSZin. sekretâre Dr.chem. Alma EDÞIÒAValsts emeritçto zinâtnieku padomeAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67220725. Fakss: 67821153. E pasts: chem@lza.lvhttp://www.lza.lv/lat/emerit/emerit.htmPadomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Raimonds VALTERSZin. sekretâre Dr.chem. Baiba ÂDAMSONELatvijas Zinâtnieku savienîbaAkadçmijas laukumâ 1 (611a. ist.), Rîga, LV 1050Tel.: 67225361. Fakss: 67821153. E pasts: lza@lza.lv; lzs@lza.lvhttp://www.lvzs.lvValdes priekðsçdçtâjs Dr.sc.ing. Aivars ÂBOLTIÒÐPadomes priekðsçdçtâjs Dr.paed. Uldis GRÂVÎTIS264

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLATVIJAS UNIVERSITÂTESLatvijas UniversitâteRaiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586Tel.: 67034320. Fakss: 67034513. E pasts: lu@lu.lvhttp://www.lu.lv/Rektors LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Mârcis AUZIÒÐZinâtòu prorektors LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Indriíis MUIÞNIEKSRîgas Tehniskâ universitâteKaïíu ielâ 1, Rîga, LV 1658Tel.: 67089333. Fakss: 67820094. E pasts: rtu@adm.rtu.lvhttp://www.rtu.lv/Rektors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Ivars KNÇTSZinâtòu prorektors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Leonids RIBICKISLatvijas Lauksaimniecîbas universitâteLielâ ielâ 2, Jelgava, LV 3001Tel.: 630 22584. Fakss: 630 27238. E pasts: rektors@llu.lvhttp://www.llu.lv/Rektors Dr.sc.ing. Juris SKUJÂNSZinâtòu prorektors Dr.habil.sc.ing. Pçteris RIVÞARîgas Stradiòa UniversitâteDzirciema ielâ 16, Rîga, LV 1007Tel.: 67409224. Fakss: 67471815. E pasts: rsu@rsu.lvhttp://www.rsu.lv/Rektors LZA îst.loc. Dr.habil.med. Jânis GARDOVSKISZinâtòu prorektore Dr.habil.med. Iveta OZOLANTADaugavpils UniversitâteVienîbas ielâ 13, Daugavpils, LV 5400Tel.: 654 22180. Fakss: 654 24321. E pasts: du@du.lvhttp://www.du.lv/Rektors Dr.biol. Arvîds BARÐEVSKISZinâtòu prorektore Dr.oec. Elita JERMOLAJEVA265

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂZINÂTNISKIE INSTITÛTIFIZIKAS, MATEMÂTIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU INSTITÛTIElektronikas un datorzinâtòu institûtsDzçrbenes ielâ 14, Rîga, LV 1006.Tel.: 67554500. Fakss 6755337. E pasts: info@edi.lvhttp//www.edi.lvDirektors Dr.sc.comp. Modris GREITÂNSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.sc.comp. Ints MEDNIEKSFizikâlâs enerìçtikas institûtsAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006.Tel. 67552011. Fakss 67550839. E pasts: fei@edi.lvhttp//www.innovation.lv/feiDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Juris EKMANISZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjsLZA goda loc. Dr.habil.sc.ing. Viktors ZÇBERGSLU Cietvielu fizikas institûtsÍengaraga ielâ 8, Rîga, LV 1063.Tel.: 67187816. Fakss 67132778. E pasts: issp@cfi.lu.lvhttp//www.cfi.lu.lvDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Andris ÐTERNBERGSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.phys. Laima TRINKLERELU Fizikas institûtsMiera ielâ 32, Salaspils-1, LV 2169.Tel.: 67944700. Fakss 67901214. E pasts: fizinst@sal.lvhttp//www.iph.sal.lvDirektors Dr.phys. Jânis Ernests FREIBERGSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Agris GAILÎTIS266

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLU Matemâtikas un informâtikas institûtsRaiòa bulv. 29, Rîga, LV 1459.Tel.: 67224730. Fakss 67820153. E pasts: imcs@lumii.lvhttp//www.lumii.lv/Direktors Dr.sc.comp. Rihards BALODIS-BOLUÞSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.sc.comp. Jânis BÂRZDIÒÐLU Polimçru mehânikas institûtsAizkraukles ielâ 23, Rîga, LV 1006.Tel.: 67551145. Fakss 67820467. E pasts: polmech@pmi.lvhttp//www.pmi.lvDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Juris JANSONSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Vitauts TAMUÞSLU Astronomijas institûtsRaiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586.Tel./fakss: 67034580. Fakss 67034582. E pasts: astra@latnet.lvhttp//www.astr.lu.lvDirektors LZA kor.loc. Dr.phys. Mâris ÂBELEZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.paed. Ilgonis VILKSVentspils Starptautiskais radioastronomijas centrsIrbenç, Ances pagasts, Ventspils rajons, LV 3600.Tel.: 2682541. E pasts: irbene@e-apollo.lvInþenieru ielâ 101, Ventspils, LV 3601.Tel.: 63628303, 29230818. Fakss: 3628303. E pasts: virac@venta.lv; yzh@venta.lvhttp://virac.venta.lvDirektors LZA kor.loc. Dr.habil.phys. Juris ÞAGARSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.habil.sc.ing. Zigurds SÎKA267

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂÍÎMIJAS UN BIOLOÌIJAS ZINÂTÒU INSTITÛTILatvijas Organiskâs sintçzes institûtsAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006.Tel.: 67551822. Fakss: 67550338. E pasts: sinta@osi.lvhttp//www.osi.lvDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Ivars KALVIÒÐZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjsLZA kor.loc. Dr.habil.chem. Grigorijs VEINBERGSLatvijas Valsts Koksnes íîmijas institûtsDzçrbenes ielâ 27, Rîga, LV 1006.Tel.: 67553063. Fakss: 67550635. E pasts: koks@edi.lvhttp//www.woodchem.lvDirektors LZA kor.loc. Dr.sc.ing. Aivars ÞÛRIÒÐZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.chem. Bruno ANDERSONSRTU Neorganiskâs íîmijas institûtsMiera ielâ 34, Salaspils-1, LV 2169.Tel.: 67944711. Fakss: 67800779. E pasts: nki@nki.lvhttp//www.nki.lv/Direktors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjsLZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Jânis GRABISLatvijas Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrsRâtsupîtes ielâ 1, Rîga, LV 1067.Tel.: 67808003. Fakss: 67442407. E pasts: bmc@biomed.lu.lvhttp://www.bmc.biomed.lu.lvDirektore Dr.chem. Zinaida ÐOMÐTEINEZinâtniskie direktori LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Elmârs GRÇNS unLZA îst.loc. Dr.habil.biol. Pauls PUMPÇNSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA goda loc. Dr.biol. Viesturs BAUMANIS268

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLatvijas Hidroekoloìijas institûtsDaugavgrîvas ielâ 8, Rîga, LV 1048.Tel.: 67610851. Tel./fakss: 67601995. E pasts: hydro@latnet.lvhttp:// www.lhei.lvDirektors Dr.geogr. Juris AIGARSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.biol. Anda IKAUNIECELU Bioloìijas institûtsMiera ielâ 3, Salaspils-1, LV 2169.Tel.: 67944988. Fakss: 67944986. E pasts: office@email.lubi.edu.lvhttp//www.lubi.edu.lv/Direktors LZA kor.loc. Dr.biol. Viesturs MELECISZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.biol. Jânis VÎKSNELU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûtsKronvalda bulvârî 4, Rîga, LV 1586.Tel.: 67034884. Tel./fakss: 67034885. E pasts: lumbi@lanet.lvhttp://www.lu.lv/instituti/mbi/Direktors LZA kor.loc. Dr.biol. Uldis KALNENIEKSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.biol. Armands VÎGANTSRSU Augusta Kirhenðteina Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûtsRâtsupîtes ielâ 1, Rîgâ, LV 1067.Tel.: 67426197. Fakss: 67428036. E pasts: rsu_mvi@latnet.lvhttp://www.micro.lvDirektora p.i. un Domes priekðsçdçtâja LZA kor.loc. Dr.med. Modra MUROVSKANacionâlais botâniskais dârzsMiera ielâ 1, Salaspils-1, LV 2169.Tel./fakss: 67945460. E pasts: sekretare@nbd.gov.lvhttp://www.nbd.gov.lvDirektors Andrejs SVILÂNSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.biol. Dace KÏAVIÒA269

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂMEDICÎNAS ZINÂTÒU INSTITÛTILU Eksperimentâlâs un klîniskâs medicînas institûtsO.Vâcieða ielâ 4, Rîga, LV 1004Tel.: 67612038. Tel./fakss: 67612038. E pasts: ekmi@lu.lvhttp://www.lu.lv/instituti/eksperimentala.htmDirektors Dr.biol. Pçteris TRETJAKOVSDomes priekðsçdçtâjs Dr.med. Jânis Alfrçds SÎPOLSLU Kardioloìijas institûtsPilsoòu ielâ 13, Rîga, LV 1002Tel.: 67069575. Fakss: 67614641. E pasts: dzerve@lki.eunet.lvhttp://www.lu.lv/instituti/kardiologijas.htmlDirektora p.i. un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.med. Vilnis DZÇRVELAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU INSTITÛTILatvijas Valsts Augïkopîbas institûtsGraudu ielâ 1, Dobele, LV 3701Tel.: 63722294, 63724926. Fakss: 63781718. E pasts: lvai@lvai.lvhttp://www.lvai.lvDirektore Dr.biol. Edîte KAUFMANEZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.agr. Mâra SKRÎVELELatvijas Valsts Meþzinâtnes institûts “Silava”Rîgas ielâ 111, Salaspils, LV 2169Tel.: 67942555. Fakss: 67901359. E pasts: inst@silava.lvhttp://www.silava.lvDirektors Jurìis JANSONSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.silv. Tâlis GAITNIEKS270

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂValsts Priekuïu laukaugu selekcijas institûtsZinâtnes ielâ 1a, Priekuïu pagasts, Cçsu rajons, LV 4126Tel.: 64130162. Fakss: 64107217. E pasts: pr_sel@apollo.lvDirektors Ritvars LEITENSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.agr. Arta KRONBERGAValsts Stendes graudaugu selekcijas institûtsDiþstende, Lîbagu pagasts, Talsu rajons, LV 3258Tel.: 63292289. Fakss: 63291288. E pasts: stende.selekcija@apollo.lvhttp://www.stendeselekcija.lvDirektore Dr.agr. Sanita ZUTEZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.biol. Ina BELICKALLU Biotehnoloìijas un veterinârmedicînas zinâtniskais institûts „Sigra”Institûta ielâ 1, Sigulda, Rîgas rajons, LV 2150Tel.: 67976307. Fakss: 67976655. E pasts: sigra@lis.lvhttp://www.sigra.lvDirektors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjsLZA îst.loc. Dr.habil.agr., Dr.med.vet. Aleksandrs JEMEÏJANOVSLLU Lauksaimniecîbas tehnikas zinâtniskais institûtsInstitûta ielâ 1, Ulbroka, Stopiòu pag., Rîgas rajons, LV 2130Tel.: 67910879. Fakss: 67910873. E pasts: uzc@delfi.lvDirektors Dr.sc.ing. Dainis VIESTURSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.sc.ing. Semjons IVANOVSLLU Ûdenssaimniecîbas un zemes zinâtniskais institûtsDobeles ielâ 43, Jelgava, LV 3001Tel.: 63025517. Fakss: 63027180. E pasts: uzzi@apollo.lvDirektors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.habil.sc.ing. Jânis VALTERSLLU Zemkopîbas zinâtniskais institûtsZemkopîbas institûts 7, Aizkraukles rajons, Skrîveru pagasts, Skrîveri-1, LV 5126Tel.: 65197512. Fakss: 65197954. E pasts: szc@inbox.lvhttp://www.zzi.lvDirektors Dr.agr. Aldis JANSONSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.agr. Jânis VIGOVSKIS271

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂHUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU INSTITÛTILU Filozofijas un socioloìijas institûtsAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1940Tel.: 67229208. Fakss: 67210806. E pasts: fsi@lza.lvhttp://www.lu.lv/instituti/filozofijas.htmlDirektore LZA îst.loc. Dr.habil.phil. Maija KÛLEZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.phil. Ella BUCENIECELU Latvieðu valodas institûtsAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel./Fakss: 67227696. E pasts: latv@lza.lvhttp://www.lu.lv/instituti/latviesu.htmlDirektore LZA îst.loc. Dr.habil.philol. Ilga JANSONEZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.philol. Anna STAFECKALU Latvijas vçstures institûtsAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67223715. Fakss: 67225044. E pasts: lvi@lza.lvhttp://www.lu.lv/instituti/vestures.htmlDirektors Dr.hist. Guntis ZEMÎTISZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.hist. Ainârs LERHISLU Literatûras, folkloras un mâkslas institûtsAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel./Fakss: 67229017. E pasts: litfom@lza.lvhttp://www.lu.lv/instituti/literaturas.htmlDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.philol. Benedikts KALNAÈSZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.philol. Ingûna DAUKSTE-SILASPPROÌE272

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂEKONOMIKAS INSTITÛTILZA Ekonomikas institûts, SIAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67222830. Fakss: 67820608. E pasts: economics@economics.lvValdes locekle, direktore LZA îst.loc. Dr.oec. Raita KARNÎTEZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA goda loc. Dr.habil.oec. Pçteris GUÏÂNSLatvijas Centrâlâs statistikas pârvaldes pçtnieciskâ departamentakonjunktûras un statistikas daïa(Latvijas Statistikas institûts)Kr. Barona ielâ 30, Rîga, LV 1011Tel./Fakss: 67286876. E pasts: lsi@lsi.lvDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.oec. Edvîns VANAGSLatvijas Valsts agrârâs ekonomikas institûtsStruktoru ielâ 14, Rîga, LV 1039Tel.: 67552909. Fakss: 67541789. E pasts: lvaei@lvaei.lvhttp://www.lvaei.lvDirektora p.i. Vija ANÈUPÂNEZinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.oec. Ligita MELECELatvijas Akadçmiskâ bibliotçkaCITAS ZINÂTNISKÂS IESTÂDESRûpniecîbas ielâ 10, Rîga, LV 1235Tâlr.: 67106206, Fakss: 67106202. E pasts: acadlib@lib.acadlib.lvhttp://www.acadlib.lvDirektore Venta KOCERELatvijas Tehnoloìiskais centrsAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006Tel.: 67558771. Fakss: 67541218. E pasts: ltc@latnet.lvhttp://www.innovation.lv/LTC/Direktors Dr.habil.sc.ing. Jânis STABULNIEKS273

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂInovâciju rosinâðanas centrs “IRC-LATVIA”Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006Tel.: 67540703. Fakss: 67540709. E pasts: irc@edi.lvhttp://www.innovation.lv/ircProjekta koordinators Dr.habil.sc.ing. Jânis STABULNIEKSStarptautiskâs programmas EUREKALatvijas Nacionâlais projektu koordinâcijas centrsAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006Tel.: 29464250. E pasts: beverte@edi.lvhttp://www.innovation.lv/eurekaNacionâlo projektu koordinatore Dr.sc.ing. Ilze BEVERTELatvijas Pçtnieku mobilitâtes centrs (RESMOB-LATVIA)Dzçrbenes ielâ 27, Rîga, LV 1006Tel.: 67553591. E pasts: info@eracareers.lvhttp://www.eracareers.lv/Projekta vadîtâjs Dr.chem. Arnis KOKOREVIÈSLZA Sertifikâcijas centrsAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel./fakss: 67212807. E pasts: certcn@latnet.lvhttp://www.sertifikacijascentrs.lv/Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Imants MATÎSSLZA Baltijas stratçìisko pçtîjumu centrsAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel./fakss: 67227555. E pasts: bspc@lza.lvDirektors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.pol., Dr.iur. Tâlavs JUNDZISLZA Zinâtnes un tehnoloìijas pçtniecîbas centrsAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67223567, 67225175. Fakss: 67821153. E pasts: jtk@lza.lvhttp://www.lza.lv/csts/ztpc_galv.htmVadîtâjs LZA kor.loc. Dr. Jânis KRISTAPSONS274

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂValsts valodas aìentûraLâèplçða ielâ 35–5, Rîga, LV 1011Tel.: 67201680. Fakss: 67201683. E pasts: agentura@valoda.lv; janis.valdmanis@valoda.lvhttp://vva.valoda.lvDirektors LZA kor.loc. Dr.habil.philol. Jânis VALDMANISLZA Terminoloìijas komisijaAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67229636. Fakss: 67227696. E pasts: vaska@lza.lvhttp://termini.lza.lvPriekðsçdçtâja LZA îst.loc. Dr.habil.philol. Valentîna SKUJIÒALatvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijaRepublikas laukumâ 2, Rîga, LV 1981Tel.: 67223448. Fakss: 67821153. E pasts: lmzn@lza.lvhttp://www.llmza.lvPrezidente LZA îst.loc. Dr.habil.oec. Baiba RIVÞAViceprezidenti: LZA îst.loc. Dr.habil.agr., Dr.med.vet. Aleksandrs JEMEÏJANOVSLZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Uldis VIESTURSDr.sc.ing. Juris SKUJÂNSZinâtniskâ sekretâre Mg. Ieva BRENCEApgâds “Zinâtne”, SIAZINÂTNISKÂ IZDEVÇJDARBÎBAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67212797. Fakss: 67227825. E pasts: zinatne@navigator.lvhttp://www.zinatnesgramatas.lvValdes priekðsçdçtâja Ingrîda SEGLIÒADirektore Ingrida VÂVERNIECELatvijas Zinâtòu Akadçmijas VçstisAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67229830. Fakss: 67821153. E pasts: avestis@lza.lvhttp://www.lza.lv/vestis/vestis.htmGalvenais redaktors Dr.philol. Arno JUNDZESk. arî ðîs grâmatas 32. lpp.Þurnâls publicç rakstus latvieðu un angïu valodâ.275

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLatvijas Fizikas un Tehnisko Zinâtòu ÞurnâlsAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006Tel.: 67551732, 67558694. Fakss: 67550839. E pasts: ezerniec@edi.lvhttp://www.innovation.lv/fei/fei_j.htmGalvenais redaktors Juris EKMANISÞurnâls publicç rakstus angïu, latvieðu un krievu valodâ.Þurnâls “Mechanics of Composite Materials”Aizkraukles ielâ 23, Rîga, LV 1006Tel.: 67551694. Fakss: 67820467. E pasts: mcm@pmi.lvhttp://www.pmi.lv/html/journal.htmGalvenais redaktors Vitauts TAMUÞSÞurnâls iznâk angïu un krievu valodâ.Þurnâls “Magnetohydrodynamics”Miera ielâ 32, Salaspils, LV 2169Tel.: 67944700. Fakss: 67901214. E pasts: zhuk@sal.lv; aceb@sal.lvhttp://mhd.sal.lv/Galvenais redaktors Andrejs CÇBERSÞurnâls iznâk angïu un krievu valodâ.Þurnâls “Automatic Control and Computer Sciences”Dzçrbenes ielâ 14, Rîga, LV 1006Tel.: 67558164. Fakss: 67555337. E pasts: avt@edi.lvhttp://www.edi.lv/journal/journal.htmGalvenais redaktors Ivars BIÏINSKISÞurnâls iznâk angïu un krievu valodâ.Þurnâls “Chemistry of Heterocyclic Compounds”Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006Tel.: 67555918, 67551822. Fakss: 67550338. E pasts: hgs@osi.lvhttp://www.osi.lv/hgs/hgs.htmlGalvenais redaktors Edmunds LUKEVICSÞurnâls iznâk angïu un krievu valodâ.276

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLatvijas Íîmijas Þurnâls (Latvian Journal of Chemistry)Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 67226032, 67944711. Fakss: 7800779. E pasts: nki@nki.lvhttp://www.nki.lv/lv/zurnals.htmGalvenais redaktors Tâlis MILLERSÞurnâls publicç rakstus latvieðu, angïu un krievu valodâ.Þurnâls “Humanities and Social Sciences. Latvia”Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67222830. Fakss: 67820608. E pasts: economics@economics.lv;barbala.stroda@gmail.lvGalvenâ redaktore Bârbala STRODAÞurnâls iznâk angïu valodâ.Latvijas Vçstures Institûta ÞurnâlsAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050Tel.: 67216769. Fakss: 67225044. E pasts: lviz@lza.lvGalvenais redaktors Guntis ZEMÎTISÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.(Þurnâls dibinâts 1936. gadâ, atjaunots 1991. gadâ.)Tehnikas ApskatsAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel: 67223644. Fakss: 67821153. E pasts: ekmanis@lza.lv; lza@lza.lvhttp://www.lza.lv/lat/TA/ta_iev.htmGalvenais redaktors Juris EKMANISÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.Latvijas Zinâtòu akadçmijas unLU Astronomijas institûta populârzinâtnisks gadalaiku izdevumsZvaigþòotâ DebessRaiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586Tel.: 7034581. E pasts: astra@latnet.lvhttp://www.lu.lv/zvd/Atbildîgâ redaktora vietnieks Agnis ANDÞÂNSÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.277

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂLatvijas Zinâtnes padomes, Latvijas Zinâtòu akadçmijasun Latvijas Zinâtnieku savienîbas laikrakstsZinâtnes VçstnesisAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 67212706. Fakss: 67821153. E pasts: alma@lza.lv; lza@lza.lvhttp://www.lza.lv/zv00.htmGalvenâ redaktore Zaiga KIPERELaikraksts iznâk latvieðu valodâ.Latvijas Universitâtes izdevums populârzinâtniskais þurnâlsTERRAMartas ielâ 9, Rîga, LV 1011Tel.: 67034587. E pasts: terra@lu.lvhttp://www.lu.lv/terra/Galvenais redaktors Ilgonis VILKSÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.SIA Mediju grupas TOPS izdevums þurnâlsIlustrçtâ ZinâtneMûkusalas ielâ 41, Rîga, LV 1004Tel.: 67273311, 67292644. Fakss: 67292701. E pasts: ilustreta.zinatne@mgtops.lvhttp://www.ilustretazinatne.lv/Galvenais redaktors Vents ZVAIGZNEÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.SIA Mediju grupas TOPS izdevums þurnâlsIlustrçtâ Pasaules VçstureMûkusalas ielâ 41, Rîga, LV 1004Tel.: 67273311, 67292644. Fakss: 67292701.E pasts: ilustreta.vesture@mgtops.lvhttp://www.ilustrelavesture.lvGalvenais redaktors Vents ZVAIGZNEÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.278

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJ„Akadçmiskâs Dzîves Tçvzemes apgâda” un Latvijas Universitâtesizdevums þurnâlsAkadçmiskâ DzîveÌertrûdes ielâ 123, Rîga, LV 1009Tel.: 67217124. E pasts: akademiskadzive@austrums.lvGalvenais redaktors Ainârs DIMANTSÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.SIA “Enerìija un Pasaule” izdevums þurnâlsEnerìija un PasauleDzirciema ielâ 121, Rîga, LV 1055Tel./Fakss: 67461620. E pasts: e.p@ml.lvGalvenâ redaktore Edîte KALNIÒAÞurnâls iznâk latvieðu valodâ.

4.pielikumsLATVIJAS ZINÂTNES ORGANIZÇÐANÂ IESAISTÎTOPERSONU ALFABÇTISKAIS RÂDÎTÂJSTelefons Fakss Elektroniskâ pasta adreseAIGARS JurisANÈUPÂNE VijaANDERSONS BrunoANDRUÐAITIS AndrisANDÞÂNS AgnisAUGULE InâraAUZIÒÐ MârcisÂBELE MârisÂBOLTIÒÐ AivarsÂDAMSONE Baiba67601995 67601995 juris@monit.lu.lv67552909 67541789 lvaei@lvaei.lv67552554 67550635 brunoan@edi.lv67610850 67601995 andris@hydro.edu.lv67033738 67033701 agnis.andzans@lu.lv67225764 67821153 lza@lza.lv67034301 67034302 marcis.auzins@lu.lv67034589 67034582 maris.abele@lu.lv63005614 63023095 aivars.aboltins@llu.lv67220725 67821153 chem@lza.lvBALODIS-BOLUÞS Rihards 67224730 67820153 rihards.balodis@lumii.lvBARÐEVSKIS Arvîds 65422180 65424321 du@du.lvBÂRZDIÒÐ Jânis67224363 67820153 janis.barzdins@lumii.lvBAUMANIS Viesturs 67808219 67442407 viesturs@biomed.lu.lvBEÍERS Mârtiòð67034892 67034885 mbek@lanet.lvBERÍIS Uldis67223280 67228421 uberkis@latnet.lvBEVERTE Ilze 29464250 beverte@edi.lvBÇRZIÒÐ Jânis (CFI) 67945840 67901211 jberzins@latnet.lvBÇRZIÒÐ Jânis (LVI) 67223715 67225044 lvi@lza.lvBIÏINSKIS Ivars67558190 67555337 bilinskis@edi.lvBIRÌELE Edîte63027664 63027344 edite.birgele@llu.lvBLAZARENE Jeïena 67228421 67228421 jelena.blazarene@lzp.gov.lvBLÛMS Elmârs67944664 67901214 eblums@latnet.lvBRENCE Ieva 67223448 67821153 lmzn@lza.lvBRICE Anastasija67229830 67821153 avestis@lza.lvBUCENIECE Ella67089154 67210806 imants@sal.lv280

4. pielikums. PERSONU ALFABÇTISKAIS RÂDÎTÂJSBUIÍIS AndrisBULA DaceBULIGINS LeonîdsBUNDULE Maija67225674 67227520 buikis@latnet.lv67357913 67229017 dace.bula@lulfmi.lv67033750 67033777 lbulig@lanet.lv67047896 67047996 maija.bundule@izm.gov.lvCAUNE Andris67226934 67225044 lvi@lza.lvCÇBERE Dzintra67225764 67821153 lza@lza.lvCÇBERS Andrejs67033767 67901214 aceb@sal.lvCIMDIÒA Ausma 67034841 ausma.cimdina@lu.lvCIMERMANIS Saulvedis 67565265 67225044 lvi@lza.lvDIMANTS Ainârs 67217124 akademiskadzive@austrums.lvDIMZA Vilnis67047897 67047996 vilnis.dimza@izm.gov.lvDRAVENIECE Anita 67227391 67821153 int@lza.lvDUBURS Gunârs67551232 67550338 gduburs@osi.lvDZÇRVE Vilnis67069575 67614641 dzerve@lki.eunet.lvEDÞIÒA AlmaEKMANIS JurisFEDOROVIÈA LilijaFREIBERGS Jânis ErnestsFREIVALDS Rûsiòð MârtiòðGAILÎTIS AgrisGAITNIEKS TâlisGARDOVSKIS JânisGERTS OskarsGOVINÈUKA DaceGRABIS JânisGRÂVÎTIS UldisGREITÂNS ModrisGRÇNS ElmârsHAUSMANIS ViktorsHELMANE Ludmila67223931 67821153 alma@lza.lv67223644 67821153 ekmanis@lza.lv67792080 67228421 lilija.fedorovica@lzp.gov.lv67944700 67901214 jf@sal.lv67226997 67820153 Rusins.Freivalds@mii.lu.lv67945821 67901214 gailitis@sal.lv67976718 67901359 talis@silava.lv67409224 67069545 gardovskis@dr.lv,rector@rsu.lv67298833 67506466 redakcija@lv.lv67225361 67821153 lza@lza.lv67944711 67800779 grabis@nki.lv67543433 67543480 uldis.gravitis@lspa.lanet.lv67554500 67555337 modris.greitans@edi.lv67808201 67442407 grens@biomed.lu.lv67357910 67229017 litfom@lza.lv67228508 67221287 daina@lza.lv281

4. pielikums. PERSONU ALFABÇTISKAIS RÂDÎTÂJSIKAUNIECE AndaIVANOVS SemjonsJANSONE IevaJANSONE IlgaJANSONS AldisJANSONS JurìisJANSONS JurisJEMEÏJANOVS AleksandrsJUNDZE ArnoJUNDZIS Tâlavs67602301 67601995 anda@monit.lu.lv67910879 67910873 uzc@delfi.lv67212797 67227825 zinatne@navigator.lv67227696 67227696 ilgajan@lza.lv65197512 65197954 szc@inbox.lv67942555 67901359 jurgis@silava.lv67551145 67820467 jansons@pmi.lv67976654 67976655 sigra@lis.lv67229830 67821153 avestis@lza.lv67227555 67227555 bspc@lza.lvKALNAÈS Benedikts 67212872 67229017 litfom@lza.lvKALNENIEKS Uldis 67034887 67034885 kalnen@lanet.lvKALNIÒÐ Arnis 67568319 arnisk@e-teliamtc.lvKALNIÒÐ Mârtiòð67089218 67615765 martinsk@parks.lvKALVIÒÐ Ivars67551822 67550338 kalvins@osi.lvKAÏIÒINA Gaïina67225164 67228421 lzp@lzp.gov.lvKARNÎTE Raita67222830 67820608 raita@economics.lvKARNÎTIS Edvîns67097203 67097267 edvins.karnitis@sprk.gov.lvKAUFMANE Edîte63722294 63781718 kaufmane@latnet.lvKÂRKLIÒA Daina63046690 63046690 daina.karklina@llu.lvKIPERE Zaiga67212706 67821153 lza@lza.lv, alma@lza.lvKLUÐA Vija29276263 67366306 vijaklus@latnet.lvKÏAVIÒA Dace67945467 67945460 dace.klavina@nbd.gov.lvKÏAVIÒÐ Mâris67331766 67332704 mklavins@lanet.lvKNÇTS Ivars67089300 67089302 knets@latnet.lvKNITE Mâris67089181 67089074 knite@latnet.lvKOCERE Venta67106216 67106202 vkocere@lib.acadlib.lvKOKOREVIÈS Arnis 67553591 67550636 info@eracareers.lvKOÍE Tatjana67047810 67047996 tatjana.koke@izm.gov.lvKONDRATOVIÈS Rihards 29103858 67913127 Rihards.Kondratovics@lu.lvKOZLOVSKIS Vitâlijs 67222817 67221287 daina@lza.lvKRISTAPSONS Jânis 67223567 67821153 jtk@lza.lvKRÛMIÒÐ Andris67261414 67132778 krumins@latnet.lvKÛLE Maija67229208 67210806 fsi@lza.lv, maya@lza.lvKURSÎTE-PAKULE Janîna 67034841 67226601 kursite@lanet.lv282

4. pielikums. PERSONU ALFABÇTISKAIS RÂDÎTÂJSLANGE ElmârsLÂCIS IvarsLEGZDIÒA AntraLUKEVICS Edmunds67225241 67821153 skc@lza.lv67034314 67034302 Ivars.Lacis@lu.lv67228085 67821153 proceed@lza.lv67553355 67550338 ign@osi.lvMARKUS Dace67808010 67808034 markus@latnet.lvMATÎSS Imants67212807 67212807 certcn@latnet.lvMEIKALIÐA Ârija67800502 67551070 rector@polak.edu.lvMEIROVICS Imants 67089442 26537776 atfonds@rtu.lvMELECIS Viesturs67944988 67944986 vmelecis@email.lubi.edu.lvMILLERS Tâlis67228784 67821153 millers@lza.lvMUGURÇVIÈS Çvalds 67226934 67225044 lvi@lza.lvMUIÞNIEKS Indriíis 67034401 67034302 Indrikis.Muiznieks@lu.lvMUROVSKA Modra 67427920 67428036 modra@latnet.lvMUZIKANTE Inta 67260787 67132778 intam@cfi.lu.lvNEGREJEVA SofjaOZOLANTA IvetaPÎRÂGS ValdisPUMPÇNS PaulsPUTNIÒA MâraRAITUMS UldisRAÐALS ÎzaksREINFELDS AndrejsRIKARDS RolandsRIVÞA BaibaRIVÞA PçterisRUÞA AntonsSEGLIÒA IngrîdaSILIÒÐ AndrejsSÎPOLS JânisSKUDRA RûtaSKUJÂNS Juris67223633 67821153 fizteh@lza.lv67409116 67471815 iveta_o@rsu.lv67069409 67069955 pirags@latnet.lv67808214 67442407 paul@biomed.lu.lv67223211 67228421 mara.putnina@lzp.gov.lv67211421 67820153 uldis.raitums@mii.lu.lv67945435 67944986 izaks@email.lubi.edu.lv29144961 67227520 reinf@latnet.lv67089124 67089254 rikards@latnet.lv67087220 67087110 zzs@saeima.lv63005633 63027238 zinpror@llu.lv,peteris.rivza@llu.lv63026611 63005629 antons.ruza@llu.lv67212797 67227825 zinatne@navigator.lv67211405 67821153 silins@lza.lv67612038 67612038 sipols@latnet.lv67225793 67821153 lza@lza.lv63022584 63027238 rektors@llu.lv283

4. pielikums. PERSONU ALFABÇTISKAIS RÂDÎTÂJSSKUJIÒA Valentîna67229636 67227696 vaska@lza.lvSNIÍERE Mâra67089313 67089312 snikere@latnet.lvSOLOMEÒÒIKOVA Irîna 67223211 67228421 irina.solomenikova@lzp.gov.lvSPROÌIS Andris67034768 67569197 asprogis@latnet.lvSTABULNIEKS Jânis 67557919 67541218 ltc@latnet.lvSTAFECKA Anna67226345 67227696 anna.stafecka@inbox.lvSTRADIÒÐ Jânis67213663 67821153 stradins@lza.lvSTRAKOVS Andris67089221 67615765 strakovs@latnet.lvSTRODA Bârbala67222830 67820608 barbala.stroda@gmail.lvSVILÂNS Andrejs 67945460 67945460 sekretare@nbd.gov.lvSUVEIZDIS Valdemârs 67226539 67221287 daina@lza.lvÐLIHTA GuntaÐOMÐTEINE ZinaidaÐTERNBERGS AndrisTÂLBERGA IlgaTAMUÞS VitautsTIRZÎTE DaceTJÛÒINA ÇrikaTRAPENCIERIS PçterisTREIMANIS ArnisTRETJAKOVS PçterisTRINKLERE LaimaTUTÂNE IrçnaÛBELIS ArnoldsVALDMANIS JânisVALTERS JânisVALTERS RaimondsVANAGS EdvînsVASKS AndrejsVÂGNERE KristineVÂVERNIECE IngridaVEINBERGS GrigorijsVÇTRA Jânis67558680 67550839 fei@edi.lv67808202 67442407 zina@biomed.lu.lv67187810 67132778 stern@latnet.lv67225889 67821153 humana@lza.lv67543306 67820467 tamuzs@pmi.lv67047963 67047996 dace.tirzite@izm.gov.lv67225175 67821153 erika@lza.lv67545272 67553142 peteris@osi.lv67551559 67550635 arnis.treimanis@edi.lv67069309 67612038 tretjako@latnet.lv67187816 67132778 issp@cfi.lu.lv67553247 67550338 irena@osi.lv67229727 67229727 arnolds@latnet.lv67201681 67201683 janis.valdmanis@valoda.lv63025517 63027180 uzzi@apollo.lv67225361 67821153 rvalters@latnet.lv67286876 67286876 lsi@lsi.lv67280874 67225044 Andrejs.Vasks@lu.lv67047990 67229031 kristine.vagnere@izm.gov.lv67212797 67227825 zinatne@navigator.lv67555946 67550338 veinberg@osi.lv67220221 67471815 janis.vetra@rsu.lv284

4. pielikums. PERSONU ALFABÇTISKAIS RÂDÎTÂJSVIESTURS DainisVIESTURS UldisVIGOVSKIS JânisVÎBA JânisVÎGANTS ArmandsVÎKSNE JânisVILKS IlgonisZÂLÎTIS PçterisZEMÎTIS GuntisZENKEVIÈS HenriksZICMANIS AndrisZÎTARS IntsZVAIGZNE VentsZVIDRIÒÐ PçterisÞAGARS JurisÞÛRIÒÐ Aivars67910879 67910873 uzc@delfi.lv67034884 67034885 lumbi@lanet.lv65197266 65197512 vigovskis@apollo.lv67089473 67089746 janis.viba@rtu.lv67034890 67034885 avigants@lanet.lv67945437 67944986 ornlab@latnet.lv67034587 67034582 vilks@latnet.lv67976717 67901359 zalitis@silava.lv67223715 67225044 lvi@lza.lv67945434 67944986 zenkevics@email.lubi.edu.lv67372573 67378736 zicmanis@latnet.lv67223280 67228421 ints.zitars@lzp.gov.lv67297078 67292701 ilustreta.zinatne@mgtops.lv67034788 67034787 zvidrins@lanet.lv29230818 63629660 yzh@latnet.lv;yzh@venta.lv67553063 67550635 koks@edi.lv

PIEZÎMES

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASGADAGRÂMATA2008Sastâdîtâju kolektîvsBaiba Âdamsone,Ieva Brence,Alma Edþiòa,Jânis Kristapsons (vadîtâjs),Sofja Negrejeva,Ilga Tâlberga,Çrika Tjûòina

Induïa Martinsona mâkslinieciskais noformçjumsFotoattçli no LZA kolekcijasRedaktore Ieva JansoneDatorapstrâde Elmârs LangeSIA Apgâds “Zinâtne”, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga,LV-1050. Reìistrâcijas apliecîba Nr. 40003576967.Iespiesta SIA tipogrâfijâ “Pçrse”, Aizkraukles ielâ 21,Rîga, LV-1006.