3.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra ... - Grindeks

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1082
Iesniegums atļaujas saņemšanai A kategorijas piesārņojošai darbībai
(operators aizpilda tikai tās iesnieguma sadaļas, kas atbilst konkrētajai piesārņojošajai darbībai)
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvaldei
Komersanta (vai citas personas) firma (nosaukums), operatora nosaukums vai
vārds un uzvārds Akciju sabiedrība „Grindeks”
Adrese, tālruņa numurs, faksa numurs, elektroniskā pasta adrese
Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057, 67083205, 67083505; grindeks@grindeks.lv
Komersanta (vai citas personas) vienotais reģistrācijas numurs 40003034935
Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā 11.10.1991
Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistra komercreģistrā 20.10.2004
Tā zemes īpašnieka vārds, uzvārds un adrese, uz kura zemes atrodas iekārta
vai notiek piesārņojoša darbība (ja atšķiras no komersanta adreses)
Lolita Sālījuma dzīv. Rīgā, Ikšķiles ielā 15 dz.115; Silvija Grieta Pētersone dzīv. Rīgā, Riekstu ielā 12 dz.1
Ēku, palīgbūvju un ražošanas līdzekļu īpašnieka vārds, uzvārds un adrese
(ja atšķiras no iepriekš minētajām adresēm) Akciju sabiedrība „Grindeks”
1

1. Informācija par piesārņojošās darbības vai iekārtas atrašanās vietu:
A sadaļa
Vispārīgs raksturojums
1.1. nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un elektroniskā pasta adrese;
Adrese: Krustpils iela 53, Rīga LV- 1057
Tālruņa numurs: 67083205 Faksa numurs : 67083505
Elektroniskā pasta adrese: grindeks@grindeks.lv
1.2. kontaktpersonas vārds, uzvārds un amats;
Vārds, uzvārds: Gundaris Ante
Amats: Vides aizsardzības vecākais speciālists
1.3. teritorijas kods;
Teritorijas kods 0010093
1.4. iekārtas atrašanās vietas karte mērogā 1:25000 vai 1:10000, vai 1:5000, vai 1:500 (pievieno pielikumā);
AS,,Grindeks” atrašanās vieta apkārtējā teritorijā. Ar zemes īpašniekiem noslēgti līgumi.
2

1.5. ēku un ražotņu novietojums teritorijā (norāda kartē iekārtai piemērotā mērogā 1:500, 1:1000 vai 1:5000 un pievieno pielikumā);
Ēku un ražotņu novietojums dots 1. pielikumā
1.6. iekārtas atrašanās vietas atbilstība atļautajai (plānotajai) zemes izmantošanai saskaņā ar teritorijas plānojumu;
Teritorija atrodas rūpnieciskajā zonā, citi nosacījumi attiecībā uz uzņēmuma atrašanās vietu teritorijas plānojumā nav noteikti.
3

1.7. vietas hidroloģiskais un ģeoloģiskais raksturojums.
Teritorijas ģeoloģiskā uzbūve un hidroloģiskie apstākļi raksturoti, izmantojot AS „Grindeks” teritorijā veikto urbumu rezultātus. (SIA
“CM GIB” Pamatu – pamatnes ģeotehniskā izpēte” 2005.g. jūnijs, septembris).
Ģeomorfoloģiski AS Grindeks atrodas Pierīgas līdzenumā, ar Baltijas jūras Litorīnas un Baltijas ledus ezera nogulumiem raksturīgu
dažāda raupjuma smilšu izplatību līdz 14 – 17 m dziļumam; griezuma augšdaļā (Litorīnas nogulumos) vietām ir organiski piejaukumi - dūņainas
un kūdrainas linzas un starpslāņi. Baltijas ledus ezera putekļainajos smilts nogulumos ir raksturīgas putekļaina smilšmāla un mālsmilts linzas.
Pamatieži – D 3 slp svītas māli, merģeļi un ģipši, ieguļ 17 – 20 m dziļumā zem plānas noguluma (morēnas) iežu segas.
Dabīgais zemes virsmas reljefs praktiski līdzens un ir 9 – 11 m abs. atz. robežās, tas ir pārveidots ar apbūvi un uzbērtām gruntīm. Uzbērtās
gruntis 0,8 – 2,1 m biezā slānī – smiltis ar būvgružiem, kas satur līdz 10% organiskus piejaukumus, ir virs apkārtējo ēku pamatiem. Zem
uzbērtajām gruntīm būvju pamatni veido iepriekš aprakstītās ģenēzes dažāda raupjuma un blīvuma smiltis – no vidēji rupjām līdz putekļainām
un no ļoti irdenām līdz esošām ļoti blīvā stāvoklī. Teritorijā līdz 4,4 ÷6,8 m dziļumam ieguļ irdenas smilts vājas gruntis. Vietām vājās gruntis (
E< 5Mpa) ieguļ līdz 6,1÷9,4 m dziļumam. Tās ir ar nevienmērīgu izplatību un slāņa biezumu. Morēnas un pamatiežu gruntis ir sasniedzamas
pēc 15,8÷17,4 m dziļumā.
Gruntsūdens līmenis atrodas 1,3÷2,3 m dziļumā no zemes virsas (abs. atz. 8,0 ÷8,3 m).
Teritorijas piesārņojuma izpēte nav veikta.
2. Informācija par tuvējo apkārtni un zemes izmantošanas veidu:
2.1. apdzīvota vieta, vienstāva apbūve, daudzstāvu apbūve, rūpnieciskā zona, sabiedriskā zona, tirdzniecības zona;
Rūpnieciskā zona. AS „Grindeks” izvietota Rīgas pilsētā, Krustpils ielā 53, Krustpils ielā 71A (Gatavās produkcijas noliktava) un
Rencēnu ielā 3B (Katlu māja). Teritorijas kopējā platība ir 107168 m 2 . Šajās teritorijās izvietotas gan vienstāva, gan daudzstāvu ēkas.
Teritorija Krustpils ielā 53 ziemeļos robežojas ar Rencēnu ielu, dienvidos – dzelzceļš, rietumos – Krustpils iela un austrumos -
uzņēmums SIA “BTTS Kravas autoserviss”. Teritorijas platība 60600 m 2 .. Teritorijai Krustpils iela 53 tuvākais dzīvojamo namu rajons ir
,,Ķengarags” un tas atrodas 1000 m uz dienvidiem, bet ,,Pļavnieki” – 4000 m uz ziemeļiem un ,,Dārzciems” – 3500 m uz ziemeļrietumiem.
Teritorija Krustpils 71A rietumos robežojas ar Krustpils ielu, ziemeļos ar celtniecības zonu, dienvidos robežojas ar AS “Latvijas
dzelzceļš”(dienvidrietumos atrodas “Latvijas Dzelzceļa” Lokomotīvju remonta ceha, Rīgas iecirkņa 7 rezervuāri), un austrumos ar dzīvojamo
rajonu. Tuvākās dzīvojamās mājas Krustpils 71, Krustpils 73/1, Krustpils 73/3, Krustpils 73/4 u.c. atrodas 14- 21m attālumā no uzņēmuma
teritorijas robežām. Teritorijas platība 28213 m 2 . Nozīmīgākie objekti teritorijas tuvumā ir dzelzceļa stacija ,,Šķirotava” (500 m uz dienvidiem).
Teritorija Rencēnu ielā 3B (Katlu māja) robežojas austrumos un ziemeļos ar SIA,,Schenker”, dienvidos ar SIA „BTTS Kravas
autoserviss”, rietumos ar “Latvijas dzelzceļu”. Teritorijas platība 18355 m 2 . Tuvākais dzīvojamo namu rajons atrodas aptuveni 3600 m attālumā.
4

Atļauja tiek pieprasīta Krustpils ielas 53, Krustpils ielas 71A, Rencēnu ielas 3B teritorijām.
2.2. ziņas par to, vai iekārta atrodas aizsargjoslā, Ministru kabineta noteiktajā jutīgajā teritorijā, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes
aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, teritorijā, kurā gaisa kvalitātes novērtējums norāda, ka gaisu piesārņojošo
vielu koncentrācija pārsniedz apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni (ja iekārta atrodas aizsargjoslās, pievieno karti, kurā norādītas aizsargjoslas).
Neattiecas uz teritorijām Rīgā, Krustpils ielā 53, Krustpils ielā 71A, Rencēnu ielā 3B.
3. Plānošana, projektēšana un būvdarbi:
3.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldes nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs, kuras pārraudzībā ir plānotā vai esošā darbība (būvniecības iesnieguma
izskatīšana, projektu akceptēšana un pieņemšana ekspluatācijā);
Rīgas pilsētas būvvalde. Amatu iela 4, Rīga, LV-1050, tālr. 67012803, fakss 67012805
3.2. plānošana, projektēšana, būvdarbi, ziņas par projektēšanu un pieņemšana ekspluatācijā (pievieno informāciju par plānošanas un arhitektūras uzdevuma
un būvatļaujas izsniegšanas datumu, numuru un derīguma termiņu).
4. Piesārņojošās darbības klasifikācija:
4.1. norāda darbības veidus saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 1.pielikumu vai Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 "Kārtība,
kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 1. vai
2.pielikumu;
Iekārtas, kurās ražo farmaceitiskas vielas, izmantojot ķīmiskus vai bioloģiskus procesus (Likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikuma 4.5. punkts) – A
kategorijas piesārņojoša darbība;
Iekārtas pamatfarmaceitisko produktu ražošanai, kurās izmanto fizikālus procesus (piemēram, atšķaidīšana un sajaukšana) (Ministru kabineta
2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B
kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 1. pielikuma 4.3. punkts) – B kategorijas piesārņojoša darbība;
Sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ir no 5 līdz 50 megavatiem, ja sadedzināšanas iekārtā izmanto biomasu (arī koksni
un kūdru) vai gāzveida kurināmo (Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas
piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 1. pielikuma 1.1.1. punkts) – B kategorijas
piesārņojoša darbība;
Ķīmijas un bioloģijas laboratorijas (izņemot mācību laboratorijas) (Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 "Kārtība,
kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 2. pielikuma 6.2.
punkts) – C kategorijas piesārņojoša darbība.
5

Iekārtas iepakoto organisko un neorganisko ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu uzglabāšanai, ja uzglabā vairāk nekā 10
tonnu ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu (Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A,
B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 2. pielikuma 6.7. punkts) – C
kategorijas piesārņojoša darbība.
4.2. norāda darbības virzienu (virzienus) saskaņā ar ekonomiskās darbības klasifikāciju (NACE kodu), kā arī PRODCOM kodu.
20 Ķīmisko vielu un produktu ražošana
20.14. Pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana
21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana
21.10 Farmaceitisko pamatvielu ražošana
21.20 Farmaceitisko preparātu ražošana
35 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
35.30 Tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana
20.14.41.59.00 Citi aromātiskie monoamīni un to atvasinājumi; šo savienojumu sāļi.
20.14.44.30.00 Hidrazīna vai hidroksilamīna organiskie atvasinājumi
20.14.52.30.00 Heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai slāpekļa heteroatomu(-us), kas satur nekondensētu imidazola gredzenu
(izņemot hidantoīnu un tā atvasinājumus)
20.14.52.80.00 Savienojumi, kas satur nekondensētu piridīna, hinolīna vai izohinolīna gredzenu bez tālākas kondensācijas; laktāmi; citi
heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai slāpekļa heteroatomu (-us) (izņemot savienojumus, kas satur nekondensētu
pirazola gredzenu, nekondensētu imidazola gredzenu, pirimidīna gredzenu, piperazīna gredzenu vai nekondensētu triazīna
gredzenu)
20.14.52.90.00 Nukleīnskābes un citi heterocikliskie savienojumi, kas satur tiazola, benzotiazola, citus gredzenus
21.10.31.59.00 Savienojumi, kuru struktūrā ir nekondensēts pirimidīna gredzens) (hidrogenēts vai nehidrogenēts) vai piperazīna gredzens
(izņemot malonilurīnvielu (barbitūrskābi) un tās atvasinājumus
21.10.52.00.00 Dabiskie vai sintezētie hormoni, prostaglandīni, tromboksāni un leikotrīni; to atvasinājumi un struktūras analogi, arī
polipeptīdi ar modificētu ķēdi, kurus izmanto galvenokārt kā hormonus
21.20.12.70.00 Medikamenti, kas satur kortikosteroīdos (virsnieru garozas) hormonus, to atvasinājumi un struktūras analogi, safasēti
noteiktās devās vai paredzēti mazumtirdzniecībai (LVL)
21.20.13.20.00 Citi HS 30.03 grupas medikamenti , ko izmanto terapijā vai profilaksei, nav iesaiņoti mazumtirdzniecībai (LVL)
21.20.13.80.00 Citi medikamenti no kombinētiem atsevišķiem produktiem, safasēti mazumtirdzniecībai, citur neklasificēti (LVL)
5. Darbinieku skaits esošajās un plānotajās ražotnēs:
6

5.1. esošām iekārtām norāda pašreizējo darbinieku skaitu (konkrētajā darba vietā) un plānoto darbinieku skaitu pēc atļaujas saņemšanas;
Pašreizējais strādājošo skaits – 734. Strādājošo skaits pēc atļaujas saņemšanas praktiski nemainīsies.
5.2. jaunām iekārtām norāda plānoto darbinieku skaitu.
6. Piesārņojošās darbības apraksts:
6.1. iesnieguma iesniegšanas iemesls (atzīmē atbilstošo):
6.1.1. atļaujas saņemšana piesārņojošas darbības uzsākšanai;
6.1.2. atļaujas saņemšana būtisku izmaiņu veikšanai esošā piesārņojošā darbībā;
6.1.3. X atļaujas saņemšana esošai piesārņojošai darbībai;
6.2. darba stundas (norāda darba ilgumu normālā darbības režīmā, kā arī to, vai iekārta darbojas ārpus normālā darba laika);
Darba ilgums normālā darbības režīmā 2024 stundas gadā. Atsevišķu produktu ražošanas cikli paredz 3 maiņu darba procesu.
6.3. plānotais būvniecības vai rūpniecisko iekārtu rekonstrukcijas uzsākšanas un pabeigšanas laiks;
6.4. paredzētais piesārņojošās darbības uzsākšanas laiks;
6.5. atļaujai pieprasītā ražošanas jauda un plānotais ikgadējais produkcijas apjoms esošai iekārtai, jaunai iekārtai – projektētā jauda;
Nākošajos piecos gados (2017) plānots sasniegt sekojošus apjomus:
• aktīvās farmaceitiskās vielas- 382,690 t/gadā, tai skaitā:
Mildronāts- 300,00 t/gadā, Ursodeoksiholskābe- 50,00 t/gadā, Arbidols– 20,00 t/gadā, Ftorfūrs- 5,00 t/gadā, ,
Zopiklons- 3,150 t/gadā, ksilazīns- 1,500 t/ gadā, Oksitocīns – 0,070 t/gadā, citi- 2,970 t;
• tabletes un kapsulas 390,00 t;
• sīrupi 30,00 t;
• ziedes un gēli 215 t .
6.6. atkritumu poligoniem – paredzētā poligona ietilpība, paredzētais darbības ilgums, apkalpojamā teritorija, sadzīves atkritumu poligoniem – apkalpojamo
iedzīvotāju skaits.
Uzņēmumam (iekārtai) nav sava atkritumu poligona.
7

7. Informācija par vides institūciju izdotajiem dokumentiem piesārņojošai darbībai (ja šādi dokumenti iekārtai nepieciešami saskaņā ar vides aizsardzības
jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem):
7.1. attiecībā uz piesārņojošas darbības uzsākšanu vai būtiskām izmaiņām esošā piesārņojošā darbībā – atzinuma par ietekmes uz vidi noslēguma ziņojuma
numurs, datums, institūcija, kas akceptējusi paredzēto darbību, lēmuma numurs un pieņemšanas datums, reģionālās vides pārvaldes izsniegto tehnisko
noteikumu numurs un datums;
Vides pārraudzības valsts biroja 2009. gada 18. jūnija Lēmums Nr.313 „Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu”
VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2009. gada 27. jūnija Tehniskie noteikumi RI 09 TN 0507.
7.2. attiecībā uz esošu piesārņojošu darbību – pēdējo izsniegto atļauju piesārņojošo vielu emisijai gaisā, ūdens lietošanai vai atkritumu apsaimniekošanai (arī
atļaujas atkritumu pārvadāšanai) numurs, izdošanas datums un derīguma termiņš;
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izsniegtā A kategorijas atļauja Nr. RIT-R-A-0647 izdota 2007. gada 01.
novembrī (ar grozījumiem 08.01.2009, 04.03.2010, 09.11.2010 un 04.04.2012), derīga līdz 2012.gada 31. oktobrim.
7.3. rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata iesniegšanas datums Vides pārraudzības valsts birojā un objekta civilās aizsardzības
plāna iesniegšanas datums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
AS “Grindeks” rūpniecisko avāriju novēršanas programma iesniegta 2011.gada 26.aprīlī.(AS „Grindeks” vēstule Nr. P08-14-362) Vides
pārraudzības biroja vērtējums saņemts 2011.gada 11.jūlijā ( 08.07.2011 vēstule Nr. 6-06/814 “Par AS Grindeks” ražotnes rūpniecisko avāriju
novēršanas programmu). Papildus informācija iesniegta Vides pārraudzības birojā 2012.gada 3.augustā AS „Grindeks” vēstule Nr.P08-14-667.
AS “Grindeks” rūpniecisko avāriju novēršanas programma pieejama elektroniski.
Objekta civilās aizsardzības plāns 2012. gada 05. aprīlī iesniegts Valsts ugunsdzēsības un glābšanās dienesta Rīgas reģiona pārvaldē (AS
„Grindeks vēstule 2012. gada 3.aprīļa vēstule Nr. P08-14-284).
8. Ar citām fiziskajām vai juridiskajām personām (fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, adresi, juridiskajai personai – komersanta vienoto reģistrācijas
numuru, adresi) noslēgto līgumu saraksts saskaņā ar šā pielikuma 1.tabulu, norādot galvenos nosacījumus:
8.1. par ūdens piegādi;
Līgums Nr.00020494 „Par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas lietošanu” noslēgts 2011.gada 11. janvārī ar SIA „Rīgas ūdens” vienotais
reģ. Nr.40103023035, Zigfrīda Annas Meirovica bulvāris 1, Rīga, LV-1495.
8.2. par notekūdeņu attīrīšanu;
8.3. par atkritumu apsaimniekošanu;
8

Līgums Nr.JR-02-10-003 „Par sadzīves atkritumu izvešanu un transportēšanu” noslēgts 2011. gada 11. maijā ar SIA „EKO KURZEME”
vienotais reģ. Nr.42103030389, Ezermalas iela11, Liepāja, LV-3401, līguma kopija- 2 pielikums.
Līgums par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu Nr.BAO/52/08, noslēgts 2007.gada 14.jūnijā ar AS “BAO” vienotais reģ.
Nr.40003320069, tag. adrese Celtnieku iela 3A, Olaine, LV – 2114..
Līgums Nr.02/05-1 par šķidro bīstamo atkritumu iznīcināšanu, noslēgta 2005.gada 2.maijā ar SIA „Eko Osta” vienotais reģ.
Nr.40003428805, Tvaika iela 39, Rīga LV - 1034
Papildnolīgums Nr. 2 noslēgts 2009. gada 10. jūlijā par papildinājumu izdarīšanu 2005. gada 2. maija līgumā Nr.02/05-1-notekūdeņu
vietējās attīrīšanas iekārtu dūņu izvešana., papildnolīguma kopija 3. pielikums
Saskaņā ar augšminētajiem līgumiem SIA „Eko Osta” nodod tikai halogēnnesaturošus degošus šķidros atkritumus, pārējos utilizē AS
“BAO” (iespējamos daudzumus un bīstamības klasi – skat. 21.sadaļā).
Līgums Nr.X2 par izlietoto dzīvsudraba saturošu dienasgaismas spuldžu pārstrādei nodošanu, noslēgts 2010. gada 23. aprīlī ar SIA
„Lampu demerkurizācijas centrs” vienotais reģ. Nr. 42103000685, adrese Kapsēdes iela 10, Liepāja, LV-3402, līguma kopija- 4. pielikums
8.4. par citiem līgumiem, ja tie attiecināmi uz operatora veikto darbību.
Līgums Nr.LP 234/4003034935 par iepakotāja darbības rezultātā radītā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu un preču zīmes licences
piešķiršanu noslēgts 2002.gada 2.decembrī ar BO SIA “Latvijas Zaļais Punkts” reģ. Nr. 40003475890, tag. adrese Maskavas iela 240-3, Rīga
LV-1063, līguma (ar papildinājumiem).
9

Nr.
p.k.
Informācija par noslēgtajiem līgumiem (1)
Līguma numurs Līguma priekšmets Līgumslēdzējas puses
1 00020494 Par ūdensvada un
kanalizācijas lietošanu
2 JR-02-10-003 Par sadzīves atkritumu
izvešanu un transportēšanu
3 BAO/52/08 Par bīstamo atkritumu
apsaimniekošanu
4 02/05-1 Par šķidro bīstamo
atkritumu iznīcināšanu
5 X2 Par izlietoto dzīvsudraba
saturošu dienasgaismas
spuldžu pārstrādei nodošanu
6 LP
234/4003034935
Par iepakotāja darbības
rezultātā radītā izlietotā
iepakojuma apsaimniekošanu
un preču zīmes licences
piešķiršanu
SIA ”Rīgas ūdens”
AS ”Grindeks”
SIA „EKO KURZEME (SIA „EKO Rīga”)
AS ”Grindeks”
AS :BAO”
AS „Grindeks”
SIA „Eko Osta
AS „Grindeks”
SIA „Lampu demerkurizācijas centrs”
AS „Grindeks”
AS „Latvijas zaļais punkts”
AS „Grindeks”
Līgumā norādītā jauda (piemēram,
notekūdeņu, atkritumu apjoms)
1260 m 3 gadā (regulāri)
1.tabula
Līguma termiņš
01/12/2015
Beztermiņa
Beztermiņa
Beztermiņa
Beztermiņa
Beztermiņa
Piezīme. (1)
Operators pēc reģionālās vides pārvaldes pieprasījuma uzrāda līgumu oriģinālus.
B sadaļa
Ražošanas procesi un tehnoloģijas
9. Iekārtas un piesārņojošās darbības detalizēts apraksts:
10

9.1. iekārtas un ražošanas procesu apraksts (apraksta iekārtas rūpnieciskās darbības vēsturi, ražošanas jaudu, produkciju un ražošanas procesus, A kategorijas
iekārtām pievienojot plūsmu diagrammas un, ja nepieciešams, papildu informāciju, kas raksturo piesārņojošo darbību. Reģionālā vides pārvalde saskaņā ar
operatora iesniegumu precizē informācijas detalizācijas pakāpi);
Uzņēmums ražo dažāda veida farmaceitisko produkciju. Produkcija pēc savas nomenklatūras iedalās:
• Aktīvās farmaceitiskās vielas;
• Tabletes un kapsulas;
• Sīrupi;
• Ziedes
Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas biznesa struktūra Krustpils iela 53
Aktīvās farmaceitiskās vielas -
ražo Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas nodaļā ( AFVRN )- (A kategorijas piesārņojoša darbība).
Aktīvo farmaceitisko vielu ražotnes:
- Mildronāta ražošana;
- Ursodeoksiholskābes ražošana;
- Arbidola ražošana;
- Ftorafūra ražošana;
- Zopiklona ražošana;
- Ksilazīna ražošana
- Oksitocīna u. c. neliela apjoma produktu ražošana.
Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas pirmsākumi saistīti ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) rūpnīcas
Ķīmisko cehu, kas sāka savu darbību minētajā teritorijā 1977.gada oktobrī. 1978.gadā saražots 3555 kg ftorafūra.
70.gadu otrajā pusē tiek pilnveidotas ražošanas tehnoloģijas, tiek apgūtas jaunas aktīvo farmaceitisko vielu sintēzes. Aizsākas
oriģinālpreparāta mildronāta sintēze. 1978.gadā saražots 40 kg mildronāta, Oksitocīns 1978.gadā saražots 0,5 kg.
1985.gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta Eksperimentālajai rūpnīcai tiek pievienota Rīgas Medicīnisko
preparātu rūpnīca. Dažu gadu desmitu laikā OSI Eksperimentālās rūpnīca izveidojas par vienu no lielākajiem zāļu pētniecības centriem bijušajā
PSRS, vienlaikus ražojot tādas aktīvās vielas kā ftorafūru, mildronātu, oksitocīnu.
Līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu uz Eksperimentālās rūpnīcas bāzes 1991.gadā tiek nodibināta Latvijas Valsts
medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firma “Grindeks”. 1997.gadā noslēdzas uzņēmuma privatizācijas process un tiek izveidota
publiskā akciju sabiedrība “Grindeks” (vēlāk akciju sabiedrība “Grindeks”).
1998.gadā uzsākta zopiklona ražošana. 2001. gadā saražots 800 kg zopiklona.
2008. gadā uzsākta ursodeoksiholskābes ražošana. 2009. gadā saražots 4282 kg ursodeoksiholskābes.
11

Arbidola ražošana uzsākta 2010. gadā. 2011. gadā saražots 2440 kg minētās aktīvās farmaceitiskās vielas.
Iekārtas rūpnieciskās darbības vēsture apskatīta saistībā ar pašreizējo ražošanas programmu (plānu).
A tabula
Produkts
Ražošanas
apjoms
2007.gadā,
tonnas
AS “Grindeks” ražošanas apjomi 2007.-2017. g.
Ražošanas apjoms
2009.gadā,
tonnas
Ražošanas apjoms
2011.gadā,
tonnas
Plānotais
ražošanas apjoms
2012.gadā,
tonnas
Plānotais
ražošanas apjoms
2017.gadā,
tonnas
Ftorafūrs 1,950 2,187 2,092 2,6 5,00
Mildronāts 75,610 66,456 85,227 77,0 300,00
Oksitocīns 0,036 0,043 0,040 0,042 0,070
Zopiklons 2,503 1,787 3,034 2,5 3,150
Ursodeoksiholskābe - 4,282 9,444 16,998 50,00
Arbidols - - 2,440 9,6 20,00
Ksilazīns - 0,200 - 0,400 1,500
Citi 0,056 0,052 0,359 0,835 2,970
Jauno produktu izpēte, tehnoloģijas izstrāde, kā arī atkritumu pārstrādes, šķīdinātāju reģenerācijas tehnoloģijas tiek izstrādātas Aktīvo
farmaceitisko vielu izstrādes laboratorijā mērogošanas iecirknī. Pēc moderna multiproduktu un mikronizēšanas ražošanas iecirkņa uzbūves,
pavērusies iespēja rūpnieciskā mērogā ražot dažādas vielas ar samērā nelieliem ražošanas apjomiem.
Sakarā ar ražošanas pieaugumu tika uzbūvēta ķīmisko izejvielu noliktava, tiek veikti organizatoriski pasākumi, lai uzņēmuma teritorijā
vienlaicīgi glabājamo šķīdinātāju apjomi pieaugtu lēnāk kā ražošanas apjomi.
Aktīvo farmaceitisko vielu procesu plūsma ir parādīta 5. pielikumā.
12

Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas process visumā ir identisks. No noliktavas saņemtās izejvielas iekrauj ražošanas iekārtā, bet
šķidrumus padod ar vakuuma palīdzību. Vairākstadiju sintēzes procesos produktus izdala, attīra un izžāvē. Kad šie procesi izpildīti, produktus
iepako un uzglabā. Izlietotos šķīdinātājus savāc un pēc pārdestilēšanas lieto atkārtoti sintēzes procesā.
Telpu un iekārtu mazgāšanas notekūdeņus ievada rūpnieciskajā kanalizācijas sistēmā, koncentrētos atsāļņus savāc un iznīcina.
Ražošanas telpas aprīkotas ar atbilstošu pieplūdes – noplūdes ventilācijas sistēmu, nodrošinot noteiktu gaisa apmaiņu. Kaitīgo faktoru
izdalīšanās nav liela, bet iespējamie gaistošo vielu tvaiki nonāk izplūdes ventilācijas sistēmā.
Zemāk raksturoti iekārtu tipi, ko lieto aktīvo vielu ražošanā.
Reaktori
Izplatītākais reaktoru veids ir katla tipa reaktors. To tilpums parasti ir robežās no 50 līdz 2000 litru. To materiāls mēdz būt nerūsējošais
tērauds, emaljēts oglekļa tērauds vai stikls.
Reaktoru aprīkojums ļauj veikt rindu operāciju, ko var prasīt sintēze. Pie šāda aprīkojuma pieder: sildīšanas un dzesēšanas apvalks,
pievadi izejvielu padevei un reaktora satura izvadīšanai, maisītājs un maisīšanas recirkulācijas kontūrs, temperatūras un spiediena kontrolierīces,
kondensācijas sistēma zudumu kontrolei ventilācijas ejā, atteces līnija kondensāta atgriešanai, tvaika ežektors vakuumoperācijās, slāpekļa
padeve inertas atmosfēras radīšanai un reaktora izpūšanai, lūka paraugu ņemšanai un cietu katalizatoru, reaģentu un citu cietu vielu iekraušanai
reaktorā. Atkarībā no veicamās sintēzes tipa reaktoru var arī pieslēgt destilācijas kolonnai šķīdinātāju atdalīšanai un reģenerācijai.
Tīrīšanas procesiem izmanto filtrus, centrifūgas, elektrodializatorus, jonu apmaiņas kolonnas un iztvaicētājus.
Filtri
Ar filtrāciju no šķidruma atdala cietas starpproduktu, gala produktu, katalizatoru vai aktīvās ogles daļiņas. Izmanto šādus filtru veidus:
auduma filtrus, plākšņu filtrus, spiediena filtrus, patronu filtrus .
Centrifūgas
Ar centrifūgām no šķidrumiem atdala cietos starpproduktus vai gala produktus. Centrbēdzes spēku rada rotācija, bet pēdējo nodrošina
ārējs spēks. Centrifūgas ir cilindri, kuros atrodas rotējoši grozi. Groza sieniņās ir perforācijas, kas pārklātas ar filtrējošu materiālu- audumu vai
metāla sietu. Grozam rotējot, centrifūgā pa ievadcauruli padod suspensiju. Centrbēdzes spēks sviež suspensiju grozā; šķidrums iziet caur
perforācijām, bet cietās daļiņas jeb nogulsnes sakrājas uz groza sieniņām. Pēc suspensijas centrifūgā var ievadīt mazgāšanas šķidrumu, lai
nogulsnes un filtrējošo materiālu atbrīvotu no suspensijas vides. Pēc centrifūgas izslēgšanas nogulsnes (t.i. starpproduktus vai galīgo nefasēto
produktu) atdala no sāniem ar iemontētu skrāpi vai izgrābj ar liekšķeri.
Ķīmiskās sintēzes process nobeidzas ar starpprodukta vai nefasēta galīgā produkta žāvēšanu. Žāvējot no nogulsnēm, iztvaicējas
šķīdinātāji.
Farmaceitiskajā rūpniecībā lieto vairākus žāvētavu tipus: paplāšu žāvētavas, rotējošas žāvētavas un vakuumžāvētavas.
Gatavo zāļu formu ražošanas biznesa struktūra (Krustpils iela 53)
Tabletes un kapsulas -
ražo Gatavo zāļu formu ražošanas nodaļā (GZFRN) - B kategorijas piesārņojoša darbība.
Savu darbību esošajā teritorijā uzsākuši 1986.gadā.
B tabula
Gatavo zāļu formu ražošanas nodaļas apjomi 2007.-2017. g.
13

Produkts
Tabletes un
kapsulas
Ražošanas
apjoms
2007.gadā,
tonnas
Ražošanas
apjoms
2009.gadā,
tonnas
Ražošanas
apjoms
2011.gadā,
tonnas
Plānotais
ražošanas apjoms
2012.gadā,
tonnas
104 86 139 140
Plānotais
ražošanas apjoms
2017.gadā,
tonnas
390
2007.gadā tika uzsākta ražotnes rekonstrukcija. Ražotnes projektā kopumā tika ieguldīti 9,1 miljons latu, t.sk. 6,4 miljoni latu investēti
būvniecībā, 2,7 miljoni latu - tehnoloģiskajās iekārtās un aprīkojumā. Ražotnes kopējā platība ir 5500m².. Tādejādi radītas jaudas tablešu un
kapsulu ražošanai līdz 2 miljardiem vienību gadā. Projekta izstrādes gaitā veikta vides risku izvērtēšana un veikti maksimālie pasākumi, lai
samazinātu ražotnes ietekmi uz vidi. Jaunajā ražotnē ir uzstādīta moderna automātiskā vadības sistēma, kas kontrolē mikroklimatu telpās,
inženiertehnisko sistēmu darbību, kā arī regulē citus ražošanas procesus un ievērojami ekonomē energoresursus. Putekļu uztveršanai no
iekārtām ražošanas telpām visur paredzēti filtri. Ražošanas procesi tajā ir organizēti atbilstoši Labas ražošanas prakses un ISO kvalitātes
standartu prasībām, kas kopumā garantē saražoto zāļu drošumu un kvalitāti.
Tablešu un kapsulu procesu plūsma ir parādīta 6.pielikumā.
Izejmateriālus saņem noliktavā. Masas sagatavošanas process ietver svēršanu, iekraušanu, samaisīšanu, granulāciju, žāvēšanu un
sijāšanu, kam seko tabletēšana vai kapsulēšana, atsevišķu tablešu veidu apvalkošana. Izejvielu samalšanai izmanto dzirnavas.
Tabletes ražo, sapresējot pulveru maisījumus vai granulātu īpašās iekārtās. Presējot tieši, ingredientus sajauc, un galīgo tableti veido,
neizmainot materiāla fizikālo raksturu. Tablešu ražošanā visplašāk lietotā un vispārīgākā ir mitrās granulēšanas metode.
Apvalkošanu izmanto, lai tabletes aizsargātu no mitruma, skābekļa vai gaismas, maskētu nepatīkamu garšu vai izskatu un piešķirtu
atšķirīgas krāsas, atvieglojot pacientiem zāles atpazīt. Apvalkošanu veic rotējošā katlā. Apvalkojošo materiālu uznes kā šķidrumu. Pēc
apvalkošanas tabletes katlā nožāvē un var pārvietot citā rotējošā katlā pulēšanai. Pulēšana notiek, tabletēm rotējot un beržoties citai pret citu.
Pulēt var arī neapvalkotas tabletes.
Pēc tabletēm parastākā cietā orālo zāļu forma ir kapsula. Kapsulas ražo kapsulu pildīšanas iekārtā. Cietās čaulas želatīna kapsulas
piepilda, ieberot pulverveida materiālu kapsulas garākajā galā jeb korpusā un pēc tam uzmaucot vāciņu.
Pēc tam tabletes un kapsulas iepako un nosūta uzglabāšanai.
Putekļus no filtriem, atsijas no tablešu un kapsulu ražošanas savāc un nodod licenzētai organizācijai iznīcināšanai.
Telpu un iekārtu mazgāšanas notekūdeņus ievada rūpnieciskajā kanalizācijas sistēmā.
Lai novērstu cietu daļiņu izmešanu atmosfērā, noplūdes ventilācijas gaisu laiž caur maisa filtriem.
Sīrupi
Tiek ražoti Sīrupu ražošanas iecirknī (SRI) - B kategorijas piesārņojoša darbība.
Sīrupu ražošana uzsākta 1994.gada decembrī. 1995.gadā saražots 4,5 t sīrupa.
14

Sīrupu ražošanas iecirkņa apjomi 2007.-2017.g.
C tabula
Produkts
Ražošanas
apjoms
2007.gadā,
tonnas
Ražošanas
apjoms
2009.gadā,
tonnas
Ražošanas
apjoms
2011.gadā,
tonnas
Plānotais
ražošanas apjoms
2012.gadā,
tonnas
Plānotais
ražošanas apjoms
2017.gadā,
tonnas
Sīrupi 15 11 15 15 30
Ražošanas apjomu pieaugumu panāks, noslogojot ražošanas jaudas.
Sīrupu procesu plūsma ir parādīta 7. pielikumā.
Process sākas ar izejmateriālu saņemšanu no noliktavas. Aktīvās vielas, palīgvielas un attīrīto ūdeni padod šķīdumu pagatavošanai.
Šķīdumu pagatavo nerūsējošā tērauda traukos (V=500 l), pēc tam to filtrē un iepilda stikla vai plastmasas pudelēs Tad pudeles piepilda ar
pagatavoto šķīdumu un noslēdz. Pēc iepakošanas noslēgtās pudeles nodod glabāšanā. Pieplūdes gaisu attīra ar augstas efektivitātes daļiņu
filtriem.
Ziedes un gēli tiks (tiek) ražoti Ziežu ražošanas iecirknī (ZRI).
Ziedes (gēli).
Plānotais ražošanas apjoms
Plānotais ražošanas
Produkts
2012.gadā, tonnas
apjoms 2017.gadā, tonnas
Ziedes (gēli) 3 215
D tabula
Ziežu un gēlu ražošanas tehnoloģiskā shēma ir parādīta 8. pielikumā.
Injekciju un infūziju šķīdumu ražošana
AS “Grindeks” ražo arī injekciju šķīdumus. Ražošana izvietota citās valstīs, izmantojot kontraktražošanas pakalpojuma principu.
Noliktavu saimniecība (Krustpils iela 53)
Ražošanai nepieciešamās izejvielu noliktavas izvietotas ražotņu ēkās vai noliktavās pie attiecīgajām ražotnēm. Šķīdinātāji, kas tiek
lietoti aktīvo vielu ražošanā, tiek uzglabāti speciālā noliktavā, kā arī tvertnēs.
Gatavās produkcijas noliktava (Krustpils iela 71 A)
15

Iepakotie un izplatīšanai paredzētie farmaceitiskie produkti tiek transportēti no ražotnēm uz gatavās produkcijas noliktavu Krustpils ielā
71A, no kurienes farmaceitiskie produkti tiek tālāk nosūtīti uz lieltirgotavām izplatīšanai.
Palīgražošanas un enerģētiskās iekārtas
Enerģētisko iekārtu, kas saistītas ar siltuma, ūdens un citu enerģētisko resursu apgādi, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība, to
attīstība un ietekme uz vidi atspoguļota C un D sadaļās.
Katlu māja (Rencēnu ielā 3 B) ražo visu ražošanai un sadzīves vajadzībām nepieciešamo siltuma enerģiju- rūpniecisko tvaiku ar
spiedienu līdz 6 bar un karsto apkures ūdeni. . Ir uzstādīti tvaika katls DKVR 6,5/13 ar jaudu 5MW un ūdenssildāmais katls VIESMANN
Vitomax 200 ar jaudu 5,2 MW.
Uz Krustpils ielu 53 siltuma nesējs – tvaiks tiek nogādāti pa cauruļvadiem (gar Rencēnu ielu). Rūpnieciskā tvaika apgādes sistēmā nav
kondensāta savākšanas līnijas.
Krustpils ielas 53 teritorijā ir uzstādīta un darbojas centralizēta saspiestā gaisa apgādes sistēma, kas sastāv no 2 komercsabiedrības
“Atlass copco” skrūvestipa bezeļļas kompresoriem ar jaudu 35 m 3 /h, diviem 6300 l un 8000 l resīvera un sadales sistēmas. Darba spiediens
saspiestā gaisa sistēmā ir 6-8 bar. Kompresori atrodas atsevišķā ēkā (K-15).
Aukstumiekārtas:
Divpakāpju kompresori MYCOM tips:N42WB (divas vienības), amonjaks ar jaudu 144 KW katra
Vienas pakāpes kompresors MYCOM tips:N4WB (viena vienība), amonjaks
Divpakāpju kompresori MYCOM tips HS 7530-200 (divas vienības) amonjaks ar jaudu 401 KW katra. Praktiski strādā šie kompresori.
Rūpnieciskā aukstuma iekārta Q= 144KW, etilēnglikols 45% .
Stacionārie vakuumsūkņi- 2 gab., jauda 20,5 kW katrs.
Telpu dzesēšanas sistēma, kura sastāv no telpu aukstuma iekārtas un 33 gab. telpu dzesētājiem, etilēnglikols 30% (korpuss K-18).
Telpu dzesēšanas sistēma, kura sastāv no dzesinātāja un 2 gab. kompresoriem „YORK”, freons 407 (korpuss K-18).
Kompleksa pieplūdes, nosūces ventilācija, kas sastāv no dzesinātāja, kompresora “PERFORMER”, freons 407C, pieplūdes dzesinātāja,
kompresora „CARRIER” , freons MO29 un saldēšanas iekārtas kompresora “COPELAND”, freons 407C (korpuss K-18).
Kondicionieri “YORK” 2 gab., “ELECTRA”, “EXTREMATE”, freons 407C, “YORK”, “OMIDEA”2 gab., freons 410A, “TADIRAN” 2 gab.,
freons MO29 (korpuss K-18).
Ventilācijas mašīna York, kura sastāv no 4 komplektiem , freons MO29 (korpuss K-2).
Kondicioniers “York”, freons MO29 (korpuss K-2).
Dzesinātājs “RTEL”, freons 407C (korpuss K-2).
Kondicionieri “YORK”, freons 407C, “AIRVELL”, freons 410A, “AIRVELL” 2 gab., freons 410H, “TADIRAN” 2 gab., freons 407C ,
“TADIRAN” , freons MO29 , McQudy 2 gab., freons MO29 (korpuss K-2).
Dzesinātājs “Performer”, kura sastāv no 4 kompresoriem , freons 407C (korpuss K-1).
16

Kompleksa PZFRN sistēma KPN 1/2 , kura sastāv no 2 gab. kompresoriem “AIREDALE”, freons 407 un kompresora “ AIREDALE”, freons
134 (korpuss K-9).
Kompleksa GZFRN sistēma KPN 3 , kura sastāv no 4 gab. kompresoriem “YORK” un 2 gab. kompresoriem “COPELAND”, freons MO29
(korpuss K-9).
Kompleksa GZFRN sistēma KPN 4 , kura sastāv no 4 gab. kompresoriem “YORK”, freons 407C (korpuss K-9).
Kompleksa GZFRN saldēšanas iekārta, kura sastāv no kompresora “COPELAND”, freons 134 (korpuss K-9).
Ventilācijas sistēma RC Group EASY. AT. 510.Z.6V3 D, freons 407C (korpuss K-9).
Gaisa dzesēšanas iekārta “COPPELAND”, freons 407 (Gatavās produkcijas noliktava (GPN), Krustpils iela 71A).
Gaisa dzesēšanas iekārta “BITZER” 4 gab., freons 407 (Gatavās produkcijas noliktava (GPN), Krustpils iela 71A).
Gaisa kondicionēšanas iekārta “CHULAN” 3 gab. freons 22 (Gatavās produkcijas noliktava (GPN), Krustpils iela 71A).
Kondicionieri “TADIRAN” 6 gab. , freons MO29 (korpuss B-6, Krustpils iela 71A).
Logu kondicionieri “Bakы” 2 gab., freons 22 (korpuss B-6, Krustpils iela 71A).
Aukstuma iekārta “Huber” 3 gab. ,freons 507 (korpuss K-3).
Kondicionieri “Wesper”, freons 407, YORK S” 2 gab., freons 407C, “YORK” 3 gab., freons 407C, “Alpic air” 2 gab., freons 407C, Jonson
controls” 2gab.freons 407C, “Blue Star”, freons 22, “Exteremante”, freons 410A (korpuss K-3).
Leofīlā žāvētava Tg50.5/T, freons 22 ((korpuss K-3).
Dzesinātājs Etsscheid”, freons 22 (korpuss K-3).
Sakarā ar zāļu Labas ražošanas prakses ieteikumiem (ja strādā ar antibiotikām,. augsti toksiskām, kancerogēnām, mutagēnām vielām,
hormoniem u.tml. - šī prasība ir obligāta) tiek lietotas katrai telpai un pat iekārtas mezglam individuālas izplūdes ventilācijas sistēmas, lai
novērstu kaut niecīgāko produktu kroskontaminācijas iespēju. Pakāpeniski vecākās ventilācijas iekārtas tiek nomainītas pret modernām, mazāku
enerģijas patēriņu.
Visās ražotnēs attīrītā ūdens iegūšanas iekārtas, kas no dzeramā ūdens destilācijas vai reversās osmozes ceļā iegūst attīrītu ūdeni, kā to
pieprasa farmaceitiskā likumdošana konkrētajai stadijai.
9.2. tīrākas ražošanas pasākumi, labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (A kategorijas iekārtām) un atkritumu samazināšana (norāda, kā tiek nodrošināta
izejmateriālu, ķīmisko vielu vai maisījumu, ūdens un enerģijas patēriņa samazināšana, bīstamo ķīmisko vielu aizstāšana, otrreizējo izejmateriālu izmantošana
vai pārstrāde);
Uzņēmumā tiek izmantoti labākie smalkās organiskās sintēzē un farmaceitisko produktu ieguvē lietojamie tehniskie paņēmieni: jau
tehnoloģijas izstrādē laboratorijā tiek izvērtēti vides aspekti, noteikts atsāļņu sastāvs un reģenerācijas iespējas, izvēlēti mazāk bīstami
šķīdinātāji un process. Mērogošanas iecirknī notiek procesu, tai skaitā, reģenerāciju optimizācija, izvēlētas mūsdienīgas iekārtas. Uzlabojumi
notiek arī rūpnieciskajā ražošanā.
Visplašāk lietotie labākie tehniskie paņēmieni:
• organiskie šķīdinātāji - izopropanols, metanols, acetons, metilēnhlorīds u.c. tiek reģenerēti, samazinot patēriņu un izmešus. Rezultātā
70-90% no kopējās šķīdinātāju masas tiek atgriezti atpakaļ sintēzes procesā;
17

• ūdens un šķīdinātāji tiek atkārtoti izmantoti citā stadijā vai iekārtu mazgāšanā, ja to piesārņojums ir neliels. Tādējādi pat šķīdinātāji,
kas tieši nav izmantojami ražošanas procesā tiek atkārtoti izmantoti palīgprocesos;
• tiek izmantotas slēgtas iekārtas un ķīmisko vielu transportēšana pa cauruļvadiem, rezultātā tiek samazināti vielu zudumi procesā un
emisija apkārtējā vidē;
• lai novērstu putekļu nokļūšanu atmosfērā, žāvētavās tiek izmantoti augsti efektīvi filtri ar attīrīšanas pakāpi 99% un augstāku;
• tiek izmantotas efektīgas dzesēšanas sistēmas, lai novērstu gaistošo organisko savienojumu nokļūšanu atmosfērā;
• tablešu pārklāšanā tiek izmantotas jaunas krāsvielas, kas dod iespēju organiskos šķīdinātājus aizvietot ar ūdeni;
• ražotnēs hloroforms tiek aizstāts ar metanolu, tret-butilmetilēteri un citiem mazāk kaitīgiem šķīdinātājiem, bet hloroformu lieto tikai
eksperimentāliem laboratorijas darbiem, patēriņš 2011. gadā 112 kg.;
• tiek veikti uzlabojumi, kas palielina iznākumus sintēzē, tādejādi samazinās atkritumu daudzums un ražošanas izmaksas, tā katru gadu
veicam 3-5 uzlabojumus ražošanā esošiem produktiem;
• esošās iekārtas tiek aizstātas ar jaunām, kas nodrošina, piemēram, mildronāta ražotnē 2 reizes mazāku enerģijas patēriņu;
• Aktīvo farmaceitisko vielu izstrādes laboratorijā tiek veikti pētījumi, lai aizstātu bīstamos šķīdinātājus ar mazāk kaitīgiem, vai
samazinātu to patēriņu.
Turpinām iepriekšējo gadu procesu (praksi), kad iepērkam jau gatavos starpproduktus no ražotājiem ārpus Eiropas Savienības, ar nolūku
samazināt emisijas apjomu un arī izmantot mūsu kvalificēto darbaspēku jauno projektu īstenošanai. Nepārtraukti modernizējot izstrādes
laboratoriju, tiek panākts fakts, ka tagad izstrādātās tehnoloģijas ir modernākas un videi draudzīgākas.
Lai izvērtētu vides aspektus, tehnoloģijas un iekārtas, izmanto Vides pārraudzības valsts biroja mājas lapā publicētos Labāko pieejamo
tehnoloģiju (LPT) un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPPT) nozaru aprakstus. Pamatdokuments ir „Organic fine chemicals” un tā
kopsavilkums „Smalkās organiskās sintēzes produktu ražošana”.
Ražošanā tiek lietoti šādi LPTP:
1. Tehnoloģisko līniju dizains (5.1.2.1.).
a. Visās ražotnēs tiek izmantotas slēgtas iekārtas;
b. Tiek nodrošināta efektīva pieplūdes un nosūces ventilācija;
c. Šķidrie GOS Mildronāta ražotnē tiek glabātas zem slāpekļa spilvena;
d. Reaktori, kuros notiek reakcijas viršanas temperatūrā, ir apgādāti ar atteces dzesinātājiem;
e. Izlietotie šķīdinātāji, pēc papildus destilācijas, tiek lietoti atkārtoti;
2. Augsnes aizsardzība (5.1.2.2.).
a. Ķīmisko izejvielu glabāšana un fasēšana notiek telpās, kas aprīkotas šim nolūkam ar rūpniecisko kanalizāciju,
uztvērējiem un ventilāciju;
b. Ražošanas atkritumi tiek glabāti tiem paredzētās, slēgtās telpās;
c. Tiek veikta iekārtu regulāra profilaktiskā apkope, kas ietver arī vārstu un blīvslēgu pārbaudes;
d. Visas ražošanas telpas apgādātas ar ķīmisko vielu absorbentiem, lai varētu maksimāli savākt izlijušās vai izbirušās vielas
3. Inertizācija (5.1.2.4.3.).
a. Notiek regulāras iekārtu hermētiskuma pārbaudes, ražošanā izmanto triecieninertizāciju.
18

4. Šķīdinātāju ieliešana aparātos (5.1.2.4.5.)
a. Šķīdinātāji tiek ielieti pa cauruli, kuras gals atrodas tuvu trauka sienai, lai novērstu šļakatas un statiskās elektrības
veidošanos.
5. GOS emisiju samazināšana (5.1.2.3.).
a. Visas ķīmiskās reakcijas notiek slēgtos reaktoros;
b. Produkta žāvēšana tiek veikta slēgta tipa iekārtās;
c. Iekārtu mazgāšana ar šķīdinātājiem tiek realizēta noslēgtās sistēmās, netīrais šķīdinātājs tiek pārdestilēts un lietots
atkārtoti;
d. Pirms maģistrālajiem vakuumsūkņiem uzstādīti dzesējami (-20 0 C) šķīdinātāju tvaiku uztvērēji.
e. Mērogošanas laboratorijā atgaisošanas līnijas savienotas ar skruberi.
6. Šķīdinātāju atkārtota lietošana (5.2.2.).
a. Lietotie šķīdinātāji tiek savākti, pārdestilēti un pēc izanalizēšanas lietoti atkārtoti.
7. Atkritumu plūsmu apsaimniekošana (5.2.4.).
a. Atsevišķi tiek savākti nereģenerējami šķīdinātāji un nodoti specializētām firmām (SIA „Ekoosta”; AS „BAO”)
iznīcināšanai;
b. Jaunu tehnoloģiju izstrādē tiek izvērtēti atkritumu daudzumi un to utilizācijas metodes, kā arī sniegtas rekomendācijas to
apsaimniekošanā;
c. Zopiklona ražošanā tiek atsevišķi savākti fenolu saturoši notekūdeņi, kas ražošanas procesā rodas kampaņveidīgi;
d. Bāziskie Mildronāta ražošanas notekūdeņi tiek paskābināti pirms to novadīšanas rūpnieciskajā kanalizācijas sistēmā;
e. Regulāri tiek analizēts rūpniecisko notekūdeņu sastāvs, izmantojot automātisko paraugu noņēmēju.
Uzņēmumā pielietotie paņēmieni tiek izvērtēti arī pēc citiem nozaru LPTP aprakstiem, kuros dota informācija par notekūdeņu un
atkritumu gāzes attīrīšanu, monitoringu, dzesēšanas sistēmām; izmantoti arī daudz ikdienā derīgu padomu no LPTP par mēbeļu ražošanu,
metālapstrādi, Īrijas uzņēmumu pieredze, Baltijas vides foruma materiāli.
Augšminētajos un citos aprakstos doti ļoti daudz ieteikumu, tie nepārtraukti tiek pilnveidoti, tādēļ vienmēr būs iespēja ieviest kaut ko
jaunu. Pašreizējā momentā nav būtisku neatbilstību attiecībā uz LPTP emisijām apkārtējā vidē, kā arī atkritumu apsaimniekošanu.
Uzņēmumā ieviesta Integrēta Kvalitātes vadības un Vides pārvaldības sistēma atbilstoši LV EN ISO 9001:2008 un LV EN ISO 14001:2004
standartiem. Vides pārvaldības sistēmas sākotnējais apstiprināšanas datums 2001.gada 29.jūnijs. Pēdējā pārsertifikācija 2009.gada septembrī.
Burea Veritas Certification 2009.gada 12.oktobra sertifikāts Nr. DNKFRC91173B. (9.pielikums).
Kvalitātes vadības sistēmas sertifikācija 2006.gada novembrī Kvalitātes vadības sistēmas sākotnējais apstiprināšanas datums 2006.gada
22.novembris. Pēdējā pārsertifikācija 2009.gada septembrī. Burea Veritas Certification 2009.gada 12.oktobra sertifikāts Nr. DNKFRC91173A.
(10. pielikums).
9.3. vides aizsardzības prasību ieviešana – operators esošām iekārtām sagatavo plānu normatīvajos aktos noteikto vides aizsardzības prasību izpildes
nodrošināšanai un tīrākas ražošanas ieviešanai. A kategorijas iekārtām plānā jāparāda, kā plānots sasniegt labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijās
noteiktos nosacījumus;
19

AS “Grindeks” ir ieviestas un darbojas Kvalitātes vadības un Vides pārvaldības sistēmas. Šīs sistēmas ietvaros katru ceturksni tiek
izvērtēts jebkurš jaunais normatīvais akts, noteikts, kā tajā ietvertās vides un drošības prasības ietekmē uzņēmumu, noteikti atbildīgie, kas
izstrādās vai pārstrādās iekšējo dokumentāciju un jauno prasību ieviešanas termiņi. Attiecīgie darbinieki tiek iepazīstināti ar jaunajām prasībām
un regulāri kontrolēta prasību izpilde.
Vides pārvaldības sistēmā ik gadus tiek arī izvērtēti vides aspekti, noteikti mērķi un uzdevumi uzlabojumiem, izmantojot labāko
tehnisko paņēmienu vadlīnijās noteiktās rekomendācijas.
Augšminēto pasākumu, tāpat kā iekšējos auditos un inspekciju noteiktie plānu termiņi tiek ievadīti Korektīvo un preventīvo pasākumu
datu bāzē, to izpilde tiek kontrolēta.
Rezultātā iekārtas atbilst likumdošanas un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī bīstamās iekārtas tiek reģistrētas un uzturētas
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
9.4. iespējamās avārijas un to seku samazināšana – norāda, kādi ir avārijas situāciju likvidācijas līdzekļi, ugunsdzēsības noteikumi un kā tiek nodrošināta
ugunsdzēsībai paredzētā ūdens glabāšana. Norāda, ja iekārtai nav nepieciešama rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats un objekta
civilās aizsardzības plāns.
Avārijas un to seku samazināšanai tiek sastādīts, saskaņots ar attiecīgajām institūcijām un regulāri aktualizēts Civilās aizsardzības plāns.
Speciāli standartpriekšraksti, kā arī Drošības datu lapas reglamentē preventīvās darbības un rīcību avārijas gadījumā.
Tehnoloģisko procesu dokumentācijā, iekārtu un aparatūras apkalpošanas un tehniskās apkopes dokumentācijā ir sadaļas par
preventīvām darbībām, rīcību negadījumos (priekšavārijas situācijās), kā arī avāriju gadījumos.
Ugunsdzēsības hidranti tiek uzturēti kārtībā, to pierāda arī regulāri VUGD organizētās pārbaudes. Ņemot vērā vielu īpašības, liela loma
ir ogļskābās gāzes un pulvera dzēšamajiem aparātiem, kas tiek noteiktajos termiņos pārbaudīti vai nomainīti pret jauniem. Tehniskā ūdens
apgādes sistēmā, lai palielinātu ugunsdrošību, ir 100 m 3 rezervuārs dzēšanas putu veidošanai, ja uzņēmuma teritorijā izceltos ugunsgrēks.
AS „Grindeks” Rūpniecisko avāriju novēršanas programma izstrādāta, balstoties uz 2005. gada 19. jūlija MK noteikumu Nr.532
„Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” (ar grozījumiem) III sadaļu Rūpniecisko
avāriju novēršanas programmā iekļaujamā informācija.
Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas mērķis apzināt ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem
maisījumiem saistīto uzņēmuma iekšējos un ārējos bīstamības avotus, plānot un veikt pasākumus, lai novērstu vai mazinātu katastrofu (avāriju)
gadījumos izraisīto seku iespējamo kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.
Minētajā programmā dota informācija par ražotni, izvērtēta uzņēmuma un ražotnes organizatoriskā struktūra un darbinieku pienākumi
un atbildība kopējā drošības sistēmas uzraudzībā un līmeņa paaugstināšanā, darbinieku teorētiskajā un praktiskajā apmācībā., noteikti un
izvērtēti ārējie un iekšējie rūpnieciskās avārijas riska faktori un iespējamie nevēlamie notikumi, nelaimes gadījumi un avārijas (katastrofas),
pasākumus un uzlabojumus rūpniecisko avāriju risku samazināšanai un novēršanai.
Programmā kā ārējie avārijas riska faktori minēti: ugunsgrēks, bīstamu ķīmisko vielu/ maisījumu noplūde (AS „Latvijas ķīmija”),
transporta avārijas (dzelzceļš Rīga- Saurieši), sprādziens, avārijas enerģētikas, sakaru un komunālajos uzņēmumos, dabas katastrofas (vētra,
zemestrīce u.c.), radiācijas avārijas, terorisms, sabiedriskās nekārtības.
20

Uzņēmuma iekšējie avārijas riska faktori: ugunsgrēks, bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu noplūde, sprādziens, enerģētikas, sakaru,
komunālās avārijas. Novērtēto avāriju risku indeksi parāda, ka ražotnē ir risks un nepieciešams veikt preventīvos un/vai drošības pasākumus.
AS „Grindeks” Rūpniecisko avāriju novēršanas programma tika izstrādāta 2011. gada aprīlī un aktualizēta 2012. gada augustā.
Programma sastāv no 33 nodaļām un 21 pielikuma, tā saskaņota ar visām valsts uzraudzības institūcijām
C sadaļa
Izejmateriāli un ķīmiskās vielas, enerģija un ūdens
10. Informācija par izejmateriāliem, palīgmateriāliem, ķīmiskajām vielām un maisījumiem, degvielu un kurināmo atbilstoši šā pielikuma 2., 3. un 4.tabulai,
ziņas par uzglabāšanas tvertnēm – atbilstoši šā pielikuma 5.tabulai (iekārtai ar atšķirīgiem ražošanas procesiem informāciju par izejmateriāliem un
palīgmateriāliem sniedz atsevišķi katram ražošanas procesam. Aizpilda tabulas tikai par tiem materiāliem, ķīmiskajām vielām vai to grupām, kas ir būtiskas
ražošanas procesam. Tabulas drīkst piemērot attiecīgajai iekārtai. Izejmateriālus un palīgmateriālus drīkst atbilstoši grupēt. Reģionālā vides pārvalde saskaņā
ar operatora iesniegumu precizē informācijas detalizācijas pakāpi, pirms tiek iesniegts iesnieguma galīgais variants. Bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu
drošības datu lapas uzrāda pēc reģionālās vides pārvaldes pieprasījuma). Ja sadedzināšanas iekārtā veic atkritumu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu,
informāciju sniedz atbilstoši šā pielikuma 6.tabulai.
Farmaceitiskās produkcijas ražošanai lieto dažāda veida izejmateriālus: ķīmiskās vielas, organiskos šķīdinātājus, pildvielas,
palīgmateriālus, iepakojumu u.c.
Ražošanas nodaļas savā starpā atšķiras pēc patērējamiem izejmateriāliem un enerģijas, kā arī saražoto produktu daudzuma. Starp
dažādos ražošanas procesos izlietotiem resursiem un atbilstošo piesārņojumu proporcionalitāte nepastāv.
21

Būtiskāko ķīmisko vielu patēriņš 2010. un 2011.gadā
Ķīmiskā viela Patēriņš, t Produktā, t Atkritumos, t Notekūdeņos,t Gaisā, t
2010.g 2011.g. 2010.g 2011.g. 2010.g 2011.g. 2010.g 2011.g. 2010.g 2011.g.
Izopropanols 175,798 107,093 3,516 2,142 141,571 55,598 24,986 46,785 5,725 2,568
Metilbromīds 59,080 24,100 55,535 21,798 0,600 0,241 0,114 0,865 2,831 1,196
Metilakrilāts 55,752 18,100 53,522 17,286 0,829 0,418 1,249 0,332 0,152 0,064
Etanols 78,566 103,052 70,709 90,809 2,199 2,885 3,638 6,923 2,020 2,435
1,1-Dimetilhidrazīns 30,410 14,900 30,407 14,898 0,0 0,0 0,0 0,0 0,003 0,002
Metilēnhlorīds 36,565 63,147 21,939 37,888 1,479 18,440 12,023 5,188 1,124 1,631
Acetons 42,653 199,463 36,255 104,205 2,133 94,205 3,994 0,436 0,271 0,617
Tret- butilmetilēteris 7,160 10,304 6,516 9,377 0,573 0,824 0,071 0,103 0,0 0,0
Etilacetāts 7,404 11,022 6,664 9,920 0,474 0,705 0,256 0,379 0,010 0,018
Etiķskābes anhidrīds 3,527 5,241 3,315 4,926 0,0 0,0 0,212 0,315 0,0 0,0
Heksametildisilizāns 1,642 3,149 1,543 2,959 0,082 0,157 0,017 0,033 0,0 0,0
Etiķskābe 3,150 20,411 0,252 19,390 0,378 0,040 2,520 0,981 0,0 0,0
Dioksāns 3,043 5,976 2,130 4,183 0,243 1,315 0,670 0,478 0,0 0,0
Piridīns 3,570 1,600 2,678 1,200 0,179 0,120 0,713 0,280 0,0 0,0
Acetonitrils 1,030 0,968 0,0 0,0 0,618 0,581 0,412 0,387 0,0 0,0
2,3- Dihidrofurāns 0,750 1,350 0,525 0,945 0,075 0,135 0,150 0,270 0,0 0,0
Amonjaks 1,450 1,500 0,036 0,038 0,0 0,0 1,414 1,462 0,0 0,0
Metanols 2,870 16,676 0,0 0,083 2,698 16,009 0,172 0,584 0,0 0,0
Hlorūdeņradis 0,700 1,250 0,483 0,863 0,0 0,0 0,217 0,387 0,0 0,0
Tionilhlorīds 0,066 1,372 0,012 0,247 0,036 0,400 0,018 0,725 0,0 0,0
Metiletilketons 26,527 32,502 0,530 0,650 23,344 21,200 2,529 10,632 0,124 0,020
Uzņēmumā lietotā iepakojuma raksturojums:
Stikls
Pudeles, flakoni.
22

Polimēri
Maisi, ietinamās plēves, pudeles, trauciņi, paletes (iekšējām vajadzībām), spaiņi, mucas, blisteri.
Dabīgo šķiedru materiāli:
Kartons un papīrs
Kastes, kārbas, starplikas; paciņa, etiķetes, instrukcijas.
Koks
paliktņi, kastes.
Kompozītmateriālu (laminātu) iepakojums
Pakas, maisi, etiķetes
Metāls
Mucas, stīpošanas lentas, kārbas (t.sk. bundžas), alumīnija folija, tūbiņas.
Ražošanā plānotais (2017.g.) iepakojumu daudzums 1333 tonnas, tai skaitā:
• stikls 15 tonnas,
• polimēri 395 tonnas,
• papīrs, kartons 597 tonnas,
• metāls 92 tonnas,
• koks 234 tonnas.
Informācija par izejmateriāliem, palīgmateriāliem, ķīmiskām vielām un produktiem, degvielu un kurināmo, kas tiek izmantots
uzņēmumā, dota tabulās. Tabulas sniegtas ražošanas apjomam, kuru paredzēts sasniegt 2017.gada beigās. Bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu
patēriņš 3. tabulā dots produktiem, kas pārsniedz ražošanas apjomu 1 t gadā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1907/2006 2006. gada 18. decembris, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu,
licencēšanu un ierobežošanu (REACH), kā zināms, Eiropas Savienībā stājās 2007. gada 1. jūnijā. Regula attiecas uz visiem atsevišķu vielu, to
maisījumu un tās saturošu produktu ražotājiem, importētajiem un lietotājiem. Uzņēmums savā darbībā ar ķīmiskajiem vielām un maisījumiem
saskaņā ar REACH regulu, nepieciešamās reģistrācijas, vērtēšanas un licencēšanas un ierobežošanas prasības izpilda..
Uzņēmums no ķīmisko vielu un maisījumu piegādātājiem pieprasa un arī saņem drošības datu lapas, kā arī pamatā nodrošina ķīmisko vielu un aktīvo
farmaceitisko vielu drošības datu lapu sagatavošanu atbilstoši REACH regulas 31. panta un 2. pielikuma un CLP regulas 57. panta prasībām. Uzņēmuma
ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu drošības datu lapu reģistrā atrodas aptuveni 700 datu lapas.
Ķīmisko vielu un saražoto aktīvo farmaceitisko vielu iepakojumu marķējums (etiķetes) atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK)
Nr.1272/2008 2008. gada 16. decembris par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (CLP regula) un ar ko groza un atceļ Direktīvas
67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006.
Uzņēmums, neskatoties uz veiktajiem pasākumiem ( ražošanas procesā neizmanto hloroformu, gatavo starpproduktu iepirkšana, izvēlēti ražošanas
tehnoloģijās iespējami mazāk bīstamu šķīdinātāju lietošana, trauku mazgāšanai vairs nelieto kālija dihromāta sērskābes šķīdumu u.c.), tomēr lieto dažas
23

ķīmiskas vielas ar vielu iedarbības raksturojumiem R45- var izraisīt vēzi, R46-var radīt pārmantojamus ģenētiskus defektus, R-60-var kaitēt
reproduktīvajām spējām, R-61-var kaitēt reproduktīvajām spējām, R-61-var kaitēt augļa attīstībai.
Iesnieguma 3. tabulā ir 4 vielas, kuras atbilst minētajiem vielu iedarbības raksturojumiem, t.i.,
• 1,1- Dimetilhidrazīns CAS Nr. 57-14-7.
Viela tiek lietota ārstnieciskās vielas mildronāta starpprodukta sintēzei, pārvēršot 1,1-dimetilhidrazīnu citā - mazkaitīgā savienojumā.
Iespējamais patēriņš 2017. gadā 160 t, 2011. gadā -14, 9 t, 2012. gadā nav lietots, jo starpprodukts, kur tiek izmantota minētā ķīmiskā viela, tiek iepirkts.
Uzņēmums iespēju robežās iepērk mildronāta starpproduktu, taču iepirkšanas iespēja ir atkarīga no šī stratēģiskā starpprodukta kvalitātes (zāļu ražošanā
kategoriski aizliegts lietot izejvielas, kuru kvalitāte neatbilst piereģistrētajai), politiskās situācijas trešās pasaules lielvalstīs (1,1-dimetilhidrazīns tiek lietots
kā raķešu degviela) un citiem no mums neatkarīgiem faktoriem. Tādēļ AS „Grindeks” paredz iespēju un saglabā iekārtu starpprodukta ražošanai uz vietas,
izmantojot 1,1- dimetilhidrazīnu.
Taču pat, ja nākas iepirkt šo izejvielu, tā nevar kaitēt apkārtējai videi, jo reakcijas rezultātā pārvēršas mazkaitīgā savienojumā
• Kālija dihromāts CAS Nr. 7778-50-9.
Atsevišķām reakcijām vienīgais oksidēšanas aģents ir kālija dihromāts, to izmanto arī analītiskajiem mērķiem.
Iespējamais patēriņš 10 kg, praktiski nav lietots pēdējos 2 gadus. Taču nelielu daudzumu nākas turēt kā rezervi. Ja parādītos nepieciešamība to izmantot, visi
atkritumu un notekūdeņu daudzumi būtu nelieli un, attiecīgi nomarķēti, tiktu atdoti atkritumu utilizēšanas līgumorganizācijā AS „BAO”
• Dimetilformamīds CAS Nr. 68-12-2.
Plaši lietots šķīdinātājs ķīmiskajā sintēzē. Taču AS „Grindeks ‘ lieto tikai tur, kur nav iespējams izmantot citus aizvietotājus. Kā likums, uzņēmumā tiek
lietoti labākie smalkās organiskās sintēzes labākie pieejamie tehniskie paņēmieni - maksimāli noslēgtas sistēmas, reģenerācija, koncentrēto šķīdumu dalīta
vākšana un utilizēšana.
Iespējamais patēriņš 15, 1 t, 2011. gadā 8,3 t.
• Ftorafūrs Nr.17902-23-7
Aktīvā viela pretvēža zālēs. Līdz ar to nepieciešamie daudzumi ir atkarīgi no saslimstības rādītājiem ar rektālo vēža formu. Kā vairums citostatisko līdzekļu,
arī Ftorafūrs ir citotoksisks. Tāpēc gan Ftorafūra aktīvās vielas, gan gatavo zāļu ražošana ir izvietota ražotnēs ar paaugstinātu drošību gan attiecībā uz
darbiniekiem, gan vidi (slēgtas iekārtas, kolektīvie aizsardzības un speciāli individuālās aizsardzības līdzekļi, un citi labāko pieejamo tehnisko paņēmienu
lietošana, regulāri mērījumi un darba vides risku vērtēšana.
Iespējamais patēriņš 2,0 t, 2011. gadā 1,2 t.
Aktīvo farmaceitisko vielu un zāļu ražošanas likumdošanas specifika praktiski nepieļauj sintēzei lietojamo vielu aizvietošanu. Daļēji tā iespējama tikai
tehnoloģiju izstrādes laikā. Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, ko lieto procesu un aparatūras noformējuma izstrādē, aprakstīti citās šī iesnieguma
sadaļās.
Četras augšminētās vielas lieto tehnoloģijās, kas reģistrēta daudzās valstis, šo tehnoloģiju izstrādē pārbaudīti alternatīvi varianti, kas nedeva
vajadzīgo rezultātu. Tāpēc augšminēto vielu nomaiņa vai īpatnējā patēriņa samazināšana netiek plānota. Savukārt jaunizstrādamajās zāļu tehnoloģijās, kā
likums, augšminētās vielas tiks izmantotas tikai galējā gadījumā, ja tās nebūs iespējams aizvietot ar cilvēkiem mazāk bīstamām vielām.
24

Nr.p.k.
vai kods
Ķīmiskās vielas, maisījumi un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kā izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami
2.tabula
Ķīmiskā viela vai maisījums (vai to
grupas)
Ķīmiskās vielas vai
maisījuma veids (1)
Izmantošanas veids
Uzglabātais daudzums (tonnas),
uzglabāšanas veids (2)
Izmantotais daudzums
gadā (tonnas)
1. Nātrija sulfāts neorganiskās vielas sintēze 0,5 5,0
2. Nātrija hlorīds neorganiskās vielas sintēze 0,2 1,0
3. Sveķi AB-17-8 neorganiskās vielas sintēze 0,1 0,1
4. Sveķi EDE-10-P neorganiskās vielas sintēze 0,1 0,1
5. Foamtrol AF4039 (Modificētie un
specifiskie spirti)
6. Avicels PH-101 (mikrokristāliskā
celuloze)
organiskās vielas ražošana 0,2/mucas 1,3
organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 4,9
7. Kapsulas (cietas želatīna) organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 6,4
8. Laktoze (piena cukurs) organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 28,8
9. Perfektamils (modificēta kartupeļu
ciete)
organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 17,9
10. Perlitols (mannīts) organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 6,2
11. Pūdercukurs organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 33,6
12. Sorbitols organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 0,25
13. Glikoze organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 1,7
14. Kalcija karbonāts neorganiska viela ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 2,5
15. Kalcija hiidrogenfosfāts neorganiska viela ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 28,8
16. Magnija karbonāts neorganiska viela ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 0,2
17. Titāna dioksīds neorganiska viela ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 0,050
18. Apelsīnu smaržviela organiska viela ražošana 1 l metāla pudele K-2 311. telpa 0,008
19. Citronskābe organiska viela ražošana 1 kg poliet. maiss K-2 311. telpa 0,00033
20. Citronu esence organiska viela ražošana 2 l poliet.kanna K-2 311. telpa 0,004
25

21. Bromheksīna hidrohlorīds organiska viela ražošana 5 kg poliet. maiss K-2 311. telpa 0,015
22. Fenheļa eļļa augu eļļa ražošana 0,1 l stikla pudele K-2 311. telpa 0,0009
23. Glicerīns organiska viela ražošana 250 kg metāla muca K-2 311. telpa 1,5
24. Hlorfeniramīna maleināts organiska viela ražošana 1 kg poliet. maiss K-2 311. telpa 0,005
25. Krāsa Allura Red (E 129) krāsviela ražošana 1 kg metāla bundža K-2 311. telpa 0,00003
26. Krāsa Sunset Yellow (E 110) krāsviela ražošana 1 kg metāla bundža K-2 311.telpa 0,0002
27. Krāsa Tartrazīns (E 102) krāsviela ražošana 0,5 kg plastmasas bundža K-2 311.telpa 0,000044
28. Levomentols organiska viela ražošana 0,1 kg plastmasas bundža K-2 311. telpa 0,002
29. Metil-4-hidroksibenzoāts organiska viela ražošana 25 kg poliet.maiss kartona kastē K-2
311. telpa
30. Nātrija saharīns organiska viela ražošana 1 kg plastmasas pudelē K-2 311. telpa 0,0176
31. Piparmētru eļļa augu eļļa ražošana 1 l stikla pudele K-2 311. telpa 0,0009
32. 1,2-Pronandiols organiska viela ražošana 25 l metāla muca K-2 311. telpa 0,017
33. Propil-4-hidroksibenzoāts organiska viela ražošana 5 kg plastmasas pudele K-2 311. telpa 0,002
34. Sorbīts stab.70% šķīdums organiska viela ražošana 270 kg metāla mucas (max 3,26 t) K-2
311. telpa
35. 1,1,2,2- tetrafluoretāns (freons 134) organiska viela ražošana,
saimnieciskā darbība
36. Freons 507 (pentafluoretāns
(freons125);1,1,trifluoretāns (freons
143A)1; 1,1,1,2- tetrafluoretāns
(freons 134A)
organiska viela
ražošana,
saimnieciskā darbība
0,037
18,9
- 0,014
- 0,017
Piezīmes.
(1) Izejmateriālu vai palīgmateriālu veidi: metāls, koks, plastmasa, māls, smilts, naftas produkti, organiskās vielas, neorganiskās vielas, augļi, dārzeņi,
dzīvnieki, krāsas, kurās gaistošie organiskie savienojumi (turpmāk – GOS) ir mazāk nekā 5 %, mazgāšanas līdzekļi, filtru materiāli.
2) Uzglabāšana: mucās, tvertnēs, zem zemes, ārpus telpām, iekštelpās un citās vietās. Maksimālais un vidējais daudzums, kas tiek uzglabāts. Sniegt atsauces
uz karti.
26

Bīstamās ķīmiskās vielas un maisījumi, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos
Nr.
p.k.
vai
kods
Ķīmiskā viela vai
maisījums (1) (vai to
grupas)
Ķīmiskās
vielas vai
maisījuma
veids (2)
1.-F 5- Fluoruracils Org.
savienojumi
2.-F Acetons Org.
savienojumi
3.-F Etilspirts Org.
savienojumi
4.-F Heksametildisilizāns Org.
savienojumi
5.-F Hlorūdeņradis Neorg.
savienojumi
6.-F Kalcija oksīds Neorg.
savienojumi
7.-F 2,3-Dihidrofurāns Org.
savienojumi
8.-F Metilēnhlorīds Org.
savienojumi
9.-F Nātrija hidroksīds Neorg.
savienojumi
10.-F Ogle Neorg.
savienojumi
Izmantošana
s veids
EK
numurs
CAS numurs
(3)
Bīstamības
klase (4)
Bīstamības
apzīmējums
ar burtu
Riska
iedarbības
raksturojums
(R-frāze) (4)
Drošības
prasību
apzīmējums
(S-frāze) (4)
sintēze 200-085-6 51-21-8 Toksiska T 25-62-68-63 20-36/37-45-
60
sintēze 200-622-2 67-64-1 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
sintēze 213-668-5 999-97-3 Viegli
uzliesmojoša,
kodīga
sintēze 231-595-7 7647-01-0 Toksiska,
kairinoša
Uzglabātais
daudzums
(tonnas),
uzglabāšanas
veids (5)
3.tabula
Izmantotais
daudzums
(tonnas/gadā)
0,7 / maisos 4,4
F Xi 11-36-66-67 9-16-26 0,1 / mucās 0,7
F 11 7-16 20 tvertne/
ārpus telpām
F C 11-20/21/22-
34-52/53
16-
36/37/39-45
T C 23-35 9-26-36/37/39-
45
36,6
0,8 / mucās 6,9
0,8 / balonos 1,4
šķ.žāvēšana 215-138-9 1305-78-8 Kodīga C 34 25-36/37/39-45 0,05 / maisos 0,25
214-747-7 214-747-7 1191-99-7 Viegli
uzliesmojoša
Xn F 11-19-22-36 16-18-26-39 0,8 / mucās /
nojumē
sintēze 200-838-9 75-09-2 Kaitīga Xn 40 23-24/25-36/37 11,0 mucās /
nojumē
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 26-37/39-45 1,20 /maisos /
nojumē
sintēze 231-153-3 7440-44-0 Viegli
uzliesmojoša
F 11 16 0,250/ maisos 0,3
3,5
5,8
2,2
27

11.-F Trimetilhlorsilāns Org.
savienojumi
12.-F Ūdeņraža peroksīds Neorg.
savienojumi
13.-
M
1,1- Dimetilhidrazīns Org.
savienojumi
14.-M Kālija permanganāts
15.-M Metilakrilāts
16.-M Metilbromīds
17.-M Izopropilspirts
18.-M Orto- fosforskābe
19.-M Nātrija hidroksīds
20.-M Ūdeņraža peroksīds
21.-M Sērskābe
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
sintēze 200-900-5 75-77-4 Viegli
uzliesmojoša,
kodīga
sintēze 231-765-0 7722-84-1 Stipri
oksidējoša,
kodīga
sintēze 200-316-0 57-14-7 Viegli
uzliesmojoša,
toksiska, videi
bīstama
sintēze 231-760-3 7722-64-7 Kaitīga, videi
bīstama, stipri
oksidējoša
sintēze 202-500-6 96-33-3 Viegli
uzliesmojoša,
kaitīga
sintēze 200-813-2 74-83-9 Toksiska, videi
bīstama
sintēze 200-661-7 67-63-0 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
F C 11-14-21-34 16-26-
36/37/39-45
O C 5-8-20/22-35 17-26-28-
36/37/39-45
F T N 45-11-23/25-
34-51/53
0,15 / mucā 0,11
0,1
/kannās/K4
53-45-61 27,0 tvertnes/
ārpus telpām
Xn N O 8-22-50/53 60-61 0,001/
pudelēs/ K4
F Xn 11-20/21/22-
36/37/38-43
T N 23/25-
36/37/38-
48/20-50-59-
68
9-25-26-33-
36/37-43
15-27-36/39-
38-45-59-61
27,0/
tvertnes/
ārpus telpām
20,0/
balonos/
nojumē
F Xi 11-36-67 7-16-24/25-26 10,0 /
konteineros
sintēze 231-633-2 7664-38-2 Kodīga C 34 26-45 0, 1
/pudelēs/K4
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 26-37/39-45 1,2
/maisos/noju
mē
sintēze 231-765-0 7722-84-1 Stipri
oksidējoša,
kaitīga
O C 5-8-20/22-35 17-26-28-
36/37/39-45
0,2
/kannās/K4
sintēze 231-639-5 7664-93-9 Kodīga C 35 26-30-45 1,5
/pudelēs/K4
0,15
160,0
0,15
230,0
180,0
330,0
1,05
183,0
0,7
21,00
28

22.-M Etilspirts
23.-M Sālsskābe
24.-M Ogle marka A
25-M 3- (2,2,2-
Trimetilhidrazīnij)
metilpropionāta
bromīds
26.-O 1,4 -Dioksāns
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
27.- O Acetonitrils Org.
savienojumi
28.- O Amonija hlorīds Neorg.
savienojumi
29.- O Amonjaks Neorg.
savienojumi
30.- O Terc-Butilmetilēteris Org.
savienojumi
31.- O Acetons Org.
savienojumi
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
F 11 7-16 20,0 tvertne/
ārpus telpām
sintēze 231-595-7 7647-01-0 Kodīga C 34-37 26-45 1,5
/kannās/K4
sintēze 231-153-3 7440-44-0 Viegli
uzliesmojoša
sintēze Datu nav 106966-
25-0
sintēze 204-661-8 123-91-1 Viegli
uzliesmojoša
kaitīga
sintēze 200-835-2 75-05-8 Viegli
uzliesmojoša
kaitīga
sintēze 235-186-4 12125-02-
9
sintēze
231-635-3 7664-41-7 Toksiska, videi
bīstama
sintēze 216-653-1 1634-04-4 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
sintēze 200-622-2 67-64-1 Viegli
uzliesmojoša
kairinoša
29
210,0
F 11 16 0,250/ maisos 51,00
Kaitīga Xn 22-52/53 22-36/37/39-
60-61
F Xn 11-19-36/37-
40-66
F Xn 11-20/21/22-
36
9,3
12/bunduļos 300,0
9-16-36/37-46 1,6 t / 200 l
mucāsnoliktavā
0,01t /10l
stikla pudelē
– cehā.
16-36/37 1,0 t / 200 l
mucās -
noliktavā
0,04 t / 20 l
stikla pudelēs
– cehā
Kaitīga Xn 22-36 (2-)22 0,05 t / 25 kg
maisos –
noliktavā;
0,025 t – cehā
T; N C 10-23-34-50 9-16-26-
36/37/39-45-61
F Xi 11-36/37/38 9-16-26-29-33-
36
0,5 t /
cisternā
7,0
konteineros
F Xi 11-36-66-67 9-16-26 1,0 t / 200 l
mucās vai
1m³
0,091
12,18
0,018
1,515
7,710
0,351

32.- O Bromūdeņradis
etiķskābē
Neorg.
Savienojumi
Org.
savienojumi
33.- O Dimetilformamīds Org.
savienojumi
34- O Etiķskābe Org.
savienojumi
35- O Etilspirts Org.
savienojumi
36.- O Kalcija hlorīds Neorg.
savienojumi
37.-O Izopropilspirts
38.-O Hlorūdeņradis
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
sintēze 233-133-0 10035-10-
6
(HBr)
64-19-7
(led.CH 3 C
OOH_
konteineros –
noliktavā;
0.032 t /20 l
stikla pudelēs
– cehā
Kodīga C 10-34-37 7/9 0,240 t / 200 l
mucās -
noliktavā
0,01 t / 2,5 l
stikla pudelēs
– cehā
sintēze 200-679-5 68-12-2 Toksiska T 61-20/21-36 53-45 1,0 t / 200 l
plastmasas
mucāsnoliktavā
0,04 t / 20 l
stikla
pudelēs- cehā
sintēze 200-580-7 64-19-7 Kodīga C 10-35 23-26-45 0,750 t / 35kg
kannās -
noliktavā
0,07 t kannās
- cehā
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
sintēze 233-140-8 10043-52-
4
sintēze 200-661-7 67-63-0 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
sintēze 231-595-7 7647-01-0 Toksiska,
kodīga
F 11 7-16 20 tvertne/
ārpus telpām
30
0,388
4,216
2,521
21,15
Kairinoša Xi 36 22-24 0,05 / maisos 0,10
F Xi 11-36-67 7-16-24/25-26 8,0 /
konteineros
T C 23-35 9-26-36/37/39-
45
0,6 t /
balonos (24
gab. x50 kg)-
noliktavā
0,050 t -1
0,50
0,130

alons -cehā
39.-O Kālija dihromāts
Neorg.
savienojumi
saimniec.
darbība
231-906-6 7778-50-9 Ļoti toksiska,
videi bīstama,
stipri
oksidējoša
T+ N O 45-46-60-61-8-
21-25-26-34-
42/43-48/23-
50/53
53-45-60-61 0,001 /
pudelēs
0,01
40.-O Kālija hidroksīds
Neorg.
savienojumi
sintēze 215-181-3 1310-58-3 Kodīga C 22-35 26-36/37/39-45 0,025 /
maisos
0,10
41.-O Metanols
42.-O Nātrija borhidrīds
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
43.- O Nātrija karbonāts Neorg.
savienojumi
44.- O Nātrija hidroksīds Neorg.
savienojumi
45.- O N- Metilmorfolīns Org.
savienojumi
46.- O Nātrija
hidrogenkarbonāts
Neorg.
savienojumi
sintēze 200-659-6 67-56-1 Viegli
uzliesmojoša,
toksiska
sintēze 241-004-4 16940-66-
2
Ļoti toksiska,
viegli
uzliesmojoša
F T 11-23/24/25-
39/23/24/25
T+ F 15-24/25-34 26-36/37/39-
43-45
7-16-36/37-45 0,8 t / 200 l
mucāsnoliktavā;
0.02 t/ 20 l
pudelē cehā
0,540
0,01 / maisos 0,02
sintēze 207-838-8 497-19-8 Kairinoša Xi 36 (2-)22-26 0,1 t / 25 kg
maisos –
noliktavā
0,025 t maisā
-cehā
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 (1/2-)26-37/39-
45
sintēze 203-640-0 109-02-4 Kodīga, viegli
uzliesmojoša
C F 11-20/21/22-
34
16-26-
36/37/39-45
1,2 t / 25 kg
maisos –
noliktavā
0,025 t maisā
-cehā
0,180 t /
muca 180 kg
20 kg / stikla
20 l balonos
sintēze 205-633-8 144-55-8 - - - 22-24/25 0,025 /
maisos
0,003
0,525
0,036
0,20
31

47.- O Nātrija nitrīts Neorg.
savienojumi
48.- O Nātrijs metāliskais Neorg.
savienojumi
49.- O Sālsskābe Neorg.
savienojumi
50.- O Terc- butilspirts Org.
savienojumi
51.- O Toluols Org.
savienojumi
52.- O Ūdeņraža peroksīds Neorg.
savienojumi
sintēze 231-555-9 7632-00-0 Stipri
oksidējoša,
toksiska, videi
bīstama
sintēze 231-132-9 7440-23-5 Viegli
uzliesmojoša,
kodīga
O T N 8-25-50 (1/2-)45-61 0,05 t / 25 kg
maisos –
noliktavā
0,025 t maisā
-cehā
F C 14/15-34 51-8-43-45 0,05 t / 4 kg
vai 16 kg
met.bundžā vai
plast. spaiņā.-
noliktavā
0,001 t / 1 l
stikla pudelēcehā.
sintēze 231-595-7 7647-01-0 Kodīga C 34-37 26-45 0,840 t /35 kg
kannās/
noliktavā
0.072 t / 35 kg
kannās - cehā
sintēze 75-65-0 Kaitīga, viegli
uzliesmojoša
sintēze 203-625-9 108-88-3 Kaitīga, viegli
uzliesmojoša
sintēze 231-765-0 7722-84-1 Stipri
oksidējoša,
kodīga
Xn F 11-20 9-16 0,035 t / 35
kg kannās/
noliktavā
0,035 t / 35
kg kannās /
cehā
Xn F 11-20 16-25-29-33 0,1 t/ 200 l
mucās -
noliktavā;
0,01 t / 10 l
pudelē
O C 5-8-20/22-35 (1/2-)17-26-
28-36/37/39-45
0,125 t / 35
kg kannās
0,01 t / 5 l
stikla pudelēs
0,007
0,016
0,581
0,019
0,009
0,210
1 S5 nav nepieciešams, ja lieto alternatīvu drošu iepakojumu.
32

53.-O
54.-O
Tozil-S-benzil-Lcisteinil-L-tirozil-Lizoleiciazīds
(Ox.SP.18)
L-glutaminil-Lasparaginil-Sbenzil—L-cisteinil-
L-prolil-Lleicilglicīns
(Ox.SP.11)
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
55.-Z Acetons Org.
savienojumi
56.-Z
57.-Z
3- (5-hlorpiridil-2)-
karbomoilpirazin-2-
karbonskābe
“Amīds”
Pirazin-2,3-
Dikarbonskābes
anhidrīds
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
58.-Z 1,4-Dioksāns Org.
savienojumi
59.-Z Etiķskābe Org.
savienojumi
60.-Z Etiķskābes anhidrīds Org.
savienojumi
61.-Z 2- amino 5-
hlorpiridīns
62.-Z
6-(5- Hlorpiridil-2)-
7-okso-5 fenoksil-
karboniloksi-5,6-
dihidro-pirolo[3,4b]
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
sintēze 468-810-0 39570-96-
2
sintēze 468-800-6 21688-11-
9
sintēze 200-622-2 67-64-1 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
- - - - 35 kg / 200 l
plastmasas
mucās
- - - - 35 kg / 200 l
plastmasas
mucās
sintēze Datu nav Datu nav Kairinoša Xi 20/21/22-
36/37/38
F Xi 11-36-66-67 9-16-26 0,1 mucā
1,0 mucā
0,90
0,128
22,20
36/37/39 1,5 maisos 4,70
sintēze 225-260-4 4744-50-7 Kairinoša Xi 36/37/38 36/37/38 0,03 maisos 2,70
sintēze 204-661-8 123-91-1 Viegli
uzliesmojoša,
kaitīga
F Xn 11-19-36/37-
40-66
9-16-36/37-46 0,2 mucā
1,0 mucā
sintēze 200-580-7 64-19-7 Kodīga C 10-35 23-26-45 3,0 mucās 0,902
sintēze 203-564-8 108-24-7 Kodīga C 10-20/22-34 26-36/37/39-45 2 / mucās 5,20
sintēze 1072-98-6 Kairinoša Xi 22-36/37/38 26-37/38 0,03 maisos 2,60
sintēze Datu nav 43200-88-
0
Kaitīga Xn 20/21/22-
36/37/38
4,20
36/37/31 2,0 maisos 4,00
33

pirazīns
“Fenilēsteris”
63.-Z Etilacetāts Org.
savienojumi
sintēze 205-500-4 141-78-6 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
F; Xi 11-36-66-67 (2-)16-26-33 6,0 mucās 10,30
64.-Z Fenilhlorformiāts Org.
savienojumi
65.-Z
6-(5-hlorpiridil-2)-
5,7diokso-5,6-
dihidropirolo[3,4b]pirazīns
“Imīds”
Org.
savienojumi
66.-Z Izopropilspirts Org.
savienojumi
67.-Z Kālija borhidrīds Neorg.
savienojumi
68.-Z Kālija hidroksīds Neorg.
savienojumi
69.-Z Metilēnhlorīds Org.
savienojumi
sintēze 217-547-8 1885-14-9 Kodīga, ļoti
toksiska
C T+ 22-26-34-38-
41-43-52
sintēze Datu nav Datu nav Kaitīga Xn 20/21/2-
36/37/38-62
sintēze 200-661-7 67-63-0 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
sintēze 237-360-5 13762-51-
1
Toksiska, viegli
uzliesmojoša
9-26-28-
36/37/39-33-
45-61
1,5 mucās 2,20
26-36/37/39-45 1,4 maisos 3,90
F Xi 11-36-67 7-16-24/25-26 5,0 mucās 11,00
T F 14/15-24/25-
34
26-36/37/39-45 0,330/ maisos 0,585
sintēze 1310-58-3 Kodīga C 22-35 26-36/37/39-45 0,1 / maisos 0,119
sintēze 200-838-9 75-09-2 Kaitīga Xn 40 23-24/25-36/37 mucā
11,0 mucās
36,30
70.-Z Metilpiperazīns Org.
savienojumi
sintēze 203-639 109-01-3 Kodīga C 10-21-34 16-26-
36/37/39-45
0,1 mucā 3,20
71.-Z Nātrija hidroksīds Neorg.
savienojumi
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 26-37/39-45 1,2 /maisos /
nojumē
0,168
72.-Z Ogle Neorg.
savienojumi
73.-Z Oktanols Org.
savienojumi
sintēze 231-153-3 7440-44-0 Viegli
uzliesmojoša
F 11 16 0,250/ maisos 0,195
sintēze 203-917-6 111-87-5 Kairinoša Xi 36/38 36/37 0,001 pudelē 0,012
34

74.-Z Piridīns Org.
savienojumi
75.-Z Zopiklons Org.
savienojumi
76-Z Onols Org.
savienojumi
77.-U Kālija terc-butilāts
(Kālija tercbutoksīds)
78.-U Sālsskābe
79.-U Izopropilspirts
80.-U Trietilamīns
81.-U Metiletilketons
82.-U Nātrija hidroksīds
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
sintēze 203-809-9 110-86-1 Viegli
uzliesmojoša
kaitīga
sintēze 256-138-9 43200-80-
2
Kaitīga, videi
bīstama
F Xn 11-20/21/22 (2-) 26-28 1,8/mucās 2,70
Xn N 20/21/22-
36/37/38-
51/53-62
sintēze Datu nav 43200-81-3 Kaitīga Xn 20/21/22-
36/37/38-63
sintēze 212-740-3 865-47-4 Viegli
uzliesmojoša,
kodīga
F C 11-14-19-20-
21-22-34
22-26-36-59 2,0 maisos 3,60
26-36/37/39-45 1,0 / maisos 3,00
8-16-27-33-
36/37/38-39
sintēze 231-595-7 7647-01-0 Kodīga C 34-37 26-45 0,840 t
/mucās
sintēze 200-661-7 67-63-0 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
sintēze 204-469-4 121-44-8 Viegli
uzliesmojoša,
kodīga, kaitīga
sintēze 201-159-0 78-93-3 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
F Xi 11-36-67 7-16-24/25-26 2,4/
konteineros
F C Xn 11-20/21/22-
35
3-16-26-29-
36/37/39-45
3,0 / mucās 65,0
7,2
500,0
1,0/kannās 18,0
F Xi 11-36-66-67 9-16 20,0/konteine
ros 175,0
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 (1/2-)26-37/39-
45
2,0 t / 25 kg
maisos 3,5
83.-U Sērskābe
Neorg.
savienojumi
sintēze 231-639-5 7664-93-9 Kodīga C 35 26-30-45 1,5
/pudelēs/K4
16,0
84.-U Ūdeņradis
85.-U
3α-Hidroksi-7-keto-
5β-holan-24-skābe
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
sintēze 215-605-7 1333-74-0 Īpaši viegli
uzliesmojoša
F+ 12 9-16-33 0,2/balonos 0,600
sintēze 4651-67-6 Kaitīga Xn R-63 22-
24/25/36/37-45
2,0/ muciņas
pa 25 kg
86,4
35

86.-U Etilspirts
Org.
savienojumi
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
F 11 7-16 0,400/kontein
eros
1,0
87.-U Reneja niķelis
Neorg.
savienojumi
sintēze 231-111-4 7440-02-0 Viegli
uzliesmojoša,
kaitīga
F Xn 17-40-43 5-15-22-36 1,0 /mucās pa
240 kg
7,2
88.-
ARB
Acetons
Org.
savienojumi
sintēze 200-622-2 67-64-1 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
F Xi 11-36-66-67 9-16-26 7,568/
konteineros
900,0
89.-
ARB
Metanols
Org.
savienojumi
sintēze 200-659-9 67-56-1 Viegli
uzliesmojoša,
toksiska
F T 11-23/24/25-
39/23/24/25
7-16-36/37-45 0,360/kontein
eros
56,0
90.-
ARB
Nātrija hidroksīds
Neorg.
savienojumi
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 (1/2-)26-37/39-
45
2,0 t / 25 kg
maisos
50,0
91.-
ARB
Ūdeņraža peroksīds
Neorg.
savienojumi
sintēze 231-765-0 7722-84-1 Stipri
oksidējoša,
kodīga
O C 5-8-20/22-35 17-26-28-
36/37/39-45
0,260
/kannās/K4
1,4
92.-
ARB
Etilspirts
Org.
savienojumi
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
F 11 7-16 0,400/kontein
eros
4,00
93.-
ARB
Sālsskābe
Neorg.
savienojumi
sintēze 7647-01-0 Kodīga C 34-37 26-45 0,840 t
/mucās
16,00
94.-
ARB
Etiķskābe
Org.
savienojumi
sintēze 200-580-7 64-19-7 Kodīga C 10-35 23-26-45 1,7/mucās 90,00
95.-
ARB
Formaldehīds
Org.
savienojumi
sintēze 50-00-0 Toksiska T 23/24/25-34-
40-43
1/2/-7-16-23-
24/25-26-
36/37/39-45-51
0,400/kannās 1,200
96.-
ARB
Ogle
Neorg.
savienojumi
sintēze 231-153-3 7440-44-0 Viegli
uzliesmojoša
F 11 16 0,250/ maisos 0,800
97.-
ARB
Dimetilamīns
Org.
savienojumi
sintēze 204-697-4 124-40-3 Īpaši viegli
uzliesmojoša,
kodīga
F+ C 12-20/22-34 3-16-26-29-
36/37/39-45
1,6/mucās 24,0
36

98.-
ARB
6-Brom-
2feniltitiometil-5-
hidroksi-1-
metilindol-3-
karbonskābes
etilēsteris
Org.
savienojumi
99.- K Acetons Org.
savienojumi
100.-
K
101.-
K
102.-
K
103.-
K
104.-
K
105.-
K
106.-
K
107.-
K
Amonjaks
Neorg.
savienojumi
2,6- dimetilanilīns Org.
savienojumi
Nātrija hidroksīds
Sālskābe
3-aminopropanols-1
Amonija tiocianāts
Ksilols
Benzoilhlorīds
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
sintēze Datu nav 131707-
24-9
Kaitīga ķīmiska
viela
sintēze 200-622-2 67-64-1 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
sintēze
231-635-3 7664-41-7 Toksiska, videi
bīstama
sintēze 201-758-7 87-62-7 Kaitīga,
videi bīstama
Xn 20/22-36/37/38 36/37/39 8,0/ muciņās 40,0
F Xi 11-36-66-67 9-16-26 0,1 / mucās 7,1
T N 10-23-34-50 9-16-26-
36/37/39-45-61
Xn N 20/21/22-
37/38-40-
51/53
23-25-36/37-
61
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 (1/2-)26-37/39-
45
0,5 t /
cisternā
37
2,3
0,720/ mucās 1,8
1,2 t / 25 kg
maisos –
noliktavā
0,025 t maisā
-cehā
sintēze 231-595-7 7647-01-0 Kodīga C 34-37 26-45 0,840 t /35 kg
kannās/
noliktavā
0.072 t / 35
kg kannās -
cehā
sintēze 205-864-4 156-87-6 Kodīga C 22-34 26-36/37/39-45 0,360/mucās 0,8
sintēze 1762-95-4 Kaitīga Xn 20/21/22-32 13 0,540/bunduļ
os
sintēze 215-535-7 1330-20-7 Kaitīga, viegli
uzliesmojoša
viela
Xn F 10-20/21-38 2-25 0,860/kontein
ers
sintēze 202-710-8 98-88-4 Kodīga C 34 26-45 0,920/mucās 1,8
2,2
2,8
1,3
18,8

108.-
K
Izopropilspirts
Org.
savienojumi
sintēze 200-661-7 67-63-0 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
F Xi 11-36-67 7-16-24/25-26 5,0 / mucās 13,5
109.-
K
Ūdeņraža peroksīds
Neorg.
savienojumi
sintēze 231-765-0 7722-84-1 Stipri
oksidējoša,
kodīga
O C 5-8-20/22-35 17-26-28-
36/37/39-45
0,1
/kannās/K4
0,016
110.-
K
Etilspirts
Org.
savienojumi
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
F 11 7-16 tvertne/
ārpus telpām
0,6
111-
K
Ogle marka A
Neorg.
savienojumi
sintēze 231-153-3 7440-44-0 Viegli
uzliesmojoša
F 11 16 1,5/ maisos 0,3
112.-
MLC
Toluols
Org.
savienojumi
sintēze 203-625-9 108-88-3 Kaitīga, viegli
uzliesmojoša
Xn F 11-20 16-25-29-33 0,1 t/ 200 l
mucās -
noliktavā;
0,01 t / 10 l
pudelē
10,3
113.-
MLC
Nātrija amīds
Org.
savienojumi
sintēze 231-971-0 7782-92-5 Viegli
uzliesmojoša,
kodīga
F C 14/15-19-34 16-26-27-
36/37/39-45
- 0,9
114.-
MLC
Kālija karbonāts
Neorg.
savienojumi
sintēze 209-529-3 584-08-7 Kaitīga Xn 22-36/37/38 22-26-36/37/39 - 0,6
115.-
MLC
Dimetilformamīds
Org.
savienojumi
sintēze 200-679-5 68-12-2 Toksiska T 61-20/21-36 53-45 1,0 t / 200 l
plastmasas
mucāsnoliktavā
0,04 t / 20 l
stikla
pudelēs- cehā
10,9
116.-
MLC
Etilacetāts
Org.
savienojumi
sintēze 205-500-4 141-78-6 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
F; Xi 11-36-66-67 (2-)16-26-33 6,0mucās 30,2
117.-
MLC
Etilspirts
Org.
savienojumi
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
F 11 7-16 20 tvertne/
ārpus telpām
27,8
38

118.-
MLC
119.-
MLC
120.-
MLC
121.-
MLC
122.-
MLC
123.-
MLC
124.-
MLC
125.-
AT
126.-
AT
127.-
AT.
128.-
AT
129-
AT
Etiķskābe
Tionilhlorīds
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
sintēze 200-580-7 64-19-7 Kodīga C 10-35 23-26-45 0,750 t / 35kg
kannās -
noliktavā
0,07 t kannās
- cehā
sintēze 231-748-8 7719-09-7 Kodīga, kaitīga C Xn 14-20/22-29 26-36/37/39-45 1,2 mucās 8,3
Dietilamīns sintēze 203-716-3 109-89-7 Kodīga, viegli
uzliesmojoša
Metilēnhlorīds
Terc-butilmetilēteris
Sērskābe
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
C F 11-20/21/22-
35
3-16-26-29-
36/37/39-45
1,8
0,280 mucās 1,2
sintēze 200-838-9 75-09-2 Kaitīga Xn 40 23-24/25-36/37 11,0 mucās /
nojumē
sintēze 216-653-1 1634-04-4 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
F Xi 11-36/37/38 9-16-26-29-33-
36
7,0 t
konteineros
sintēze 231-639-5 7664-93-9 Kodīga C 35 26-30-45 1,5
/pudelēs/K4
Metilamīns sintēze 200-800-0 74-89-5 Īpaši viegli
uzliesmojoša,
kaitīga
Dzelzs (III) hlorīds
Orto- fosforskābe
Nātrija hidroksīds
Sērskābe
Poliflock SM269
(Polietilēnglikola
tridecilēteris 1-3%;
Naftas destilāts,
kerosīns 20-30%)
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
F+ Xn 12-20-37/38-
41
ražošana 231-729-4 7705-08-0 Kodīga C 20/21/22; 34 26;
36/37/39;45
ražošana 231-633-2 7664-38-2 Kodīga C 21; 22; 34 26; 36/37/39;
45
ražošana 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 (1/2); 26;
36/37/39; 45
33,4
13,9
2,2
(2-)16-26-39 3,7
1/ konteiners 7,00
1/ konteiners 3,5
1,5/
konteiners
ražošana 231-639-5 7664-93-9 Kodīga C 35 26; 30; 45 1/ konteiners 3,0
ražošana 931-138-8
265-149-8
69011-36-
5
64742-47-
8
Kairinoša Xi 22; 36/38; 41;
65
17,00
23; 26; 28 0,1/ kannas 1,30
39

130.-
AT
Poliflock SM984
(Taukskābju etoksi-,
propoksi-spirti

139.-
ZIED
140-
ZIED
141.-
ZIED
142.-
ZIED
143.-
ZIED
144.-
ZIED
145.-
ZIED
146.-
ZIED
147.-
ZIED
148.-
ZIED
149.-
ZIED
Salicilskābe
Propilēnglikols
Propilparabēns
Tween 80
Metiparabēns
Glicerīns (1,2,3-
Trioksipropāns)
Dimetilsulfoksīds
Nātrija diklofenaks
Kampara racēmiskais
Benzilspirts
Etilspirts
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
150. Etilēnglikols Organiska
viela
151.
GZFRN
Etilspirts
Org.
savienojumi
152. Nātrija fluorīds Org.
savienojumi
153. Ftorafūrs Org.
Savienojumi
ražošana 200-72-7 69-72-7 Kaitīga,
kairinoša
Xn Xi 22-41 24-26-39 - 0,282
ražošana 200-338-0 57-55-6 36/37/38 24-25 - 8,0
ražošana 202-307-7 94-13-3 36/37/38 26-24/25-36 - 0,010
ražošana 500-019-9 9005-65-6 - 1,4
ražošana 202-785-7 99-76-3 Kaitīga Xn 36/37/38 26-36 - 0,046
ražošana 200-289-5 56-81-5 24-25 - 1,4
ražošana 200-664-3 67-68-5 Kairinoša Xi 36/37/38 23-26-24/25-
37/39
ražošana 239-348-5 15307-86-
5
ražošana 200-945-0 76-22-2 Kairinoša,
viegli
uzliesmojoša
Xi F 11-36/37/38 16-38-7/9-22-
36/37/39
- 2,4
- 0,055
- 3,4
ražošana 202-859-9 100-51-6 Kaitīga Xn 20/22 26 0,065
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
F 11 7-16 2,4 tvertne/
ārpus telpām
ražošana 203-473-3 107-21-1 Kaitīga Xn 22 2 0,800 mucās 15,0
ražošana 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
ražošana 231-667-8 7681-49-4 Toksiska,
kairinoša
ražošana 241-846-2 17902-23-
7
F 11 7-16 20 kg stikla
pudelēs
T Xi 25-36/38-32 22-36-45 Kastēs pa
200kg (max-
50kg)
Toksiska T 23/24/25-60 22-24/25-45-
36/37/39
Maisos pa 20
kg (max- 60
41
16,9
6,0
0,71
2,0

kg)
154. Acetilsalicilskābe Org.
Savienojumi
155. Atenolols Org.
Savienojumi
156. Ibuprofēns Org.
savienojumi
157. Paracetamols Org.
savienojumi
158. Piracetams Org.
savienojumi
159.
SRI
Dekstrametorfāna
hidrobromīds
organiska
viela
160. Etilspirts organiska
viela
161. Pseidoefedrīna
hidrohlorīds
organiska
viela
ražošana 200-064-1 50-78-2 Toksiska T 25 36/37/39-45 Mucās pa 25
kg
ražošana 29122-68-
7
ražošana 239-784-6 15687-27-
1
Kaitīga Xn 20-22 7 Mucās pa 25
kg (max- 150
kg)
Kaitīga Xn 36/38-40-
48/22
ražošana 203-157-5 103-90-2 Kaitīga Xn 22-36/37/38-
52/53
ražošana 231-312-7 7491-74-9 Kaitīga Xn 20/21/22-
36/37/38
ražošana - 6700-34-1 Kaitīga, videi
bīstama
ražošana 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
24/25 Mucās pa 25
kg
26-37/37/39-61 Mucās pa 25
kg
36/37/39 Mucās pa 25
kg
Xn N 22-51/53 22-61 5 kg folija
maiss
K-2 311.
telpa
F 11 7-16 20 l metāla
mucās
ražošana 206-462-1 345-78-8 Kaitīga Xn 22-36/37/38 26-37/39 25 kg
poliet.maiss
koka muciņā
K-2 311 b
telpa
Piezīmes.
(1) Eiropas Savienībā klasificētās un marķētās bīstamās ķīmiskās vielas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Regulas Nr.
1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu
(EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – regula Nr. 1272/2008) 6.pielikumā. Ķīmiskā viela uzskatāma par bīstamu, ja tā ir klasificēta kā bīstama saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu.
8,80
1,90
41,3
7,1
1,4
0,01
2,472
0,04
(2) Izejmateriālu veids: naftas produkti, darvas produkti, neorganiskie savienojumi, organiskie savienojumi, krāsas ar vairāk nekā 5 % GOS saturu un citi.
(3) CAS numurs – vielu indekss ķīmijas referatīvajā žurnālā (Chemical Abstracts Service).
42

(4) Vielas iedarbības raksturojums (R-frāze) – riska frāze raksturo bīstamās ķīmiskās vielas iedarbību; drošības prasību apzīmējums
(S-frāze) – drošības frāze raksturo nepieciešamos drošības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanu,
marķēšanu un iepakošanu.
(5) Uzglabāšana: mucās, tvertnēs (norāda tvertnes veidu), zem zemes, ārpus telpām, iekštelpās un citur. Sniegt atsauci uz karti.
Kurināmā vai degvielas izmantošana siltumenerģijai, elektroenerģijai un transportam iekārtā
4.tabula
Degvieleļļa (mazuts) (t)
Gada laikā
izlietotais
daudzums
Sēra saturs
(%)
ražošanas
procesiem
apsildei (1)
Dabas gāze (1000 m 3 ) 4000 0,0 1600 2400
Akmeņogles (t)
Izmantots
transportam iekārtas
teritorijā
Dīzeļdegviela (t) 2,5 2,0 2,5
Benzīns (t)
Krāšņu kurināmais (t)
Degakmens eļļa (t)
Koksne (t)
Kūdra (t)
Citi kurināmā veidi (t)
Piezīme.
(1) Telpu apsildei un siltā ūdens piegādei sadzīves vai saimnieciskām vajadzībām (neattiecas uz ražošanas procesu).
elektroenerģijas ražošanai
43

Kods (1) Uzglabāšanas tvertnes saturs (2) Tvertnes izmēri (m 3 )
Uzglabāšanas tvertņu saraksts
Tvertnes vecums
(gados)
Tvertnes izvietojums (3)
Pārbaudes datums
iepriekšējais
5.tabula
nākamais
B1 Metilakrilāts 21 9 virs zemes 17.02.2003. 02.10.2014.
B2 1,1- dimetilhidrazīns 21 14 virs zemes 09.10.2011. 09.04.2015.
B3 1,1- dimetilhidrazīns 21 9 virs zemes 12.2003. 03.07.2014.
B4 1,1- dimetilhidrazīns 21 6 virs zemes 12.03.2008 22.04.2014.
B5 Etilspirts 21 6 virs zemes 03.04.2008. 03.04.2013.
B6 Izopropanols 2 virs zemes
B7 Amonjaks 1,2 10 virs zemes 16.11.2004. 11.11.2012.
B8 Ftorafūra atsāļņi (atkritumi) 3 virs zemes
B9 Izopropilspirts 12 2 virs zemes 20.06.2011 20.06.2014
B10 Izopropilspirts 24 2 virs zemes 20.06.2011 20.06.2014
B11 Metiletilketons 12 2 virs zemes 20.06.2011 20.06.2014
B12 Metiletilketons 12 2 virs zemes 20.06.2011 20.06.2014
B13 Metiletilketons 24 2 virs zemes 20.06.2011 20.06.2014
B14 Metiletilketons 12 2 virs zemes 20.06.2011 20.06.2014
B15 N 2 (šķidrais slāpeklis) 5,99 2 virs zemes 14.09.2011 14.09.2012.
B16 Ūdens 5 2 ēkā 21.06.2011 21.06.2014
B17 Metiletilketons 3,2 2 ēkā 21.06.2011 21.06.2014
B18 Izopropilspirts 3,2 2 ēkā 21.06.2011 21.06.2014
B19 Ūdens 6,6 2 ēkā 21.06.2011 21.06.2014
Piezīmes.
44

(1) Katru uzglabāšanas tvertni identificē ar neatkārtojamu iekšējo kodu B1, B2, B3 utt.
(2) Tvertnē uzglabātās vielas nosaukums.
(3) Atrodas zem zemes, virs zemes vai ēkās.
Atkritumi, ko izmanto sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā
Nr.p.k. Atkritumu nosaukums Atkritumu klase (1) (sadedzināšana vai
Izmantošanas veids
līdzsadedzināšana)
Uzglabātais daudzums
(tonnas), uzglabāšanas
veids (2)
6.tabula
Izmantotais daudzums
gadā (tonnas)
Piezīmes.
(1) Atkritumu nosaukumu un klasi norāda saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru
un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus".
(2) Uzglabāšana: tvertnēs, ārpus telpām, telpās vai citās vietās. Maksimālais un vidējais daudzums, kas tiek uzglabāts. Par uzglabāšanas vietu sniegt atsauci
kartē.
11. Specifiska informācija par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām (iekārtas jauda, sadedzināmo atkritumu saraksts atbilstoši atkritumu
katalogam, bīstamajiem atkritumiem norāda to daudzumu un kategorijas, kā arī maksimālās un minimālās šo bīstamo atkritumu plūsmas, to maksimālo un
minimālo siltumspēju, kā arī maksimāli pieļaujamo piesārņojumu ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, tai skaitā ar polihlorētajiem bifeniliem, polihlorētajiem
terfeniliem, hloru, fluoru, sēru un smagajiem metāliem).
12. Informācija par elektroenerģijas izmantošanu un siltumenerģijas izmantošanu atbilstoši šā pielikuma 7. un 8.tabulai.
Elektroenerģiju uzņēmums saņem no AS “Latvenergo”. Uzņēmumā ir 8 transformatoru stacijas. Paredzamais gada patēriņš (2017.g.)
12362940 kWh.
45

Elektroenerģijas izmantošana (gadā)
Elektroenerģija, MWh/a (kWh/a)
izlietots
kopējais daudzums
Ražošanas iekārtām 4439617
Apgaismojumam 1545368
Atdzesēšanai un saldēšanai 1046560
Vēdināšanai 3053646
Apsildei 12362
Citiem mērķiem 2265387
Kopā 12362940
Siltumenerģijas izmantošana gadā
Piegādātājs
Izmantošana, MWh/gadā
ražošanas procesos apsildei (1) citiem mērķiem
AS „Rīgas Siltums” 1200
7.tabula
8.tabula
Piezīme.
(1) Telpu apsildei un siltā ūdens piegādei sadzīves vai saimnieciskām vajadzībām (neattiecas uz ražošanas procesu).
13. Informāciju par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un jūras ūdens ieguvi iesniedz atbilstoši šā pielikuma 9.tabulai. Operators saskaņā ar šā pielikuma
10.tabulu norāda, vai tā rīcībā ir:
13.1. ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lieta;
13.2. ūdensapgādes sistēmas shēma;
13.3. tehniskā pase (esošai iekārtai, kurai tā ir izstrādāta);
13.4. ūdensapgādes urbuma pase;
13.5. derīgo izrakteņu (pazemes ūdens) atradnes pase.
46

Ūdensapgāde uzņēmumam no ārējā piegādātāja: pilsētas ūdensvada saskaņā ar noslēgto līgumu ar SIA „Rīgas ūdens” un diviem
ūdensieguves urbumiem. Abu ierīkoto urbumu dziļums 140 m, ūdens horizonts – D3gj+am, debits 12 l/s. Kopējais ūdens patēriņš no urbumiem
sastāda 219000 m 3 /a. Ūdens paredzēts atdzesēšanas sistēmas nodrošināšanai. Informācija par ūdens ieguvi sniegta 9 tabulā.
Kopējais plānotais ūdens patēriņš 455400 m 3 /a, t.sk. sadzīves vajadzībām 73 000 m 3 /a.
Informācija par ūdens lietošanu sniegta 11. tabulā.
Ūdens ieguve
Ūdens ieguves
Ūdens ieguves avots (ūdens objekts vai urbums) Ūdens daudzums
avota nosaukums un ģeogrāfiskās koordinātas
ūdens
identifikācijas atrašanās vieta
saimnieciskā teritorijas kods kubikmetri dienā kubikmetri gadā
numurs (1) (adrese) Z platums A garums iecirkņa kods
P 101610 Artēziskā aka Nr.1 56 o 55’16,9” 24 o 11’52,0” 41313000 0010093 300 109500
P 101611 Artēziskā aka Nr.2 56 o 55’16,8” 24 o 11’51,7” 41313000 0010093 300 109500
9.tabula
Piezīme. (1) Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" klasifikatoru.
Informācija par ūdensapgādes sistēmu un derīgo izrakteņu (pazemes ūdens) atradnēm (1)
10.tabula
Nr.p.k. Dokuments Izstrādāšanas datums Atzīme par dokumenta esību
1. Ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lieta 10.02.2011 ir
2. Ūdensapgādes sistēmas shēma ir
3. Tehniskā pase
4. Ūdensapgādes urbuma pase 2008.gada 12.februāris ir
5. Derīgo izrakteņu (pazemes ūdens) atradnes pase 2010. gada 24. maijs ir
Piezīme. (1) Operators pēc reģionālās vides pārvaldes pieprasījuma uzrāda dokumentu oriģinālus.
47

14. Ūdensapgādes sistēmas shēmā (mērogā 1:500 vai 1:5000, vai 1:10000) norāda ūdens ņemšanas akas vai vietas, ūdens mērītāju atrašanās vietas,
maģistrālos vadus, ūdensapgādes ārējos tīklus ar diametru 100 mm un lielāku, hidrantus, aizbīdņus, skatakas, ūdenstorņus, tīrā ūdens rezervuārus, ūdens
attīrīšanas iekārtas un dezinficēšanas ierīces.
AS “Grindeks” ūdens apgādes sistēma dota Topogrāfiskajā shēmā mērogā 1:500 (CD pielikumā).
15. Operators sniedz informāciju par ierīcēm, kas novērš zivju iekļūšanu tehniskajā aprīkojumā, kā arī informāciju par ūdens ieguves režīmu, noteikto ņemtā
ūdens kategoriju un ūdens ņemšanas vietas aizsargjoslām atbilstoši Aizsargjoslu likumam. Ja plānots iegūt dzeramo ūdeni, pēc reģionālās vides pārvaldes
pieprasījuma pievieno ūdens kvalitātes testēšanas pārskatu.
Stingra režīma aizsargjosla (10 m platumā) ap ūdens apgādes urbumiem ir nodrošināta.
16. Informācija par ūdens lietošanu iekārtā atbilstoši šā pielikuma 11.tabulai.
Ūdens lietošana
Ūdens ieguves avoti un
izmantošanas veidi
1. No ārējiem
piegādātājiem
2. No īpašniekam
piederoša urbuma
3. Ezers vai upe
4. Jūras ūdens
5. Citi avoti
Kopējais ūdens patēriņš
(kubikmetri gadā)
Atdzesēšanai
(kubikmetri gadā)
Ražošanas procesiem
(kubikmetri gadā)
Sadzīves vajadzībām
(kubikmetri gadā)
236400 12000 151400 73000
219000 219000
Kopā 455400 231000 151400 73000
11.tabula
Citiem mērķiem
(kubikmetri gadā)
48

D sadaļa
Vides piesārņojums
17. Piesārņojošo vielu emisija gaisā:
AS “Grindeks” gaisu piesārņojošo vielu emisiju daudzumi 2010. un 2011. gadā
N.p.k. Avots Avota nosaukums Piesārņojošās vielas Piesārņojošo vielu daudzumi t
2010 2011
1 2 3 4 5 6
a) Krutpils 53
Metilakrilāts 0,152 0,064
Izopropilspirts 3,413 1,444
N,N-dimetilhidrazīns 0,003 0,002
Metilbromīds 2,811 1,188
1. A1 Vakuumlīnijas izvads
Etanols 0,023 0,017
Metilēnhlorīds 0,072 0,063
Etilacetāts 0,005 0,009
Acetons 0,011 0,101
Dimetilamīns 0,0 0,026
2. A4 Caurule atgaisošanai
Metiletilketons 0,122 0,005
Izopropilspirts 0,006 0,003
Metilakrilāts 0,0 0,0
Metilbromīds 0,020 0,008
3. A5 Caurule atgaisošanai Etanols 0,0 0,0
4. A6 Caurule atgaisošanai Etanols 0,0 0,008
5. A8 Caurule atgaisošanai Metilēnhlorīds 0,001 0,004
6. A11 Caurule atgaisošanai Etanols 0,0 0,0
7. A12 Caurule atgaisošanai Etanols 0,0 0,0
8. A13 Caurule atgaisošanai Etanols 0,0 0,0
9. A14 Caurule atgaisošanai
10. A15 Caurule atgaisošanai
Metilēnhlorīds 0,025 0,059
Etilacetāts 0,076 0,002
Izopropilspirts 0,001 0,004
Etilacetāts 0,003 0,006
Izopropilspirts 0,001 0,004
49

1 2 3 4 5 6
11. A17 Caurule atgaisošanai Metilēnhlorīds 0,048 0,078
12. A18 Caurule atgaisošanai
Acetons 0,006 0,005
Metilēnhlorīds 0,032 0,019
13. A19 Caurule atgaisošanai Etilacetāts 0,002 0,001
14. A20 Caurule atgaisošanai Metilēnhlorīds 0,338 0,546
15. A21 Caurule atgaisošanai Metilēnhlorīds 0,533 0,862
16. A22 Caurule atgaisošanai Izopropilspirts 0,0 0,0
Acetons 0,0 0,057
17. A23 Caurule atgaisošanai Izopropilspirts 0,0 0,0
Acetons 0,0 0,057
18. A26 Žāvskapja izvads Etanols 0,224 0,328
19. A27 Caurule velkmes skapī Acetons 0,127 0,114
20. A28 Caurule velkmes skapī
Acetons 0,127 0,114
Etanols 0,018 0,024
21. A29 Caurule, velkme no Etanols 0,031 0,039
telpas
22. A30 Caurule, velkme no Etanols 0,431 0,510
telpas
23. A31 Caurule, velkme no Etanols 0,431 0,509
telpas
24. A32 Caurule, velkme no Ciet. daļiņas PM 10 0,006 0,009
telpas
25. A33 Caurule, velkme no Izopropilspirts 2,286 0,936
telpas
26. A34 Caurule, velkme no Etanols 0,431 0,500
telpas
27. A35 Caurule, velkme no Etanols 0,431 0,500
telpas
28. A36 Caurule atgaisošanai Dimetilamīns 0,0 0,108
Acetons 0,0 0,085
29. A37 Caurule atgaisošanai Dimetilamīns 0,0 0,054
Acetons 0,0 0,084
50

30. A38 Caurule atgaisošanai Izopropanols 0,006 0,041
1 2 3 4 5 6
31. A39 Caurule atgaisošanai Izopropanols 0,013 0,097
32. A40 Caurule atgaisošanai Izopropanols 0,002 0,015
33. A41 Vakuumlīnijas izvads Izopropanols 0,002 0,014
34. A42 Caurule atgaisošanai Izopropanols 0,001 0,010
35. A43 Caurule atgaisošanai Metiletilketons 0,0 0,005
36. A44 Caurule atgaisošanai Metiletilketons 0,001 0,005
37. A45 Caurule atgaisošanai Metiletilketons 0,001 0,005
38 A2
39. A3
Dūmenis Katlu māja,
Katls DKVR- 6,5/13
5MW
Dūmenis Katlu māja,
Katls “Vitomax”
5,3 MW
Oglekļa oksīds 1,961 2,158
Slāpekļa dioksīds 2,341 2,575
Oglekļa dioksīds 2752,509 3029,860
Oglekļa oksīds 1,158 0,842
Slāpekļa dioksīds 0,691 0,502
Oglekļa dioksīds 1625,104 1181,002
17.1. gaisa piesārņojuma avotu apraksts atbilstoši šā pielikuma 12.tabulai;
Uzņēmumā pastāv šādi gaisa izmešu avoti:
Katlu māja
Katlu mājas dūmgāzes Rencēnu ielā 3b - punktveida emisijas avots.
Ražošanas procesu nodrošināšanai nepieciešama katlu māja (Rencēnu ielā 3 B)
Ražotnes
Farmaceitisko produktu ražotnes Krustpils ielā 53 – emisiju avoti no:
o atgaisošanas līnijām no iekārtām un tilpnēm;
o vakuumsūkņiem, kas apgādāti ar tvaiku kondensācijas iekārtām;
o atsevišķām iekārtām, kurās no produkta atmosfērā izdalās gaistošie organiskie savienojumi (žāvētavām).
Vakumlīnija tiek izmantota, lai pārsūknētu šķīdinātājus, reaģentus vai reakciju produktus no vienas iekārtas (reaktora, savācējtrauka,
mērtrauka u.c.) uz otru.
Atgaisošanas līnijas tiek izmantotas, lai izlīdzinātu iekārtā esošo spiedienu ar apkārtējās vides spiedienu.
51

Emisijas avotu fizikālais raksturojums
12.tabula
Emisijas avota un emisijas raksturojums
Emisijas avota
kods (1)
Emisijas avota apraksts
ģeogrāfiskās
koordinātas (2)
dūmeņa
augstums
dūmeņa
iekšējais
diametrs
plūsma
emisijas
temperatūra (3) emisijas ilgums (4)
Z platums A garums m mm Nm 3 /h °C
A 1
A 2
A 3
Caurule Vakuumlīnijas
izvads
Dūmenis Katlu māja
Katls DKVR-6,5/13
Dūmenis Katlu māja
Katls “Vitomax”
56 o 55’15” 24 o 11’49” 18 150 740 -15
56 o 55’47” 24 o 11’46” 25 1200 6185 180
56 o 55’47” 24 o 11’46” 11,5 700 6451 180
A 4 Caurule atgaisošanai 56 o 55’14” 24 o 11’45” 14 25

A 12 Caurule atgaisošanai 56 o 55’14” 24 o 11’45” 14 25

A 29 Caurule ventilācijai 56 o 55’13” 24 o 11’44” 10 180x360 2140 20
A 30 Caurule ventilācijai 56 o 55’15” 24 o 11’50” 20 1000 13000 20
A 31 Caurule ventilācijai 56 o 55’15” 24 o 11’50” 20 1000 900 20
A 32 Caurule ventilācijai 56 o 55’14” 24 o 11’48” 20 200 800 20
A 33 Caurule ventilācijai 56 o 55’14” 24 o 11’45” 17 500 5400 20
A 34 Caurule ventilācijai 56 o 55’14” 24 o 11’51” 13,6 1100 23290 20
A 35 Caurule ventilācijai 56 o 55’15” 24 o 11’52” 17,45 630 4691 20
A 36 Caurule atgaisošanai 56 o 55’15” 24 o 11’49” 14 25

A 46 Caurule atgaisošanai 56 o 55’17” 24 o 11’51” 18 80

A 63 Caurule atgaisošanai 56 o 55’15” 24 o 11’49” 14 25

Ražotnes Krustpils ielā 53 kopējais piesārņojošo vielu izmešu daudzums gaisā 38,918 tonnas gadā. un oglekļa dioksīds 7441,708 t/a.
Uzņēmuma 63 emisijas avoti izvada atmosfērā 20 piesārņojošas vielas.
Gaisa kvalitātes rādītāji atbilst normatīvo aktu prasībām.
Atbilstoši 2002.gada 20.augusta (ar grozījumiem) Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un
kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem” operatoram jānodrošina gaistošo organisko savienojumu
emitējošo iekārtu emisijas atbilstība sekojošām noteikumos noteiktām prasībām:
18. Operators nodrošina, ka emisijas no gaistošos organiskos savienojumus emitējošām iekārtām atbilst šo noteikumu 18.1 vai 18.2.apakšpunkta
prasībām:
18.1. nepārsniedz šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības izplūdes gāzēs un difūzo emisiju robežvērtības vai arī kopējās emisijas
robežvērtības un citas šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās prasības katrai konkrētai darbībai;
18.2. nepārsniedz saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu noteikto mērķa emisijas limitu.
No 18.1. apakšpunktā noteiktā izriet, ka attiecībā uz gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisiju apakšpunktā noteiktās prasības
skaitās izpildītas, ja tiek izpildīts viens no sekojošiem diviem nosacījumiem:
1) GOS emisijas nepārsniedz MK noteikumu 6. pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības izplūdes gāzēs un difūzo emisiju
robežvētības, dotajā gadījumā attiecīgi 20 mg C/m 3 un 15 % no ievadītā šķīdinātāja apjoma, vai arī;
2) GOS emisijas nepārsniedz kopējo emisijas robežvērtību – 15 %, kas sevī ietver gan GOS emisiju ar izplūdes gāzēm, gan difūzo GOS
emisiju.
Aprēķinātās GOS emisijas izplūdes gāzēs pārsniedz noteiktās emisijas robežvērtības, piemēram, acetonam tā ir 68075 mgC/m 3 .
Tomēr netiek pārsniegtas GOS kopējā emisijas robežvērtības, piemēram, izopropanola gadījumā tā ir 2,25 % .
Līdz ar to MK noteikumu 18.1. apakšpunktā noteiktās prasības attiecībā uz GOS emisijām tiek izpildītas.
Apakšpunktā 18.2 noteiktās prasības attiecībā uz mērķa emisijas limita nepārsniegšanu uzņēmums izpilda. Mērķa emisijas limitu piemēro
gadījumos, kad tiek pārsniegta GOS gada emisijas robežvērtība, savukārt uzņēmums šo robežvērtību nepārsniedz, līdz ar to mērķa emisijas
limits šajā gadījumā netiek piemērots.
Uzņēmuma GOS emisijas atbilst MK noteikumu Nr. 379 prasībām.
Atbilstoši Ministru Kabineta noteikumu Nr. 379 “ Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu
emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem” 23. punktam gaistošiem organiskajiem savienojumiem, kas marķēti ar vielas iedarbības
raksturojumiem R45, R46, R49, R60, R61 un kuru masas plūsma ir vienāda ar 10 g/s vai lielāka, emisijas robežvērtība ir 2 mg/m 3 . A/S
“Grindeks” mildronāta ražošanas procesā tiek izmantots N,N – dimetilhidrazīns, kā iedarbība raksturojama ar R45. Mildronāta ražošanas
process ilgst 7416 stundas gada laikā (24h/d, 309d/a) un šajā laikā tiek emitēti caur vakuumlīniju (Avots A1) 11 kg N,N – dimetilhidrazīna. No
tā seko, ka N,N – dimetilhidrazīna masas plūsma ir aptuveni 1,5 g/h. Rezultātā N,N – dimetilhidrazīna masas plūsma ir mazāka par 10 g/h un
tāpēc 23. pantā noteiktā emisijas robežvērtība 2 mg/m 3 nav jāpiemēro.
57

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums
nosaukums
Mildronāta
ražotne
Ftorafūra
ražotne
Zopiklona
ražotne
Oksitocīna
ražotne
Dūmenis
Katlu māja
Mildro -
nāta
ražotne
tips
Vakuum -
līnijas
izvads
Katls
DKVR-
6.5/13
Katls
“Vitomax”
Reakt.
R-12
Reakt.
R-72
emisijas
avota
kods (1)
emisijas
ilgums (h)
dnn gadā
Piesārņojošā viela
No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas
Emisiju raksturojums pirms
attīrīšanas
vielas
kods (2) nosaukums g/s (3) mg/m 3
(3)
tonnas/
gadā (3)
Gāzu attīrīšanas iekārtas
nosaukums,
tips
efektivitāte
projektētā faktiskā
13.tabula
Emisiju raksturojums pēc
attīrīšanas (5)
g/s (4) mg/m 3(4) tonnas/
gadā (4)
A 1 24 7416 080 026 Metilakrilāts 1,428 48700 0,340 - - - 1,428 48700 0,340
060 022 Izopropanols 149,759 9400 7,659 - - - 149,759 9400 7,659
050 033 Metilbromīds 3,642 27500 6,281 - - - 3,642 27500 6,281
160 010 N, N -
dimetilhidrazīns
1,913 70900 0,011 - - - 1,913 70900 0,011
060 012 Etanols 6,457 11100 0,044 - - - 6,457 11100 0,044
050 034 Metilenhlorīds 112,632 341300 0,129 - - - 112,632 341300 0,129
080 017 Etilacetāts 34,124 49900 0,021 - - - 34,124 49900 0,021
100 002 Acetons 38,402 109600 0,211 - - - 38,402 109600 0,211
140 008 Dimetilamīns 44,076 153000 0,122 - - - 44,076 153000 0,122
A 2 24 8040 020 029 Oglekļa oksīds 0,218 128 2,680 - - - 0,218 128 2,680
020 038 Slāpekļa dioksīds 0,261 153 3,200 - - - 0,261 153 3,200
020 028 Oglekļa dioksīds 303,232 177371 3720,854 - - - 303,232 177371 3720,854
A 3 24 8040 020 029 Oglekļa oksīds 0,228 128 2,680 - - - 0,228 128 2,680
020 038 Slāpekļa dioksīds 0,136 76 1,600 - - - 0,136 76 1,600
020 028 Oglekļa dioksīds 316,274 177382 3720,854 - - - 316,274 177382 3720,854
A 4 24 7416 060 022 Izopropanols 2,744 9100 0,015 - - - 2,744 9100 0,015
080 026 Metilakrilāts 0,120 400 0,001 - - - 0,120 400 0,001
050 033 Metilbromīds 8,238 27500 0,045 - - - 8,238 27500 0,045
A 5 24 7416 060 012 Etanols 1,108 11100 0,002 - - - 1,108 11100 0,002
58

Ftorafūra
ražotne
Zopiklona
ražotne
Reakt.
R-5; R-15
Reakt.
R-39
Reakt.
R-52
Reakt.
R-68
Reakt.
R-72
Reakt.
R-76
Reakt.
R-81
Reakt.
R-86 vai
R-88
Reakt.
R-108
Reakt.
R-98
Reakt.
R-90
Reakt.
R-112
Reakt.
R-30
Destilāci -
jas iekārta
Reakt.
R-36
A 6 24 7416 060 012 Etanols 3,071 61400 0,025 - - - 3,071 61400 0,025
A 7 24 7416 - Heksametildisilazāns 0,140 7000 0,000 - - - 0,140 7000 0,000
A 8 24 7416 050 034 Metilhlorīds 6,826 341300 0,015 - - - 6,826 341300 0,015
A 9 24 7416 060 012 Etanols 0,355 111000 0,000 - - - 0,355 111000 0,000
A 10 24 7416 060 012 Etanols 1,064 11100 0,000 - - - 1,064 11100 0,000
A 11 24 7416 060 012 Etanols 1,064 11100 0,004 - - - 1,064 11100 0,004
A 12 24 7416 060 012 Etanols 0,332 11100 0,001 - - - 0,332 11100 0,001
A 13 24 7416 060 012 Etanols 0,858 11100 0,003 - - - 0,858 11100 0,003
A 14 24 7416 050 034 Metilēnhlorīds 129,014 341300 0,142 - - - 129,014 341300 0,142
080 017 Etilacetāts 6,286 49900 0,002 - - - 6,286 49900 0,002
060 022 Izopropanols 3,535 9400 0,004 - - - 3,535 9400 0,004
A 15 24 7416 080 017 Etilacetāts 18,857 49900 0,006 - - - 18,857 49900 0,006
060 022 Izopropanols 3,535 9400 0,004 - - - 3,535 9400 0,004
A 16 24 7416 110 010 Etiķskābes anhidrīds 0,029 1400 0,000 - - - 0,029 1400 0,000
A 17 24 7416 050 034 Metilēnhlorīds 81,913 341300 0,082 - - - 81,913 341300 0,082
A 18 24 7416 100 002 Acetons 13,151 109600 0,012 - - - 13,151 109600 0,012
A 19 24 7416 080 017 Etilacetāts 3,991 49900 0,004 - - - 3,991 49900 0,004
A 20 24 7416 050 034 Metilēnhlorīds 81,913 341300 0,573 - - - 81,913 341300 0,573
59

Oksitocīna
ražotne
Ftorafūra
žāvēšana
Oksitocīna
ražotne
Sīrupu
ražotne
Gatavo
zāļu formu
ražošanas
nodaļa
Mildronāta
ražotne
Gatavo
zāļu formu
ražošanas
nodaļa
Arbidola
ražotne
Uztvērējs
U-45
Reakt.
R-2
Reakt.
R-4
Reakt.
R-8
Reakt.
R-13
A 21 24 7416 050 034 Metilēnhlorīds 129,014 341300 0,903 - - - 129,014 341300 0,903
A 22 24 7416 060 022 Izopropanols 8,979 9400 0,001 - - - 8,979 9400 0,001
A 23 24 7416 060 022 Izopropanols 14,965 9400 0,002 - - - 14,965 9400 0,002
A 24 24 7416 060 022 Izopropanols 0,468 9400 0,001 - - - 0,468 9400 0,001
A 25 24 7416 060 012 Etanols 0,222 11100 0,000 - - - 0,222 11100 0,000
Žāvskapis A 26 24 7416 060 012 Etanols 0,011 25 0,739 - - - 0,011 25 0,739
Velkmes
skapis
Velkmes
skapis
A 27 24 7416 100 002 Acetons 0,028 92 0,250 - - - 0,028 92 0,250
A 28 24 7416 100 002 Acetons 0,056 164 0,250 - - - 0,056 164 0,250
060 012 Etanols 0,018 53 0,040 - - - 0,018 53 0,040
Velkme A 29 4 448 060 012 Etanols 0,043 72 0,070 - - - 0,043 72 0,070
Velkme
no telpas
Velkme
no telpas
Velkme
no telpas
Velkme
no telpas
Velkme
no telpas
Velkme
no telpas
Reakt.
R-1
A 30 16 4800 060 012 Etanols 0,087 24 1,500 - - - 0,087 24 1,500
A 31 16 4800 060 012 Etanols 0,087 35 1,500 - - - 0,087 35 1,500
A 32 4 1040 200 002 Putekļi PM 10 0,058 261 0,217 Filtrs E4-5 99 97 0,005 23 0,017
A 33 24 7416 060 022 Izopropanols 7,500 5000 4,950 - - - 7,500 5000 4,950
A 34 16 4800 060 012 Etanols 0,029 4 0,500 - - - 0,029 4 0,500
A 35 16 4800 060 012 Etanols 0,029 22 0,500 - - - 0,029 22 0,500
A 36 24 7416 140 008 Dimetilamīns 48,973 153000 0,049 - - - 48,973 153000 0,049
60

UDHS
ražotne
Reakt.
R-2
Reakt.
01.01-R-
02
Uztvērējs
01.01-B-
14
Rezervuāri
TV-6017
un TV-
6016
Reaktors
R-6044
rezervuāri
U-7007
B1.1.5.-
01, U-
6009
Reaktors
R-6001
Reaktors
R-6002
Rezervuāri
TV-7014,
U-7023,
U-7009,
U-7020
Reaktorsi
R-7001,
R-7002,
R-7006,
Rezervuāri
U-7021,
U-6004,
U-7019
A 37 24 7416 140 008 Dimetilamīns 146,919 153000 0,147 - - - 146,919 153000 0,147
A 43 24 7416 100 002 Acetons 105,207 109600 0,068 - - - 105,207 109600 0,068
A 45 24 7416 100 002 Acetons 6,356 109600 0,004 - - - 6,356 109600 0,004
A 46 24 7416 060 022 Izopropanols 22,643 104800 0,041 - - - 22,643 104800 0,041
A 47 24 7416 060 022 Izopropanols 88,055 104800 0,311 - - - 88,055 104800 0,311
A 48 24 7416 060 022 Izopropanols 150,952 104800 0,136 - - - 150,952 104800 0,136
A 49 24 7416 060 022 Izopropanols 150,952 104800 0,136 - - - 150,952 104800 0,136
A 50 24 7416 100 004 Metiletilketons 130,792 44200 0,241 - - - 130,792 44200 0,241
A 51 24 7416 100 004 Metiletilketons 25,994 44200 0,238 - - - 25,994 44200 0,238
61

Ksilazīna
ražotne
Reakt.
R-21
Reakt.
R-3
Dalāmā
piltuve
M44
Reakt.
R-17
Reakt.
R-119
Reakt.
R-136
A 58 24 7416 100 002 Acetons 3,507 109600 0,001 - - - 3,507 109600 0,001
A 59 24 7416 043 010 Ksilols 0,285 3600 0,000 - - - 0,285 3600 0,000
A 60 24 7416 043
010
Ksilols 0,142 3600 0,000 - - - 0,142 3600 0,000
A 61 24 7416 043 010 Ksilols 0,285 3600 0,000 - - - 0,285 3600 0,000
A 62 24 7416 100 002 Acetons 3,288 109600 0,001 - - - 3,288 109600 0,001
A 63 24 7416 060 022 Izopropanols 0,841 9300 0,001 - - - 0,841 9300 0,001
100 002 Acetons 9,863 109600 0,004 - - - 9,863 109600 0,004
Piezīmes.
(1) Emisijas avota atsauces iekšējais kods atbilstoši šā pielikuma 12.tabulai.
(2) Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" noteiktais vielas kods.
(3) , (4)
Sadedzināšanas iekārtām un atkritumu sadedzināšanas, kā arī līdzsadedzināšanas iekārtām norādīt skābekļa saturu. Piesārņojošo vielu saturu norāda
normālam kubikmetram (273 K 101,3 kPa). Mitruma apstākļiem (mitrs/sauss) jāsakrīt ar citās tabulās dotajiem, ja vien tie nav noteikti atsevišķi.
(5)
Piesārņojošās vielas saturs (koncentrācija un daudzums) standarta apstākļos (273 K 101,3 kPa), ja tas nav noteikts atsevišķi.
Mitruma apstākļiem (sauss/mitrs) jābūt salīdzināmiem ar citās tabulās sniegtajiem datiem, ja tas nav noteikts atsevišķi.
17.3. ziņas par citu emisiju gaisā (smakas un emisija no neorganizētiem emisiju avotiem) atbilstoši šā pielikuma 14.tabulai;
Uzņēmuma teritorijā, ja neskaita ventilācijas izmetes no ražošanas telpām, nav neorganizētu laukumu, blīvi nenoslēgtu rezervuāru un
tvertņu, no kurām iespējama piesārņojuma emisija. Tvertnes ar izopropilspirtu, 1,1 dimetihidrazīnu, metiletilketonu u.c. kas atrodas pie
ražošanas korpusa K-3, ir hermētiski noslēgtas. Dažas mildronāta ražošanas procesā izmantojamās vielas ir ar nepatīkamu smaku, ko cilvēks
sajūt ļoti mazās koncentrācijās (metilakrilāts, 1,1 –dimetilhidrazīns ). Īslaicīga šo vielu smaku izdalīšanās uzņēmuma teritorijā iespējama pie
neparedzētām ražošanas procesa novirzēm un veicot tvertņu uzpildi ar minētajām ķīmiskajām vielām. Teorētiski nelabvēlīgos meteoroloģiskos
apstākļos (bezvējš, karsts laiks u.c.) smakas varētu sajust uzņēmumam apkārtējā rūpnieciskās apbūves teritorijā, praktiski – smakas ārpus
62

uzņēmuma teritorijas nav ne reizi konstatētas vairāku gadu garumā. Katrs smakas traucējums tiek nekavējoši likvidēts un analizēts, lai
vajadzības gadījumā veiktu organizatoriskos un tehniskos pasākumus smakas novēršanai.
Dažādu iemeslu dēļ minētās izejvielas ar intensīvu smaku netiek izmantotas jau no 2011. gada 2. ceturkšņa.
Lai novērstu iespējamās smakas ražošanas notekūdeņu attīrīšanas procesā, visas iekārtas (t.sk. bufertvertne, MBBR reaktori, dūņu
atdalīšanas iekārtas) notekūdeņu attīrīšanas iecirknī tiek ventilētas ar ventilatoru uz komposta filtru, kas atrodas NAI ēkas ārpusē. Ventilators ir
aprīkots ar frekvenču pārveidotāju, kas regulē plūsmu. Gaiss no komposta filtra tiek novadīts uz skursteni ar citu ventilatoru. Komposta filtrā
gaiss no apakšas tiek vadīts caur slāni, kas sastāv no priežu mizām un dūņām. Šajā slānī komponenti, kas dod sliktu smaku, tiek absorbēti un
oksidēti ar mikroorganismu palīdzību. Optimālai mikroorganismu funkcionēšanai filtra slānim ir jābūt ar mitruma saturu 40-60 %, tāpēc
nepieciešamības gadījumā ir iespējams apliet filtra slāni ar ūdeni. Maksimālā ventilācijas plūsma ir 4000 m 3 /h.
Pēdējos 7 gados iedzīvotāju sūdzības par smakām nav saņemtas.
.
Emisija no neorganizētiem emisiju avotiem un smakas
14.tabula
Emisijas avots
Viela
Smakas koncentrācija
(ou E /m 3 ) (1) Samazināšanas pasākumi Smakas raksturojums (2)
Piezīmes.
(1) Smakas vienību (ou E ) skaits vienā kubikmetrā gāzes standartapstākļos.
(2) Piemēram, puvušu olu smaka. Aizpilda, ja smakas intensitāte no avota ir zemāka par smakas noteikšanas metodes robežslieksni.
63

17.4. emisiju gaisā ietekme uz gaisa kvalitāti (norāda aprēķinu rezultātus un veikto aprēķinu modeļus). Operators aprēķina emisiju limitu projektu, kas
nodrošina gaisa kvalitātes prasību izpildi, izmantojot piesārņojuma izkliedes aprēķina datorprogrammu, kura nodrošina vietējās apbūves, ģeogrāfisko un
meteoroloģisko apstākļu ievērošanu un kura nodrošina to prasību izpildi, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un
kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem, par atkritumu sadedzināšanu un par gaisa kvalitāti un piesārņojošas
darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo smaku izplatīšanos;
Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķināšanai izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai (LVĢMA) piederošā
datorprogramma EnviMan, versija Beta 2. OD (izstrādātājs – Zviedrijas kompānija OPSIS AB); licence Nr.3473-8116-8147; licence bez
termiņa.
Šī programma ļauj noteikt piesārņojošo vielu vidējās koncentrācijas un ekstrēmās vērtības uzņēmuma apkārtnē pie izvēlētiem
meteoroloģiskiem apstākļiem. Kā izejas dati tiek izmantoti:
– meteoroloģiskais raksturojums (programmā EnviMan modeli EnviMet) – kas sevī ietver meteoroloģisko informāciju kopš
1995.gada. Izmantojot šos datus LVĢMA speciālistu vadībā tika ģenerētas meteoroloģisko datu vidējās vērtības katrā no
gadiem, tādējādi izveidojot vidējo klimatisko gadu. Kā izejas parametri tika izmantoti – temperatūras, vēja virziena, vēja
ātruma, globālās radiācijas mērījumi;
– dati par emisijas avotu fizikālajiem parametriem, emisiju apjomiem un avotu darbības dinamiku.
Atbilstoši MK 2009. gada 3. novembra Noteikumu Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” prasībām, izkliedes aprēķini veikti:
- oglekļa oksīdam, novērtējot 8 h 98-procentīlo koncentrāciju;
- slāpekļa dioksīdam, novērtējot 1 h 19.augstāko koncentrāciju un kalendārā gada vidējo koncentrāciju;
Pārējām ķīmiskām vielām nacionālos normatīvajos aktos nav noteikti gaisa kvalitātes mērķlielumi, vai robežkoncentrācijas. Šīm vielām
tās tika noteiktas izmantojot Lielbritānijas Vides aģentūras “Environmental Assessment and Appraisal of BAT, Horizontal Guidance Note IPPC
H1” D pielikumā norādītās robežkoncentrācijas. Šīs robežkoncentrācijas ir atvasinātas, izmantojot pieņēmumus, no pieļaujamām šo vielu
koncentrācijām darba vidē, tās nav zinātniski pārbaudītas un apstiprinātas. Šīs robežkoncentrācijas tiek izmantotas, lai varētu aptuvini novērtēt
uzņēmumu iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Būtu vēlams, lai piesārņojošo vielu koncentrācijas vidē būtu zem aprēķinātajām
robežkoncentrācijām. N,N – dimetilhidrazīnam norādītajā literatūrā nebija noteiktas robežkoncentrācijas un tās tika aprēķinātas izmantojot
norādīto aprēķina metodi, atbilstoši kurā gada vidējās koncentrācijas robežvielu vielai var noteikt šai vielai noteikto arodekspozīcijas
robežvērtību (AER) 8 stundām dalot ar 500. Savukārt stundas maksimālo koncentrāciju iegūst AER 15 minūtēm dalot ar 50. N,N –
dimetilhidrazīnam AER vērtības tika ņemtas no ASV valsts departamenta izdota materiāla NIOSH POCKET GUIDE TO CHEMICAL
HAZARDS, U.S. departament of health and human services, 1994. Piesārņojošo vielu robežkoncentrācijas apkopotas tabulā.
64

Piesārņojošā viela Noteikšanas periods Robežlielums
Oglekļa oksīds 8 h 10 mg/m³
Slāpekļa dioksīds 1 h 200 µg/m³
kalendāra gads
40 µg/m³
Metilakrilāts
1 h 10800 µg/m³
kalendāra gads
360 µg/m³
Izopropanols
1 h 125000 µg/m³
kalendāra gads
9990 µg/m³
N,N - dimetilhidrazīns
1 h 750 µg/m³
kalendāra gads
3 µg/m³
Metilbromīds
1 h 5900 µg/m³
kalendāra gads
200 µg/m³
Etanols
1 h 576000 µg/m³
kalendāra gads
19200 µg/m³
Metilēnhlorīds
1 h 3000 µg/m³
kalendāra gads
700 µg/m³
Acetons
1 h 362000 µg/m³
kalendāra gads
18100 µg/m³
Dimetilamīns
1 h 1100 µg/m³
kalendāra gads
38 µg/m³
Metiletilketons
1 h 89900 µg/m³
kalendāra gads
6000 µg/m³
Izkliedes aprēķini nav veikti cietajām daļiņām PM 10 , novērtējot emitēto daudzumu – 0,017 t/a – kā nenozīmīgu (MK noteikumi Nr. 200
(22.04.2003.) 20.2. punkts).
Etilacetātam izkliedes aprēķini nav veikti, jo tā emisijas apjomi ir nenozīmīgi – 0,033 t/a.
Veiktās emisiju izkliedes modelēšanas rezultāti apkopoti tabulā
65

Nr.
p.k.
Piesārņojošā
viela
IZKLIEDES APRĒĶINU REZULTĀTI
Maksimālā summārā
koncentrācija, µg/m³
Aprēķinu
periods/
laika
intervāls
Vieta vai
teritorija
1. Oglekļa oksīds 290 + 6 = 296 8 h Rencēnu
2. Slāpekļa dioksīds
3. Metilakrilāts
4. Izopropanols
5.
N,N -
dimetilhidrazīns
Uzņēmuma vai
iekārtas emitētā
piesārņojuma
daļa summārajā
koncentrācijā,
%
E tabula
Summārā
piesārņojuma
koncentrācija
attiecībā pret
gaisa kvalitātes
normatīvu, %
65 + 8,2 = 73,2 1 h iela 3 b un 11,2 36,6
21 + 0,18 = 21,18 kalendāra
gads
38 1 h
tuvākā
apkārtne
2,0 3,0
0,8 53,0
100 0,4
0,069 kalendāra
100 < 0,1
gads
0,06 + 934 = 934,06 1 h 100 0,7
0,0006 + 2,4 = 2,4006 kalendāra Krustpils 100 < 0,1
gads iela 53 un
1,2 1 h 100 0,2
tuvākā
0,0022 kalendāra
100 0,1
gads apkārtne
702 1 h 100 11,9
6. Metilbromīds
1,3 kalendāra
100 0,7
gads
7. Etanols 4 + 235 = 239 1 h 98,3 < 0,1
66

8. Metilēnhlorīds
9. Acetons
10. Dimetilamīns
11. Metiletilketons
0,01 + 0,72 = 0,73 kalendāra
98,6 < 0,1
gads
312 1 h 100 10,4
0,49 kalendāra
100 0,1
gads
20 + 102 = 122 1 h 83,6 < 0,1
0,3 + 0,25 = 0,55 kalendāra
45,5 < 0,1
gads
47 1 h 100 4,3
0,081 kalendāra
100 0,2
gads
685 1 h 100 0,8
5,5 kalendāra
gads
100 0,1
Gaisa kvalitātes rādītāji atbilst normatīvo aktu prasībām.
Par pasākumiem, kas novērsa un nodrošinās smaku izplatīšanos ārpus uzņēmuma teritorijas, skat. 17.3. sadaļā.
17.5. piesārņojošām darbībām, kurām ir viens stacionārs emisijas avots, var indikatīvi modelēt gaisa kvalitāti, izmantojot datorprogrammas saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par vides prasībām mazo katlumāju apsaimniekošanā, kā arī normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita
projektu izstrādi. Ja indikatīvie aprēķini liecina, ka gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšana nav iespējama, iekārtai nav nepieciešams izstrādāt stacionāru
piesārņojuma avotu emisijas limita projektu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi;
67

Nr
.
p.
k.
nosaukums
Emisijas avots
ģeogrāfiskās koordinātas
Z platums
A garums
Piesārņojošo vielu emisijas limitu projekts
nosaukums kods g/s
Piesārņojošā viela
mg/m 3 ou E /m3
(2) t/a
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (1)
1.
2.
A1
Vakuumlīnijas
izvads 56 o 55’15” 24 o 11’49”
A2
Dūmenis, katls
DKVR-6,5/13
56 o 55’47” 24 o 11’46”
Metilakrilāts 080 026 1,428 48700 0,340
Izopropanols 060 022 149,759 9400 7,659
Metilbromīds 050 033 3,642 27500 6,281
N, N -
dimetilhidrazīns
160 010 1,913 70900 0,011
Etanols 060 012 6,457 11100 0,044
Metilenhlorīds 050 034 112,632 341300 0,129
Etilacetāts 080 017 34,124 49900 0,021
Acetons 100 002 38,402 109600 0,211
Dimetilamīns 140 008 44,076 153000 0,122
Oglekļa oksīds 020 029 0,218 128 2,680
Slāpekļa
dioksīds
020 038 0,261 153 3,200
15.tabula
O 2 %
-
3
3
4.
A3
Dūmenis, katls
“Vitomax
A 4
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’47” 24 o 11’46”
56 o 55’14” 24 o 11’45”
Oglekļa oksīds 020 029 0,228 128 2,680
Slāpekļa
dioksīds
020 038 0,136 76 1,600
Izopropanols 060 022 2,744 9100 0,015
Metilakrilāts 080 026 0,120 400 0,001
Metilbromīds 050 033 8,238 27500 0,045
5. A 5 56 o 55’15” 24 o 11’49” Etanols 060 012 1,108 11100 0,002 -
3
-
68

6.
7.
8.
9.
10
.
11
.
Caurule
atgaisošanai
A 6
Caurule
atgaisošanai
A 8
Caurule
atgaisošanai
A 11
Caurule
atgaisošanai
A 12
Caurule
atgaisošanai
A 13
Caurule
atgaisošanai
A14
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’14” 24 o 11’47” Etanols 060 012 3,071 11100 0,025 -
56 o 55’14” 24 o 11’45” Metilenhlorīds 050 034 6,826 311300 0,015 -
56 o 55’14” 24 o 11’45” Etanols 060 012 1,064 11100 0,004 -
56 o 55’14” 24 o 11’45” Etanols 060 012 0,332 11100 0,001 -
56 o 55’14” 24 o 11’46” Etanols 060 012 0,858 11100 0,003 -
Metilēnhlorīds 050 034 129,014 341300 0,142
56 o 55’15” 24 o 11’49” Etilacetāts 080 017 6,286 49900 0,002
-
Izopropanols 060 022 3,535 9400 0,004
12.
13.
A 15
Caurule
atgaisošanai
A 17
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49”
Etilacetāts 080 017 18,857 49900 0,006
-
Izopropanols 060 022 3,535 9400 0,004
56 o 55’15” 24 o 11’49” Metilēnhlorīds 050 034 81,913 341300 0,082 -
14.
A 18
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49”
Acetons 100 002 13,151 109600 0,012
Metilēnhlorīds 050 034 40,957 341300 0,045
-
69

15.
A 19
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Etilacetāts 080 017 3,991 49900 0,004 -
16.
A 20
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Metilēnhlorīds 050 034 81,913 341300 0,573 -
17.
A 21
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Metilēnhlorīds 050 034 129,014 341300 0,903 -
18.
A 22
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Izopropanols 060 022 8,979 9400 0,001 -
19.
A 23
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Izopropanols 060 022 14,965 9400 0,002 -
20.
A 24
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Izopropanols 060 022 0,468 9400 0,001 -
21.
A 26
Žāvskapja
izvads
56 o 55’14” 24 o 11’46” Etanols 060 012 0,011 25 0,739 -
22.
A 27
Caurule
velkmes skapī
56 o 55’14” 24 o 11’46” Acetons 100 002 0,028 92 0,250 -
23.
A 28
Caurule
velkmes skapī
56 o 55’14” 24 o 11’46”
Acetons 100 002 0,056 164 0,250
Etanols 060 012 0,018 53 0,040
-
24.
A 29
Caurule
Velkme no
telpas
56 o 55’13” 24 o 11’44” Etanols 060 012 0,043 72 0,070 -
25.
A 30
Caurule
56 o 55’15” 24 o 11’50” Etanols 060 012 0,087 24 1,500 -
70

26.
27.
28.
29.
30.
31.
32.
33.
34.
Velkme no
telpas
A 31
Caurule
Velkme no
telpas
A 32
Caurule
Velkme no
telpas
A 33
Caurule
Velkme no
telpas
A 34
Caurule
Velkme no
telpas
A 35
Caurule
Velkme no
telpas
A 36
Caurule
atgaisošanai
A 37
Caurule
atgaisošanai
A 43
Caurule
atgaisošanai
A 45
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’50” Etanols 060 012 0,087 35 1,500 -
56 o 55’14” 24 o 11’48” Putekļi PM 10 200 002 0,005 23 0,017 -
56 o 55’14” 24 o 11’45” Izopropanols 060 022 7,500 5000 4,950 -
56 o 55’14” 24 o 11’51” Etanols 060 012 0,029 4 0,500 -
56 o 55’15” 24 o 11’52” Etanols 060 012 0,029 22 0,500 -
56 o 55’15” 24 o 11’49” Dimetilamīns 140 008 48,973 153000 0,049 -
56 o 55’15” 24 o 11’49” Dimetilamīns 140 008 146,919 153000 0,147 -
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 105,207 109600 0,068 -
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 6,356 109600 0,004 -
71

35.
A 46
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’17” 24 o 11’51” Izopropanols 060 022 22,643 104800 0,041
-
36.
A 47
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’17” 24 o 11’51” Izopropanols 060 022 88,055 104800 0,311
-
37.
A 48
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’17” 24 o 11’51” Izopropanols 060 022 150,952 104800 0,136
-
38.
A 49
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’17” 24 o 11’51” Izopropanols 060 022 150,952 104800 0,136
-
39.
A 50
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’17” 24 o 11’51” Metiletilketons 100 004 130,792 44200 0,241
-
40.
A 51
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’17” 24 o 11’51” Metiletilketons 100 004 25,994 44200 0,238
-
41.
A 52
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 52,604 109600 0,079
-
42.
A 53
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 32,877 109600 0,176
-
43.
A 54
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 35,069 109600 0,023
44.
A 55
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 105,207 109600 0,068
-
45.
A 56
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 6,356 109600 0,004
-
72

46.
47.
48.
49.
A 57
Caurule
atgaisošanai
A 58
Caurule
atgaisošanai
A 62
Caurule
atgaisošanai
A 63
Caurule
atgaisošanai
-
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 6,356 109600 0,004
-
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 3,507 109600 0,001
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 3,288 109600 0,001
Izopropanols 060 022 0,841 9300 0,001 -
56 o 55’15” 24 o 11’49”
Acetons 100 002 9,863 109600 0,004 -
Piezīmes.
(1)
Aizpilda iekārtām, kurām skābekļa saturu dūmgāzēs vai izplūdes gāzēs nosaka normatīvie akti.
(2)
Par smaku emisiju neaizpilda tabulas 6., 7., 9. un 10.aili.
17.6. sadedzināšanas iekārtām papildus šā pielikuma 15.tabulas datiem sniedz šādus datus:
17.6.1. teorētiskais degšanai nepieciešamais gaisa daudzums – V 0 m 3 /kg (m 3 /nm 3 );
Avotiem A 2, A 3 dedzinot dabas gāzi: V° = 8,988 Nm 3 /nm 3
17.6.2. teorētiskais dūmgāzu daudzums – V 0 d m 3 /kg (m 3 /nm 3 );
V° d = 8,988 Nm 3 /nm 3
17.6.3. dūmgāzu daudzums atbilstoši noteiktajam O 2 – V d m 3 /kg (m 3 /nm 3 ).
V d1 = 10,541 Nm 3 /nm 3
18. Notekūdeņu izplūde virszemes ūdeņos vai kanalizācijas sistēmās un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (norāda piesārņojošās vielas notekūdeņos, sniedz
notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aprakstu. Esošām iekārtām pievieno plānu uzlabojumu ieviešanai ar specifiskiem mērķiem, izpildes termiņiem, kā arī
73

iespējamiem pārveidojumiem vai rekonstrukciju, vai arī bīstamo ķīmisko vielu vai produktu aizvietošanu, lai nodrošinātu to, ka emisijas nepārsniedz
normatīvajos aktos noteiktos limitus. Pievieno ziņas par lietusūdeņu un sniega un ledus kušanas ūdeņu savākšanu un novadīšanu no iekārtas teritorijas):
AS "Grindeks" ir 2 (3) teritorijas un katrā ir sekojošas kanalizācijas sistēmas:
pamatražotne Krustpils ielā 53:
• rūpnieciskā kanalizācijas sistēma - visi ražošanas notekūdeņi tiek savākti izlīdzinātājā un periodiski atsūknēti un novadīti attīrīšanas
iekārtās attīrīšanai;
• komunālie notekūdeņi - visi komunālie notekūdeņi no laboratoriju un administratīvā korpusa (arī no ēdnīcas) tiek novadīti komunālā
kanalizācijas sistēmā un ievadīti pilsētas komunālajā kanalizācijas tīklā;
• lietus kanalizācijas sistēma - visi teritorijas lietus notekūdeņi tiek savākti lietus kanalizācijas sistēmā, ražošanas dzesēšanas sistēmas
baseinu pārplūdes , atdzelžošanas iekārtu skalošanas ūdeņi paštecē tiek novadīti pilsētas lietus kanalizācijas tīklā.
Lietus/sniega ūdens no teritorijas asfaltētās daļas nokļūst lietus kanalizācijas (LK) tīklā ar D 200mm un D300 mm, kura savukārt
savienota LK kolektoru ar D300 zem Rencēnu ielas (skat. Pievienoto shēmu ). Lietus ūdens kanalizācija izbūvēta 1968.gadā.
Visi rūpnieciskie notekūdeņi no AVFRN, GZFRN ražošanas korpusiem tiek savākti izlīdzinātājā un periodiski atsūknēti un novadīti uz
Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa (NAI) bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām. Attīrītos notekūdeņus nodod SIA „Rīgas ūdens” galējai attīrīšanai.
Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas procesā veidojas:
• ar organiskajiem un neorganiskajiem savienojumiem piesārņots ūdens, kas rodas ekstrahējot vai mazgājot ķīmisko
produktu,
• dažādu organisko šķīdinātāju atlikumi, kuri rodas pēc to reģenerācijas,
• farmaceitisko vielu sintēžu atlikumi, kuri rodas iekārtu mazgāšanas rezultātā,
• atsāļņi, kas veidojas sintēzes gaitā,
• ūdens pēc telpu uzkopšanas
Pirms augšminētie piesārņotie ūdeņi tiek novadīti uz NAI , tiek izvērtētas iespējas labāko pieejamo tehnisko paņēmienu pielietošanai,
piemēram, koncentrēto notekūdeņu atdalīšanai un utilizēšanai:
• degošie šķīdinātāju reģenerācijas atsāļņi, kuri satur vairāk kā 60% organisko savienojumu, bet nesatur hloru, tiek savākti
un nodoti kā bīstamie atkritumi līgumorganizācijai utilizēšanai.
• vakuumsūkņos nonākošie gaistošie organiskie savienojumi tiek kondensēti un nodoti kā bīstamie atkritumi sadedzināšanai,
tādejādi samazinot notekūdeņu piesārņojumu.
• ja ir liela ķīmisko vielu koncentrācija, tehnoloģijā tiek realizēta derīgo vielu izdalīšana.
Gatavo zāļu formu ražošanas rūpnieciskie notekūdeņi nesatur videi bīstamas ķīmiskas vielas, tos veido telpu un iekārtu dezinfekcijas un
mazgāšanas šķīdumi.
74

2009.gada vasarā tika nodotas ekspluatācijā rūpniecisko notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas.
Iekārtās realizēts kustīgā slāņa bioplēves reaktoru (angliski Moving Bed Biofilm Reactors) process. Attīrīšanas iekārtu tehnoloģisko
projektu izstrādāja zviedru firma "AnoxKaldnes".
Attīrīšanas iekārtu tehnoloģiska shēma sastāv no bufertvertnes, pieciem virknē saslēgtiem kustīgā slāņa bioplēves reaktoriem, toksisko
notekūdeņu tvertnes, ķīmisko vielu dozēšanas sistēmām, flokulācijas iekārtas, flotācijas iekārtas, polimēru padeves stacijām, dūņu tvertnes,
dūņu atūdeņošanas centrifūgas un komposta filtra rūpnieciskās ventilācijas gaisa attīrīšanai. Bufertvertnes un bioloģiskās attīrīšanas reaktoru
tilpums ir 200 m 3 . Bufertvertnes loma ir nodrošināt attīrīšanas iekārtu darbību un vienmērīgu notekūdeņu plūsmas ātrumu un piesārņojuma
līmeni. Kustīgā slāņa bioplēves reaktoros notiek gan organisko vielu degradācija, gan nitrifikācijas un denitrifikācijas procesi. Pusi no
bioreaktoru tilpuma aizņem bioplēves nesējmateriāli. Bioplēves nesējmateriāli ir ar augstu aizsargātās virsmas laukumu, kas nodrošina augstu
biomasas koncentrāciju neliela reaktora tilpumā un ļauj sasniegt augstu notekūdeņu atīirīšanas efektivitāti pie salīdzinoši maza hidrauliskās
aiztures laika. Iekārtu vadība notiek automātiski no procesa kontroles datora.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas jauda: ienākošie notekūdeņi 200-500 m³/diennaktī, maksimālā plūsma 21 m³/stundā, ĶSP= 2000-7000
mg/l, BSP5 = 500-2000 mg/l, kopējais slāpeklis 100-200 mg/l, kopējais fosfors 8 mg/l, suspendētas vielas 100 mg/l, pH - 4-10.
Rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte ar katru gadu palielinās.
75

Mēnesis
Ienākošo
notekūdeņu
daudzums,
m3
Rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte (ĶSP) 2011. gadā
Vidējais
ķīmiskais
skābekļa
patēriņš (ĶSP)
ieplūdē, mg/l
Notekūdeņu
piesārņojums
(ĶSP)
tonnās
Attīrīto
notekūdeņu
daudzums,
m3
Vidējais
ķīmiskais
skābekļa
patēriņš (ĶSP)
izplūdē, mg/l
Notekūdeņu
piesārņojums
(ĶSP)
tonnās
Attīrīšanas
efektivitāte,
%*
Janvāris 6569 3899 25.61 6569 331 2.17 91.51
Februāris 7560 3693 27.92 7560 296 2.24 91.98
Marts 8441 3393 28.64 8441 293 2.47 91.36
Aprīlis 5896 4319 25.46 5896 216 1.27 95.00
Maijs 7833 5167 40.47 7833 426 3.34 91.76
Jūnijs 6188 5328 32.97 6188 569 3.52 89.32
Jūlijs 4329 5057 21.89 4329 447 1.94 91.16
Augusts 6659 4876 32.47 6659 279 1.86 94.28
Septembris 7651 6454 49.38 7651 575 4.40 91.09
Oktobris 6935 6217 43.11 6935 419 2.91 93.26
Novembris
Decembris
Vidējie
rādītāji
gada laikā
5807
4787 27.80 5807 331 1.92 93.09
3977 6056
24.08 3977 498 1.98 91.78
6487 4937 31.65 6487 390 2.50 92.13
Piezīmes. * Attīrīšanas efektivitāte rēķināta no mēnešu piesārņojuma summas.
76

Mēnesis
Ienākošo
notekūdeņu
daudzums,
m 3
Rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte (N kop) 2011. gadā
Vidējais kopējā
slāpekļa (N kop)
daudzums
ieplūdē, mg/l
Notekūdeņu
piesārņojums
(N kop) tonnās
ieplūdē
Attīrīto
notekūdeņu
daudzums,
m 3
Vidējais kopējā
slāpekļa (N kop)
daudzums
izplūdē, mg/l
Notekūdeņu
piesārņojums
(N kop) tonnās
izplūdē
Attīrīšanas
efektivitāte, %*
Janvāris 6569 89.2 0.59 6569 36.2 0.24 59.42
Februāris 7560 94.5 0.71 7560 11.9 0.09 87.41
Marts 8441 83.6 0.71 8441 15.5 0.13 81.46
Aprīlis 5896 86.3 0.51 5896 16.6 0.10 80.76
Maijs 7833 86.0 0.67 7833 41.4 0.32 51.86
Jūnijs 6188 82.3 0.51 6188 24.4 0.15 70.35
Jūlijs 4329 71.0 0.31 4329 39.2 0.17 44.72
Augusts 6659 66.1 0.44 6659 14.6 0.10 77.91
Septembris 7651 93.3 0.71 7651 30.3 0.23 67.55
Oktobris 6935 90.6 0.63 6935 24.7 0.17 72.73
Novembris 5807 90.6 0.53 5807 21.5 0.12 76.27
Decembris 3977 90.5 0.36 3977 49.3 0.20 45.57
Vidējie rādītāji
gada laikā
6487 85.3 0.56 6487 27.1 0.17 68.00
Piezīmes. * Attīrīšanas efektivitāte rēķināta no mēnešu piesārņojuma summas.
Uzņēmumā tiek veikts notekūdeņu monitorings.
18.1. piesārņojošo vielu izplūdes apraksts atbilstoši šā pielikuma 16., 17. un 18.tabulai (norāda ziņas par saņemošo ūdensobjektu un pievieno izplūdes vietu
shēmu, 16.tabulā norāda visas vielas, tai skaitā arī tās, kas netiek attīrītas pirms novadīšanas ūdenstilpē);
No apmēram 55 - 60 ūdens videi bīstamajām vielām , kuras minētas 2002. gada 22. janvāra MK noteikumu Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu
emisiju ūdenī „ 1. un 2. pielikumā uzņēmuma ražošanas tehnoloģiskajos procesos tiek izmantotas vai rodas apmēram 4-5 vielas. (toluols, ksilols, fenoli,
hloroforms, metilēnhlorīds). Minēto vielu daudzumi ir samērā mazi nokļūšana pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā praktiski nav iespējama, izņemot
fenolu, kas rodas zopiklona ražošanas procesā. Saskaņā ar SIA „ Rīgas Ūdens” testēšanas pārskatiem fenolu indekss komunālajos notekūdeņos nav
konstatēts. (zem noteikšanas robežas). Pastāv iespēja notekūdeņus ar paaugstinātu ūdenim bīstamo vielu saturu uzkrāt speciālā tvertnē Notekūdeņu attīrīšanas
iekārtās (NAI), lai pēc tam tos nodotu utilizēšanai vienai no licenzētajām organizācijām, pašreizējiem ražošanas procesiem tas nav bijis nepieciešams..
77

Sakarā ar to, ka ražošanas notekūdeņi pirms novadīšanas pilsētas kanalizācijas tīklā tiek attīrīti NAI un novadīti kanalizācijas sistēmā, nevis ūdenstilpē, 16.
tabulu neaizpildām.
Bez ikdienas NAI veiktā monitoringa AS “Grindeks” Darba aizsardzības nodaļas Vides kontroles laboratorija veic komunālo
notekūdeņu monitoringu saskaņā ar grafiku -vienu reizi mēnesī.
Piesārņojošās vielas notekūdeņos
16.tabula
Izplūdes vietas
identifikācijas
numurs (1)
Piesārņojošā viela,
parametrs/kods (3)
Koncentrācija, ko Pirms attīrīšanas Īss lietotās
nedrīkst
attīrīšanas apraksts
pārsniegt mg/l 24 stundās tonnas gadā un tās efektivitāte
(mg/l) (2) (vidēji) (vidēji) (%)
mg/l 24 stundās
(vidēji)
Pēc attīrīšanas
tonnas gadā
(vidēji)
Piezīmes.
(1) Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" klasifikatoru.
(2) Norāda tikai atļaujā.
(3) Vielas kods saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" apstiprinātu sarakstu.
78

Tieša notekūdeņu un lietusūdeņu izplūde ūdensobjektos (grāvī, upē, ezerā, jūrā)
17.tabula
Izplūdes
vietas
nosaukums
un adrese
(vieta)
Izplūdes vietas
identifikācijas
numurs (1)
Izplūdes vietas ģeogrāfiskās
koordinātas
Z platums A garums nosaukums
Saņemošā ūdenstilpe Notekūdeņu daudzums Izplūdes
ilgums (2)
ūdenssaimniecības
iecirkņa kods (1)
ūdens
caurtece
(m 3 /h)
m 3 /d
(vidēji)
kubikmetri
gadā
(vidēji)
(stundas
diennaktī vai
dienas gadā)
Piezīmes.
(1) Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" klasifikatoru.
(2) Neregulārām izplūdēm izplūdes periodu norāda stundās, dienās, mēnešos un gados (arī periodus, kas saistīti ar sistēmas uzstādīšanu, uzturēšanu un
remontēšanu).
Izplūdes vietas
numurs un
adrese (1)
Izplūdes vietas
identifikācijas
numurs (2)
Notekūdeņu izplūde uz cita operatora attīrīšanas iekārtu
Izplūdes vietas ģeogrāfiskās
koordinātas
Citas ūdens attīrīšanas
iekārtas operatora
nosaukums, pieslēgšanās
kontrolakas numurs
Notekūdeņu daudzums (uz ārējām
notekūdeņu attīrīšanas iekārtām
saskaņā ar līgumu)
Z platums A garums m 3 /d m 3 gadā
18.tabula
Izplūdes
ilgums (3) (stundas
dienā vai dienas
gadā)
Krustpils 53 56º55’14” 24º11’41” SIA „Rīgas Ūdens” 30 644 235200 24/365
Krustpils 71A 56º54’50” 24º12’27” SIA „Rīgas Ūdens” 3,3 1200 10/365
Piezīmes.
(1) Saskaņā ar kanalizācijas ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lietu vai kanalizācijas sistēmas tehnisko pasi.
(2) Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" klasifikatoru.
(3) Ja izplūde nav pastāvīga, norāda izplūdes periodu ilgumu (arī periodus, kas saistīti ar sistēmas uzstādīšanu, slēgšanu, uzturēšanu un remontu).
79

18.2. kanalizācijas sistēmas raksturojums (norāda cauruļu vecumu, pēdējās pārbaudes datumu, informāciju par pārbaudes veicēju un tās rezultātiem, kā arī
informāciju par sistēmas darbības uzturēšanu). Operators norāda, vai viņa rīcībā ir kanalizācijas ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lieta vai
kanalizācijas sistēmas shēmas tehniskā pase saskaņā ar šā pielikuma 19.tabulu;
AS "Grindeks" ir 2 (3) teritorijas un katrā ir sekojošas kanalizācijas sistēmas:
pamatražotne Krustpils ielā 53:
• rūpnieciskā kanalizācijas sistēma - visi ražošanas notekūdeņi tiek savākti izlīdzinātājā un periodiski atsūknēti un novadīti attīrīšanas
iekārtās attīrīšanai;
• komunālie notekūdeņi - visi komunālie notekūdeņi no laboratoriju un administratīvā korpusa (arī no ēdnīcas) tiek novadīti komunālā
kanalizācijas sistēmā un ievadīti pilsētas komunālajā kanalizācijas tīklā;
• lietus kanalizācijas sistēma - visi teritorijas lietus notekūdeņi tiek savākti lietus kanalizācijas sistēmā, ražošanas dzesēšanas sistēmas
baseinu pārplūdes , atdzelžošanas iekārtu skalošanas ūdeņi paštecē tiek novadīti pilsētas lietus kanalizācijas tīklā.
Lietus/sniega ūdens no teritorijas asfaltētās daļas nokļūst lietus kanalizācijas (LK) tīklā ar D 200mm un D300 mm, kura savukārt
savienota LK kolektoru ar D300 zem Rencēnu ielas (skat. Pievienoto shēmu ). Lietus ūdens kanalizācija izbūvēta 1968.gadā.
Visi rūpnieciskie notekūdeņi no AVFRN, GZFRN ražošanas korpusiem, tiek savākti izlīdzinātājā un periodiski atsūknēti un novadīti uz
Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa (NAI) bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām.
Rūpnieciskā kanalizācija pārbaudīta 2000.gadā (ar TV zondi), pēc pārbaudes rezultātiem veikts kapitālais remonts. Rūpnieciskās
kanalizācijas posms nomainīts 2009. gadā.
Komunālā un lietus kanalizācija tiek ekspluatēta, ievērojot AS „Grindeks” Inženiertehniskā kodeksa dokumentu „Saimnieciskā
kanalizācija. Lietus ūdens kanalizācija. Kanalizācijas tīkls un inženierbūves. Ekspluatācija un tehniskā apkope”.
Kanalizācijas sistēmas darbība tiek uzturēta saskaņā ar uzņēmuma standartpriekšrakstiem. Profilaktiskās apskates tiek veiktas katru
ceturksni.
Rūpnieciskai ražošanai ir atsevišķa kanalizācija, kurā katras ražotnes notekūdeņi ieplūst caur kontrolaku. Izbūvēta 1975.gadā un kapitāli
atjaunota 1999.-2000.gadā. Apsekojot katras ražotnes kontrolakas, konstatē, kad notekas ir piesērējušas un ir nepieciešama to tīrīšana.
Komunālā kanalizācija Krustpils ielā 53 sastāv no sekojoša materiāla caurulēm:
1. čuguna caurules (no ēkas līdz pirmām akām);
2. skatakas – skalojamās akas – 66 gab.;
3. keramikas caurules;
4. jaunas polietilēna caurules.
Izbūvēta 1978. – 1985.g.
80

Operatora rīcībā esošie kanalizācijas sistēmu raksturojošie dokumenti (1)
19.tabula
Nr.p.k. Dokuments Izstrādāšanas datums Atzīme par dokumenta esību
1. Kanalizācijas ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lieta 10.02.2011 ir
2. Kanalizācijas sistēmas tehniskā pase
Piezīme. (1) Operators pēc reģionālās vides pārvaldes pieprasījuma uzrāda dokumentu oriģinālus.
18.3. ūdens lietošanas bilance (ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas shēma, kurā parādīta atbilstība starp ūdens ieguves apjomu un notekūdeņu
daudzumu, kas nodots citiem operatoriem vai novadīts vidē);
AS „Grindeks” ūdens izmantošanas bilance 2011. gadā dota 10a. pielikumā
18.4. kanalizācijas sistēmas shēmā (mērogā 1:5000 vai 1:10000) norāda kanalizācijas ārējo tīklu ar diametru 150 mm un lielāku, skatakas, pārgāzes kameras,
kanalizācijas sūkņu stacijas un notekūdeņu attīrīšanas stacijas.
19. Piesārņojošo vielu emisija augsnē un gruntī, kā arī pazemes ūdeņu piesārņojums:
19.1. piesārņojuma avotu raksturojums (sniedz pārskatu par visu operatoram zināmo augsnes, grunts, zemes dzīļu vai pazemes ūdeņu piesārņojumu, pievieno
izpētes rezultātus, ja šāda izpēte ir veikta);
19.2. atkritumu izraisītais augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojums.
Ir praktiski gandrīz izslēgta iespēja augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumam uzņēmuma teritorijā. Ķīmisko vielu transports notiek pa
asfaltētiem ceļiem, stacionārajām tvertnēm paredzēta ķīmisko vielu norobežošana ar betonētām apmalēm iespējamo noplūžu gadījumos.
Mobilie konteineri ar izejvielām to glabāšanas laikā tiek ievietoti drošības vannās, kas garantē, ka konteinera bojājuma gadījumā izplūdusī
izejviela tiks pilnībā savākta. Augsnes, grunts, zemes dzīļu vai pazemes ūdeņu piesārņojums sīkāk nav pētīts, taču tā kā augšminētie vides
drošības līdzekļi zem tvertnēm izveidoti jau sākotnēji un rūpnieciskās avārijas nav bijušas, nav pamata uzskatīt, ka grunts vai pazemes ūdeņi
būtu piesārņoti.
20. Troksnis:
Trokšņa mērījumus uzņēmumā gan darba vidē, gan apkārtējā vidē veic Darba aizsardzības nodaļas (DAN) Vides kontroles laboratorija
pēc sastādīta un apstiprināta grafika.
Galvenie trokšņa avoti ir sūkņi, kompresori, kā arī centrifūgas ražošanas ēkās. Lai noskaidrotu iespējamo trokšņa ietekmi uz apkārtējo
vidi, 2011. gada 2.-3. novembrī tika veikti trokšņa mērījumi Krustpils ielas 53 teritorijas 2 punktos. 1.punkts atradās uzņēmuma teritorijā (pie
81

obežas ar Rencēnu ielu) pie Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas nodaļas. (Aukstuma iekārtu kompresoru stacija). 2. punkts atradās uzņēmuma
teritorijā (uz uzņēmuma robežas) pie Gatavo zāļu formu ražošanas nodaļas (Kompresoru stacija). Mērījumus veica Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un
Arodslimību laboratorija (LATAK-T-049). Ārpus uzņēmuma troksnis nerada apkārtējās vides problēmas.
20.1. informācija par trokšņa avotiem atbilstoši šā pielikuma 20.tabulai (norāda tos trokšņa avotus, kuri vienas stundas laikā rada ekvivalentu nepārtrauktu A-
izsvarotu skaņas spiediena līmeni (L Aeq . dB(A)), lielāku par 40 dB(A) naktī (no plkst.23.00 līdz 7.00), 45 dB(A) vakarā (no plkst.19.00 līdz 23.00) un
50 dB(A) dienā (no plkst.7.00 līdz 19.00);
Trokšņa avoti un to rādītāji
20.tabula
Trokšņa avota raksturojums
Trokšņa uztvērēja raksturojums
Nr.
p.k.
trokšņa
avota
kods (1)
trokšņa avota
nosaukums un/vai
raksturojums
trokšņa avota trokšņa rādītājs (2)
(dB (A))
trokšņa uztvērējs (3)
trokšņa uztvērēja trokšņa rādītājs (5)
attālums
(dB (A))
(m) (4)
L diena L vakars L nakts L diena L vakars L nakts
1. N1 Aukstuma iekārtu
kompresoru stacija
(AFVRN)
2. N2 Kompresoru
stacija GZFRN)
65,7±3,7 61,6±4,4 60,1±4,8 Dažādu funkciju
ēku (ar dzīvokļiem)
teritorijas
61,7±4,2 59,0±3,9 59,0±3,9 Dažādu funkciju
ēku (ar dzīvokļiem)
teritorijas
566 60 55 45
578 60 55 45
Piezīmes.
(1)
Katra identificējama trokšņa avota apzīmējums ar neatkārtojamu iekšējo kodu N1, N2, N3 utt.
(2)
Trokšņa rādītājus L diena , L vakars un L nakts novērtē atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.597 "Vides trokšņa novērtēšanas kārtība"
uztvērēja virzienā aiz iekārtas teritorijas robežas tādā attālumā, lai ievērotu standartā LVS ISO 9613-2:2004 "Akustika – Skaņas vājinājums, tai izplatoties
ārējā vidē – 2.daļa: Vispārīga aprēķina metode" minētos nosacījumus (piemēram, ne tuvāk par divkāršotu trokšņa avota lielāko lineāro izmēru).
82

(3)
Norāda teritorijas lietošanas funkciju atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumu Nr.597 "Vides trokšņa novērtēšanas kārtība"
2.pielikumam.
(4)
Attālums no trokšņa avota līdz trokšņa uztvērējam. Ja trokšņa uztvērējs atrodas attālumā, kas ir mazāks par divkāršotu trokšņa avota lielāko lineāro
izmēru, trokšņa rādītājus nosaka tikai pie trokšņa uztvērēja.
(5)
Trokšņa rādītājus L diena , L vakars un L nakts novērtē pie trokšņa uztvērēja atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.597 "Vides trokšņa
novērtēšanas kārtība".
Kompresori – trokšņu avoti atrodas telpās (būvēs). Mērījumi tika veikti uzņēmuma teritorijā pie būvēm/ Trokšņus noslāpē žogs un aiz tās atrodošās
noliktavu un rūpniecības uzņēmumu būves. Tikai aiz tām atrodas tabulā norādītais trokšņu uztvērējs - vienstāvu dzīvojamā māja (Rencēnu iela 12)
apkārtējā teritorijā. (Šo ēku visapkārt ietver ražošanas un komercdarbības apbūves teritorija) .Dzīvojamie rajoni atrodas ievērojami tālāk no uzņēmuma –
1 km un vairāk no uzņēmuma . Skaņu noslāpē gan tās ceļā esošās ēkas, gan meži. Tādejādi faktiski skaņas intensitāte no uzņēmuma līdz dzīvojamai
teritorijai samazināsies nevis par 2-15 procentiem, bet gan vairākas reizes. Visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā sūdzības par troksni nav saņemtas ne no
rūpnieciskā teritorijā atrodošās mājas iedzīvotājiem, ne arī no Pļavnieku, Šķirotavas, Ķengaraga vai Dienvidu tilta apkaimes iedzīvotājiem. Pielikumā
Testēšanas pārskats Nr.2011G/L 375.
20.2. transports (norāda uz iekārtu un no iekārtas braucoša transporta radīto troksni un pasākumus, kas tiek veikti un plānoti, lai samazinātu šo troksni
naktīs).
21. Atkritumu apsaimniekošana:
Uzņēmumā radīto atkritumu kodi un bīstamības klases un daudzumi parādīti 21.tabulā. “Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem" un ir
klasificēti atbilstoši 2011.gada 19.aprīļa MK Noteikumiem Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara
atkritumus bīstamus" prasībām.
Pagaidu glabāšanā paredzēto bīstamo atkritumu daudzums gada laikā 78,093 tonnas.
Pagaidu glabāšanā paredzēto atkritumu daudzums gada laikā 74,5 tonnas, tai skaitā Notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kuras
neatbilst 070511 klasei 21 tonna.
Uzņēmumā radītie atkritumi tiek šķiroti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Nebīstamie (sadzīves) atkritumi Krustpils ielā 53, Rencēnu ielā 3b un Krustpils ielā 71A tiek šķiroti atsevišķi (papīrs, kartons, stikls,
plastmasa, metāls), savākti un īslaicīgi uzglabāti speciāli ierīkotā laukumā (vietā). Sadzīves atkritumu izvešanu un transportēšanu veic
līgumorganizācija SIA ”Eko Rīga”. Atkritumu izvešana notiek pēc grafika - 1-2 reizes nedēļā (Krustpils 53, Krustpils 71A).
83

Atūdeņotas notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas tiek novietotas pagaidu uzglabāšanai šim mērķim īpaši iekārtotā stacionārā vietā
(dūņu savākšanas telpa Notekūdeņu attīrīšanas iecirknī) konteinerā. Konteinera ietilpība aptuveni 10 tonnas dūņu. Dūņas tiek nodotas SIA „Eko
Osta”.
2011. gadā nodotas 356,7 tonnas dūņu. Paredzamais nodoto dūņu daudzums 2017. gadā 640 tonnas. Dūņu apsaimniekošanas un
uzskaites kārtība noteikta standartpriekšrakstā (SOP) „Rūpniecisko notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu
apsaimniekošana.”
Bīstamos atkritumus uzņēmums nodod SIA "Eko Osta". Nodotais bīstamo atkritumu daudzums 2011. gadā 276,320 tonnas. Paredzamais
nododamo bīstamo atkritumu daudzums 2017.gadā 530 tonnas (atkritumu klase 070504 “ Citi organiskie šķīdinātāji, mazgāšanas šķidrumi un
atsāļņi”).
Bīstamo (šķidro) atkritumu uzkrāšana notiek metāla mucās un plastmasa konteineros, kuri tiek regulāri nogādāti uz SIA " Eko Osta".
Bīstamie atkritumi AS “BAO” tiek nodoti pēc vajadzības, lai neuzkrātu bīstamos atkritumus uzņēmuma teritorijā. Nodotais bīstamo atkritumu
daudzums 2011. gadā 46,639 tonnas. Paredzamais nododamo bīstamo atkritumu daudzums 2017.gadā 119,495 tonnas.
Bīstamo atkritumu uzskaites, uzglabāšanas un nodošanas likvidācijai kārtība uzņēmumā noteikta trijos procesa aprakstos “Nekvalitatīvo
gatavo zāļu iznīcināšanas organizācija”, “Bīstamo ķīmisko atkritumu uzskaites, uzglabāšanas, iepakošanas un nodošanas likvidācijai kārtība” un
“Bīstamo atkritumu uzskaites, uzglabāšanas un nodošanas likvidācijai kārtība”.
Procesu mērķis ir noteikt prasības un kārtību, kas jāievēro, veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem:
savākšanu un īslaicīgu to uzglabāšanu uzņēmumā;
nodošanu apsaimniekošanas uzņēmumam (-iem).
Bīstamie atkritumi atbilstoši LR Normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru tiek iedalīti klasēs, kuras jāievēro, savācot un
nododot atkritumus likvidācijai.
Bīstamie atkritumi tiek klasificēti pēc sastāva galvenās komponentes tajos.
Atbildīgais darbinieks reģistrē bīstamos atkritumus žurnālā vai elektroniskā veidā
Atbildīgais darbinieks reizi pusgadā vides aizsardzības vecākajam speciālistam sniedz apkopotu informāciju par atkritumu uzskaiti.
Atbildīgie darbinieki par ražošanas un sadzīves atkritumu savākšanu un nodošanu noteikti ar AS “Grindeks” Valdes priekšsēdētāja
2008.gada 11.marta Rīkojumu Nr.14 “ Par ražošanas un sadzīves atkritumu savākšanu un likvidāciju”.
Bīstamie atkritumi tiek nomarķēti ar etiķeti, kura satur informāciju par atkritumiem, kā arī ar bīstamības zīmēm. Bīstamie atkritumi tiek
glabāti slēgtos skapjos, noliktavās, jūras konteineros un nepiederošām personām nav pieejami.
21.1. ziņas par radīto un pagaidu glabāšanā esošo sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu un notekūdeņu dūņu daudzumu atbilstoši šā pielikuma 21.tabulai, kā
arī ražošanas atlikumu daudzumu;
84

Atkritumu
klase (1)
Atkritumu
nosaukums (2)
070503 Halogenēti
organiskie
šķīdinātāji,
mazgāšanas
šķidrumi
atsāļņi
un
070504 Citi organiskie
šķīdinātāji,
mazgāšanas
šķidrumi un
atsāļņi
070507 Halogenēti
kuba atlikumi
un reakciju
atlikumi
070508 Citi kuba
atlikumi un
reakciju
atlikumi
070510 Citi filtrēšanas
atlikumi un
izlietotie
absorbenti
070513 Bīstamas vielas
saturošie cietie
atkritumi
Atkritumu
bīstamība (3)
Pagaidu
glabāšanā
(tonnas
gadā)
Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem
Ienākošā atkritumu plūsma (t/a)
saražots
galvenais
avots (4)
Bīstamie 8 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 53 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 1,2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 0,5 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 1,5 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 0,5 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
tonnas
gadā
saņemts no citiem
uzņēmumiem
(uzņēmējsabiedrībām)
kopā
Izejošā atkritumu plūsma (t/a)
21.tabula
pārstrādāts apglabāts nodots citiem
R-
D- uzņēmumiem
daudzums
kods (5) daudzums
kods (6) (uzņēmējsabiedrībām)
40 40
530 530
12 12
4 4
15 15
5 5
kopā
85

060404 Dzīvsudrabu
saturošie
atkritumi
180106 Ķīmiskie
produkti, kuri
satur bīstamas
ķīmiskas vielas
vai sastāv no
bīstamām
ķīmiskajām
vielām
130205 Nehlorētas
minerālās
motoreļļas,
pārnesumu eļļas
un smēreļļas
160213 Nederīgas
iekārtas, kuras
satur citus
bīstamus
komponentus
nekā 160209,
160210, 160211
un 160212 klasē
minētie
160305 Organiskie
atkritumi, kas
satur bīstamas
vielas
160506 Laboratoriju
ķīmiskās vielas,
kuras sastāv no
bīstamām
vielām vai satur
bīstamas vielas,
Bīstamie 0,010 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 1 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 1 Saimnieciskā
darbība
Bīstamie 2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
0,010 0,010
20 20
1 1
1 1
4 4
2 2
86

arī laboratoriju
ķīmisko vielu
maisījumi
200301 Nešķiroti
sadzīves
atkritumi
200121 Luminiscentās
lampas un citi
dzīvsudrabu
saturošie
atkritumi
200101 Papīrs un
kartons
200108 Bioloģiski
noārdāmi
virtuves
atkritumi
35 Saimnieciskā
darbība
Bīstamie 0,7 Saimnieciskā
darbība
5 Saimnieciskā
darbība
2 Saimnieciskā
darbība
200139 Plastmasa 4,5 Saimnieciskā
darbība
200303 Ielu tīrīšanas
atkritumi
170601 Azbestu saturoši
izolācijas
materiāli
160508 Nederīgas
organiskās
ķīmiskās vielas,
kuras sastāv no
bīstamām
vielām vai satur
bīstamas vielas
200133 Baterijas un
akumulatori,
kuri ir iekļauti
7 Saimnieciskā
darbība
Bīstamie 2 Saimnieciskā
darbība
Bīstamie 0,2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 0,03 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
350 350
0,7 0,7
50 50
20 20
45 45
70 70
2 2
0,6 0,6
0,175 0,175
87

160601, 160202
vai 160203
klasē, un
nešķirotas
baterijas un
akumulatori,
kuri satur
iepriekš minētās
baterijas un
akumulatorus
180103 Atkritumi, kuru
savākšanai un
uzglabāšanai ir
noteiktas
speciālas
prasības, lai
novērstu un
aizkavētu
infekcijas
izplatīšanos
180103
150202 Absorbenti,
filtru materiāli
(tai skaitā citur
neminēti eļļu
filtri),
slaucīšanas
materiāls un
aizsargtērpi,
kuri ir piesārņoti
ar bīstamām
vielām 150202
Bīstamie 0,003 Ārstēšanas un
profilakses
process
Bīstamie 2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
200113 Šķīdinātāji Bīstamie 0,25 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
0,010 0,010
10 10
0,5 0,5
88

150110 Iepakojums,
kurš satur
bīstamu vielu
atlikumus vai ir
ar tām
piesārņots
070512 Notekūdeņu
vietējās
attīrīšanas
iekārtu dūņas,
kuras neatbilst
070511 klasei
Bīstamie 0,2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
21 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
1,2 1,2
640 640
Piezīmes.
(1), (2), (3) Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus
bīstamus" un Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un
kontroli".
(4) Atsauce jāsniedz par galveno darbību un procesu katram atkritumu veidam.
(5) R-kods – atkritumu pārstrādes veids saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.365 "Noteikumi par atkritumu pārstrādes,
reģenerācijas un apglabāšanas veidiem".
(6) D-kods – atkritumu apglabāšanas veids saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.365 "Noteikumi par atkritumu pārstrādes,
reģenerācijas un apglabāšanas veidiem".
21.2. maksimālās un minimālās bīstamo atkritumu masas plūsmas, maksimālā un minimālā siltumspēja, maksimāli pieļaujamais piesārņojums ar bīstamajām
ķīmiskajām vielām, tai skaitā ar polihlorētajiem bifeniliem, polihlorētajiem terfeniliem, hloru, fluoru, sēru un smagajiem metāliem;
Uzņēmums piedalījās (2007. gada jūlijs- 2009.gada marts) projektā „PHB saturošu iekārtu savākšana un iznīcināšana videi draudzīgā
veidā”. Projektu īstenoja ANO Attīstības programmas projekta birojs Latvijā sadarbībā ar LR Vides ministriju, Valsts vides dienestu, SIA
„Vides investīciju fonds” un iesaistītajiem uzņēmumiem. Projekta ietvaros AS „Grindeks” iznīcināja 1,479 tonnas PHB saturošus 52
kondensatorus.
89

21.3. ziņas par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu tiek sniegtas atbilstoši šā pielikuma 22. un 23.tabulai;
Atkritumu
klase (1)
Atkritumu
nosaukums (2)
070503 Halogenēti
organiskie
šķīdinātāji,
mazgāšanas
šķidrumi
atsāļņi
un
070504 Citi organiskie
šķīdinātāji,
mazgāšanas
šķidrumi un
atsāļņi
070507 Halogenēti
kuba atlikumi
un reakciju
atlikumi
070508 Citi kuba
atlikumi un
reakciju
atlikumi
070510 Citi filtrēšanas
atlikumi un
izlietotie
absorbenti
070513 Bīstamas vielas
saturošie cietie
Atkritumu
bīstamība (3)
Atkritumu savākšana un pārvadāšana
Savākšanas
veids (4)
Pārvadāto
atkritumu
daudzums
(tonnas/gadā)
Pārvadāšanas
veids (5)
Komersants, kas veic
atkritumu
pārvadājumus (vai
atkritumu radītājs)
22.tabula
Komersants, kas
saņem atkritumus
Bīstamie Mucas 40 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Bīstamie Mucas, konteineri 530 Autotransports SIA “Eko Osta” SIA “Eko Osta”
Bīstamie Mucas 12 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Bīstamie Mucas 4 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Bīstamie Maisi 15 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Bīstamie
Mucas, maisi,
pudeles
5 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
90

atkritumi
180106 Ķīmiskie
produkti, kuri
satur bīstamas
ķīmiskas vielas
vai sastāv no
bīstamām
ķīmiskajām
vielām
060404 Dzīvsudrabu
saturošie
atkritumi
130205 Nehlorētas
minerālās
motoreļļas,
pārnesumu eļļas
un smēreļļas
160213 Nederīgas
iekārtas, kuras
satur citus
bīstamus
komponentus
nekā 160209,
160210,
160211 un
160212 klasē
minētie
160305 Organiskie
atkritumi, kas
satur bīstamas
vielas
160506 Laboratoriju
ķīmiskās vielas,
kuras sastāv no
Bīstamie Kartona kastes 20 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Bīstamie Pudeles 0,010 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Bīstamie Mucas 1 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Bīstamie 2 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Bīstamie
Mucas, pudeles,
maisi
4 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Bīstamie Mucas, pudeles 2 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
91

īstamām
vielām vai satur
bīstamas vielas,
arī laboratoriju
ķīmisko vielu
maisījumi
200301 Nešķiroti
sadzīves
atkritumi
200121 Luminiscentās
lampas un citi
dzīvsudrabu
saturošie
atkritumi
200101 Papīrs un
kartons
200108 Bioloģiski
noārdāmi
virtuves
atkritumi
200139
Bīstamie
Konteineri 350 Autotransports SIA ”Eko Rīga” A/S “Eko Rīga”
Oriģinālais
iepakojums
0,7 Autotransports SIA „Lampu
demerkurizācijas
centrs”
SIA „Lampu
demerkurizācijas
centrs”
Konteineri 50 Autotransports SIA ”Eko Rīga” SIA “Eko Rīga”
Konteineri 20 Autotransports SIA ”Eko Rīga” SIA “Eko Rīga”
Plastmasa Konteineri 45 Autotransports SIA ”Eko Rīga” SIA “Eko Rīga”
200303 Ielu tīrīšanas
atkritumi
170601 Azbestu
saturoši
izolācijas
materiāli
160508 Nederīgas
organiskās
ķīmiskās vielas,
kuras sastāv no
bīstamām
vielām vai satur
Konteineri 70 Autotransports SIA ”Eko Rīga” SIA “Eko Rīga”
Bīstamie Maisi 2 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Bīstamie
Mucas, pudeles,
maisi
0,6 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
92

īstamas vielas
200133 Baterijas un
akumulatori,
kuri ir iekļauti
160601,
160202 vai
160203 klasē,
un nešķirotas
baterijas un
akumulatori,
kuri satur
iepriekš
minētās
baterijas un
akumulatorus
180103 Atkritumi,
kuru savākšanai
un uzglabāšanai
ir noteiktas
speciālas
prasības, lai
novērstu un
aizkavētu
infekcijas
izplatīšanos
180103
150202 Absorbenti,
filtru materiāli
(tai skaitā citur
neminēti eļļu
filtri),
slaucīšanas
materiāls un
aizsargtērpi,
kuri ir
piesārņoti ar
Bīstamie Kastes, maisi 0,175 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Bīstamie Konteineri 0,010 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Bīstamie Maisi 10 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
93

īstamām
vielām 150202
200113 Šķīdinātāji Bīstamie Mucas, pudeles 0,5 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
150110 Iepakojums,
kurš satur
bīstamu vielu
atlikumus vai ir
ar tām
piesārņots
070512 Notekūdeņu
vietējās
attīrīšanas
iekārtu dūņas,
kuras neatbilst
070511 klasei
Bīstamie Maisi, kastes 1,2 Autotransports AS “BAO” AS “BAO”
Konteineri 640 Autotransports SIA “Eko Osta” SIA “Eko Osta”
Piezīmes.
(1) , (2) , (3)
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara
atkritumus bīstamus".
(4)
Konteineri, mucas, maisi un citi.
(5)
Autotransports, dzelzceļš, jūras transports.
Atkritumu apglabāšana
23.tabula
Atkritumu
klase (1) Atkritumu nosaukums (2) Atkritumu bīstamība (3) Maksimālais atļaujā pieprasītais atkritumu
daudzums apglabāšanai, tonnas gadā (vai tonnas
kvartālā)
94

Piezīmes.
(1) , (2) , (3)
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara
atkritumus bīstamus".
21.4. esošie un plānotie drošības pasākumi;
21.5. specifiska informācija par atkritumu poligoniem (apglabājamo atkritumu veidi un apjoms, poligona darbības apraksts, piesārņojuma novēršanas vai
samazināšanas metodes, poligona slēgšanas plāns un apsaimniekošanas plāns pēc slēgšanas);
21.6. atkritumu pagaidu izvietošana iekārtas teritorijā (vietas izvēles nosacījumi, vietas ģeoloģiskais un hidroģeoloģiskais raksturojums, atkritumu
apsaimniekošanas plāns, norādot gāzu un infiltrāta kontroles un uzraudzības pasākumus, kā arī darbības kontroli pēc izvietošanas vietas slēgšanas un
pievienojot atkritumu izvietošanas shēmu).
E sadaļa
Monitorings
22. Gaisa, ūdens, zemes, trokšņa un atkritumu monitoringa apraksts atbilstoši šā pielikuma 24.tabulai. Ūdens lietošanas datu uzskaitei izmanto normatīvajos
aktos par ūdens resursu lietošanas atļaujām noteiktos uzskaites žurnālus.
Piesārņojošo vielu emisijas gaisā
Gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus no stacionāriem piesārņojuma avotiem (katlu mājas) reizi kalendārā gadā veic
līgumorganizācija. 11. pielikumā -SIA „Vides audits” laboratorijas 24.02.2012 Testēšanas pārskati Nr.248-15.02-12 un 269-17.02-12 .
Gaisu piesārņojošo vielu emisiju uzskaite un kontrole tiek veikta aprēķinu ceļā. Monitoringu mainīgiem ražošanas procesiem –
daudzkomponentu ķīmisko vielu emisijas no ventilācijas, atgaisošanas līniju avotiem veic Vides kontroles laboratorija saskaņā ar sastādīto un
apstiprināto plānu, kurā noteiktas nosakāmās vielas, paraugu ņemšanas vietas un regularitāte. Bez regulārajiem mērījumiem plaši tiek veiktas
analīzes, izmantojot ķīmiskas metodes, indikatorcaurulītes, selektīvos un neselektīvos detektorus, lai uzlabotu darba drošību, optimizētu
tehnoloģiskos procesus, tādejādi samazinot izmetes un ietekmi uz apkārtējo vidi.
Rūpniecisko notekūdeņu monitorings
Rūpniecisko notekūdeņu monitoringu uzņēmumā veic Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa (NAI) laboratorija saskaņā ar grafiku, kuru
izstrādā NAI vadītāja, saskaņo Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas nodaļas vadītājs un apstiprina Aktīvo farmaceitisko vielu biznesa struktūras
direktors. Bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās attīrītie notekūdeņi tiek kontrolēti atbilstoši tehnoloģiskajam reglamentam. No notekūdeņu
95

attīrīšanas reaktoriem MBBR 1-5 ņem vienreizējus paraugus, bet no bufertvertnes (ieplūde) un izplūdes ir iespējams ņemt gan vienreizēju
paraugu, gan diennakts vidējo paraugu, izmantojot diennakts parauga ņemšanas iekārtu „LIQUI-BOX A2”. Paraugu ņemšanu no rūpnieciskās
kanalizācijas sistēmas akām, kuras atrodas korpusa K-3 tuvumā veic gadījumos, ja ir nepieciešamība noskaidrot notekūdeņu piesārņojumu
atsevišķām AFVRN ražotnēm, tā apjomu un avotus. Paraugu ņemšanu veic manuāli, ņemot vienreizējo paraugu. Notekūdeņu paraugu ņemšanas
grafiks paredz kopumā 15 nosakāmos parametrus (ĶSP, BSP5, N kop. u.c.), kā arī nosaka dažādus parauga ņemšanas biežumus (katru darba
dienu, 1-5 reizes nedēļā u.c.).
F tabula
Mēnesis
Ienākošo
notekūdeņu
daudzums,
m3
Rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte (ĶSP) 2011. gadā
Vidējais
ķīmiskais
skābekļa
patēriņš (ĶSP)
ieplūdē, mg/l
Notekūdeņu
piesārņojums
(ĶSP)
tonnās
Attīrīto
notekūdeņu
daudzums,
m3
Vidējais
ķīmiskais
skābekļa
patēriņš (ĶSP)
izplūdē, mg/l
Notekūdeņu
piesārņojums
(ĶSP)
tonnās
Attīrīšanas
efektivitāte,
%*
Janvāris 6569 3899 25.61 6569 331 2.17 91.51
Februāris 7560 3693 27.92 7560 296 2.24 91.98
Marts 8441 3393 28.64 8441 293 2.47 91.36
Aprīlis 5896 4319 25.46 5896 216 1.27 95.00
Maijs 7833 5167 40.47 7833 426 3.34 91.76
Jūnijs 6188 5328 32.97 6188 569 3.52 89.32
Jūlijs 4329 5057 21.89 4329 447 1.94 91.16
Augusts 6659 4876 32.47 6659 279 1.86 94.28
Septembris 7651 6454 49.38 7651 575 4.40 91.09
Oktobris 6935 6217 43.11 6935 419 2.91 93.26
Novembris
Decembris
Vidējie
rādītāji
gada laikā
5807
3977 6056
4787 27.80 5807 331 1.92 93.09
24.08 3977 498 1.98 91.78
6487 4937 31.65 6487 390 2.50 92.13
Piezīmes. * Attīrīšanas efektivitāte rēķināta no mēnešu piesārņojuma summas.
96

G tabula
Rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte (N kop) 2011. gadā
Mēnesis
Ienākošo
notekūdeņu
daudzums,
m3
Vidējais kopējā
slāpekļa (N kop)
daudzums ieplūdē,
mg/l
Notekūdeņu
piesārņojums
(N kop) tonnās
ieplūdē
Attīrīto
notekūdeņu
daudzums,
m3
Vidējais kopējā
slāpekļa (N kop)
daudzums izplūdē,
mg/l
Notekūdeņu
piesārņojums
(N kop) tonnās
izplūdē
Attīrīšanas
efektivitāte, %*
Janvāris 6569 89.2 0.59 6569 36.2 0.24 59.42
Februāris 7560 94.5 0.71 7560 11.9 0.09 87.41
Marts 8441 83.6 0.71 8441 15.5 0.13 81.46
Aprīlis 5896 86.3 0.51 5896 16.6 0.10 80.76
Maijs 7833 86.0 0.67 7833 41.4 0.32 51.86
Jūnijs 6188 82.3 0.51 6188 24.4 0.15 70.35
Jūlijs 4329 71.0 0.31 4329 39.2 0.17 44.72
Augusts 6659 66.1 0.44 6659 14.6 0.10 77.91
Septembris 7651 93.3 0.71 7651 30.3 0.23 67.55
Oktobris 6935 90.6 0.63 6935 24.7 0.17 72.73
Novembris 5807 90.6 0.53 5807 21.5 0.12 76.27
Decembris 3977 90.5 0.36 3977 49.3 0.20 45.57
Vidējie rādītāji
gada laikā
6487 85.3 0.56 6487 27.1 0.17 68.00
Piezīmes. * Attīrīšanas efektivitāte rēķināta no mēnešu piesārņojuma summas.
Komunālo notekūdeņu monitorings
Komunālo notekūdeņu monitoringu uzņēmumā veic Vides kontroles laboratorija.
Komunālo notekūdeņu paraugi tiek ņemti saskaņā ar grafiku (1 reizi mēnesī), kurā ir norādīti nosakāmie rādītāji.
Vides kontroles laboratorijas komunālo notekūdeņu testēšanas pārskati liecina, ka notekūdeņu rādītāji reizēm ir pārsnieguši Rīgas
Domes saistošajos noteikumos Nr.22 ,,Noteikumi par notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā” (spēkā no 02.07.2002.g.) norādītās
piesārņojošo vielu emisijas normas.
97

H tabula
Komunālo notekūdeņu piesārņojuma mērījumi pirms
ieplūdēm pilsētas kanalizācijas sistēmā
Vidējie lielumi
Nr.
Pieļaujamais normatīvais
Nosakāmie rādītāji
2011.gads, mg/L
p.k.
lielums, mg/L
Krustpils 53
1. Ūdeņraža eksponents (pH pie T=25º C) (230 030) 7,74 ne vairāk kā 9
ne mazāk kā 4
2. Ķīmiskais skābekļa patēriņš, ĶSP (230 004) 637,18 600,00
3. Bioloģiskais skābekļa patēriņš, BSP 5 160,45 300,00
4. Suspendētās vielas (kopējās) (230 026) 108,58 350,00
5. Izšķīdušās vielas (kopējās) 1234,77 1000,00
6. Ekstrahējamās vielas 40,51 24,00
7. Naftas produkti 6,09 4,00
8. Slāpeklis, kopējais (230 015) 37,82 35.00
9. Fosfors, kopējais (230 016) 16,63 4.00
Lietus notekūdeņu monitorings
Lietus notekūdeņu monitoringu uzņēmumā veic DAN Vides kontroles laboratorija un SIA „Vides audits” Lietus notekūdeņu paraugi
tiek ņemti saskaņā ar grafiku (2 reizes ceturksnī), kurā ir norādīti nosakāmie rādītāji.
Trokšņa monitorings
Galvenie trokšņa avoti ražošanas telpās ir sūkņi, kompresori, kā arī centrifūgas. Trokšņa mērījumus veic Vides kontroles laboratorija
saskaņā ar apstiprinātu grafiku.
.
Vietējo attīrīšanas iekārtu dūņu monitorings
Lai noteiktu vietējo attīrīšanas iekārtu dūņu (atkritumu) bīstamību atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr. 362 „
Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli” tiek veikta dūņu parauga testēšana 3 reizes gadā.
12.pielikumā -SIA „Vides audits” laboratorijas 23.05.2012 Testēšanas pārskats Nr.1090-09.05-12.
98

Kods (1)
Monitoringam pakļautie
parametri
A2, A3 Izmešu avota pievada
diametrs mērīšanas vietā
Komunālie
Krustpils 53,
Krustpils 71A
Paraugu ņemšanas
metode
Monitorings
Analīzes metode un
tehnoloģija
Kontroles
biežums
Laboratorija, kas veic analīzes
LVS ISO 10780 LVS ISO 10780 1 reizi gadā SIA „Vides audits” laboratorija
Izmešu temperatūra LVS ISO 10780 1 reizi gadā SIA „Vides audits” laboratorija
Izmešu plūsmas ātrums LVS ISO 10780 1 reizi gadā SIA „Vides audits” laboratorija
Reālā gāzes plūsma LVS ISO 10780 1 reizi gadā SIA „Vides audits” laboratorija
Mitras gāzes plūsma
normālos apstākļos
Sausa gāzes plūsma
normālos apstākļos
LVS ISO 10780 1 reizi gadā SIA „Vides audits” laboratorija
LVS ISO 10780 1 reizi gadā SIA „Vides audits” laboratorija
Skābeklis, O 2 LVS ISO 10396 1 reizi gadā SIA „Vides audits” laboratorija
Oglekļa monoksīds , CO LVS ISO 10396 1 reizi gadā SIA „Vides audits” laboratorija
CO, pārrēķinot uz O 2 (3%) LVS ISO 10396 1 reizi gadā SIA „Vides audits” laboratorija
Slāpekļa oksīds , NOx LVS ISO 10396 1 reizi gadā SIA „Vides audits” laboratorija
NOx, pārrēķinot uz O 2 (3%) LVS ISO 10396 1 reizi gadā SIA „Vides audits” laboratorija
24.tabula
Temperatūra, ºC
Tiek ņemts
1 reizi mēnesī AS „Grindeks” Vides kontroles laboratorija
pH
vienreizējais
paraugs LVS ISO 10523: 2002 1 reizi mēnesī AS „Grindeks” Vides kontroles laboratorija
Krāsa 1 reizi mēnesī AS „Grindeks” Vides kontroles laboratorija
Ķīmiskais skābekļa patēriņš
ĶSP
Bioķīmiskais skābekļa
patēriņš BSP 5
HACH firmas Nr.8000 1 reizi mēnesī AS „Grindeks” Vides kontroles laboratorija
LVS EN 1899-1:1998 1 reizi mēnesī AS „Grindeks” Vides kontroles laboratorija
99

Suspendētās vielas LVS EN 872:2005 1 reizi mēnesī AS „Grindeks” Vides kontroles laboratorija
Izšķīdušās vielas, mg/l Ū-1 - 92 1 reizi mēnesī AS „Grindeks” Vides kontroles laboratorija
Ekstraģējamās vielas Ū – 4 - 93 1 reizi mēnesī AS „Grindeks” Vides kontroles laboratorija
Naftas produkti Ū – 4 - 93 1 reizi mēnesī AS „Grindeks” Vides kontroles laboratorija
Tauki 1 reizi mēnesī AS „Grindeks” Vides kontroles laboratorija
Kopējais slāpeklis N kop .
Kopējais fosfors P kop .
HACH firmas Nr.10071
vai Nr.10072
HACH firmas
Nr.8190 vai Nr.10127
N1, N2 Vides trokšņu rādītāji LVS ISO 1996-1: 2004 L
LVS ISO 1996-2:2007 E
1 reizi mēnesī AS „Grindeks” Vides kontroles laboratorija
1 reizi ceturksnī AS „Grindeks” Vides kontroles laboratorija
1 reizi 3 gados Rīgas Stradiņa universitātes
Higiēnas un arodslimību laboratorija
070512 Vides reakcija LVS ISO 10390 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Ražošanas
notekūdeņi
dzesēšanas
Sausna LVS ISO 11465 + TC1 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Organisko vielu saturs LVS EN 13039 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Kopējais slāpeklis LVS ISO 11261 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Kopējais fosfors LVS 398 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Cinks, Zn LVS ISO 11047 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Varš, Cu LVS ISO 11047A 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Svins, Pb LVS ISO 11047A 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Hroms, Cr LVS ISO 11047 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Kadmijs, Cd LVS ISO 11047A 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Niķelis, Ni LVS ISO 11047A 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Dzīvsudrabs, Hg LVS 346 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Amonija slāpeklis LVS ISO 14256-2 1 reizi 4 mēnešos SIA „Vides audits” laboratorija
Suspendētās vielas
Ķīmiskais skābekļa patēriņš
ĶSP
Tiek ņemts
vienreizējais
paraugs
LVS EN 872:2005 1 reizi ceturksnī SIA „Vides audits” laboratorija
ISO 15705 1 reizi ceturksnī SIA „Vides audits” laboratorija
100

sistēma)
izplūde
pilsētas
kanalizācijas
sistēmā
Naftas produkti LVS NE ISO9377-2 1 reizi ceturksnī SIA „Vides audits” laboratorija
Piezīme.
(1)
Emisijas avota kods, izplūdes kods vai atkritumu kods. Lieto kodus atbilstoši šā pielikuma 13., 16., 17., 18., 20. un 21.tabulai.
F sadaļa
Pasākumi, kas veicami, pārtraucot iekārtas vai tās daļas darbību, lai samazinātu ietekmi uz vidi
23. Pasākumi, kas veicami, lai samazinātu ietekmi uz vidi pēc tam, kad daļa iekārtas vai visa iekārta pārtrauc darbību, norādot paredzamās darbības ar
potenciāli piesārņojošiem atlikumiem. Atkritumu poligoniem norāda, kā operators finansēs poligona slēgšanu, tai skaitā poligona apsaimniekošanu pēc
slēgšanas.
Saskaņā ar perspektīvo plānu AS " Grindeks " atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā.
Uzņēmuma ekonomiskie rādītāji liecina par " Grindeks " stabilitāti..
Ražošanas apjomi, salīdzinot ar tipiskām farmaceitiskajām firmām, ir samērā nelieli līdz ar to ietekme uz vidi ir maza. Uzņēmuma
darbības pārtraukšana neradītu apkārtējās vides problēmas.
Uzņēmuma darbības pārtraukšana nav paredzēta.
Tehnoloģisko iekārtu plānveida apstādināšana tiek veikta saskaņā ar uzņēmuma instrukcijās noteiktajām darbībām, kuru rezultātā
negatīva ietekme uz vidi nav paredzama.
Ja tiek pārtraukta iekārtu darbība sakarā ar produktu portfeļa maiņu, neizlietotās ķīmiskās vielas, tiek pārdotas vai iznīcinātas, bet
ražošanas atkritumi noteiktajā kārtībā iefasēti un nodoti līgumorganizācijām utilizēšanai.
Izstrādāti pasākumi, lai maksimāli samazinātu vides piesārņojuma risku tehnisko problēmu, avāriju un ārkārtas situāciju gadījumos, ietverot
izlijušo, izbirušo vielu un radušos atkritumu un bojāto produktu lokalizēšanu, iespējamo neitralizēšanu, savākšanu, iefasēšanu cieši noslēgtos
konteineros. Pēc šo atkritumu bīstamības klasificēšanas tos paredzēts nodot specializētajām organizācijām.
24. Kopsavilkumā sabiedrības informēšanai par iekārtu norāda:
G sadaļa
Kopsavilkums
24.1. iekārtas nosaukumu, informāciju par operatoru, īpašnieku un iekārtas atrašanās vietu;
101

Akciju sabiedrības “Grindeks” Valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis,
Krustpils iela 53, Rīga , LV- 1057 tālr. 67083205, fakss 67083505
Akciju sabiedrība “Grindeks” Vienotais reģistrācijas numurs 40003034935. Reģistrācijas datums uzņēmuma reģistrā 11.10.1991,
reģistrācijas datums komercreģistrā 20.10.2004.
Uzņēmums izvietots Rīgas pilsētas 3 teritorijās:
• Krustpils ielā 53;
• Krustpils ielā 71 A;
• Rencēnu ielā 3 B (katlu māja).
24.2. īsu ražošanas aprakstu un iemeslu, kāpēc nepieciešama atļauja;
Esoša piesārņojoša darbība. Beidzas esošās atļaujas termiņš.
Akciju sabiedrība “Grindeks” ir uzņēmums, kas nodarbojas ar zāļu aktīvo vielu un farmaceitisko produktu - tablešu, kapsulu, sīrupu
ražošanas tehnoloģiju izstrādi, ražošanu un tirdzniecību, kā arī citu ražotāju un sadarbības partneru zāļu iepakošanu un izplatīšanu.
AS “Grindeks” kā uzņēmumam, kurš ražo farmaceitiskas vielas, izmantojot ķīmiskus un bioloģiskus procesus, saskaņā ar likumu “Par
piesārņojumu” ir nepieciešama “A” kategorijas atļauja.
24.3. piesārņojošās darbības aprakstu (norāda izmantojamos resursus un emisiju ietekmi uz vidi). Aprakstā sniedz šādas ziņas:
Savā saimnieciskajā darbībā AS "Grindeks" izmanto ūdeni, izejmateriālus, arī ķīmiskās vielas un produktus, dabas gāzi, elektroenerģiju
24.3.1. ūdens patēriņš (ikgadējais daudzums – esošai iekārtai) un pasākumi ūdens lietošanas samazināšanai;
Ūdens patēriņš 2011.gadā dzeramais 87 tūkst. m 3 , pazemes ūdens 178 tūkst. m 3 , pielietojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus
tehnoloģijā, paredzamais ūdens patēriņš pieaug lēnāk kā plānotie ražošanas apjomi, sasniedzot 2017.gadā – 455400 m 3 .
24.3.2. galvenie izejmateriāli (arī kurināmais un degviela) un to lietojums;
Uzņēmumā aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu ražošanai un iepakošanai tiek lietots:
• terapeitiski aktīvās vielas;
• dažādas organiskās vielas, tajā skaitā šķīdinātāji;
• neorganiskas vielas, tajā skaitā skābes un sārmi;
• iepakojamie materiāli: papīrs, kartons, dažāda veida plastmasas, stikls u. c.
Uzņēmumam ir katlu māja, kurā tiek izmantota dabas gāze. Dabas gāzes patēriņš 2011.gadā 2238 tūkst. m 3 , paredzamais – 4000 tūkst. m 3 .
102

24.3.3. bīstamo ķīmisko vielu lietošana un plānotie pasākumi to aizvietošanai;
Uzņēmumā plānots (2017.g.) lietot bīstamās ķīmiskās vielas un maisījumus 4335,511 tonnas.
Uzņēmumā tiek izmantoti kaitīgi organiskie šķīdinātāji (metilēnhlorīds ). 2011.gada patēriņš 63,143 t/ gadā.
Ražošanā plānotais (2017.g.) iepakojumu daudzums 1333 tonnas.
24.3.4. nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī (koncentrācija un ikgadējais lielums);
Paredzamās (2017.g) emisijas, pielietojot slēgtas sistēmas, nozīmīgākās emisijas gaisā ir tehnoloģijās plaši lietotais izopropanols 13,261
t gadā no punktveida izmešu avotiem, etilspirts - 4,28 t., acetons 1,155 t. Ražošanā izmanto arī metilakrilātu (emisijas 0,341 t gadā),
metilbromīdu (6,326t), metilēnhlorīdu (1,889 t)
24.3.5. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana;
Sadzīves atkritumi tiek savākti un ar līgumorganizācijas palīdzību nogādāti Rīgas atkritumu savāktuvē.
Bīstamie atkritumi tiek savākti un nodoti līgumorganizācijām.
24.3.6. trokšņa emisijas līmenis;
24.4. iespējamo avāriju novēršanu;
Izstrādāta un aktualizēta rūpniecisko avāriju novēršanas programma.
24.5. nākotnes plānus – iekārtas plānoto paplašināšanos, atsevišķu daļu vai procesu modernizāciju.
103

H sadaļa
Apliecinu, ka atļaujas iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa un precīza.
Operators vai atbildīgā persona:
AS „Grindeks” Valdes priekšsēdētājs
Vārds, uzvārds Juris Bundulis Datums
(paraksts)
Tālruņa numurs 67083205
Z.v.
Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes atzīmes:
Saņemšanas datums
Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes amatpersona:
Vārds, uzvārds Datums
(paraksts)
Z.v.
Piezīme. Dokumenta rekvizītus "paraksts", "datums" un "zīmoga vieta" ("z.v.") neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem
aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
104

105