Visu Reflotron testu apraksts - medicinaspreces.lv

Reflotron® Holesterīns HDL 

HDL - HDL – HDL – HDL – HDL – HDL – HDL – HDL – HDL – HDL – HDL – HDL – HDL 

Klīniskais pielietojums 

Hiperlipoproteinēmija populācijas lielākajai daĜai ir parasta laboratorijas atrade. Lai gan 

parasti, hiperlipoproteinēmija nerada klīniskos simptomus, tā var novest pie dažādām 

asinsvadu sienas patoloăiskām izmaiĦām (īpaši koronāro artēriju). Tā rezultātā samazinās 

asins cirkulācija, kas ietekmē dzīvībai svarīgo orgānu funkcijas. 

Epidemioloăiskie pētījumi parādīja, ka hiperlipoholesterinēmija, kopā ar arteriālo hipertenziju 

un smēėēšanu, ir atbildīga par sirds išēmiskās slimības attīstību. Turklāt, palielināts asins 

holesterīna līmenis ir miokarda infarkta riska faktors. 

Novērtējot kopējā holesterīna lomu aterosklerozes patoăenēzē, nepieciešams saskatīt 

dažādas lipoproteīnu frakcijas. PROCAM Trial demonstrē HDL holesterīnu kā nozīmīgu 

miokarda infarkta riska marėieri. Ja HDL-holesterīna līmenis ir zem 35 mg/dl MI risks pieaug 

septiĦkārt, salīdzinot ar līmeni virs 35 mg/dl. 

Progresīvā diagnostiskā metodē tika sīki atlasīts paraugu skaits un tas Ĝāva diferencēt 

personas ar sliktu un labu prognozi. Holesterīna noteikšana ir īpaši piemērota pārbaudes 

kampaĦās. 

SaskaĦā ar USA un Eiropas konferences rekomendācijām hiperlipoproteinēmijas diagnoze ir 

jābalsta uz kopējā holesterīna, HDL holesterīna, triglicerīdu rādītāju noteikšanu. 

Tajā ietilpst: 

- hiperlipoproteinēmijas klasifikācija 

- diagnostiskais slēdziens 

- ārstēšanas metodes izvēle 

- ārstēšanas metodes kontrole 

Tādējādi rekomendējam diagnozes uzstādīšanai un ārstniecības metodes kontrolei izmantot 

Reflotron® HDL Holesterīnu, Reflotron® Holesterīnu, Reflotron® Triglicerīdu. 

Klīniskais izskaidrojums* 

Holesterīns 

Triglicerīdi 

Holesterīns 

Holesterīns 

Triglicerīdi 

< 200 mg/dl 

> 300 mg/dl 

> 200 mg/dl 

200 – 300 mg/dl 

5.2 – 7.8 mmol/l 

1 

< 5.2 mmol/l 

< 2.3 mmol/l 

> 7.8 mmol/l 

> 2.3 mmol/l 

* saskaĦā ar Eiropas Aterosklerozes Savienības rekomendācijām 

Lipīdu saslimšanas 

Nav 

Jā, ja HDL holesterīns 

< 35 mg/dl vai 

< 0.91 mmol/l 

Ir

Analīzes princips 

Pēc plazmas EDTA parauga uzlikšanas uz Reflotron® reaăenta saistītāja, hilomikroni, VLDL 

(Ĝoti zema blīvuma lipoproteīni) un LDL (zema blīvuma lipoproteīdi) tiek precipitēti ar magnija 

joniem un dekstrāna sulfātu un saistīti reaăenta saistītāja atdalīšanas zonā. 

Paraugs ar atlikušā HDL (augsta blīvuma lipoproteīdi) frakcijām reaăē reakcijas zonā, kur 

HDL holesterīns tiek noteikts enzimātiski. 

Enzīms holesterīna esterāzes katalāze šėeĜ holesterīna esteri holesterīnā un atbilstošā 

taukskābē. SkābekĜa klātbūtnē brīvo holesterīnu oksidē holesterīna oksidāze, veidojot 

holestenonu un ūdeĦraža peroksīdu (H2O2). H2O2 savienojums pārveido bezkrāsaino 

(reducēto) 4 - (4 - dimetilaminofenil) – 5 – metil – 2 - (4 – hidroksi - 3,5 - dimetoksifenil) - 

imidazola dihidrohlorīda indikatora formu zilā (oksidētā) formā, ja nodrošināta peroksidāzes 

(POD) klātbūtne. Zilās krāsas koncentrācija ir proporcionāla HDL holesterīna koncentrācijai 

paraugā un tiek noteikta reflektances fotometrā 642 nm. 

Hilomikroni, VLDL un LDL tiek nogulsnēti, izmantojot magnija jonus/dekstrāna sulfātu, un 

sekojoši noteikts HDL holesterīns. 

SastāvdaĜas 

holesterin a 

Holesterīna esteris holesterīns + RCOOH 

esteraze 

holesterin a 

Holesterīns + O2 holestenons + H2O2 

oksidaze 

H2O2 + indikators (bezkrāsains) ⎯⎯ → 

POD 

2 

zila krāsa + H2O 

Reflotron® HDL holesterīna iepakojums satur: magnija acetātu × 4 H2O 264 mg; dekstrāna 

sulfātu 50 32.5 mg; askorbāta oksidāzi > 0.06 U; 4-(4-dimetilaminofenil)–5–metil–2-(4– 

hidroksi-3.5-dimetoksifenil)-imidazola dihidrohlorīdu 4.8 mg; holesterīnu > 0.05 U; holesterīna 

esterāzi > 0.8 U; peroksidāzi > 0.3 U; buferi. 

Mērīšanas robežas 

10 – 100 mg/dl (0.26 – 2.59 mmol/l) 

Rezultāti virs normas robežas pirms katras analīzes tiks atzīmēti ar zīmi “>“, bet zem normas 

robežas ar zīmi “

Specifitāte 

Analīzes rezultātu neietekmē hemolīze līdz 75 mg hemoglobīna/dl, bilirubīna koncentrācija 

līdz 6 mg/dl, holesterīns līdz 350 mg/dl, triglicerīdu koncentrācija līdz 400 mg/dl, urīnskābe 

līdz 10 mg/dl, askorbīnskābe līdz 30 mg/dl. Pārbaudi neietekmē arī olbaltumvielu 

koncentrācija robežās starp 4.5. un 9 g/dl. 

Līdz šim nav konstatēti traucējumi no endogēnām un sekojošām eksogēnām vielām: 

Acetilsalicilskābe Metildopa 

Ampicilīns Nikotīnskābe 

Askorbīnskābe Nitrofurantoīns 

Benzofibrāts Oksitetraciklīns 

Kofeīns Paracetamols 

Karbohromēns Fenprocomons 

Cefalosporīni Fenitoīns 

Hloramfenikols Probenecīds 

Ciklosporīns Prokaīns 

Dipiridamons Hinidīns 

Dopamīns Sulfomataksazols 

Furosemīds Teofilīns 

Glibenklamīds Trimetoprims 

Indometacīns 

Toksiskas kalcija dobeselāta koncentrācijas samazina HDL holesterīna vērtības. 

Kvalitātes kontrole 

Kontroles materiāls normālām un samazinātām vērtībām: 

Reflotron® Precinorm® HDL (2 x 2 ml normas vērtību kontrolēšanai, 2 x 2 ml samazinātu 

vērtību kontrolēšanai; Cat. No. 1 183 393) 

Iepakojums 

Iepapkojums satur 30 reaăentu stripus. 

Cat. No. RR11183893196 

Literatūra 

1. Assmann, G. (1982). Lipid Metabolism and Atherosclerosis. F.K. Schattauer- 

Verlag, Stuttgart. 

2. Assmann, G. (1989). Lipid Metabolism Discordrers and Coronary heart Disease. 

MMV Medizin Verlag, Munich. 

3. LRC-CPPT Results. (1984). JAMA 251:351. 

4. Assmann, G. and Schulte, H. (1986). Procam Trial. Panscientia-Verlag, 

Hedingen/Zurich. 

5. European Atherosclerosis Society. (1987). European heart Journal 8:77. 

6. Hiller, G. et.al. (1987). Clin. Chem. 33:895. 

7. Results of the trials (Boehringer Mannheim) 

3

Reflotron®Triglicerīdi 

- TG – TG – TG – TG – TG – TG – TG – TG – TG – TG – TG – TG – TG – TG – TG – TG - 

Klīniskie aspekti 

Neitrālie tauki, t.i. triglicerīdi tiek uzĦemti ar uzturu (eksogēnie triglicerīdi) vai sintezēti 

organismā (endogēnie triglicerīdi). Vēlāk aknās, galvenokārt no ogĜhidrātiem izveidotie 

triglicerīdi tiek uzglabāti, pirmāmkārtām, taukšūnās. Kad nepieciešama triglicerīdu klātbūtne, 

tauku depozīti tiek hidrolizēti glicerolā un brīvās taukskābēs. 

Tā kā lipīdi ir ūdenī nešėīstoši, tie asinīs tiek transportēti saistoties ar olbaltumvielām 

(lipoproteīniem). Tievo zarnu gĜotādas šūnas ar barību uzĦemtos triglicerīdus pārvērš 

hilomikronos, kuri ir lipoproteīni un satur lielu daudzumu triglicerīdu. Brīvās taukskābes, kas 

nākušas no taukaudiem, aknās pārvēršas endogēnos triglicerīdos. DaĜa no tiem atbrīvojas 

asinīs saistoties ar olbaltumvielām. Šīs frakcijas sastāv no pre-b-lipoproteīniem. TādēĜ, kad 

pre-b-lipoproteīnu līmenis pieaug (augstas ogĜhidrātu diētas gadījumā) vai kad tiek veidoti 

hilomikroni (pēc treknas maltītes), neitrālo tauku līmenis serumā ir paaugstināts. Ja tas 

sastāda vairāk par 500 mg neitrālo tauku 100 ml, serums kĜūst duĜėains. 

Tāpat kā hiperholesterinēmija, paaugstināts seruma triglicerīdu līmenis ir galvenais 

aterosklerozes un miokarda infarkta riska faktors. Hiperlipidēmija ir sastopama gandrīz 

katram pacientam ar miokarda infarktu vai sāpēm krūtīs. 

Lai noteiktu lielākai iedzīvotāju daĜai miokarda infarkta risku ierosināja pakāpenisku 

diagnostiku procedūru, kurā pirmais solis ir asins holesterīna un triglicerīdu līmeĦa 

noteikšana. Tai iesakām Reflotron® Holesterīna un Reflotron® Triglicerīdu analīzes. 

Normālās vērtības 

Pateicoties reaăenta pārbaudē iekĜautajai plazmas atdalīšanas sistēmai, normas vērtības ir 

vienlīdz ticamas kā asinīs, tā serumā un plazmā, gadījumā, ja lieto Reflotron® Triglicerīdu 

testu: 

Ārstēšanas nepieciešamība 

Atkarīgs no HDL- un 

Nav vajadzīga LDL-holesterīna 

līmeĦa 

Nepieciešama 

Holesterīns < 200 mg/dl 200 – 300 mg/dl > 300 mg/dl 

< 5.2 mmol/l 5.2 – 7.8 mmol/l > 7.8 mmol/l 

Triglicerīdi < 200 mg/dl > 200 mg/dl > 500 mg/dl* 

< 2.3 mmol/l > 2.3 mmol/l > 5.7 mmol/l* 


Esterāze triglicerīdus hidrolizē glicerolā un brīvās taukskābēs. Glicerokināze (GK) glicerolu 

fosforilizē L-a-glicerolā un adenozīna trifosfātā (ATF). Atmosfēras skābeklis L-a-glicerola 

fosfāta oksidāzes (GPO) klātbūtnē glicerola fosfātu oksidē hidroacetona fofātā un ūdeĦraža 

peroksīdā. Beidzot, ūdeĦraža peroksīds peroksidāzes (POD) klātbūtnē oksidē bezkrāsaino 

indikatoru. Oksidēta indikatora zilā krāsa, kura ar laiku kĜūst tumšāka, tiek noteikta 642 nm 

reflektances fotometrā. Rezultāti tiks attēloti pēc 180 sekundēm. 

esterase 

triglicerīdi + 3H2O ⎯⎯⎯→ glicerols + 3RCOOH 

glicerols + ATP 

L-a-glicerola fosfāts + O2 

indikātors (bezkrāsains) + H2O2 

GK 

⎯⎯→ L-a-glicerola fosfāts +ADP 

GPO 

⎯ ⎯→ hidroksiacetona fosfāts + H2O2 

4 

POD 

⎯ ⎯→ indikātors (zilā krāsā)

SastāvdaĜas 

Reflotron® Triglicerīdu iepakojumā ietilpst: esterāze ≥ 0.36 U; glicerokināze ≥ 0.86 U; 

glicerola fosfāta oksidāze ≥ 0.07 U; POD ≥ 0.5 U; ATP: 49 mg; buferis. 

Mērīšanas robeža 

70.0 – 600 mg/dl (0.80 – 6.86 mmol/l) 

References metode 

Reflotron® Triglicerīdu metodē, lietojot vienādus klīniskos paraugus, katra produkta lotu 

kalibrēja pret Peridochom® Triglicerides (GPO-PAP metode) no Roche Diagnostics. 

Kalibrācijas mērėis bija noteikt precīzu vienādojumu, ko lietotu, lai reflektances mērījumus 

pārvērstu koncentrācijās. 

Parauga materiāls 

Svaigas kapilāras vai venozas asinis jāizmanto 2 – 3 minūšu laikā. 

Heparinizētas vai EDTA asinis, kas iegūtas ar slēgtiem savācējtrauciĦiem jāizmanto 8 

stundu laikā. Pirms lietošanas sakratiet, lai nodrošinātu vienmērīgu šūnu komponentu 

izkliedēšanos. 

Serumu vai EDTA vai heparinizētu plazmu var uzglabāt slēgtos savācējtrauciĦos 8 stundas 

+ 20 līdz 25 0 C un 24 stundas no + 2 līdz 8 0 C. Paraugu nesaldējiet! 

Specifitāte 

Izmantojot laboratorijas preces, kas satur taukus (glicerola esterus) vai glicerolu paaugstinās 

augšējās vērtības. Tāpat, pieskaroties analīzes laukumam vai pipetes uzgalim ar pirkstiem, jo 

uz rokām var būt ziepju vai roku krēma paliekas, kas var saturēt glicerolu. 

Līdz šim nav konstatēti traucējumi no endogēnām vielām, hemolīzes zem 1%, lipēmijas un 

hematokrīta vērtības virs 60 %. 

Sekojošās vielas neietekmē analīzi: 

Acetilsalicliskābe Cefaleksīns 

Allopurinols Hloramfenikols 

Aminobenzonija skābe Hlordiazpoksīds 

Ampicilīns Dekstrāns 

Benzafibrāts Dipiridamols 

Koffeīns Etaverīns 

Karbohromēns Furosemīds 

Gentamicīns Probenecīds 

Glibenklamīds Prokaīns 

Indometacīns Piritiols 

Metakvalons Hinidīns 

Nikotīnskābe Nātrija salicilāts 

Oksazepāms Sulfakarbamīds 

Paracetamols Sulfametaksazols 

Fenazopiridīns Teofilīns 

Fenobarbitāls Trimetoprims 

Fenitoīns 

Sekojošo vielu augstākās koncentrācijas var samazināt triglicerīdu vērtības: 

Askorbīnskābe Nitrofurāns 

Dipirone Oksipurinols 

Genticikskābe Oksitertaciklīns 

Metildopa 

5

Atšėaidīšana 

Ja iegūtas triglicerīdu vērtības virs Reflotron® Triglicerīdu norādītās mērīšanas robežas 

(pirms rezultāta atzīme >), atšėaidiet seruma vai plazmas paraugu 1 + 1 ar 0.9 % NaCl 

šėīdumu. Patiesā triglicerīdu vērtība C tiks aprēėināta no izmērītās triglicerīdu vērtības Cdil 

sekojoši: 


C = 2 x Cdil 

Kontroles serums 

Reflotron® Precinorm® U (4 x 2 ml; Cat. No. 745154) 

Iepakojums 

Iepakojums satur 30 Reflotron® Triglicerīdu stripus. 

Cat. No. RR10745049202 

Literatūra 

1. Assmann, G. (1982). Lipid Metabolism and Atherosclerosis. F.-K. Schattauer- 

Verlag, Stuttgart 

2. Carlson et al, (1979). Acta med. Scand. 206 

3. Keeping Atherosclerosis in Check – Discorders of Lipid Metabolism. (1984). 

Boehringer Mannheim. 

4. Results of Internal Evaluation (Boehringer Mannheim) 

5. Lang, P.D. and G. Schettler. (1985). In: Schettler, G. and R. Gross. 

Arterosklerosr, Grundlagen – Giagnostik – Theapie. Deutscher Arzte-Verlag 

GmbH, Koln. 

6. NIH Consensus Conference. (9184). JAMA 251: 1196 

7. Results of External Evaluation (Boehringer Mannheim) 

6

Reflotron® Holesterīns 

-CHOL – CHOL – CHOL – CHOL – CHOL – CHOL – CHOL – CHOL – CHOL – CHOL – 


Vismaz 10% populācijai ir hiperholesterinēmija. Parasti tā ir asimtomātiska, bet tā var novest 

līdz nopietnām patoloăiskām izmaiĦām asinsvadu sienā, it īpaši koronārajās artērijās. 

Rezultātā samazinās asins plūsma un traucēta dzīvībai svarīgu orgānu funkcijas. 

Epidemilolăiskie pētījumi parādīja, ka hiperholesterinēmija, kuru pavada arteriālā hipertenzija 

un smēėēšana ir viens no sirds išēmiskās slimības iemesliem. Faktiski, tas ir galvenais 

miokarda infarkta riska faktors. 

Agrīna holesterīna noteikšana ir Ĝoti svarīga, lai aizkavētu un palēninātu aterosklerozes 

komplikācijas. 

Kopumā nav iespējams organizēt un finansēt masveida iedzīvotāju pārbaudi uz visiem 

aterosklerozes riska faktoriem. TādēĜ tika ieteikti dažādi modeĜi pakāpeniskai diagnostiskai 

procedūrai, kas dod iespēju sadalīt iedzīvotājus grupās ar labu un sliktu prognozi. 

Asins holesterīna un triglicerīdu līmenis dod pirmo iespaidu par pacienta lipīdu vielmaiĦu un 

nodrošina ar informāciju par: 

- turpmākiem diagnostiskiem pasākumiem 

- sākotnējās ārstēšanas nozīmēšanu 

- ārstēšanas metodes kontroli. 

Pacienti jāpārbauda pēc 2 – 4 ārstēšanas nedēĜām, bez diētas vai medikamentu lietošanas 

pārtraukšanas. Nākamā pārbaude jāveic ar intervālu trīs mēneši. 

Diagnostiskai pārbaudei var izmantot Reflotron® Holesterīna analīzi vai Reflotron® 

Triglicerīdu analīzi. 


Pateicoties pievienotajai plazmas sadalīšanas sistēmai reaăenta saistītājā, asinīs, serumā un 

plazmā, kad izmanto Reflotron® sistēmu lipīdu vielmaiĦas saslimšanu noteikšanai, ir derīgas 

tās pašas normas vērtības: 

Ārstēšanas nepieciešamība 

Atkarīgs no HDL- un 

Nav vajadzīga LDL-holesterīna 

līmeĦa 

Nepieciešama 

Holesterīns 5 < 200 mg/dl 200 – 300 mg/dl > 300 mg/dl 

< 5.2 mmol/l 5.2 – 7.8 mmol/l > 7.8 mmol/l 

Triglicerīdi 5,6 < 200 mg/dl > 200 mg/dl > 500 mg/dl* 

*pankreatīta riska dēĜ 

< 2.3 mmol/l > 2.3 mmol/l > 5.7 mmol/l* 


Holesterīna esteri holesterīna esterāžu klātbūtnē vispirms hidrolizējas holesterīnā un 

taukskābēs. Brīvais holesterīns atmosfēras skābekĜa klātbūtnē tad oksidējas holestenonā, 

reakcijā arī veidojas ūdeĦraža peroksīds. Pēc tam pievienotais indikators 3,3’,5,5’ – 

tetrametilbenzidīns (TMB), peroksidāzes klātbūtnē dod zilu vielu. Rezultātā tās koncentrācija 

tiek noteikta reflektances fotometrā 642 nm. 

Rezultāti tiks attēloti pēc 150 sekundēm. 

holesterina _ esteraze 

Holesterīna esteri ⎯ ⎯⎯⎯⎯ 

⎯ → 

holesterina _ oksidaze 

Holesterīns + O2 ⎯ ⎯⎯⎯⎯ 

⎯ → 

7 

holesterīns + RCOOH 

holestenons + H2O2

SastāvdaĜas 

Reflotron® Holesterīns iepakojums satur: holesterīna esterāzi ≥ 0.295 U; holesterīna oksidāzi 

≥ 0.159 U; POD ≥ 0.59 U; indikatoru: 18.9 mg; buferi. 


100 – 500 mg/dl (2.59 – 12.9 mmol/l) 


Reflotron® Holesterīna katras sērijas produkcijas analīzes tiek kalibrētas pret holesterīna 

(CHOD-PAP) metodi no Boehringer Mannheim, lietojot vienādus klīniskos paraugus. 

Kalibrācijas mērėis ir noteikt precīzu formulu, kura tiks lietota pārveidojot reflektances 

mērījumus koncentrācijā. 


Izmantojiet tikai svaigu parauga materiālu. 

Svaigas kapilāras vai venozas asinis jāizmanto 2 - 3 minūšu laikā. 

Heparinizētas vai EDTA asinis slēgtā savācējtrauciĦā + 20 0 C līdz + 25 0 C jāizmanto 4 

stundās, 8 stundās - no + 2 0 C līdz + 8 0 C. Pirms lietošanas sakratiet, lai nodrošinātu šūnu 

sastāvdaĜu vienmērīgu izkliedēšanos. 

Serumu vai heparinizētu vai EDTA plazmu var turēt slēgtos savācējtrauciĦos 6 dienas no + 

20 0 C līdz + 25 0 C: 4 stundas; no + 2 0 C līdz + 8 0 C: 12 stundas. 

Paraugu nesaldējiet! 

Specifitāte 

Rezultātus neietekmē fizioloăiskas bilirubīna koncentrācijas, lipēmisks serums, hematokrīta 

vērtības virs 55 % un hematokrīts līdz 1%. 

Sekojošas vielas arī neietekmē analīzes rezultātu: 

Acetilsalicilskābe Glibenklamīds 

Adipiodona melgumīns Indometacīns 

Allopurinols Nikotīnskābe 

Alloksantīns Nitrofurāns 

Aminobezoskābe Oksazepāms 

Ampicilīns Oksfenilbutazons 

Benzbromarons Paracetamols 

Benzabibrāts Fenazopiridīns 

Kofeīns Fenobarbitāls 

Karbohromēns Fenitoīns 

Cefaleksīns Probenecīds 

Hloramfenikols Hinidīns 

Hlordiazepoksīds Nātrija salicilāts 

Dekstrāns Sulfakarbamīds 

Dipiridamons Sulfametaksols 

Etavareīns Teofilīns 

Furosemīds Trimetoprims 

Gelatīns Urīnskābe 

Gentamicīna sulfāts Ksantīns 

Sekojošās vielas virs fizioloăiskām koncentrācijām var radīt samazinātas holesterīna 

koncentrācijas vērtības: 

Amiodarons Glutations 

Askorbīnskābe L-Cisteīns 

Dipirons Metildopa 

Gentisicskābe Noramidopirīns 

8


Ja iegūtās holesterīna vērtības ir virs specifiskās Reflotron® Holesterīna mērīšanas robežas 

(pirms attēlotajiem rezultātiem atzīme >), atšėaidiet seruma vai plazmas paraugu 1 + 1 ar 

serumu vai plazmu, kam ir noteikta holesterīna koncentrācija C0. Patiesā holesterīna vērtība 

C tiek aprēėināta no noteiktās holesterīna vētrības Cdil, sekojoši: 


C = 2Cdil – C0 

Kontrolserums: 

Reflotron® Precinorm® U (4 x 2 ml; Cat. No. 745154) 

Iepakojums 

PaciĦas satur 30 Reflotron® Holesterīna stripus. 

Cat. No. RR10745065202. 

Literatūra 

1. Assmann, G. (1982). Lipid Metabolism and Atherosklerosis. F.-K. Schauttauer – 

Verlag, Stuttgart. 

2. Blackburn, H, et. Al. (1979). Prev. Med. 8: 612 

3. LRC-CPPT Results. (1984). JAMA 251:351 

4. Keeping Atherosklerosis in Check – Discorders of Lipid Metabolism. (1984). 

5. Braun, H.-P. et.al. (1984). Clin. Chem. 30:991 

6. Lang, P,D. and G. Schettler. (1985). In: Schettler, G. and R. Gross. 

Arterisklerose, Grundlagen – Diagnostik – Therapie. Deutscher Arzte Verlag 

GmbH, Koln. 

7. Nih Consensus Conference. (1984). JAMA 251:1196 

8. Results of Internal and External testing (Boehringer Mannheim) 

9

Reflotron® Glikoze 

- GLU – GLU – GLU – GLU – GLU – GLU – GLU – GLU – GLU – GLU – GLU – GLU – GLU - 

Klīniskā nozīme 

Glikozes ātra un viegla kvantitatīva noteikšana ir svarīgs palīglīdzeklis cukura diabēta 

diagnostikā, kontrolēšanā un terapijas izvēlē. 

Pēdējo 30 gadu laikā, mainoties ēšanas ieradumiem un dzīves stilam, cukura diabēts kĜuva 

par vienu no visizplatītākajām vienlmaiĦas saslimšanām. Vācijā, apmēram 2 – 3% no 

populācijas ir atklāts cukura diabēts un 8 – 10 % no novērtētajiem tas bija subklīniskā formā. 

Daudziem no iedzīvotājiem cukura diabēts vēl nav noteikts. Risks saslimt ar cukura diabētu 

strauji pieaug pēc 40 gadu vecuma. 

Cukura diabēta slimnieku ilgdzīve lielā mērā atkarīga no asinsvadu saslimšanām. Asinsvadu 

deăenerācija parādās jau subklīniskajā stadijā, kas arī ir vēlāku komplikāciju iemesls. 

Tādējādi, cukura diabētam nepieciešama agrīna diagnostika un ārstēšana. 

Ja metabolismu nevar noregulēt ar atbilstošu diētu un fiziskiem vingrinājumiem, pacientam 

nepieciešama orālo preparātu lietošana vai insulīna injekcijas. 

Lai kontrolētu slimības gaitu un terapijas efektivitāti ārstam un pašam pacientam 

nepieciešama cukura līmeĦa kontrole. Mērėis - metabolās situācijas pārbaude, pavadošo 

saslimšanu agrīna noteikšana un vēlāka monitorēšana. Šajā situācijā būtisku lomu spēlē 

regulāra asins cukura līmeĦa noteikšana. 

Normas robežas (tukšā dūšā) 

Pateicoties plazmas atdalošai sistēmai, kas iekĜauta reaăenta pārnesējā, strādājot ar 

Reflotron® Glikozes testu, cukura vērtības ir vienādas gan asinīs, gan plazmā, gan serumā: 

3.3 – 6.05 mmol/l 


D – glikoze tiek oksidēta δ - D – glukonlaktonā un ūdeĦraža peroksīdā, atmosfēras skābekĜa 

un glikozes oksidāzes (GOD) klātbūtnē. Tad ūdeĦraža peroksīds oksidē indikatoru 3,3’, 5,5’ – 

tetrametilbenzidīnu (TMB) peroksidāzes klātbūtnē. Krāsas intensitāte ir proporcionāla 

glikozes koncentrācijai paraugā. 

Krāsas intensitāti nosaka 642 nm un rezultāti attēlojas pēc 140 sekundēm. 

Identifikācija 

Reflotron® Glikozi var pazīt pēc uzraksta “GLU”, kas atrodas uz katra iepakojuma. 

SastāvdaĜas 

Reflotron® Glikozes polsteris uz cm 2 satur sekojošus reaăentus: 

GOD ≥ 4.9 U; POD ≥ 4.9 U; TMB : 110 µg; buferis 


10.0 – 600 mg/dl (0.56 – 33.3 mmol/l) 

Reflektances metode 

Reflotron® Glikozes metodē, lietojot vienādus klīniskos paraugus, katra produkta lotu 

kalibrēja pret Test– Combination Gluco – quant ® (Heksokināzes metode) no Roche 

Diagnostics. Kalibrācijas mērėis bija noteikt precīzu vienādojumu, ko lietotu, lai reflektances 

mērījumus pārvērstu glikozes koncentrācijā. 


Svaigas kapilāras vai venozas asinis, jāizmanto 2 – 3 minūšu laikā. 

Heparinizētas vai EDTA asinis jāizmanto 10 minūšu laikā. 

10

Serums jāatdala no šūnu elementiem tūlīt pēc nogulsnēšanās, bet noteikti 1 stundas laikā. 

Glikozes tests jāveic 2 stundu laikā. Paraugu var uzglabāt slēgtā trauciĦā 24 stundas +2 - 8 0 

C. 

Heparinizēta vai EDTA plazma jāatdala no šūnu elementiem nekavējoties pēc parauga 

savākšanas. Glikozes tests jāveic 2 h laikā. Paraugu var uzglabāt slēgtā trauciĦā 24 h +2 – 8 0 

C. 

Piezīmes: 

Neizmantojiet citus antikoagulantus vai konservantus. 

Ja paraugā notikusi glikolīze, tad paraugā noteiktās vērtības var atšėirties no patiesās 

pacienta vērtības, pat ja visi priekšnosacījumi tika stingri ievēroti. 

Specifitāte 

Noteikšanu neiespaido askorbīnskābe, bilirubīns, cisteīns, fruktoze, galaktoze, glutations, 

laktāts, pentoze, urīnviela vai urīnskābe fizioloăiskā vai patoloăiskā koncentrācijā. 

Tas pats attiecas uz hematokrīta vērtībām (PCV) līdz 60%, hemolīzi līdz 1% vai lipēmisku 

serumu. 

Arī sekojošās vielas nerada traucējumus glikozes noteikšanā: 

Acetilsalicilskābe Glibenklamīdds 

Allopurinols Indometacīns 

Ampicilīns Metakvalons 

Askorbīnskābe Nitrofurantoīns 

Benzafibrāts Oksifenbutazons 

Karbohromēns Oksitetraciklīns 

Cefaleksīns Paracetamols 

Hloramfenikols Fenobaritāls 

Hlordiazeposkīds Hinidīns 

Dipiridamons Sulfametaksazols 

Furosemīds Teofilīns 

Gentisicikskābe Trimetoprims 

Metildopa un dipirons augstās koncentrācijās var samazināt glikozes vērtības. 

Neizmantojiet fluorīdus saturošus antikoagulantus. 


Ja glikozes vērtība ir virs mērīšanas robežas, kas specifiska Reflotron® Glikozei (pirms 

rezultātiem attēlosies atzīme >), atšėaidiet seruma vai plazmas paraugu 1 + 1 ar serumu vai 

plazmu, kurā jau ir noteikta glikozes koncentrācija C0. Patiesā glikozes vērtība C tiks 

aprēėināta no noteiktās glikozes koncentrācijas Cv, sekojoši: 

C = 2Cv - Co 


Kontroles serums: 

Precinorm® U Reflotron® (4 x 2 ml; Cat. No. 745154) 

Iepakojums 

Iepakojums satur 30 Reflotron® Glikozes stripus. 

Cat. No RR10744948202 

Literatūra 

1. Haslbeck, M. (1974). Fortschr. Med. 92: 1317 

2. Pirart, J. st al. (1975). Diabetologia 11: 370 

3. Tchobroutsky, G. (1979). Diabetologia 15: 143 

4. Gries, F.A. (1979). Intern. Welt, 387 

5. Howe – Davies, D. et al. (1978). Lancet I: 732 

11

6. Schmidt, F. H. (Boehringer Mannheim). Personal communication 

7. Walford, S. et al. (1978). Lancet I: 732 

8. Trasch, H. et al. (1984). Clin. Chem. 30: 969 

9. External Trial Results (Boehringer mannheim) 

12

Reflotron® Hemoglobīns 

- HB – HB – HB – HB – HB – HB – HB – HB – HB – HB – HB – HB – HB – HB – HB – HB – 


Parasti hemoglobīnu nosaka kopā ar kā, piemēram, hematokrītu (PCV) un eritrocītu skaitu. 

AsiĦu kopējais hemoglobīna saturs dod svarīgu informāciju par asiĦu cirkulāciju, proti, 

skābekĜa un oglekĜa dioksīda transportu, skābju – bāzu līdzsvara regulāciju. TādēĜ 

hemoglobīna noteikšana ir būtiska diagnostikā, kas balstīta uz klīnisko ėīmiju. 

Arī pats par sevi, hemoglobīns ir noderīgs anēmiju atklāšanā. Tālākā izmeklēšanā izmantojot 

papildus rādītājus var noteikt vai anēmija saistīta ar samazinātu hemoglobīna saturu eritrocītā 

vai zemu eritrocītu skaitu asinīs. 

Normas vērtības 

[Hb/4] g/dl mmol/l 

Vīrieši 14 – 18 8.7 – 11.2 

Sievietes 12 - 16 7.5 – 9.9 

Piezīme: 

Hemoglobīna molekulārais svars ir 64,458 un tas sastāv no četrām fizioloăiski neatkarīgām 

daĜām. Šeit izmantotā daĜa ir hemoglobīna monomērs (Hb/4) ar molekulāro svaru 16,114.5. 

Hemoglobīna, hematokrīta (PCV) un eritrocītu skaita iegūtās vērtības tiek pārvērstas vērtībā, 

kas atbilst tilpumam un hemoglobīna saturam eritrocītā. 

Iepriekš izmantotais krāsu indekss ir aizstāts ar vidējo korpuskulāro hemoglobīna 

koncentrāciju (MCHC). 

Tas ir viegli aprēėināms no hemoglobīna un hematokrīta (PCV) koncentrācijas, kuras abas 

tagad var noteikt Ĝoti droši. Formula ir sekojoša: 

MCHC = 

hemoglobins( 

g / dl) 

x100 

PCV (%) 

[g Hb uz dl eritrocītu) 

MCHC normas vērtības: 32 – 36 [g Hb uz dl eritrocītu] 


Reflotron ® metode ir balstīta oksidējot hemoglobīnu ar kālija ferricianīdu methemoglobīnā 

(Fe 2+ → Fe 3+ ) un sekojoša dzelzs jonu reakcija ar dzīvsudraba cianīdu. 

Hemoglobīns + K3[Fe(CN)6] → methemoglobīns 

Methemoglobīns + Hg(CN)2 → cianomethemoglobīns 

Cianomethemoglobīnu nosaka fotometriski 567 nm mikrokuvetes analīzes laukumā. Rezultāti 

attēlosies pēc 120 sek. 


Reflotron® Hemoglobīnu var noteikt pēc apzīmējuma “HB”, kas atrodas uz katras analīzes 

teststrēmeles. 

SastāvdaĜas 

Reflotron® Hemoglobīna polsteris satur sekojošas sastāvdaĜas: Hg(CN)2: 4300 µg; 

K3[Fe(CN)6]: 900 µg; saponīns: 900 µg; buferis. 

Piezīme: 

Analīzes laukums satur dzīvsudraba cianīdu un tas ir indīgs. Strādājot ar šo vielu, lūdzu, 

ievērojiet piesardzības pasākumus. 


5.00 – 20.0 g/dl (3.10 – 12.4 mmol/l) [Hb/4] 

13


Reflotron® Hemoglobīna metodē, lietojot vienādus klīniskos paraugus, katra produkta lotu 

kalibrēja pret Test– Combination Hemoglobin no Roche Diagnostics. Kalibrācijas mērėis bija 

noteikt precīzu vienādojumu, ko lietotu, lai reflektances mērījumus pārvērstu koncentrācijā. 



EDTA, citrētas vai heparinizētas asinis var uzglabāt slēgtos trauciĦos 24 stundas. Pirms 

lietošanas sakratiet, lai nodrošinātu vienmērīgu šūnu sastāvdaĜu sajaukšanos. Ja mēăenes 

sieniĦas ir pārklātas ar antikoagulantu, tad paraugu var uzlikt līdz 5 minūtēm. 

Piezīme: 

Parasti citrētu plazmu sagatavo, pievienojot paraugam citrāta šėidrumu. TādēĜ jāĦem vērā 

parauga atšėaidījums. 

Nelietojiet citus antikoagulantus vai konservantus. 

Specifitāte 

Netika atrastas ne endogēnas, ne eksogēnas vielas, kas traucētu noteikšanu. 

Hematokrīta (PCV) vērtības līdz 60% nerada traucējumus rezultātiem. 

Nedrīkst izmantot fluorīdus saturošus antikoagulantus. 

Neadekvāta mikro kuvetes uzpildīšana var radīt kĜūdainu rezultātus – hemoglobīna vērtības 

būs pārāk mazas. Testu jāatkārto. 


Ja hemoglobīna vērtība ir virs specifiskās Reflotron® hemoglobīna mērīšanas robežas 

(rezultāts tiek attēlots ar zīmi >), atšėaidiet paraugu ar 0.9 % NaCl šėīdumu. Patieso 

hemoglobīna vērtību C aprēėina no noteiktās hemoglobīna vērtības sekojoši: 

C = 2Cv 


Normas robežās: 

Precinorm® HB Reflotron® (4 x 2 ml; No. 745189) 

Iepakojums 

Iepakojums satur 30 Reflotron® Hemoglobīna stripus 

Cat. No. RR10744964202 

Literatūra 

1. Wintrobe, M.M. (1956). Clinical Hematology. Lea + Ferbiger, Philadelphia PA, 4 th ed. 

2. Van Kampen, E.J. and W.G. Zijlstra (1961). Clin. Chim. Acta 6: 538 

3. Results of Internal Testing (Roche Diagnostics) 

14

Reflotron® Urīnviela 

UREA – UREA – UREA – UREA – UREA – UREA – UREA – UREA – UREA – UREA – 


Urīnviela ir olbaltumvielu metabolisma galvenais degradācijas produkts. 

Urīnviela iziet cauri glomerulārai filtrācijai, bet 40 – 50 % pasīvi reabsorbējas tubuĜos. 

Organiskas un funkcionālas nieru saslimšanas var pasliktināt nieru funkcijas un progresējot 

šim saslimšanām rodas nieru mazspēja. 

Palielināts urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs jau liecina par nieru nepietiekamību, kas 

norāda, ka pastāv nieru bojājums un nieres nespēj kreatinīna un urīnvielas koncentrāciju 

uzturēt normas robežās. 

Taču seruma kreatinīna līmenis ir arī atkarīgs no daudziem citiem faktoriem. Tas ir palielināts 

pie augstas olbaltumvielu diētas, intensīvas olbaltumvielu sadalīšanas, ko var novērot 

traumas, drudža un asiĦošanas gadījumā. No otras puses, zema olbaltumvielu diēta rada 

samazinātu seruma kreatinīna līmeni. 

Turklāt, urīnvielas līmenis ir atkarīgs no šėidruma uzĦemšanas un izvades. Slāpes, eksikoze 

un oligūrija – šie stāvokĜi raksturojas ar koncentrētāku urīnu, jo vairāk urīnvielas tiek 

reabsorbēts tubuĜos un vairāk pieaug urīnvielas līmenis serumā. Un pretēji, urīnviela tiek 

vairāk eleminēta un mazāk reabsorbēta pie stipri atšėaidīta urīna un tādējādi, urīnvielas 

līmenis serumā samazinās. 

Vienlaicīga urīnvielas un kreatinīna noteikšana galvenokārt ir svarīga monitorējot nieru 

mazspējas slimniekus. Jāatzīst, ka zema olbaltumvielu diēta samazinās seruma urīnvielas 

līmeni līdz normai, bet kreatinīna līmenis joprojām būs augsts, norādot par nieru mazspējas 

pakāpi. Abas pārbaudes - Reflotron® Urea un Reflotron® Creatinin ir piemērotas kā 

sākotnējai nieru funkciju pārbaudei, tā terapijas efektivitātes monitorēšanai. 

Normas robežas 


vienlīdz ticamas kā asinīs, tā serumā un plazmā, gadījumā, ja lieto Reflotron® Urea testu: 

Līdz 65 gadu vecumam – līdz 8.3 mmol/l 

Pēc 65 gadu vecuma – līdz 11.9 mmol/l 


Reakcija sākas, ja ar ureāzi piesātināti audi tiek iespiesti plazmas krātuvē. Šis enzīms 

hidrolizē plazmas urīnvielu amonija karbonātā, kurš atbrīvo amoniju. Amonijs difundē cauri 

hidrofobiskam slānim un rada īpašas izmaiĦas piesātinātājā indikatora slānī. Krāsas 

indikators mainās no dzeltenas uz zaĜu un tad uz zilu. Pārveidotā indikatora koncentrācija ir 

proporcionāla urīnvielas un reflektances mērījumiem 642 nm. 

Rezultāti attēlosies pēc 190 sek. 


Reflotron® Urea testus var pazīt pēc uzdrukas “UREA” uz katra analīzes iepakojuma. 

SastāvdaĜas 

Reflotron® Urea polsteris satur sekojošas sastāvdaĜas cm 2 : 

Ureāze ≥ 5.3 U; indikators: 34 µg; buferis. 


20.0 – 300 mg/dl (3.33 – 50.0 mmol/l) 

15


Reflotron ® Urea metodē, lietojot vienādus klīniskos paraugus, katra produkta lotu kalibrēja 

pret Test – Combination Urea (enzimatisks UV tests) no Roche Diagnostics. Kalibrācijas 

mērėis bija noteikt precīzu vienādojumu, ko lietotu, lai reflektances mērījumus pārvērstu 

koncentrācijā. 



Heparinizētas vai EDTA asinis slēgtā traukā var uzglabāt līdz 8 stundām. Pēc 

sedimentācijas var izmantot arī virsnogulšĦu plazmu, tikai jānodrošina, ka asins elementu 

nesajaukšanos. 

Serumu un heparinizētu vai EDTA plazmu var uzglabāt slēgtos traukos 24 stundas + 15 - 

25 0 C un 3 dienas +2 – 8 0 C. 

Neizmantojiet amonija heparinātu! 

Specifitāte 

Līdz šim netika atrasti traucējumu no endogēnām vielām, hematokrīta vērtības, kas mazāka 

par 60% un hemolīzes zem 1% un sekojošām eksogēnām vielām: 

Acetilsalicilskābe Gentisicikskābe 

Adipidona meglumīns Glibenklamīds 

Allopurinols Hidroksifenobarbitāls 

Amidotirzoikskābe Indometacīns 

Aminobenzoikskābe Metakvalons 

Ampicilīns 4 – metilaminoantipirīns 

Askorbīnskābe Metildopa 

Azatiopirīna Na Nikotīnskābe 

Benzafibrāts Nitrofurantonīns 

Kofeīns Oksazepāms 

Karbohromēns Oksifenilbutazons 

Cefaleksīns Oksipirinols 

Hloramfenikols Oksitetaciklīns 

Hlordiazepoksīds Paracetamols 

Dekstrāns Fenozopiridīns 

Dipiridamons Fenobarbitāls 

Dipirons Fenprokoniums 

Etaverīns Fenitoīns 

Furosemīds Probenecīds 

Želatīns Prokaīns 

Gentamicīns Sulfakarbamīds 

Piritinols Sulfametaksazols 

Hinidīns Teofilīns 

Rubazonija skābe Trimetoprims 

Nātrija salicilāts Urīnskābe 

Amonjaks un citas ātri gaistošas vielas, kas parādās asinīs īpaši nieru saslimšanu gadījumā 

tiek arī vienlaicīgi noteiktas, bet tā koncentrācija ir Ĝoti maza, ka tie neietekmē rezultātu. 

Analīzes zonā atsevišėi stipri iekrāsoti laukumi radīs lielu dispersijas kĜūdu un tas ietekmēs 

rezultātus. Testu nepieciešams atkārtot. 

16


Ja iegūtās urīnvielas vērtības ir virs specifiskās mērīšanas robežas Reflotron ® Urea (pirms 

rezultāta attēlojas zīme >), atšėaidiet seruma vai plazmas paraugu 1 + 1 ar 0.9 % NaCl 

šėīdumu. Patieso urīnvielas vērtību C aprēėina no noteiktās urīnvielas koncentrācijas Cv 

sekojoši: 

C = 2 x Cv 



Precinorm ® U Reflotron ® (4 x 2 ml; Cat. No. 745154) 

Iepakojums 

Iepakojumā ir 30 Reflotron ® Urea stripi. 

Cat. No. RR11200666202 

Literatūra 

1. Eigler, J. et al. (1982). In: W. Siegenthaler (ed) Klinische Pathophysiologie, 5 th ed. Thieme 

– Verlag, Stuttgart, p. 986 

2. MacKay, E.M. and J.MacKay. (1927). J.clin. Invest. 4: 295 

3. Munan, L. et al. (1978). Clin. Chem. 24: 772 

4. Results of Internal and External Testing (Roche Diagnostics) 

17

Reflotron® Bilirubīns 

- BIL – BIL – BIL – BIL – BIL – BIL – BIL – BIL – BIL – BIL – BIL – BIL – BIL – BIL – BIL – BIL 


Bilirubīns galvenokārt tiek veidots retikuloendoteliālajā sistēmā, sabrūkot hemoglobīnam. 

Saistoties ar albumīnu, vēl nekonjugētais bilirubīns, tiek transportēts ar asinīm. Nekonjugētais 

(netiešais) bilirubīns ir lipīdos šėīstošs un toksisks. Nonākot aknu šūnās, tas tiek konjugēts ar 

glikuronikskābi. Pretēji nekonjugētai formai, konjugētais (tiešais) bilirubīns ir ūdenī šėīstošs un 

izdalās caur nierēm. 

Ja bilirubīna koncentrācija pieaug apmēram 2 mg uz 100 ml parādās dzelte. Tie iedalītas 

vairākas dzeltes formas – pirmaknu, aknu un zemaknu. Pirmsaknu dzelti pirmkārt novēro pie 

hemolītiskām saslimšanām un jaundzimušajiem. Tas ir galvenokārt nekonjugētais bilirubīns, 

kas ir paaugstināts serumā. Jaundzimušajiem bilirubīna saistošā sistēma nav pilnīgi attīstīta, 

tas izskaidro jaundzimušo fizioloăisko dzelti, ko bieži var novērot pirmajā dzīves nedēĜā. 

Dzeltes parastās formas – aknu un zemaknu dzelte raksturojas ar saistītā bilirubīna 

paaugstināšanos. 

Hiperbilirubinēmiju var būt palielinātas bilirubīna piegādes rezultātā vai samazināta 

sašėelšana, konjugācija, uzglabāšana vai sekrēcija aknu šūnās. 



vienlīdz ticamas kā asinīs, tā serumā un plazmā, gadījumā, ja lieto Reflotron® Bilirubīna 


Pieaugušajiem: līdz 1 mg/dl (17 µmol/l) 


Ar Reflotron® Bilirubin ir iespējama kopējā bilirubīna kvantitatīva noteikšana asinīs, serumā 

un plazmā. Tiek noteikti abi bilirubīni – gan tiešais, gan netiešais. Pirms reakcijas sākšanās, 

pievienojot difilīnu (7-[2,3 – dihidroxypropyl] – teofilīns), tiek atbrīvots netiešais ar proteīniem 

saistītais bilirubīns. Bilirubīns reaăē ar diazonija sāls 2 – methoksi – 4 – nitrofenildiazonija 

tetraflorborātu, lai veidotu hromofora diazobilirubīnu, kas ir krāsainā sastāvdaĜa un to nosaka 

reflektances fotometrā 567 nm. Rezultāti tiks attēloti pēc 135 sekundēm. 


Reflotron® Bilirubīnu var pazīt pēc uzdrukas “BIL” uz katra reaăenta folijas. 

SastāvdaĜas 

Reflotron® Bilirubīns satur sekojošus reaăentus: difilīns 0.84 mg; indikators 10.4 µg; buferis. 


0.5 – 12 mg/dl (8.5 – 204 µmol/l) 


Reflotron® Bilirubin metodē, lietojot vienādus klīniskos paraugus, katra produkta lotu kalibrēja 

pret Monotest® 10 Bilirubin (DPD metode) no Roche Diagnostics. Kalibrācijas mērėis bija 

noteikt precīzu vienādojumu, ko lietotu, lai reflektances mērījumus pārvērstu koncentrācijā. 


Svaigas kapilāras vai venozas asinis jāizmanto 2 – 3 minūtēs. 

Heparinizētas vai EDTA asinis var uzglabāt slēgtos traukos līdz 2 stundām. Pēc šūnu 

elementu sedimentācijas var izmantot virsnogulšĦu plazmu, nodrošinot, ka asins elementu 


Ja izmantosiet vienreizējos traukus vai stikla kapilārus, kas pārklāti ar antikoagulantu, 

vadieties pēc ražotāju dotajiem ieteikumiem. 

18

Serumu un plazmu var turēt aizvērtos traukos 2 stundas +4 – 25 0 C. 

Šī parauga materiāla speciālo reoloăisko un fizioloăisko īpašību dēĜ Reflotron® Bilirubīnu 

nevajadzētu izmantot jaundzimušo paraugu noteikšanai. 

Svarīgi: 

Tā kā bilirubīns ir gaismas jutīga viela, paraugus vajadzētu uzglabāt tumšā vietā. 

Specifitāte 

Reflotron® Bilirubīns pieĜauj bilirubīna specifisku noteikšanu iepriekšminētajā parauga 

materiālā. Kā antikoagulantu iesakām heparīnu. 

Hemolīze rada paaugstinātas vērtības. Tādējādi asiĦu paraugus vajadzētu pārvietot 

uzmanīgi. 

Traucējumi reakcijai netika konstatēti no endogēnām vielām, hematokrīta (PCV) vērtībām līdz 

55%, lipēmijas un sekojošām eksogēnām vielām: 

Acetilasalicilskābe Nitrofurantoīns 

Ampicilīns Noraminopirīns 

Askorbīnskābe Oksazepāms 

Benzafibrāts Paracetamols 

Kofeīns Fenobarbitāls 

Karbohromēns Fenprokomons 

Hloramfenikols Fenitoīns 

Hlodiazepoksīds Probenecīds 

Dipiridamols Prokaīns 

Dobesilāts Hinidīns 

Etaverīns Sulfametoksazols 

Glibenklamīds Teofilīns 

Metakvalons Trimetoprims 

Nikotīnskābe 

Sekojošu vielu toksiskas vai patoloăiskas koncentrācijas rada paaugstinātas vērtības: 

Indometracīns Oksitetraciklīns 

Metildopa Piritinols 

Dopamīns un fenazopiridīns terapeitiskās koncentrācijā var radīt paaugstinātas bilirubīna 

vērtības. 


Ja iegūtās bilirubīna vērtības ir virs specifiskās mērīšanas robežas Reflotron® Bilirubin (pirms 

rezultāta attēlojas zīme >), atšėaidiet seruma vai plazmas paraugu 1 + 1 ar 0.9 % NaCl 

šėīdumu. Patieso bilirubīna vērtību C aprēėina no noteiktās urīnvielas koncentrācijas Cbil 

sekojoši: 

C = 2Cbil 




Iepakojums 

Iepakojumā ir 30 Reflotron® Bilirubin stripi 

Cat. No. RR10905321202 

Literatūra 

1. E. Schmidt and F.W. Schmidt. (1984). DMW 109: 139 

2. A. Stiehl. (1982). Fortschr. Med. 100: 842 

3. S. Sherlock. (1951). Liver Disease. Churchill, London 

19

4. H. Freitag et al. (1987). Clin. Chem. 33: 1011 

5. Results of the internal and external evaluations (Roche Diagnostics) 

20

Reflotron® AizkuĦăa Dziedzera Amilāze 

-P-AM -P-AM - P-AM– P-AM– P-AM– P-AM– P-AM– P-AM– P-AM– P-AM– P-AM– P-AM– 


α - amilāze galvenokārt veidojas siekalu dziedzeros un aizkuĦăa dziedzerī. Nelielos 

daudzumos enzīmu var noteikt arī tievo zarnu gĜotādās, asarās, mātes pienā, olnīcās, 

placentā un dažādos audzējos. 

α - amilāzes divi izoenzīmi un to dažādās formas iedalās “siekalu amilāze” (S – amilāze) un 

“aizkuĦăa dziedzera amilāze” (P – amilāze). Fizioloăiskos stāvokĜos seruma amilāze sastāv 

apmēram no 40% aizkuĦăa dziedzera amilāzes un 60% siekalu amilāzes. 

α - amilāze izdalās ar nierēm. Urīna amilāzes sastāvs atšėiras no seruma amilāzes ar 

vislielāko P- amilāzes attiecību. 

Paaugstināts α - amilāzes līmenis var būt pie daudzām slimībām. Tabula zemāk attēlos, kurš 

no enzīmiem ir paaugstināts kādā no patoloăiskiem stāvokĜiem, ko pavada hipertalasēmija: 

Izoenzīms 

Pankreas slimības P 

Siekalu dziedzera slimības S 

pneimonija S 

Plaušu vēzis S 

Olnīcu vēzis S 

Opiātu lietošana P 

Akūts miokarda infarkts S 

Akūta aneirisma P 

Peptiska čūla P 

Aknu slimības P,S 

Ileus P,S 

Galvas trauma S 

Diabētiska ketoacidoze S 

Pēcoperācijas stāvoklis P,S 

Ārpusdzemdes grūtniecība S 

Pēc ERCP P,S 

Nieru mazspēja P,S 

Specifiska pankreas α - amilāzes noteikšana TādēĜ ir indicēta akūta pankreatīta vai hroniska 

pankreatīta uzliesmojuma gadījumā vai kontrolējot pankreatīta gaitu. 

Klīniskie pētījumi pierādīja, ka akūta pankreatīta gadījumā aizkuĦăa dziedzera amilāzes 

noteikšana ir specifiskāka nekā kopējās amilāzes noteikšana, jo iegūtās vērtības ir skaidrāk 

paaugstinātas – relatīvi no normālās vērtības līdz augšējai robežai – kā tās ko iegūst nosakot 

kopējo amilāzi. 



vienlīdz ticamas kā asinīs, tā serumā un plazmā, gadījumā, ja lieto Reflotron® Pancreatic 

Amylase testu: 

37 0 C 30 0 C 25 0 C 

Asinis, serums, plazma Līdz 115 U/l Līdz 85 U/l Līdz 67 U/l 

Spontāni savākts urīns Līdz 800 U/l Līdz 600 U/l Līdz 400 U/l 


Pēc parauga materiāla uzlikšanas uz analīzes laukuma, siekalu α - amilāze tiek inhibēta ar 

divām monoklonālajām antivielām. 

21

Pankreas α - amilāze, kas netiek inhibēta, reaăē ar substrātu indolyl - α, D-maltoheptaosīdu 

un sadala to mazākās frakcijās. No tām atbrīvojas glikoze un indols ar enzīma α - 

glikoksidāzes palīdzību, kas atrodas analīzes laukumā. 

Indols saistās ar diazonija sāls 2-metoksi-4-morfholonofenīla diazonija tetrahlorocinkātu, lai 

radītu sarkani – violetu krāsu. 

Krāsas veidošanās tiek monitorēta reflektances mērījumos 567 nm. Pankreas α - amilāzes 

aktivitāte U/l aprēėina pēc reakcijas ātruma un rezultāti parādīsies pēc 175 sek. 

Enzīmu aktivitāti nosaka 37 0 C. Rezultātus 25 0 C vai 30 0 C aprēėina sekojoši: 

U/l (25 0 C) = 0.58 x U/l (37 0 C) 

U/l (30 0 C) = 0.74 x U/l (37 0 C) 

Šie pārvēršanas faktori ir magnētiskajā kodā un tos var aktivēt, izmantojot temperatūras 

izvēles slēdzi. 


Reflotron® Pankreas Amilāzi var pazīt pēc uzdrukas “P-AM” uz katras reaăenta folijas. 

SastāvdaĜas 

Reflotron® Pancreas Amylase analīzes spilventiĦš satur sekojošas reaăentu sastāvdaĜas: 

Indolil-α, D-maltohepatoze 81 µg; α-glukoksidāze 3.1 U; metoksi –4- morfolonofenil diazonija 

tetrahlorocinkāts 6.8 µg; monoklonālās antivielas 2.52 µg; buferi. 


Asinis, serums, plazma Urīns 

37 0 C 30.0 – ca. 1800 U/l 120 – ca. 500 U/l 

30 0 C 22.2 – ca. 1330 U/l 88.8 – ca. 3700 U/l 

25 0 C 17.4 – ca. 1050 U/l 69.6 – ca. 2900 U/l 

Ekrānā kinētiskās līknes nelinearitāte pirms katra rezultāta tiek norādīta ar simbolu *. 


Reflotron® Pankreas Amilāzes metodē, lietojot vienādus klīniskos paraugus, katra produkta 

lotu kalibrēja pret Test-Combination Pancreatic α-Amylase no Roche Diagnostics. Kalibrācijas 

mērėis bija noteikt precīzu vienādojumu, ko lietotu, lai reflektances mērījumus pārvērstu 

aizkuĦăa dziedzera amilāzes aktivitātē. Mērījumi tika veikti 37 0 C. 



Ar plazmu kā antikoagulantu var lietot tikai heparīnu (labāk litija heparīnu). Nelietojiet citus 

antikoagulantus vai konservantus! 

Heparinizētas asinis slēgtos traukos jāizmanto līdz 8 stundām. Pēc šūnu elementu 

sedimentācijas var izmantot virsnogulšĦu plazmu, nodrošinot, ka asins elementu 


Ja izmantosiet heparinizētas pipetes, ievērojiet ražotāja dotos plazmas materiāla stabilitātes 

datus. 

Serumā α - amilāzes aktivitātes samazināšanās pēc 5 dienām ir sekojoša: 

0% +4 0 C 

0% no +20 0 C līdz +25 0 C 

Atšėaidiet urīnu 1 + 3 ar destilētu ūdeni. Patieso α - amilāzes aktivitāti A var aprēėināt no 

noteiktās vērtības Adil sekojoši: A = 4 Adil 

Urīna paraugus var uzglabāt vismaz 10 dienas +4 0 C vai divas dienas no +20 0 C līdz +25 0 C. 

22

Specifitāte 

Siekalu α - amilāzes atlikuma aktivitāte ir ≤ 3%. Tikai Ĝoti retos gadījumos var iegūt 

paaugstinātas aizkuĦăa dziedzera α - amilāzes vērtības kā sekas pārmērīgi augstai siekalu α 

- amilāzes aktivitātei. 

Mērījumus hemolīze neietekmē. 

Traucējumi reakcijai netika konstatēti no endogēnām vielām, hematokrīta (PCV) vērtībām līdz 

55%, lipēmijas un sekojošām eksogēnām vielām: 

Acetilsalicilskābe Nitrofurantoīns 

Ampicilīns α - Metildopa 

Nikotīnskābe Oksitetraciklīns 


Kofeīns Indometacīns 

Karbohromēns Fenprokomns 


Ciklosporīns Probenecīds 


Dobesilāts Hinidīns 

Dopamīns Sulfametoksazols 



Ietekmi uz aizkuĦăa dziedzera α - amilāzi dod toksiskās koncentrācijas paracetamols 

(samazina reăenerāciju) un augstas askorbīnskābes vērtības t.i. virs 100 mg/l (palielina 

reăenerāciju). 


Ja iegūtās aizkuĦăa dziedzera α - amilāzes aktivitāte ir virs specifiskās Reflotron® Pancreatic 

Amylase mērīšanas robežas (šajos gadījumos parādīsies zvaigznīte vai uzraksts “DILUTE P- 

AM”). Atšėaidiet seruma vai plazmas paraugu 1 + 3 ar 0.9 % NaCl šėīdumu. Patieso 

aizkuĦăa dziedzera α - amilāzes aktivitāti A aprēėina no noteiktās koncentrācijas Abil, 

sekojoši: 


A = 4Abil 



Iepakojums 

Iepakojumā ir 15 Reflotron® AizkuĦăa dziedzera α - amilāzes stripi. 

Cat. No. RR11126679202 

23

Literatūra 

1. Tietz, N.W. et. Al. (1988). Clin. Chem. 34: 2096 

2. Ziegenhorn, J. (1988). In: Session Report “Recent advances in pancreas diagnostics”. 

XIII. International Congress of Clinical Chemistry, The Hague, NL, 1987. Published by 

Boehringem Mannheim GmbH. 

3. Junge, W. (1988). In: scientific Session Report “Recent advances in pancreas 

diagnostics”. XIII. International Congress of Clinical Chemistry, the Hague, NL, 1987. 

Published by Boehringer mannheim GmbH. 

4. Durr, G. H. – K. and Ch. Bode. (1983). Dtsch. Med. Wschr. 108: 1876. 

5. Pott, G. (1984), Krankheiten des exokrinen Pancreas. Schattauer Verlag, Stuttgart-New 

York. 

6. Gerber, M. et al. (1987). Clin. Chem. 33: 1158. 

7. Rothe A. et al. (1988). Clin. Chem. 34: 1289. 

8. Results of Internal Evaluation. 

(Boehringer Mannheim) 

24

Reflotron® Kreatinīns 

- CREA – CREA - CREA – CREA – CREA – CREA – CREA – CREA – CREA – CREA – 


Kreatinīns veidojas muskuĜos no kreatīna un fosfokreatinīna. Tas tiek izdalīts glomerulārās 

filtrācijas ceĜā un nelielā daudzumā sintezēts tubuĜos, taču nieru tubuĜos tas reabsorbēts 

netiek. Seruma kreatinīna līmeĦa pieaugumu, kas parādās progresējošas nieru mazspējas 

gadījumā saista ar palielinātu kreatinīna tubulāro sekrēciju. 

Seruma kreatinīna un urīnvielas līmenis ir nieru funkcijas indikators, tomēr tie nenodrošina ar 

informāciju par nefropātijas izcelšanos. Ir pierādīts, ka nieru disfunkcijas atklāšanai vairāk 

noderīga ir kreatinīna, nekā urīnvielas noteikšana. 

Tā kā kreatinīna un urīnvielas līmenis ne vienmēr tieši atbilst nieru disfunkcijas vai nieru 

mazspējas pakāpei, tad bieži nosaka abus parametrus vienlaicīgi. 

Parasti patoloăiskas seruma kreatinīna vērtības var sagaidīt, ja glomerulārā filtrācija un 

attiecīgi nieru izvade ir samazinājusies starp vienu trešdaĜu un pusi no normas. 

Ja neskatoties uz normālu kreatinīna un urīnvielas līmeni, pastāv aizdomas par nefropātiju, 

nepieciešami tālāki izmeklējumi, ieskaitot nieru funkcionālos testus. Multikvantitatīvi nieru 

funkcijas testi, tādi kā kreatinīna klīrenss, ir veicami šajā situācijā. 

Kreatinīna klīrenss ml/min (24h urīnā): 

kreatinins _ mg / 100ml 

_ urins × 24h 

_ urins( 

ml) 

kreatinins _ mg / 100ml 

_ serums × 1440 

Tādējādi iegūtais klīrensa ātrums atbilst vidējam ėermeĦa virsmas laukumam un tiek koriăēts 

ar katra pacienta patieso ėermeĦa virsmas laukumu. 

Kreatinīna klīrensa ātrums samazinās atkarībā no nieru disfunkcijas smaguma. 

Kreatinīna klīrensa tests Ĝauj vieglāk atklāt nieru disfunkciju kā seruma kreatinīna un 

urīnvielas noteikšana, kur palielinātas vērtības ir jau raksturīgas nieru mazspējai. Novērtējot 

kreatinīna klīrensa ātrumu, tika Ħemts vērā, ka palielinoties vecumam samazinās glomerulārā 

filtrācija un nieru perfūzija. 

Parasti kreatinīna klīrensa tests vairāk nav nepieciešams, ja seruma kreatinīna līmenis ir 

paaugstinājies vismaz 2 mg/100 ml. Šādos gadījumos pietiekama ir seruma kreatinīna 

reakcijas pārbaude. 



vienlīdz ticamas kā asinīs, tā serumā un plazmā, gadījumā, ja lieto Reflotron® Creatinine 


mg/dl µmol/l 

Vīriešiem 0.50 – 1.10 44 – 97 

Sievietēm 0.50 – 0.90 44 – 80 

Urīnā g/24h mmol/24h 

Vīriešiem/Sievietēm 1 – 1.5 8.84 – 13.3 


Reflotron® Creatinine Ĝauj kreatinīna kvantiatīvu noteikšanu asinīs, serumā, plazmā vai 

atšėaidītā urīnā. 

kratinina. i min ohidrolaze 

Kreatinīns + H2O ⎯⎯⎯⎯⎯ 

⎯⎯→ 

N-metilhidrations + NH3 

25

− antoinaze 

N – metilhidrations + 2H2O + ATP ⎯ ⎯⎯⎯⎯ 

⎯ 

metilhidro 

N 

⎯ → 

karbamoils arkosin 

a.. 

hidrolaze 

N- karbomoilsarkosīns + H2O ⎯ ⎯⎯⎯⎯ 

⎯⎯ 

Sarkosīns + H2O +O2 

peroksidaze 

H2O2 + indikators ⎯ ⎯⎯ 

sarko sin a.. 

oksidaze 

⎯⎯⎯⎯⎯ 

⎯ → 

⎯ → 

⎯ → 

krāsa (zila) + H2O 

glicīns + HCHO + H2O2 

26 

N – karbamoilsarkosīns + ADP + P 

sarkosīns + CO2 + NH3 

Beigu noteikšana ir reflektances mērījums pie viĜĦa garuma 642 nm. Reflektances 

samazināšanās ir proporcionāla sākotnējai kreatinīna koncentrācijai. Patiesā kreatinīna 

koncentrācija tiek aprēėināta no šī reflektances mērījuma un attēlojas ekrānā apmēram pēc 

120 sekundēm. 


Reflotron® Creatinine var identificēt pēc uzdrukas “CREA” uz katras folijas. 

SastāvdaĜas 

Reflotron® Kreatinīna spilventiĦš satur sekojošus reaăentus: 

Kreatinīna iminohidrolāze ≥ 1.38 U; N – metilhidroantoināze ≥ 0.108 U; karbamolilsarkosīna 

hidrolāze ≥ 0.439 U; sarkosīna oksidāze ≥ 0.475 U; peroksidāze ≥ 2.29 U; askorbāta oksidāze 

≥ 0.285 U; ATP: 82.8 µg; 2-(3,5 – di – tert.-butil-4-hidroksifenil)-4-(%)-(9-julolidino)-5-(4)-metil- 

(1H)-imidazols (indikators): 19.5 µg; buferis 

Mērījumu robeža 

0.50 – 10.0 mg/dl (44.2 – 884 µmol/l) 

Vērtības, kas pārsniedz mērījumu robežu, pirms katra rezultāta tiks atzīmētas ar zīmi “>”. 


Reflotron® Kreatinīna metodē, lietojot vienādus klīniskos paraugus, katra produkta lotu 

kalibrēja pret Creatinine PAP no Roche Diagnostics. Kalibrācijas mērėis bija noteikt precīzu 

vienādojumu, ko lietotu, lai reflektances mērījumus pārvērstu koncentrācijās. 



Heparinizētas vai EDTA asinis, kas savāktas slēgtos traukos, jāizlieto 6 stundu laikā. 

Ja Jūs izmantosiet ar antikoagulantu pārklātus vienreizējos savācējtraukus vai pipetes, Jums 

jāvadās par parauga stabilitātes datiem ražotāja dotajā instrukcijā. 

Serumu un heparinizētu vai EDTA plazmu var uzglabāt slēgtos traukos 24 stundas no + 4 

līdz + 25 0 C. 

Atšėaidiet urīnu 1 + 20 ar 0.9% NaCl šėīdumu. Patieso kreatinīna aktivitāti no urīna parauga 

var aprēėināt no noteiktās kreatinīna koncentrācijas Cdil sekojoši: 

Specifitāte 

C = 21 Cdil 

Reflotron® Kreatinīns Ĝauj specifisku kreatinīna noteikšanu parauga materiālā. 

Paraugu pārbaude, kas satur askorbīnskābi koncentrācijā līdz 3 mg/dl traucējumus reakcijai 

nedod. Bilirubīns, hemolīze līdz 150 mg/dl un lipēmija traucējumus analīzei nedod. Paraugi ar 

hematokrīta vērtībām (PCV) līdz 50 % nedod analīzes rezultātu atkarību no hematokrīta. 

Traucējumi netika atrasti arī no citām endogēnām vielām un sekojošām eksogēnām vielām:

Acetilsalicilskābe Ciklosporīns 

Ampicilīns Dipiridamons 

Benzafibrāts Dopamīns 

Kofeīns Furosemīds 

Karbohromēns Želatīns 

Hloramfenikols Glibenklamīds 

Hlordiazepoksīds Indometacīns 

Metildopa Fenitoīns 

Nikotīnskābe Probenecīds 

Nitrofurantoīns Prokaīns 

Oksazepāms Hinidīns 

Oksitetraciklīns Sulfametoksazols 

Paracetamols Teofilīns 

Fenobarbitāls Trimetoprims 

fenprokomons 

Kalcija dobesilāta toksiskas koncentrācijas radīs samazinātas vērtības. 


Ja iegūtās kreatinīna vērtības ir iegūtas virs specifiskās Reflotron® Creatinine mērīšanas 

robežas (šajos gadījumos pirms rezultāta parādīsies zīme “>”), atšėaidiet seruma vai 

plazmas paraugu 1 + 1 ar 0.9 % NaCl šėīdumu. Patieso kreatinīna vērtību C aprēėina no 

noteiktās kreatinīna vērtības Cbil, sekojoši: 


C = 2 Cbil 



Iepakojums 

Iepakojumā ir 30 Reflotron® Creatinine stripi. 

Cat. No. RR10886874202 

Literatūra 

1. “Diagnostics of nephropaties”. (1987). A brochure published by Roche Diagnostics. 

2. Borner, U., G. Szasz et al. (1979). J. Clin. Chem. Clin. Biochem. 17: 679 

3. Sarre, H. (1959). Nierenkrankheiten. Georg Thieme Verlag, Stuttgart 

4. Siedel, J., R. Deeg et al. (1988). Analitical Letters 21:1009 

5. Results of Internal and External trials. (Roche Diagnostics). 

27

Reflotron® CK 

- CK – CK – CK – CK – CK – CK – CK – CK – CK – CK – CK – CK – CK – CK – CK – CK – 


CK (kreatinīna kināze) ir sastopama skeleta muskuĜos, sirdī, smadzenēs un gludajos 

muskuĜos. Kreatinīna kināzi iedala trijos izoenzīmos: CK – MM (muskuĜu tips), CK – MB (sirds 

tips) un CK – BB (smadzeĦu tips). 

Galvenokārt CK izmanto miokarda vai skeleta muskuĜu slimību diagnosticēšanai. 

Miokarda infarkta diagnozi pamato uz anamnēzi, klīnisko izpausmi, izmaiĦām EKG un 

serumu enzīmu noteikšanu, piemēram, kā CK. CK aktivitātes pieaugums ir gandrīz vienmēr 

nosakāms vēlākais 6 stundas pēc akūtās epizodes. CK vislielāko (pīėa) pieaugumu sasniedz 

24 stundās un parasti tā atgriežas normas vērtībās ceturtajā vai piektajā dienā. 

24 stundas pēc infarkta sākuma, t.i. CK līmeĦa pīėa pieauguma laikā, CK vērtības atradīsies 

starp 160 un 2000 U/l (vidēji 600 U/l; standarta metode pielāgota 25 0 C) 95% gadījumu. 

Iesakām, noteikt enzīma aktivitāti pēc akūtās epizodes cik ātri vien iespējams. Pēc tam 

noteikšanu atkārtot pēc 6, 12, 24 un 48 stundām un tad ar vienu līdz divu dienu intervālu. 

CK klātbūtne serumā 100 % neliecina par miokarda bojājumu, tā kā CK palielinās arī 

pacientiem ar skeleta muskuĜu bojājumu. CK var paaugstināties pēc intramuskulāras 

injekcijas vai spraigas un paildzinātas muskuĜu aktivitātes, skeleta muskuĜu bojājuma. 

Augstas CK aktivitāte izraisa skeleta muskuĜu hipoksija, kas radusies šoka vai arteriāla 

embolisma rezultātā, kā arī muskuĜu toksisks bojājums, vispirms minot alkohola miopātiju. 

Liels skaits miopātiju ir saistīts ar palielinātu CK līmeni serumā. Vērtībās ir īpaši augstas pie 

progresējošas muskuĜu distrofijas. 



vienlīdz ticamas kā asinīs, tā serumā un plazmā, gadījumā, ja lieto Reflotron® CK testu: 

37 0 C 30 0 C 25 0 C 

Vīriešiem (U/l): 24 – 195 15 – 130 10 – 80 

Sievietēm (U/l): 24 - 170 15 - 110 10 – 70 


Kreatinīna fosfāts + ADP ←⎯→ CK 

kreatīns + ATP 

Glicerols + ATP ⎯⎯→ GK 

glicerola – 3 – P + ADP 

Glicerola – 3 – P + O2 

⎯⎯ → 

GPO 

dihidroacetons + H2O2 

H2O2 + indikators (sarkans) ⎯ ⎯⎯ → 

POD 

indikators (oksidēts t.i. zils) + H2O 

Veidojoties krāsai kā CK aktivitātes pakāpes atspoguĜojums tiek noteikts ar kinētisko 

mērījumu 642 nm. Rezultāti tiks attēloti U/l pēc apmēram 190 sekundēm. 

Enzīmu aktivitāte tiek noteikta 37 0 C. Rezultāti 25 0 un 30 0 C tiek aprēėināti sekojoši: 

U/l (25 0 C) = 0.41 x U/l (37 0 C) 

U/l (30 0 C) = 0.63 x U/l (37 0 C) 

Šos pārvēršanas faktorus satur magnētiskais kods un to var aktivēt, izmantojot temperatūras 

selektora slēdzi. 


Reflotron® CK var pazīt pēc uzraksta “CK” uz katras folijas. 

28

SastāvdaĜas 

Reflotron® CK spilventiĦš satur sekojošus reaăentus: 

Kreatīna fosfātu: 116 µg; glicerola kināze ≥ 1.0 U; glicerols 4.4 µg; glicerofosfāta oksidāze ≥ 

0.41 U; ADP: 4 µg; diadenozīna pentafosfāts: 1µg; indikators: 9.4 µg; N-acetilcisteīns: 11.3 

µg; EDTA 16 µg; buferis. 


24.4 – ca. 2400 U/l (37 0 C) 

15.4 – ca. 1500 U/l (30 0 C) 

10.0 - ca. 1000 U/l (25 0 C) 

Kinētiskās līknes nelinearitāte ekrānā pirms katra simbola tiks parādīta ar simbolu *. 


Reflotron® CK metodē, lietojot vienādus klīniskos paraugus, katra produkta lotu kalibrēja pret 

CK NAC – aktivētiem testiem no Roche Diagnostics. Kalibrācijas mērėis bija noteikt precīzu 

vienādojumu, ko lietotu, lai reflektances mērījumus pārvērstu CK aktivitātēs. Mērījumi tika 

veikti 37 0 C. 



Ir iespējams izmantot arī heparinizētu plazmu. Nelietojiet citus antikoagulantus vai 

konservantus! 

Heparinizētas asinis, kas savāktas slēgtos traukos, jāizlieto 8 stundu laikā. Pēc šūnu 

elementu sedimentācijas var izmantot arī virsnogulšĦu plazmu, nodrošinot, ka paraugs netiks 

sakratīts. 

Ja Jūs izmantosiet ar antikoagulantu pārklātus vienreizējos savācējtraukus vai pipetes, Jums 

jāvadās par parauga stabilitātes datiem ražotāja dotajā instrukcijā. 

CK aktivitāte serumā samazinās sekojoši: 

2% pēc 7 dienām + 4 0 C 

2% pēc 24 stundām + 25 0 C. 

Specifitāte 

Traucējumi reakcijai netika novēroti no hemolīzes līdz 600 mg Hb/dl, hematokrīta vērtībām 

līdz 50%, bilirubīna koncentrācijas līdz 20 mg/dl, lipēmijas un sekojošām endogēnām vielām: 

Acetilsalicilskābe Metildopa 

Ampicilīns Nikotīnskābe 

Benzafibrāts Nitrofuratoīns 

Kofeīns Oksitetraceklīns 

Karbohromēns Paracetamols 

Cefalosorīni Fenprokomons 


Ciklosorīns Probenecīds 

Dipiridamons Hinidīns 

Dopamīns Teofilīns 


Glibenklamīds Indometacīns 

Samazinātas CK vērtības ir atklātas pie asorbīnskābes, dobesilāta un sulfametaksazola 

toksiskām koncentrācijām. 


Ja iegūtā CK aktivitāte ir virs specifiskās Reflotron® CK mērīšanas robežas (šajos gadījumos 

parādīsies zvaigznīte vai uzraksts “DILUTE CK”), atšėaidiet seruma vai plazmas paraugu 1 + 

29

1 ar seruma vai plazmas paraugu, kuram jau ir noteikta CK aktivitāte Ao. Patieso CK 

aktivitāti, A, tad var aprēėināt no noteiktās koncentrācijas Av, sekojoši: 


A = 2 Av - Ao 



Iepakojums 

Iepakojumā ir 15 Reflotron® CK stripi. 

Cat. No. RR11126695202 

Literatūra 

1. L.Adolph and R. Lorenz. (1978). Enzymunodiagnostik bei Herz-, Leber- und 

Pankreaserkankungen. S Karger Verlag, Basel 

2. Diagnosis of Myocardial Infarction (1988). A brochure published by Boehringer 

Mannheim GmbH, Mannheim 

3. Chemintz, G. et al. (1979). Dtsch. Med. Wschr. 104: 257. Szasz, G., and E. W. Busch. 

(179). Paper presented at 3 rd Eur. Congr. Clin. Chem., Brighton/England, June 3 – 8 

(abstract) 

4. Braun, H. – P., U. deneke, and W. Rittersdorf. (1987). Clin. Chem. 33: 988 

5. Results of International and External trials (Behringer Mannheim). 

30

Reflotron® K + 

- K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – K – 


Cilvēka ėermenis satur apmēram 50 mmol kālija uz kg svara. Kālijs galvenokārt atrodas 

intracelulāri (98%) un tikai 2% tas ir sastopams ekstracelulārajā šėidrumā. Koncentrācijas 

gradientu starp intracelulāro un ekstracelulāro šėidrumu ir nepieciešams uzturēt, lai 

nodrošinātu membrānas potenciālu un šūnas uzbudināmību. 

Organismam ikdienā nepieciešams 30 – 50 mmol kālija, kas tiek nodrošināts ar normālu 

diētu, vidēji dienā uzĦemot 100 mmol kālija. Kālijs galvenokārt tiek absorbēts tievajās zarnās. 

Kālijs galvenokārt 90% izdalās caur nierēm un nelielā daudzumā ar fēcēm (10%). Nierēs 

kālijs vispirms filtrējas glomeruĜos, tad pilnīgi reabsorbējas tubuĜu proksimālajā daĜā un tad 

izdalās distālajos tubuĜos apmaiĦā pret nātriju un protoniem. 

Ūdens un elektrolītu līdzsvara saslimšanas parasti atrodas blakus citām slimībām. Tās var vai 

nu mainīt slimības izpausmi vai parādīties kā klīniskās ainas sarežăījums. 

Kālija metabolisma traucējumi ir diezgan grūti koriăējami. Kālija novirzes no normas ietekmē 

sirds funkciju, tā dēĜ kālija metabolisma traucējumi gan kā trūkums, gan kā pārmērīgs 

daudzums var izraisīt dzīvībai bīstamus stāvokĜus. 

Hipokaliēmija parasti rodas, ja ir bijuši kālija ievērojami zudumi ar urīnu vai fēcēm. Taču tas 

var arī būt, ja notikusi kālija pāreja no intracelulārās telpas uz ekstracelulāro, kas ir tipiski 

insulīna terapijas gadījumā. 

Kālija koncentrācijas pieaugums ekstracelulārajā šėidrumā (hiperkaliēmija), līdzīgi 

hipokalēmijai, salīdzinoši ātri ietekmē miokarda funkciju un pat izraisa sirds apstāšanos. 

Hiperkaliēmija ir bieži sastopama oligūrijas, anūrias, hroniskas nieru vai adrenālas 

nepietiekamības gadījumā, arī, kā, piemēram, neadekvātas vai nesabalansētas infūzijas 

gadījumā. Cits iemesls ir metabolisma traucējumi. 


Koagulācijas procesu dēĜ, vērtības, kas noteiktas serumā ir augstākas par plazmā noteiktajām 

vērtībām. 

Plazma: 3.5 – 4.6 mmol/l (mval/l) 

Serums: 3.6 - 5.0 mmol/l (mval/l) 


Kālijs, divu fāzu reakcijas filmā, difundē no ūdens fāzes uz organisko fāzi, kur tas veido 

savienojumu ar valinomicīnu. Lai līdzsvarotu pozitīvo lādiĦu, pH indikators izšėīst organiskajā 

fāzē, atbrīvojot protonu un veidojot krāsainu anjonu. Lai sasniegtu reflektances optimālas 

izmaiĦas tiek pievienota stipra skābe, kura veido bezkrāsainu anjonu, lai savienotos ar 

indikatoru. 

Pēc krāsas intensitātes, kas veidojas reakcijas laikā, tiek mērīta kālija koncentrācija paraugā 

ar reflektances fotometru 642 nm. Rezultāti tiek atspoguĜoti pēc 150 sekundēm. 

Organiskā fāze 

Val 

I – H 

A – H 

Ūdens fāze 

K + 

31 

⇔ 

Organiskā fāze 

(Val-K) + (I) - 

vai 

(Val-K) + (A) - 

Val = valinomicīns K = kālijs 

I – H = indikators A – H = skābe 

H +

SastāvdaĜas 

Reflotron® K tiek atpazīts pēc uzdrukas “K” uz katras reaăenta folijas. 

SastāvdaĜas 

Reflotron® K analīzes laukums satur sekojošas sastāvdaĜas: valinomicīns 33 µg; 4-[(2.6 – 

dibromo-nitrofenil)azo]-2-oktadeciloksi-1-naftol 18.1 µg; 2,4,6,8-tetranitro-5oktadeciloksi-1naftiols 

5.3 µg; buferis. 


2 – 12 mmol/l (mval/l) 


Reflotron® K metodē, lietojot vienādus klīniskos paraugus, katra produkta lotu kalibrēja pret 

datiem, kas iegūti liesmas fotometrijā. Kalibrācijas mērėis bija noteikt precīzu vienādojumu, ko 

lietotu, lai reflektances mērījumus pārvērstu K koncentrācijās. 


Heparinizēta venoza plazma un serums. 

Serums: Atdaliet no asins recekĜiem 1 stundas laikā pēc asiĦu savākšanas. Plazma: 

nekavējoties centrifugējiet antikoagulētu plazmu un atdaliet to no šūnu sastāvdaĜām. Serumā 

vai plazmā kālijs ir stabils nedēĜu, ja uzglabāts slēgtā traukā ledusskapī. 

Kālija noteikšanai nelietojiet seruma vai plazmas paraugus. Nelietojiet citus antikoagulantus 

(it īpaši tos, kas satur kāliju). 

Specifitāte 

Traucējumi reakcijai netika novēroti no holesterīna koncentrācijā līdz 400 mg/dl, triglicerīdiem 

koncentrācijā līdz 500 mg/dl, nātrija koncentrācijā starp 100 un 600 mmol/l un dažādām 

bilirubīna koncentrācijām. 

Liesmas fotometrijā patoloăiska olbaltumvielu koncentrācija paraugā var izraisīt novirzes no 

iegūtajām vērtībām. 

Traucējumi netika konstatēti no sekojošām endogēnām vielām: 

Acetilsalicilskābe Metakualons 

Ampicilīns Metildopa 

Askorbīnskābe Nikotīnskābe 

Benzafibrāts Nitrofurantoīns 

Kofeīns Oksazepāms 

Kalcija dobesilāts Oksitetraciklīns 


Cefalosporīni Fenobarbitāls 

Hloramfenikols Fenprokomons 

Hlordiazepoksīds Fenitoīns 

Ciklosporīns Probenecīds 


Dopamīns Hinidīns 

Furosemīds Sulfametazols 


indometacīns Trimetoprims 


Kontroles serums: Precinorm® priekš Reflotron® (4 x 2 ml; Cat. No. 745154) 

Iepakojums 

Iepakojums satur 30 Reflotron® K stripus. 

Cat. No. RR11208764202 

32

Literatūra 

1. H. hornbostel, W. Kaufmann, and W. Siegenthaler, eds. (1978). Innere Medizin in Praxis 

und Klini, Vol. II. Georg Thieme Verlag, Stuttgart. 

2. K. Paschien, M. lammers and O. Muller p Plathe, (1989). In: H. Greililing and A.M. 

Gressner. Lehrbuch der Klinischen Schattauer Verlag, Stuttgart – New York. 

3. W. Prellwitz. (1976). Klinisch – Chemische Diagnostik. Georg Thieme Verlag, Stuttgart. 

4. H. Keller. (1986). Klinisch – Chiemische Labordiagnostik fur die Praxis. Georg Tieme 

Verlag, Stuttgart – New York. 

5. P. Vogel et al. Publication in preparatopn. 

6. Results of the evaluation (Boehringer Mannheim) 

33

Reflotron® GOT (AST) 

- GOT – GOT – GOT – GOT – GOT – GOT – GOT – GOT – GOT – GOT – GOT – GOT – 


GOT (glutamāta oksalo-acetāta transferāze; aspartāt-aminotransferāze; AST; ASAT) ir īpaši 

noderīga, lai diagnosticētu aknu un miokarda saslimšanas. 

Miokarda infarkta diagnosticēšana ir balstīta gan uz EKG, gan enzīmu noteikšanu. Papildus 

citu enzīmu aktivitātes pieaugumam, ievērojamu GOT aktivitātes pieaugumu konstatē 97% 

miokarda infarkta gadījumu. Neliels GOT aktivitātes pieaugums ir 4 – 8 stundas pēc miokarda 

infarkta. Maksimālais līmenis ir 16 – 48 stundās pēc miokarda infarkta sākuma, bet vērtības 

atgriežas normas robežās 3 – 6 dienās. 

Enzīmu aktivitātes pieauguma pakāpe un ilgums ir atkarīgs no miokarda infarkta plašuma. 

Vidēji GOT vērtību aktivitātes pieaugums ir 7 reizes. GOT līmeĦa pieaugums miokarda 

infarkta slimniekiem virs 170 U/l parasti saistās ar 50% mirstību. 

Aknu slimības, akūts hepatīts, ir vienmēr saistīts ar patoloăiskām GOT un GPT transamināžu 

vērtībām. Tās sasniedz īpaši augstas vērtības, ja slimība ir nekrozes stadijā. 

GOT un GPT noteikšana ir īpaši piemērotas, lai novērotu hroniska hepatīta un cirozes gaitu. 

Transamināžu vērtības ir zemākas akūta vīrusa hepatīta gadījumā. GOT un GPT vērtību ātra 

paaugstināšanās Ĝauj domāt par akūtu pasliktināšanos. 

Dažādu aknu toksisku bojājumu rezultātā var novērot enzīmu paaugstināšanos Ĝoti dažādi. 

Piemēram, akūta alkohola hepatīta gadījumā ir skaidri paaugstinātas transamināzes vērtības. 

Tas pats attiecas uz hroniska alkohola hepatīta akūtu paasinājumu vai cirozi. Taču vēl lielāks 

enzīmu aktivitātes paaugstinājums ir atrasts ar γ - GT, kas ir aknu toksiska alkohola bojājuma 

indikators. 

Svaigas obstruktīvas dzeltes gadījumā GOT un GPT vērtību paaugstinājums ir mazāks kā 

akūta hepatīta gadījumā. Tā kā transamināžu pieaugums ir vairāk izteikts aknu bojājuma 

gadījumā, veicot diferencāldiagnostiku ir vēlams, lai transamināžu aktivitāte būtu noteikta pēc 

iespējas ātrāk. 



vienlīdz ticamas kā asinīs, tā serumā un plazmā, gadījumā, ja lieto Reflotron® GOT testu: 

37 0 C 30 0 C 25 0 C 

Vīriešiem Līdz 40 U/l Līdz 26 U/l Līdz 18 U/l 

Sievietēm Līdz 33 U/l Līdz 21 U/l Līdz 15 U/l 


α-ketoglutarāts + alanīna sulfināts ⎯⎯ → 

GOT 

2- 

piruvāts + glutamāts + SO3 

3- 

piruvāts + PO4 + H20 +O2 

⎯⎯ ⎯ → 

PyOD 

acetilfosfāts + CO2 + H2O2 

H2O2 + indikators (bezkrāsains) ⎯ ⎯⎯ → 

POD 

indikators (zils) + H2O 

Veidojas krāsa, kuras intensitāte ir tieši proporcionāla enzīma GOT aktivitātei. To nosaka, 

izmantojot kinētiskajos mērījumos 567 nm. Rezultāti attēlosies pēc 140 sekundēm. 

Enzīmu aktivitātes mērījumi tika veikti 37 0 C. Mērījumu rezultāti, kas veikti 25 0 C un 30 0 C tiek 

aprēėināti sekojoši: 

U/l (25 0 C) = 0.45 U/l (37 0 C) 

U/l (30 0 C) = 0.65 U/l (37 0 C) 

Šie faktori atrodas magnētiskajā kodā un tiek aktivēti ieslēdzot temperatūras slēdzi. 

34


Reflotron® GOT var noteikt pēc uzdrukas “GOT” uz katra reaăenta folijas. 

SastāvdaĜas 

Reflotron® GOT spilventiĦš satur sekojošas reaăenta sastāvdaĜas uz cm 2 : α-ketoglukorāts 

18µg; alkālija sulfīrikskābe 1.1 mg; POD ≥ 50 U; piruvāta oksidāze ≥ 4.2 U; K2HPO4 x 3H2O : 

160 µg; indikators 21 µg; buferis. 


5.00 – apmēram 1500 U/l (37 0 C) 

3.25 – apmēram 975 U/l (30 0 C) 

2.25 – apmēram 675 U/l (25 0 C0 

Nelineāra kinētiskā līkne ekrānā tiek atzīmēta ar simbolu *, katra mērījuma sākumā. 


Reflotron® GOT metodē, lietojot vienādus klīniskos paraugus (mērīšanas temperatūra 37 0 C; 

mērījumi bez piridoksāla fosfāta aktivēšanas), katra produkta lotu kalibrēja pret Monotest® a 

ASAT/AST/GOT saistībā ar IFCC no Roche Diagnostics. Kalibrācijas mērėis bija noteikt 

precīzu vienādojumu, ko lietotu, lai reflektances mērījumus pārvērstu aktivitātēs. 



Kā antikoagulantu drīkst izmantot tikai heparīnu (labāk litija heparināta formu). Neizmantojiet 

citus antikoagulantus vai konservantus! 

Heparinizētas asinis, kas savāktas slēgtos traukos, jāizlieto 1 stundas laikā. Pēc šūnu 


sakratīts. 

Heparinizētu trauciĦu uzglabāšana nedrīkst pārsniegt 30 minūtes. Jums jāvadās par parauga 

stabilitātes datiem ražotāja dotajā instrukcijā. 

Serumu un heparinizētu plazmu var uzglabāt slēgtos trauciĦos 8 stundas + 20 līdz 25 0 C un 3 

dienas + 2 līdz 8 0 C. 

Specifitāte 

Traucējumi reakcijai netika novēroti no endogēnām vielām, hematokrīta vērtībām līdz 55%, 

lipēmijas un sekojošām endogēnām vielām: 

Acetilsalicilskābes Homogentiskikskābe 

Adipiodona meglumīna Indometacīns 

Allopurinols Nitrofurantoīns 

Amidotrizoikskābe Oksazepāms 

Ampicilīns Oksifenilbutazons 

Askorbīnskābe Oksitetraciklīns 


Kofeīns Penazopiridīns 

Cefaleksīns Fenobarbitāls 

Hloramfenikols Fenoprokomons 


Dekstrāns Probenecīds 

Dipirons Prokaīns 

Etaverīns Piritinols 

Furosemīds Hinidīns 

Želatīns Sufakarbamīds 

Gentamicīna sulfāts Sulfametoksazols 

Gentisicikskābe Teofilīns 


35

Palielinātas α - metildopa, dopamīna un nikotīnskābes var izraisīt GOT vērtību 

samazināšanos. 

Neizmantojiet hemolītiskus paraugus! GOT aktivitāte eritrocītos ir apmēram 40 reizes 

augstāka kā serumā. 

Sakarā ar analīzes spilventiĦa materiāla augstajām absorbēšanas īpašībām, dažreiz var 

novērot, ka noĦemot reaăenta pārnesēju no transportiera, eritrocīti iesūcas reakcijas zonā. 

Tas parādās tikai mērījuma beigās un tādējādi neietekmē mērījumu rezultātu. 


Ja iegūtā GOT aktivitāte ir virs specifiskās Reflotron® GOT mērīšanas robežas (šajos 

gadījumos parādīsies zvaigznīte vai uzraksts “DILUTE GOT”), atšėaidiet seruma vai plazmas 

paraugu 1 + 4 ar NaCl 0.9 %. Patieso GOT aktivitāti, A, tad var aprēėināt no noteiktās GOT 

koncentrācijas Av, sekojoši: 


A = 5 Av 



Iepakojums 

Iepakojumā ir 30 Reflotron® GOT stripi. 

Cat. No. RR10745120202 

Literatūra 

1. Schmidt, E. and F. W. Schmidt. (1981). “Kleine Enzym-Fibel”. Schriftenreihe Giagnostica 

Boehringer mannheim, #rd ed. 

2. H. Wallnofer, E. Schmidt and F. W. Schmidt, eds. (1974). Synopsis der 

lenberkrankheiten. Georg Thieme Verlag, Stuttgart 

3. Thefeld, W. et al. (1974). Referenzwerte fur die bestimmung der Transaminasen GOT 

und GPT in Serum mit optimierten Standardmethoden. Dtsch. Med. Wschr. 99: 343 

4. Empfehlung der Deutschen Gesellscaft fur Klinische Chemie: Anon. (1970). Z. Klin. 

Chem. And Klin. Biochem. 8: 658 (1972). Ibid. 10: 182 

5. IFCC Recommendation: Bergmeyer, H. U., M. Horder and J. rej. (1986). J. Clin. Chem. 

Clin. Biochem. 24: 497 

6. Results of the Internal and External Evaluation (Roche Diagnostics) 

36

Reflotron® GPT (ALT) 

- GPT – GPT – GPT – GPT – GPT – GPT – GPT – GPT – GPT – GPT – GPT – GPT – GPT - 


GPT (glutamāta piruvāta transamināze; alanīna aminotransamināze; ALT; ALAT) veidojas 

tikai aknās, t.i. parenhīmas šūnu citoplazmā. Pretēji GOT, tas ir vienādi sadalīts starp 

citoplazmu un mitohondrijiem. Šo divu transamināžu esamība dod vērtīgu diagnostisku 

informāciju dažādu aknu slimību konstatēšanai. Paaugstinātas GPT vērtības norāda par aknu 

parenhīmas šūnu bojājumu. 

Akūta hepatīta gadījumā seruma GOT un GPT vērtības ir vienmēr paaugstinātas, pat 

neikteriskās formas gadījumā. Bieži vien enzīmu paaugstinājumu var konstatēt pirms dzeltes 

parādīšanās. 

Vīrusa hepatīta gadījumā GOT un GPT vērtības ir mazākas kā hroniska hepatīta un cirozes 

gadījumā. Hroniska aknu šūnu iekaisuma gadījumā transamināžu noteikšanai ir īpaša 

nozīme, kā piemēram, lai sekotu slimības gaitai un novērotu atbildi uz ārstēšanas kursu. Tās 

ātri parāda klīniskās ainas pasliktināšanos vai remisiju. Kopumā, transamināžu vērtības ir 

nedaudz zemākas hroniskas cirozes kā hroniska hepatīta gadījumā. 

Dažādas toksiskas aknu bojājuma formas var radīt diezgan dažādas enzīmu izmaiĦas. 

Hepatīta un holestāzes klīniskās ainas var izrādīties diezgan līdzīgas. Akūta, alkohola 

izraisīta hepatīta gadījumā GOT parasti pārsniedz GPT, bet vislielākais ir γ-GT pacēlums. 

Hroniska alkohola hepatīta akūta paasinājuma un alkohola cirozes gadījumā, transamināžu 

vērtību paaugstinājums ir līdzīgs. 

Parasti svaigas obstruktīvas dzeltes gadījumā enzīmu pacēlums ir mazāks kā akūta vīrusa 

hepatīta gadījumā. Taču enzīmu attiecības var izmainīties, ja pievienojas aknu parenhīmas 

šūnu bojājums, tad GOT un GPT vērtību paaugstinājums ir daudz lielāks. Tādējādi, Ĝoti 

nepieciešama ir agrīna enzīmu noteikšana. 

Reflotron® GPT un Reflotron® GOT ir īpaši piemēroti ātrai rezultātu novērtēšanai. 



vienlīdz ticamas kā asinīs, tā serumā un plazmā, gadījumā, ja lieto Reflotron® GPT testu: 

37 0 C 30 0 C 25 0 C 

Vīriešiem Līdz 41 U/l Līdz 31 U/l Līdz 22 U/l 

Sievietēm Līdz 32 U/l Līdz 24 U/l Līdz 17 U/l 


α-ketoglutarāts + alanīns ⎯⎯ → 

GPT 

piruvāts + glutamāts 

3- 

piruvāts + PO4 + H20 +O2 

⎯⎯ ⎯ → 

PyOD 

acetilfosfāts + CO2 + H2O2 


POD 


Veidojas krāsa, kuras intensitāte ir tieši proporcionāla enzīma GOT aktivitātei paraugā. To 

nosaka kinētiskajos mērījumos 567 nm. Rezultāti attēlosies pēc 140 sekundēm. 

Enzīmu aktivitātes mērījumi tika veikti 37 0 C. Mērījumu rezultāti, kas veikti 25 0 C un 30 0 C tiek 

aprēėināti sekojoši: 

U/l (25 0 C) = 0.53 U/l (37 0 C) 

U/l (30 0 C) = 0.76 U/l (37 0 C) 

Šie faktori atrodas magnētiskajā kodā un tiek aktivēti ieslēdzot temperatūras slēdzi. 

37


Reflotron® GOT var noteikt pēc uzdrukas “GPT” uz katra reaăenta folijas. 

SastāvdaĜas 

Reflotron® GPT spilventiĦš satur sekojošas reaăenta sastāvdaĜas cm 2 : α-ketoglukorāts 18 

µg; alkālijs 320 µg; POD ≥ 50 U; piruvāta oksidāze ≥ 4.2 U; K2HPO4 x 3H2O:160 µg; 

indikators 21 µg; buferis. 


5.00 – apmēram 2000 U/l (37 0 C) 

3.80 – apmēram 1520 U/l (30 0 C) 

2.66 – apmēram 1060 U/l (25 0 C) 

Nelineāra kinētiskā līkne ekrānā tiek atzīmēta ar simbolu *, katra mērījuma sākumā. 


Reflotron® GPT metodē, lietojot vienādus klīniskos paraugus (mērīšanas temperatūra 37 0 C; 

mērījumi bez piridoksāla fosfāta aktivēšanas), katra produkta lotu kalibrēja pret Monotest® a 

ASAT/AST/GPT saistībā ar IFCC no Roche Diagnostics. Kalibrācijas mērėis bija noteikt 

precīzu vienādojumu, ko lietotu, lai reflektances mērījumus pārvērstu aktivitātēs. 



Kā antikoagulantu drīkst izmantot tikai heparīnu (labāk litija heparināta formu). Neizmantojiet 

citus antikoagulantus vai konservantus! 

Heparinizētas asinis, kas savāktas slēgtos traukos, jāizlieto 1 stundas laikā. Pēc šūnu 


sakratīts. 

Heparinizētu trauciĦu uzglabāšana nedrīkst pārsniegt 30 minūtes. Jums jāvadās par parauga 

stabilitātes datiem ražotāja dotajā instrukcijā. 

Serumu un heparinizētu plazmu var uzglabāt slēgtos trauciĦos 8 stundas + 20 līdz 25 0 C un 3 

dienas + 2 līdz 8 0 C. 

Specifitāte 



Acetilsalicilskābes Homogentiskikskābe 

Adipiodona meglumīna Indometacīns 

Allopurinols Nitrofurantoīns 

Amidotrizoikskābe Oksazepāms 

Ampicilīns Oksifenilbutazons 

Askorbīnskābe Oksitetraciklīns 


Kofeīns Penazopiridīns 

Cefaleksīns Fenobarbitāls 

Hloramfenikols Fenoprokomons 


Dekstrāns Probenecīds 

Dipirons Prokaīns 

Etaverīns Piritinols 

Furosemīds Hinidīns 

Želatīns Sufakarbamīds 

Gentamicīna sulfāts Sulfametoksazols 

Gentisicikskābe Teofilīns 


38

Palielinātas α - metildopa, dopamīna un nikotīnskābes var izraisīt GPT vērtību 

samazināšanos. 

Neizmantojiet hemolītiskus paraugus! GPT aktivitāte eritrocītos ir apmēram 7 reizes augstāka 

kā serumā. 

Sakarā ar analīzes spilventiĦa materiāla augstajām absorbēšanas īpašībām, dažreiz var 

novērot, ka noĦemot reaăenta pārnesēju no transportiera, eritrocīti iesūcas reakcijas zonā. 

Tas parādās tikai mērījuma beigās un tādējādi neietekmē mērījumu rezultātu. 


Ja iegūtā GOT aktivitāte ir virs specifiskās Reflotron® GPT mērīšanas robežas (šajos 

gadījumos parādīsies zvaigznīte vai uzraksts “DILUTE GPT”), atšėaidiet seruma vai plazmas 

paraugu 1 + 1 ar NaCl 0.9 %. Patieso GPT aktivitāti, A, tad var aprēėināt no noteiktās GPT 

koncentrācijas Av, sekojoši: 


A = 2 Av 



Iepakojums 

Iepakojumā ir 30 Reflotron® GPT stripi. 

Cat. No. RR10745138202 

Literatūra 

1. Schmidt, E. and F. W. Schmidt. (1981). “Kleine Enzym-Fibel”. Schriftenreihe Giagnostica 

Boehringer mannheim, 3rd ed. 

2. H. Wallnofer, E. Schmidt and F. W. Schmidt, eds. (1974). Synopsis der 

lenberkrankheiten. Georg Thieme Verlag, Stuttgart 

3. Thefeld, W. et al. (1974). Referenzwerte fur die bestimmung der Transaminasen GOT 

und GPT in Serum mit optimierten Standardmethoden. Dtsch. Med. Wschr. 99: 343 

4. Empfehlung der Deutschen Gesellscaft fur Klinische Chemie: Anon. (1970). Z. Klin. 

Chem. And Klin. Biochem. 8: 658 (1972). Ibid. 10: 182 

5. IFCC Recommendation: Bergmeyer, H. U., M. Horder and J. rej. (1986). J. Clin. Chem. 

Clin. Biochem. 24: 497 

6. Results of the Internal and External Evaluation (Roche Diagnostics) 

39

Reflotron® Urīnskābe 

- UA – UA – UA – UA – UA – UA – UA – UA – UA – UA – UA – UA – UA – UA – UA – UA – 

UA - 


Urīnskābe ir purīnu metabolisma galaprodukts. Tālāka urīnskābes sadalīšana līdz alantoīnam 

rada tikai nelielu tās paaugstināšanos organismā. 

Parasti lielākā daĜa urīnskābes veidojas no purīniem un ar uzturu uzĦemtajām 

olbaltumvielām. 

Paaugstinoties seruma urīnskābes līmenim, tas var izraisīt podagras lēkmi. Sekojoši, 50% 

aizdomas par podagru pastāv vīriešiem, kuriem ir locītavu iekaisuma slimības. Palielināts 

urīnskābes līmenis ir katram no 4 vai 5 pacientiem. Parasti hiperurikēmija parādās pacientiem 

vecumā starp 19 un 30 gadiem. Tas norāda, ka podagra var manifestēties divos dzīves 

periodos. 

Podagru var uzskatīt kā iedzimtības un apkārtējās vides faktoru kombinācijas klasisku 

piemēru. Urīnskābes palielināta ražošana ir 5 – 10% gadījumu. 90 – 95% gadījumos podagra 

ir saistīta ar traucētu urīnskābes nieru izdalīšanos. Iemesls – iedzimts metabolisma defekts. 

Vienkāršas diētas gadījumā podagra būs latenta, bet pārmērīgas un nesabalansētas dietas 

gadījumā drīz vien parādīsies primārs urīnskābes pacēlums. 

Lai diagnosticētu hiperurikēmiju vai podagru urīnskābes līmenis jānosaka vismaz divreiz. 

Ārstēšanas kursa sākumā pirmo mēnesi urīnskābes līmeni vajadzētu noteikt reizi nedēlā, bet 

nākošos trīs mēnešus reizi divās nedēĜās. 

Daudziem pacientiem ar sirds-asinsvadu saslimšanām ir nediagnosticēta podagra, kura kā 

locītavu slimība vēl nav manifestējusies. 

Podagra bieži ir kombinācijā ar citām vielmaiĦas slimībām. Podagras pacientiem bieži ir 

aptaukošanās, aknu taukainā hepatoze, hiperlipoproteinēmija (galvenokārt IV tipa) un 

samazināta ogĜhidrātu tolerance. Visi šie stāvokĜi veicina aterosklerozes attīstību. 

Papildus hipertenzijai, cukura diabētam un hiperproteinēmijai, arī hiperurikēmija pieder pie 

aterosklerozes riska faktoriem. 

Tas attaisno podagras piederību pie dažādām vispārējām saslimšanām. 



vienlīdz ticamas kā asinīs, tā serumā un plazmā, gadījumā, ja lieto Reflotron® Urīnskābes 


mg/dl µmol/l 

Vīriešiem Līdz 7.0 Līdz 416 

Sievietēm Līdz 5.7 Līdz 399 

Bērniem Līdz 2.0 Līdz 119 

Konstatējot palielinātas urīnskābes vērtības, īpaša uzmanība jāpiegriež diennakts svārstībām, 

kas ir vairāk kā 1 mg/dl. 


Urīnskābe + O2 + 2H20 ⎯ ⎯ 

urikaze 

⎯ → 

alantoīns + H2O2 + CO2 


POD 


Reflektances kritums ir proporcionāls urīnskābes koncentrācijai un tā tiek mērīta 642 nm. 

Rezultāti attēlojas mg/dl vai µmol/l pēc 200 sekundēm. 

40


Reflotron® Urīnskābi var identificēt pēc uzdrukas “UA” uz katras reaăenta folijas. 

SastāvdaĜas 

Reflotron® Urīnskābes spilventiĦš satur sekojošas reaăentu sastāvdaĜas cm 2 : urikāze ≥ 0.05 

U; POD ≥ 0.1 U; jodāts 100 µindikators 13 µg; buferis. 


2,00 – 20,0 mg/dl (120 – 1190 µmol/l) 


Reflotron® Urīnskābe metodē, lietojot vienādus klīniskos paraugus, katra produkta lotu 

kalibrēja pret Test-Combination Urica-quant® (enzimātiska kolorimetriska metode) no Roche 

Diagnostics. Kalibrācijas mērėis bija noteikt precīzu vienādojumu, ko lietotu, lai reflektances 

mērījumus pārvērstu urīnskābes koncentrācijās. 



Ir iespējams izmantot arī heparinizētu plazmu. Nelietojiet citus antikoagulantus vai 

konservantus! 

Heparinizētas asinis, kas savāktas slēgtos traukos, jāizlieto 8 stundu laikā. Pēc šūnu 


sakratīts. 

Parauga uzglabāšana heparinizētos trauciĦos nedrīkst pārsniegt 30 minūtes. Jums jāvadās 

par parauga stabilitātes datiem ražotāja dotajā instrukcijā. 

Serumu un heparinizētu plazmu var uzglabāt slēgtos trauciĦos 5 dienas + 2 līdz 25 0 C. 

Specifitāte 



Acetilsalicilskābe Nikotīnskābe 

Ampicilīns Nitrofuratoīns 

Benzafibrāts Oksazepāms 

Kofeīns Oksitetraciklīns 


Hloramfenikols Fenazopiridīns 

Hlordiazepoksīds Fenobarbitāls 

Dipiridamols Fenprokomons 

Dipirons Fenitoīns 

Dopamīns Probenecīds 

Etaverīns Prokaīns 

Furesemīds Piritinols 

Glibenklamīds Sulfametaksazols 

Indometacīns Teofilīns 

Metakvalons Trimetoprims 

Metildopa 




Iepakojums 

Iepakojumā ir 30 Reflotron® Urīnvielas stripi. 

Cat. No. RR10745103202 

41

Literatūra 

1. D.P. Mertz. (1972). Munch. Med. Wschr. 114: 180 

2. W. Thefeld, H. Hoffmeister, E. W. Busch, U. P. Koller, J. Vollmar. (1973). Dtsch. Med. 

Wschr. 98: 380 

3. H. Merdes, W. Rittersdorf, W. Werner. (1985). Clinical Chemistry 31: 921 

42

Reflotron ® Amilāze 

-AMYL-AMYL-AMYL-AMYL-AMYL-AMYL-AMYL-AMYL-AMYL-AMYL-AMYL- 


α-Amilāzi (EC 2.3.1.1) galvenokārt ražo siekalu dziedzeri un aizkuĦăa dziedzeris. Nelieli 

enzīma daudzumi var būt sastopami arī tievo zarnu gĜotās, asarās, piena dziedzeru sekrētā, 

olnīcu sistēmā, placentā un dažādos tumoros. 

Dažādas izoamilāzes parasti ir aptuveni sadalītas tā saucamajā “siekalu amilāzē” un 

“pankreatiskajā amilāzē”. Fizioloăiskos apstākĜos seruma amilāze sastāv no apmēram 40% 

pankreatiskās amilāzes un 60% siekalu amilāzes. 

α-Amilāzes noteikšana tiek veikta vienmēr, kad ir aizdomas par akūtu pankreatītu vai akūtu 

hroniska pankreatīta lēkmi. Noteikšanu veic arī, lai sekotu slimības gaitai. 

Starp akūta pankreatīta vispārējiem etioloăiskajiem faktoriem vadošā loma ir holecistoholedoholitāzei, 

kas seko akūtai alkohola intoksikācijai. Retāk tā sastopama kā tiešas 

mehāniskas iedarbības rezultāts. Metaboliski, hormonāli, medikamentozi un iedzimti cēloĦi 

jau ir aprakstīti. 

Akūta pankreatīta vai hroniska pankreatīta akūtas lēkmes laikā α-amilāzes aktivitāte serumā 

paaugstinās 3-12 stundas pēc saslimšanas sākuma. Lielumi parasti ir 3 – 5 reizes augstāki 

nekā orientējošie lielumi veseliem indivīdiem. Maksimālie lielumi tiek sasniegti pēc 20 – 30 

stundām, normalizāciju var gaidīt pēc 1 – 4 dienām. 

α-Amilāzes ekskrēcija notiek caur nierēm. α-Amilāzes paaugstināšanās urīnā sākas 

apmēram 6 – 10 stundas vēlāk nekā serumā. Enzīma ekskrēcija ir cieši saistīta ar kreatinīna 

atbrīvošanos. 

Jāatzīmē, ka α-amilāzes paaugstināšanos var izraisīt ekstrapankreatiski cēloĦi. Amilāzes 

palielināšanās serumā, piemēram, var atrast arī parotīta, nieru mazspējas vai 

makroamilazēmijas gadījumā. Pēdējam tomēr nav patoloăisks raksturs. 


Pateicoties plazmas sadalīšanas sistēmai, kas ir iekĜauta reaăentu nesējā, tie paši normālie 

lielumi, lietojot Reflotron ® Amylase testu, ir derīgi nesadalītām asinīm, serumam un plazmai: 

Pieaugušajiem – līdz 100 U/l 


37 o C, 30 o C, 25 o C: līdz 100 u/l 

Parauga α-amilāze un α-glukozidāze, ko satur reăenta mikstūra sašėeĜ 

indolil-α,D-maltoheptaozīdu indoksilā un glukozē. 

Tādējādi atbrīvots indoksils ir izveidojis pāri ar 2-metoksi-4-morfolīnobenzēndiazonija 

tetrahlorocinkātu, lai dotu sarkanvioletu krāsojumu. 

Tāda krāsojuma struktūra tika novērota ar reflektometriju pie 567 nm. 

α-Amilāzes aktivitāte u/l ir aprēėināta no reakcijas koeficienta un rezultāta, kas parādījās 

displejā apmēram pēc 170 sekundēm. 

Enzīma aktivitāte u/I izmērīta pie 37 o C. 


Reflotron ® amilāze ir identificēta , uzdrukājot katra nesēja folijai “AMYL”. 

43

SastāvdaĜas 

Reflotron ® Amylase bloks satur: 

Indolil-α,D-maltoheptaozīdu 81 mkg; α-glukosidāzi 3.1 U; 2-metoksi-4-morfolinobenzēna 

diazonija tetrahlorocinkātu 6.8 mkg; buferi. 


29.0 līdz ~860 U/l 

Linearitātes trūkums reakcijas kinētiskajā grafikā ir parādīts uz displeja ar simbolu *, kas 

atrodas rezultāta priekšā. 


Reflotron ® Amylase tests ir kalibrēts katrai produkcijas partijai pret Roche Diagnostics α- 

Amylase šėidrumu, lietojot identiskus klīniskos paraugus. Šīs kalibrēšanas mērėis ir definēt 

precīzu vienādojumu lietošanai reflektometrijas pārvēršanai amilāzes aktivitātē. Mērījumi tika 

veikti 37 o C temperatūrā. 


Svaigas kapilārās vai venozās asinis jāizmanto 2-3 minūšu laikā. 

Slēgtos konteineros turētas heparinizētas vai EDTA asinis jāizmanto 8 stundu laikā. Pēc 

šūnu elementu nogulsnēšanās var lietot virspusē esošo plazmu, pasargājot paraugu no 

sakratīšanas. 

Ja tiek lietotas kapilārās pipetes, jāievēro ražotāja norādītais parauga materiāla stabilitātes 

termiĦš. 

α-Amilāzes aktivitātes pazemināšanās serumā un plazmā pēc piecām dienām ir sekojoša: 

0% pie +4 o C 

0% pie +20 o C - +25 o C. 

Precizitāte un pareizība 

Līdz šim iegūti sekojoši dati: 

1. Posma precizitāte (n=10): 

Kontrolserums CV : 2.4 – 4 % 

Heparinizēta plazma CV : 2.6 – 4.2 % 

2. Pastāvīgā precizitāte 

Kontrolserumi CV = 2.2 – 4.0 % 

Ar Reflotron ® Amylase metodi iegūto rezultātu pareizība tika apstiprināta ar salīdzināšanas 

metodi, etalonam lietojot α-amilāzes šėidrumu. 

44

Specifitāte 

Mērījumus nav iespaidojusi hemolīze. 

Augsta askorbīnskābes koncentrācija (virs 100 mg/l) var izraisīt mākslīgi paaugstinātus 

mērījumu rezultātus. 

Līdz šim nav atklāta endogēnu vielu un sekojošo eksogēno vielu ietekme uz hemokrīta 

vērtību (PVC) līdz 55%: 

Acetylsalicylic acid Nicotinic acid 

Allopurinol Nitrofurantoin 

Ampicillin Noraminopyrine 

Bezafibrate Oxazepam 

Caffeine Carbochromen 

Oxytetracycline Cephalexin 

Phenazopyridine Phenobarbital 

Chloramphenicol Phenprocoumon 

Probenecid Phenytoin 

Chlordiazepoxide Probenecid 

Procaine Dipyridamole 

Pyritinol Dobesilate 

Dopamine Quinidine 

Ethaverine Glibenclamid 

Sulfamethoxazole Indomethacin 

α-Methyldopa Theophylline 

Methaqualone Trimethoprim 

Ir konstatēta tikai paracetamola toksiskā koncentrācijā ietekme uz α-amilāzes aktivitāti. 


Ja esošā y-GT aktivitāte atrodas virs Reflotron ® Amylase noteiktās mērījumu amplitūdas (tādā 

gadījumā displejā parādās papildus zvaigznīte vai teksts: “DILUTE AMYL”), atšėaidiet seruma 

vai plazmas paraugu 1+2 ar 0.9% NaCl šėīdumu. Faktiskā α-amilāzes aktivitāte A tad tiek 

aprēėināta no izmērītā lieluma, Adil sekojoši: 

A = 3 Adil 



Reflotron ® Precinorm ® U (4x2 ml; Kat. Nr. 745154) 

Iepakojums 

15 Reflotron ® Amylase reaăenta teststrēmeles, 

1 lietošanas instrukcija. 

Kat. Nr. RR11200658196 

45

Reflotron ® GGT 

-GGT-GGT-GGT-GGT-GGT-GGT-GGT-GGT-GGT-GGT-GGT- GGT-GGT-GGT- GGT-GGT- 


y-Glutamiltransferāze (EC 2.3.2.2) ir galvenokārt ar membrānu saistīts enzīms, kurš 

sastopams daudzos parenhimatozos orgānos, lai gan manāma tā aktivitāte ir atklāta tikai 

nierēs, aizkuĦăa dziedzerī, aknās, liesā un tievajās zarnās. Tā aktivitāte nieru kanāliĦos ir 12 

reizes augstāka nekā aizkuĦăa dziedzerī un 25 reizes augstāka kā aknās. Tomēr šī enzīma 

seruma līmenis ir gandrīz vienmēr noteikts tikai aknu un žults kanālu traucējumos. 

y-Glutamiltransferāze parasti tiek uzskatīta par vienu no enzīmiem, kas indicē holestāzi. Lai 

gan šim enzīmam, kurš uz noteiktām izmaiĦām reaăē Ĝoti jutīgi un bieži atšėirīgi no citiem 

enzīmiem, vairāk ir diagnostiska vērtība. 

Tā, paaugstināta y-glutamiltransferāzes aktivitāte var indicēt virkni tādu traucējumu vai 

komplikāciju aknās kā hronisks hepatīts, pārtikas produktu un toksisku vielu, piemēram, 

alkohola izraisīts aknu bojājums, vīrusu hepatīts un aknu metastāzes. To var atrast arī pie 

pankreatiskiem traucējumiem un pacientiem ar miokarda infarktu. Sevišėi svarīgs tas ir 

neikteriskās un bezsimptomu formās. Y-glutamiltransferāzes noteikšana ir arī indicēta 

hronisku aknu slimību novērošanā. Šī joma ir sevišėi piemērota Reflotron ® GGT analīzēm 

“cito”. 

Normālie lielumi 

Pateicoties plazmas sadalīšanas sistēmai, kas ir iekĜauta reaăentu nesējā, tie paši normālie 

lielumi, lietojot Reflotron ® GGT testu, ir derīgi nesadalītām asinīm, serumam un plazmai: 

37 o C 30 o C 25 o C 

Vīrieši 10-71 u/l 8-38 u/l 6-28 u/l 

Sievietes 6-42 u/l 5-25 u/l 4-18 u/l 

Testa princips 

y-GT klātbūtnē y-glutamil-3-karboksi-1,4-fenilēndiamīns reaăē ar glicilglicīnu, veidojot 3karboksi-1,4-fenilēndiamīnu 

un y-glutamilglicilglicīnu. 

Nākošajā reakcijā kālija fericianīds N-metilantranilskābes klātbūtnē oksidējot pārvērš 3karboksi-1,4-fenilēndiamīnu 

zaĜganzilā substancē: 

Lai kontrolētu krāsojuma struktūru, kas ir y-GT enzīma aktivitātes mērs, tika veikts kinētiskais 

mērījums pie 642 nm, un apmēram pēc 120 sekundēm tika demonstrēts rezultāts. 

Enzīma aktivitāte u/l ir izmērīta pie 37 o C. Rezultāti pie 25 o C vai 30 o C tika aprēėināti sekojoši: 

u/l (25 o C)=0.56 u/l (37 o C) 

u/l (30 o C)=0.77 u/l (37 o C) 

Pārveidošanas faktors ir iekodēts magnētiskā kodā un to var aktivizēt, lietojot temperatūras 

selektoru. 

Identificēšana 

Reflotron ® GGT ir identificēts, uzdrukājot katra nesēja folijai “GGT”. 

Ingredienti 

Reflotron ® GGT bloks satur sekojošus reaăentu daudzumus uz cm 2 : 

y-glutamil-3-karboksi-1,4-fenilēndiamīnu: 26 mkg; N-metil-antranilskābi: 65 mkg; K3[Fe(CN)6] : 

200 mkg; glicilglicīnu; buferi. 

46

Mērījumu amplitūda 

5.00 - apmēram 3500 u/l (37 o C) 

3.85 - apmēram 2700 u/l (30 o C) 

2.80 - apmēram 2000 u/l (25 o C) 

Linearitātes trūkums reakcijas kinētiskajā grafikā ir parādīts uz displeja ar simbolu *, kas 

atrodas rezultāta priekšā. 


Reflotron ® GGT tests ir kalibrēts katrai produkcijas partijai pret Boehringer Mannheim 

Monotest ® y-GT new* pie 37 o C, lietojot identiskus klīniskos paraugus. Šīs kalibrēšanas mērėis 

ir definēt precīzu vienādojumu lietošanai refleksijas mērījumu pārvēršanai GGT aktivitātē. 

* Dažās valstīs tirgots kā y-GT jaunā C sistēma 

Paraugu materiāls 

Svaigas kapilārās vai venozās asinis jāizmanto 2-3 minūšu laikā. 

Slēgtos konteineros turētas heparinizētas vai EDTA asinis jāizmanto 8 stundu laikā. Pēc 

šūnu elementu nogulsnēšanās var lietot virspusē esošo plazmu, nepieĜaujot paraugu 

sakratīšanu. 

Serumu un heparinizētu vai EDTA plazmu var turēt slēgtos konteineros 7 dienas +2 - 25 o C 

temperatūrā. 

Precizitāte un pareizība 

Līdz šim iegūti sekojoši dati: 

3. Posma precizitāte (n=10): 

Kontrolserums CV = 2.8% 

Klīniskie serumi CV = 3.0 – 3.8% 

4. Pastāvīgā precizitāte 

Kontrolserumi CV = 3.3 – 5.4% 

Reflotron ® GGT metode tika salīdzināta ar Szasz etalonmetodi 37 o C un rezultāti apstiprināja 

tās pareizību. 

Specifitāte 

Noteikšanu nav iespaidojusi fizioloăiska vai patoloăiska askorbīnskābes, bilirubīna, 

kreatinīna, cisteīna, glutiona, glukozes, laktāta, urīnvielas vai urīnskābes koncentrācija. 

Tas pats attiecas uz hematokrīta lielumiem (PCV) līdz 60% un hemolīzi līdz 1%. 

Sekojošās vielas neietekmē testu: 

Acetylsalicylic acid Indomethacin 

Allopurinol Methaqualone 

Ampicillin Nitrofurantoin 

Bezafibrate Oxazepam 

Caffeine Oxyphenbutazone 

Carbochromen Oxytetracycline 

Cephalexin Phenobarbital 

Chloramphenicol Probenecid 

Chlordiazepoxide Procaine 

47

Dipyrone Quinidine 

Ethaverine Sulfamethoxazole 

Furosemide Theophylline 

Gentisic acid Trimethoprim 

Paracetamola klātbūtnē pat terapeitiskās koncentrācijās var parādīties samazināti y-GT 

lielumi. 


Ja esošā y-GT aktivitāte atrodas virs Reflotron® GGT noteiktās mērījumu amplitūdas 

(displejā parādās teksts: DILUTE GGT), atšėaidiet seruma vai plazmas paraugu 1+1 ar 0.9% 

NaCl šėīdumu. Faktiskā y-GT aktivitāte A tiek aprēėināta no izmērītās y-GT aktivitātes Av 

sekojoši: 

A = 2 Av 



Precinorm ® U for Refletron ® (4x4 ml; Kat. Nr. 745154) 

Iepakojums 

30 Reflotron ® GGT teststrēmeles, 


Kat. Nr. RR10745081202 

48

Reflotron ® Sārmainā Fosfatāze 

-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP-ALP- 


Sārmainā fosfatāze (SF) ir atrodama dažādos cilvēka audos, piemēram, aknās, kaulos, 

zarnās un placentā. 

Visbiežāk sārmainā fosfatāze serumā paaugstinās pie aknu un žultsceĜu saslimšanām. 

Nosakot sārmaino fosfatāzi kopā ar ASAT, ALAT, GGT, var spriest par holestāzi. 

Paaugstināts SF līmenis ir pie dažām kaulu saslimšanām un kaulu vielmaiĦas traucējumiem: 

Pedžeta slimības, osteomalācijas, hiperparatireoidisma, rahīta. Paaugstināts sārmainās 

fosfatāzes līmenis pie Ĝaundabīgām saslimšanām varētu būt sakarā ar izmaiĦām aknās un 

kaulos. Osteoblastu aktivitāte paaugstinās agrīnā bērnībā un pusaudžu vecumā, tāpēc arī 

šajos periodos SF līmenis var būt izmainīts. Pēc pubertātes vecuma tas samazinās. 

Paaugstināts SF līmenis novērots arī grūtniecības trešajā trimestrī. 

Normālie lielumi 

37 o C, 30°C, 25°C 

Vīrieši 40-129 U/L 

Sievietes 35-104 U/L 

U/L (25°C) = 0,66 U/L ⋅ (37°C) 

U/L (30°C) = 0,82 U/L ⋅ (37°C) 

Paaugstināts SF lielums diagnostiskos nolūkos obligāti jāsaista kopā ar slimības anamnēzi, 

citiem klīniskiem izmeklējumiem un analīzēm. 

Testa princips 

Pēc asins piliena uzlikšanas asiĦu paraugs aizplūst uz reaăēšanas laukumu. SF hidrolizē 

o-krezolftaleīna fosfātu par o-krezolftaleīnu atdodot fosfātgrupu metilglukamīna molekulai. 

O-krezolftaleīns, kura daudzums tiek izteikts vienībās/laikā, ir tieši proporcionāls sārmainās 

fosfatāzes aktivitātei. Rezultāts tiek noteikts 37°C, 30°C vai 25°C U/L apmēram 135 sek laikā. 

SastāvdaĜas 

o-krezolftaleīna fosfāts ~ 394 µg, N-metil-D-glukamīns ~ 1005 µg, magnijs ~ 0,56µg. 

Uzglabāšana 

No 2°C līdz 30°C cieši noslēgtā oriăinālajā konteinerā. 

Paraugu materiāls 

Kapilārās asinis, heparinizētas asinis vai plazma. Svaigas kapilārās asinis izmantot tūlīt pēc 

to savākšanas. Tikai heparīns var tikt izmantots kā antikoagulants. 

Heparinizētās asinis var uzglabāt slēgtā mēăenē 8 stundas. 

SF heparinizētā plazmā ir stabila 1 dienu istabas temperatūrā. 

Serumā SF ir stabila 1 nedēĜu pie uzglabāšanas 4°C. 

Kalibrācija 

Funkcionālā līkne reflektances vērtību pārvēršanai aktivitātes vienībās ir definēta katrai sērijai 

un ievadīta magnētiskajā lentā uz katras teststrēmeles, kas tiek nolasīta pirms testa 

veikšanas. 

49

Procedūras veikšana 

Papildus nepieciešams Reflotron® instruments, Reflotron® pipete vai kapilārā pipete, 

kontroles, aprīkojums asins parauga savākšanai. Pirms testa veikšanas rūpīgi jāiepazīstas ar 

Reflotron® lietošanas instrukciju. Jāieslēdz aparāts. Kad uz displeja ekrāna iedegas READY, 

izĦemt stripu no iepakojuma. Nekavējoties jāuzliek atpakaĜ mitrumu absorbējošais korėis. 

Uzmanīgi noĦemt foliju no stripa. Lietojot Reflotrona ® pipeti, jāizvairās no gaisa burbulīšiem. 

Izmeklējamo materiālu uzpilināt uz sarkanas krāsas testēšanas laukumiĦa, tam 

nepieskaroties ar pašu pipeti. Vēlamais parauga daudzums ir 30 µl. Pacelt Reflotrona vāciĦu 

un ar slīdošo virsmu uz leju 15 sek. laikā stripu ievietot tam paredzētajā vietā līdz tas fiksējas. 

Aizvērt vāku. Instruments displejā uzrāda “ALP” un sāk skaitīt sekundes līdz testa beigām. 

Kad tests beidzies, ekrānā uzrādās rezultāts iestatītajās vienībās. 

Mērījumu amplitūda 

37°C: 50,0 - aptuveni 3000 U/L 

30°C: 41,0 - aptuveni 2460 U/L 

25°C: 32,9 - aptuveni 1975 U/L 

Ja mērāmā paraugā ALP ir augstāka par analizatora noteikšanas robežu, displejā pie 

rezultāta parādīsies * vai uzraksts “DILUTE ALP”. Serums vai plasma šādā gadījumā var tikt 

atšėaidīta ar serumu vai plasmu, kam zināma ALP vērtība attiecībā 1 : 1 un vērtība 

aprēėināma pēc formulas 

A = 2Adil – A0 . Skat. oriă. Ieliktni. 


Izmantot Reflotron® Precinorm® U vai Reflotron® Check. Rezultātiem jābūt norādītajās 

robežās. 

Testa raksturlielumi 

Atkārtojamība (sērijveida mērījumos): 

CV ir 3.0% normālo vērtību robežās, 2.2% - patoloăisko, paraugs – heparinizētas asinis. 

Atražojamība (dienu-no-dienas mērījumu neprecizitāte): 

CV ir 4.0% normālo vērtību robežās, 3.2% - patoloăisko, paraugs – serums. 

Precizitāte (metožu salīdzinoša): 

N = 47 – 156, r = 0.965. Paraugi – asinis, plasma. References metode: Alkaline Phosphatase 

opt, Roche Diagnostics. 

Neietekmē testu 

Hematokrīts >55% 

Bilirubīns >205µmol/L 

Hemolīze >1% 

Holesterīns >7,8 mmol/L 

Triglicerīdi >11,4 mmo/L 

Iepakojums 

30 Reflotron ALP teststrēmeles, 


Kat. Nr. RR11622773202 

50

Visu Reflotron testu apraksts - medicinaspreces.lv

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?