Makrofīti kā ūdens kvalitātes indikatori Salacā
Makrofīti kā ūdens kvalitātes indikatori Salacā Makrofīti kā ūdens kvalitātes indikatori Salacā
Makrofīti kā ūdens kvalitātes indikatori Salacā Laura Grīnberga LU Bioloăijas institūts laura.grinberga@email.lubi.edu.lv
- Page 2 and 3: Materiāls un metodes 2008.gada jū
- Page 4 and 5: Materiāls un metodes (2) • Lai n
- Page 6 and 7: Vecsalaca 100% 90% 80% 70% 60% 50%
- Page 8 and 9: Rezultāti (3) 50 45 40 35 30 25 20
- Page 10 and 11: Raksturīgākā piesārĦojuma indi
- Page 12 and 13: Salacas krāčainajiem posmiem raks
- Page 14 and 15: Secinājumi • Upju trofiju rakstu
<strong>Makrofīti</strong> <strong>kā</strong> <strong>ūdens</strong> <strong>kvalitātes</strong><br />
<strong>indikatori</strong> <strong>Salacā</strong><br />
Laura Grīnberga<br />
LU Bioloăijas institūts<br />
laura.grinberga@email.lubi.edu.lv
Materiāls un metodes<br />
2008.gada jūlijā <strong>Salacā</strong> apsekoti deviĦi 100 m gari upes posmi:
Materiāls un metodes (1)<br />
• Novērtēts kopējais posma aizaugums un<br />
veăetācijas joslas platums upē;<br />
• Novērtēts makrofītu sugu sastāvs un<br />
sastopamība pētāmajā posmā pēc 9 ballu<br />
skalas;<br />
• Katram pētītajam posmam uzĦemtas<br />
koordinātes.
Materiāls un metodes (2)<br />
• Lai noteiktu ūdeĦu eitrofi<strong>kā</strong>cijas un saprobitātes<br />
pa<strong>kā</strong>pi, aprēėināti upju trofiju raksturojošie<br />
makrofītu indeksi: Mean Trophic Rank (MTR) un<br />
Macrophytical Biological Index for Rivers<br />
(IBMR), saprobitātes indekss, <strong>kā</strong> arī Šenona<br />
daudzveidības indekss;<br />
• Indeksu vērtības salīdzinātas ar tā paša laika<br />
periodā veiktajām <strong>ūdens</strong> ėīmiskajām analīzēm<br />
Vecatē, pie SkaĦā kalna un Vecsalacā.
Rezultāti<br />
• Kopumā pētītajos posmos konstatētas 34<br />
makrofītu sugas;<br />
• Sugu skaits variē no 12 līdz 24, apsekotajos<br />
posmos ir augsta bioloăis<strong>kā</strong> daudzveidība<br />
(Šenona indekss variē no 2.4 – 3.1);<br />
• Lielā<strong>kā</strong> sugu daudzveidība, <strong>kā</strong> arī augstā<strong>kā</strong><br />
bioloăis<strong>kā</strong> daudzveidība, raksturīga Salacas<br />
krāčainajiem posmiem (23 – 24 sugas);<br />
• Krāčainajos posmos raksturīgs liels iegrimušo<br />
makrofītu sugu īpatsvars.
Vecsalaca<br />
100%<br />
90%<br />
80%<br />
70%<br />
60%<br />
50%<br />
40%<br />
30%<br />
20%<br />
10%<br />
0%<br />
Rezultāti (1)<br />
Jaunate<br />
Vecpulas<br />
a.Mazsalacas<br />
l.Mazsalacas<br />
a.Staiceles<br />
l.Staiceles<br />
Odinu kraces<br />
virs<strong>ūdens</strong> iegrimušie peldlapu brīvi peldošie<br />
Makrofītu grupu īpatsvara izmaiĦas<br />
Vecate
Rezultāti (2)<br />
• Makrofītu indekss IBMR, variē no 8.3 – 10.2. Vidējai trofijas pa<strong>kā</strong>pei<br />
atbilst pētītais posms augšpus Staiceles, pārējie posmi – augstai un<br />
tuvu Ĝoti augstai trofijas pa<strong>kā</strong>pei posms pie Vecpūlām un lejpus<br />
Mazsalacas.<br />
• Trofijas indeksa MTR vērtības variē nedaudz (no 35 līdz 40) un<br />
visos posmos atbilst vidēji eitrofiem apstākĜiem, visaugstāko<br />
eitrofi<strong>kā</strong>cijas pa<strong>kā</strong>pi uzrādot posmos pie Vecpūlām un augšpus<br />
Mazsalacas.<br />
12,00<br />
41<br />
10,00<br />
40<br />
39<br />
8,00<br />
38<br />
6,00<br />
37<br />
36<br />
4,00<br />
35<br />
2,00<br />
34<br />
33<br />
0,00<br />
Vecate<br />
Jaunate<br />
Vecpulas<br />
a.Mazsalacas<br />
l.Mazsalacas<br />
a.Staiceles<br />
l.Staiceles<br />
Odinu kraces<br />
Vecsalaca<br />
32<br />
IBMR<br />
MTR
Rezultāti (3)<br />
50<br />
45<br />
40<br />
35<br />
30<br />
25<br />
20<br />
15<br />
10<br />
5<br />
0<br />
Vecate<br />
Jaunate<br />
Vecpulas<br />
a.Msalacas<br />
l.Msalacas<br />
a.Staiceles<br />
l.Staiceles<br />
Odinu kraces<br />
Vecsalaca<br />
MTR P MTR<br />
MTR un Polijā adaptētā (MTR P) indeksa rezultātu salīdzinājums
Augšteces posms (lejpus Burtnieku ezera)
Raksturīgā<strong>kā</strong> piesārĦojuma indikatorsuga –<br />
raglapes Ceratophyllum demersum lejpus Mazsalacas
Rezultāti (4)<br />
Augstā<strong>kā</strong> aizauguma pa<strong>kā</strong>pe raksturīga upes augštecē, posmā pie<br />
Jaunates, kur pieaugošo aizaugumu upes augštecē nosaka eitrofie<br />
Burtnieku ezera ūdeĦi.<br />
Arī Salacas krāčainajos posmos aizaugums pārsniedz 90%, vietām upe<br />
ir pilnībā klāta ar <strong>ūdens</strong>augu audzēm.<br />
100<br />
30<br />
90<br />
80<br />
25<br />
70<br />
60<br />
20<br />
50<br />
15<br />
40<br />
30<br />
10<br />
20<br />
10<br />
5<br />
0<br />
Vecate<br />
Jaunate<br />
Vecpulas<br />
a.Msalacas<br />
l.Msalacas<br />
a.Staiceles<br />
l.Staiceles<br />
Odinu kraces<br />
Vecsalaca<br />
0<br />
Aizaugums<br />
Sugu skaits
Salacas krāčainajiem posmiem raksturīgā<br />
veăetācija
Aizauguma atjaunošanās 2006.g. iztīrītajā posmā<br />
pie Vecsalacas
Secinājumi<br />
• Upju trofiju raksturojošie makrofītu indeksi<br />
kopumā uzrāda <strong>Salacā</strong> vidēju augstu<br />
eitrofi<strong>kā</strong>cijas pa<strong>kā</strong>pi;<br />
• Ūdens ėīmisko analīžu (amonija, fosfātjonu un<br />
nitrātjonu slāpekĜa koncentrācijas) rezultāti visos<br />
trijos paraugu Ħemšanas punktos - Vecatē, pie<br />
SkaĦā kalna un Vecsalacā – atbilst tīriem<br />
ūdeĦiem, ko daĜēji nodrošina makrofīti;<br />
• 2008.g. vasarā veiktais pētījums Ĝaus daudz<br />
precīzāk sekot līdzi izmaiĦām aizaugumā un<br />
sugu sastāvā turpmāk.
Paldies par uzmanību!