Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija

Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija

20.02.2015 Views

konsultēšanā un orientācijā. Tiek izstrādātas programmas un tiek apmācīti Darba meklētāju klubu vadītāji. Zinātniskais un metodoloģiskais darbs – izstrādājot jaunas pētījumu metodes, ieskaitot arī kompjuterizētas datu bāzes veidošanu. Ir izveidots arī savs profesiju reģistrs. PKIC pakalpojumi ir iespējami arī augstskolu studentiem un profesionālo skolu audzēkņiem, nodarbinātajiem un darba meklētājiem. Centrā ir izveidota mobila konsultatīvā grupa darbam lauku skolās. Darbā ar pieaugušajiem iedzīvotājiem, veicot viņu profesionālo orientāciju un palīdzot izvēlēties profesiju, kā arī nosakot viņu profesionālo piemērotību, ļoti būtiska ir informācija par iespējām apgūt jaunu profesiju vai iespējām papildināt profesionālās iemaņas. Līdz ar to informācija par PTI ir svarīga un neatņemama konsultatīvā darba sastāvdaļa. Centrā ir izveidota datu bāze par vidējo profesionālo izglītību, augstāko izglītību un PTI, kura tiek regulāri atjaunota un papildināta. Informācija par konkrētām mācību iestādēm un firmām tiek savākta, apzinot konkrētas firmas. Šī informācija tiek strukturēta, lai Centra apmeklētāji varētu gūt priekšstatu gan par kursos apgūstamo profesiju un iemaņu daudzveidību un paplašinātu savas PTI iespējas, gan par mācību firmu klāstu, kuras organizē kursus konkrētās specialitātēs, tā veicinot apmeklētāju izvēles iespējas. Bezdarbniekus uz profesionālo izvēles centru konsultēties norīko Nodarbinātības valsts aģentūra. Liela daļa no konsultētajiem bezdarbniekiem ir bez profesionālās izglītības un viņiem visaktuālākā problēma ir profesijas un tālākizglītības kursu izvēle. Citiem konsultētajiem bezdarbniekiem ir bijusi profesionālā vai augstākā izglītība, taču ne vienmēr iegūtajā profesijā ir iespējams atrast darbu. Tādēļ viņiem aktuāla ir: alternatīvas profesijas un attiecīga apmācības veida izvēle nepieciešamība apgūt jaunas iemaņas jau esošajā profesijā, kas saistās ar mūsdienu tehnoloģiju ieviešanu (datoru lietošana) vai mūsdienīgām prasībām pret strādājošo (svešvalodu pārvaldīšanu u.c.). Bieži vien kursos apguvuši jaunas profesionālās iemaņas, cilvēki saskaras ar grūtībām iekārtoties darbā, jo, no vienas puses darba devēji priekšroku dod speciālistiem ar darba pieredzi un no otras puses, darba meklētājam trūkst iemaņu pašā darba atrašanas procesā un sava profesionālā potenciāla atklāšanā sarunā ar darba devēju. Šī ir jautājumu grupa, kas Centrā konsultāciju laikā arī tiek apspriesta ar bezdarbnieku vai darba meklētāju, un centrā ir izstrādāta īpaša semināra - treniņu programma šo iemaņu apgūšanai. 050105 – Alternatīvas mācību metodes Pēc 2004.gadā CSP veiktā apsekojuma datiem var noskaidrot kādas neformālās mācīšanās metodes pārsvarā izmanto Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem (Mūžizglītības aspekti Latvijā. Statistisko datu krājums. Rīga: CSP, 2004). Galvenokārt tā ir pašmācība, izmantojot drukātus materiālus, tad mācības izmantojot datoru, ieskaitot interneta lietošanu. Bibliotēku, mācību centru apmeklējums un apmācība, iegūstot informāciju no TV un radio raidījumiem, audio - video kasetēm ir mazāk populāras (7.tab). 05010501 - Tālmācība Vairākas izglītības iestādes Latvijā piedāvā apmācību programmas tālmācības veidā. Tā kā tālmācības metodi izmanto individuāli, ir maz informācijas par to, cik populārs un izplatīts ir šis mācīšanās veids. 14

Piemēram, International Correspondence Course mācību centrs ir dibināts Nīderlandē un jau vairāk kā sešus gadus darbojas Latvijā kā LR Izglītības un zinātnes ministrijā reģistrēta izglītības iestāde. Tiek piedāvāti tradicionālās tālmācības veidā izstrādāti svešvalodu un profesionālās izglītības kursi. Biznesa augstskola Turība īstenojusi Eiropas Savienības līdzfinansētu sociālās integrācijas projektu, kura ietvaros apmācīti jaunieši ar īpašām vajadzībām un izstrādāta piemērota tālmācības profesionālās izglītības programma „Komercdarbība”. Latvijā dzīvojošajiem invalīdiem līdz šim nebija pieejama šāda veida apmācības programmas, tāpēc Biznesa augstskola Turība izstrādāja 320 stundu garu tālmācības programmu un iesaistīja tās apguvē jauniešus ar īpašām vajadzībām. Mācībās jaunieši apguva menedžmentu, ekonomiku, grāmatvedību, mārketingu, likumdošanu, datorzinības un saskarsmes pamatus, kā arī izstrādāja biznesa plānu. Viens no galvenajiem aspektiem apmācības programmas izstrādē bija tas, ka tā būs pieejama ne tikai Rīgā, bet jebkurā Latvijas rajonā, kas dos iespēju šo tālmācības programmu apgūt jauniešiem reģionos, kas līdz šim praktiski nebija iespējams. Hāgenas Tālmācības universitātes Rīgas Studiju centrā iespējams reģistrēties studijām jebkurā no HTU fakultātēm: kultūras un sociālo zinātņu, matemātikas, informātikas, ekonomikas, elektrotehnikas un juridiskajā fakultātē. Papildus regulārajām studiju programmām HTU Latvijas studentiem piedāvā speciāli izstrādātas studiju programmas: galvenokārt uzņēmējdarbības organizēšanā un vadībā. 05010502 - E-apmācība Pēc CSP datiem, mācību metodes, izmantojot ICT, ir daudzveidīgas un diezgan plaši izplatītas (skat. 7.tab.). Datora izmantošana mācībās kļūst arvien plašāka, tomēr tā vairs nav tikai jaunu cilvēku priekšrocība. Pēc CSP datiem datoru sevis izglītošanā izmanto 55, 6% jaunu cilvēku (15- 24 gadi), 63,6% - vecumā 35-44 gadi, 63,6% - vecumā 45-54 gadi (dati par tiem skolēniem, studentiem, audzēkņiem, kuri piedalījās pieaugušo izglītības aktivitātēs). 7. tabula. Skolēni / audzēkņi, kas izmantoja neformālās mācīšanās metodes, sadalījumā pēc neformālās mācīšanās metodēm (15-74 gadu vecumā; tūkst.) Tai skaitā izmantoja sekojošas neformālās mācīšanās metodes apmācība, mācīšanās, Piedalījās iegūstot pašmācība, izmantojot bibliotēku, regulārā informāciju no izmantojot datoru, mācību izglītībā TV un radio drukātus ieskaitot centru raidījumiem, materiālus interneta apmeklējums audio - video lietošanu kasetēm Kopā 307.3 193.7 172.7 85.6 150.6 Tai skaitā pēc dzimuma: vīrieši 135.7 83.1 82.7 32.0 54.7 sievietes 171.6 110.6 90.0 53.6 95.9 Tai skaitā pa vecuma vecuma grupām (gadi): 15 - 24 247.1 149.6 137.5 69.0 115.9 15

Piemēram, International Correspondence Course mācību centrs ir dibināts Nīderlandē un jau<br />

vairāk kā sešus gadus darbojas <strong>Latvijā</strong> kā LR Izglītības un zinātnes ministrijā reģistrēta izglītības<br />

iestāde. Tiek piedāvāti tradicionālās tālmācības veidā izstrādāti svešvalodu un profesionālās<br />

izglītības kursi.<br />

Biznesa augstskola Turība īstenojusi Eiropas Savienības līdzfinansētu sociālās integrācijas<br />

projektu, kura ietvaros apmācīti jaunieši ar īpašām vajadzībām un izstrādāta piemērota<br />

tālmācības profesionālās izglītības programma „Komercdarbība”. <strong>Latvijā</strong> dzīvojošajiem<br />

invalīdiem līdz šim nebija pieejama šāda veida apmācības programmas, tāpēc Biznesa augstskola<br />

Turība izstrādāja 320 stundu garu tālmācības programmu un iesaistīja tās apguvē jauniešus ar<br />

īpašām vajadzībām. Mācībās jaunieši apguva menedžmentu, ekonomiku, grāmatvedību,<br />

mārketingu, likumdošanu, datorzinības un saskarsmes pamatus, kā arī izstrādāja biznesa plānu.<br />

Viens no galvenajiem aspektiem apmācības programmas izstrādē bija tas, ka tā būs pieejama ne<br />

tikai Rīgā, bet jebkurā <strong>Latvija</strong>s rajonā, kas dos iespēju šo tālmācības programmu apgūt<br />

jauniešiem reģionos, kas līdz šim praktiski nebija iespējams.<br />

Hāgenas Tālmācības universitātes Rīgas Studiju centrā iespējams reģistrēties studijām jebkurā no<br />

HTU fakultātēm: kultūras un sociālo zinātņu, matemātikas, informātikas, ekonomikas,<br />

elektrotehnikas un juridiskajā fakultātē. Papildus regulārajām studiju programmām HTU <strong>Latvija</strong>s<br />

studentiem piedāvā speciāli izstrādātas studiju programmas: galvenokārt uzņēmējdarbības<br />

organizēšanā un vadībā.<br />

05010502 - E-apmācība<br />

Pēc CSP datiem, mācību metodes, izmantojot ICT, ir daudzveidīgas un diezgan plaši izplatītas<br />

(skat. 7.tab.). Datora izmantošana mācībās kļūst arvien plašāka, tomēr tā vairs nav tikai jaunu<br />

cilvēku priekšrocība. Pēc CSP datiem datoru sevis izglītošanā izmanto 55, 6% jaunu cilvēku (15-<br />

24 gadi), 63,6% - vecumā 35-44 gadi, 63,6% - vecumā 45-54 gadi (dati par tiem skolēniem,<br />

studentiem, audzēkņiem, kuri piedalījās pieaugušo izglītības aktivitātēs).<br />

7. tabula. Skolēni / audzēkņi, kas izmantoja neformālās mācīšanās metodes, sadalījumā<br />

pēc neformālās mācīšanās metodēm (15-74 gadu vecumā; tūkst.)<br />

Tai skaitā izmantoja sekojošas neformālās mācīšanās<br />

metodes<br />

apmācība,<br />

mācīšanās,<br />

Piedalījās<br />

iegūstot<br />

pašmācība, izmantojot<br />

bibliotēku,<br />

regulārā<br />

informāciju no<br />

izmantojot datoru,<br />

mācību<br />

izglītībā<br />

TV un radio<br />

drukātus ieskaitot<br />

centru<br />

raidījumiem,<br />

materiālus interneta<br />

apmeklējums<br />

audio - video<br />

lietošanu<br />

kasetēm<br />

Kopā 307.3 193.7 172.7 85.6 150.6<br />

Tai skaitā pēc dzimuma:<br />

vīrieši 135.7 83.1 82.7 32.0 54.7<br />

sievietes 171.6 110.6 90.0 53.6 95.9<br />

Tai skaitā pa vecuma vecuma grupām (gadi):<br />

15 - 24 247.1 149.6 137.5 69.0 115.9<br />

15

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!