Atļauja A kategorijas piesārņojošai darbībai Nr.RI12IA0007 - Vides ...

Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VALSTS VIDES DIENESTA
LIELRĪGAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE
Reģistrācijas Nr.90000017078, Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045
tālrunis 67084278, fakss 67084244, e-pasts: lielriga@lielriga.vvd.gov.lv
Atļauja A kategorijas piesārņojošai darbībai
Nr.RI12IA0007
Komersanta (vai citas personas) firmas (nosaukums):
Akciju sabiedrība „Grindeks”
Juridiskā adrese: Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057
Vienotais reģistrācijas numurs: 40003034935
Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā: 11.10.1991.
Reģistrācijas datums komercreģistrā: 20.10.2004.
Iekārta, operators: AS „Grindeks”
Adrese: Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057; Krustpils iela 71A, Rīga, LV-1057; Rencēnu iela 3B,
Rīga
Teritorijas kods: 0010000
Paredzētās piesārņojošās darbības veids atbilstoši likuma „Par piesārņojumu”
1.pielikumam:
4.5. Iekārtas, kurās ražo farmaceitiskas vielas, izmantojot ķīmiskus vai bioloģiskus procesus.
Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 "Kārtība, kādā
piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B
kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai"
1. pielikumam:
4.3. iekārtas pamatfarmaceitisko produktu ražošanai, kurās izmanto ķīmiskus vai bioloģiskus procesus
(piemēram, atšķaidīšana un sajaukšana);
1.1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ir no 5 līdz 50 megavatiem, ja sadedzināšanas
iekārtā izmanto biomasu (arī koksni un kūdru) vai gāzveida kurināmo;
2. pielikumam:
6.2. ķīmijas un bioloģijas laboratorijas (izņemot mācību laboratorijas);
6.7. iekārtas iepakoto organisko un neorganisko ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu
uzglabāšanai, ja uzglabā vairāk nekā 10 tonnu ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu.
NACE kods: 20.14.; 21.10.; 21.20.; 35.30 (Red.2)
PRODCOM kods: 20.14.41.59.00; 20.14.44.30.00; 20.14.52.30.00; 20.14.52.80.00;
20.14.52.90.00; 21.10.31.59.00; 21.10.52.00.00; 21.20.12.70.00; 21.20.13.20.00;
21.20.13.80.00

Atļaujas iesnieguma pieņemšanas datums: 16.10.2012.
Atļauja izsniegta esošai piesārņojošajai darbībai
Izsniegšanas datums: 21.12.2012. vietas nosaukums: Rīga
Valsts vides dienesta
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktore
Z.v.
Inta Hahele
(vārds, uzvārds)
(paraksts)
Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša laikā no
lēmuma spēkā stāšanās dienas. Atļaujas nosacījumus var pārskatīt visā tās darbības termiņa laikā, pamatojoties uz likuma „Par
piesārņojumu” 32. panta 3. 1 daļu.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 2

Saturs
A sadaļa
Vispārīgā informācija par atļauju ..........................................................................4
1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja.................................................. 4
2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš ................................ 5
3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas.............................................................. 5
4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju................................................................ 5
5. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja .................................................................. 5
B sadaļa
Pieteiktā darbība, iesnieguma izvērtējums un atļaujas izsniegšanas pamatojums
6. Pieteiktās darbības īss apraksts.......................................................................................... 5
7. Atrašanās vietas novērtējums ............................................................................................ 9
8. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot kuri ir ņemti vērā) .......... 10
9. Iesnieguma novērtējums.................................................................................................. 12
C sadaļa
Atļaujas nosacījumi...............................................................................................21
10. Nosacījumi uzņēmuma darbībai ...................................................................................... 21
11. Resursu izmantošana....................................................................................................... 23
12. Gaisa aizsardzība ............................................................................................................ 26
13. Notekūdeņi..................................................................................................................... 28
14. Troksnis ......................................................................................................................... 29
15. Atkritumi........................................................................................................................ 29
16. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai ............................................ 30
17. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos............................................................ 31
18. Nosacījumi, pārtraucot iekārtas vai tās daļas darbību, lai samazinātu ietekmi uz vidi ........ 31
19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās.......................................... 31
20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides institūcijām, ja pārkāpti atļaujas nosacījumi, vai
notikusi avārija, kā arī prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām
saskaņā ar Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, kā to nosaka Eiropas
Parlamenta un Padomes 2006.g. 18.janvāra Regula Nr.166/2006 par Eiropas Piesārņojošo
vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689 EEK un 96/61/EK
grozīšanu ....................................................................................................................... 31
21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārām kontrolēm................................................. 32
Tabulas............................................................................................................33
Pielikumi ........................................................................................................82
1. pielikums - informācija par pievienotiem dokumentiem, iesniegšanas datumiem
2. pielikums – kopsavilkums
3.pielikums - Veselības inspekcijas 30.10.2012. vēstule Nr.5.5-29/22147/10835 (faksimilattēls).
4.pielikums – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes 02.11.2012.
vēstule Nr.DMV-12-3129-nd (faksimilattēls).
5.pielikums – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 16.11.2012. vēstule Nr.DA-12-
1810-nd
6.pielikums - AS „Grindeks” iesnieguma atļaujas saņemšanai A kategorijas piesārņojošai
darbībai sabiedriskās apspriešanas protokols
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 3

A sadaļa
Vispārīgā informācija par atļauju
1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja:
1) 02.11.2006. Vides aizsardzības likums.
2) 15.03.2001. likums „Par piesārņojumu”.
3) 15.12.2005. Dabas resursu nodokļa likums.
4) 01.04.1998. Ķīmisko vielu likums.
5) 29.10.2010. Atkritumu apsaimniekošanas likums.
6) 05.02.1997. Aizsargjoslu likums.
7) 20.12.2001. Iepakojuma likums.
8) MK 30.11.2010. noteikumi Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas
piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību
veikšanai”.
9) MK 20.08.2002. noteikumi Nr.379 „Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un
kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem”.
10) MK 03.11.2009. noteikumi Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”.
11) MK 22.04.2003. noteikumi Nr.200 „Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu
emisijas limita projektu izstrādi”.
12) MK 13.07.2004. noteikumi Nr.597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”.
13) MK 27.07.2004. noteikumi Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku
noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”.
14) MK 12.03.2002. noteikumi Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu
kvalitāti”.
15) MK 22.01.2002. noteikumi Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.
16) MK 25.10.2005. noteikumi Nr.804 „Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes
normatīviem”.
17) MK 12.07.2011. noteikumi Nr.563 „Noteikumi par īpašiem ierobežojumiem un
aizliegumiem attiecībā uz darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām
siltumnīcefekta gāzēm”.
18) MK 22.12.2008. noteikumi Nr.1075 „Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas
pārskatu veidlapām”.
19) MK 19.06.2007. noteikumi Nr.404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas
kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju”.
20) MK 12.03.2002. noteikumi Nr.107 „Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas,
marķēšanas un iepakošanas kārtība”.
21) MK 29.06.2010. noteikumi Nr.575 „Noteikumi par ķīmisko vielu un maisījumu uzskaites
kārtību un datubāzi”.
22) MK 19.07.2005. noteikumi Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas
kārtību un riska samazināšanas pasākumiem”.
23) MK 23.10.2001. noteikumi Nr.448 „Noteikumi par nepieciešamo izglītības līmeni
personām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem”.
24) MK 19.04.2011. noteikumi Nr.302 „Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām,
kuras padara atkritumus bīstamus”.
25) MK 21.06.2011. noteikumi Nr.484 „Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas,
uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība”.
26) MK 02.05.2006. noteikumi Nr.362 „Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta
izmantošanu, monitoringu un kontroli”.
27) MK 19.10.2010. noteikumi Nr.983 „Noteikumi par visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas
procentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas
kārtību un veidlapu paraugiem, prasībām, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā tiktu
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 4

eģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas
piemēriem un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā”.
28) 16.12.2008. Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr.1272/2008 par vielu un
maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas
67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr.1907/2006.
29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1907/2006 (18.12.2006), kas attiecas uz
ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH).
2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 izsniegta uz visu attiecīgās iekārtas darbības laiku.
Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” V nodaļas 32.panta trīs divi prim daļu atļauju
pārskata un atjauno ik pēc septiņiem gadiem, izņemot šī likuma 32.panta trešajā daļā minētos
gadījumus. Atļaujas nosacījumus 32.panta trešajā daļā minētajos gadījumos var pārskatīt,
atjaunot vai papildināt visā atļaujas darbības laikā. Iesniegumu būtisku izmaiņu ieviešanai
piesārņojošā darbībā iesniegt reģionālajā vides pārvaldē tādos termiņos un tādā kārtībā, kādi
paredzēti normatīvajos aktos, kuri nosaka atļauju izsniegšanu piesārņojošas darbības
veikšanai.
3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas:
Vides pārraudzības valsts birojam (arī elektroniski).
Rīgas domei (elektroniski).
Veselības inspekcijai (elektroniski).
4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju
Atļaujā nav iekļauta ierobežotas pieejamības informācija.
5. Citas saņemtās atļaujas un atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja
AS „Grindeks” darbību līdz šim reglamentēja Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās
vides pārvaldes (turpmāk – VVD Lielrīgas RVP) 01.11.2007. izsniegtā atļauja Nr.RIT-R-A-
0647.
B sadaļa
Pieteiktā darbība, iesnieguma izvērtējums un atļaujas izsniegšanas pamatojums
6. Pieteiktās darbības īss apraksts
AS „Grindeks” ražo dažāda veida farmaceitisko produkciju. Produkcija pēc savas
nomenklatūras iedalās: aktīvās farmaceitiskās vielas; tabletes un kapsulas; sīrupi; ziedes.
Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas struktūra Krustpils iela 53
Aktīvās farmaceitiskās vielas - ražo Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas nodaļā
(AFVRN).
Aktīvo farmaceitisko vielu ražotnes:
- Mildronāta ražošana;
- Ursodeoksiholskābes ražošana;
- Arbidola ražošana;
- Ftorafūra ražošana;
- Zopiklona ražošana;
- Ksilazīna ražošana;
- Oksitocīna u. c. neliela apjoma produktu ražošana.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 5

Produkcijas plānotais ražošanas apjoms gadā:
- Ftorafūrs 5,00 tonnas;
- Mildronāts 300,00 tonnas;
- Oksitocīns 0,070 tonnas;
- Zopiklons 3,150 tonnas;
- Ursodeoksiholskābe 50,00 tonnas;
- Arbidols 20,00 tonnas;
- Ksilazīns 1,500 tonnas;
- Citi 2,970 tonnas;
Jauno produktu izpēte, tehnoloģijas izstrāde, kā arī atkritumu pārstrādes, šķīdinātāju
reģenerācijas tehnoloģijas tiek izstrādātas Aktīvo farmaceitisko vielu izstrādes laboratorijā
mērogošanas iecirknī. Pēc moderna multiproduktu un mikronizēšanas ražošanas iecirkņa
uzbūves, pavērusies iespēja rūpnieciskā mērogā ražot dažādas vielas ar samērā nelieliem
ražošanas apjomiem.
Sakarā ar ražošanas apjomu pieaugumu tika uzbūvēta ķīmisko izejvielu noliktava, tiek
veikti organizatoriski pasākumi, lai uzņēmuma teritorijā vienlaicīgi glabājamo šķīdinātāju
apjomi pieaugtu lēnāk kā ražošanas apjomi.
Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas process visumā ir identisks. No noliktavas
saņemtās izejvielas iekrauj ražošanas iekārtā, bet šķidrumus padod ar vakuuma palīdzību.
Vairākstadiju sintēzes procesos produktus izdala, attīra un izžāvē. Kad šie procesi izpildīti,
produktus iepako un uzglabā. Izlietotos šķīdinātājus savāc un pēc pārdestilēšanas lieto atkārtoti
sintēzes procesā.
Telpu un iekārtu mazgāšanas notekūdeņus ievada rūpnieciskajā kanalizācijas sistēmā,
koncentrētos atsāļņus savāc un nodod atkritumu apsaimniekotājiem. Ražošanas telpas aprīkotas
ar atbilstošu pieplūdes – noplūdes ventilācijas sistēmu, nodrošinot noteiktu gaisa apmaiņu.
Zemāk raksturoti iekārtu tipi, ko lieto aktīvo vielu ražošanā.
Reaktori
Izplatītākais reaktoru veids ir katla tipa reaktors. To tilpums parasti ir robežās no 50 līdz
2000 litru. To materiāls mēdz būt nerūsējošais tērauds, emaljēts oglekļa tērauds vai stikls.
Reaktoru aprīkojums ļauj veikt rindu operāciju, ko var prasīt sintēze. Pie šāda aprīkojuma
pieder: sildīšanas un dzesēšanas apvalks, pievadi izejvielu padevei un reaktora satura
izvadīšanai, maisītājs un maisīšanas recirkulācijas kontūrs, temperatūras un spiediena
kontrolierīces, kondensācijas sistēma zudumu kontrolei ventilācijas ejā, atteces līnija kondensāta
atgriešanai, tvaika ežektors vakuumoperācijās, slāpekļa padeve inertas atmosfēras radīšanai un
reaktora izpūšanai, lūka paraugu ņemšanai un cietu katalizatoru, reaģentu un citu cietu vielu
iekraušanai reaktorā. Atkarībā no veicamās sintēzes tipa reaktoru var arī pieslēgt destilācijas
kolonnai šķīdinātāju atdalīšanai un reģenerācijai.
Tīrīšanas procesiem izmanto filtrus, centrifūgas, elektrodializatorus, jonu apmaiņas
kolonnas un iztvaicētājus.
Filtri
Ar filtrāciju no šķidruma atdala cietas starpproduktu, gala produktu, katalizatoru vai
aktīvās ogles daļiņas. Izmanto šādus filtru veidus: auduma filtrus, plākšņu filtrus, spiediena
filtrus, patronu filtrus.
Centrifūgas
Ar centrifūgām no šķidrumiem atdala cietos starpproduktus vai gala produktus.
Centrifūgas ir cilindri, kuros atrodas rotējoši grozi. Groza sieniņās ir perforācijas, kas pārklātas
ar filtrējošu materiālu - audumu vai metāla sietu. Grozam rotējot, centrifūgā pa ievadcauruli
padod suspensiju. Centrbēdzes spēks sviež suspensiju grozā; šķidrums iziet caur perforācijām,
bet cietās daļiņas jeb nogulsnes sakrājas uz groza sieniņām. Pēc suspensijas centrifūgā var
ievadīt mazgāšanas šķidrumu, lai nogulsnes un filtrējošo materiālu atbrīvotu no suspensijas
vides. Pēc centrifūgas izslēgšanas nogulsnes (t.i. starpproduktus vai galīgo nefasēto produktu)
atdala no sāniem ar iemontētu skrāpi vai izgrābj ar liekšķeri.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 6

Ķīmiskās sintēzes process nobeidzas ar starpprodukta vai nefasēta galīgā produkta
žāvēšanu. Žāvējot no nogulsnēm, iztvaicējas šķīdinātāji.
Farmaceitiskajā rūpniecībā lieto vairākus žāvētavu tipus: paplāšu žāvētavas, rotējošas
žāvētavas un vakuumžāvētavas.
Gatavo zāļu formu ražošanas struktūra (Krustpils iela 53)
Tabletes un kapsulas - ražo Gatavo zāļu formu ražošanas nodaļā (GZFRN). Plānotais
ražošanas apjoms – 390 tonnas tablešu un kapsulu gadā.
2007.gadā tika uzsākta ražotnes rekonstrukcija. Ražotnes kopējā platība ir 5500 m².
Tādejādi radītas jaudas tablešu un kapsulu ražošanai līdz 2 miljardiem vienību gadā. Projekta
izstrādes gaitā veikta vides risku izvērtēšana un veikti maksimālie pasākumi, lai samazinātu
ražotnes ietekmi uz vidi. Jaunajā ražotnē ir uzstādīta moderna automātiskā vadības sistēma, kas
kontrolē mikroklimatu telpās, inženiertehnisko sistēmu darbību, kā arī regulē citus ražošanas
procesus un ievērojami ekonomē energoresursus. Putekļu uztveršanai no iekārtām ražošanas
telpām visur paredzēti filtri. Ražošanas procesi tajā ir organizēti atbilstoši Labas ražošanas
prakses un ISO kvalitātes standartu prasībām, kas kopumā garantē saražoto zāļu drošumu un
kvalitāti.
Izejmateriālus saņem noliktavā. Masas sagatavošanas process ietver svēršanu,
iekraušanu, samaisīšanu, granulāciju, žāvēšanu un sijāšanu, kam seko tabletēšana vai
kapsulēšana, atsevišķu tablešu veidu apvalkošana. Izejvielu samalšanai izmanto dzirnavas.
Tabletes ražo, sapresējot pulveru maisījumus vai granulātu īpašās iekārtās.
Apvalkošanu izmanto, lai tabletes aizsargātu no mitruma, skābekļa vai gaismas, maskētu
nepatīkamu garšu vai izskatu un piešķirtu atšķirīgas krāsas, atvieglojot pacientiem zāles atpazīt.
Apvalkošanu veic rotējošā katlā. Apvalkojošo materiālu uznes kā šķidrumu. Pēc apvalkošanas
tabletes katlā nožāvē un var pārvietot citā rotējošā katlā pulēšanai. Pulēšana notiek, tabletēm
rotējot un beržoties citai pret citu. Pulēt var arī neapvalkotas tabletes.
Kapsulas ražo kapsulu pildīšanas iekārtā. Cietās čaulas želatīna kapsulas piepilda, ieberot
pulverveida materiālu kapsulas garākajā galā jeb korpusā un pēc tam uzmaucot vāciņu.
Pēc tam tabletes un kapsulas iepako un nosūta uzglabāšanai.
Putekļus no filtriem, atsijas no tablešu un kapsulu ražošanas savāc un nodod atkritumu
apsaimniekotājam.
Telpu un iekārtu mazgāšanas notekūdeņus ievada rūpnieciskajā kanalizācijas sistēmā.
Lai novērstu cietu daļiņu emisijas atmosfērā, noplūdes ventilācijas gaisu laiž caur maisa
filtriem.
Sīrupi - tiek ražoti Sīrupu ražošanas iecirknī (SRI). Plānotais ražošanas apjoms – 30
tonnas sīrupu gadā.
Ražošanas apjomu pieaugumu panāks, noslogojot ražošanas jaudas.
Process sākas ar izejmateriālu saņemšanu no noliktavas. Aktīvās vielas, palīgvielas un
attīrīto ūdeni padod šķīdumu pagatavošanai. Šķīdumu pagatavo nerūsējošā tērauda traukos
(V=500 l), pēc tam to filtrē un iepilda stikla vai plastmasas pudelēs Tad pudeles piepilda ar
pagatavoto šķīdumu un noslēdz. Pēc iepakošanas noslēgtās pudeles nodod glabāšanā. Pieplūdes
gaisu attīra ar augstas efektivitātes daļiņu filtriem.
Ziedes un gēli - tiek ražoti Ziežu ražošanas iecirknī (ZRI). Plānotais ražošanas apjoms –
215 tonnas gadā.
Injekciju un infūziju šķīdumu ražošana
AS „Grindeks” ražo arī injekciju šķīdumus. Ražošana izvietota citās valstīs, izmantojot
kontraktražošanas pakalpojuma principu.
Noliktavu saimniecība (Krustpils iela 53)
Ražošanai nepieciešamās izejvielu noliktavas izvietotas ražotņu ēkās vai noliktavās pie
attiecīgajām ražotnēm. Šķīdinātāji, kas tiek lietoti aktīvo vielu ražošanā, tiek uzglabāti speciālā
noliktavā, kā arī tvertnēs.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 7

Gatavās produkcijas noliktava (Krustpils iela 71 A)
Iepakotie un izplatīšanai paredzētie farmaceitiskie produkti tiek transportēti no ražotnēm
uz gatavās produkcijas noliktavu Krustpils ielā 71A, no kurienes farmaceitiskie produkti tiek
tālāk nosūtīti uz lieltirgotavām izplatīšanai.
Palīgražošanas un enerģētiskās iekārtas
Katlu māja (Rencēnu ielā 3 B) ražo visu ražošanai un sadzīves vajadzībām nepieciešamo
siltuma enerģiju - rūpniecisko tvaiku ar spiedienu līdz 6 bar un karsto apkures ūdeni. Ir uzstādīti
tvaika katls DKVR 6,5/13 ar jaudu 5 MW (ievadīta siltuma jauda – 5,49 MW, lietderības
koeficients – 91% ) un ūdenssildāmais katls VIESMANN Vitomax 200 ar jaudu 5,3 MW
(ievadītā siltuma jauda – 5,73 MW, lietderības koeficients 92,5%).
Uz Krustpils ielu 53 siltuma nesējs – tvaiks tiek nogādāts pa cauruļvadiem (gar Rencēnu
ielu).
Krustpils ielas 53 teritorijā ir uzstādīta un darbojas centralizēta saspiestā gaisa apgādes
sistēma, kas sastāv no 2 „Atlass copco” bezeļļas kompresoriem ar jaudu 35 m 3 /h, diviem 6300 l
un 8000 l resīvera un sadales sistēmas. Darba spiediens saspiestā gaisa sistēmā ir 6-8 bar.
Kompresori atrodas atsevišķā ēkā (K-15).
Aukstumiekārtas:
- Divpakāpju kompresori MYCOM tips:N42WB (divas vienības), amonjaks, ar jaudu 144 KW
katra.
- Vienas pakāpes kompresors MYCOM tips:N4WB (viena vienība), amonjaks.
- Divpakāpju kompresori MYCOM tips:HS 7530-200 (divas vienības), amonjaks, ar jaudu 401
KW katra.
- Rūpnieciskā aukstuma iekārta Q= 144KW, etilēnglikols 45% .
- Stacionārie vakuumsūkņi- 2 gab., jauda 20,5 kW katrs.
- Telpu dzesēšanas sistēma, kura sastāv no telpu aukstuma iekārtas un 33 gab. telpu dzesētājiem,
etilēnglikols 30% (korpuss K-18).
- Telpu dzesēšanas sistēma, kura sastāv no dzesinātāja un 2 gab. kompresoriem „YORK”, freons
407 (korpuss K-18).
- Kompleksa pieplūdes, nosūces ventilācija, kas sastāv no dzesinātāja, kompresora
“PERFORMER”, freons 407C, pieplūdes dzesinātāja, kompresora „CARRIER” , freons MO29
un saldēšanas iekārtas kompresora „COPELAND”, freons 407C (korpuss K-18).
- Kondicionieri “YORK” 2 gab., „ELECTRA”, „EXTREMATE”, freons 407C, „YORK”,
“OMIDEA” 2 gab., freons 410A, „TADIRAN” 2 gab., freons MO29 (korpuss K-18).
- Ventilācijas mašīna York, kura sastāv no 4 komplektiem , freons MO29 (korpuss K-2).
- Kondicioniers „York”, freons MO29 (korpuss K-2).
- Dzesinātājs „RTEL”, freons 407C (korpuss K-2).
- Kondicionieri „YORK”, freons 407C, „AIRVELL”, freons 410A, „AIRVELL” 2 gab., freons
410H, „TADIRAN” 2 gab., freons 407C , „TADIRAN” , freons MO29 , McQudy 2 gab., freons
MO29 (korpuss K-2).
- Dzesinātājs „Performer”, kurš sastāv no 4 kompresoriem, freons 407C (korpuss K-1).
- Kompleksa PZFRN sistēma KPN 1/2, kura sastāv no 2 gab. kompresoriem „AIREDALE”,
freons 407 un kompresora „AIREDALE”, freons 134 (korpuss K-9).
- Kompleksa GZFRN sistēma KPN 3, kura sastāv no 4 gab. kompresoriem „YORK” un 2 gab.
kompresoriem “COPELAND”, freons MO29 (korpuss K-9).
- Kompleksa GZFRN sistēma KPN 4, kura sastāv no 4 gab. kompresoriem „YORK”, freons
407C (korpuss K-9).
- Kompleksa GZFRN saldēšanas iekārta, kura sastāv no kompresora „COPELAND”, freons 134
(korpuss K-9).
- Ventilācijas sistēma RC Group EASY. AT. 510.Z.6V3 D, freons 407C (korpuss K-9).
- Gaisa dzesēšanas iekārta „COPPELAND”, freons 407 (Gatavās produkcijas noliktava (GPN),
Krustpils iela 71A).
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 8

- Gaisa dzesēšanas iekārta „BITZER” 4 gab., freons 407 (Gatavās produkcijas noliktava (GPN),
Krustpils iela 71A).
- Gaisa kondicionēšanas iekārta „CHULAN” 3 gab., freons 22 (Gatavās produkcijas noliktava
(GPN), Krustpils iela 71A).
- Kondicionieri „TADIRAN” 6 gab., freons MO29 (korpuss B-6, Krustpils iela 71A).
- Logu kondicionieri „Bakы” 2 gab., freons 22 (korpuss B-6, Krustpils iela 71A).
- Aukstuma iekārta „Huber” 3 gab., freons 507 (korpuss K-3).
- Kondicionieri „Wesper”, freons 407, „YORK S” 2 gab., freons 407C, „YORK” 3 gab., freons
407C, „Alpic air” 2 gab., freons 407C, „Jonson controls” 2 gab., freons 407C, „Blue Star”,
freons 22, „Exteremante”, freons 410A (korpuss K-3).
- Leofīlā žāvētava Tg50.5/T, freons 22 (korpuss K-3).
- Dzesinātājs „Etsscheid”, freons 22 (korpuss K-3).
Sakarā ar zāļu Labas ražošanas prakses ieteikumiem tiek lietotas katrai telpai un pat
iekārtas mezglam individuālas izplūdes ventilācijas sistēmas, lai novērstu kaut niecīgāko
produktu kroskontaminācijas iespēju. Pakāpeniski vecākās ventilācijas iekārtas tiek nomainītas
pret modernām, ar mazāku enerģijas patēriņu.
Visās ražotnēs atrodas attīrītā ūdens iegūšanas iekārtas, kas no dzeramā ūdens
destilācijas vai reversās osmozes ceļā iegūst attīrītu ūdeni, kā to pieprasa farmaceitiskā
likumdošana konkrētajai stadijai.
7. Atrašanās vietas novērtējums
AS „Grindeks” izvietota rūpnieciskā zonā Rīgas pilsētā, Krustpils ielā 53, Krustpils ielā
71A (Gatavās produkcijas noliktava) un Rencēnu ielā 3B (Katlu māja). Teritorijas kopējā platība
ir 107168 m 2 . Šajās teritorijās izvietotas gan vienstāva, gan daudzstāvu ēkas.
Teritorija Krustpils ielā 53 ziemeļos robežojas ar Rencēnu ielu, dienvidos – dzelzceļš,
rietumos – Krustpils iela un austrumos - uzņēmums SIA „BTTS Kravas autoserviss”. Teritorijas
platība 60600 m 2 . Teritorijai Krustpils iela 53 tuvākais dzīvojamo namu rajons ir ,,Ķengarags”
un tas atrodas aptuveni 1 km uz dienvidiem, bet ,,Pļavnieki” – aptuveni 4 km uz ziemeļiem un
,,Dārzciems” – 3,5 km uz ziemeļrietumiem.
Teritorija Krustpils ielā 71A rietumos robežojas ar Krustpils ielu, ziemeļos ar
celtniecības zonu, dienvidos robežojas ar AS „Latvijas dzelzceļš” (dienvidrietumos atrodas
Lokomotīvju remonta ceha Rīgas iecirkņa 7 rezervuāri), un austrumos ar dzīvojamo rajonu.
Tuvākās dzīvojamās mājas Krustpils ielā 71, Krustpils ielā 73/1, Krustpils ielā 73/3, Krustpils
ielā 73/4 u.c. atrodas 14 – 21 m attālumā no uzņēmuma teritorijas robežām. Teritorijas platība
28213 m 2 . Nozīmīgākie objekti teritorijas tuvumā ir dzelzceļa stacija ,,Šķirotava” (500 m uz
dienvidiem).
Teritorija Rencēnu ielā 3B (Katlu māja) robežojas austrumos un ziemeļos ar SIA
,,Schenker”, dienvidos ar SIA „BTTS Kravas autoserviss”, rietumos ar AS „Latvijas dzelzceļš”.
Teritorijas platība 18355 m 2 . Tuvākais dzīvojamo namu rajons atrodas aptuveni 3,6 km attālumā.
Atbilstoši Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr.34 „Rīgas teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumi” 15.pielikumam uzņēmums atrodas „Jaukta apbūve ar
ražošanas un komercdarbības funkciju (J R )” zonā, kur primārā izmantošana ir komerciāla
rakstura objektu, tirdzniecības un pakalpojumu objektu būvniecība un būvju izmantošana
ražošanas vajadzībām, bet sekundārā izmantošana – citu šajā teritorijā atļauto būvju būvniecība
un izmantošana. Līdz ar to AS „Grindeks” esošā piesārņojošā darbība ir atļautā zemes gabala
izmantošana.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 9

8. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti
vērā):
8.1. valsts vai pašvaldību institūciju priekšlikumi
1. Saskaņā ar 30.10.2012. vēstuli Nr.5.5-29/22147/10835 (3.pielikumā) Veselības
inspekcija neiebilst atļaujas izsniegšanai, ievērojot šādus nosacījumus:
- ievērot gaisa kvalitātes normatīvus vielām, kas noteikti MK 03.11.2009.
noteikumos Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”;
- iekārtot un ievērot aizsargjoslu ap ūdens ieguves urbumiem saskaņā ar MK
20.01.2004. noteikumiem Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas
metodika” un Aizsargjoslu likuma 9. un 39.pantu;
- nodrošināt aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un ievērot
aprobežojumus tajās saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 28. un 55.panta prasībām;
- nodrošināt notekūdeņu novadīšanu un attīrīšanu atbilstoši MK 22.01.2002.
noteikumu Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu ūdenī” 5.pielikuma prasībām;
- nepārsniegt MK 13.07.2004. noteikumu Nr.597 „Trokšņa novērtēšanas un
pārvaldības kārtība” 2.pielikumā noteiktos robežlielumus;
- bīstamos atkritumus uzglabāt atbilstoši MK 21.06.2011. noteikumu Nr.484
„Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un
pārvadājumu uzskaites kārtība” prasībām;
- visus uzņēmuma darbības rezultātā radušos atkritumus nodot atkritumu
apsaimniekošanas uzņēmumiem atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16., 17. un
19.panta prasībām.
- nodrošināt labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un tīrāko ražošanas pasākumu
pielietošanu attiecībā uz gaisa kvalitāti, tehnoloģijām, izejvielām un atkritumiem.
Vēstulē izvirzītie priekšlikumi ņemti vērā atļaujas 11., 12., 13., 14., 15. un
16.punktā.
2. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde 02.11.2012. vēstulē
Nr.DMV-12-3129-nd (4.pielikumā) informē par šādiem priekšlikumiem atļaujas izsniegšanai:
- ap izmantojamajiem ūdensapgādes urbumiem ievērot aizsargjoslas un tajās noteiktos
izmantošanas aprobežojumus atbilstoši Aizsargjoslu likuma 39.panta 1.punktam un MK
20.01.2004. noteikumu Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas
metodika” III nodaļai;
- urbumu ekspluatācijas laikā nepieciešams nodrošināt prasības, kas noteiktas Rīgas
domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr.34 „Rīgas teritorijas apbūves un izmantošanas
noteikumi” 51.punktā (piem., nodrošināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu,
ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas u.c. piebraukšana);
- veicot darbības ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, kā arī bīstamajiem atkritumiem, to
uzglabāšanu, nodrošināt, lai netiktu piesārņota apkārtējā vide. Bīstamo atkritumu uzskaiti
jāveic atbilstoši MK 21.06.2011. noteikumu Nr.484 „Bīstamo atkritumu uzskaites,
identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība”
prasībām;
- uzņēmumam nepieciešams nodrošināt lietus notekūdeņu kvalitāti pirms novadīšanas
pilsētas lietus notekūdeņu kanalizācijā atbilstoši Rīgas domes 15.11.2011. noteikumu Nr.147
„Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla lietošanas un uzturēšanas noteikumi” 2.pielikuma
prasībām;
- veicot uzņēmuma ražošanas darbības un organizējot darbības ar ķīmiskajām vielām,
ievērot tos uzņēmuma drošības sistēmas pasākumus, kādi paredzēti un aprakstīti uzņēmuma
Rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, lai novērstu rūpnieciskas avārijas riska iespēju;
- nepieciešams izvērtēt iespējamos risinājumus slāpekļa oksīdu emisijas samazināšanai
no katlu mājas.
Vēstulē izvirzītie priekšlikumi ņemti vērā atļaujas 11., 13. un 19.punktā.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 10

3. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 16.11.2012. vēstulē Nr.DA-12-1810
norāda, ka izvērtējot piesārņojošās darbības atbilstību Rīgas teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumiem, Departaments neiebilst atļaujas izsniegšanai uzņēmuma AS
„Grindeks” esošai A kategorijas piesārņojošai darbībai Krustpils ielā 53 (kadastra
Nr.0100 121 2079; 0100 121 1225; 0100 121 2275; 0100 121 1339), ja uzņēmuma teritorijā
tiek nodrošināta notekūdeņu un lietus ūdeņu savākšana un attīrīšana pirms to novadīšanas
lietus kanalizācijā, atbilstoši Rīgas domes 2011.gada 15.novembra saistošo noteikumu
Nr.147 „Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla lietošanas un uzturēšanas noteikumi” 2.pielikuma
prasībām.
Priekšlikums ņemts vērā atļaujas 13.punktā
8.2. citu valstu atbildīgo institūciju priekšlikumi, ja ir pārrobežu ietekme
Nav saņemti.
8.3. sabiedrības priekšlikumi
AS „Grindeks” publicēja paziņojumu par iesniegumu A kategorijas piesārņojošai
darbībai un tā sabiedrisko apspriešanu laikrakstos „Latvijas Vēstnesis” un „Diena”.
Informatīvie paziņojumi tika ievietoti AS „Grindeks” un Valsts vides dienesta mājaslapās
internetā. Inforamtīvie paziņojumi tika nosūtīti Rīgas domes Mājokļu un vides
departamentam, Rīgas Austrumu izpilddirekcijai, kā arī blakus esošajiem uzņēmumiem un
zemju īpašniekiem.
Iesnieguma atļaujas saņemšanai A kategorijas piesārņojošai darbībai sabiedriskās
apspriešanas sanāksme notika 09.11.2012., par ko ir sastādīts „AS „Grindeks” iesnieguma
atļaujas saņemšanai A kategorijas piesārņojošai darbībai sabiedriskās apspriešanas protokols”
(pievienots atļaujas 5.pielikumā). Sanāksmē piedalījās 20 dalībnieki – AS „Grindeks”
darbinieki.
VVD Lielrīgas RVP 16.11.2012. saņēma SIA „TVESTOR” 14.11.2012. vēstuli Nr.1-
9/2012-29 „Par gaisa piesārņojumu Krustpils ielā un tās apkārtnē”, kurā izteikts lūgums
„maksimāli ierobežot vai atteikt AS „Grindeks” licences izsniegšanā apkārtējās vides
piesārņošanai, līdz kamēr netiks veikti visi iespējamie pasākumi ražotnes radītā piesārņojuma
apjoma mazināšanai un avāriju novēršanai, vai kamēr bīstama ražotne netiks pārcelta ārpus
Rīgas pilsētas robežām. Ņemot vērā to, ka uzņēmums nepaziņo par avāriju un gaisa
piesārņojuma gadījumiem atbilstošajām instancēm (cerot, ka tas paliks neievērots), lūdzam
pēc iespējas veikt ārpuskārtas piesārņojuma līmeņa pārbaudes līdz licences derīguma termiņa
beigām”. Vēstulē ir norādīts, ka blakus esošu uzņēmumu darbinieki pēdējo gadu laikā
pastāvīgi jūt nepatīkamu, nedabisku smaku (skāba un dedzinoša).
VVD Lielrīgas RVP 28.11.2012. veica uzņēmuma pārbaudi, par ko ir sastadīts
pārbaudes akts Nr.362-03/2012. Pārbaudes brīdī tika apsekota uzņēmuma teritorija, kā arī
ražošanas telpas – ķīmisko vielu traucējoša smaka ārpus uzņēmuma telpām netika konstatēta.
Saskaņā ar maiņas meistaru darba žurnālu datiem, kur tiek atspoguļoti visi ražošanas procesi,
avārijas, ražošanas iekārtu dīkstāves, uzņēmuma darbība notika bez izmaiņām.
VVD Lielrīgas RVP 16.11.2012. ir saņemtas SIA „MONONET” 15.11.2012. vēstule
Nr.07/141112 un SIA „RACE” 14.11.2012. vēstule, 20.11.2012. saņemta AS „LATEKO
LĪZINGS” 14.11.2012. vēstule Nr.6303/2012, 21.11.2012. saņemta SIA „BITRANS”
16.11.2012. vēstule, 22.11.2012. saņemta SIA „Baltijas loģistikas Serviss” 14.11.2012.
vēstule, 23.11.2012. saņemtas SIA „Cita Santehnika” 15.11.2012. vēstule Nr.12, SIA
„Valenas” 20.11.2012. vēstule un SIA „DELTA MT” 16.11.2012. vēstule. Visās vēstulēs ir
izteikts iebildums pret atļaujas izniegšanu AS „Grindeks”, kamēr netiks novērsti trūkumi
ražošanas procesā.
VVD Lielrīgas RVP pieprasīja AS „Grindeks” sniegt skaidrojumu attiecībā par
vēstulēs izvirzītajiem iebildumiem. Uzņēmuma skaidrojums sniegts atļaujas 8.4.punktā.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 11

Ņemot vērā saņemtos iebildumus, VVD Lielrīgas RVP izvirza nosacījumus
uzņēmuma radīto smaku izvērtējumam, kas balstīti uz instrumentālajiem mērījumiem.
8.4. operatora skaidrojumi
VVD Lielrīgas RVP 06.12.2012. saņemts AS „Grindeks” skaidrojums atiiecībā uz
augstāk minētajās vēstulēs sniegtajiem iebildumiem.
Uzņēmums norāda, ka AS „Grindeks” savu darbību veic tā, lai radītu iespējami
mazāko kaitējumu videi kopumā. Uzņēmums šo prasību realizē, izpildot piesārņojošas
darbības atļaujas nosacījumus. Uzņēmuma iespējamie draudi un riski, kā arī veicamie
pasākumi risku samazināšanā atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir izvērtēti AS „Grindeks”
Rūpniecisko avāriju novēršanas programmā un Civilās aizsardzības plānā, kuri ir iesniegti
attiecīgajām valsts institūcijām. AS „Grindeks” atrodas ražošanas un komercdarbības
apbūves teritorijā. Uzņēmums nepiekrīt apgalvojumam, ka, pēdējo gadu laikā palielinoties
ražošanas jaudām, pastāvīgi jūtama nepatīkama smaka, jo izejvielas ar intensīvu smaku (1,1-
dimetihidrazīns, metilakrilāts) netiek izmantotas jau no 2011.gada 2.ceturkšņa. Attiecībā par
emisiju gaisā un notekūdeņos, gaisa piesārņojums nepārsniedz pašreizējās atļaujas
nosacījumus un veido 30,8% no atļaujā noteiktā limita (gaistošie organiskie savienojumi -
2011.gads). 2009.gada jūnijā darbību uzsāka AS „Grindeks” rūpnieciskās notekūdeņu
attīrīšanas iekārtas, kas ievērojami samazina komunālo notekūdeņu piesārņojumu.
Bioloģiskie notekūdeņu attīrīšanas procesi notiek slēgtās tvertnēs, kas nepieļauj gaistošo
savienojumu un smaku izplatīšanos gaisā, kas notika, attīrot rūpnīcu ūdeņus atklātajās
attīrīšanas iekārtās bijušajā uzņēmuma „Reaģents-A” teritorijā, Rīgā, Krustpils ielā 12.
Uzņēmums norāda, ka katrs smakas traucējums, kas varētu rasties AS „Grindeks”
darbības rezultātā, tiks nekavējoši likvidēts un izmeklēts, lai vajadzības gadījumā veiktu
organizatoriskos un tehniskos pasākumus smakas novēršanai.
Lai varētu uzlabot savstarpējo komunikāciju ar ieinteresētajām pusēm, kas izteikušas
iebildumus par AS „Grindeks” iesniegumu atļaujas saņemšanai A kategorijas piesārņojošai
darbībai, ir izsūtītas vēstules ar uzaicinājumu tikties ar uzņēmuma pārstāvjiem un sadarboties
iespējamā piesārņojuma samazināšanas jomā, kā arī lai pārrunātu iespējamās tālākās
sadarbības pasākumus. Uzņēmumiem ir norādīta arī kontaktinformācija, kur nepieciešamības
gadījumā vērsties.
9. Iesnieguma novērtējums:
9.1. ieviestie un plānotie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni A kategorijas darbībām
Veicot esošo tehnoloģisko iekārtu uzlabošanu vai jaunas aparatūras iegādi,
uzņēmumā tiek izmantoti labākie smalkās organiskās sintēzē un farmaceitisko produktu
ieguvē lietojamie tehniskie paņēmieni: jau tehnoloģijas izstrādē laboratorijā tiek izvērtēti
vides aspekti, noteikts atsāļņu sastāvs un reģenerācijas iespējas, izvēlēti mazāk bīstami
šķīdinātāji un process. Mērogošanas iecirknī notiek procesu, tai skaitā, reģenerāciju
optimizācija, izvēlētas mūsdienīgas iekārtas. Uzlabojumi notiek arī rūpnieciskajā ražošanā.
Visplašāk lietotie labākie tehniskie paņēmieni:
organiskie šķīdinātāji - izopropanols, metanols, acetons, metilēnhlorīds u.c. tiek
reģenerēti, samazinot patēriņu un izmešus. Rezultātā 70-90% no kopējās šķīdinātāju
masas tiek atgriezti atpakaļ sintēzes procesā;
ūdens un šķīdinātāji tiek atkārtoti izmantoti citā stadijā vai iekārtu mazgāšanā, ja to
piesārņojums ir neliels. Tādējādi pat šķīdinātāji, kas tieši nav izmantojami ražošanas
procesā tiek atkārtoti izmantoti palīgprocesos;
tiek izmantotas slēgtas iekārtas un ķīmisko vielu transportēšana pa cauruļvadiem,
rezultātā tiek samazināti vielu zudumi procesā un emisija apkārtējā vidē;
lai novērstu putekļu nokļūšanu atmosfērā, žāvētavās tiek izmantoti augsti efektīvi filtri
ar attīrīšanas pakāpi 99% un augstāku;
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 12

tiek izmantotas efektīgas dzesēšanas sistēmas, lai novērstu gaistošo organisko
savienojumu nokļūšanu atmosfērā;
tablešu pārklāšanā tiek izmantotas jaunas krāsvielas, kas dod iespēju organiskos
šķīdinātājus aizvietot ar ūdeni;
ražotnēs hloroforms tiek aizstāts ar metanolu, tret-butilmetilēteri un citiem mazāk
kaitīgiem šķīdinātājiem, bet hloroformu lieto tikai eksperimentāliem laboratorijas
darbiem;
tiek veikti uzlabojumi, kas palielina iznākumus sintēzē, tādejādi samazinās atkritumu
daudzums un ražošanas izmaksas, tā katru gadu veic 3-5 uzlabojumus ražošanā
esošiem produktiem;
esošās iekārtas tiek aizstātas ar jaunām, kas nodrošina, piemēram, mildronāta ražotnē
2 reizes mazāku enerģijas patēriņu;
Aktīvo farmaceitisko vielu izstrādes laboratorijā tiek veikti pētījumi, lai aizstātu
bīstamos šķīdinātājus ar mazāk kaitīgiem, vai samazinātu to patēriņu.
Uzņēmums turpina iepriekšējo gadu procesu (praksi), kad tiek iepirkti jau gatavi
starpprodukti no ražotājiem ārpus Eiropas Savienības, ar nolūku samazināt emisijas apjomu un
arī izmantot kvalificēto darbaspēku jauno projektu īstenošanai. Nepārtraukti modernizējot
izstrādes laboratoriju, tiek panākts fakts, ka tagad izstrādātās tehnoloģijas ir modernākas un videi
draudzīgākas.
Lai izvērtētu vides aspektus, tehnoloģijas un iekārtas, izmanto Labāko pieejamo
tehnoloģiju (LPT) un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPPT) nozaru aprakstus.
Pamatdokuments ir „Organic fine chemicals” un tā kopsavilkums „Smalkās organiskās sintēzes
produktu ražošana”.
Ražošanā tiek lietoti šādi LPTP:
1. Tehnoloģisko līniju dizains (5.1.2.1.).
a. Visās ražotnēs tiek izmantotas slēgtas iekārtas;
b. Tiek nodrošināta efektīva pieplūdes un nosūces ventilācija;
c. Šķidrie GOS Mildronāta ražotnē tiek glabāti zem slāpekļa spilvena;
d. Reaktori, kuros notiek reakcijas viršanas temperatūrā, ir apgādāti ar
atteces dzesinātājiem;
e. Izlietotie šķīdinātāji, pēc papildus destilācijas, tiek lietoti atkārtoti.
2. Augsnes aizsardzība (5.1.2.2.).
a. Ķīmisko izejvielu glabāšana un fasēšana notiek telpās, kas aprīkotas šim
nolūkam ar rūpniecisko kanalizāciju, uztvērējiem un ventilāciju;
b. Ražošanas atkritumi tiek glabāti tiem paredzētās, slēgtās telpās;
c. Tiek veikta iekārtu regulāra profilaktiskā apkope, kas ietver arī vārstu un
blīvslēgu pārbaudes;
d. Visas ražošanas telpas apgādātas ar ķīmisko vielu absorbentiem, lai varētu
maksimāli savākt izlijušās vai izbirušās vielas.
3. Inertizācija (5.1.2.4.3.).
a. Notiek regulāras iekārtu hermētiskuma pārbaudes, ražošanā izmanto
triecieninertizāciju.
4. Šķīdinātāju ieliešana aparātos (5.1.2.4.5.).
a. Šķīdinātāji tiek ielieti pa cauruli, kuras gals atrodas tuvu trauka sienai, lai
novērstu šļakatas un statiskās elektrības veidošanos.
5. GOS emisiju samazināšana (5.1.2.3.).
a. Visas ķīmiskās reakcijas notiek slēgtos reaktoros;
b. Produkta žāvēšana tiek veikta slēgta tipa iekārtās;
c. Iekārtu mazgāšana ar šķīdinātājiem tiek realizēta noslēgtās sistēmās,
netīrais šķīdinātājs tiek pārdestilēts un lietots atkārtoti;
d. Pirms maģistrālajiem vakuumsūkņiem uzstādīti dzesējami (-20 0 C)
šķīdinātāju tvaiku uztvērēji.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 13

e. Mērogošanas laboratorijā atgaisošanas līnijas savienotas ar skruberi.
6. Šķīdinātāju atkārtota lietošana (5.2.2.).
a. Lietotie šķīdinātāji tiek savākti, pārdestilēti un pēc izanalizēšanas lietoti
atkārtoti.
7. Atkritumu plūsmu apsaimniekošana (5.2.4.).
a. Atsevišķi tiek savākti nereģenerējami šķīdinātāji un nodoti specializētām
firmām (SIA „Ekoosta”; AS „BAO”);
b. Jaunu tehnoloģiju izstrādē tiek izvērtēti atkritumu daudzumi un to
apsaimniekošanas metodes, kā arī sniegtas rekomendācijas to
apsaimniekošanā;
c. Zopiklona ražošanā tiek atsevišķi savākti fenolu saturoši notekūdeņi, kas
ražošanas procesā rodas kampaņveidīgi;
d. Bāziskie Mildronāta ražošanas notekūdeņi tiek paskābināti pirms to
novadīšanas rūpnieciskajā kanalizācijas sistēmā;
e. Regulāri tiek analizēts rūpniecisko notekūdeņu sastāvs, izmantojot
automātisko paraugu noņēmēju.
Uzņēmumā ieviesta Integrēta Kvalitātes vadības un Vides pārvaldības sistēma atbilstoši
LV EN ISO 9001:2008 un LV EN ISO 14001:2004 standartiem. Vides pārvaldības sistēmas
sākotnējais apstiprināšanas datums 2001.gada jūnijs. Pēdējā pārsertifikācija 2009.gada
septembrī. Kvalitātes vadības sistēmas sertifikācija 2006.gada novembrī Kvalitātes vadības
sistēmas sākotnējais apstiprināšanas datums 2006.gada 22.novembris. Pēdējā pārsertifikācija
2009.gada septembrī.
9.2. ieviestie un plānotie tīrākas ražošanas pasākumi
AS „Grindeks” ir ieviestas un darbojas Kvalitātes vadības un Vides pārvaldības sistēmas.
Šīs sistēmas ietvaros katru ceturksni tiek izvērtēts jebkurš jaunais normatīvais akts, noteikts, kā
tajā ietvertās vides un drošības prasības ietekmē uzņēmumu, noteikti atbildīgie, kas izstrādās vai
pārstrādās iekšējo dokumentāciju un jauno prasību ieviešanas termiņi. Attiecīgie darbinieki tiek
iepazīstināti ar jaunajām prasībām un regulāri kontrolēta prasību izpilde.
Vides pārvaldības sistēmā ik gadus tiek arī izvērtēti vides aspekti, noteikti mērķi un
uzdevumi uzlabojumiem, izmantojot labāko tehnisko paņēmienu vadlīnijās noteiktās
rekomendācijas.
Augšminēto pasākumu, tāpat kā iekšējos auditos un inspekciju noteiktie plānu termiņi
tiek ievadīti Korektīvo un preventīvo pasākumu datu bāzē, to izpilde tiek kontrolēta.
Rezultātā iekārtas atbilst likumdošanas un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā
arī bīstamās iekārtas tiek reģistrētas un uzturētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
9.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas)
1. Ūdensapgāde uzņēmumam tik nodrošināta no ārējā piegādātāja: pilsētas ūdensvada
saskaņā ar noslēgto līgumu ar SIA „RĪGAS ŪDENS” un diviem ūdensieguves urbumiem. Abu
ierīkoto urbumu dziļums 140 m, ūdens horizonts – D3gj+am, debits 12 l/s. Kopējais ūdens
patēriņš no urbumiem sastāda 219000 m 3 /gadā. Ūdens paredzēts atdzesēšanas sistēmas
nodrošināšanai. Ap ūdensapgādes urbumiem ir ierīkota stingrā režīma aizsargjosla 10 m
platumā. Informācija par ūdens ieguvi sniegta 9.tabulā.
Uzņēmumam 2010.gadā ir izstrādāta pazemes ūdeņu atradnes pase.
Kopējais plānotais ūdens patēriņš 455400 m 3 /gadā, t.sk. sadzīves vajadzībām 73 000
m 3 /gadā.
Informācija par ūdens lietošanu sniegta 11. tabulā.
2. Par elektroenerģijas piegādi uzņēmumam ir noslēgts līgums ar AS „Latvenergo”.
Informācija par elektroenerģijas izmantošanu dota 7.tabulā.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 14

Siltumenerģija no ārējiem piegādātājiem netiek saņemta. Katlu mājā kā kurināmo
izmanto dabasgāzi.
3. Uzņēmums ražošanas procesa nodrošināšanai izmanto dažādas ķīmiskās vielas un
maisījumus - ķīmiskās vielas, organiskie šķīdinātāji, pildvielas, palīgmateriāli, iepakojums u.c.
Uzņēmums savā darbībā ar ķīmiskajiem vielām un maisījumiem ievēro prasības, kas
noteiktas 18.12.2006. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.1907/2006, kas attiecas
uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), t.sk.
nepieciešamās reģistrācijas, vērtēšanas un licencēšanas un ierobežošanas prasības. Ķīmisko vielu
un saražoto aktīvo farmaceitisko vielu iepakojumu marķējums (etiķetes) atbilst 16.12.2008.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1272/2008 par vielu un maisījumu
klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (CLP regula) un ar ko groza un atceļ Direktīvas
67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006, prasībām.
Uzņēmums no ķīmisko vielu un maisījumu piegādātājiem pieprasa drošības datu lapas,
kā arī pamatā nodrošina ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko vielu drošības datu lapu
sagatavošanu atbilstoši REACH regulas 31.panta un 2.pielikuma un CLP regulas 57.panta
prasībām. Uzņēmuma ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu drošības datu lapu reģistrā atrodas
aptuveni 700 datu lapas.
Uzņēmums, neskatoties uz veiktajiem pasākumiem (ražošanas procesā neizmanto
hloroformu, gatavo starpproduktu iepirkšana, izvēlēti ražošanas tehnoloģijās iespējami mazāk
bīstamu šķīdinātāju lietošana, trauku mazgāšanai vairs nelieto kālija dihromāta sērskābes
šķīdumu u.c.), tomēr 4 ķīmiskas vielas ar vielu iedarbības raksturojumiem R45 - var izraisīt vēzi,
R46 - var radīt pārmantojamus ģenētiskus defektus, R-60 -var kaitēt reproduktīvajām spējām, R-
61 - var kaitēt reproduktīvajām spējām, R-61 - var kaitēt augļa attīstībai.
1,1- Dimetilhidrazīns CAS Nr. 57-14-7.
Viela tiek lietota ārstnieciskās vielas mildronāta starpprodukta sintēzei, pārvēršot 1,1-
dimetilhidrazīnu citā - mazkaitīgā savienojumā. Uzņēmums iespēju robežās iepērk mildronāta
starpproduktu, taču iepirkšanas iespēja ir atkarīga no šī stratēģiskā starpprodukta kvalitātes (zāļu
ražošanā kategoriski aizliegts lietot izejvielas, kuru kvalitāte neatbilst piereģistrētajai), politiskās
situācijas trešās pasaules lielvalstīs (1,1-dimetilhidrazīns tiek lietots kā raķešu degviela) un
citiem no uzņēmuma neatkarīgiem faktoriem. Tādēļ AS „Grindeks” paredz iespēju un saglabā
iekārtu starpprodukta ražošanai uz vietas, izmantojot 1,1- dimetilhidrazīnu.
Kālija dihromāts CAS Nr. 7778-50-9.
Atsevišķām reakcijām vienīgais oksidēšanas aģents ir kālija dihromāts, to izmanto arī
analītiskajiem mērķiem.
Iespējamais patēriņš 10 kg, praktiski nav lietots pēdējos 2 gadus. Ja parādītos nepieciešamība to
izmantot, visi atkritumu un notekūdeņu daudzumi būtu nelieli un, attiecīgi nomarķēti, tiktu
nodoti atkritumu apsaimniekošanas līgumorganizācijai.
Dimetilformamīds CAS Nr. 68-12-2.
Plaši lietots šķīdinātājs ķīmiskajā sintēzē. Taču AS „Grindeks” lieto tikai tur, kur nav iespējams
izmantot citus aizvietotājus. Uzņēmumā tiek lietoti labākie smalkās organiskās sintēzes labākie
pieejamie tehniskie paņēmieni - maksimāli noslēgtas sistēmas, reģenerācija, kancentrēto
šķīdumu dalīta vākšana un apsaimniekošana.
Ftorafūrs Nr.17902-23-7
Aktīvā viela pretvēža zālēs. Līdz ar to nepieciešamie daudzumi ir atkarīgi no saslimstības
rādītājiem ar rektālo vēža formu. Kā vairums citostatisko līdzekļu, arī Ftorafūrs ir citotoksisks.
Tāpēc gan Ftorafūra aktīvās vielas, gan gatavo zāļu ražošana ir izvietota ražotnēs ar paaugstinātu
drošību gan attiecībā uz darbiniekiem, gan vidi (slēgtas iekārtas, kolektīvie aizsardzības un
speciāli individuālās aizsardzības līdzekļi, un citu labāko pieejamo tehnisko paņēmienu
lietošana, regulāri mērījumi un darba vides risku vērtēšana).
Aktīvo farmaceitisko vielu un zāļu ražošanas likumdošanas specifika praktiski nepieļauj
sintēzei lietojamo vielu aizvietošanu. Daļēji tā iespējama tikai tehnoloģiju izstrādes laikā.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 15

Četras augšminētās vielas lieto tehnoloģijās, kas reģistrēta daudzās valstis, šo
tehnoloģiju izstrādē pārbaudīti alternatīvi varianti, kas nedeva vajadzīgo rezultātu. Tāpēc
augšminēto vielu nomaiņa vai īpatnējā patēriņa samazināšana netiek plānota. Savukārt
jaunizstrādamajās zāļu tehnoloģijās, kā likums, augšminētās vielas tiks izmantotas tikai galējā
gadījumā, ja tās nebūs iespējams aizvietot ar cilvēkiem mazāk bīstamām vielām.
Ķīmiskās vielas un maisījumi, kas izmantoti kā izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas
starpproduktos vai gala produktos, kā arī to uzglabāšanas veids un daudzumi parādīti 2. un
3.tabulā. Informācijas par ķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšanas tvertnēm sniegta 5.tabulā.
Informācija par kurināmā – dabasgāzes izmantošanu dota 4.tabulā.
9.4. emisija gaisā un tās ietekme uz vidi
Uzņēmuma piesārņojošo vielu emisijas avoti ir:
Katlu māja
Katlu mājas dūmgāzes Rencēnu ielā 3B - punktveida emisijas avots. Kurināmais - dabas
gāze.
Ražotnes
Farmaceitisko produktu ražotnes Krustpils ielā 53 – emisiju avoti no:
o atgaisošanas līnijām no iekārtām un tilpnēm;
o vakuumsūkņiem, kas apgādāti ar tvaiku kondensācijas iekārtām;
o atsevišķām iekārtām, kurās no produkta atmosfērā izdalās gaistošie organiskie
savienojumi (žāvētavām).
Vakumlīnija tiek izmantota, lai pārsūknētu šķīdinātājus, reaģentus vai reakciju produktus
no vienas iekārtas (reaktora, savācējtrauka, mērtrauka u.c.) uz otru.
Atgaisošanas līnijas tiek izmantotas, lai izlīdzinātu iekārtā esošo spiedienu ar apkārtējās
vides spiedienu.
Emisijas avotu fizikālais raksturojums parādīts 12.tabulā. Gaisā emitētās vielas un to
daudzumi parādīti 13.tabulā.
Emisiju izkliedes aprēķini veikti saskaņā ar MK 22.04.2003. noteikumu Nr.200
„Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” 2.pielikuma
prasībām. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķini saskaņā ar MK 03.11.2009. noteikumu Nr.1290
„Noteikumi par gaisa kvalitāti” prasībām veikti šādām vielām: oglekļa oksīdam un slāpekļa
dioksīdam. Pārējām ķīmiskām vielām nacionālos normatīvajos aktos nav noteikti gaisa kvalitātes
mērķlielumi vai robežkoncentrācijas. Šīm vielām tās tika noteiktas izmantojot Lielbritānijas
Vides aģentūras „Environmental Assessment and Appraisal of BAT, Horizontal Guidance Note
IPPC H1” D pielikumā norādītās robežkoncentrācijas. Šīs robežkoncentrācijas ir atvasinātas,
izmantojot pieņēmumus, no pieļaujamām šo vielu koncentrācijām darba vidē. 1,1 –
dimetilhidrazīnam vērtības tika ņemtas no ASV valsts departamenta izdota materiāla NIOSH
POCKET GUIDE TO CHEMICAL HAZARDS, U.S. departament of health and human
services, 1994. Modelēšana ir veikta ar programmu EnviMan (beztermiņa licence Nr.3473-
8113-8147, versija Beta 2.0D). Datorprogrammas izstrādātājs OPSIS AB (Zviedrija).
Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultāti apkopoti A.tabulā.
A.tabula Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultāti
Nr.
p.k.
Piesārņojošā
viela
Maksimālā
summārā
koncentrācija,
µg/m³
Aprēķinu
periods/
laika
intervāls
Vieta vai
teritorija
Uzņēmuma
vai iekārtas
emitētā
piesārņojuma
daļa
summārajā
koncentrācijā
%
Summārā
piesārņojuma
koncentrācija
attiecībā pret
gaisa
kvalitātes
normatīvu,
%
1. Oglekļa oksīds 290 + 6 = 296 8 h Rencēnu 2,0 3,0
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 16

65 + 8,2 = 73,2 1 h iela 3 b un 11,2 36,6
2. Slāpekļa dioksīds 21 + 0,18 = kalendāra tuvākā 0,8 53,0
gads
21,18
apkārtne
38 1 h 100 0,4
3. Metilakrilāts 0,069 kalendāra
100 < 0,1
gads
0,06 + 934 = 1 h 100 0,7
934,06
4. Izopropanols
0,0006 + 2,4 =
2,4006
kalendāra
gads
100 < 0,1
1,2 1 h 100 0,2
N,N -
5.
dimetilhidrazīns 0,0022 kalendāra
100 0,1
gads
702 1 h 100 11,9
6. Metilbromīds 1,3 kalendāra
100 0,7
gads
Krustpils
4 + 235 = 239 1 h iela 53 un 98,3 < 0,1
7. Etanols 0,01 + 0,72 = kalendāra tuvākā 98,6 < 0,1
gads
0,73
apkārtne
312 1 h 100 10,4
8. Metilēnhlorīds 0,49 kalendāra
100 0,1
gads
20 + 102 = 122 1 h 83,6 < 0,1
9. Acetons 0,3 + 0,25 =
0,55
kalendāra
gads
45,5 < 0,1
47 1 h 100 4,3
10. Dimetilamīns 0,081 kalendāra
100 0,2
gads
685 1 h 100 0,8
11. Metiletilketons 5,5 kalendāra
gads
100 0,1
Balstoties uz iegūtajiem aprēķiniem, var secināt, ka piesārņojošo vielu summārā
koncentrācija nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus.
Sadedzināšanas iekārtu piesārņojošo vielu koncentrācijas atbilst MK 20.08.2002.
noteikumos Nr.379 „Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo
vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem” noteiktajām robežvērtībām.
Gaistošo organisko savienojumu zudumi ražošanas procesā nepārsniedz kopējās emisijas
robežvērtību 15% no izmantotā GOS daudzuma un atbilst MK 20.08.2002. noteikumu Nr.379
„Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no
stacionāriem piesārņojuma avotiem” 18.punktā norādītajiem nosacījumiem.
Atbilstoši MK 20.08.2002. noteikumu Nr.379 „Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama
un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem”
23.punktam gaistošiem organiskajiem savienojumiem, kas marķēti ar vielas iedarbības
raksturojumiem R45, R46, R49, R60, R61 un kuru masas plūsma ir vienāda ar 10 g/s vai lielāka,
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 17

emisijas robežvērtība ir 2 mg/m 3 . AS „Grindeks” mildronāta ražošanas procesā tiek izmantots
1,1 – dimetilhidrazīns, kura iedarbība raksturojama ar R45. Mildronāta ražošanas process ilgst
7416 stundas gada laikā (24h/d, 309d/a) un šajā laikā tiek emitēti caur vakuumlīniju (Avots A1)
11 kg 1,1 – dimetilhidrazīna. No tā seko, ka 1,1 – dimetilhidrazīna masas plūsma ir aptuveni 1,5
g/h. Rezultātā 1,1 – dimetilhidrazīna masas plūsma ir mazāka par 10 g/h un tāpēc 23.punktā
noteiktā emisijas robežvērtība 2 mg/m 3 nav jāpiemēro.
Ņemot vērā aprēķinos iegūtos piesārņojošo vielu daudzumus un veicot to analīzi,
aprēķinos iegūtie piesārņojošo vielu daudzumi noteikti kā limitējošie daudzumi. Piesārņojošo
vielu emisijas limiti doti 15.tabulā.
9.5. smaku veidošanās
Uzņēmuma teritorijā, ja neskaita ventilācijas izmetes no ražošanas telpām, nav
neorganizētu laukumu, blīvi nenoslēgtu rezervuāru un tvertņu, no kurām iespējama piesārņojuma
emisija. Tvertnes ar izopropilspirtu, 1,1-dimetilhidrazīnu, metiletilketonu u.c. kas atrodas pie
ražošanas korpusa K-3, ir hermētiski noslēgtas. Dažas mildronāta ražošanas procesā
izmantojamās vielas ir ar nepatīkamu smaku, ko cilvēks sajūt ļoti mazās koncentrācijās
(metilakrilāts, 1,1-dimetilhidrazīns). Īslaicīga šo vielu smaku izdalīšanās uzņēmuma teritorijā
iespējama pie neparedzētām ražošanas procesa novirzēm un veicot tvertņu uzpildi ar minētajām
ķīmiskajām vielām. Teorētiski nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos (bezvējš, karsts laiks
u.c.) smakas varētu sajust uzņēmumam apkārtējā rūpnieciskās apbūves teritorijā. Katrs smakas
traucējums tiek nekavējoši likvidēts un analizēts, lai vajadzības gadījumā veiktu
organizatoriskos un tehniskos pasākumus smakas novēršanai.
Dažādu iemeslu dēļ minētās izejvielas ar intensīvu smaku netiek izmantotas jau no
2011.gada 2.ceturkšņa.
Lai novērstu iespējamās smakas ražošanas notekūdeņu attīrīšanas procesā, visas iekārtas
(t.sk. bufertvertne, MBBR reaktori, dūņu atdalīšanas iekārtas) notekūdeņu attīrīšanas iecirknī
tiek ventilētas ar ventilatoru uz komposta filtru, kas atrodas NAI ēkas ārpusē. Ventilators ir
aprīkots ar frekvenču pārveidotāju, kas regulē plūsmu. Gaiss no komposta filtra tiek novadīts uz
skursteni ar citu ventilatoru. Komposta filtrā gaiss no apakšas tiek vadīts caur slāni, kas sastāv
no priežu mizām un dūņām. Šajā slānī komponenti, kas dod smaku, tiek absorbēti un oksidēti ar
mikroorganismu palīdzību. Optimālai mikroorganismu funkcionēšanai filtra slānim ir jābūt ar
mitruma saturu 40-60 %, tāpēc nepieciešamības gadījumā ir iespējams apliet filtra slāni ar ūdeni.
Maksimālā ventilācijas plūsma ir 4000 m 3 /h.
9.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidi
AS „Grindeks” ir šādas kanalizācijas sistēmas:
pamatražotne Krustpils ielā 53:
rūpnieciskā kanalizācijas sistēma - visi ražošanas notekūdeņi tiek savākti izlīdzinātājā
un periodiski atsūknēti un novadīti attīrīšanas iekārtās attīrīšanai;
komunālie notekūdeņi - visi komunālie notekūdeņi no laboratoriju un administratīvā
korpusa (arī no ēdnīcas) tiek novadīti komunālā kanalizācijas sistēmā un ievadīti Rīgas
pilsētas komunālajā kanalizācijas tīklā;
lietus kanalizācijas sistēma - visi teritorijas lietus notekūdeņi tiek savākti lietus
kanalizācijas sistēmā, ražošanas dzesēšanas sistēmas baseinu pārplūdes, atdzelžošanas
iekārtu skalošanas ūdeņi paštecē tiek novadīti Rīgas pilsētas lietus kanalizācijas tīklā.
Lietus/sniega ūdens no teritorijas asfaltētās daļas nokļūst lietus kanalizācijas (LK) tīklā.
Lietus ūdens kanalizācija izbūvēta 1968.gadā.
Visi rūpnieciskie notekūdeņi no AVFRN, GZFRN ražošanas korpusiem tiek savākti
izlīdzinātājā un periodiski atsūknēti un novadīti uz Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa (NAI)
bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām. Attīrītos notekūdeņus nodod SIA „RĪGAS ŪDENS” galējai
attīrīšanai.
Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas procesā veidojas:
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 18

ar organiskajiem un neorganiskajiem savienojumiem piesārņots ūdens, kas rodas
ekstrahējot vai mazgājot ķīmisko produktu;
dažādu organisko šķīdinātāju atlikumi, kuri rodas pēc to reģenerācijas;
farmaceitisko vielu sintēžu atlikumi, kuri rodas iekārtu mazgāšanas rezultātā;
atsāļņi, kas veidojas sintēzes gaitā;
ūdens pēc telpu uzkopšanas.
Pirms piesārņotie ūdeņi tiek novadīti uz NAI, tiek izvērtētas iespējas labāko pieejamo
tehnisko paņēmienu pielietošanai, piemēram, koncentrēto notekūdeņu atdalīšanai un
apsaimniekošnai:
degošie šķīdinātāju reģenerācijas atsāļņi, kuri satur vairāk kā 60% organisko
savienojumu, bet nesatur hloru, tiek savākti un nodoti kā bīstamie atkritumi
līgumorganizācijai;
vakuumsūkņos nonākošie gaistošie organiskie savienojumi tiek kondensēti un nodoti
kā bīstamie atkritumi, tādejādi samazinot notekūdeņu piesārņojumu;
ja ir liela ķīmisko vielu koncentrācija, tehnoloģijā tiek realizēta derīgo vielu
izdalīšana.
Gatavo zāļu formu ražošanas rūpnieciskie notekūdeņi nesatur videi bīstamas ķīmiskas
vielas, tos veido telpu un iekārtu dezinfekcijas un mazgāšanas šķīdumi.
2009.gada vasarā tika nodotas ekspluatācijā rūpniecisko notekūdeņu bioloģiskās
attīrīšanas iekārtas.
Iekārtās realizēts kustīgā slāņa bioplēves reaktoru process. Attīrīšanas iekārtu
tehnoloģisko projektu izstrādāja zviedru firma „AnoxKaldnes”.
Attīrīšanas iekārtu tehnoloģiska shēma sastāv no bufertvertnes, pieciem virknē
saslēgtiem kustīgā slāņa bioplēves reaktoriem, toksisko notekūdeņu tvertnes, ķīmisko vielu
dozēšanas sistēmām, flokulācijas iekārtas, flotācijas iekārtas, polimēru padeves stacijām, dūņu
tvertnes, dūņu atūdeņošanas centrifūgas un komposta filtra rūpnieciskās ventilācijas gaisa
attīrīšanai. Bufertvertnes un bioloģiskās attīrīšanas reaktoru tilpums ir 200 m 3 . Bufertvertnes
loma ir nodrošināt attīrīšanas iekārtu darbību un vienmērīgu notekūdeņu plūsmas ātrumu un
piesārņojuma līmeni. Kustīgā slāņa bioplēves reaktoros notiek gan organisko vielu degradācija,
gan nitrifikācijas un denitrifikācijas procesi. Pusi no bioreaktoru tilpuma aizņem bioplēves
nesējmateriāli. Bioplēves nesējmateriāli ir ar augstu aizsargātās virsmas laukumu, kas nodrošina
augstu biomasas koncentrāciju neliela reaktora tilpumā un ļauj sasniegt augstu notekūdeņu
atīirīšanas efektivitāti pie salīdzinoši maza hidrauliskās aiztures laika. Iekārtu vadība notiek
automātiski no procesa kontroles datora.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas jauda: ienākošie notekūdeņi 200-500 m³/diennaktī,
maksimālā plūsma 21 m³/stundā.
Uzņēmuma ražošanas tehnoloģiskajos procesos tiek izmantotas vai rodas 5 ūdens videi
bīstamas vielas (toluols, ksilols, fenoli, hloroforms, metilēnhlorīds). Minēto vielu izmantošanas
daudzumi ir samērā mazi un to nokļūšana pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā praktiski
nav iespējama, izņemot fenolu, kas rodas zopiklona ražošanas procesā. Saskaņā ar SIA „RĪGAS
ŪDENS” testēšanas pārskatiem fenolu indekss komunālajos notekūdeņos nav konstatēts (zem
noteikšanas robežas). Pastāv iespēja notekūdeņus ar paaugstinātu ūdenim bīstamo vielu saturu
uzkrāt speciālā tvertnē Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (NAI), lai pēc tam tos nodotu
apsaimniekošanai vienai no licenzētajām organizācijām, pašreizējiem ražošanas procesiem tas
nav bijis nepieciešams.
Notekūdeņu izplūdes parādītas 18.tabulā.
9.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana
Uzņēmumā ir ieviesta dalītā atkritumu vākšanas sistēma.
Nebīstamie (sadzīves) atkritumi Krustpils ielā 53, Rencēnu ielā 3B un Krustpils ielā 71A
tiek šķiroti atsevišķi (papīrs, kartons, stikls, plastmasa, metāls), savākti un īslaicīgi uzglabāti
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 19

speciāli ierīkotā laukumā (vietā). Sadzīves atkritumu izvešanu un transportēšanu veic
līgumorganizācija SIA „Eko Rīga”. Atkritumu izvešana notiek pēc grafika - 1-2 reizes nedēļā.
Bīstamos atkritumus uzņēmums nodod SIA „Eko Osta”. Paredzamais nododamo bīstamo
atkritumu daudzums 2017.gadā 530 tonnas (atkritumu klase 070504 “Citi organiskie šķīdinātāji,
mazgāšanas šķidrumi un atsāļņi”).
Bīstamo (šķidro) atkritumu uzkrāšana notiek metāla mucās un plastmasas konteineros,
kuri tiek regulāri nogādāti uz SIA „Eko Osta”.
Bīstamie atkritumi AS „BAO” tiek nodoti pēc vajadzības, lai neuzkrātu atkritumus
uzņēmuma teritorijā. Paredzamais nododamo bīstamo atkritumu daudzums 2017.gadā 119,495
tonnas.
Uzņēmums piedalījās (2007.gada jūlijs - 2009.gada marts) projektā „PHB saturošu
iekārtu savākšana un iznīcināšana videi draudzīgā veidā”. Projekta ietvaros AS „Grindeks”
iznīcināja 1,479 tonnas PHB saturošus 52 kondensatorus.
Bīstamie atkritumi tiek nomarķēti ar etiķeti, kura satur informāciju par atkritumiem, kā
arī ar bīstamības zīmēm. Bīstamie atkritumi tiek glabāti slēgtos skapjos, noliktavās, jūras
konteineros un nepiederošām personām nav pieejami.
Arī izmantotās luminescentās lampas, vecie akumulatori pirms to nodošanas licenzētām
organizācijām, tiek uzglabāti, nodrošinot vides prasības.
Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem parādīta 21.tabulā, atkritumu savākšana un
pārvadāšana – 22.tabulā.
9.8. trokšņa emisija
Trokšņa mērījumus uzņēmumā gan darba vidē, gan apkārtējā vidē veic Darba
aizsardzības nodaļas (DAN) Vides kontroles laboratorija pēc sastādīta un apstiprināta grafika.
Galvenie trokšņa avoti ir sūkņi, kompresori, kā arī centrifūgas ražošanas ēkās. Lai
noskaidrotu iespējamo trokšņa ietekmi uz apkārtējo vidi, 2011.gada 2.-3.novembrī tika veikti
trokšņa mērījumi Krustpils ielas 53 teritorijas 2 punktos. 1.punkts atradās uzņēmuma teritorijā
(pie robežas ar Rencēnu ielu) pie Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas nodaļas. (Aukstuma
iekārtu kompresoru stacija). 2. punkts atradās uzņēmuma teritorijā (uz uzņēmuma robežas) pie
Gatavo zāļu formu ražošanas nodaļas (Kompresoru stacija). Mērījumus veica Rīgas Stradiņa
universitātes Higiēnas un Arodslimību laboratorija (LATAK-T-049). Mērījumu rezultāti
uzrādīja, ka uzņēmuma radītais troksnis ietekmē tikai darba vidi un ārpus ražotnes teritorijas
neradīs trokšņa līmeņa pārsniegumus.
9.9. augsnes aizsardzība
Ir praktiski izslēgta augsnes un gruntsūdeņu piesārņošana rūpnīcas teritorijā.
Ķīmisko vielu transports notiek pa asfaltētiem ceļiem, stacionārajām tvertnēm paredzēta
ķīmisko vielu norobežošana ar betonētām apmalēm iespējamo noplūžu gadījumos. Mobilie
konteineri ar izejvielām to glabāšanas laikā tiek ievietoti drošības vannās, kas garantē, ka
konteinera bojājuma gadījumā izplūdusī izejviela tiks pilnībā savākta.
Atkritumu izraisītais augsnes, grunts, zemes dzīļu vai pazemes ūdeņu piesārņojums nav
pētīts.
Sadzīves atkritumiem ir speciāli izveidotas vietas uzņēmumu teritorijās, laukumu
klājums - asfaltbetons. Atkritumus uzglabā dažādu tilpumu konteineros. Atkritumu izvešana
notiek pēc grafika - 1-2 reizes nedēļā.
Bīstamie ķīmiskie atkritumi (lielākā daļa) atrodas aizslēgtos jūras konteineros, kā arī citi
bīstamie atkritumi atrodas konteineros, kuri ir apklāti ar ūdens necaurlaidīgu tentu. Teritorijas
klājums – asfaltbetons. Daļa bīstamo atkritumu (nederīgi medikamenti, luminiscentās lampas un
citi dzīvsudrabu saturošie atkritumi, nederīgas laboratoriju ķīmiskās vielas u.c.) atrodas slēgtās
telpās (noliktavās).
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 20

9.10. avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijām
Avārijas un to seku samazināšanai tiek sastādīts, saskaņots ar attiecīgajām institūcijām un
regulāri aktualizēts Civilās aizsardzības plāns.
Speciāli standartpriekšraksti, kā arī Drošības datu lapas reglamentē preventīvās darbības
un rīcību avārijas gadījumā.
Tehnoloģisko procesu dokumentācijā, iekārtu un aparatūras apkalpošanas un tehniskās
apkopes dokumentācijā ir sadaļas par preventīvām darbībām, rīcību negadījumos (priekšavārijas
situācijās), kā arī avāriju gadījumos.
Ugunsdzēsības hidranti tiek uzturēti kārtībā, to pierāda arī regulāri VUGD organizētās
pārbaudes. Ņemot vērā vielu īpašības, liela loma ir ogļskābās gāzes un pulvera dzēšamajiem
aparātiem, kas tiek noteiktajos termiņos pārbaudīti vai nomainīti pret jauniem. Tehniskā ūdens
apgādes sistēmā, lai palielinātu ugunsdrošību, ir 100 m 3 rezervuārs dzēšanas putu veidošanai, ja
uzņēmuma teritorijā izceltos ugunsgrēks.
AS „Grindeks” Rūpniecisko avāriju novēršanas programma izstrādāta 2011.gada aprīlī
un aktualizēta 2012.gada augustā, balstoties uz MK 19.07.2005. noteikumu Nr.532 „Noteikumi
par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” III
sadaļu.
Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas mērķis apzināt ar bīstamajām ķīmiskajām
vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem maisījumiem saistīto uzņēmuma iekšējos un ārējos
bīstamības avotus, plānot un veikt pasākumus, lai novērstu vai mazinātu katastrofu (avāriju)
gadījumos izraisīto seku iespējamo kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.
Minētajā programmā dota informācija par ražotni, izvērtēta uzņēmuma un ražotnes
organizatoriskā struktūra un darbinieku pienākumi un atbildība kopējā drošības sistēmas
uzraudzībā un līmeņa paaugstināšanā, darbinieku teorētiskajā un praktiskajā apmācībā, noteikti
un izvērtēti ārējie un iekšējie rūpnieciskās avārijas riska faktori un iespējamie nevēlamie
notikumi, nelaimes gadījumi un avārijas (katastrofas), pasākumi un uzlabojumi rūpniecisko
avāriju risku samazināšanai un novēršanai.
Programmā kā ārējie avārijas riska faktori minēti: ugunsgrēks, bīstamu ķīmisko vielu/
maisījumu noplūde (AS „Latvijas ķīmija”), transporta avārijas (dzelzceļš Rīga- Saurieši),
sprādziens, avārijas enerģētikas, sakaru un komunālajos uzņēmumos, dabas katastrofas (vētra,
zemestrīce u.c.), radiācijas avārijas, terorisms, sabiedriskās nekārtības.
Uzņēmuma iekšējie avārijas riska faktori: ugunsgrēks, bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko
maisījumu noplūde, sprādziens, enerģētikas, sakaru, komunālās avārijas. Novērtēto avāriju risku
indeksi parāda, ka ražotnē ir risks un nepieciešams veikt preventīvos un/vai drošības pasākumus.
C sadaļa
Atļaujas nosacījumi
10. Nosacījumi uzņēmuma darbībai:
10.1. darbība un vadība
Nosacījumi uzņēmuma darbībai izvirzīti, pamatojoties uz operatora iesniegto informāciju
un tās izvērtējumu, un VVD Lielrīgas RVP rīcībā esošo informāciju par operatora darbību
iepriekšējā laika periodā, kā arī uz atļaujas izsniegšanas brīdi spēkā esošajiem normatīvajiem
aktiem un priekšlikumiem, kurus atļaujas sagatavošanas procesā ir izteikusi Veselības inspekcija,
kā arī ņemot vērā Rīgas domes viedokli.
1. Atļauja izsniegta AS „Grindeks” un attiecas uz visām iekārtām, kas aprakstītas
iesniegumā, un to ekspluatāciju.
2. Uzņēmuma darbība atļauta, pamatojoties uz aprakstu B sadaļā un saskaņā ar atļaujas
nosacījumiem.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 21

3. Nodrošināt darbības atbilstību labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentu
prasībām atbilstoši likuma „Par piesārņojumu” 20.panta pirmās daļas un 21.panta
prasībām.
4. Katru gadu līdz 1.martam sagatavot gada pārskatu par atļaujas nosacījumu izpildi,
monitoringa rezultātiem, ūdens resursu izmantošanu, šķīdinātāju apsaimniekošanas bilanci
par iepriekšējo gadu. Pārskatu iesniegt VVD Lielrīgas RVP atbilstoši likuma „Par
piesārņojumu” 45.punkta sestajai daļai, MK 17.02.2009. noteikumu Nr.158 „Noteikumi
par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu
reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai” 9.punkta un atļaujas
nosacījumiem.
5. Vismaz 150 dienas pirms izmaiņām piesārņojošā darbībā paziņot par to VVD Lielrīgas
RVP saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 30.panta pirmo daļu un MK 30.11.2010.
noteikumu Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās
darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”
4.2.punktu, lai izvērtētu, vai šī izmaiņa uzskatāma par būtisku un vai ir nepieciešams
izdarīt grozījumus atļaujas nosacījumos.
6. Atļauju drīkst izmantot tikai tas operators (komersants), kuram tā ir izsniegta.
7. Atļaujas turētāja pienākums veikt piesārņojošo darbību atbilstoši atļaujā un normatīvajos
aktos noteiktajām prasībām, sekojot līdzi izmaiņām normatīvajos aktos, tai skaitā
teritorijas plānojumā.
8. Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 30.panta trešo daļu operatora maiņas gadījumā
iesniegt VVD Lielrīgas RVP iesniegumu, lai precizētu atļauju, ierakstot tajā datus par
jauno operatoru.
9. Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 6.panta prasībām operatoram jāapzina informācija
par piesārņojošās darbības iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, un jāsniedz
darbiniekiem, kuri veic piesārņojošu darbību, nepieciešamās zināšanas par kārtību, kādā šī
darbība veicama, par tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, par piesardzības
pasākumiem šīs ietekmes samazināšanai un par rīcību avārijas situācijā.
10. Saskaņā ar MK 30.11.2010. noteikumu Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C
kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas
piesārņojošo darbību veikšanai” 57.punktu VVD Lielrīgas RVP var atcelt atļauju, ja tā
konstatē, ka operators sniedzis nepareizu vai maldinošu informāciju.
11. Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 32 9 .panta otro daļu iekārtas darbību aptur, ja
nepieciešamā atļauja ir saņemta, bet:
- operatora prettiesiskas rīcības dēļ iekārta ir radījusi vai var radīt vides piesārņojumu,
kas nodara vai var nodarīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēku veselībai,
- darbinot iekārtu, atkārtoti tiek pārkāpti vides aizsardzības normatīvie akti vai netiek
pildīti vides aizsardzības valsts iestāžu administratīvie akti.
12. Ne vēlāk kā 30 dienas pirms iekārtas darbības pilnīgas pārtraukšanas operatoram
jāiesniedz reģionālajai vides pārvaldei attiecīgu iesniegumu, norādot pasākumus, kas tiks
veikti darbības vietas sakārtošanai. 30 dienu laikā pēc tam, kad no operatora tiks saņemta
informācija par vietas sakārtošanu atbilstošā stāvoklī, reģionālā vides pārvalde atcels
operatoram izdoto B kategorijas atļauju atbilstoši likuma „Par piesārņojumu” 30.panta
ceturtajai daļai.
13. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu un MK 19.06.2007. noteikumu Nr.404 „Dabas
resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas
resursu lietošanas atļauju” 23.punkta prasībām nodokli par vides piesārņojuma faktisko
veidu un apjomu nodokļa maksātājs aprēķina saskaņā ar nodokļa likmēm, pamatojoties uz
vides piesārņojuma uzskaites datiem, analīžu datiem vai aprēķiniem un attiecīgajā atļaujā
noteiktajiem limitiem.
14. Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 25.panta pirmo daļu operators ir atbildīgs par savas
profesionālās darbības ietvaros nodarīto kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem,
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 22

ko izraisījusi viņa tīša vai aiz neuzmanības veikta darbība vai bezdarbība, ar kuru ir
pārkāptas vides normatīvo aktu prasības.
15. Pamatojoties uz Ķīmisko vielu likuma 9.panta ceturtās daļas un MK 19.07.2005.
noteikumu Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska
samazināšanas pasākumiem” 14.punktu prasībām, jāizstrādā un jāveic šajos noteikumos
paredzētie rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu darbinieku,
apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no rūpnieciskās avārijas
kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi, bet, ja notikusi avārija, atjaunotu vides
kvalitāti.
16. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms paredzētajām izmaiņām uzņēmuma bīstamo vielu
izmantošanā iesniegt VVD Lielrīgas RVP jaunu „Iesniegums par bīstamajām vielām
objektā” saskaņā ar MK 19.07.2005. noteikumu Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju
riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” 10.punkta prasībām.
10.2. darba stundas
Nosacījumi netiek izvirzīti.
11. Resursu izmantošana:
11.1. ūdens
1. Ūdens patēriņš sadzīves vajadzībām no pilsētas ūdensvada sistēmas saskaņā ar savstarpēji
noslēgto līgumu.
2. Ūdens ieguve no artēziskajiem urbumiem atļauta atbilstoši 9.tabulai. Ievērot pazemes
ūdens atradnes pasē izvirzītos nosacījumus.
3. Nodrošināt artēzisko urbumu hermētiskumu, ūdens līmeņu mērīšanas un ūdens paraugu
ņemšanas vietas ierīkošanu, sūkņu telpu uzturēšanu sanitārā un tehniskā kārtībā un
nodrošināšanu pret applūšanu.
4. Atzīmēt urbumu ekspluatācijas žurnālā visus datus, kas saistīti ar artēzisko urbumu
konstrukcijas, dziļuma un ražības izmaiņām, sūkņu nomaiņu, to iegremdēšanas dziļumu
vai citu parametru izmaiņām. Pielietot sūkņus, kuru ražība nepārsniedz pazemes urbumu
pasēs rekomendētos ūdens ieguves debitus.
5. Ievērot Aizsargjoslu likuma 35. un 39.pantā noteiktos aprobežojumus aizsargjoslās ap
pazemes ūdens urbumiem un MK 20.01.2004. noteikumu Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens
ņemšanas vietām noteikšanas metodika” prasības. Stingra režīma aizsargjoslā ap pazemes
ūdens urbumiem aizliegts veikt jebkāda veida saimniecisko darbību.
6. Urbumu ekspluatācijas laikā nepieciešams nodrošināt prasības, kas noteiktas Rīgas domes
20.12.2005. saistošo noteikumu Nr.34 „Rīgas teritorijas apbūves un izmantošanas
noteikumi” 51.punktā.
7. Darbus, kas saistīti ar urbumu ekspluatāciju (remontdarbi, tamponāža, jaunu urbumu
izveidošana) atļauts veikt firmām, kurām ir licence šo darbu veikšanai.
8. Veikt no artēziskajiem urbumiem iegūtā ūdens instrumentālo uzskaiti. Uzskaites rezultātus
vismaz reizi mēnesī ierakstīt ūdens instrumentālās uzskaites žurnālā, kurā norāda
informāciju atbilstoši MK 23.12.2003. noteikumu Nr.736 „Noteikumi par ūdens resursu
lietošanas atļaujām” 3.pielikumam. Katra ieraksta pareizību un atbilstību mēraparātu
rādījumiem apliecināt atbildīgai amatpersonai. Ja uzskaite ir datorizēta, katru mēnesi veikt
izdrukas par iegūtā ūdens daudzumu.
9. Lai sniegtu pārskatu par ūdens resursu lietderīgu izmantošanu, reizi gadā sagatavot ūdens
bilanci atbilstoši MK 23.12.2003. noteikumu Nr.736 „Noteikumi par ūdens resursu
lietošanas atļaujām” 46.punkta prasībām un pievienot atļaujas 10.1.4.punktā minētajam
pārskatam.
10. Ūdens ieguves uzskaitei izmantot standartizētas un metroloģiski pārbaudītas mērierīces.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 23

11. Katru gadu līdz 1.martam iesniegt valsts statistikas pārskatu „Nr.2-Ūdens” par
iepriekšējo gadu, ievadot datus valsts SIA „Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs” elektroniskajā datu bāzē tiešsaistes režīmā saskaņā ar MK 22.12.2008. noteikumu
Nr.1075 „Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām”
prasībām. Pārskatu sagatavo atbilstoši ūdens ieguves uzskaites žurnālā reģistrētajiem
datiem.
12. Veikt dabas resursu nodokļa aprēķinu par ūdens ieguvi atbilstoši Dabas resursu nodokļa
likuma un MK 19.06.2007. noteikumu Nr.404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un
maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļaujas” prasībām,
pazemes ūdens instrumentālās uzskaites žurnāla datiem un šajā atļaujā noteiktiem
limitiem. Pārskatu par dabas resursu nodokli iesniegt attiecīgajā Valsts ieņēmumu
dienesta teritoriālajā iestādē.
13. Plānojot būtiskas izmaiņas esošajā darbībā vai tehnoloģiskajā procesā, kuru dēļ mainās
ūdens lietošanas apjoms vai ūdens lietošanas veids, ne vēlāk kā 150 dienas pirms
izmaiņu uzsākšanas par tām rakstiski informēt VVD LRVP atbilstoši MK 30.11.2010.
noteikumu Nr. 1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas
darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”
4.2.punkta prasībām.
11.2. enerģija
1. Veicot piesārņojošu darbību, racionāli izmantot enerģiju saskaņā ar likuma „Par
piesārņojumu” 4.panta 10.punkta prasībām.
2. Kurināmā izmantošanas, uzskaites un ziņošanas nosacījumi:
kurināmā izmantošana atļauta saskaņā ar 4.tabulu;
veikt kurināmā patēriņa uzskaiti un datus reģistrēt piesārņojuma apjoma uzskaites
dokumentos;
saskaņā ar MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1075 „Noteikumi par vides aizsardzības
valsts statistikas pārskatu veidlapām” prasībām, katru gadu līdz 1.matram iesniegt valsts
SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” statistikas pārskatu „Nr.2 - Gaiss.
Pārskats par gaisa aizsardzību” par iepriekšējo gadu, veidlapās iekļaujamo informāciju
ievadot elektroniskajā datubāzē tiešsaistes režīmā.
11.3. izejmateriāli un palīgmateriāli
1. Izejmateriālu uzglabāšanas veids un vienlaicīgi uzņēmumā uzglabātais daudzums
atļauts saskaņā ar 2.tabulā dotajiem datiem. Ja plānotais izejmateriālu daudzums pārsniedz
noteikto limitu, uzņēmumam jāgriežas VVD Lielrīgas RVP ar priekšlikumiem limita
izmaiņai ne vēlāk kā 150 dienas pirms plānotajām izmaiņām.
2. Veikt ķīmisko vielu uzkaiti (nosaukums, daudzums, klasifikācija, marķējums un
drošības datu lapas) atbilstoši MK 29.06.2010. noteikumu Nr.575 „Noteikumi par ķīmisko
vielu un maisījumu uzskaites kārtību un datubāzi” 2. un 3.punkta prasībām, bet reizi gadā
veikt ķīmisko vielu un produktu inventarizāciju (rakstisku vai elektronisku uzskaiti) atbilstoši
minēto noteikumu 1. – 4.punkta prasībām.
3. Katru gadu līdz 1.martam iesniegt valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un
metroloģijas centrs” pārskatus par Latvijas teritorijā ievestām un saražotām ķīmiskām vielām
un maisījumiem atbilstoši MK 29.06.2010. noteikumu Nr.575 „Noteikumi par ķīmisko vielu
un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi” 5. – 7., 9., 11.punkta prasībām.
4. Saskaņā ar Ķīmisko vielu likuma 9.panta pirmo daļu, veicot darbības ar ķīmiskajām
vielām, jāņem vērā to bīstamība, lietošanas un uzglabāšanas apstākļi, jāievēro īpaša rūpība un
piesardzība un jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu kaitējumu videi, cilvēku
dzīvībai, veselībai un īpašumam.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 24

5. Veicot darbības ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, ievērot drošības datu lapās
norādīto ķīmisko vielu iedarbības raksturojumu, drošības, uzglabāšanas un vides aizsardzības
prasības, ķīmisko vielu drošības datu lapas glabāt personālam pieejamā vietā.
6. Ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapām jāatbilst Eiropas Parlamenta un
Padomes (18.12.2006.) Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu,
vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH regula) prasībām.
7. Vietās, kur notiek bīstamo ķīmisko vielu uzglabāšana vai darbības ar tām, jābūt brīvi
pieejamiem absorbentu krājumiem izlijumu savākšanai.
8. Darbības ar ķīmiskām vielām un maisījumiem jāveic personālam, kura izglītības
līmenis atbilst MK 23.10.2001. noteikumu Nr.448 „Noteikumi par nepieciešamo izglītības
līmeni personām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem
produktiem” prasībām.
9. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojumam un uzglabāšanai jāatbilst MK
12.03.2002. noteikumu Nr.107 „Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas,
marķēšanas un iepakošanas kārtība” prasībām.
10. Ķīmisko vielu un to maisījumu marķējumam jāatbilst 16.12.2008. Eiropas Parlamenta
un Padomes Regulas (EK) Nr.1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un
iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu
(EK) Nr.1907/2006 prasībām.
11. Vietās, kur notiek darbības ar bīstamajām ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, jābūt
brīvi pieejamiem absorbentu krājumiem izlijumu savākšanai. Pēc izlijumu savākšanas radušos
bīstamos atkritumus apsaimniekot atbilstoši MK 21.06.2011. noteikumu Nr.484 „Bīstamo
atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu
uzskaites kārtība” prasībām.
12. Darbības ar aukstuma aģentiem jāveic, ievērojot MK 12.07.2011. noteikumu Nr.563
„Noteikumi par īpašiem ierobežojumiem un aizliegumiem attiecībā uz darbībām ar ozona slāni
noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm”, Eiropas Parlamenta un Padomes
16.09.2009. Regulas (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām un Eiropas
Parlamenta un Padomes 17.05.2006. Regulas (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām
siltumnīcefekta gāzēm prasības.
13. Jānodrošina aukstuma aģentu noplūžu pārbaudi, ievērojot MK 12.07.2011. noteikumu
Nr.563 „Noteikumi par īpašiem ierobežojumiem un aizliegumiem attiecībā uz darbībām ar
ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm” 7.punkta, Eiropas
Parlamenta un Padomes 16.09.2009. Regulas (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām
vielām 23.panta 2.punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 17.05.2006. Regulas (EK)
Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm 3.panta 1. un 2.punkta prasības.
14. Katrai aukstuma iekārtai, kurā aukstuma aģenta daudzums ir 3 kg un vairāk, jāiekārto
iekārtas dokuments, kurā uzskaita ziņas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 16.09.2009.
Regulas (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām 11.panta 7.punktam un Eiropas
Parlamenta un Padomes 17.05.2006. Regulas (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām
siltumnīcefekta gāzēm 3.panta 6.punkta prasībām.
15. Katru gadu līdz 31.martam valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs” jāiesniedz pārskats par iepriekšējā gadā izmantotajām ozona slāni noārdošajām vielām
un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm atbilstoši MK 12.07.2011. noteikumu Nr.563 „Noteikumi
par īpašiem ierobežojumiem un aizliegumiem attiecībā uz darbībām ar ozona slāni noārdošām
vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm” 2.punkta un 1.pielikuma prasībām.
16. Aukstuma iekārtu uzstādīšanu, apkalpošanu un citas darbības ar aukstuma aģentiem
atļauts veikt komersantam, kurš Valsts vides dienestā ir saņēmis speciālu atļauju (licenci)
darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām vai fluorētām siltumnīcefekta gāzēm atbilstoši MK
12.07.2011. noteikumu Nr.563 „Noteikumi par īpašiem ierobežojumiem un aizliegumiem
attiecībā uz darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm”
IV nodaļas prasībām.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 25

17. Aukstuma iekārtu uzstādīšanu, apkalpošanu un citas ar tām saistītas darbības atļauts
veikt speciālistiem, kuri sertificēšanas institūcijā ir saņēmuši sertifikātu atbilstoši MK
12.07.2011. noteikumu Nr.563 „Noteikumi par īpašiem ierobežojumiem un aizliegumiem
attiecībā uz darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm”
III nodaļas prasībām.
12. Gaisa aizsardzība:
12.1. emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti
1. Emisijas gaisā atļautas saskaņā ar 12.tabulā dotajiem parametriem un 15.tabulā
minētajiem limitiem.
2. Ievērot gaisa kvalitātes normatīvus, kas noteikti MK 03.11.2009. noteikumos Nr.1290
„Noteikumi par gaisa kvalitāti”.
3. Saskaņā ar MK 20.08.2002. noteikumu Nr.379 „Kārtība, kādā novēršama,
ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma
avotiem” 6.pielikuma 20.punkta prasībām, nodrošināt šādu prasību izpildi:
- difūzās emisijas robežvērtības (procentos attiecībā pret izmantoto šķīdinātāja daudzumu)
jaunām iekārtām nepārsniedz 5%, bet esošām iekārtām – 15 %;
- iekārtām, kurās izmanto tehnoloģijas, kas ļauj atkārtoti izmantot reģenerēto šķīdinātāju,
emisijas robežvērtība nepārsniedz 150 mg C/ m 3 .
4. Ja tiek emitēti halogēnus saturoši gaistošie organiskie savienojumi, kuru vielas
iedarbības raksturojums ir R-40 un to kopējā masas plūsma ir vienāda ar 100 g/h vai lielāka,
emisijas robežvērtība nedrīkst pārsniegt 20 mg/Nm 3 . Emisijas robežvērtību nosaka atsevišķu
savienojumu summai.
5. Ja tiek emitēti gaistošie organiskie savienojumi, kuru vielas iedarbības raksturojums ir
R45, R46, R49, R60, R61 un to kopējā masas plūsma (emitētais gaistošo organisko
savienojumu daudzums, kas izteikts masas vienībās stundā) ir vienāda ar 10 g/h vai lielāka,
emisijas robežvērtība ir 2 mg/m 3 . Emisijas robežvērtību nosaka atsevišķu gaistošo organisko
savienojumu masas summai.
6. Pārsniegumu gadījumus analizēt un novērst to cēloņus. Ja pārsniegumus radījušas
izmaiņas tehnoloģiskajos procesos vai avārijas situācijas, nekavējoties informēt par tām VVD
Lielrīgas RVP.
12.2. emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti
Nosacījumi netiek izvirzīti.
12.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbība
1. Visas tehnoloģiskās iekārtas ekspluatēt, ievērojot šo iekārtu ekspluatācijas noteikumus.
2. Sadedzināšanas iekārtas jāekspluatē tā, lai izplūdes gāzēs nav pārsniegtas MK
20.08.2002. noteikumos Nr.379 „Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama
gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem” noteiktās piesārņojošo
vielu emisijas robežvērtības.
3. Saskaņā ar MK 20.08.2002. noteikumu Nr.379 „Kārtība, kādā novēršama,
ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma
avotiem” 56.punkta prasībām reizi gadā veikt gaisu attīrīšanas iekārtu efektivitātes pārbaudi.
Rezultātus ierakstīt piesārņojuma apjoma uzskaites dokumentā.
12.4. smakas
1. Nepārsniegt MK 27.07.2004. noteikumos Nr.626 „Par piesārņojošās darbības izraisīto
smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” noteikto
mērķlielumu.
2. Veikt iespējamo smaku emisijas avotu detalizēto izvērtējumu un smaku koncentrācijas
mērījumus tāda tehnoloģiskā procesa laikā, kas rada vislielākos smaku traucējumus. Veicot
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 26

testēšanu, izmantot MK 27.07.2004. noteikumu Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas darbības
izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” 3.
un 4.punktā noteiktās metodes un standartu.
3. Līdz 01.03.2013. iesniegt VVD Lielrīgas RVP smakas koncentrācijas novērtējumu
(emisijas limitu projektu), kurā izmantots iepriekšējā punktā minētais mērījums un veikta
modelēšana pie visnelabvēlīgākajiem laika apstākļiem. Smaku koncentrācijas novērtēšanai
izmantot piesārņojošo vielu izkliedes datorprogrammas, kas norādītas MK 22.04.2003.
noteikumos Nr. 200 „Par stacionāru piesārņojumu avotu emisijas limita projekta izstrādi”.
4. Ja smakas koncentrācija pārsniedz noteiktos smakas mērķlielumus, saņemtas sūdzības
vai informācija par traucējošām smakām, rīkoties saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu
prasībām. Nepieciešamības gadījumā izstrādāt pasākumus smaku samazināšanai un informēt
VVD Lielrīgas RVP par pasākumu plānu.
12.5. emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes)
1. Veikt piesārņojošo vielu emisijas limitu ievērošanas kontroli aprēķinu ceļā, izmantojot
Stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limitu projektā izmantoto metodiku.
2. Aprēķinu rezultāti un aprēķinam nepieciešamie izejas dati jāreģistrē piesārņojuma
apjoma uzskaites dokumentos.
3. Veikt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas daudzuma aprēķinu atbilstoši Dabas resursu
nodokļa likuma 16.panta un MK 19.06.2007. noteikumu Nr.404 „Dabas resursu nodokļa
aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas
atļauju” 34.punkta prasībām.
4. Reizi gadā emisijas avotiem A2 un A3 veikt piesārņojošo vielu emisijas limitu
ievērošanas kontroli mērījumu ceļā, veicot instrumentālos mērījumus oglekļa oksīda, slāpekļa
dioksīda emisijām atbilstoši MK 20.08.2002. noteikumu Nr.379 „Kārtība, kādā novēršama,
ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma
avotiem” 57.punkta prasībām.
5. Saskaņā ar MK 20.08.2002. noteikumu Nr.379 „Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama
un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem”
56.punkta prasībām operatoram nodrošināt paraugu ņemšanas un emisijas mērīšanas vietas
ierīkošanu atbilstoši standarta LVS ISO 9096 vai LVS ISO 10780 prasībām.
6. Mērījumi jāveic attiecīgajā jomā akreditētai laboratorijai, mērījumu rezultātus reģistrēt
piesārņojuma apjoma uzskaites dokumentos.
7. Ja mērījumi liecina, ka tiek pārsniegtas emisijas robežvērtības, operatoram nekavējoties
jāinformē VVD Lielrīgas RVP.
12.6. to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem
Nosacījumi netiek izvirzīti.
12.7. gaisa monitorings
Nosacījumi netiek izvirzīti.
12.8. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija
Nosacījumi netiek izvirzīti.
12.9. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām
1. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu un MK 19.06.2007. noteikumu Nr.404
„Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas
resursu lietošanas atļauju” prasībām veikt aprēķinus par gaisa piesārņošanu.
2. Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta
teritoriālajā iestādē.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 27

3. Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 6.panta ceturto un piekto daļu, nekavējoties
ziņot VVD Lielrīgas RVP, ja ir pārkāpti piesārņojošo vielu robežlielumi, vai radies cilvēku
dzīvībai, veselībai un videi bīstams piesārņojums, vai pastāv nopietni šāda piesārņojuma
rašanās draudi.
4. Katru gadu līdz 1.martam valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs” iesniegt vides aizsardzības valsts statistikas pārskata veidlapu „Nr.2 – Gaiss. Pārskats
par gaisa aizsardzību” par iepriekšējo gadu, veidlapā iekļaujamo informāciju ievadot centra
elektroniskajā datubāzē tiešsaistes režīmā, saskaņā ar MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1075
„Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām” prasībām.
5. Katru gadu līdz 1.martam ieniegt VVD Lielrīgas RVP gaistošo organisko šķīdinātāju
apsaimniekošanas bilanci atbilstoši MK 20.08.2002. noteikumu Nr.379 „Kārtība, kādā
novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem
piesārņojuma avotiem” 27. un 28.punktam.
6. Līdz 01.05.2013. iesniegt VVD Lielrīgas RVP izvērtējumu par iespējamiem
risinājumiem slāpekļa oksīdu emisijas samazināšanai no katlu mājas.
7. Testēšanas pārskatu rezultātus un to izvērtējumu pievienot atļaujas 10.1.4.punktā
minētajam gada pārskatam.
13. Notekūdeņi:
13.1. izplūdes, emisijas limiti
1. Sadzīves un ražošanas notekūdeņus novadīt pilsētas kanalizācijas sistēmā saskaņā ar
noslēgto līgumu. Noslēgtajam līgumam jāatbilst MK 22.01.2002. noteikumu Nr.34
„Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 43.punkta prasībām.
2. Lietus un ražosanas (iekārtu dzesēšanas) notekūdeņus novadīt Rīgas pilsētas lietus
kanalizācijas sistēmā. Nodrošināt Rīgas domes 15.11.2011. noteikumu Nr.147 „Rīgas
pilsētas hidrogrāfiskā tīkla lietošanas un uzturēšanas noteikumi” prasību izpildi.
3. Saskaņā ar MK 22.01.2002. noteikumu Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu
emisiju ūdenī” prasībām lietus un ražošanas (iekārtu dzesēšanas) notekūdeņu izplūdes vietā
jānodrošina šādas piesārņojošo vielu koncentrācijas:
- naftas ogļūdeņraži – neveido redzamu plēvīti uz ūdens virsmas vai pārklājumu uz
ūdensteces grunts;
- suspendētās vielas

13.5. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija
Nosacījumi netiek izvirzīti.
13.6. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām
1. Testēšanas pārskatu rezultātus un to izvērtējumu pievienot atļaujas 10.1.4.punktā
minētajam gada pārskatam.
2. Ja tiek pārsniegtas limitiējošas koncentrācijas, ziņojumā VVD Lielrīgas RVP norādīt:
- limitu pārsniegšanas iemeslus, to analīzi;
- uzņēmuma pasākumu plānu situācijas uzlabošanai.
14. Troksnis:
14.1. trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībai
Ievērot MK 13.07.2004. noteikumu Nr.597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības
kārtība” 2.pielikumā noteiktos robežlielumus.
14.2. trokšņa emisijas limiti
Nosacījumi netiek izvirzīti.
14.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)
Nosacījumi netiek izvirzīti.
14.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām
Robežlielumu pārsniegumu gadījumos informēt VVD Lielrīgas RVP par trokšņa
samazināšanas pasākumiem un to rezultātiem.
15. Atkritumi:
15.1. atkritumu veidošanās
Atkritumu veidi atbilstoši 21.tabulai.
15.2. atkritumu apsaimniekošanas (savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas)
nosacījumi
1. Atkritumu apsaimniekošanu veikt saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
prasībām.
2. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4.panta prasībām atkritumu
apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā:
- radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī florai un faunai;
- radīt traucējošus trokšņus vai smakas;
- nelabvēlīgi ietekmēt ainavas;
- piesārņot un piegružot vidi.
3. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 19.panta prasībām aizliegts sajaukt
bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem vai ražošanas atkritumiem.
4. Sadzīves atkritumus savākt, un pirms nodot tos apsaimniekotājam, uzglabāt konteineros,
kas novietoti uzņēmuma teritorijā tikai tam paredzētās vietās uz cieta seguma atbilstoši
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15.panta prasībām.
5. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.panta trešo daļu, līgumu par sadzīves
atkritumu apsaimniekošanu var noslēgt tikai ar tādu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kurš
ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā
teritorijā.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 29

6. Bīstamo atkritumu uzglabāšana, iepakošana un marķēšana jāveic atbilstoši MK 21.06.2011.
noteikumu Nr.484 „Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas,
marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība” prasībām.
7. Bīstamos atkritumus nodot apsaimniekošanai firmām, kas saņēmušas attiecīgā bīstamo
atkritumu veida apsaimniekošanas atļauju saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
prasībām.
8. Nederīgās ķīmiskās vielas un maisījumus, nederīgos saražotās ķīmiskās produkcijas
paraugus apsaimniekot atbilstoši MK 26.04.2011. noteikumu Nr.319 „Noteikumi par atkritumu
reģenerācijas un apglabāšanas veidiem” prasībām. Aizliegts atkritumus novadīt kanalizācijā,
tos izšķīdinot.
9. Ja iepakojuma sastāvā ir materiāli, kas izlietoto iepakojumu padara bīstamu, vai
iepakojums ir bijis saskarē ar bīstamajām ķīmiskajām vielām vai maisījumiem un to nav
iespējams attīrīt līdz pakāpei, kad šo iepakojumu vairs nevar klasificēt kā bīstamo atkritumu,
izlietoto iepakojumu apsaimniekot kā bīstamo atkritumu.
10. Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu veikt atbilstoši Iepakojuma likuma un MK
19.10.2010. noteikumu Nr.983 „Noteikumi par visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas
procentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un
veidlapu paraugiem, prasībām, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā tiktu reģistrēta kā
iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem un
izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā” prasībām.
15.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)
1. Lai pamatotu statistikas pārskatā „Nr.3 - Atkritumi. Pārskats par atkritumiem” iekļauto
informāciju, jāveic visu uzņēmumā radīto atkritumu uzskaite.
2. Atbilstoši MK 21.06.2011. noteikumu Nr.484 „Bīstamo atkritumu uzskaites,
identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība” 3.
un 4.punktam, veikt bīstamo atkritumu identifikāciju un uzskaiti (bīstamo atkritumu uzskaites
veidlapa – noteikumu 1.pielikumā).
15.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām
Katru gadu līdz 1.martam valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”
iesniegt vides aizsardzības valsts statistikas pārskata veidlapu „Nr.3 - Atkritumi. Pārskats par
atkritumiem” par iepriekšējo gadu, veidlapā iekļaujamo informāciju ievadot centra
elektroniskajā datubāzē tiešsaistes režīmā, saskaņā ar MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1075
„Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām” prasībām.
15.5. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda, iekārtā
sadedzināmo atkritumu kategorijas, atkritumu daudzums
Neattiecas uz konkrēto piesārņojošo darbību.
15.6. atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums, apglabājamo
atkritumu veidi un kategorijas, prasības poligona iekārtošanai, ekspluatācijai, uzraudzības
un kontroles procedūrām, prasības poligona slēgšanai un apsaimniekošanai pēc slēgšanas
Neattiecas uz konkrēto piesārņojošo darbību.
16. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai
1. Bīstamās ķīmiskās vielas un bīstamie atkritumi jāuzglabā tā, lai nepieļautu piesārņojošo
vielu noplūdi apkārtējā vidē.
2. Uzturēt ekspluatācijas kārtībā uzņēmuma teritorijā esošos kanalizācijas tīklus, lai
nepieļautu augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojumu.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 30

vidi
3. Vietās, kur notiek bīstamo ķīmisko vielu uzglabāšana vai darbības ar tām, jābūt brīvi
pieejamiem absorbentu krājumiem izlijumu savākšanai. Pēc izlijumu savākšanas radušies
atkritumi jāapsaimnieko atbilstoši MK 21.06.2011. noteikumu Nr.484 „Bīstamo atkritumu
uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu
uzskaites kārtība” prasībām.
4. Operatoram jānodrošina grunts un pazemes ūdeņu kvalitāti atbilstoši MK 25.10.2005.
noteikumu Nr.804 „Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem” 1.pielikuma
un MK 12.03.2002. noteikumu Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu
kvalitāti” 10.pielikuma prasībām.
17. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos
Pārtraukt iekārtas darbību gadījumā, ja ir iespējama vides (gaisa, ūdens, augsnes)
piesārņošana. Darbību atsākt tikai pēc piesārņojuma cēloņa novēršanas.
18. Nosacījumi, pārtraucot iekārtas vai tās daļas darbību, lai samazinātu ietekmi uz
1. Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 30.panta ceturto daļu ne vēlāk kā 30 dienas pirms
iekārtas darbības pilnīgas pārtraukšanas operatoram iesniegt VVD Lielrīgas RVP iesniegt
attiecīgu iesniegumu.
2. Pēc iekārtas darbības pilnīgas pārtraukšanas saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu”
4. panta 9.punktu veikt pasākumus, kas nepieciešami piesārņojuma riska novēršanai un
iekārtas atrašanās vietas sakārtošanai atbilstošā stāvoklī.
3. Uzņēmuma darbības pārtraukšanas vai ilgstošas dīkstāves gadījumā nodrošināt:
- sadzīves un bīstamo atkritumu nodošanu apsaimniekošanas firmām, kas saņēmušas
attiecīgā atkritumu veida apsaimniekošanas atļauju,
- ķīmisko vielu palieku izvešanu – nodošanu licenzētai organizācijai,
- nodrošināt teritorijas sakārtošanu,
- līdz minēto pasākumu izpildei nodrošināt uzņēmuma teritorijas apsardzi.
19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās
1. Veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu avāriju risku uzņēmumā
atbilstoši likuma „Par piesārņojumu” 5.pantam.
2. Ārkārtas situāciju un avāriju gadījumā rīkoties saskaņā ar uzņēmuma izstrādāto
Rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un civilās aizsardzības plānu. Veikt
nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu
vides piesārņojumu vai tās risku, kā arī avāriju risku saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu”
II nodaļas 5.pantu.
3. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 22.pantu ne vēlāk kā vienas darbadienas laikā
rakstveidā informēt VVD Lielrīgas RVP par avārijas gadījumu nepārvaramas varas dēļ, kā
arī iesniegt un saskaņot VVD Lielrīgas RVP pasākumu plānu, lai novērstu turpmāku
piesārņošanu.
20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti
atļaujas nosacījumi, vai notikusi avārija, kā arī prasības informācijai, kas sniedzama vides
aizsardzības institūcijām saskaņā ar Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru,
kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.janvāra Regula Nr.166/2006
par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu
91/689EEK un 96/61/EK grozīšanu
1. Avārijas vai atļaujas nosacījumu pārkāpšanas gadījumā operatoram nekavējoties informēt
attiecīgās institūcijas (t.sk. VVD Lielrīgas RVP: tālr. 67084278, 29262888, e-pasts:
inta.hahele@lielriga.vvd.gov.lv; lielriga@lielriga.vvd.gov.lv), sniedzot ziņas par avārijas
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 31

vai atļaujas nosacījumu pārkāpšanas vietu un laiku, iespējamo vides piesārņojuma raksturu
un apjomu, kā arī par veiktajiem pasākumiem avārijas vai atļaujas nosacījumu pārkāpšanas
seku likvidācijai.
2. Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 6. un 45.pantu nekavējoties informēt attiecīgās
vides aizsardzības institūcijas:
- ja pārkāpti atļaujas nosacījumi vai apdraudēta šo nosacījumu turpmāka ievērošana;
- ja ir radies cilvēku dzīvībai, veselībai un videi bīstams piesārņojums vai pastāv
nopietni šāda piesārņojuma rašanās draudi;
- avārijas vai tās draudu gadījumā.
3. Veicot darbības ar ķīmiskām vielām un maisījumiem, novērtēt avāriju iespējamību, kas var
ietekmēt vidi, cilvēku veselību vai īpašumu un paredzēt pasākumus, lai novērstu avārijas
un mazinātu to sekas saskaņā ar Ķīmisko vielu likuma 9.pantu
21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm
1. Operatoram jānodrošina saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 21.panta prasībām valsts
vides inspektoram, veicot vides valsts kontroli, tiesības: iebraukt vai ieiet un netraucēti
pārbaudīt uzņēmuma teritoriju, iekārtu vai citu objektu, ja tas nepieciešams vides
aizsardzības prasību ievērošanas kontrolei, veicot plānotas pārbaudes, vai ja ir pamatotas
aizdomas par vides normatīvo aktu pārkāpumiem. Pārbaudes laikā jānodrošina uzņēmuma
atbildīgo amatpersonu klātbūtne.
2. Nodrošināt VVD Lielrīgas RVP inspektoriem brīvu pieeju nepieciešamajai dokumentācijai
(oriģināliem), kā arī pēc inspektora pieprasījuma sagatavot informāciju par uzņēmuma
saimniecisko darbību.
A kategorijas atļauja Nr.RI12IA0007 32

TABULAS
Ķīmiskās vielas, maisījumi un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā
kā izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami
2.tabula
Nr.p.k.
vai kods
Ķīmiskā viela
vai maisījums
(vai to grupas)
Ķīmiskās
vielas
vai maisījuma
veids
Izmantošanas veids
Uzglabātais daudzums
(tonnas), uzglabāšanas
veids
Izmantotais
daudzums
gadā (tonnas)
1. Nātrija sulfāts neorganiskās
vielas
2. Nātrija hlorīds neorganiskās
vielas
3. Sveķi AB-17-8 neorganiskās
vielas
4. Sveķi EDE-10-P neorganiskās
vielas
5. Foamtrol AF4039
organiskās
(Modificētie un specifiskie vielas
spirti)
6. Avicels PH-101
organiskās
(mikrokristāliskā celuloze) vielas
7. Kapsulas (cietas želatīna) organiskās
vielas
8. Laktoze (piena cukurs) organiskās
vielas
9. Perfektamils (modificēta
kartupeļu ciete)
organiskās
vielas
sintēze 0,5 5,0
sintēze 0,2 1,0
sintēze 0,1 0,1
sintēze 0,1 0,1
ražošana 0,2/mucas 1,3
ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 4,9
ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 6,4
ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 28,8
ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 17,9
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
33

10. Perlitols (mannīts) organiskās
vielas
ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 6,2
11. Pūdercukurs organiskās
vielas
ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 33,6
12. Sorbitols organiskās
ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 0,25
vielas
13. Glikoze organiskās
ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 1,7
vielas
14. Kalcija karbonāts neorganiska
ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 2,5
viela
15. Kalcija hiidrogenfosfāts neorganiska
ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 28,8
viela
16. Magnija karbonāts neorganiska
ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 0,2
viela
17. Titāna dioksīds neorganiska
ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 0,050
viela
18. Apelsīnu smaržviela organiska viela ražošana 1 l metāla pudele K-2 0,008
311. telpa
19. Citronskābe organiska viela ražošana 1 kg poliet. maiss K-2 0,00033
311. telpa
20. Citronu esence organiska viela ražošana 2 l poliet.kanna K-2 311. 0,004
telpa
21. Bromheksīna hidrohlorīds organiska viela ražošana 5 kg poliet. maiss K-2 0,015
311. telpa
22. Fenheļa eļļa augu eļļa ražošana 0,1 l stikla pudele K-2 0,0009
311. telpa
23. Glicerīns organiska viela ražošana 250 kg metāla muca K-2
311. telpa
1,5
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
34

24. Hlorfeniramīna maleināts organiska viela ražošana 1 kg poliet. maiss K-2
311. telpa
0,005
25. Krāsa Allura Red (E 129) krāsviela ražošana 1 kg metāla bundža K-2 0,00003
311. telpa
26. Krāsa Sunset Yellow (E 110) krāsviela ražošana 1 kg metāla bundža K-2 0,0002
311.telpa
27. Krāsa Tartrazīns (E 102) krāsviela ražošana 0,5 kg plastmasas bundža 0,000044
K-2 311.telpa
28. Levomentols organiska viela ražošana 0,1 kg plastmasas bundža 0,002
K-2 311. telpa
29. Metil-4-hidroksibenzoāts organiska viela ražošana 25 kg poliet.maiss 0,037
kartona kastē K-2 311.
telpa
30. Nātrija saharīns organiska viela ražošana 1 kg plastmasas pudelē 0,0176
K-2 311. telpa
31. Piparmētru eļļa augu eļļa ražošana 1 l stikla pudele K-2 311. 0,0009
telpa
32. 1,2-Pronandiols organiska viela ražošana 25 l metāla muca K-2 0,017
311. telpa
33. Propil-4-hidroksibenzoāts organiska viela ražošana 5 kg plastmasas pudele 0,002
K-2 311. telpa
34. Sorbīts stab.70% šķīdums organiska viela ražošana 270 kg metāla mucas 18,9
(max 3,26 t) K-2 311.
telpa
35. 1,1,2,2- tetrafluoretāns organiska viela ražošana, saimnieciskā - 0,014
(freons 134)
darbība
36. Freons 507 (pentafluoretāns
(freons125);1,1,trifluoretāns
(freons 143A)1; 1,1,1,2-
tetrafluoretāns (freons 134A)
organiska viela ražošana, saimnieciskā
darbība
- 0,017
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
35

Bīstamās ķīmiskās vielas un maisījumi, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos
Nr.
p.k.
vai
kods
Ķīmiskā viela
vai maisījums
(vai to grupas)
Ķīmiskās
vielas vai
maisījuma
veids
1.-F 5- Fluoruracils Org.
savienojumi
2.-F Acetons Org.
savienojumi
3.-F Etilspirts Org.
savienojumi
4.-F
Heksametildisilizāns
Org.
savienojumi
5.-F Hlorūdeņradis Neorg.
savienojumi
6.-F Kalcija oksīds Neorg.
savienojumi
7.-F 2,3-
Dihidrofurāns
Org.
savienojumi
8.-F Metilēnhlorīds Org.
savienojumi
Izmantošanas
veids
EK
numurs
CAS numurs
Bīstamības
klase
Bīstamības
apzīmēju
ms ar
burtu
Riska
iedarbības
raksturojums
(R-frāze)
Drošības
prasību
apzīmējums
(S-frāze)
Uzglabātais
daudzums
(tonnas),
uzglabāšanas
veids
3.tabula
Izmantotais
daudzums
(tonnas/
gadā)
sintēze 200-085-6 51-21-8 Toksiska T 25-62-68-63 20-36/37-45-60 0,7 / maisos 4,4
sintēze 200-622-2 67-64-1 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
sintēze 213-668-5 999-97-3 Viegli
uzliesmojoša,
kodīga
sintēze 231-595-7 7647-01-0 Toksiska,
kairinoša
F Xi 11-36-66-67 9-16-26 0,1 / mucās 0,7
F 11 7-16 20 tvertne/
ārpus telpām
F C 11-20/21/22-
34-52/53
16-
36/37/39-45
T C 23-35 9-26-36/37/39-
45
36,6
0,8 / mucās 6,9
0,8 / balonos 1,4
šķ.žāvēšana 215-138-9 1305-78-8 Kodīga C 34 25-36/37/39-45 0,05 / maisos 0,25
214-747-7 214-747-7 1191-99-7 Viegli
uzliesmojoša
Xn F 11-19-22-36 16-18-26-39 0,8 / mucās /
nojumē
sintēze 200-838-9 75-09-2 Kaitīga Xn 40 23-24/25-36/37 11,0 mucās /
nojumē
3,5
5,8
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
36

9.-F
10.-F Ogle
Nātrija
hidroksīds
11.-F Trimetilhlorsilāns
12.-F Ūdeņraža
peroksīds
13.-
M
1,1-
Dimetilhidrazīns
14.-M Kālija
permanganāts
15.-M Metilakrilāts
16.-M Metilbromīds
17.-M Izopropilspirts
18.-M Orto- fosforskābe
19.-M Nātrija
hidroksīds
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 26-37/39-45 1,20 /maisos /
nojumē
sintēze 231-153-3 7440-44-0 Viegli
uzliesmojoša
sintēze 200-900-5 75-77-4 Viegli
uzliesmojoša,
kodīga
sintēze 231-765-0 7722-84-1 Stipri
oksidējoša,
kodīga
sintēze 200-316-0 57-14-7 Viegli
uzliesmojoša,
toksiska, videi
bīstama
sintēze 231-760-3 7722-64-7 Kaitīga, videi
bīstama, stipri
oksidējoša
sintēze 202-500-6 96-33-3 Viegli
uzliesmojoša,
kaitīga
sintēze 200-813-2 74-83-9 Toksiska,
videi bīstama
sintēze 200-661-7 67-63-0 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
F 11 16 0,250/ maisos 0,3
F C 11-14-21-34 16-26-
36/37/39-45
O C 5-8-20/22-35 17-26-28-
36/37/39-45
F T N 45-11-23/25-
34-51/53
2,2
0,15 / mucā 0,11
0,1
/kannās/K4
53-45-61 27,0 tvertnes/
ārpus telpām
Xn N O 8-22-50/53 60-61 0,001/
pudelēs/ K4
F Xn 11-20/21/22-
36/37/38-43
T N 23/25-36/37/38-
48/20-50-59-68
9-25-26-33-
36/37-43
15-27-36/39-
38-45-59-61
27,0/ tvertnes/
ārpus telpām
20,0/ balonos/
nojumē
F Xi 11-36-67 7-16-24/25-26 10,0 /
konteineros
sintēze 231-633-2 7664-38-2 Kodīga C 34 26-45 0, 1
/pudelēs/K4
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 26-37/39-45 1,2 /maisos/
nojumē
0,15
160,0
0,15
230,0
180,0
330,0
1,05
183,0
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
37

20.-M Ūdeņraža
peroksīds
21.-M Sērskābe
22.-M Etilspirts
23.-M Sālsskābe
24.-M Ogle marka A
25-M 3- (2,2,2-
Trimetilhidrazīnij
) metilpropionāta
bromīds
26.-O 1,4 -Dioksāns
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
27.- O Acetonitrils Org.
savienojumi
28.- O Amonija hlorīds Neorg.
savienojumi
sintēze 231-765-0 7722-84-1 Stipri
oksidējoša,
kaitīga
O C 5-8-20/22-35 17-26-28-
36/37/39-45
0,2
/kannās/K4
sintēze 231-639-5 7664-93-9 Kodīga C 35 26-30-45 1,5
/pudelēs/K4
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
F 11 7-16 20,0 tvertne/
ārpus telpām
sintēze 231-595-7 7647-01-0 Kodīga C 34-37 26-45 1,5
/kannās/K4
sintēze 231-153-3 7440-44-0 Viegli
uzliesmojoša
sintēze Datu nav 106966-25-
0
sintēze 204-661-8 123-91-1 Viegli
uzliesmojoša
kaitīga
sintēze 200-835-2 75-05-8 Viegli
uzliesmojoša
kaitīga
0,7
21,00
210,0
F 11 16 0,250/ maisos 51,00
Kaitīga Xn 22-52/53 22-36/37/39-60-
61
F Xn 11-19-36/37-
40-66
9,3
12/bunduļos 300,0
9-16-36/37-46 1,6 t / 200 l
mucāsnoliktavā
0,01t /10l
stikla pudelē –
cehā.
F Xn 11-20/21/22-36 16-36/37 1,0 t / 200 l
mucās -
noliktavā
0,04 t / 20 l
stikla pudelēs
– cehā
sintēze 235-186-4 12125-02-9 Kaitīga Xn 22-36 (2-)22 0,05 t / 25 kg
maisos –
noliktavā;
0,025 t – cehā
0,091
12,18
0,018
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
38

29.- O Amonjaks Neorg.
savienojumi
30.- O Terc-
Butilmetilēteris
Org.
savienojumi
31.- O Acetons Org.
savienojumi
32.- O Bromūdeņradis
etiķskābē
33.- O Dimetilformamīds
Neorg.
Savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
34- O Etiķskābe Org.
savienojumi
35- O Etilspirts Org.
savienojumi
sintēze 231-635-3 7664-41-7 Toksiska,
videi bīstama
sintēze 216-653-1 1634-04-4 Viegli
uzliesmojoša
kairinoša
sintēze 200-622-2 67-64-1 Viegli
uzliesmojoša
kairinoša
sintēze 233-133-0 10035-10-6
(HBr)
64-19-7
(led.CH 3 C
OOH_
T; N C 10-23-34-50 9-16-26-
36/37/39-45-61
F Xi 11-36/37/38 9-16-26-29-33-
36
0,5 t / cisternā 1,515
7,0
konteineros
F Xi 11-36-66-67 9-16-26 1,0 t / 200 l
mucās vai 1m³
konteineros –
noliktavā;
0.032 t /20 l
stikla pudelēs
– cehā
Kodīga C 10-34-37 7/9 0,240 t / 200 l
mucās -
noliktavā
0,01 t / 2,5 l
stikla pudelēs
– cehā
sintēze 200-679-5 68-12-2 Toksiska T 61-20/21-36 53-45 1,0 t / 200 l
plastmasas
mucāsnoliktavā
0,04 t / 20 l
stikla pudelēscehā
sintēze 200-580-7 64-19-7 Kodīga C 10-35 23-26-45 0,750 t / 35kg
kannās -
noliktavā
0,07 t kannās -
cehā
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
F 11 7-16 20 tvertne/
ārpus telpām
7,710
0,351
0,388
4,216
2,521
21,15
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
39

36.- O Kalcija hlorīds Neorg.
savienojumi
37.-O Izopropilspirts
38.-O Hlorūdeņradis
39.-O Kālija dihromāts
40.-O Kālija hidroksīds
41.-O Metanols
42.-O Nātrija borhidrīds
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
43.- O Nātrija karbonāts Neorg.
savienojumi
44.- O Nātrija
hidroksīds
Neorg.
savienojumi
sintēze 233-140-8 10043-52-
4
sintēze 200-661-7 67-63-0 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
sintēze 231-595-7 7647-01-0 Toksiska,
kodīga
saimniec.
darbība
231-906-6 7778-50-9 Ļoti toksiska,
videi bīstama,
stipri
oksidējoša
Kairinoša Xi 36 22-24 0,05 / maisos 0,10
F Xi 11-36-67 7-16-24/25-26 8,0 /
konteineros
T C 23-35 9-26-36/37/39-
45
T+ N O 45-46-60-61-8-
21-25-26-34-
42/43-48/23-
50/53
0,6 t / balonos
(24 gab. x50
kg) - noliktavā
0,050 t -1
balons -cehā
53-45-60-61 0,001 /
pudelēs
sintēze 215-181-3 1310-58-3 Kodīga C 22-35 26-36/37/39-45 0,025 /
maisos
sintēze 200-659-6 67-56-1 Viegli
uzliesmojoša,
toksiska
sintēze
241-004-4 16940-66-2 Ļoti toksiska,
viegli
uzliesmojoša
F T 11-23/24/25-
39/23/24/25
T+ F 15-24/25-34 26-36/37/39-
43-45
7-16-36/37-45 0,8 t / 200 l
mucāsnoliktavā;
0.02 t/ 20 l
pudelē cehā
0,50
0,130
0,01
0,10
0,540
0,01 / maisos 0,02
sintēze 207-838-8 497-19-8 Kairinoša Xi 36 (2-)22-26 0,1 t / 25 kg
maisos –
noliktavā
0,025 t maisā -
cehā
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 (1/2-)26-37/39-
45
1,2 t / 25 kg
maisos –
0,003
0,525
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
40

45.- O N-
Metilmorfolīns
46.- O Nātrija hidrogenkarbonāts
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
47.- O Nātrija nitrīts Neorg.
savienojumi
48.- O Nātrijs
metāliskais
Neorg.
savienojumi
49.- O Sālsskābe Neorg.
savienojumi
50.- O Terc- butilspirts Org.
savienojumi
sintēze 203-640-0 109-02-4 Kodīga, viegli
uzliesmojoša
C F 11-20/21/22-34 16-26-36/37/39-
45
noliktavā
0,025 t maisā -
cehā
0,180 t / muca
180 kg
20 kg / stikla
20 l balonos
sintēze 205-633-8 144-55-8 - - - 22-24/25 0,025 / maisos 0,20
sintēze 231-555-9 7632-00-0 Stipri
oksidējoša,
toksiska, videi
bīstama
sintēze 231-132-9 7440-23-5 Viegli
uzliesmojoša,
kodīga
O T N 8-25-50 (1/2-)45-61 0,05 t / 25 kg
maisos –
noliktavā
0,025 t maisā -
cehā
F C 14/15-34 51-8-43-45 0,05 t / 4 kg vai
16 kg
met.bundžā vai
plast. spaiņā.-
noliktavā
0,001 t / 1 l
stikla pudelēcehā.
sintēze 231-595-7 7647-01-0 Kodīga C 34-37 26-45 0,840 t /35 kg
kannās/
noliktavā
0.072 t / 35 kg
kannās - cehā
sintēze 75-65-0 Kaitīga, viegli
uzliesmojoša
Xn F 11-20 9-16 0,035 t / 35 kg
kannās/
noliktavā
0,035 t / 35 kg
0,036
0,007
0,016
0,581
0,019
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
41

kannās / cehā
51.- O Toluols Org.
savienojumi
52.- O Ūdeņraž
a peroksīds
53.-O
Tozil-Sbenzil-Lcisteinil-Ltirozil-Lizoleiciazīds
(Ox.SP.18)
54.-O L-
glutaminil-Lasparaginil-Sbenzil—Lcisteinil-Lprolil-Lleicilglicīns
(Ox.SP.11)
55.-Z Acetons
56.-Z 3- (5-hlorpiridil-
2)-
karbomoilpirazin
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
sintēze 203-625-9 108-88-3 Kaitīga, viegli
uzliesmojoša
sintēze 231-765-0 7722-84-1 Stipri
oksidējoša,
kodīga
Xn F 11-20 16-25-29-33 0,1 t/ 200 l
mucās -
noliktavā;
0,01 t / 10 l
pudelē
O C 5-8-20/22-35 (1/2-)17-26-28-
36/37/39-45
0,125 t / 35 kg
kannās
0,01 t / 5 l
stikla pudelēs
sintēze 468-810-0 39570-96-2 - - - - 35 kg / 200 l
plastmasas
mucās
sintēze 468-800-6 21688-11-9 - - - - 35 kg / 200 l
plastmasas
mucās
sintēze 200-622-2 67-64-1 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
sintēze Datu nav Datu nav Kairinoša Xi 20/21/22-
36/37/38
F Xi 11-36-66-67 9-16-26 0,1 mucā
1,0 mucā
0,009
0,210
0,90
0,128
22,20
36/37/39 1,5 maisos 4,70
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
42

-2-karbonskābe
“Amīds”
57.-Z Pirazin-2,3-
Dikarbonskābes
anhidrīds
58.-Z 1,4-Dioksāns
59.-Z Etiķskābe
60.-Z Etiķskābes
anhidrīds
61.-Z 2- amino 5-
hlorpiridīns
62.-Z 6-(5- Hlorpiridil-
2)-7-okso-5
fenoksil-
karboniloksi-5,6-
dihidropirolo[3,4b]
pirazīns
“Fenilēsteris”
63.-Z Etilacetāts
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
sintēze 225-260-4 4744-50-7 Kairinoša Xi 36/37/38 36/37/38 0,03 maisos 2,70
sintēze 204-661-8 123-91-1 Viegli
uzliesmojoša,
kaitīga
F Xn 11-19-36/37-
40-66
9-16-36/37-46 0,2 mucā
1,0 mucā
sintēze 200-580-7 64-19-7 Kodīga C 10-35 23-26-45 3,0 mucās 0,902
sintēze 203-564-8 108-24-7 Kodīga C 10-20/22-34 26-36/37/39-
45
4,20
2 / mucās 5,20
sintēze 1072-98-6 Kairinoša Xi 22-36/37/38 26-37/38 0,03 maisos 2,60
sintēze Datu nav 43200-88-0 Kaitīga Xn 20/21/22-
36/37/38
sintēze 205-500-4 141-78-6 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
36/37/31 2,0 maisos 4,00
F; Xi 11-36-66-67 (2-)16-26-33 6,0 mucās 10,30
64.-Z Fenilhlorformiāts
Org.
savienojumi
sintēze 217-547-8 1885-14-9 Kodīga, ļoti
toksiska
C T+ 22-26-34-38-
41-43-52
9-26-28-
36/37/39-33-
45-61
1,5 mucās 2,20
65.-Z 6-(5-hlorpiridil-
2)-5,7diokso-5,6-
Org.
savienojumi
sintēze Datu nav Datu nav Kaitīga Xn 20/21/2-
36/37/38-62
26-36/37/39-45 1,4 maisos 3,90
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
43

dihidropirolo[3,4b]pirazī
ns “Imīds”
66.-Z Izopropilspirts
67.-Z Kālija borhidrīds
68.-Z Kālija hidroksīds
69.-Z Metilēnhlorīds
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
sintēze 200-661-7 67-63-0 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
sintēze 237-360-5 13762-51-1 Toksiska,
viegli
uzliesmojoša
F Xi 11-36-67 7-16-24/25-26 5,0 mucās 11,00
T F 14/15-24/25-34 26-36/37/39-45 0,330/ maisos 0,585
sintēze 1310-58-3 Kodīga C 22-35 26-36/37/39-45 0,1 / maisos 0,119
sintēze 200-838-9 75-09-2 Kaitīga Xn 40 23-24/25-36/37 mucā
11,0 mucās
36,30
70.-Z Metilpiperazīns
Org.
savienojumi
sintēze 203-639 109-01-3 Kodīga C 10-21-34 16-26-36/37/39-
45
0,1 mucā 3,20
71.-Z Nātrija
hidroksīds
Neorg.
savienojumi
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 26-37/39-45 1,2 /maisos /
nojumē
0,168
72.-Z Ogle
73.-Z Oktanols
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
sintēze 231-153-3 7440-44-0 Viegli
uzliesmojoša
F 11 16 0,250/ maisos 0,195
sintēze 203-917-6 111-87-5 Kairinoša Xi 36/38 36/37 0,001 pudelē 0,012
74.-Z Piridīns
75.-Z Zopiklons
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
sintēze 203-809-9 110-86-1 Viegli
uzliesmojoša
kaitīga
sintēze
256-138-9 43200-80-2 Kaitīga, videi
bīstama
F Xn 11-20/21/22 (2-) 26-28 1,8/mucās 2,70
Xn N 20/21/22-
36/37/38-51/53-
62
22-26-36-59 2,0 maisos 3,60
76-Z Onols Org. sintēze Datu nav 43200-81-3 Kaitīga X 20/21/22- 26-36/37/39-45 1,0 / maisos 3,00
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
44

savienojumi n 36/37/38-63
77.-U Kālija tercbutilāts
(Kālija
terc- butoksīds)
78.-U Sālsskābe
79.-U Izopropilspirts
80.-U Trietilamīns
81.-U Metiletilketons
82.-U Nātrija
hidroksīds
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
sintēze 212-740-3 865-47-4 Viegli
uzliesmojoša,
kodīga
F C 11-14-19-20-
21-22-34
8-16-27-33-
36/37/38-39
3,0 / mucās 65,0
sintēze 231-595-7 7647-01-0 Kodīga C 34-37 26-45 0,840 t /mucās 7,2
sintēze 200-661-7 67-63-0 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
sintēze 204-469-4 121-44-8 Viegli
uzliesmojoša,
kodīga,
kaitīga
sintēze 201-159-0 78-93-3 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
F Xi 11-36-67 7-16-24/25-26 2,4/
konteineros
F C Xn 11-20/21/22-35 3-16-26-29-
36/37/39-45
500,0
1,0/kannās 18,0
F Xi 11-36-66-67 9-16 20,0/konteiner
os 175,0
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 (1/2-)26-37/39-
45
2,0 t / 25 kg
maisos 3,5
83.-U Sērskābe
Neorg.
savienojumi
sintēze 231-639-5 7664-93-9 Kodīga C 35 26-30-45 1,5
/pudelēs/K4
16,0
84.-U Ūdeņradis
85.-U 3α-Hidroksi-7-
keto-5β-holan-
24-skābe
86.-U Etilspirts
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
sintēze 215-605-7 1333-74-0 Īpaši viegli
uzliesmojoša
F+ 12 9-16-33 0,2/balonos 0,600
sintēze 4651-67-6 Kaitīga Xn R-63 22-24/25/36/37-
45
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
2,0/ muciņas
pa 25 kg
F 11 7-16 0,400/kontein
eros
87.-U Reneja niķelis Neorg. sintēze 231-111-4 7440-02-0 Viegli F Xn 17-40-43 5-15-22-36 1,0 /mucās pa 7,2
86,4
1,0
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
45

savienojumi
uzliesmojoša,
kaitīga
240 kg
88.-
ARB
Acetons
Org.
savienojumi
sintēze 200-622-2 67-64-1 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
F Xi 11-36-66-67 9-16-26 7,568/
konteineros
900,0
89.-
ARB
Metanols
Org.
savienojumi
sintēze 200-659-9 67-56-1 Viegli
uzliesmojoša,
toksiska
F T 11-23/24/25-
39/23/24/25
7-16-36/37-45 0,360/kontein
eros
56,0
90.-
ARB
Nātrija
hidroksīds
Neorg.
savienojumi
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 (1/2-)26-37/39-
45
2,0 t / 25 kg
maisos
50,0
91.-
ARB
Ūdeņraža
peroksīds
Neorg.
savienojumi
sintēze 231-765-0 7722-84-1 Stipri
oksidējoša,
kodīga
O C 5-8-20/22-35 17-26-28-
36/37/39-45
0,260
/kannās/K4
1,4
92.-
ARB
Etilspirts
Org.
savienojumi
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
F 11 7-16 0,400/kontein
eros
4,00
93.-
ARB
Sālsskābe
Neorg.
savienojumi
sintēze 7647-01-0 Kodīga C 34-37 26-45 0,840 t /mucās 16,00
94.-
ARB
Etiķskābe
Org.
savienojumi
sintēze 200-580-7 64-19-7 Kodīga C 10-35 23-26-45 1,7/mucās 90,00
95.-
ARB
Formaldehīds
Org.
savienojumi
sintēze 50-00-0 Toksiska T 23/24/25-34-
40-43
1/2/-7-16-23-
24/25-26-
36/37/39-45-51
0,400/kannās 1,200
96.-
ARB
Ogle
Neorg.
savienojumi
sintēze 231-153-3 7440-44-0 Viegli
uzliesmojoša
F 11 16 0,250/ maisos 0,800
97.-
ARB
Dimetilamīns
Org.
savienojumi
sintēze 204-697-4 124-40-3 Īpaši viegli
uzliesmojoša,
kodīga
F+ C 12-20/22-34 3-16-26-29-
36/37/39-45
1,6/mucās 24,0
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
46

98.-
ARB
6-Brom-
2feniltitiometil-5-
hidroksi-1-
metilindol-3-
karbonskābes
etilēsteris
Org.
savienojumi
99.- K Acetons Org.
savienojumi
100.-
K
101.-
K
Amonjaks
2,6-
dimetilanilīns
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
sintēze Datu nav 131707-24-
9
Kaitīga
ķīmiska viela
sintēze 200-622-2 67-64-1 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
sintēze 231-635-3 7664-41-7 Toksiska,
videi bīstama
sintēze 201-758-7 87-62-7 Kaitīga,
videi bīstama
Xn 20/22-36/37/38 36/37/39 8,0/ muciņās 40,0
F Xi 11-36-66-67 9-16-26 0,1 / mucās 7,1
T N 10-23-34-50 9-16-26-
36/37/39-45-61
Xn N 20/21/22-37/38-
40-51/53
0,5 t / cisternā 2,3
23-25-36/37-61 0,720/ mucās 1,8
102.-
K
Nātrija
hidroksīds
Neorg.
savienojumi
sintēze 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 (1/2-)26-37/39-
45
1,2 t / 25 kg
maisos –
noliktavā
0,025 t maisā -
cehā
2,2
103.-
K
Sālskābe
Neorg.
savienojumi
sintēze 231-595-7 7647-01-0 Kodīga C 34-37 26-45 0,840 t /35 kg
kannās/
noliktavā
0.072 t / 35 kg
kannās - cehā
2,8
104.-
K
3-
aminopropanols-
1
Org.
savienojumi
sintēze 205-864-4 156-87-6 Kodīga C 22-34 26-36/37/39-45 0,360/mucās 0,8
105.-
K
Amonija
tiocianāts
Neorg.
savienojumi
sintēze 1762-95-4 Kaitīga Xn 20/21/22-32 13 0,540/bunduļo
s
1,3
106.-
K
Ksilols
Org.
savienojumi
sintēze 215-535-7 1330-20-7 Kaitīga, viegli
uzliesmojoša
viela
Xn F 10-20/21-38 2-25 0,860/kontein
ers
18,8
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
47

107.-
K
Benzoilhlorīds
Org.
savienojumi
sintēze 202-710-8 98-88-4 Kodīga C 34 26-45 0,920/mucās 1,8
108.-
K
Izopropilspirts
Org.
savienojumi
sintēze 200-661-7 67-63-0 Viegli
uzliesmojoša,
kairinoša
F Xi 11-36-67 7-16-24/25-26 5,0 / mucās 13,5
109.-
K
Ūdeņraža
peroksīds
Neorg.
savienojumi
sintēze 231-765-0 7722-84-
1
Stipri
oksidējoša,
kodīga
C
O
5-8-20/22-35 17-26-28-
36/37/39-45
0,1
/kannās/K4
0,016
110.-
K
Etilspirts
Org.
savienojumi
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
F 11 7-16 tvertne/
ārpus telpām
0,6
111-
K
Ogle marka A
Neorg.
savienojumi
sintēze 231-153-3 7440-44-0 Viegli
uzliesmojoša
F 11 16 1,5/ maisos 0,3
112.-
MLC
Toluols
Org.
savienojumi
sintēze 203-625-9 108-88-3 Kaitīga, viegli
uzliesmojoša
Xn F 11-20 16-25-29-33 0,1 t/ 200 l
mucās -
noliktavā;
0,01 t / 10 l
pudelē
10,3
113.-
MLC
Nātrija amīds
Org.
savienojumi
sintēze 231-971-0 7782-92-5 Viegli
uzliesmojoša,
kodīga
F C 14/15-19-34 16-26-27-
36/37/39-45
- 0,9
114.-
MLC
Kālija karbonāts
Neorg.
savienojumi
sintēze 209-529-3 584-08-7 Kaitīga Xn 22-36/37/38 22-26-36/37/39 - 0,6
115.-
MLC
Dimetilformamīds
Org.
savienojumi
sintēze 200-679-5 68-12-2 Toksiska T 61-20/21-36 53-45 1,0 t / 200 l
plastmasas
mucāsnoliktavā
0,04 t / 20 l
stikla pudelēscehā
10,9
116.-
MLC
Etilacetāts
Org.
savienojumi
sintēze 205-500-4 141-78-6 Viegli
uzliesmojoša,
F; Xi 11-36-66-67 (2-)16-26-33 6,0mucās 30,2
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
48

kairinoša
117.-
MLC
Etilspirts
Org.
savienojumi
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
F 11 7-16 20 tvertne/
ārpus telpām
27,8
118.-
MLC
119.-
MLC
120.-
MLC
121.-
MLC
122.-
MLC
123.-
MLC
124.-
MLC
125.-
AT
126.-
AT
127.-
AT.
Etiķskābe
Tionilhlorīds
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
sintēze 200-580-7 64-19-7 Kodīga C 10-35 23-26-45 0,750 t / 35kg
kannās -
noliktavā
0,07 t kannās -
cehā
sintēze 231-748-8 7719-09-7 Kodīga,
kaitīga
Dietilamīns sintēze 203-716-3 109-89-7 Kodīga, viegli
uzliesmojoša
Metilēnhlorīds
Tercbutilmetilēteris
Sērskābe
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
C Xn 14-20/22-29 26-36/37/39-45 1,2 mucās 8,3
C F 11-20/21/22-35 3-16-26-29-
36/37/39-45
1,8
0,280 mucās 1,2
sintēze 200-838-9 75-09-2 Kaitīga Xn 40 23-24/25-36/37 11,0 mucās /
nojumē
sintēze 216-653-1 1634-04-4 Viegli
uzliesmojoša
, kairinoša
F Xi 11-36/37/38 9-16-26-29-33-
36
7,0 t
konteineros
sintēze 231-639-5 7664-93-9 Kodīga C 35 26-30-45 1,5
/pudelēs/K4
Metilamīns sintēze 200-800-0 74-89-5 Īpaši viegli
uzliesmojoša,
kaitīga
Dzelzs (III)
hlorīds
Orto- fosforskābe
Nātrija
hidroksīds
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
33,4
13,9
F+ Xn 12-20-37/38-41 (2-)16-26-39 3,7
ražošana 231-729-4 7705-08-0 Kodīga C 20/21/22; 34 26; 36/37/39;45 1/ konteiners 7,00
ražošana 231-633-2 7664-38-2 Kodīga C 21; 22; 34 26; 36/37/39;
45
ražošana 215-185-5 1310-73-2 Kodīga C 35 (1/2); 26;
36/37/39; 45
2,2
1/ konteiners 3,5
1,5/ konteiners 17,00
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
49

128.-
AT
Sērskābe
Neorg.
savienojumi
ražošana 231-639-5 7664-93-9 Kodīga C 35 26; 30; 45 1/ konteiners 3,0
129-
AT
Poliflock SM269
(Polietilēnglikola
tridecilēteris 1-
3%;
Naftas destilāts,
kerosīns 20-30%)
Org.
savienojumi
ražošana 931-138-8
265-149-8
69011-36-5
64742-47-8
Kairinoša Xi 22; 36/38; 41;
65
23; 26; 28 0,1/ kannas 1,30
130.-
AT
Poliflock SM984
(Taukskābju
etoksi-, propoksispirti

134. Freons MO29 (R-
422)
1,1,2,2-
tetrafluoretāns
31,5%
Pentafluoretāns
65%
Izobutāns 3,4%)
135.-
ZIED
136.-
ZIED
137.-
ZIED
138.-
ZIED
139.-
ZIED
140-
ZIED
141.-
ZIED
142.-
ZIED
143.-
ZIED
144.-
ZIED
Terbinafīna
hidrohlorīds
Nātrija hlorīds
Apilaks liofilizēts
(aktīvā sastāvdaļa
10 oksi-2-
decēnskābe)
Terpentīneļļa
Salicilskābe
Propilēnglikols
Propilparabēns
Tween 80
Metiparabēns
Glicerīns (1,2,3-
Trioksipropāns)
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Neorg.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
ražošana,
saimnieciskā
darbība
212-377-0
206-557-8
200-857-2
811-97-2
354-33-6
75-28-5
ražošana 245-385-8 78628-80-5 Kairinoša,
bīstama videi
F+ 12
Xi N 36/37/38-50/53 26-36/37/39-61-
60
0,130
- 0,022
ražošana 231-598-3 7647-14-5 Kairinoša Xi 36 26-36 - 0,045
ražošana Datu nav 14113-05-4 Kairinoša Xi 36/37/38 24/25/-37/39 - 0,009
ražošana 232-350-7 8006-64-2 Kaitīga,
bīstama videi
ražošana 200-72-7 69-72-7 Kaitīga,
kairinoša
Xn N 10-20/21/22-
36/38-43-
51/53-65
36/37-46-61-62 - 2,0
Xn Xi 22-41 24-26-39 - 0,282
ražošana 200-338-0 57-55-6 36/37/38 24-25 - 8,0
ražošana 202-307-7 94-13-3 36/37/38 26-24/25-36 - 0,010
ražošana 500-019-9 9005-65-6 - 1,4
ražošana 202-785-7 99-76-3 Kaitīga Xn 36/37/38 26-36 - 0,046
ražošana 200-289-5 56-81-5 24-25 - 1,4
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
51

145.-
ZIED
146.-
ZIED
147.-
ZIED
148.-
ZIED
149.-
ZIED
Dimetilsulfoksīds
Nātrija
diklofenaks
Kampara
racēmiskais
Benzilspirts
Etilspirts
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
Org.
savienojumi
150. Etilēnglikols Organiska
viela
151.
GZFR
N
Etilspirts
Org.
savienojumi
152. Nātrija fluorīds Org.
savienojumi
153. Ftorafūrs Org.
Savienojumi
154. Acetilsalicilskābe Org.
Savienojumi
155. Atenolols Org.
Savienojumi
156. Ibuprofēns Org.
savienojumi
157. Paracetamols Org.
savienojumi
ražošana 200-664-3 67-68-5 Kairinoša Xi 36/37/38 23-26-24/25-
37/39
- 2,4
ražošana 239-348-5 15307-86-5 - 0,055
ražošana 200-945-0 76-22-2 Kairinoša,
viegli
uzliesmojoša
Xi F 11-36/37/38 16-38-7/9-22-
36/37/39
- 3,4
ražošana 202-859-9 100-51-6 Kaitīga Xn 20/22 26 0,065
sintēze 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
F 11 7-16 2,4 tvertne/
ārpus telpām
ražošana 203-473-3 107-21-1 Kaitīga Xn 22 2 0,800 mucās 15,0
ražošana 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
ražošana 231-667-8 7681-49-4 Toksiska,
kairinoša
F 11 7-16 20 kg stikla
pudelēs
T Xi 25-36/38-32 22-36-45 Kastēs pa
200kg (max-
50kg)
ražošana 241-846-2 17902-23-7 Toksiska T 23/24/25-60 22-24/25-45-
36/37/39
Maisos pa 20
kg (max- 60 kg)
ražošana 200-064-1 50-78-2 Toksiska T 25 36/37/39-45 Mucās pa 25
kg
ražošana 29122-68-7 Kaitīga Xn 20-22 7 Mucās pa 25 kg
(max- 150 kg)
ražošana 239-784-6 15687-27-1 Kaitīga Xn 36/38-40-48/22 24/25 Mucās pa 25
kg
ražošana 203-157-5 103-90-2 Kaitīga Xn 22-36/37/38-
52/53
26-37/37/39-61 Mucās pa 25
kg
16,9
6,0
0,71
2,0
8,80
1,90
41,3
7,1
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
52

158. Piracetams Org.
savienojumi
159.
SRI
Dekstrametorfāna
hidrobromīds
organiska
viela
160. Etilspirts organiska
viela
161. Pseidoefedrīna
hidrohlorīds
organiska
viela
ražošana 231-312-7 7491-74-9 Kaitīga Xn 20/21/22-
36/37/38
ražošana - 6700-34-1 Kaitīga, videi
bīstama
ražošana 200-578-6 64-17-5 Viegli
uzliesmojoša
36/37/39 Mucās pa 25
kg
Xn N 22-51/53 22-61 5 kg folija
maiss
K-2 311. telpa
F 11 7-16 20 l metāla
mucās
ražošana 206-462-1 345-78-8 Kaitīga Xn 22-36/37/38 26-37/39
25 kg
poliet.maiss
koka muciņā K-
2 311 b telpa
1,4
0,01
2,472
0,04
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
53

Kurināmā vai degvielas izmantošana siltumenerģijai, elektroenerģijai un transportam iekārtā
4.tabula
Gada laikā
izlietotais
daudzums
Sēra
saturs (%)
ražošanas
procesiem
apsildei
Izmantots
transportam
uzņēmuma
iekšienē
elektroenerģijas
ražošanai
Degvieleļļa, arī mazuts (t)
Dabas gāze (1000 m 3 ) 4000 0,0 1600 2400
Akmeņogles (t)
Dīzeļdegviela (t) 2,5 2,0 2,5
Benzīns (t)
Krāšņu kurināmais (t)
Degakmens eļļa (t)
Koksne (t)
Kūdra (t)
Citi kurināmā veidi (t)
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
54

Kods Uzglabāšanas tvertnes saturs Tvertnes izmēri (m 3 )
Uzglabāšanas tvertņu saraksts
Tvertnes vecums
(gados)
Tvertnes izvietojums
5.tabula
Pārbaudes datums
iepriekšējais
nākamais
B1 Metilakrilāts 21 9 virs zemes 17.02.2003. 02.10.2014.
B2 1,1- dimetilhidrazīns 21 14 virs zemes 09.10.2011. 09.04.2015.
B3 1,1- dimetilhidrazīns 21 9 virs zemes 12.2003. 03.07.2014.
B4 1,1- dimetilhidrazīns 21 6 virs zemes 12.03.2008 22.04.2014.
B5 Etilspirts 21 6 virs zemes 03.04.2008. 03.04.2013.
B6 Izopropanols 2 virs zemes
B7 Amonjaks 1,2 10 virs zemes 16.11.2004. 11.11.2014.
B8 Ftorafūra atsāļņi (atkritumi) 3 virs zemes
B9 Izopropilspirts 12 2 virs zemes 20.06.2011. 20.06.2014.
B10 Izopropilspirts 24 2 virs zemes 20.06.2011. 20.06.2014.
B11 Metiletilketons 12 2 virs zemes 20.06.2011. 20.06.2014.
B12 Metiletilketons 12 2 virs zemes 20.06.2011. 20.06.2014.
B13 Metiletilketons 24 2 virs zemes 20.06.2011. 20.06.2014.
B14 Metiletilketons 12 2 virs zemes 20.06.2011. 20.06.2014.
B15 N 2 (šķidrais slāpeklis) 5,99 2 virs zemes 14.09.2012. 14.09.2013.
B16 Ūdens 5 2 ēkā 21.06.2011. 21.06.2014.
B17 Metiletilketons 3,2 2 ēkā 21.06.2011. 21.06.2014.
B18 Izopropilspirts 3,2 2 ēkā 21.06.2011. 21.06.2014.
B19 Ūdens 6,6 2 ēkā 21.06.2011. 21.06.2014.
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
55

Elektroenerģijas izmantošana (gadā)
Elektroenerģija, kWh/a
izlietots
kopējais daudzums
Ražošanas iekārtām (rokas elektroinstrumentiem) 4439617
Apgaismojumam 1545368
Atdzesēšanai un saldēšanai 1046560
Vēdināšanai 3053646
Apsildei 12362
Citiem mērķiem 2265387
Kopā 12362940
7. tabula
Ūdens ieguve
Ūdens ieguves
avota identifikācijas
numurs
P 101610
P 101611
nosaukums un
atrašanās vieta
(adrese)
Artēziskā aka Nr.1
Krustpils iela 53,
Rīga
Artēziskā aka Nr.2,
Krustpils iela 53,
Rīga
Ūdens ņemšanas avots (ūdenstilpe vai urbums)
ģeogrāfiskās koordinātas
ūdens saimnieciskā
Z platums A garums iecirkņa kods
teritoriālais kods
9. tabula
Ūdens daudzums
kubikmetri
dienā
kubikmetri
gadā
56 o 55’16,9” 24 o 11’52,0” 41313000 0010000 300 109500
56 o 55’16,8” 24 o 11’51,7” 41313000 0010000 300 109500
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
56

11.tabula
Ūdens lietošana
Ūdens ieguves avoti un izmantošanas
veidi
Kopējais ūdens
patēriņš
(kubikmetri gadā)
Atdzesēšanai
(kubikmetri
gadā)
Ražošanas
procesiem
(kubikmetri
gadā)
Sadzīves
vajadzībām
(kubikmetri
gadā)
1. No ārējiem piegādātājiem 236400 12000 151400 73000
2. No īpašniekam piederoša urbuma 219000 219000
3. Ezers vai upe
4. Jūras ūdens
5. Citi avoti
Kopā 455400 231000 151400 73000
Citiem mērķiem
(kubikmetri gadā)
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
57

Emisijas avotu fizikālais raksturojums
Emisijas avota un emisijas raksturojums
12.tabula
Emisijas avota
kods
Emisijas avota apraksts
ģeogrāfiskās
koordinātas
dūmeņa
augstums
dūmeņa
iekšējais
diametrs
plūsma
emisijas
temperatūra
emisijas ilgums
Z platums A garums m mm Nm 3 /h °C
A 1
A 2
A 3
Caurule Vakuumlīnijas
izvads
Dūmenis Katlu māja Katls
DKVR-6,5/13
Dūmenis Katlu māja Katls
“Vitomax”
56 o 55’15” 24 o 11’49” 18 150 740 -15
56 o 55’47” 24 o 11’46” 25 1200 6185 180
56 o 55’47” 24 o 11’46” 11,5 700 6451 180
A 4 Caurule atgaisošanai 56 o 55’14” 24 o 11’45” 14 25

A 10 Caurule atgaisošanai 56 o 55’14” 24 o 11’45” 14 25

309 d/a
A 26 Caurule no žāvskapja 56 o 55’14” 24 o 11’46” 17 200 1600 20
A 27 Caurule ventilācijai 56 o 55’14” 24 o 11’46” 17 200 900 20
A 28 Caurule ventilācijai 56 o 55’14” 24 o 11’46” 17 200 900 20
A 29 Caurule ventilācijai 56 o 55’13” 24 o 11’44” 10 180x360 2140 20
A 30 Caurule ventilācijai 56 o 55’15” 24 o 11’50” 20 1000 13000 20
A 31 Caurule ventilācijai 56 o 55’15” 24 o 11’50” 20 1000 900 20
A 32 Caurule ventilācijai 56 o 55’14” 24 o 11’48” 20 200 800 20
A 33 Caurule ventilācijai 56 o 55’14” 24 o 11’45” 17 500 5400 20
A 34 Caurule ventilācijai 56 o 55’14” 24 o 11’51” 13,6 1100 23290 20
A 35 Caurule ventilācijai 56 o 55’15” 24 o 11’52” 17,45 630 4691 20
A 36 Caurule atgaisošanai 56 o 55’15” 24 o 11’49” 14 25

A 41
Caurule Vakuumlīnijas
izvads
56 o 55’15” 24 o 11’49” 14 25

309 d/a
A 57 Caurule atgaisošanai 56 o 55’15” 24 o 11’49” 14 25

No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas
Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums
nosaukums
Mildronāta
ražotne
Ftorafūra
ražotne
Zopiklona
ražotne
Oksitocīna
ražotne
Dūmenis
Katlu māja
Mildro -
nāta
ražotne
tips
Vakuum -
līnijas
izvads
Katls
DKVR-
6.5/13
Katls
“Vitomax”
Reakt.
R-12
emisijas
avota
kods
emisijas
ilgums (h)
dnn
gadā
A 1 24 7416
A 2 24 8040
A 3 24 8040
A 4 24 7416
vielas
kods
Piesārņojošā viela
Emisiju raksturojums
pirms attīrīšanas
nosaukums g/s mg/m 3 tonnas/
gadā
Gāzu attīrīšanas iekārtas
nosaukums,
tips
efektivitāte
projektētā faktiskā
13.tabula
Emisiju raksturojums pēc
attīrīšanas
g/s mg/m 3 tonnas/
gadā
080 026 Metilakrilāts 1,428 48700 0,340 - - - 1,428 48700 0,340
060 022 Izopropanols 149,759 9400 7,659 - - - 149,759 9400 7,659
050 033 Metilbromīds 3,642 27500 6,281 - - - 3,642 27500 6,281
160 010 N, N -
dimetilhidrazīns
1,913 70900 0,011 - - - 1,913 70900 0,011
060 012 Etanols 6,457 11100 0,044 - - - 6,457 11100 0,044
050 034 Metilenhlorīds 112,632 341300 0,129 - - - 112,632 341300 0,129
080 017 Etilacetāts 34,124 49900 0,021 - - - 34,124 49900 0,021
100 002 Acetons 38,402 109600 0,211 - - - 38,402 109600 0,211
140 008 Dimetilamīns 44,076 153000 0,122 - - - 44,076 153000 0,122
020 029 Oglekļa oksīds 0,218 128 2,680 - - - 0,218 128 2,680
020 038 Slāpekļa dioksīds 0,261 153 3,200 - - - 0,261 153 3,200
020 028 Oglekļa dioksīds 303,232 177371 3720,854 - - - 303,232 177371 3720,854
020 029 Oglekļa oksīds 0,228 128 2,680 - - - 0,228 128 2,680
020 038 Slāpekļa dioksīds 0,136 76 1,600 - - - 0,136 76 1,600
020 028 Oglekļa dioksīds 316,274 177382 3720,854 - - - 316,274 177382 3720,854
060 022 Izopropanols 2,744 9100 0,015 - - - 2,744 9100 0,015
080 026 Metilakrilāts 0,120 400 0,001 - - - 0,120 400 0,001
050 033 Metilbromīds 8,238 27500 0,045 - - - 8,238 27500 0,045
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
63

Ftorafūra
ražotne
Zopiklona
ražotne
Reakt.
R-72
Reakt.
R-5; R-15
Reakt.
R-39
Reakt.
R-52
Reakt.
R-68
Reakt.
R-72
Reakt.
R-76
Reakt.
R-81
Reakt.
R-86 vai
R-88
Reakt.
R-108
Reakt.
R-98
Reakt.
R-90
Reakt.
R-112
Reakt.
R-30
A 5 24 7416 060 012 Etanols 1,108 11100 0,002 - - - 1,108 11100 0,002
A 6 24 7416 060 012 Etanols 3,071 61400 0,025 - - - 3,071 61400 0,025
A 7 24 7416 - Heksametildisilazāns 0,140 7000 0,000 - - - 0,140 7000 0,000
A 8 24 7416 050 034 Metilhlorīds 6,826 341300 0,015 - - - 6,826 341300 0,015
A 9 24 7416 060 012 Etanols 0,355 111000 0,000 - - - 0,355 111000 0,000
A 10 24 7416 060 012 Etanols 1,064 11100 0,000 - - - 1,064 11100 0,000
A 11 24 7416 060 012 Etanols 1,064 11100 0,004 - - - 1,064 11100 0,004
A 12 24 7416 060 012 Etanols 0,332 11100 0,001 - - - 0,332 11100 0,001
A 13 24 7416 060 012 Etanols 0,858 11100 0,003 - - - 0,858 11100 0,003
A 14 24 7416 050 034 Metilēnhlorīds 129,014 341300 0,142 - - - 129,014 341300 0,142
080 017 Etilacetāts 6,286 49900 0,002 - - - 6,286 49900 0,002
060 022 Izopropanols 3,535 9400 0,004 - - - 3,535 9400 0,004
A 15 24 7416 080 017 Etilacetāts 18,857 49900 0,006 - - - 18,857 49900 0,006
060 022 Izopropanols 3,535 9400 0,004 - - - 3,535 9400 0,004
A 16 24 7416 110 010 Etiķskābes anhidrīds 0,029 1400 0,000 - - - 0,029 1400 0,000
A 17 24 7416 050 034 Metilēnhlorīds 81,913 341300 0,082 - - - 81,913 341300 0,082
A 18 24 7416 100 002 Acetons 13,151 109600 0,012 - - - 13,151 109600 0,012
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
64

Oksitocīna
ražotne
Ftorafūra
žāvēšana
Oksitocīna
ražotne
Sīrupu
ražotne
Gatavo zāļu
formu
ražošanas
nodaļa
Mildronāta
ražotne
Destilāci -
jas iekārta
Reakt.
R-36
Uztvērējs
U-45
Reakt.
R-2
Reakt.
R-4
Reakt.
R-8
Reakt.
R-13
A 19 24 7416 080 017 Etilacetāts 3,991 49900 0,004 - - - 3,991 49900 0,004
A 20 24 7416 050 034 Metilēnhlorīds 81,913 341300 0,573 - - - 81,913 341300 0,573
A 21 24 7416 050 034 Metilēnhlorīds 129,014 341300 0,903 - - - 129,014 341300 0,903
A 22 24 7416 060 022 Izopropanols 8,979 9400 0,001 - - - 8,979 9400 0,001
A 23 24 7416 060 022 Izopropanols 14,965 9400 0,002 - - - 14,965 9400 0,002
A 24 24 7416 060 022 Izopropanols 0,468 9400 0,001 - - - 0,468 9400 0,001
A 25 24 7416 060 012 Etanols 0,222 11100 0,000 - - - 0,222 11100 0,000
Žāvskapis A 26 24 7416 060 012 Etanols 0,011 25 0,739 - - - 0,011 25 0,739
Velkmes
skapis
Velkmes
skapis
A 27 24 7416 100 002 Acetons 0,028 92 0,250 - - - 0,028 92 0,250
A 28 24 7416
100 002 Acetons 0,056 164 0,250 - - - 0,056 164 0,250
060 012 Etanols 0,018 53 0,040 - - - 0,018 53 0,040
Velkme A 29 4 448 060 012 Etanols 0,043 72 0,070 - - - 0,043 72 0,070
Velkme no
telpas
Velkme no
telpas
Velkme no
telpas
Velkme no
telpas
A 30 16 4800 060 012 Etanols 0,087 24 1,500 - - - 0,087 24 1,500
A 31 16 4800 060 012 Etanols 0,087 35 1,500 - - - 0,087 35 1,500
A 32 4 1040 200 002 Putekļi PM 10 0,058 261 0,217 Filtrs E4-5 99 97 0,005 23 0,017
A 33 24 7416 060 022 Izopropanols 7,500 5000 4,950 - - - 7,500 5000 4,950
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
65

Gatavo zāļu
formu
ražošanas
nodaļa
Arbidola
ražotne
UDHS
ražotne
Velkme no
telpas
Velkme no
telpas
Reakt.
R-1
Reakt.
R-2
Reakt.
01.01-R-
02
Uztvērējs
01.01-B-
14
Rezervuāri
TV-6017
un TV-
6016
Reaktors
R-6044
rezervuāri
U-7007
B1.1.5.-01,
U-6009
Reaktors
R-6001
Reaktors
R-6002
Rezervuāri
TV-7014,
U-7023,
U-7009,
U-7020
A 34 16 4800 060 012 Etanols 0,029 4 0,500 - - - 0,029 4 0,500
A 35 16 4800 060 012 Etanols 0,029 22 0,500 - - - 0,029 22 0,500
A 36 24 7416 140 008 Dimetilamīns 48,973 153000 0,049 - - - 48,973 153000 0,049
A 37 24 7416 140 008 Dimetilamīns 146,919 153000 0,147 - - - 146,919 153000 0,147
A 43 24 7416 100 002 Acetons 105,207 109600 0,068 - - - 105,207 109600 0,068
A 45 24 7416 100 002 Acetons 6,356 109600 0,004 - - - 6,356 109600 0,004
A 46 24 7416 060 022 Izopropanols 22,643 104800 0,041 - - - 22,643 104800 0,041
A 47 24 7416 060 022 Izopropanols 88,055 104800 0,311 - - - 88,055 104800 0,311
A 48 24 7416 060 022 Izopropanols 150,952 104800 0,136 - - - 150,952 104800 0,136
A 49 24 7416 060 022 Izopropanols 150,952 104800 0,136 - - - 150,952 104800 0,136
A 50 24 7416 100 004 Metiletilketons 130,792 44200 0,241 - - - 130,792 44200 0,241
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
66

Ksilazīna
ražotne
Reaktorsi
R-7001,
R-7002,
R-7006,
Rezervuāri
U-7021,
U-6004,
U-7019
Reakt.
R-21
Reakt.
R-3
Dalāmā
piltuve
M44
Reakt.
R-17
Reakt.
R-119
Reakt.
R-136
A 51 24 7416 100 004 Metiletilketons 25,994 44200 0,238 - - - 25,994 44200 0,238
A 58 24 7416 100 002 Acetons 3,507 109600 0,001 - - - 3,507 109600 0,001
A 59 24 7416 043 010 Ksilols 0,285 3600 0,000 - - - 0,285 3600 0,000
A 60 24 7416 043 010 Ksilols 0,142 3600 0,000 - - - 0,142 3600 0,000
A 61 24 7416 043 010 Ksilols 0,285 3600 0,000 - - - 0,285 3600 0,000
A 62 24 7416 100 002 Acetons 3,288 109600 0,001 - - - 3,288 109600 0,001
A 63 24 7416 060 022 Izopropanols 0,841 9300 0,001 - - - 0,841 9300 0,001
100 002 Acetons 9,863 109600 0,004 - - - 9,863 109600 0,004
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
67

Piesārņojošo vielu emisijas limiti
15.tabula
Nr
p.
k.
1.
2.
nosaukums
Emisijas avots
ģeogrāfiskās koordinātas
Z platums
A garums
A1
Vakuumlīnijas
izvads 56 o 55’15” 24 o 11’49”
A2
Dūmenis, katls
DKVR-6,5/13
56 o 55’47” 24 o 11’46”
Piesārņojošā viela
nosaukums kods g/s mg/m 3 t/a
Metilakrilāts 080 026 1,428 48700 0,340
Izopropanols 060 022 149,759 9400 7,659
Metilbromīds 050 033 3,642 27500 6,281
N, N -
dimetilhidrazīns
160 010 1,913 70900 0,011
Etanols 060 012 6,457 11100 0,044
Metilenhlorīds 050 034 112,632 341300 0,129
Etilacetāts 080 017 34,124 49900 0,021
Acetons 100 002 38,402 109600 0,211
Dimetilamīns 140 008 44,076 153000 0,122
Oglekļa oksīds 020 029 0,218 128 2,680
Slāpekļa 020 038 0,261 153 3,200 3
dioksīds
O 2 %
-
3
A3
Dūmenis, katls
“Vitomax
56 o 55’47” 24 o 11’46”
Oglekļa oksīds 020 029 0,228 128 2,680
Slāpekļa dioksīds 020 038 0,136 76 1,600
3
4.
A 4
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’14” 24 o 11’45”
Izopropanols 060 022 2,744 9100 0,015
Metilakrilāts 080 026 0,120 400 0,001
Metilbromīds 050 033 8,238 27500 0,045
-
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
68

5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
A 5
Caurule
atgaisošanai
A 6
Caurule
atgaisošanai
A 8
Caurule
atgaisošanai
A 11
Caurule
atgaisošanai
A 12
Caurule
atgaisošanai
A 13
Caurule
atgaisošanai
A14
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Etanols 060 012 1,108 11100 0,002 -
56 o 55’14” 24 o 11’47” Etanols 060 012 3,071 11100 0,025 -
56 o 55’14” 24 o 11’45” Metilenhlorīds 050 034 6,826 311300 0,015 -
56 o 55’14” 24 o 11’45” Etanols 060 012 1,064 11100 0,004 -
56 o 55’14” 24 o 11’45” Etanols 060 012 0,332 11100 0,001 -
56 o 55’14” 24 o 11’46” Etanols 060 012 0,858 11100 0,003 -
Metilēnhlorīds 050 034 129,014 341300 0,142
56 o 55’15” 24 o 11’49” Etilacetāts 080 017 6,286 49900 0,002
-
Izopropanols 060 022 3,535 9400 0,004
12.
13.
A 15
Caurule
atgaisošanai
A 17
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49”
Etilacetāts 080 017 18,857 49900 0,006
-
Izopropanols 060 022 3,535 9400 0,004
56 o 55’15” 24 o 11’49” Metilēnhlorīds 050 034 81,913 341300 0,082 -
14. A 18 56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 13,151 109600 0,012 -
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
69

15.
16.
17.
18.
19.
20.
21.
22.
23.
Caurule
atgaisošanai
A 19
Caurule
atgaisošanai
A 20
Caurule
atgaisošanai
A 21
Caurule
atgaisošanai
A 22
Caurule
atgaisošanai
A 23
Caurule
atgaisošanai
A 24
Caurule
atgaisošanai
A 26
Žāvskapja
izvads
A 27
Caurule
velkmes skapī
A 28
Caurule
velkmes skapī
Metilēnhlorīds 050 034 40,957 341300 0,045
56 o 55’15” 24 o 11’49” Etilacetāts 080 017 3,991 49900 0,004 -
56 o 55’15” 24 o 11’49” Metilēnhlorīds 050 034 81,913 341300 0,573 -
56 o 55’15” 24 o 11’49” Metilēnhlorīds 050 034 129,014 341300 0,903 -
56 o 55’15” 24 o 11’49” Izopropanols 060 022 8,979 9400 0,001 -
56 o 55’15” 24 o 11’49” Izopropanols 060 022 14,965 9400 0,002 -
56 o 55’15” 24 o 11’49” Izopropanols 060 022 0,468 9400 0,001 -
56 o 55’14” 24 o 11’46” Etanols 060 012 0,011 25 0,739 -
56 o 55’14” 24 o 11’46” Acetons 100 002 0,028 92 0,250 -
Acetons 100 002 0,056 164 0,250
56 o 55’14” 24 o 11’46”
Etanols 060 012 0,018 53 0,040
-
24. A 29 56 o 55’13” 24 o 11’44” Etanols 060 012 0,043 72 0,070 -
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
70

25.
26.
27.
28.
29.
30.
31.
32.
Caurule
Velkme no
telpas
A 30
Caurule
Velkme no
telpas
A 31
Caurule
Velkme no
telpas
A 32
Caurule
Velkme no
telpas
A 33
Caurule
Velkme no
telpas
A 34
Caurule
Velkme no
telpas
A 35
Caurule
Velkme no
telpas
A 36
Caurule
atgaisošanai
A 37
Caurule
56 o 55’15” 24 o 11’50” Etanols 060 012 0,087 24 1,500 -
56 o 55’15” 24 o 11’50” Etanols 060 012 0,087 35 1,500 -
56 o 55’14” 24 o 11’48” Putekļi PM 10 200 002 0,005 23 0,017 -
56 o 55’14” 24 o 11’45” Izopropanols 060 022 7,500 5000 4,950 -
56 o 55’14” 24 o 11’51” Etanols 060 012 0,029 4 0,500 -
56 o 55’15” 24 o 11’52” Etanols 060 012 0,029 22 0,500 -
56 o 55’15” 24 o 11’49” Dimetilamīns 140 008 48,973 153000 0,049 -
56 o 55’15” 24 o 11’49” Dimetilamīns 140 008 146,919 153000 0,147 -
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
71

33.
34.
35.
36.
37.
38.
39.
40.
41.
42.
atgaisošanai
A 43
Caurule
atgaisošanai
A 45
Caurule
atgaisošanai
A 46
Caurule
atgaisošanai
A 47
Caurule
atgaisošanai
A 48
Caurule
atgaisošanai
A 49
Caurule
atgaisošanai
A 50
Caurule
atgaisošanai
A 51
Caurule
atgaisošanai
A 52
Caurule
atgaisošanai
A 53
Caurule
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 105,207 109600 0,068 -
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 6,356 109600 0,004 -
-
56 o 55’17” 24 o 11’51” Izopropanols 060 022 22,643 104800 0,041
-
56 o 55’17” 24 o 11’51” Izopropanols 060 022 88,055 104800 0,311
-
56 o 55’17” 24 o 11’51” Izopropanols 060 022 150,952 104800 0,136
-
56 o 55’17” 24 o 11’51” Izopropanols 060 022 150,952 104800 0,136
-
56 o 55’17” 24 o 11’51” Metiletilketons 100 004 130,792 44200 0,241
-
56 o 55’17” 24 o 11’51” Metiletilketons 100 004 25,994 44200 0,238
-
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 52,604 109600 0,079
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 32,877 109600 0,176
-
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
72

43.
44.
45.
46.
47.
48.
49.
atgaisošanai
A 54
Caurule
atgaisošanai
A 55
Caurule
atgaisošanai
A 56
Caurule
atgaisošanai
A 57
Caurule
atgaisošanai
A 58
Caurule
atgaisošanai
A 62
Caurule
atgaisošanai
A 63
Caurule
atgaisošanai
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 35,069 109600 0,023
-
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 105,207 109600 0,068
-
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 6,356 109600 0,004
-
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 6,356 109600 0,004
-
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 3,507 109600 0,001
56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 3,288 109600 0,001
Izopropanols 060 022 0,841 9300 0,001 -
56 o 55’15” 24 o 11’49”
Acetons 100 002 9,863 109600 0,004 -
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
73

Notekūdeņu izplūde uz cita operatora attīrīšanas iekārtu
Izplūdes vietas
numurs un adrese
Izplūdes vietas
Izplūdes vietas ģeogrāfiskās koordinātas
identifikācijas
numurs Z platums A garums
Cita uzņēmuma
(uzņēmējsabiedrības)
ūdens attīrīšanas iekārtu
Notekūdeņu daudzums
(uz ārējām notekūdeņu attīrīšanas
iekārtām saskaņā ar līgumu)
nosaukums, pieslēgšanās
kontrolakas numurs m 3 /dnn m 3 /gadā
Izplūdes ilgums
(stundas dienā
vai dienas gadā)
18. tabula
Krustpils 53 - 56º55’14” 24º11’41” SIA „RĪGAS ŪDENS” 644 235200 24/365
Krustpils 71A - 56º54’50” 24º12’27” SIA „RĪGAS ŪDENS” 3,3 1200 10/365
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
74

Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem
Atkritumu
klase
Atkritumu
nosaukums
070503 Halogenēti organiskie
šķīdinātāji,
mazgāšanas šķidrumi
un atsāļņi
070504 Citi organiskie
šķīdinātāji,
mazgāšanas šķidrumi
un atsāļņi
070507 Halogenēti kuba
atlikumi un reakciju
atlikumi
070508 Citi kuba atlikumi un
reakciju atlikumi
070510 Citi filtrēšanas
atlikumi un izlietotie
absorbenti
070513 Bīstamas vielas
saturošie cietie
atkritumi
060404
Dzīvsudrabu saturošie
atkritumi
Atkritumu
bīstamība
Pagaidu
glabāšanā
(tonnas
gadā)
Bīstamie 8 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 53 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 1,2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 0,5 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 1,5 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 0,5 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 0,010 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Ienākošā atkritumu plūsma (t/a)
Izejošā atkritumu plūsma (t/a)
saražots saņemts
pārstrādāts apglabāts nodots
no citiem
citiem
uzņēmu-
uzņēmutongalvemiem
kopā
dau- R- dau- D-
miem
nas
nais avots
(uzņēmēdzums
kods dzums kods
(uzņēmējgadā
jsabied-
sabiedrībām)
rībām)
21. tabula
40 40 40 40
kopā
530 530 530 530
12 12 12 12
4 4 4 4
15 15 15 15
5 5 5 5
0,010 0,010 0,010 0,010
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
75

Atkritumu
klase
Atkritumu
nosaukums
180106 Ķīmiskie produkti,
kuri satur bīstamas
ķīmiskas vielas vai
sastāv no bīstamām
ķīmiskajām vielām
130205 Nehlorētas minerālās
motoreļļas, pārnesumu
eļļas un smēreļļas
160213 Nederīgas iekārtas,
kuras satur citus
bīstamus
komponentus nekā
160209, 160210,
160211 un 160212
klasē minētie
160305 Organiskie atkritumi,
kas satur bīstamas
vielas
160506 Laboratoriju ķīmiskās
vielas, kuras sastāv no
bīstamām vielām vai
satur bīstamas vielas,
arī laboratoriju
ķīmisko vielu
maisījumi
200301 Nešķiroti sadzīves
atkritumi
Atkritumu
bīstamība
Pagaidu
glabāšanā
(tonnas
gadā)
Ienākošā atkritumu plūsma (t/a)
Izejošā atkritumu plūsma (t/a)
saražots saņemts
pārstrādāts apglabāts nodots
no citiem
citiem
uzņēmu-
uzņēmuton-
miem kopā
dau- R- dau- D-
miem
nas (uzņēmēdzums
kods dzums kods
(uzņēmējgadā
jsabied-
sabiedrībām)
rībām)
galvenais
avots
Bīstamie 2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 1 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 1 Saimnieciskā
darbība
Bīstamie 2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Nav
bīstami
35 Saimnieciskā
darbība
20 20 20 20
1 1 1 1
1 1 1 1
4 4 4 4
2 2 2 2
kopā
350 350 350 350
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
76

Atkritumu
klase
Atkritumu
nosaukums
200121 Luminiscentās lampas
un citi dzīvsudrabu
saturošie atkritumi
200101
Papīrs un kartons
Atkritumu
bīstamība
Pagaidu
glabāšanā
(tonnas
gadā)
Ienākošā atkritumu plūsma (t/a)
Izejošā atkritumu plūsma (t/a)
saražots saņemts
pārstrādāts apglabāts nodots
no citiem
citiem
uzņēmu-
uzņēmuton-
miem kopā
dau- R- dau- D-
miem
nas (uzņēmēdzums
kods dzums kods
(uzņēmējgadā
jsabied-
sabiedrībām)
rībām)
galvenais
avots
Bīstamie 0,7 Saimnieciskā
darbība
Nav
bīstami
5 Saimnieciskā
darbība
200108 Bioloģiski noārdāmi Nav
2 Saimnieciskā
virtuves atkritumi bīstami
darbība
200139 Plastmasa Nav
4,5 Saimnieciskā
bīstami
darbība
200303
Nav
7 Saimnieciskā
Ielu tīrīšanas atkritumi
bīstami
darbība
170601 Azbestu saturoši Bīstamie 2 Saimnieciskā
izolācijas materiāli
darbība
160508 Nederīgas organiskās Bīstamie 0,2 Farmaceitisko
ķīmiskās vielas, kuras
preparātu
sastāv no bīstamām
ražošana
vielām vai satur
bīstamas vielas
kopā
0,7 0,7 0,7 0,7
50 50 50 50
20 20 20 20
45 45 45 45
70 70 70 70
2 2 2 2
0,6 0,6 0,6 0,6
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
77

Atkritumu
klase
Atkritumu
nosaukums
200133 Baterijas un
akumulatori, kuri ir
iekļauti 160601,
160202 vai 160203
klasē, un nešķirotas
baterijas un
akumulatori, kuri satur
iepriekš minētās
baterijas un
akumulatorus
180103 Atkritumi, kuru
savākšanai un
uzglabāšanai ir
noteiktas speciālas
prasības, lai novērstu
un aizkavētu
infekcijas izplatīšanos
180103
150202 Absorbenti, filtru
materiāli (tai skaitā
citur neminēti eļļu
filtri), slaucīšanas
materiāls un
aizsargtērpi, kuri ir
piesārņoti ar bīstamām
vielām 150202
Atkritumu
bīstamība
Pagaidu
glabāšanā
(tonnas
gadā)
Ienākošā atkritumu plūsma (t/a)
Izejošā atkritumu plūsma (t/a)
saražots saņemts
pārstrādāts apglabāts nodots
no citiem
citiem
uzņēmu-
uzņēmuton-
miem kopā
dau- R- dau- D-
miem
nas (uzņēmēdzums
kods dzums kods
(uzņēmējgadā
jsabied-
sabiedrībām)
rībām)
galvenais
avots
Bīstamie 0,03 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Bīstamie 0,003 Ārstēšanas un
profilakses
process
Bīstamie 2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
kopā
0,175 0,175 0,175 0,175
0,010 0,010 0,010 0,010
10 10 10 10
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
78

Atkritumu
klase
Atkritumu
nosaukums
Atkritumu
bīstamība
Pagaidu
glabāšanā
(tonnas
gadā)
Ienākošā atkritumu plūsma (t/a)
Izejošā atkritumu plūsma (t/a)
saražots saņemts
pārstrādāts apglabāts nodots
no citiem
citiem
uzņēmu-
uzņēmuton-
miem kopā
dau- R- dau- D-
miem
nas (uzņēmēdzums
kods dzums kods
(uzņēmējgadā
jsabied-
sabiedrībām)
rībām)
galvenais
avots
200113 Šķīdinātāji Bīstamie 0,25 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
150110 Iepakojums, kurš satur
bīstamu vielu
atlikumus vai ir ar tām
piesārņots
070512 Notekūdeņu vietējās
attīrīšanas iekārtu
dūņas,
kuras neatbilst 070511
klasei
Bīstamie 0,2 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
Nav
bīstami
21 Farmaceitisko
preparātu
ražošana
kopā
0,5 0,5 0,5 0,5
1,2 1,2 1,2 1,2
640 640 640 640
Atkritumu savākšana un pārvadāšana
Atkritumu
klase
Atkritumu nosaukums
070503 Halogenēti organiskie
šķīdinātāji, mazgāšanas
šķidrumi un atsāļņi
070504 Citi organiskie šķīdinātāji,
mazgāšanas šķidrumi un atsāļņi
070507 Halogenēti kuba atlikumi un
reakciju atlikumi
Atkritumu
bīstamība
Savākšanas
veids
Pārvadāto
atkritumu
daudzums
(t/gadā)
Pārvadāšanas
veids
Bīstamie Mucas 40 Autotransports
Bīstamie Mucas, 530 Autotransports
konteineri
Bīstamie Mucas 12 Autotransports
Komersants, kas
veic atkritumu
pārvadājumu (vai
atkritumu radītājs)
Uzņēmums, kas ir
saņēmis atļauju
atkritumu
pārvadāšanai
22. tabula
Komersants, kas saņem
atkritumus
Uzņēmums, kas ir
saņēmis attiecīgo
atkritumu
apsaimniekošanas atļauju
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
79

070508 Citi kuba atlikumi un reakciju Bīstamie Mucas 4 Autotransports
atlikumi
070510 Citi filtrēšanas atlikumi un Bīstamie Maisi 15 Autotransports
izlietotie absorbenti
070513 Bīstamas vielas saturošie cietie Bīstamie Mucas, maisi, 5 Autotransports
atkritumi
pudeles
180106 Ķīmiskie produkti, kuri satur Bīstamie Kartona kastes 20 Autotransports
bīstamas ķīmiskas vielas vai
sastāv no bīstamām ķīmiskajām
vielām
060404 Dzīvsudrabu saturošie atkritumi Bīstamie Pudeles 0,010 Autotransports
130205 Nehlorētas minerālās
Bīstamie Mucas 1 Autotransports
motoreļļas, pārnesumu eļļas un
smēreļļas
160213 Nederīgas iekārtas, kuras satur Bīstamie 2 Autotransports
citus bīstamus komponentus
nekā 160209, 160210, 160211
un 160212 klasē minētie
160305 Organiskie atkritumi, kas satur Bīstamie Mucas, 4 Autotransports
bīstamas vielas
pudeles, maisi
160506 Laboratoriju ķīmiskās vielas, Bīstamie Mucas, pudeles 2 Autotransports
kuras sastāv no bīstamām
vielām vai satur bīstamas
vielas, arī laboratoriju ķīmisko
vielu maisījumi
200301
Nav Konteineri 350 Autotransports
Nešķiroti sadzīves atkritumi
bīstami
200121 Luminiscentās lampas un citi Bīstamie Oriģinālais 0,7 Autotransports
dzīvsudrabu saturošie atkritumi
iepakojums
200101
Nav Konteineri 50 Autotransports
Papīrs un kartons
bīstami
200108 Bioloģiski noārdāmi virtuves Nav Konteineri 20 Autotransports
atkritumi
bīstami
200139
Nav Konteineri 45 Autotransports
Plastmasa
bīstami
Uzņēmums, kas ir
saņēmis atļauju
atkritumu
pārvadāšanai
Uzņēmums, kas ir
saņēmis attiecīgo
atkritumu
apsaimniekošanas atļauju
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
80

200303 Ielu tīrīšanas atkritumi Konteineri 70 Autotransports
170601 Azbestu saturoši izolācijas Bīstamie Maisi 2 Autotransports
materiāli
160508 Nederīgas organiskās ķīmiskās
vielas, kuras sastāv no
bīstamām vielām vai satur
bīstamas vielas
Bīstamie Mucas,
pudeles, maisi
0,6 Autotransports
200133 Baterijas un akumulatori, kuri ir Bīstamie Kastes, maisi 0,175 Autotransports
iekļauti 160601, 160202 vai
160203 klasē, un nešķirotas
baterijas un akumulatori, kuri
satur iepriekš minētās baterijas
un akumulatorus
180103 Atkritumi, kuru savākšanai un Bīstamie Konteineri 0,010 Autotransports
uzglabāšanai ir noteiktas
speciālas prasības, lai novērstu
un aizkavētu infekcijas
izplatīšanos 180103
150202 Absorbenti, filtru materiāli (tai Bīstamie Maisi 10 Autotransports
skaitā citur neminēti eļļu filtri),
slaucīšanas materiāls un
aizsargtērpi, kuri ir piesārņoti ar
bīstamām vielām 150202
200113 Šķīdinātāji Bīstamie Mucas, pudeles 0,5 Autotransports
150110 Iepakojums, kurš satur bīstamu
vielu
atlikumus vai ir ar tām
piesārņots
Bīstamie Maisi, kastes 1,2 Autotransports
070512 Notekūdeņu vietējās attīrīšanas
iekārtu dūņas,
kuras neatbilst 070511 klasei
Nav
bīstami
Konteineri 640 Autotransports
Uzņēmums, kas ir
saņēmis atļauju
atkritumu
pārvadāšanai
Uzņēmums, kas ir
saņēmis attiecīgo
atkritumu
apsaimniekošanas atļauju
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
81

Pielikumi
Pievienotie dokumenti (norādes par datumiem, tai skaitā iesniegumu un tā precizējumu vai
papildinājumu iesniegšanas datumi, sabiedrības, pašvaldības, citu iestāžu priekšlikumi un
operatora skaidrojumi, protokoli par tikšanos ar operatoru un iestāžu pārstāvjiem, sabiedriskās
apspriešanas protokoli) – 1.pielikums
Informācija par saņemtajiem dokumentiem
Iesniegts VVD
Lielrīgas RVP
AS „Grindeks” iesniegums atļaujas saņemšanai A kategorijas 10.08.2012.
piesārņojošai darbībai
VVD Lielrīgas RVP 05.09.2012. atzinums Nr. 5-4/3294 par
nepieciešamo papildus informāciju
AS „Grindeks” papildinātais iesniegums atļaujas saņemšanai 26.09.2012.
A kategorijas piesārņojošai darbībai
VVD Lielrīgas RVP 16.10.2012. atzinums Nr. 5-4/3813 par
iesnieguma pieņemšanu
Veselības inspekcijas 30.10.2012. vēstule Nr.5.5-29/22147/10835 31.10.2012.
Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Vides pārvaldes 06.11.2012.
02.11.2012. vēstule Nr.DMV-12-3129-nd
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 16.11.2012. vēstule 16.11.2012.
Nr.DA-12-1810-nd
AS „Grindeks” 31.10.2012. vēstule Nr.P08-14-889 par
31.10.2012.
informāciju sabiedrībai
AS „Grindeks” 09.11.2012. iesnieguma atļaujas saņemšanai A 14.11.2012.
kategorijas piesārņojošai darbībai sabiedriskās apspriešanas
sanāksmes protokols
SIA „TVESTOR” 14.11.2012. vēstule Nr.1-9/2012-29 „Par gaisa 16.11.2012.
piesārņojumu Krustpils ielā un tās apkārtnē”
SIA „RACE” 14.11.2012. vēstule „Par gaisa piesārņojumu” 16.11.2012.
SIA „MONONET” 15.11.2012. vēstule Nr.07/141112 „Par 16.11.2012.
apkārtējas vides piesārņojumu”
AS „LATEKO LĪZINGS” 14.11.2012. vēstule Nr.6303/2012. 20.11.2012.
„Par AS „Grindeks” atļaujas A kategorijas esošai piesārņojošai
darbībai izsniegšanu, kas saistīta ar apkārtējās vides piesārņojumu
publiskās apspriešanas ietvaros”
SIA „BITRANS” 16.11.2012. vēstule „Par gaisa piesārņojumu” 21.11.2012.
SIA „BALTIJAS ĻOĢISTIKAS SERVISS” 14.11.2012. vēstule 22.11.2012.
Nr.1411-32/12 „Par gaisa piesārņojumu”
SIA „Cita Santehnika” 15.11.2012. vēstule Nr.12 „Iebildumi pret 23.11.2012.
AS „Grindeks” atļaujas izsniegšanu A kategorijas esoājai
piesārņojošai darbībai”
SIA „Valenas” 20.11.2012. vēstule „Par gaisa piesārņojumu” 23.11.2012.
SIA „DELTA MT” 16.11.2012. vēstule „Par gaisa piesārņojumu” 23.11.2012.
AS „Grindeks” 06.12.2012. vēstule Nr.1760 ar skaidrojumiem par 06.12.2012.
iesniegtajiem iebildumiem
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
82

Iesnieguma kopsavilkums – 2. pielikums
1. iekārtas nosaukumu, informāciju par operatoru, īpašnieku un iekārtas atrašanās vietu;
AS „Grindeks” Vienotais reģistrācijas numurs 40003034935. Reģistrācijas datums
uzņēmuma reģistrā 11.10.1991, reģistrācijas datums komercreģistrā 20.10.2004.
Uzņēmums izvietots Rīgas pilsētas 3 teritorijās:
Krustpils ielā 53;
Krustpils ielā 71 A;
Rencēnu ielā 3 B (katlu māja).
2. īsu ražošanas aprakstu un iemeslu, kāpēc nepieciešama atļauja;
Esošā piesārņojoša darbība.
AS „Grindeks” ir uzņēmums, kas nodarbojas ar zāļu aktīvo vielu un farmaceitisko
produktu - tablešu, kapsulu, sīrupu ražošanas tehnoloģiju izstrādi, ražošanu un tirdzniecību, kā arī
citu ražotāju un sadarbības partneru zāļu iepakošanu un izplatīšanu.
AS „Grindeks” kā uzņēmumam, kurš ražo farmaceitiskas vielas, izmantojot ķīmiskus un
bioloģiskus procesus, saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 1.pielikuma 4.5.punktu ir
nepieciešama atļauja A kategorijas piesārņojošai darbībai.
3. piesārņojošās darbības aprakstu (norāda izmantojamos resursus un emisiju ietekmi uz vidi).
Aprakstā sniedz šādas ziņas:
Savā saimnieciskajā darbībā AS „Grindeks” izmanto ūdeni, izejmateriālus, arī ķīmiskās
vielas un produktus, dabas gāzi, elektroenerģiju.
3.1. ūdens patēriņš (ikgadējais daudzums – esošai iekārtai) un pasākumi ūdens lietošanas
samazināšanai;
Ūdens patēriņš 2011.gadā dzeramais 87 tūkst. m 3 , pazemes ūdens 178 tūkst. m 3 , pielietojot
labākos pieejamos tehniskos paņēmienus tehnoloģijā, paredzamais ūdens patēriņš pieaug lēnāk kā
plānotie ražošanas apjomi, sasniedzot 2017.gadā – 455400 m 3 .
3.2. galvenie izejmateriāli (arī kurināmais un degviela) un to lietojums;
Uzņēmumā aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu ražošanai un iepakošanai tiek lietots:
terapeitiski aktīvās vielas;
dažādas organiskās vielas, tajā skaitā šķīdinātāji;
neorganiskas vielas, tajā skaitā skābes un sārmi;
iepakojamie materiāli: papīrs, kartons, dažāda veida plastmasas, stikls u. c.
Uzņēmumam ir katlu māja, kurā tiek izmantota dabas gāze. Dabas gāzes patēriņš
2011.gadā 2238 tūkst. m 3 , paredzamais – 4000 tūkst. m 3 .
3.3. bīstamo ķīmisko vielu lietošana un plānotie pasākumi to aizvietošanai;
Uzņēmumā plānots (2017.gadā) lietot bīstamās ķīmiskās vielas un maisījumus 4335,511
tonnas. Uzņēmumā tiek izmantoti organiskie šķīdinātāji (metilēnhlorīds). 2011.gada patēriņš
63,143 t/ gadā. Ražošanā plānotais (2017.gadā) iepakojumu daudzums 1333 tonnas.
3.4. nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī (koncentrācija un ikgadējais lielums);
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
83

Paredzamās (2017.gadā) emisijas, pielietojot slēgtas sistēmas, nozīmīgākās emisijas gaisā
ir tehnoloģijās plaši lietotais izopropanols 13,261 t gadā no punktveida izmešu avotiem, etilspirts -
4,28 t, acetons 1,155 t. Ražošanā izmanto arī metilakrilātu (emisijas 0,341 t gadā), metilbromīdu
(6,326t), metilēnhlorīdu (1,889 t).
3.5. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana;
Uzņēmumā ir ieviesta dalītā atkritumu vākšanas sistēma.
Nebīstamie (sadzīves) atkritumi Krustpils ielā 53, Rencēnu ielā 3B un Krustpils ielā 71A
tiek šķiroti atsevišķi (papīrs, kartons, stikls, plastmasa, metāls), savākti un īslaicīgi uzglabāti
speciāli ierīkotā laukumā (vietā). Sadzīves atkritumu izvešanu un transportēšanu veic
līgumorganizācija SIA „Eko Rīga”.
Bīstamos atkritumus uzņēmums nodod SIA „Eko Osta” Paredzamais nododamo bīstamo
atkritumu daudzums 2017.gadā 530 tonnas (atkritumu klase 070504 “Citi organiskie šķīdinātāji,
mazgāšanas šķidrumi un atsāļņi”).
Bīstamo (šķidro) atkritumu uzkrāšana notiek metāla mucās un plastmasa konteineros, kuri
tiek regulāri nogādāti uz SIA „Eko Osta”.
Bīstamie atkritumi AS „BAO” tiek nodoti pēc vajadzības, lai neuzkrātu bīstamos
atkritumus uzņēmuma teritorijā. Paredzamais nododamo bīstamo atkritumu daudzums 2017.gadā
119,495 tonnas.
Uzņēmums piedalījās (2007. gada jūlijs - 2009.gada marts) projektā „PHB saturošu iekārtu
savākšana un iznīcināšana videi draudzīgā veidā”. Projekta ietvaros AS „Grindeks” iznīcināja
1,479 tonnas PHB saturošus 52 kondensatorus.
3.6. trokšņa emisijas līmenis;
Trokšņa mērījumus uzņēmumā gan darba vidē, gan apkārtējā vidē veic Darba aizsardzības
nodaļas (DAN) Vides kontroles laboratorija pēc sastādīta un apstiprināta grafika.
Galvenie trokšņa avoti ir sūkņi, kompresori, kā arī centrifūgas ražošanas ēkās. Lai
noskaidrotu iespējamo trokšņa ietekmi uz apkārtējo vidi, 2011.gada 2.-3.novembrī tika veikti
trokšņa mērījumi Krustpils ielas 53 teritorijas 2 punktos. 1.punkts atradās uzņēmuma teritorijā (pie
robežas ar Rencēnu ielu) pie Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas nodaļas. (Aukstuma iekārtu
kompresoru stacija). 2. punkts atradās uzņēmuma teritorijā (uz uzņēmuma robežas) pie Gatavo
zāļu formu ražošanas nodaļas (Kompresoru stacija). Mērījumus veica Rīgas Stradiņa universitātes
Higiēnas un Arodslimību laboratorija (LATAK-T-049). Mērījumu rezultāti uzrādīja, ka uzņēmuma
radītais troksnis ietekmē tikai darba vidi un ārpus ražotnes teritorijas neradīs trokšņa līmeņa
pārsniegumus.
4. iespējamo avāriju novēršanu;
Izstrādāta un aktualizēta rūpniecisko avāriju novēršanas programma.
A kategorijas atļauja Nr. RI12IA0007
84