ĶÄrpji. Latvijas Ä·Ärpju flora
ĶÄrpji. Latvijas Ä·Ärpju flora ĶÄrpji. Latvijas Ä·Ärpju flora
Ķērpji. Latvijas ķērpju flora Alfons Piterāns Tālākizglītības programmas “Bioloģijas skolotāja profesionālā pilnveide” izstrāde un aprobācija (Nr. 2006/0226/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0021/0063)
- Page 2 and 3: Ķērpji • Ķērpis ir sēnes un
- Page 5 and 6: Ķērpju anatomiskā uzbūve • Ho
- Page 7 and 8: Heteromērā lapoņa uzbūve • La
- Page 9 and 10: Ķērpju komponentu attiecības •
- Page 11 and 12: Veģetatīvā vairošanās • Frag
- Page 13 and 14: Sorāļu tipi c) Plankumveida d) Ga
- Page 15 and 16: Ķērpju dzimumiskā vairošanās
- Page 17 and 18: Lecideju tipa apotēcijs • Apotē
- Page 19 and 20: Sporas a) Vienšūnas b) Divšūnu
- Page 21 and 22: Ķērpju ķīmiskais sastāvs •
- Page 23 and 24: Ķērpju barošanās • Barojas no
- Page 25 and 26: Ķērpju ekoloģiskāsgrupas •Epi
- Page 27 and 28: Ķērpju klasifikācija •Klasific
- Page 29 and 30: Ascomycotina • Arthoniales • Ca
- Page 31 and 32: Deuteromycotina • Agnomycetes - C
- Page 33 and 34: Andrejs Brutāns • Ievērojams 19
- Page 35 and 36: • 20.gs. 2-pusē ar ķērpju pēt
- Page 37 and 38: Liegumi • Ežezera salu ķērpji
- Page 39 and 40: Bioloģiskā apauguma pētījumi
- Page 41 and 42: Latvijas Sarkanāsgrāmatas ķērpj
- Page 43 and 44: 2. kategorija • Evernia divaricat
- Page 45 and 46: Rezultāti •Ievākts ķērpju her
- Page 47 and 48: Diploschistes muscorum • Diplosch
- Page 49 and 50: Evernia divaricata Evernia divarica
- Page 51 and 52: Cladonia coccifera Cladonia coccife
Ķērpji. <strong>Latvijas</strong> ķērpju <strong>flora</strong><br />
Alfons Piterāns<br />
Tālākizglītības programmas “Bioloģijas skolotāja profesionālā pilnveide”<br />
izstrāde un aprobācija (Nr. 2006/0226/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0021/0063)
Ķērpji<br />
• Ķērpis ir sēnes un fotosintezējošā simbionta<br />
(aļģes) kopdzīves rezultāts ar stabilu<br />
specifisku lapoņa uzbūvi<br />
•Vārdu “ķērpis” kā botānisku terminu<br />
rakstos ieviesis dārznieks S.Klevers 1860.g.<br />
Tālāk to botāniskajā literatūrā ieviesa J.<br />
Ilsters. Plašāk ieviesās 20.gs.sākumā
Ķērpju morfoloģiskās grupas<br />
•Krevjuķērpji<br />
•Zvīņu ķērpji<br />
• Lapu ķērpji<br />
•Krūmu ķērpji
Ķērpju anatomiskā uzbūve<br />
• Homeomērā • Heteromērā
Homeomēra lapoņauzbūve<br />
• Aļģes laponī izvietojas<br />
vienmērīgi starp sēņu<br />
hifām<br />
• Dažkārt laponim<br />
veidojas augšējā un<br />
apakšējā miza
Heteromērā lapoņa uzbūve<br />
• Laponim veidojas<br />
vairākas joslas<br />
• Augšejā miza<br />
• Aļģukārta<br />
• Serde<br />
• Apakšējā miza<br />
• Rizinas
Ķērpju komponenti<br />
• Sēnes<br />
– Askusēnes<br />
– Bazidījsēnes<br />
• Aļģes<br />
-Aļģes sastāda 5 –10%<br />
no ķērpju lapoņa<br />
-Zaļaļģes - 18 ģintis<br />
-Zilaļģes - 8 ģintis<br />
- Dzeltenzaļās–1<br />
ģints<br />
-Brūnaļģes<br />
- 1 ģints
Ķērpju komponentu attiecības<br />
•Sēnes parazitisms uz aļģēm<br />
• Helotisma teorija<br />
•Mutuālistiskā simbioze
Ķērpju vairošanās<br />
• Bezdzimumiskā vairošanās<br />
- Piknosporas<br />
-Konīdijsporas
Veģetatīvā vairošanās<br />
• Fragmentācija<br />
• Ar sorēdijām<br />
• Ar izīdijām
Sorāļu uzbūve<br />
• Sorāļiveidojasuz<br />
ķērpju lapoņiem. Tajos<br />
attīstāssoredījas -<br />
sastāvno aļģes šūnām,<br />
kas apvītas ar sēņu<br />
hifām<br />
• Sorāļidaudzveidīgi
Sorāļu tipi<br />
c) Plankumveida<br />
d) Galvveida<br />
e) Manžetveida<br />
f) Lūpveida<br />
g) Apmalesveida<br />
h) Rievveida
Izīdijas<br />
• a,b) Cilindriskās<br />
c) Lodveida<br />
d) Koraļļveida
Ķērpju dzimumiskā vairošanās<br />
• Dzimumiskā vairošanās procesā uz ķērpju<br />
lapoņiem attīstās augļķermeņi, kuros<br />
veidojas sporas.<br />
•Augļķermeņi – apotēciji (lekanoru, lecideju<br />
tipa), peritēciji
Lekanoru tipa apotēcijs<br />
• Apmalē ir aļģes<br />
• Izšķir tēciju<br />
(himeniju), ko veido<br />
parafīzes ar askiem un<br />
sporām<br />
• Hipotēciju<br />
• Epitēciju
Lecideju tipa apotēcijs<br />
• Apotēcija apmalē nav<br />
aļģu, to veido tikai<br />
sēņu hifas un apzīmē<br />
par ekscipulu<br />
• Epitēcijs<br />
• Tēcijs ar asku un<br />
askusporām<br />
• Hipotēcijs
Peritēcijs<br />
• Ekscipuls<br />
• Hipotēcijs<br />
• Tēcijs<br />
• Parafīzes<br />
• Perifīzes
Sporas<br />
a) Vienšūnas<br />
b) Divšūnu<br />
c) Bipolārās<br />
d) Daudzšūnu<br />
e) Murālās
Vairošanās ar sporām<br />
• Apotēcijos un peritēcijos attīstās sēņu<br />
sporas<br />
• Nogatavojoties sporām, tāsizsējas<br />
• Lai no sporām veidotos jauns ķērpis,<br />
tām dīgstot jāsatiekas ar aļģes šūnām
Ķērpju ķīmiskais sastāvs<br />
• Ķērpju sastāvā ietilpst ogļhidrāti –<br />
polisaharīds lihenīns<br />
•Sēņu hifās – hemiceluloze, saharoze,<br />
umbilicīns,eritrīts, mannīts, sifulīts<br />
•Pektīnvielas sekmē uzbriešanu<br />
•Hifās irhitīns un aminoskābes – alanīns,<br />
asparagīnskābe, lizīns u. c.
• Vitamīns C, biotīns, nikotīnskābe<br />
• 0.5 – 3% olbaltumvielu, 1 –2% tauku, 1 –<br />
2% minerālvielu<br />
•Nozīmīgas ir ķērpju vielas 0.1 –2%, retāk 2<br />
– 5% no kērpja sausās masas
Ķērpju barošanās<br />
• Barojas no organiskāmvielām, ko iegūst no aļģēm<br />
• Ķērpji kuru sastāvā ir zilaļģes spējuzņemt gaisa<br />
slāpekļi(N)<br />
• N iegūst ar ūdens škīdumiem un daļēji – amonija<br />
sāļu, glutamīna, glutamīnskābes un<br />
asparagīnskābes veidā no substrāta<br />
• Fotosintēzes t o optimums no + 10...25 o C<br />
• Minerālvielas iegūst ar nokrišņiem un no substrāta<br />
• Ķērpji uzkrāj radioaktīvāsvielas
Ķērpju augšana<br />
Ķrevju ķērpji aug lēni 1 –2 mm gadā<br />
Lapu un krūmu ķērpji – 1 –3 mm gadā<br />
Lēnā augšana nodrošina to ilgmūžību<br />
Rhizocarpon sugu mūžs ir 4000 gadu<br />
Aspicilia cinerea – 1000 gadu<br />
Umbilicaria – ap 200 gadu<br />
Lapu un krūmu ķērpju mūžs ir robežās no 50 – 100<br />
gadiem
Ķērpju ekoloģiskāsgrupas<br />
•Epigeīdi<br />
•Epilīti<br />
•Epifīti<br />
• Epiksilie ķērpji<br />
• Epibriofīti<br />
• Epifiliskie<br />
• Amfibiskie
Ķērpju nozīme un izmantošana<br />
• Veģetācijas pionieri<br />
• Aizsargā augsni no<br />
erozijas<br />
• Ziemeļbriežu barība<br />
• Izmantošana pārtikā<br />
• Izmantošana medicīnā<br />
• Gaisa bioindikātori<br />
• Antibiotiku iegūšanai<br />
• Parfimērijas<br />
rūpniecībā<br />
• Bioloģiskais<br />
apaugums
Ķērpju klasifikācija<br />
•Klasificē pēc lapoņos ietilpstošām sēnēm<br />
•Askuķērpji, to sastāvā ietilpst askusēnes<br />
•Bazīdiju–to sastāvā ietilpst bazīdijsēnes<br />
• Nepilnīgi pazīstamie ķērpji
Ķērpju stāvoklis sistēmā<br />
• Ķērpjus izdala kā patstāvīgu grupu<br />
•Pēdējā laikā tos ievieto sēņu sistēmā
Ascomycotina<br />
• Arthoniales<br />
• Caliciales<br />
• Dothidiales<br />
• Graphidiales<br />
• Gyalectales<br />
• Lecanorales<br />
• Leotiales<br />
• Lichinales<br />
• Opegraphales<br />
• Ostropales<br />
• Patellariales<br />
• Peltigerales<br />
• Pertusariales<br />
• Pezizales<br />
• Pyrenulales<br />
• Teloschistales<br />
• Verrucariales
Basidiomycotina<br />
• Agaricales<br />
• Omphalina<br />
• Stereales<br />
• Dictyonema
Deuteromycotina<br />
• Agnomycetes<br />
– Cystocoleus<br />
– Racodium<br />
• Hypomycetes<br />
–Blarneya
Lihenoloģiskie pētījumi<br />
• 19.gs. pirmajā pusē 1845.gadā nodibināsRīgas<br />
dabas pētnieku biedrība<br />
•Aktīvi sāk darboties dabaszinātņu virziens<br />
•Pievēršas arī ķērpju pētījumiem- Heigels,<br />
Millers, Lukass (1862.g. publicē darbu par<br />
Inčukalna floru, kura iekļauti arīķērpji)<br />
• 19.gs. 2-pusē nozīmīgi ir Andreja Brutāna<br />
ķērpju pētījumi<br />
• 1870.g. publicē darbu “Lichenen Ehst-, Liv-
Andrejs Brutāns<br />
• Ievērojams 19.gs.<br />
• Baltijas ķērpju<br />
pētnieks<br />
• Dzimis Latvijā,<br />
mācījies Cēsu skolā,<br />
pēc tam Tartu<br />
skolotāju seminārā,<br />
Pēterburgas filoloģijas<br />
institūta.
• 20.gs. 1-pusē ķērpju pētniecībai pievērsta<br />
maza vērība<br />
•Atzīmējami dažu autoru darbi<br />
• K. Kupfera darbs par Moricsalu<br />
• N. Maltas pētījumi par smilšakmens floru<br />
• H. Skujas pētījumi<br />
• K. Miškes darbs par Rīgas apkārtnes<br />
kladoniju floru
• 20.gs. 2-pusē ar ķērpju pētījumiem sāk<br />
nodarboties LU Botānikas un ekoloģijas katedra<br />
• Pievēršas aktuālāko teritoriju izpētei:<br />
• Daugavas ielejas ķērpju pētījumi – 244 sugas<br />
• GNP kērpju pētījumi –240 sugas<br />
• Slīteres (rezervāta) tagad nacionālā parka –200<br />
sugu
• Moricsalas rezervāta ķērpju izpēte – 111<br />
sugas<br />
• Krustkalnu un Teiču rezervāta kērpju izpēte<br />
•Grīņu rezervāta ķērpju pētījumi
Liegumi<br />
• Ežezera salu ķērpji<br />
• Barkavas ozolu audzes ķērpji<br />
• Kupravas liepu audzes ķērpji<br />
• Piloru ozolu audzes ķērpji<br />
• Pededzes ozolu audzes ķērpji<br />
• Pirtslīča Līkās attekas
Atsevišķu teritoriju pētījumi<br />
• Aizkraukles meža nogabalu pētījumi<br />
•Līvbērzes mežu nogabalu pētījumi<br />
• Baltijas jūras piekrastes ķērpju pētījumi<br />
• Mežoles meža ķērpju pētījumi
Bioloģiskā apauguma pētījumi<br />
• Palsmane -<br />
piemineklis kārā<br />
cietušajiem
• Bioloģiskā apauguma pētījumi uz<br />
kultūrvēsturiskiem pieminekļiem<br />
• Lihenoindikācijas pētījumi<br />
•Pētījumi par ķērpju mikroliegumu<br />
veidošanu
<strong>Latvijas</strong> Sarkanāsgrāmatas ķērpji<br />
0. Kategorija<br />
Lobaria amplissima<br />
Sphaerophorus globosus
1. kategorija<br />
• Bryoria bicolor<br />
• Cetrelia cetrarioides<br />
• Cladonia foliacea<br />
• Cladonia incrassata<br />
• Dermatocarpon<br />
luridum<br />
• Evernia mesomorpha<br />
• Hypogymnia vittata<br />
• Lobaria scrobiculata<br />
• Stereeocaulon<br />
condensatum<br />
• Nephroma laevigatum<br />
• Melanelia fuliginosa<br />
• Xanthoparmelia<br />
mougeotii<br />
• Peltigera venosa<br />
• Pertusaria flavida<br />
• Pycnothelia papillaria<br />
• Solorina saccata<br />
• Usnea florida
2. kategorija<br />
• Evernia divaricata<br />
• Lobaria pulmonaria<br />
• Pleurosticta<br />
acetabulum<br />
• Ramalina thrausta
3. kategorija<br />
• Cystocoleus ebeneus<br />
• Menegazzia terebrata<br />
• Mycoblastus<br />
sanguinarius<br />
• Opegrapha viridis<br />
• Melanelia elegantula<br />
• Parmelia omphalodes<br />
• Parmelina tiliacea<br />
• Pertusaria<br />
hemisphaerica<br />
• Pertusaria pertusa<br />
• Thelotrema lepadinum
Rezultāti<br />
•Ievākts ķērpju herbārijs ap 25000 paraugu,<br />
pavisam katedras herbārijā ir 30000 paraugu<br />
•Sastādīts <strong>Latvijas</strong> ķērpju konspekts, kurā ir<br />
503 ķērpju sugas<br />
•Atklātas 160 Latvijai jaunas ķērpju sugas
Cladonia verticillata<br />
• Cladonia verticillata
Diploschistes muscorum<br />
• Diploschistes muscorum
Rhizocarpon obscuratum<br />
Rhizocarpon obscuratum
Evernia divaricata<br />
Evernia divaricata
Rhizocarpon petraeum
Cladonia coccifera<br />
Cladonia coccifera
Cladonia coccifera<br />
Cladonia coccifera
Cladonia incrassata<br />
Cladonia incrassata
Baeomyces rufus<br />
Baeomyces rufus
Cladonia ciliata<br />
Graphis scripta
Arthonia vinosa
Bryoria<br />
fuscescens<br />
Bryoria fuscescens
Cladina stellaris
Graphis scripta
Hypogymnia physodes
Hypogymnia tubulosa
Lecanora carpinea
Lecidella elaeochroma
Parmeliopsis ambigua
Peltigera canina
Physcia stellaris
Ramalina fastigiata
Ramalina fraxinea
Rhizocarpon petraeum
Usnea filipendula
Usnea hirta