kimija_11_3.1_st
10.03.2015 • Views
Share Embed Flag

kimija_11_3.1_st

kimija_11_3.1_st

kimija_11_3.1_st

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
intarsc

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

START NOW

<<strong>st</strong>rong>3.1</<strong>st</strong>rong><br />

ĶĪMIJA<br />

<<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

S K O L Ē N U M Ā C Ī B U S A S N I E G U M U V Ē R T Ē Š A N A

Projekts “Mācību satura iz<strong>st</strong>rāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas<br />

un tehnoloģiju priekšmetos”<br />

“Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana. Ķīmija <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase”<br />

Autortiesības uz šo darbu pieder ISEC<br />

Autordarbus drīk<strong>st</strong> izmantot bez ISEC atļaujas nekomerciāliem nolūkiem saskaņā<br />

ar LR Autortiesību likumu, norādot atsauces, ja tas nav pretrunā ar autordarba<br />

normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežo ISEC likumīgās<br />

intereses<br />

© ISEC, 2008<br />

ISBN 978-9984-573-23-6

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

S A T U R S<br />

NOBEIGUMA VĒRTĒŠANAS DARBI UN KRITĒRIJI<br />

K_<<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>_ND_01 METĀLU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS, IEGŪŠANA................................................................................................ 4<br />

K_<<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>_ND_02 Metālu un to savienojumu ķīmiskās īpašības............................................................................................ 9<br />

K_<<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>_ND_03 NEMETĀLI......................................................................................................................................................... 1 4<br />

K_<<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>_ND_04 NEMETĀLISKO ELEMENTU SAVIENOJUMI.......................................................................................................... 1 9<br />

K_<<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>_ND_05 NEORGANISKO VIELU DAUDZVEIDĪBA UN PĀRVĒRTĪBAS DABĀ.......................................................................... 2 2<br />

K_<<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>_KD_06 OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA....................................................................................................... 2 7<br />

K_<<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>_KD_07 OGĻŪDEŅRAŽU REAKCIJAS............................................................................................................................... 3 2

N o b e i g u m a v ē r t ē š a n a s d a r b i u n k r i t ē r i j i<br />

METĀLU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS, IEGŪŠANA<br />

1. variants<br />

1. uzdevums (3 punkti)<br />

Izvēlies vienu atbildi un atzīmē to ar “×" atbil<strong>st</strong>ošajā !<br />

A. Kuram ķīmiskajam elementam atoma kodola elektronapvalka ārējās enerģijas<br />

līmeņa elektronformula ir....3s 2 3p 1 ?<br />

Na Mg Al Ga<br />

B. Kuram ķīmiskajam elementam savienojumos iespējamās oksidēšanas pakāpes<br />

ir +2, +3, +6?<br />

Ba Cu Pb Cr<br />

C. Kāda oksidēšanas pakāpe savienojumos ir 4. perioda IIIA grupas<br />

elementam?<br />

+2 +3 +4 +6<br />

2. uzdevums (3 punkti)<br />

Kurš no pasvītrotajiem vārdiem vai vārdu savienojumiem ir lieks dotajos apgalvojumos?<br />

Ierak<strong>st</strong>i to tabulas ailē!<br />

3. uzdevums (5 punkti)<br />

Kāliju rūpnieciski iegū<strong>st</strong>, elektrolizējot kālija hlorīda kausējumu. Izkausējot<br />

kālija hlorīdu, tas disociē jonos. Uzrak<strong>st</strong>i kālija hlorīda elektrolītiskās disociācijas<br />

vienādojumu!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i elektrodprocesu vienādojumus!<br />

Pie katoda: (K-)<br />

Pie anoda: (A+)<br />

Kurš jons oksidējas?<br />

Uzrak<strong>st</strong>i elektrolīzes procesa summāro vienādojumu!<br />

KCl (kausējums) līdz<strong>st</strong>rāva<br />

……………… + ………………<br />

4. uzdevums (3 punkti)<br />

Doti metāliskie elementi: Na, K, Ca, Ba, Hg, Pb, Fe, K, Mg.<br />

Izvēlies un ierak<strong>st</strong>i tabulā metālisko elementu ķīmiskos simbolus atbil<strong>st</strong>oši to<br />

bioloģiskajai nozīmei!<br />

Metāliskā elementa nozīme cilvēka organismā<br />

Ķīmiskais elements, kas ietilp<strong>st</strong> kaulu un zobu sa<strong>st</strong>āvā<br />

Metāliskā elementa<br />

ķīmiskais simbols<br />

4<br />

Apgalvojums<br />

Metālu kri<strong>st</strong>ālrežģi veido negatīvi lādēti joni, pozitīvi lādēti<br />

joni, elektroni un neitrāli atomi.<br />

Brīvo elektronu esamība metālu kri<strong>st</strong>ālrežģī nosaka metālu<br />

elektrovadītspēju, kušanas temperatūru un siltumvadītspēju.<br />

Pēc blīvuma metālus iedala vieglajos un smagajos metālos.<br />

Pie smagajiem metāliem pieder zelts, kalcijs un dzīvsudrabs.<br />

Liekais vārds vai vārdu<br />

savienojums<br />

Ķīmiskais elements, kas regulē fermentatīvos procesus,<br />

nomierinoši iedarbojas uz nervu si<strong>st</strong>ēmu<br />

Ķīmiskais elements, kura joni regulē olbaltumvielu un<br />

ogļhidrātu sintēzi; veicina lieko nātrija jonu izvadīšanu no<br />

organisma<br />

5. uzdevums (5 punkti)<br />

Niķelis Zemes garozā sa<strong>st</strong>opams niķeļa(II) sulfīda veidā, bet rūpnieciski to var<br />

iegūt dažādi: veicot šķī<strong>st</strong>ošu niķeļa sāļu elektrolīzi vai izmantojot reducētājus.<br />

Apdedzinot niķeļa sulfīdu, veidojas niķeļa(II) oksīds un sēra(IV) oksīds. Cieto<br />

atlikumu šķīdinot sērskābē, iegū<strong>st</strong> niķeļa(II) sulfātu. Elektrolizējot niķeļa sulfāta<br />

šķīdumu, uz katoda izgulsnējas niķelis.

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

Izmantojot doto aprak<strong>st</strong>u, izveido ķīmisko pārvērtību rindu niķeļa rūpnieciskajai<br />

ražošanai!<br />

Katrai pārvērtībai uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās reakcijas vienādojumu!<br />

Piedāvā citu ķīmisko pārvērtību rindu niķeļa ražošanai – niķeli iegū<strong>st</strong> no<br />

niķeļa(II) sulfīda, to apdedzinot un tad izmantojot kādu reducētāju!<br />

6. uzdevums (3 punkti)<br />

Kur var izmantot metālu sakausējumus ar šādām īpašībām? Ierak<strong>st</strong>i atbil<strong>st</strong>ošo<br />

burtu tabulas ailē!<br />

Metāla sakausējuma rak<strong>st</strong>urojums Burts Izmantošana<br />

Kušanas temperatūra 60 o C, nemainās<br />

radioaktīvā <strong>st</strong>arojuma iedarbībā<br />

Laba elektrovadītspēja un <strong>st</strong>iepjamība,<br />

mehāniski izturīgs<br />

Kušanas temperatūra ≈1000 o C,<br />

nemainās radioaktīvā <strong>st</strong>arojuma<br />

iedarbībā, aug<strong>st</strong>a mehāniskā izturība<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

Aviācijā<br />

Kodolreaktoru<br />

būvniecībā<br />

Ugunsdrošības<br />

iekārtās<br />

Elektrotehnikā<br />

8. uzdevums (5 punkti)<br />

Stikla cauruli ie<strong>st</strong>iprināja laboratorijas <strong>st</strong>atīvā (attēls) un tajā iebēra melnu<br />

pulverveida vielu A, kura sa<strong>st</strong>āv no ķīmisko elementu periodiskās tabulas B grupas<br />

metāliskā elementa un skābekļa. Metāliskā elementa atoma elektronformula ir<br />

1s 2 2s 2 2p 6 3s 2 3p 6 3d 10 4s 1 un oksidēšanas pakāpe savienojumā ir +2. Caurules galus<br />

noslēdza ar aizbāžņiem, caur kuriem izvadītas gāzu novadcaurulītes. Caur vienu<br />

galu <strong>st</strong>ikla caurulē no Kipa aparāta tika ievadīta gāzveida viela B, kuras relatīvais<br />

blīvums pret gaisu ir 0,069. Cauruli vienmērīgi karsēja gāzes degļa liesmā un novēroja,<br />

ka uz caurules sienām parādījās sarkanbrūna spīdīga viela C, bet caur gāzu<br />

novadcaurulīti otrajā caurules galā izdalījās tvaiki, kas vārglāzē pārvērtās bezkrāsainā<br />

šķidrā vielā D.<br />

7. uzdevums (3 punkti)<br />

Latvijā ražotus dārgmetālu iz<strong>st</strong>rādājumus var pazīt pēc īpašas zīmes ar attēlu<br />

un skaitli, ko sauc par provi jeb raudzi. Uz zelta rotaslietām proves para<strong>st</strong>i ir 585,<br />

retāk – 750.<br />

Ko nozīmē prove?<br />

Dzeltenais zelts ir sakausējums, kura sa<strong>st</strong>āvā ir 3 metāli – zelts, sudrabs un varš.<br />

Aprēķini tīra zelta masu 5 gramos sakausējuma, kurā zelta masa daļa ir 58,5%!<br />

Paskaidro, kāpēc rotaslietu izgatavošanā neizmanto tīru zeltu, bet zelta<br />

sakausējumus!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i vielu ķīmiskās formulas!<br />

A – ………………, B – ………………, C – ………………, D – ………………<br />

Kāda ir eksperimentā aprak<strong>st</strong>ītās ķīmiskās reakcijas praktiskā nozīme?<br />

5

METĀLU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS, IEGŪŠANA<br />

2. variants<br />

1. uzdevums (3 punkti)<br />

Izvēlies vienu atbildi un atzīmē to ar “×" atbil<strong>st</strong>ošajā !<br />

A. Kuram ķīmiskajam elementam atoma kodola elektronapvalka ārējās enerģijas<br />

līmeņa elektronformula ir....5s 2 5p 2 ?<br />

Sb Sn Sr Pb<br />

B. Kuram ķīmiskajam elementam savienojumos iespējamās oksidēšanas pakāpes<br />

ir +2, +4, +7?<br />

Sr Cu Sn Mn<br />

C. Kāda oksidēšanas pakāpe savienojumos ir 5. perioda IIA grupas elementam?<br />

+2 +3 +4 +6<br />

2. uzdevums (3 punkti)<br />

Kurš no pasvītrotajiem vārdiem vai vārdu savienojumiem ir lieks dotajos apgalvojumos?<br />

Ierak<strong>st</strong>i to tabulas ailē!<br />

Apgalvojums<br />

Metālu kri<strong>st</strong>ālrežģi veido pozitīvi lādēti joni, neitroni, brīvie<br />

elektroni un neitrāli atomi.<br />

Brīvo elektronu esamība metālu kri<strong>st</strong>ālrežģī nosaka metālu<br />

blīvumu, elektrovadītspēju un siltumvadītspēju.<br />

Pēc blīvuma metālus iedala vieglajos un smagajos metālos.<br />

Pie smagajiem metāliem pieder svins, nātrijs un osmijs.<br />

Liekais vārds vai vārdu<br />

savienojums<br />

3. uzdevums (5 punkti)<br />

Litiju rūpnieciski iegū<strong>st</strong>, elektrolizējot litija hlorīda kausējumu. Izkausējot<br />

litija hlorīdu, tas disociē jonos. Uzrak<strong>st</strong>i litija hlorīda elektrolītiskās disociācijas<br />

vienādojumu!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i elektrodprocesu vienādojumus!<br />

Pie katoda: (K-)<br />

Pie anoda: (A+)<br />

Kurš jons oksidējas?<br />

Uzrak<strong>st</strong>i elektrolīzes procesa summāro vienādojumu!<br />

LiCl (kausējums)<br />

līdz<strong>st</strong>rāva<br />

……………… + ………………<br />

4. uzdevums (3 punkti)<br />

Doti metāliskie elementi: Na, K, Ca, Ba, Cd, Pb, Fe, K, Mg.<br />

Izvēlies un ierak<strong>st</strong>i tabulā metālisko elementu ķīmiskos simbolus atbil<strong>st</strong>oši to<br />

bioloģiskajai nozīmei!<br />

Metāliskā elementa nozīme cilvēka organismā<br />

Ķīmiskais elements hemoglobīna sa<strong>st</strong>āvā<br />

Visvairāk šis ķīmiskais elements organismā ir kaulaudos,<br />

nepieciešamā diennakts deva cilvēkam ir 1grams<br />

Ķīmiskais elements, kas pazemina arteriālo asinsspiedienu un<br />

hole<strong>st</strong>erīna daudzumu asinīs<br />

Metāliskā elementa<br />

ķīmiskais simbols<br />

5. uzdevums (5 punkti)<br />

Cinks Zemes garozā sa<strong>st</strong>opams cinka sulfīda veidā, bet rūpnieciski to var iegūt<br />

dažādi: veicot šķī<strong>st</strong>ošu cinka sāļu elektrolīzi vai izmantojot reducētājus.<br />

Apdedzinot cinka sulfīdu, veidojas cinka oksīds un sēra(IV) oksīds. Cieto<br />

atlikumu ap<strong>st</strong>rādājot ar sērskābi, iegū<strong>st</strong> cinka sulfātu. Elektrolizējot cinka sulfāta<br />

šķīdumu, uz katoda izgulsnējas cinks.<br />

6

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

Izmantojot doto aprak<strong>st</strong>u, izveido ķīmisko pārvērtību rindu cinka rūpnieciskajai<br />

ražošanai!<br />

Katrai pārvērtībai uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās reakcijas vienādojumu!<br />

Piedāvā citu ķīmisko pārvērtību rindu cinka ražošanai – cinku iegū<strong>st</strong> no cinka<br />

sulfīda, to apdedzinot un tad izmantojot kādu reducētāju!<br />

6. uzdevums (3 punkti)<br />

Kur var izmantot metālu sakausējumus ar šādām īpašībām? Ierak<strong>st</strong>i atbil<strong>st</strong>ošo<br />

burtu tabulas ailē!<br />

Metāla sakausējuma rak<strong>st</strong>urojums Burts Izmantošana<br />

Kušanas temperatūra ≈1000 o C,<br />

nemainās radioaktīvā <strong>st</strong>arojuma<br />

iedarbībā, aug<strong>st</strong>a mehāniskā izturība<br />

Blīvums 2,80 g/cm 3 , viegli <strong>st</strong>iepjams un<br />

velmējams, aug<strong>st</strong>a mehāniskā izturība<br />

Kušanas temperatūra 58,5 o C, nemainās<br />

radioaktīvā <strong>st</strong>arojuma iedarbībā<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

Ugunsdrošības<br />

signalizācijas iekārtās<br />

Elektrotehnikā<br />

Atomelektro<strong>st</strong>aciju<br />

būvniecībā<br />

Aviācijā<br />

8. uzdevums (5 punkti)<br />

Stikla cauruli ie<strong>st</strong>iprināja laboratorijas <strong>st</strong>atīvā (attēls) un tajā iebēra pelēkzaļu<br />

kri<strong>st</strong>ālisku vielu A, kura sa<strong>st</strong>āv no ķīmisko elementu periodiskās tabulas B grupas<br />

metāliskā elementa un skābekļa. Metāliskā elementa atoma elektronformula ir<br />

1s 2 2s 2 2p 6 3s 2 3p 6 3d 8 4s 2 un oksidēšanas pakāpe savienojumā ir +2. Caurules galus noslēdza<br />

ar aizbāžņiem, caur kuriem izvadītas gāzu novadcaurulītes. Caur vienu galu<br />

<strong>st</strong>ikla caurulē no Kipa aparāta tika ievadīta gāzveida viela B, kuras relatīvais blīvums<br />

pret slāpekli ir 0,071. Cauruli vienmērīgi karsēja gāzes degļa liesmā un novēroja, ka<br />

uz caurules sienām parādījās sudrabbalta viela C ar iedzeltenu atspīdumu, bet caur<br />

gāzu novadcaurulīti otrajā caurules galā izdalījās tvaiki, kas vārglāzē pārvērtās bezkrāsainā<br />

šķidrā vielā D.<br />

7. uzdevums (3 punkti)<br />

Sudrabs ir cēlmetāls, to izmanto sakausējumos, no kuriem gatavo juvelieriz<strong>st</strong>rādājumus.<br />

Izplatītākie ir sudraba sakausējumi ar provi jeb raudzi 800 un 875.<br />

Ko nozīmē prove?<br />

Pazī<strong>st</strong>amākie ir sudraba sakausējumi ar varu.<br />

Aprēķini tīra sudraba masu 5 gramos sakausējuma, kurā sudraba masa daļa ir<br />

87,5%!<br />

Paskaidro, kāpēc rotaslietu izgatavošanā neizmanto tīru sudrabu, bet sudraba<br />

sakausējumus!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i aprak<strong>st</strong>īto vielu ķīmiskās formulas!<br />

A – ………………, B – ………………, C – ………………, D – ………………<br />

Kāda ir eksperimentā aprak<strong>st</strong>ītās ķīmiskās reakcijas praktiskā nozīme?<br />

7

METĀLU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS, IEGŪŠANA<br />

Vērtēšanas kritēriji<br />

Uzdevums<br />

1.<br />

2.<br />

3.<br />

4.<br />

5.*<br />

6.<br />

7.<br />

Kritēriji<br />

Nosaka ķīmisko elementu pēc atoma kodola elektronapvalka ārējā<br />

enerģijas līmeņa elektronformulas – 1 punkts<br />

Nosaka ķīmisko elementu, zinot elementu iespējamās oksidēšanas<br />

pakāpes – 1 punkts<br />

Nosaka elementu iespējamās oksidēšanas pakāpes – 1 punkts<br />

Zina, kas veido metālu kri<strong>st</strong>ālrežģi – 1 punkts<br />

Zina metālu fizikālās un mehāniskās īpašības. Par katru īpašību –<br />

1 punkts.<br />

Kopā 2 punkti<br />

Uzrak<strong>st</strong>a elektrolītiskās disociācijas vienādojumu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a katodprocesa vienādojumu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a anodprocesa vienādojumu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a nosaukumu jonam, kurš oksidējas – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a summāro elektrolīzes procesa vienādojumu – 1 punkts<br />

Zina metāliskā elementa nozīmi. Par katra elementa nozīmi –<br />

1 punkts<br />

Izveido ķīmisko pārvērtību rindu, kas attēlo metālu rūpnieciskās<br />

ražošanas procesu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas vienādojumu katrai pārvērtībai<br />

izveidotajā pārvērtību rindā. Par katru vienādojumu – 1 punkts. Kopā<br />

3 punkti<br />

Izveido citu, iespējamu ķīmisko pārvērtību rindu, kas attēlo metālu<br />

rūpnieciskās ražošanas procesu – 1 punkts<br />

Analizē doto informāciju un prognozē sakausējuma izmantošanu. Par<br />

katru piemēru – 1 punkts<br />

Zina, ko nozīmē prove – 1 punkts<br />

Aprēķina metāla masu sakausējumā – 1 punkts<br />

Paskaidro, kāpēc izmanto sakausējumu – 1 punkts<br />

Punkti<br />

3<br />

3<br />

5<br />

3<br />

5<br />

3<br />

3<br />

8.<br />

Uzrak<strong>st</strong>a tek<strong>st</strong>ā aprak<strong>st</strong>ītās vielas ķīmisko formulu. Par katru<br />

formulu – 1 punkts. Kopā 4 punkti 5<br />

Rak<strong>st</strong>uro reakcijas praktisko nozīmi – 1 punkts<br />

Kopā 30<br />

8

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

Metālu un to savienojumu ķīmiskās īpašības<br />

2. uzdevums (3 punkti)<br />

Prognozē, kā tautsaimniecībā varētu izmantot tabulā rak<strong>st</strong>urotos metālu<br />

savienojumus!<br />

Metāla<br />

savienojums<br />

AgNO 3<br />

KCl<br />

CaSO 4·0,5<br />

H 2 O<br />

Metāla savienojuma īpašības<br />

Bezkrāsaina, kri<strong>st</strong>āliska viela, labi šķī<strong>st</strong><br />

ūdenī, šķīdumam piemīt antiseptiskas<br />

īpašības<br />

Bezkrāsaina, kri<strong>st</strong>āliska viela, labi šķī<strong>st</strong><br />

ūdenī, satur augiem nepieciešamu barības<br />

elementu<br />

Balta vai pelēka viela, kas nedaudz<br />

šķī<strong>st</strong> ūdenī. Samaltu samaisa kopā ar<br />

ūdeni noteiktās masas attiecībās; iegū<strong>st</strong><br />

maisījumu, kas ātri sacietē<br />

Izmantošanas iespējas<br />

tautsaimniecībā<br />

3. uzdevums (2 punkti)<br />

Cinka hidroksīds reaģē gan ar sālsskābi, gan ar nātrija hidroksīdu.<br />

Uzrak<strong>st</strong>i ķīmisko reakciju vienādojumus!<br />

Zn(OH) 2 + _ NaOH→<br />

Zn(OH) 2 + _ HCl→<br />

4. uzdevums (4 punkti)<br />

Aizpildi tabulu!<br />

Ķīmiskā<br />

savienojuma<br />

formula<br />

[Cu(NH 3 ) 4 ]SO 4<br />

1. variants<br />

1. uzdevums (3 punkti)<br />

Izmantojot metālu elektroķīmisko spriegumu rindu, izvēlies atbil<strong>st</strong>ošo metālu<br />

un ierak<strong>st</strong>i tek<strong>st</strong>ā metāla nosaukumu!<br />

A. ………………………… ir spēcīgāks reducētājs nekā alumīnijs, bet vājāks<br />

reducētājs nekā kalcijs.<br />

B. …………………………, reaģējot ar vara(II) sulfāta ūdensšķīdumu, reducē<br />

Cu 2+ jonus, kas atrodas šķīdumā.<br />

C. ………………………… nereaģē ne ar auk<strong>st</strong>u, ne ar kar<strong>st</strong>u ūdeni un neiedarbojas<br />

ar atšķaidītām skābēm.<br />

Kompleksveidotājs<br />

Ligands<br />

Koordinācijas<br />

skaitlis<br />

Kompleksā<br />

savienojuma<br />

nosaukums<br />

5. uzdevums (4 punkti)<br />

Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus un sa<strong>st</strong>ādi oksidēšanās–reducēšanās<br />

reakciju elektronu bilances vienādojumus!<br />

Ķīmiskās reakcijas vienādojums<br />

_Na + _H 2 O → ……………………<br />

Zn + Pb(NO 3 ) 2 → ……………………<br />

Elektronu bilances vienādojumi<br />

6. uzdevums (4 punkti)<br />

Hromu iegū<strong>st</strong> no hroma rūdas, realizējot šādu ķīmisku pārvērtību:<br />

Cr 2 O 3 + 3C → 2Cr + 3CO.<br />

Aprēķini hroma daudzumu un masu, ko var iegūt no 400 kg hroma rūdas, kas<br />

satur 8% piemaisījumu!<br />

7. uzdevums (6 punkti)<br />

Monētas para<strong>st</strong>i izgatavo no dažādu metālu sakausējumiem. Monētas sakausējums<br />

sa<strong>st</strong>āv no vara un dzelzs. Skolēns to nolēma izpētīt, tāpēc ielika vārglāzē un<br />

uzlēja pietiekamu tilpumu 20% HCl šķīduma.<br />

Vai skolēns monētu izšķīdinās? Pamato atbildi!<br />

Pirms sakausējuma iegūšanas dzelzs un vara skaidiņas sajauca maisījumā, kurā<br />

dzelzs masas daļa bija 40% un vara masas daļa – 60%. Aprēķini ūdeņraža tilpumu<br />

(normālos ap<strong>st</strong>ākļos), kas rodas, sālsskābei reaģējot ar 50 gramiem metālu<br />

maisījuma!<br />

9

10<br />

8. uzdevums (4 punkti)<br />

Māls ir nogulumiezis, kas satur minerālu kaolinītu Al 2 O 3·2SiO 2 ·2H 2 O un piemaisījumu<br />

veidā dažādus savienojumus. Piemēram, sarkanais māls satur dzelzs(III)<br />

oksīda piemaisījumus. Mālu ķīmiskais sa<strong>st</strong>āvs ietekmē keramikas iz<strong>st</strong>rādājumu kvalitāti,<br />

tāpēc pirms mālu izmantošanas rūpniecībā tiek veikta to analīze. Sarkano mālu<br />

paraugu ievieto vārglāzē, uzlej 20% HCl šķīdumu un samaisa. Iegūto maisījumu<br />

karsē, tad atdzesē un filtrē. Uz filtra paliek pelēcīgi balta viela, bet filtrāts ir iedzeltenā<br />

vai sarkanbrūnā krāsā.<br />

Uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās reakcijas vienādojumu, kas aprak<strong>st</strong>a ķīmisko pārvērtību, kura<br />

notiek, sarkanajiem māliem iedarbojoties ar sālsskābi!<br />

Kāda metāla jonus satur filtrāts?<br />

Kādu reaģentu varētu izmantot, lai pierādītu šā metāla jonus šķīdumā?<br />

Atbildi pamato ar saīsināto jonu vienādojumu!

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

Metālu un to savienojumu ķīmiskās īpašības<br />

2. variants<br />

1. uzdevums (3 punkti)<br />

Izmantojot metālu elektroķīmisko spriegumu rindu, izvēlies atbil<strong>st</strong>ošo metālu<br />

un ierak<strong>st</strong>i tek<strong>st</strong>ā metālu nosaukumus!<br />

A. ........................................... ir spēcīgāks reducētājs nekā cinks, bet vājāks reducētājs<br />

nekā magnijs.<br />

+<br />

B. ........................................ reducē Ag jonus, reaģējot ar sudraba(I) nitrāta<br />

ūdensšķīdumu.<br />

C. .......................................... nereaģē ne ar auk<strong>st</strong>u, ne ar kar<strong>st</strong>u ūdeni un neiedarbojas<br />

ar skābekli.<br />

2. uzdevums (3 punkti)<br />

Prognozē, kā tautsaimniecībā varētu izmantot tabulā rak<strong>st</strong>urotos metālu<br />

savienojumus!<br />

Metāla<br />

savienojums<br />

ZnO<br />

Ca(H 2 PO 4 ) 2·H 2 O<br />

Ca(OH) 2<br />

Metāla savienojuma īpašības<br />

Balta pulverveida viela, nešķī<strong>st</strong><br />

ūdenī, piemīt sausinošas, savelkošas,<br />

antiseptiskas īpašības<br />

Pelēka, sīkgraudaina pulverveida viela,<br />

nedaudz šķī<strong>st</strong> ūdenī, satur augiem<br />

nepieciešamu barības elementu fosforu<br />

Balta, irdena pulverveida viela, kas<br />

nedaudz šķī<strong>st</strong> ūdenī. Kopā ar ūdeni,<br />

cementu un smiltīm veido masu, kas,<br />

sai<strong>st</strong>ot no gaisa CO 2 , sacietē<br />

Izmantošanas iespējas<br />

tautsaimniecībā<br />

3. uzdevums (2 punkti)<br />

Hroma (III) hidroksīds reaģē gan ar sālsskābi, gan ar nātrija hidroksīdu.<br />

Uzrak<strong>st</strong>i ķīmisko reakciju vienādojumus!<br />

Cr(OH) 3 + NaOH→<br />

Cr(OH) 3 + HCl→<br />

4. uzdevums (4 punkti)<br />

Aizpildi tabulu!<br />

Ķīmiskā<br />

savienojuma<br />

formula<br />

Na 3 [Al(OH) 6 ]<br />

Kompleksveidotājs<br />

Ligands<br />

Koordinācijas<br />

skaitlis<br />

Kompleksā<br />

savienojuma<br />

nosaukums<br />

5. uzdevums (4 punkti)<br />

Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus un sa<strong>st</strong>ādi oksidēšanās–reducēšanās<br />

reakciju elektronu bilances vienādojumus!<br />

Ķīmiskās reakcijas vienādojums<br />

Fe + CuSO 4 → ……………………<br />

Ca + H 2 O→ ……………………<br />

Elektronu bilances vienādojumi<br />

6. uzdevums (4 punkti)<br />

Dzelzi iegū<strong>st</strong> no dzelzsrūdas, realizējot šādu ķīmisko pārvērtību:<br />

Fe 2 O 3 + 3CO → 2Fe + 3CO 2 .<br />

Aprēķini dzelzs daudzumu un masu, ko var iegūt no 500 kg dzelzsrūdas, kas<br />

satur 12% piemaisījumu!<br />

7. uzdevums (6 punkti)<br />

Monētas para<strong>st</strong>i izgatavo no dažādu metālu sakausējumiem. Monētas sakausējums<br />

sa<strong>st</strong>āv no vara un cinka. Skolēns to nolēma izšķīdināt, tāpēc ielika vārglāzē un<br />

uzlēja pietiekamu tilpumu 20% sālsskābes.<br />

Vai skolēns monētu izšķīdinās? Pamato atbildi!<br />

Pirms sakausējuma iegūšanas cinka un vara pulveri sajauca maisījumā, kurā<br />

cinka masas daļa bija 20% un vara masas daļa – 80%. Aprēķini ūdeņraža tilpumu<br />

(normālos ap<strong>st</strong>ākļos), kas veidosies no sālsskābes un 60 gramiem metālu<br />

maisījuma!<br />

<<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>

12<br />

8. uzdevums (4 punkti)<br />

Māls ir nogulumiezis, kas satur minerālu kaolinītu Al 2 O 3·2SiO 2 ·2H 2 O un piemaisījumu<br />

veidā dažādus savienojumus. Piemēram, māls ar zaļganpelēku krāsu satur<br />

dzelzs(II) oksīda piemaisījumus. Ķīmiskais sa<strong>st</strong>āvs ietekmē keramikas iz<strong>st</strong>rādājumu<br />

kvalitāti, tāpēc pirms mālu izmantošanas rūpniecībā tiek veikta to analīze. Zaļganpelēko<br />

mālu paraugu ievieto vārglāzē, uzlej 20% HCl šķīdumu un samaisa. Iegūto<br />

maisījumu karsē, tad atdzesē un filtrē. Uz filtra paliek pelēcīgi balta viela, bet filtrāts<br />

ir bezkrāsains vai iezaļganā krāsā.<br />

Uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās reakcijas vienādojumu, kas aprak<strong>st</strong>a ķīmisko pārvērtību, kura<br />

notiek, zaļganpelēkajiem māliem iedarbojoties ar sālsskābi!<br />

Kāda metāla jonus satur filtrāts?<br />

Kādu reaģentu varētu izmantot, lai pierādītu šā metāla jonus šķīdumā?<br />

Atbildi pamato ar saīsināto jonu vienādojumu!

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

Metālu un to savienojumu ķīmiskās īpašības<br />

Vērtēšanas kritēriji<br />

Uzdevums<br />

1.<br />

2.<br />

3.<br />

4.<br />

5.<br />

6.<br />

7.<br />

Kritērijs<br />

Izmanto elektroķīmisko spriegumu rindu metāla ķīmisko īpašību<br />

rak<strong>st</strong>urošanai. Par katru metāla nosaukumu – 1 punkts<br />

Prognozē metāla savienojuma izmantošanas iespējas<br />

tautsaimniecībā. Par katru izmantošanas iespēju – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas vienādojumu. Par katru vienādojumu –<br />

1 punkts<br />

Nosaka kompleksveidotāju – 1 punkts<br />

Nosaka ligandu – 1 punkts<br />

Nosaka koordinācijas skaitli – 1 punkts<br />

Nosauc komplekso savienojumu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas vienādojumu. Par katru vienādojumu –<br />

1 punkts. Kopā 2 punkti<br />

Sa<strong>st</strong>āda elektronu bilances vienādojumus, atbil<strong>st</strong>oši oksidēšanās–<br />

reducēšanās reakcijai. Par katru vienādojumu pāri – 1 punkts. Kopā<br />

2 punkti<br />

Aprēķina tīra metāla oksīda masu – 1 punkts<br />

Aprēķina metāla oksīda daudzumu – 1 punkts<br />

Aprēķina iegūtā metāla daudzumu – 1 punkts<br />

Aprēķina iegūtā metāla masu – 1 punkts<br />

Novērtē metālu iespējamo iedarbību ar skābēm un pamato atbildi –<br />

1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas vienādojumu –1 punkts<br />

*Aprēķina metāla masu sakausējumā – 1 punkts<br />

*Aprēķina metāla daudzumu – 1 punkts<br />

*Aprēķina ūdeņraža daudzumu – 1 punkts<br />

*Aprēķina ūdeņraža tilpumu – 1 punkts<br />

Punkti<br />

3<br />

3<br />

2<br />

4<br />

4<br />

4<br />

6<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas vienādojumu – 1 punkts<br />

8.<br />

Nosaka metāla jonus, ko satur filtrāts – 1 punkts<br />

Norāda reaģentu metāla jona pierādīšanai – 1 punkts<br />

4<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas saīsināto jonu vienādojumu – 1 punkts<br />

Kopā 30<br />

* Skolēns saņem maksimālo punktu skaitu par pareizi veiktu aprēķinu ar jebkuru<br />

citu risināšanas metodi.<br />

13

NEMETĀLI<br />

1. variants<br />

1. uzdevums (4 punkti)<br />

Izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu, papildini tek<strong>st</strong>u!<br />

Fosfora atoma elektronformula ir ……………… . Fosfora aug<strong>st</strong>ākā oksidēšanas<br />

pakāpe ir …… fosfora zemākā oksidēšanas pakāpe ir …… . Fosfors ķīmiskajās<br />

reakcijās ir ……………… oksidētājs nekā hlors.<br />

2. uzdevums (4 punkti)<br />

Ierak<strong>st</strong>i tabulā tā nemetāliskā elementa nosaukumu, kas atbil<strong>st</strong> dotajam<br />

rak<strong>st</strong>urojumam!<br />

Nemetāliskā elementa rak<strong>st</strong>urojums<br />

Elements veido divatomu molekulu, kurā ir viena nepolārā<br />

kovalentā saite.<br />

Elementa veidotā vienkāršā viela normālos ap<strong>st</strong>ākļos ir<br />

dzeltena, cieta viela.<br />

Elements veido vairākas vienkāršas vielas: viena no tām ir balti<br />

iedzeltenā krāsā ar nepatīkamu smaržu, bet otra – sarkanā<br />

krāsā bez smaržas.<br />

Elementa izotopiem ir liela nozīme enerģijas iegūšanai<br />

kodolsintēzes procesā.<br />

Elementa<br />

nosaukums<br />

4. uzdevums (4 punkti)<br />

Uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās formulas diviem dažādiem nemetāliem, kurus var iegūt no<br />

dotajām izejvielām – CaCO 3 , H 2 O, CaCl 2 , Na, HgO, CuO!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i divus ķīmisko reakciju vienādojumus šo nemetālu iegūšanai!<br />

5. uzdevums (3 punkti)<br />

Rūpniecībā slāpekli un ūdeņradi izmanto amonjaka ražošanā. Pabeidz ķīmiskās<br />

reakcijas vienādojuma shēmu un izvieto koeficentus ķīmiskās reakcijas<br />

vienādojumā!<br />

H 2 + N 2 →<br />

Pēc ķīmiskās reakcijas vienādojuma nosaki gāzu tilpumu attiecību!<br />

V(H 2 ) : V(N 2 ) =<br />

Aprēķini slāpekļa tilpumu, kas nepieciešams, lai pilnībā izreaģētu ar 15 m 3<br />

ūdeņraža!<br />

Gāzu tilpumi mērīti vienādos ap<strong>st</strong>ākļos.<br />

6. uzdevums (3 punkti)<br />

Nemetāliskie elementi Zemes garozā sa<strong>st</strong>opami minerālu, iežu un rūdu sa<strong>st</strong>āvā<br />

dažādu ķīmisko savienojumu veidā. Elementa skābekļa masas daļa Zemes garozā ir<br />

45,0%, silīcija masas daļa ir 27,0%, bet ūdeņraža – 0,9 %.<br />

3. uzdevums (6 punkti)<br />

A. Nosaki, kādu procesu (oksidēšanos vai reducēšanos) attēlo elektronu bilances<br />

vienādojums!<br />

0<br />

C + 4e - → C<br />

–4<br />

B. Uzrak<strong>st</strong>i vienu ķīmiskās reakcijas vienādojumu, kurā ogleklim mainās oksidēšanās<br />

pakāpe no C 0 uz C!<br />

–4<br />

C.<br />

Virs katra ķīmiskā elementa simbola uzrak<strong>st</strong>i tā oksidēšanas pakāpi!<br />

14<br />

S + O 2 → SO 2<br />

Uzrak<strong>st</strong>i atbil<strong>st</strong>ošos elektronu bilances vienādojumus!<br />

Kurš elements ir reducētājs?

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

Diagrammā attēlo elementa silīcija masas daļu Zemes garozā!<br />

Diagrammā, kas attēlo muskovīta sa<strong>st</strong>āvu, norādīta kālija masas daļa (%). Ierak<strong>st</strong>i<br />

elementa silīcija simbolu atbil<strong>st</strong>oši tā masas daļai (%) muskovītā!<br />

Minerāla muskovīta (vizlas) formula ir KAl 2 (OH) 2 [AlSi 3 O 10 ], tā molmasa – 370 g/<br />

mol. Tabulā ir atrodama informācija par muskovīta kvantitatīvo sa<strong>st</strong>āvu.<br />

Izmantojot tavā rīcībā esošo informāciju, aprēķini elementa silīcija masas daļu<br />

(%) minerālā! Rezultātu ierak<strong>st</strong>i tabulā!<br />

Elements K Al H Si O<br />

Elementa<br />

masas daļa, %<br />

10,5 21,9 0,5 51,9<br />

7. uzdevums (6 punkti)<br />

Izlasi tek<strong>st</strong>u!<br />

Lai kara laikā pasargātu pilsētas un traucētu kara lidmašīnām, izmantoja ar gāzi<br />

pildītus balonus. Baloniem eksplodējot, gāze gaisā sadega, bet kaitīgas un bī<strong>st</strong>amas<br />

vielas neradās. Šīs gāzes ieguvei visbiežāk izmantoja litija hidrīdu. Litija hidrīds bija<br />

arī amerikāņu lidotāju glābšanas ve<strong>st</strong>ēs un piepūšamajās gumijas laivās. Avārijas<br />

gadījumā, nonākot ūdenī, sākās litija hidrīda ķīmiskā reakcija ar ūdeni. Mūsu dienās<br />

gaisa balonu pildīšanai šī gāze tiek aiz<strong>st</strong>āta ar hēliju.<br />

Uzrak<strong>st</strong>i aprak<strong>st</strong>ītās gāzes nosaukumu!<br />

Kāpēc gāzes izmantošana nav bī<strong>st</strong>ama aprak<strong>st</strong>ītajās situācijās?<br />

Uzrak<strong>st</strong>i tek<strong>st</strong>ā aprak<strong>st</strong>īto gāzes iegūšanas ķīmiskās reakcijas vienādojumu!<br />

Kāda īpašība nepieciešama gāzei, lai ar to pildītu glābšanas ve<strong>st</strong>es?<br />

Kāpēc mūsu dienās šī gāze tiek aiz<strong>st</strong>āta ar hēliju?<br />

Uzrak<strong>st</strong>i vienu piemēru, kur vēl praktiski lieto minēto gāzi?<br />

15

NEMETĀLI<br />

2. variants<br />

1. uzdevums (4 punkti)<br />

Izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu, papildini tek<strong>st</strong>u!<br />

Oglekļa atoma elektronformula ir ……………… . Oglekļa aug<strong>st</strong>ākā oksidēšanas<br />

pakāpe ir ........; oglekļa zemākā oksidēšanas pakāpe ir …… . Ogleklis ķīmiskajās<br />

reakcijās<br />

ir ……………… oksidētājs nekā fluors.<br />

2. uzdevums (4 punkti)<br />

Ierak<strong>st</strong>i tabulā tā nemetāliskā elementa nosaukumu, kas atbil<strong>st</strong> dotajam<br />

rak<strong>st</strong>urojumam!<br />

Nemetāliskā elementa rak<strong>st</strong>urojums<br />

Elements veido divu atomu molekulu, kurā ir trīs kovalentās<br />

nepolārās saites.<br />

Elementa veidotā vienīgā vienkāršā viela para<strong>st</strong>os ap<strong>st</strong>ākļos ir<br />

zaļgandzeltena gāze.<br />

Ķīmiskajam elementam ir vairāki alotropiskie veidi, diviem ir<br />

rak<strong>st</strong>urīgi atomu tipa kri<strong>st</strong>ālrežģi, vienam no alotropiskajiem<br />

veidiem piemīt liela cietība.<br />

Elementa veidotu vienkāršo vielu izmanto kā ekoloģiski tīru<br />

degvielu.<br />

Elementa<br />

nosaukums<br />

3. uzdevums (6 punkti)<br />

A. Nosaki, kādu procesu (oksidēšanos vai reducēšanos) attēlo elektronu bilances<br />

vienādojums!<br />

0<br />

S + 2e - → S –2<br />

?<br />

B. Uzrak<strong>st</strong>i vienu ķīmiskās reakcijas vienādojumu, kur sēram mainās oksidēšanās<br />

pakāpe no S 0 uz S –2<br />

!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i atbil<strong>st</strong>ošus elektronu bilances vienādojumus!<br />

Kurš elements ir oksidētājs?<br />

4. uzdevums (4 punkti)<br />

Uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās formulas diviem dažādiem nemetāliem, kurus var iegūt no<br />

dotajām izejvielām – CaO, KBr, H 2 O 2 , SiO 2 , HCl, Zn!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i divus atbil<strong>st</strong>ošus ķīmisko reakciju vienādojumus šo nemetālu<br />

iegūšanai!<br />

5. uzdevums (3 punkti)<br />

Rūpniecībā slāpekli un ūdeņradi izmanto amonjaka ražošanā. Pabeidz ķīmiskās<br />

reakcijas vienādojuma shēmu un izvieto koeficentus ķīmiskās reakcijas<br />

vienādojumā!<br />

N 2 + H 2 →<br />

Pēc ķīmiskās reakcijas vienādojuma nosaki gāzu tilpumu attiecību!<br />

V(N 2 ) : V(H 2 ) =<br />

Aprēķini ūdeņraža tilpumu, kas nepieciešams, lai pilnībā izreaģētu ar 100 m 3<br />

slāpekļa!<br />

Gāzu tilpumi mērīti vienādos ap<strong>st</strong>ākļos.<br />

6. uzdevums (3 punkti)<br />

Nemetāliskie elementi ir sa<strong>st</strong>opami cilvēka organismā dažādu ķīmisko savienojumu<br />

veidā. Elementa skābekļa masas daļa cilvēka organismā ir 62,0%, oglekļa masas<br />

daļa – 21,0%, bet ūdeņraža – 10,0%.<br />

C.<br />

Virs katra ķīmiskā elementa simbola uzrak<strong>st</strong>i tā oksidēšanās pakāpi!<br />

16<br />

C + O 2 → CO 2

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

Diagrammā attēlo elementa oglekļa masas daļu (%) cilvēka organismā!<br />

Diagrammā, kas attēlo karnalīta sa<strong>st</strong>āvu, norādīta kālija masas daļa (%). Ierak<strong>st</strong>i<br />

elementa hlora simbolu atbil<strong>st</strong>oši tā masas daļai (%) karnalītā!<br />

Minerāla karnalīta formula KCl∙MgCl 2 ∙6H 2 O, tā molmasa – 277,5 g/mol. Tabulā<br />

ir atrodama informācija par karnalīta kvantitatīvo sa<strong>st</strong>āvu.<br />

Izmantojot tavā rīcībā esošo informāciju, aprēķini elementa hlora masas daļu<br />

(%) minerālā! Rezultātu ierak<strong>st</strong>i tabulā!<br />

Elements K Mg H Cl O<br />

Elementa masas<br />

daļa, %<br />

14,1 8,6 4,3 34,6<br />

7. uzdevums (6 punkti)<br />

Izlasi tek<strong>st</strong>u!<br />

Pirmoreiz šo zaļgandzelteno gāzi kā smacējošu, indīgu kaujas vielu izmantoja<br />

vācu armija 1915. gada 22. aprīlī pie Ipras upes. Tajā laikā karavīriem nebija<br />

pieredzes, kā rīkoties, lai pasargātos no bī<strong>st</strong>amām gāzveida vielām; lielākoties viņi<br />

slēpās pēc iespējas dziļākos ierakumos. Tieši šie karavīri gāja bojā. Mazāk cieta tie,<br />

kas atradās aug<strong>st</strong>āk virs zemes un ūdensbaseina tuvumā. Zināms, ka gāze vāji šķī<strong>st</strong><br />

ūdenī, kā arī reaģē ar ūdeni.<br />

Uzrak<strong>st</strong>i gāzes nosaukumu!<br />

Kāpēc gāja bojā karavīri, kas atradās dziļos ierakumos?<br />

Iesaki, kā rīkoties, sajūtot šīs gāzes smaku?<br />

Uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās reakcijas vienādojumu gāzes reakcijai ar ūdeni!<br />

Kāda praktiska nozīme mūsu dienās ir šai reakcijai?<br />

Uzrak<strong>st</strong>i vienu piemēru, kur vēl praktiski lieto šo gāzi?<br />

17

NEMETĀLI<br />

Vērtēšanas kritēriji<br />

Uzdevums<br />

1.<br />

2.<br />

3.<br />

4.<br />

Kritērijs<br />

Uzrak<strong>st</strong>a atoma elektronformulu, izmantojot ķīmisko elementu<br />

periodisko tabulu, – 1 punkts<br />

Nosaka elementa aug<strong>st</strong>āko oksidēšanas pakāpi, izmantojot ķīmisko<br />

elementu periodisko tabulu, – 1 punkts<br />

Nosaka elementa zemāko oksidēšanas pakāpi, izmantojot ķīmisko<br />

elementu periodisko tabulu, – 1 punkts<br />

Salīdzina oksidētāja aktivitāti, izmantojot ķīmisko elementu<br />

periodisko tabulu, – 1 punkts<br />

Zina nemetālisko elementu veidoto vienkāršo vielu molekulu uzbūvi<br />

– 1 punkts<br />

Zina nemetālisko elementu veidoto vienkāršo vielu fizikālās īpašības<br />

– 1 punkts<br />

Zina nemetālisko elementu alotropiskos veidus un to fizikālās<br />

īpašības – 1 punkts<br />

Zina par ūdeņraža izmantošanu – 1 punkts<br />

Nosaka reducēšanās procesu, ko attēlo elektronu bilances<br />

vienādojums, – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas vienādojumu atbil<strong>st</strong>oši dotai nemetāliskā<br />

elementa oksidēšanas pakāpes maiņai – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a elementu oksidēšanas pakāpes – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a elektronu bilances vienādojumus. Par katru vienādojumu –<br />

1 punkts.<br />

Kopā – 2 punkti<br />

Nosaka elementu, kas ir oksidētājs vai reducētājs, – 1 punkts<br />

Izprot nemetālu iegūšanu. Par katru noteikto nemetālu – 1 punkts.<br />

Kopā 2 punkti<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas vienādojumu, kas aprak<strong>st</strong>a nemetāla<br />

iegūšanu. Par katru vienādojumu – 1 punkts. Kopā 2 punkti<br />

Punkti<br />

4<br />

4<br />

6<br />

4<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas vienādojumu – 1 punkts<br />

Nosaka gāzu tilpuma attiecību pēc ķīmiskās reakcijas vienādojuma –<br />

5. 1 punkts<br />

3<br />

Aprēķina gāzveida vielas tilpumu pēc ķīmiskās reakcijas vienādojuma<br />

– 1 punkts<br />

Attēlo elementa masas daļu diagrammā – 1 punkts<br />

6. Aprēķina elementa masas daļu (w % ) – 1 punkts<br />

3<br />

Diagrammā ierak<strong>st</strong>a elementa simbolu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a tek<strong>st</strong>ā aprak<strong>st</strong>ītās gāzes nosaukumu – 1 punkts<br />

Izskaidro novērojumu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas vienādojumu – 1 punkts<br />

Novērtē aprak<strong>st</strong>ītajā situācijā nepieciešamo gāzes fizikālo īpašību<br />

7. (1. var.) vai iesaka, kā rīkoties smacējošu gāzveida vielu noplūdes 6<br />

gadījumā (2. var.), – 1 punkts<br />

Novērtē citas gāzes izmantošanas priekšrocības (1. var.) vai skaidro<br />

reakcijas praktisko nozīmi (2. var.) – 1 punkts<br />

Zina gāzes praktisko izmantošanu – 1 punkts<br />

Kopā 30<br />

18

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

NEMETĀLISKO ELEMENTU SAVIENOJUMI<br />

1. variants<br />

1. uzdevums (4 punkti)<br />

Novērtē, vai apgalvojums ir patiess, un ievelc “×" atbil<strong>st</strong>ošajā ailē!<br />

Apgalvojums Jā Nē<br />

Hlorūdeņraža šķīdums ūdenī ir sālsskābe.<br />

Nitrātu uzglabāšanā svarīgākais drošības noteikums ir to pasargāšana<br />

no mitruma piekļuves.<br />

Ja koncentrēta sērskābe nokļuvusi uz ādas, tad to jāskalo ar lielu ūdens<br />

daudzumu.<br />

Spektrofotometru var izmantot fosfātjonu kvantitatīvai noteikšanai<br />

ūdens paraugā.<br />

2. uzdevums (4 punkti)<br />

Sudrabam reaģējot ar koncentrētu slāpekļskābi, izdalās brūna gāze ar asu<br />

smaku.<br />

Pabeidz ķīmiskās reakcijas vienādojuma shēmu, sa<strong>st</strong>ādi elektronu bilances vienādojumus,<br />

izliec koeficientus ķīmiskās reakcijas vienādojumā!<br />

_Ag + _HNO 3 (konc.) → _AgNO 3 + _........ + _.........<br />

Kurš elements ir oksidētājs šajā reakcijā?<br />

3. uzdevums (8 punkti)<br />

Slāpeklis ir izejviela kālija nitrāta rūpnieciskajā ražošanā.<br />

Kālija nitrāta ražošanā veic vairākas ķīmiskās pārvērtības, kuras var attēlot ar<br />

šādu pārvērtību virkni: N 2 → A → B → C → D → KNO 3 .<br />

Uzrak<strong>st</strong>i vielu A, B, C un D ķīmiskās formulas!<br />

Pēc <strong>st</strong>ehiometriskās shēmas N 2 → 2KNO 3 aprēķini kālija nitrāta masu, ko var<br />

iegūt no 4,48 m 3 (n. a.) slāpekļa!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i vienu piemēru, kur izmanto kālija nitrātu!<br />

4. uzdevums (8 punkti)<br />

Gāzu šķīdība ūdenī ir dažāda. Amonjaka (0 o C; 103,3 kPa) iespējamā masas<br />

daļa šķīdumā var būt 47%. Ar aprēķiniem pamato, vai vienā litrā ūdens normālos<br />

ap<strong>st</strong>ākļos (0 o C; 101,3 kPa) var izšķīdināt 224 litrus amonjaka!<br />

Izskaidro ķīmiskās saites veidošanos pēc donorakceptora mehānisma amonija<br />

jonā!<br />

Paskaidro, kāpēc universālindikatora papīrs ir jāsamitrina, lai pierādītu<br />

amonjaku!<br />

Kāda vide ir amonjaka ūdens šķīdumam? Atbildi pamato!<br />

5. uzdevums (6 punkti)<br />

Dažu avotu ūdenim ir nepatīkama pū<strong>st</strong>ošu olu smaka. Ūdenī izšķīdusī gāze rodas<br />

Zemes dzīlēs dažādos procesos. Gāze ir elementa X savienojums ar ūdeņradi, elementa<br />

oksidēšanas pakāpe ir –2. Tai šķī<strong>st</strong>ot ūdenī, veidojas jons, kuru var pierādīt ar Pb 2+<br />

jonu (parādās melns duļķojums).<br />

Uzrak<strong>st</strong>i gāzes ķīmisko formulu!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i saīsināto jonu vienādojumu, kas pamato nezināmā jona pierādīšanu ar<br />

Pb 2+ !<br />

Šo avotu ūdenim noplū<strong>st</strong>ot un uzkrājoties grāvjos, ūdens kļū<strong>st</strong> duļķains. Ūdenim<br />

iztvaikojot, saskatāmi gaiši dzeltenas vienkāršas vielas nogulsnējumi.<br />

Kas ir dzeltenā vienkāršā viela?<br />

Uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās reakcijas vienādojumu aprak<strong>st</strong>ītajam procesam!<br />

Sadedzinot dzelteno vielu, rodas cita gāze, kuras relatīvais blīvums pret gaisu ir<br />

2,2. Aprēķini gāzes molmasu un nosaki tās ķīmisko formulu!<br />

19

NEMETĀLISKO ELEMENTU SAVIENOJUMI<br />

2. variants<br />

1. uzdevums (4 punkti)<br />

Novērtē, vai apgalvojums ir patiess, un ievelc “×" atbil<strong>st</strong>ošajā ailē!<br />

Apgalvojums Jā Nē<br />

Hlora šķīdumu ūdenī sauc par hlorūdeņražskābi.<br />

Spektrofotometru var izmantot fosfātjonu kvalitatīvai noteikšanai ūdens<br />

paraugā.<br />

Ja koncentrēta slāpekļskābe ir nokļuvusi uz ādas, tā nekavējoties jāskalo<br />

ar lielu ūdens daudzumu.<br />

Svarīgākais drošības noteikums nitrātu uzglabāšanā ir to pasargāšana<br />

no mitruma piekļuves.<br />

2. uzdevums (4 punkti)<br />

Varam reaģējot ar koncentrētu slāpekļskābi, izdalās brūna gāze ar asu smaku.<br />

Pabeidz ķīmiskās reakcijas vienādojuma shēmu, sa<strong>st</strong>ādi elektronu bilances vienādojumus,<br />

izliec koeficientus ķīmiskās reakcijas vienādojumā!<br />

_Cu + _HNO 3 (konc.) → _Cu(NO 3 ) 2 + _…… + _……<br />

Kurš elements ir oksidētājs šajā reakcijā?<br />

3. uzdevums (8 punkti)<br />

Slāpeklis ir izejviela amonija nitrāta rūpnieciskajā ražošanā.<br />

Amonija nitrāta ražošanā veic vairākas ķīmiskās pārvērtības, kuras var attēlot ar<br />

šādu pārvērtību virkni: N 2 → A → B → C → D → NH 4 NO 3 .<br />

Uzrak<strong>st</strong>i vielu A, B, C un D ķīmiskās formulas!<br />

Pēc <strong>st</strong>ehiometriskās shēmas N 2 → NH 4 NO 3 aprēķini amonija nitrāta masu, ko<br />

var iegūt no 6,72 m 3 (n. a.) slāpekļa!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i vienu piemēru, kur izmanto amonija nitrātu!<br />

Ar aprēķiniem pamato, vai 1 litrā ūdens normālos ap<strong>st</strong>ākļos (0 o C; 101,3 kPa) var<br />

izšķīdināt <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>2 litrus hlorūdeņraža!<br />

Izskaidro ķīmiskās saites veidošanos pēc donorakceptora mehānisma hidroksonija<br />

jonā!<br />

Paskaidro, kāpēc universālindikatora papīrs ir jāsamitrina, lai pierādītu<br />

hlorūdeņradi!<br />

Kāda vide ir hlorūdeņraža ūdensšķīdumam? Atbildi pamato!<br />

5. uzdevums (6 punkti)<br />

Gaisa sa<strong>st</strong>āvā šī gāze ir nelielā koncentrācijā. Gāze veidojas olbaltumvielu pūšanas<br />

procesos, to satur arī vulkānu gāzes. Tā rodas arī Zemes dzīlēs un tāpēc ietilp<strong>st</strong><br />

dabasgāzes sa<strong>st</strong>āvā un ir izšķīdusi minerālavotu ūdeņos. Gāze ir indīga, bet tās vāju<br />

ūdensšķīdumu izmanto ār<strong>st</strong>nieciskos nolūkos. Ja šādam šķīdumam pielej svina(II)<br />

nitrāta šķīdumu, parādās melns duļķojums.<br />

Uzrak<strong>st</strong>i gāzes ķīmisko formulu!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i saīsināto jonu vienādojumu, kas attēlo šķīdumā esošā jona iedarbību<br />

ar Pb 2+ jonu!<br />

Ķīmijas laboratorijā pagatavoja minētās gāzes šķīdumu ūdenī; daļu no pagatavotā<br />

šķīduma neizmantoja uzreiz, bet at<strong>st</strong>āja vārglāzē. Pēc dažām dienām šķīdums<br />

saduļķojās. Iztvaikojot ūdenim pilnībā, vārglāzē bija saskatāma dzeltena, kri<strong>st</strong>āliska<br />

viela.<br />

Kas ir dzeltenā vienkāršā viela?<br />

Uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās reakcijas vienādojumu aprak<strong>st</strong>ītajam procesam!<br />

Sadedzinot dzelteno kri<strong>st</strong>ālisko vielu, rodas cita gāze, kuras relatīvais blīvums<br />

pret ūdeņradi ir 32. Aprēķini gāzes molmasu un nosaki tās ķīmisko formulu!<br />

20<br />

4. uzdevums (8 punkti)<br />

Gāzu šķīdība ūdenī ir dažāda. Hlorūdeņraža iespējamā masas daļa šķīdumā var<br />

būt 40%.

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

NEMETĀLISKO ELEMENTU SAVIENOJUMI<br />

Vērtēšanas kritēriji<br />

Uzdevums<br />

1.<br />

2.<br />

3.<br />

4.<br />

Kritērijs<br />

Zina hlora savienojumus – 1 punkts<br />

Zina nitrātu uzglabāšanas noteikumus – 1 punkts<br />

Zina, kā rīkoties gadījumā, ja kāds cietis no koncentrētas skābes<br />

iedarbības – 1 punkts<br />

Zina par spektrofotometra izmantošanu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās formulas vielām, kas rodas reakcijā – 1 punkts<br />

Sa<strong>st</strong>āda elektronu bilances vienādojumus – 1 punkts<br />

Novienādo ķīmiskās reakcijas vienādojumu – 1 punkts<br />

Nosaka oksidētāju oksidēšanās–reducēšanās reakcijās – 1 punkts<br />

Analizē saikni <strong>st</strong>arp slāpekļa savienojumiem un prognozē slāpekļa<br />

savienojumu iegūšanu. Uzrak<strong>st</strong>a vielas ķīmisko formulu. Par katru<br />

formulu – 1 punkts. Kopā – 4 punkti<br />

Aprēķina slāpekļa daudzumu * – 1 punkts<br />

Aprēķina sāls daudzumu, izmantojot <strong>st</strong>ehiometrisko shēmu * –<br />

1 punkts<br />

Aprēķina sāls masu * – 1 punkts<br />

Zina nitrāta izmantošanu – 1 punkts<br />

Aprēķina gāzes daudzumu – 1 punkts<br />

Aprēķina gāzes masu – 1 punkts<br />

Aprēķina kopējo šķīduma masu – 1 punkts<br />

Aprēķina w – 1 punkts<br />

Izvērtē iegūto rezultātu – 1 punkts<br />

Izskaidro saites veidošanos pēc donorakceptora mehānisma –<br />

1 punkts<br />

Paskaidro, kāpēc ir jāsamitrina universālindikatora papīrs, – 1 punkts<br />

Nosaka ūdensšķīduma vidi – 1 punkts<br />

Punkti<br />

4<br />

4<br />

8<br />

8<br />

5.<br />

Uzrak<strong>st</strong>a gāzes ķīmisko formulu, analizējot doto informāciju, –<br />

1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a sulfīdjona pierādīšanas reakcijas saīsināto jonu<br />

vienādojumu – 1 punkts<br />

Nosauc vielu, analizējot doto informāciju, – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas vienādojumu, analizējot aprak<strong>st</strong>īto<br />

procesu, – 1 punkts<br />

Aprēķina gāzes molmasu – 1 punkts<br />

Nosaka gāzes ķīmisko formulu – 1 punkts<br />

6<br />

Kopā 30<br />

* Skolēns saņem maksimālo punktu skaitu par pareizu atbildi, ja izmantojis citu<br />

risināšanas metodi.<br />

21

NEORGANISKO VIELU DAUDZVEIDĪBA UN PĀRVĒRTĪBAS DABĀ<br />

1. variants<br />

1. uzdevums (3 punkti)<br />

Dotas vielu formulas: MgCl 2 , Fe(OH) 3 , Ba(NO 3 ) 2 , NaOH, H 3 PO 4 , CO,<br />

Ca(HSO 4 ) 2 , Cr 2 O 3 , Li 2 O, Mg(OH)Cl, SO 2 , HBr.<br />

Aizpildi tabulu, katrā ailē no dotajām vielu formulām ierak<strong>st</strong>ot vienu atbil<strong>st</strong>ošo<br />

ķīmisko formulu!<br />

Vielas klase<br />

Amfotērs oksīds<br />

Nešķī<strong>st</strong>oša bāze<br />

Skābais sāls<br />

Ķīmiskā formula<br />

2. uzdevums (5 punkti)<br />

Tabulā doti dažādu ūdens paraugu analīžu rezultāti.<br />

Ūdens paraugs Avota ūdens Jūras ūdens Ezera ūdens<br />

Kopējā Ca 2+ un Mg 2+<br />

jonu koncentrācija,<br />

mmol/l<br />

9,2 90,3 2,3<br />

Kuram ūdens paraugam ir vislielākā ūdens cietība? Atbildi pamato!<br />

Pēc avota ūdens parauga vārīšanas, ūdens cietība samazinājās no 9,2 mmol/l<br />

līdz 3,5 mmol/l. Kurš ūdens cietības veids tika novēr<strong>st</strong>s vārīšanas procesā?<br />

Ezera ūdenī, mazgājot rokas ar ziepēm, ziepes puto labi. Paskaidro, kāpēc,<br />

izmantojot datus tabulā!<br />

Rūpniecības uzņēmuma notekūdeņos kon<strong>st</strong>atēti Na + , SO 2-<br />

4 , PO 3-<br />

4 un HCO - 3 joni.<br />

Kura jona nokļūšana ezera ūdenī veicinās ezera aizaugšanu?<br />

3. uzdevums (5 punkti)<br />

Izveido oglekļa savienojumu aprites shēmu, ierak<strong>st</strong>ot atbil<strong>st</strong>ošajās rūtiņās –<br />

ogļskābā gāze, fosilais kurināmais, benzīns, augu val<strong>st</strong>s ogļhidrāti!<br />

Nosauc procesu, kurā rodas skābeklis!<br />

4. uzdevums (4 punkti)<br />

Paskaidro un analizē korozijas procesu!<br />

Tērauda jumta segums sa<strong>st</strong>iprināts ar vara sakausējuma kniedēm.<br />

Kurš metāls korodēs?<br />

Kā sauc korozijas veidu, kas norisinās šajā gadījumā!<br />

Prognozē, kurai mājai jumta korozijas process norisināsies ātrāk:<br />

a) ja māja atrodas lielas automaģi<strong>st</strong>rāles tuvumā;<br />

b) ja māja atrodas laukos, meža vidū.<br />

Atbildi pamato!<br />

5. uzdevums (7 punkti)<br />

Dotajai pārvērtībai uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās reakcijas vienādojumu:<br />

CaCO 3 → Ca(HCO 3 ) 2 !<br />

Kādu dabā notiekošu procesu aprak<strong>st</strong>a šī pārvērtība?<br />

Dotajai pārvērtībai uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās reakcijas vienādojumu:<br />

Ca(HCO 3 ) 2 → CaCO 3 ↓!<br />

Nosauc vienu procesu dabā vai sadzīvē, kad norisinās šāda pārvērtība!<br />

Pie ūdens, kas satur izšķīdušu kalcija sulfātu CaSO 4 , pieliets sodas Na 2 CO 3 šķīdums.<br />

Uzrak<strong>st</strong>i molekulāro un saīsināto jonu vienādojumu reakcijai!<br />

Kāda būs šīs reakcijas praktiskā nozīme?<br />

22

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

6. uzdevums (6 punkti)<br />

Veicot vecas mājas pārbūvi, bēniņos tika atra<strong>st</strong>a metāla ka<strong>st</strong>īte ar medaļām. Tās<br />

bija ļoti interesantas, bet lielākā daļa no tām savu ī<strong>st</strong>o krāsu un izskatu bija zaudējušas.<br />

Ka<strong>st</strong>īte, kurā tās glabājās bija no tumši pelēka metāla, kas vietām bija kļuvis<br />

sarkanbrūns.<br />

1. medaļa bija kļuvusi gandrīz melna, 2. medaļa bija sarkanbrūna, vietām ar<br />

tumšiem un zaļganiem plankumiem, bet 3. medaļa bija spoža, dzeltenīga.<br />

Izskaidro, kāpēc dažu medaļu izskats bija mainījies?<br />

Prognozē, no kāda materiāla varēja būt izgatavota ka<strong>st</strong>īte un medaļas!<br />

Ka<strong>st</strong>īte …………………………………<br />

1. medaļa…………………………………<br />

2. medaļa ………………………………… 3. medaļa…………………………………<br />

Iesaki, kā pareizi glabāt metāliskas piemiņas lietas, lai tās nemainītu savu<br />

izskatu!<br />

23

NEORGANISKO VIELU DAUDZVEIDĪBA UN PĀRVĒRTĪBAS DABĀ<br />

24<br />

2. variants<br />

1. uzdevums (3 punkti)<br />

Dotas vielu formulas: CaCl 2 , Fe(OH) 2 , KHS, Ca(NO 3 ) 2 , KOH, CuO, H 2 SO 3 ,<br />

P 2 O 5 , NO, Fe 2 O 3 , Mg(OH)NO 3 , H 2 S.<br />

Aizpildi tabulu, katrā ailē ierak<strong>st</strong>ot vienu atbil<strong>st</strong>ošo ķīmisko formulu no doto<br />

vielu ķīmiskajām formulām un tās nosaukumu!<br />

Vielas klase<br />

Skābais oksīds<br />

Skābekli nesaturoša skābe<br />

Bāziskais sāls<br />

Ķīmiskā formula<br />

2. uzdevums (5 punkti)<br />

Tabulā doti dažādu ūdens paraugu analīžu rezultāti.<br />

Ūdens paraugs ūdensvada ūdens Upes ūdens Jūras ūdens<br />

Kopējā Ca 2+ un Mg 2+<br />

jonu koncentrācija,<br />

mmol/l<br />

8,2 1,7 85,6<br />

Kuram ūdens paraugam ir vismazākā ūdens cietība? Atbildi pamato!<br />

Pēc ūdens parauga vārīšanas ūdensvada ūdens cietība samazinājās no<br />

8,2 mmol/l līdz 2,2 mmol/l. Kuršs ūdens cietības veids tika novēr<strong>st</strong>s šajā paraugā?<br />

Upes ūdenī, mazgājot ar ziepēm rokas, ziepes puto labi. Paskaidro, kāpēc, izmantojot<br />

datus tabulā!<br />

Lauksaimniecības uzņēmuma notekūdeņos kon<strong>st</strong>atēti Ca 2+ , Na + , NO - 3 un HCO - 3<br />

joni. Kura jona nokļūšana upes ūdenī veicinās upes aizaugšanu?<br />

3. uzdevums (5 punkti)<br />

Izveido slāpekļa savienojumu aprites shēmu, ierak<strong>st</strong>ot atbil<strong>st</strong>ošajās rūtiņās –<br />

nitrāti, slāpekļskābe, amonjaks, augu olbaltumvielas!<br />

Nosauc procesu, kurā tiek patērēts skābeklis!<br />

4. uzdevums (4 punkti)<br />

Paskaidro un analizē korozijas procesu!<br />

Tērauda jumta segums sa<strong>st</strong>iprināts ar cinka kniedēm.<br />

Kurš metāls korodēs?<br />

Kā sauc korozijas veidu, kas norisinās šajā gadījumā!<br />

Prognozē, kurai mājai jumta korozijas process norisināsies ātrāk:<br />

a) ja māja atrodas lielas automaģi<strong>st</strong>rāles tuvumā;<br />

b) ja māja atrodas laukos, meža vidū;<br />

Atbildi pamato!<br />

5. uzdevums (7 punkti)<br />

Dotai pārvērtībai uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās reakcijas vienādojumu:<br />

MgCO 3 → Mg(HCO 3 ) 2 !<br />

Kādu dabā notiekošu procesu aprak<strong>st</strong>a šī pārvērtība!<br />

Dotai pārvērtībai uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās reakcijas vienādojumu!<br />

Mg(HCO 3 ) 2 → MgCO 3 ↓<br />

Nosauc vienu procesu dabā vai sadzīvē, kad norisinās šāda pārvērtība!<br />

Pie ūdens, kas satur izšķīdušu kalcija hlorīdu CaCl 2 , pieliets sodas Na 2 CO 3<br />

šķīdums. Uzrak<strong>st</strong>i ķīmiskās reakcijas molekulāro saīsināto jonu vienādojumu<br />

reakcijai!<br />

Kāda būs šīs reakcijas praktiskā nozīme?

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

6. uzdevums (6 punkti)<br />

Lai veiktu muzeja ekspozīcijas maiņu, darbinieki fondu glabātavā atlasīja senas<br />

rotaslietas. Gredzeni bija spoži, dzeltenīgi; piespraude – kļuvusi gandrīz melna;<br />

rokassprādze –sarkanbrūna ar gandrīz melniem plankumiem, ķēdītes – dzeltenīgas<br />

ar zaļganiem plankumiem.<br />

Izskaidro, kāpēc dažu rotaslietu izskats bija mainījies!<br />

Prognozē, no kāda materiāla varēja būt izgatavotas rotaslietas!<br />

Gredzeni …………………………………<br />

Rokassprādze ……………………………<br />

Piespraude…………………………………<br />

Ķēdītes ……………………………………<br />

Iesaki, kā pareizi glabāt rotaslietas!<br />

25

NEORGANISKO VIELU DAUDZVEIDĪBA UN PĀRVĒRTĪBAS DABĀ<br />

Vērtēšanas kritēriji<br />

26<br />

Uzdevums<br />

Kritērijs<br />

Punkti<br />

1.<br />

No doto vielu ķīmiskajām formulām izvēlas ķīmisko formulu<br />

atbil<strong>st</strong>oši savienojumu klasei. Par katru formulu – 1 punkts<br />

3<br />

2.<br />

Nosaka, kuram ūdens paraugam ir vislielākā (1. var.) vai vismazākā (2.<br />

var.) ūdens cietība – 1 punkts<br />

Pamato atbildi – 1 punkts<br />

Nosaka ūdens cietības veidu – 1 punkts<br />

Paskaidro ūdens ķīmiskā sa<strong>st</strong>āva nozīmi mazgāšanas procesos –<br />

1 punkts<br />

Nosaka jonus, kas veicina ūdens krātuvju aizaugšanu – 1 punkts<br />

5<br />

3.<br />

Izveido ķīmisko elementu aprites shēmu. Par katru savienojumu<br />

atbil<strong>st</strong>ošajā shēmas posmā – 1 punkts. Kopā 4 punkti 5<br />

Nosauc procesu – 1 punkts<br />

4.<br />

Nosaka metālu, kurš korodēs – 1 punkts<br />

Nosauc korozijas veidu – 1 punkts<br />

Prognozē korozijas iespējamo rezultātu – 1 punkts<br />

Pamato savu atbildi – 1 punkts<br />

4<br />

5.<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas molekulāro vienādojumu pārvērtībai. Par<br />

katru vienādojumu – 1 punkts. Kopā 2 punkti<br />

Nosaka procesu atbil<strong>st</strong>oši dotajai pārvērtībai. Par katru procesu –<br />

1 punkts. Kopā 2 punkti<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas molekulāro vienādojumu ūdens<br />

mīk<strong>st</strong>ināšanas reakcijai – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a saīsināto jonu vienādojumu ūdens mīk<strong>st</strong>ināšanas reakcijai –<br />

1 punkts<br />

Izskaidro pārvērtības praktisko nozīmi – 1 punkts<br />

7<br />

6.<br />

Izskaidro aprak<strong>st</strong>īto pārvērtību – 1 punkts<br />

Prognozē, no kāda metāla vai sakausējuma izgatavots priekšmets.<br />

Par katru priekšmetu – 1 punkts. Kopā 4 punkti<br />

Paskaidro, kā pasargāt iz<strong>st</strong>rādājumus no korozijas – 1 punkts<br />

6<br />

Kopā 30

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA<br />

1. variants<br />

H<br />

1. uzdevums (3 punkti)<br />

Izlasi tek<strong>st</strong>u!<br />

Iedalījums organiskajās un neorganiskajās vielās ķīmijā tika ievie<strong>st</strong>s 1807. gadā<br />

d)<br />

pēc J. Bercēliusa priekšlikuma. Tajā laikā ķīmiķi uzskatīja, ka organiskās vielas var<br />

ra<strong>st</strong>ies tikai dzīvā organismā “dzīvības spēka” ietekmē.<br />

1828. gadā Frīdrihs Vēlers pirmoreiz laboratorijas ap<strong>st</strong>ākļos ieguva organisku<br />

e)<br />

vielu urīnvielu (karbamīdu).<br />

1845. gadā A. Kolbe no neorganiskām vielām sintezēja organisku vielu etiķskābi.<br />

1830. gadā J. Bercēliuss secināja, ka savienojumiem ar vienādu sa<strong>st</strong>āvu var būt<br />

dažāda molekulu uzbūve. Šādus savienojumus viņš nosauca par izomēriem.<br />

1857. gadā vācu ķīmiķis F. A. Kekulē secināja, ka ogleklis ir četrvērtīgs un ka<br />

piesātināto ogļūdeņražu vispārīgā formula ir C n H 2n+2 .<br />

1861. gadā krievu ķīmiķis A. Butļerovs formulēja organisko vielu ķīmiskās<br />

uzbūves teorijas pamattēzes, kurās uzsvēra, ka organisko savienojumu fizikālās un<br />

ķīmiskās īpašības ir atkarīgas ne tikai no to sa<strong>st</strong>āva, bet arī no uzbūves.<br />

Aizpildi tabulu!<br />

Ieguldījums organisko vielu pētīšanā Zinātnieka uzvārds<br />

Izteica domu, ka organisko vielu īpašības<br />

nosaka gan tās sa<strong>st</strong>āvs, gan arī uzbūve.<br />

Sintezēja organisku skābi.<br />

Sāka lietot terminu “izomēri”.<br />

2. uzdevums (5 punkti)<br />

Kurām ogļūdeņražu klasēm pieder dotie savienojumi? Tabulas ailēs ierak<strong>st</strong>i<br />

atbil<strong>st</strong>ošo savienojuma burtu!<br />

Ogļūdeņražu klase Alkāns Alkēns Alkīns Alkadiēns Arēns<br />

Saīsinātās<br />

<strong>st</strong>ruktūrformulas burts<br />

a) H2C═CH 2<br />

b) HC≡C—CH 2 —CH 3<br />

c) 2C═CH—CH═CH 2<br />

CH 3<br />

H 3 C CH CH 2 CH 3<br />

CH 3<br />

3. uzdevums (4 punkti)<br />

Nesazarotu organiskās vielas molekulu veido četri oglekļa atomi un desmit<br />

ūdeņraža atomi.<br />

Attēlo šīs vielas sa<strong>st</strong>āvu un uzbūvi!<br />

Molekulformula<br />

Molekulas elektronformula<br />

Struktūrformula<br />

Saīsinātā <strong>st</strong>ruktūrformula<br />

4. uzdevums (5 punkti)<br />

Uzrak<strong>st</strong>i savienojumu nosaukumus atbil<strong>st</strong>oši IUPAC nomenklatūrai!<br />

HC≡C—CH 2 —CH 3<br />

H 3 C CH CH 2 CH 3<br />

CH 3<br />

H 3 C CH 2 CH 2 CH 2 CH 3<br />

27

H 3 C CH CH CH 3<br />

CH 3 CH 3<br />

Uzrak<strong>st</strong>i savienojuma vē<strong>st</strong>urisko nosaukumu!<br />

C 2 H 2<br />

5. uzdevums (3 punkti)<br />

Izpildi uzdevumu, izmantojot diagrammu!<br />

Alkānu viršanas temperatūras atkarība no oglekļa atomu skaita molekulā<br />

7. uzdevums (5 punkti)<br />

Atomu modeļu komplekta melnās lodītes modelē oglekļa atomus, baltās lodītes<br />

– ūdeņraža atomus, bet <strong>st</strong>ienīši – ķīmiskās saites. Iedomājies, ka esi kon<strong>st</strong>ruktors<br />

un tev savienošanai ir iedotas 6 melnas lodītes, 18 baltas lodītes un 20 <strong>st</strong>ienīši.<br />

Izmantojot visas sešas melnās lodītes, izveido modeli ogļūdeņradim ar nesazarotu<br />

oglekļa atomu virkni un tikai vienkāršām saitēm!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i tā molekulformulu, <strong>st</strong>ruktūrformulu!<br />

Vai izmantoji visas lodītes? Paskaidro, kāpēc!<br />

Vai izmantoji visus <strong>st</strong>ienīšus? Paskaidro, kāpēc!<br />

Izveido modeli ogļūdeņradim, kas satur sešus oglekļa atomus, tikai vienkāršas<br />

saites un pēc iespējas sazarotāku oglekļa atomu virkni! Uzrak<strong>st</strong>i tā saīsināto<br />

<strong>st</strong>ruktūrformulu!<br />

Rak<strong>st</strong>uro diagrammā attēloto likumsakarību!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i molekulformulu alkānam, kura viršanas temperatūra ir 150 º C!<br />

Nosaki aptuveno temperatūru, kuru sasniedzot, pilnībā būs iztvaikojuši benzīna<br />

sa<strong>st</strong>āvā ietilp<strong>st</strong>ošie nesazarotie alkāni ar oglekļa atomu skaitu no C 8 līdz C <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong> !<br />

6. uzdevums (5 punkti)<br />

Aprēķini ogļūdeņraža molekulformulu, ja tā sa<strong>st</strong>āvā ir 85,7% C un 14,3% H un<br />

tā relatīvais blīvums pret hēliju ir 14!<br />

28

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA<br />

2.variants<br />

1. uzdevums (3 punkti)<br />

Izlasi tek<strong>st</strong>u!<br />

Iedalījums organiskajās un neorganiskajās vielās ķīmijā tika ievie<strong>st</strong>s 1807. gadā<br />

pēc J. Bercēliusa priekšlikuma. Tajā laikā ķīmiķi uzskatīja, ka organiskās vielas var<br />

ra<strong>st</strong>ies tikai dzīvā organismā “dzīvības spēka” ietekmē.<br />

1828. gadā Frīdrihs Vēlers pirmoreiz laboratorijas ap<strong>st</strong>ākļos ieguva organisku<br />

vielu urīnvielu (karbamīdu).<br />

1845. gadā A. Kolbe no neorganiskām vielām sintezēja organisku vielu<br />

etiķskābi.<br />

1830. gadā J. Bercēliuss secināja, ka savienojumiem ar vienādu sa<strong>st</strong>āvu var būt<br />

dažāda molekulu uzbūve. Šādus savienojumus viņš nosauca par izomēriem.<br />

1857. gadā vācu ķīmiķis F. A. Kekulē secināja, ka ogleklis ir četrvērtīgs un ka<br />

piesātināto ogļūdeņražu vispārīgā formula ir C n H 2n+2 .<br />

1861. gadā krievu ķīmiķis A. Butļerovs formulēja organisko vielu ķīmiskās<br />

uzbūves teorijas pamattēzes, kurās uzsvēra, ka organisko savienojumu fizikālās un<br />

ķīmiskās īpašības ir atkarīgas ne tikai no to sa<strong>st</strong>āva, bet arī no uzbūves.<br />

a) H2C═CH—CH 3<br />

b) H3C—CH 2 —CH 2 —CH 2 —CH 3<br />

c) H2C═CH—CH═CH 2<br />

d)<br />

e)<br />

CH 3<br />

CH 3<br />

H 3 C CH C CH<br />

CH 3<br />

3. uzdevums (4 punkti)<br />

Organiskās vielas molekula satur trīs oglekļa atomus un a<strong>st</strong>oņus ūdeņraža<br />

atomus.<br />

Attēlo šīs vielas sa<strong>st</strong>āvu un uzbūvi!<br />

Molekulformula<br />

Aizpildi tabulu!<br />

Ieguldījums organisko vielu pētīšanā<br />

Veica pirmo organiskās vielas sintēzi.<br />

Ieviesa izomērijas jēdzienu.<br />

Ieviesa piesātināto ogļūdeņražu rindas<br />

vispārīgo formulu.<br />

Zinātnieka uzvārds<br />

Molekulas elektronformula<br />

Struktūrformula<br />

Saīsināto <strong>st</strong>ruktūrformula<br />

2. uzdevums (5 punkti)<br />

Kurām ogļūdeņražu klasēm pieder dotie savienojumi? Tabulas ailēs ierak<strong>st</strong>i<br />

atbil<strong>st</strong>ošo savienojuma burtu!<br />

Ogļūdeņražu klase Alkāns Alkēns Alkīns Alkadiēns Arēns<br />

Saīsinātās<br />

<strong>st</strong>ruktūrformulas burts<br />

4. uzdevums (5 punkti)<br />

Uzrak<strong>st</strong>i doto savienojumu nosaukumus atbil<strong>st</strong>oši IUPAC nomenklatūrai!<br />

HC≡C—CH 3<br />

CH 3 —CH 2 —CH 2 —CH 2 —CH 2 —CH 3<br />

29

H<br />

C<br />

C<br />

H<br />

H 3 C CH 3<br />

CH 3<br />

CH 3 C CH 2 CH 3<br />

CH 3<br />

Uzrak<strong>st</strong>i savienojuma vē<strong>st</strong>urisko nosaukumu!<br />

C 2 H 4<br />

5. uzdevums (3 punkti)<br />

Izpildi uzdevumu, izmantojot diagrammu!<br />

Alkānu viršanas temperatūras atkarība no oglekļa atomu skaita molekulā<br />

6. uzdevums (5 punkti)<br />

Aprēķini ogļūdeņraža molekulformulu, ja tā sa<strong>st</strong>āvā ir 85,7% C un 14,3% H un<br />

tā relatīvais blīvums pret ūdeņradi ir 21!<br />

7. uzdevums (5 punkti)<br />

Atomu modeļu komplekta melnās lodītes modelē oglekļa atomus, baltās lodītes<br />

– ūdeņraža atomus, bet <strong>st</strong>ienīši – ķīmiskās saites. Iedomājies, ka esi kon<strong>st</strong>ruktors<br />

un tev savienošanai ir iedotas 7 melnas lodītes, 18 baltas lodītes un 24 <strong>st</strong>ienīši.<br />

Izmantojot visas septiņas melnās lodītes, izveido modeli ogļūdeņradim ar nesazarotu<br />

oglekļa atomu virkni un tikai vienkāršām saitēm!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i tā molekulformulu, <strong>st</strong>ruktūrformulu!<br />

Vai izmantoji visas lodītes? Paskaidro, kāpēc!<br />

Vai izmantoji visus <strong>st</strong>ienīšus? Paskaidro, kāpēc!<br />

Izveido modeli ogļūdeņradim, kas satur septiņus oglekļa atomus, tikai vienkāršas<br />

saites un pēc iespējas sazarotāku oglekļa atomu virkni! Uzrak<strong>st</strong>i tā saīsināto<br />

<strong>st</strong>ruktūrformulu!<br />

Rak<strong>st</strong>uro diagrammā attēloto likumsakarību!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i molekulformulu alkānam ar viršanas temperatūrau 0 °C!<br />

Nosaki aptuveno temperatūru, kuru sasniedzot, pilnībā būs iztvaikojuši benzīna<br />

sa<strong>st</strong>āvā ietilp<strong>st</strong>ošie nesazarotie alkāni ar oglekļa atomu skaitu no C 5 līdz C 8 !<br />

30

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA<br />

Vērtēšanas kritēriji<br />

Uzdevums<br />

Kritērijs<br />

Punkti<br />

1.<br />

Analizējot tek<strong>st</strong>u, atrod zinātnieka uzvārdu atbil<strong>st</strong>oši viņa<br />

ieguldījumam organisko vielu pētīšanā. Par katru piemēru – 1 punkts<br />

3<br />

2. Klasificē ogļūdeņražus. Par katru formulu – 1 punkts 5<br />

3.<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ogļūdeņraža molekulformulu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ogļūdeņraža elektronformulu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ogļūdeņraža <strong>st</strong>ruktūrformulu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ogļūdeņraža saīsināto <strong>st</strong>ruktūrformulu – 1 punkts<br />

4<br />

4.<br />

Uzrak<strong>st</strong>a savienojuma nosaukumu atbil<strong>st</strong>oši IUPAC nomenklatūrai.<br />

Par katru savienojuma nosaukumu – 1 punkts. Kopā – 4 punkti 5<br />

Uzrak<strong>st</strong>a savienojuma vē<strong>st</strong>urisko nosaukumu – 1 punkts<br />

5.<br />

Rak<strong>st</strong>uro sakarību <strong>st</strong>arp alkānu viršanas temperatūru un C atomu<br />

skaita alkāna molekulā – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a alkāna molekulformulu, ja dota tā viršanas temperatūra –<br />

1 punkts<br />

Novērtē temperatūru, kurā iztvaikos ogļūdeņražu maisījums –<br />

1 punkts<br />

3<br />

6.<br />

Aprēķina oglekļa un ūdeņraža daudzumu attiecību – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ogļūdeņraža vienkāršāko ķīmisko formulu – 1 punkts<br />

Aprēķina vienkāršākajai ķīmiskai formulai atbil<strong>st</strong>ošās vielas molmasu<br />

– 1 punkts<br />

Aprēķina ogļūdeņraža molmasu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ogļūdeņraža ķīmisko formulu – 1 punkts<br />

5<br />

7.<br />

Uzrak<strong>st</strong>a iespējamo ogļūdeņraža molekulformulu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a šā ogļūdeņraža <strong>st</strong>ruktūrformulu – 1 punkts<br />

Paskaidro, kāpēc neizmantoja visas H atomu modeļa lodītes, –<br />

1 punkts<br />

Paskaidro, kāpēc neizmantoja visus saišu <strong>st</strong>ienīšus, – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a saīsināto <strong>st</strong>ruktūrformulu ogļūdeņradim ar vislielāko<br />

iespējamo atzarojumu skaitu un vienkāršām saitēm – 1 punkts<br />

5<br />

Kopā 30<br />

31

OGĻŪDEŅRAŽU REAKCIJAS<br />

1. variants<br />

1. uzdevums (6 punkti)<br />

Izvēlies pareizo atbildi un pasvītro to!<br />

A. Kura no reakcijām ir dehidrēšanas reakcija?<br />

C 2 H 4 + H 2 O Katalizators C 2 H 5 OH CH 4 + 2Br 2<br />

hv<br />

CH 2 Br 2 + 2HBr<br />

C 5 H 12 Katalizators, t° C 5 H 10 + H 2 C 4 H 6 + 2H 2 Katalizators C 4 H 10<br />

B. Kāda veida reakcija ir: CH4 + Cl 2<br />

hv<br />

CH 3 Cl + HCl?<br />

Hidratēšana Halogenēšana Hidrogenēšana Dehidrogenēšana<br />

C. Kura no reakcijām ir aizvietošanas reakcija?<br />

C 3 H 6 + HCl Katalizators C 3 H 7 Cl C 2 H 2 + 2H 2 Katalizators C 2 H 6<br />

C 4 H 10 Katalizators, t° C 4 H 8 + H 2 C 2 H 6 + Br 2<br />

D. Kāda veida reakcija ir: C3H 6 + H 2 O Katalizators C 3 H 7 OH?<br />

hv<br />

C 2 H 5 Br + HBr<br />

Hidratēšana Halogenēšana Hidrogenēšana Dehidrogenēšana<br />

E. Kuram ogļūdeņradim nav iespējama pievienošanas reakcija?<br />

F.<br />

C 5 H 10 C 2 H 2 C 3 H 6 C 2 H 6<br />

Kuras vielas rodas, pilnībā sadegot propānam?<br />

Oglekļa(IV) oksīds un ūdeņradis<br />

Ogleklis un ūdens<br />

2. uzdevums (9 punkti)<br />

Izpildi uzdevumu, izmantojot tek<strong>st</strong>u un tabulā dotos datus!<br />

Ventspils siltumapgādes si<strong>st</strong>ēmas attī<strong>st</strong>ības projekts paredz izbūvēt Ventspils<br />

koģenerācijas <strong>st</strong>aciju. Koģenerācijas <strong>st</strong>acijā kā kurināmo izmantos akmeņogles vai<br />

akmeņogļu un biomasas (līdz 15%) maisījumu. Ventspils siltumapgādes si<strong>st</strong>ēmas<br />

attī<strong>st</strong>ības projekta viens no mērķiem ir samazināt sēru saturošu savienojumu izmešu<br />

apjomu, atsakoties no mazuta izmantošanas siltumenerģijas ražošanā, kā to prasa<br />

Eiropas Savienības direktīvas.<br />

(Pēc www.ventspils.lv, 15.12.2006.)<br />

Atrodi vienu tek<strong>st</strong>ā minēto ogļūdeņražu ieguves avota nosaukumu!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i vienu naftas pār<strong>st</strong>rādes produkta nosaukumu!<br />

Atrodi tek<strong>st</strong>ā, kāpēc samazinās vides piesārņojums, mazutu aiz<strong>st</strong>ājot ar<br />

akmeņoglēm?<br />

Izmantojot tabulas datus, nosaki kurināmo, kuru pilnībā sadedzinot, iegūs lielāko<br />

siltuma daudzumu (sadedzina vienādu kurināmā masu)! Paskaidro, kāpēc!<br />

Kurināmā veids Ķīmisko elementu masas daļa, % Izdalītais siltuma<br />

daudzums, kJ/kg<br />

C H O N S<br />

Brūnogles 68 5,3 25,2 1,0 0,5 20000<br />

Antracīts 92 3,8 1,3 2,0 0,9 32000<br />

Nosaki kurināmo, kuru sadedzinot, rodas lielāks atmosfēras piesārņojums (sadedzina<br />

vienādu kurināmā masu)! Paskaidro, kāpēc!<br />

Dabasgāzes sa<strong>st</strong>āvā ir metāns, etāns, slāpeklis (0,7%), oglekļa dioksīds. Noskaidrots,<br />

ka tā degšanā izdalītais siltuma daudzums ir 50 000 kJ/kg.<br />

Novērtē, vai apgalvojums ir patiess! Pamato savu vērtējumu!<br />

Brūnogles aiz<strong>st</strong>ājot ar tādu pašu masu dabasgāzes, lielāks būs gan atmosfēras<br />

piesārņojums, gan iegūtais siltuma daudzums.<br />

3. uzdevums (3 punkti)<br />

Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumu shēmas!<br />

Oglekļa(IV) oksīds un ūdens<br />

Ogleklis un ūdeņradis<br />

H 2 C═CH 2 +HCl Katalizators<br />

……………………………<br />

32<br />

C 4 H 10 + 2Cl 2<br />

⎯⎯→<br />

h ν<br />

…………………… + ……………………

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

HC≡C—CH 3 +H 2<br />

Katalizators<br />

……………………………<br />

4. uzdevums (3 punkti)<br />

Ogļūdeņražus ķīmiskajā rūpniecībā izmanto citu organisko vielu iegūšanā.<br />

Papildini pārvērtību rindu etanola iegūšanai no etāna! Ierak<strong>st</strong>i pārvērtību rindā<br />

daudzpunktu vietā nepieciešamo ogļūdeņraža molekulformulu! Uzrak<strong>st</strong>i ķīmisko<br />

reakciju vienādojumus pārvērtībām!<br />

C 2 H 6 → ……………………………→ C 2 H 5 OH<br />

5. uzdevums (4 punkti)<br />

Pabeidz ķīmiskās reakcijas vienādojumu, izvietojot koeficientus!<br />

_C 2 H 4 + _O 2 → _CO 2 + _ H 2 O<br />

Pilnīgi sadedzinot 56 litrus etēna (n. a.), iegū<strong>st</strong> 3505 kJ siltuma. Aprēķini ķīmiskās<br />

reakcijas siltumefektu!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i etēna degšanas reakcijas termoķīmisko vienādojumu!<br />

6. uzdevums (5 punkti)<br />

Sadedzinot 1molu ogļūdeņraža, iegūti 134,4 litri CO 2 (n. a.) un 126 grami H 2 O.<br />

Aprēķini iegūtā CO 2 daudzumu un oglekļa daudzumu sadedzinātajā<br />

ogļūdeņradī!<br />

Aprēķini iegūtā H 2 O daudzumu un ūdeņraža daudzumu sadedzinātajā<br />

ogļūdeņradī!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i sadedzinātā ogļūdeņraža molekulformulu!<br />

33

OGĻŪDEŅRAŽU REAKCIJAS<br />

2. variants<br />

1. uzdevums (6 punkti)<br />

Izvēlies pareizo atbildi un pasvītro to!<br />

A. Kura no reakcijām ir dehidrēšanas reakcija?<br />

C 3 H 6 + HCl Katalizators C 3 H 7 Cl CH 4 + 2Br 2<br />

hv<br />

CH 2 Br 2 + 2HBr<br />

C 2 H 2 + 2H Katalizators 0<br />

2 C 2 H 6 katalizato ,tr s<br />

C 4 H 10 ⎯⎯⎯<br />

⎯⎯ → C 4 H 8 + H 2<br />

B. Kāda veida reakcija ir: CH4 + 2Br 2<br />

hv<br />

CH 2 Br 2 + 2HBr?<br />

Hidratēšana Hidrogenēšana Halogenēšana Dehidrogenēšana<br />

C. Kura no reakcijām ir aizvietošanas reakcija?<br />

C 2 H 4 + H 2 O Katalizators C 2 H 5 OH CH 4 + 2Br 2<br />

hv<br />

CH 2 Br 2 + 2HBr<br />

C 5 H 12 Katalizators, t° C 5 H 10 + H 2 C 4 H 6 + 2H 2 Katalizators C 4 H 10<br />

D. Kāda veida reakcija ir: C2H 4 + H 2 O Katalizators C 2 H 5 OH?<br />

Dehidrogenēšana Halogenēšana Hidrogenēšana Hidratēšana<br />

E. Kuram ogļūdeņradim nav iespējama pievienošanas reakcija?<br />

F.<br />

C 4 H 8 C 2 H 4 C 3 H 8 C 4 H 6<br />

Kuras vielas rodas, pilnībā sadegot etānam?<br />

Oglekļa(IV) oksīds un ūdens<br />

Ogleklis un ūdens<br />

2. uzdevums (9 punkti)<br />

Izmantojot tek<strong>st</strong>u un tabulā dotos datus, izpildi uzdevumu!<br />

Dažu tuvāko gadu laikā SIA “Sintez Oil Refinery” Daugavpils rajonā pašreizējās<br />

naftas bāzes “Zaļumi” teritorijā plāno uzbūvēt naftas pār<strong>st</strong>rādes rūpnīcu. Jaunā naftas<br />

pār<strong>st</strong>rādes rūpnīca būs aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām un ik gadu plāno<br />

pār<strong>st</strong>rādāt vairāk nekā 300 000 tonnu naftas un 221 000 tonnu mazuta. Dziļā naftas<br />

un naftas produktu pār<strong>st</strong>rāde ļaus uzņēmumam saražot 66 000 tonnu A 95 un A 98<br />

markas benzīna un 370 000 tonnu dīzeļdegvielas.<br />

(Pēc www.naba.lv, 27.02.2007.)<br />

Atrodi vienu tek<strong>st</strong>ā minēto ogļūdeņražu ieguves avota nosaukumu!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i vienu naftas pār<strong>st</strong>rādes produkta nosaukumu!<br />

Atrodi tek<strong>st</strong>ā, kurš fakts liecina par iespējamo piesārņojuma samazināšanos no<br />

naftas pār<strong>st</strong>ādes rūpnīcas!<br />

Izmantojot tabulas datus, nosaki kurināmo, kuru pilnībā sadedzinot, iegūs lielāku<br />

siltuma daudzumu (sadedzina vienādu kurināmā masu)! Paskaidro, kāpēc!<br />

Kurināmā veids Ķīmisko elementu masas daļa, % Izdalītais siltuma<br />

daudzums, kJ/kg<br />

C H O N S<br />

Akmeņogles 83 5,2 9,7 1,3 0,8 26000<br />

Antracīts 92 3,8 1,3 2,0 0,9 35000<br />

Nosaki kurināmo, kuru sadedzinot, rodas lielāks atmosfēras piesārņojums (sadedzina<br />

vienādu kurināmā masu)! Paskaidro, kāpēc!<br />

Dabasgāzes sa<strong>st</strong>āvā ir metāns, etāns, slāpeklis (0,7%), oglekļa dioksīds. Noskaidrots,<br />

ka tā degšanā izdalītais siltuma daudzums ir 50 000 kJ/kg.<br />

Novērtē, vai apgalvojums ir patiess! Pamato savu vērtējumu!<br />

Akmeņogles aiz<strong>st</strong>ājot ar tādu pašu masu dabasgāzes, mazāks būs gan atmosfēras<br />

piesārņojums, gan iegūtais siltuma daudzums.<br />

3. uzdevums (3 punkti)<br />

Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumu shēmas!<br />

Oglekļa(IV) oksīds un ūdeņradis<br />

Ogleklis un ūdeņradis<br />

C 3 H 8 + Br 2<br />

hv<br />

…………… + ………………<br />

34

ĶĪMIJA <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. klase<br />

H 3 C—C≡C—H + H 2 Katalizators<br />

…………………………<br />

H 2 C═CH 2 + H 2 O Katalizators<br />

…………………………<br />

4. uzdevums (3 punkti)<br />

Ogļūdeņražus ķīmiskajā rūpniecībā izmanto citu organisko vielu iegūšanā. Papildini<br />

pārvērtību rindu propanola iegūšanai no propāna! Ierak<strong>st</strong>i pārvērtību rindā<br />

daudzpunktu vietā nepieciešamo ogļūdeņraža molekulformulu! Uzrak<strong>st</strong>i ķīmisko<br />

reakciju vienādojumus pārvērtībām!<br />

C 3 H 8 → ......................→ C 3 H 7 OH<br />

5. uzdevums (4 punkti)<br />

Pabeidz ķīmiskās reakcijas vienādojumu, izvietojot nepieciešamos koeficientus!<br />

_C 2 H 4 + O 2 → _CO 2 + _ H 2 O<br />

Pilnīgi sadedzinot <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>2 litrus etēna (n. a.), izdalās 7010 kJ siltuma. Aprēķini<br />

ķīmiskās reakcijas siltumefektu!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i etēna degšanas reakcijas termoķīmisko vienādojumu!<br />

6. uzdevums (5 punkti)<br />

Sadedzinot 1 molu ogļūdeņraža, iegūti <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>2 litri CO 2 (n. a.) un 108 grami H 2 O.<br />

Aprēķini iegūtā CO 2 daudzumu un oglekļa daudzumu sadedzinātajā<br />

ogļūdeņradī!<br />

Aprēķini iegūtā ūdeņraža daudzumu un H 2 O daudzumu sadedzinātajā<br />

ogļūdeņradī!<br />

Uzrak<strong>st</strong>i sadedzinātā ogļūdeņraža molekulformulu!<br />

35

OGĻŪDEŅRAŽU REAKCIJAS<br />

Vērtēšanas kritēriji<br />

Uzdevums<br />

1.<br />

2.<br />

3.<br />

4.<br />

Kritērijs<br />

Pazī<strong>st</strong> ogļūdeņražu dehidrēšanas reakciju – 1 punkts<br />

Pazī<strong>st</strong> ogļūdeņražu halogenēšanas reakciju – 1 punkts<br />

Pazī<strong>st</strong> ogļūdeņražu aizvietošanas reakciju – 1 punkts<br />

Pazī<strong>st</strong> ogļūdeņražu hidratēšanas reakciju – 1 punkts<br />

Izprot ogļūdeņražu pievienošanas reakcijas. Nosaka ogļūdeņradi,<br />

kam nav iespējama pievienošanas reakcija – 1 punkts<br />

Izprot ogļūdeņražu degšanas reakcijas – 1 punkts<br />

Atrod tek<strong>st</strong>ā vienu ogļūdeņražu ieguves avota nosaukumu –<br />

1 punkts<br />

Atrod tek<strong>st</strong>ā vienu ogļūdeņražu ieguves avota pār<strong>st</strong>rādes produkta<br />

nosaukumu – 1 punkts<br />

Paskaidro, kāpēc samazināsies vides piesārņojums, – 1 punkts<br />

Nosaka kurināmā veidu, no kura var iegūt lielāku siltuma daudzumu,<br />

– 1 punkts<br />

Pamato, kāpēc var iegūt lielāku siltuma daudzumu, – 1 punkts<br />

Nosaka kurināmā veidu, no kura radīsies lielāks piesārņojuma<br />

daudzums, – 1 punkts<br />

Pamato, kāpēc radīsies lielāks piesārņojuma daudzums, – 1 punkts<br />

Novērtē apgalvojuma patiesumu – 1 punkts<br />

Pamato savu vērtējumu – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas vienādojumu. Par katru vienādojumu –<br />

1 punkts<br />

Nosaka iespējamo ogļūdeņradi un uzrak<strong>st</strong>a tā ķīmisko formulu –<br />

1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a ķīmiskās reakcijas vienādojumu. Par katru vienādojumu –<br />

1 punkts. Kopā 2 punkti<br />

Punkti<br />

6<br />

9<br />

3<br />

3<br />

Izvieto koeficientus ķīmiskās reakcijas vienādojumā – 1 punkts<br />

*Aprēķina vielas daudzumu molos – 1 punkts<br />

5. *Aprēķina siltuma daudzumu, kas rodas, sadegot 1 molam vielas, – 4<br />

1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a termoķīmiskās reakcijas vienādojumu – 1 punkts<br />

Aprēķina CO 2 daudzumu – 1 punkts<br />

Aprēķina oglekļa daudzumu ogļūdeņradī – 1 punkts<br />

6. Aprēķina H 2 O daudzumu – 1 punkts<br />

5<br />

Aprēķina ūdeņraža daudzumu ogļūdeņradī – 1 punkts<br />

Uzrak<strong>st</strong>a sadedzinātā ogļūdeņraža molekulformulu – 1 punkts<br />

Kopā 30<br />

* Skolēns saņem maksimālo punktu skaitu par pareizi veiktu aprēķinu ar jebkuru<br />

citu risināšanas metodi.<br />

36

P iĶĪMIJA e z ī <<strong>st</strong>rong>11</<strong>st</strong>rong>. m klase ē m<br />

37

Projekts ī<strong>st</strong>enots ar Eiropas Savienības finansiālu atbal<strong>st</strong>u<br />

© ISEC, 2008

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!