Pieaugušo tālākizglītība Latvijā - ReferNet Latvija

Starptautiskās sadarbības institūta atbalstu. LPIA mērķis ir veicināt neformālās pieaugušo
izglītības sistēmas attīstību Latvijā un piedalīties mūžizglītības politikas veidošanā, veicinot
pilsoniskas, demokrātiskas un atvērtas sabiedrības izveidi valstī. LPIA biedri ir 79 juridiskas
personas (2005.g. 1.janvārī) - rajonu pieaugušo izglītības centri, tautas augstskolas, nevalstiskas
organizācijas, mācību centri, universitātes, arodskolas un vakarskolas (Latvijas Pieaugušo
izglītības apvienības (LPIA) atskaite par darbu 2004.gadā. Rīga, 2005).
LPIA ir izveidojusi visu valsti aptverošu pieaugušo izglītības organizāciju sadarbības tīklu,
sagatavojusi pasniedzējus, izstrādājusi un aprobējusi programmas, mācību un metodiskos
materiālus.
2004. gadā Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības darbība noritēja, pamatojoties uz LPIA
kopsapulcē pieņemtajām LPIA darbības prioritātēm 2003.- 2004. gadam. LPIA īstenoja vairākus
projektus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā, sabiedrības integrācijas veicināšanai,
pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošanai un uzsāka vairākus jaunus projektus. Nozīmīgākais
darbs 2004. gadā tika virzīts uz ESF nacionālās programmas „Mūžizglītības stratēģijas izstrāde
un ieviešana” sagatavošanu.
Izglītības attīstības koncepcija 2002. – 2005.gadam par vienu no rīcības virzieniem izglītības
pieejamības nodrošināšanai ir izvirzījusi – pieaugušo izglītības iespēju paplašināšanu, nodrošinot
profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājumu (Izglītības attīstības koncepcija 2002. - 2005.
gadam. Rīga, 2002). Lai to panāktu šai laikā ‘’Koncepcijā...’’ definēts nepieciešamais:
1) nodrošināt darba devēju un valsts savstarpēji koordinētu atbalstu pieaugušo izglītības
programmu izveidei, it īpaši teritoriju līdzsvarotas attīstības kontekstā;
2) veicināt augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu iesaistīšanos
tālākizglītības attīstībā, piedāvājot tālākizglītības programmas, profesionālās pilnveides
izglītības programmas un iesaistoties bezdarbnieku apmācībā;
3) izveidot kredītpunktu sistēmu un ieviest minētajās programmās, nodrošinot to
savietojamību ar akadēmisko kredītu pārneses sistēmu;
4) izstrādāt pamatnostādnes vakarskolu darbības izvērtēšanai;
5) izstrādāt priekšlikumus darba devēju plašākai iesaistīšanai tālākizglītības finansēšanā.
Izglītības koncepcijā iestrādātās idejas, gan pavisam lēni rod kādu apstiprinājumu dzīvē.
Kredītpunktu sistēma pieaugušo izglītībā līdz 2004.gada beigām vēl nebija ieviesta.
Tradicionāli pieaugušo izglītība Latvijā ir bijusi neformālās izglītības daļa. Galvenās rūpes ar
pieaugušo izglītošanos gulstas uz pašu cilvēku, darba devēju un pašvaldību pleciem. Valsts aktīvi
piedalās tikai bezdarbnieku apmācībā, lai gan arī šeit finansējums pēdējos gados ticis samazināts.
No 2004.gada realizētās Nacionālās programmas ‘’Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un
ieviešana’’ uzdevumi ir:
izstrādāt valstī vienotas konceptuālas nostādnes un stratēģiju mūžizglītībā;
definēt izglītības mērķus cilvēkresursu attīstībai plānošanas reģionos, saistībā ar
ekonomiskās attīstības mērķiem;
mazināt atšķirības izglītības pakalpojumu pieejamībai starp valsts reģioniem, kā arī starp
pašvaldībām plānošanas reģionu ietvaros;
stiprināt izglītības kā nozares kapacitāti un ietekmi iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes
veicināšanā;
sekmēt sadarbību plānošanas reģionos starp sektoriem, nozarēm un institūcijām, lai
saskaņoti plānotu un koordinētu mūžizglītības attīstību.
11