Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Nīcas pagasta 26.09.2007. saistošie noteikumi Nr.7
“Nīcas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”
(2007.gada 26.septembra lēmums, sēdes protokola Nr.14; p. Nr.1)
z.v.
___________________________________________
Nīcas pagasta padomes priekšsēdētājs A.Petermanis
NĪCAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA 3.daļa
NĪCAS PAGASTA TERITORIJAS IZMANTOŠANAS
UN APBŪVES NOTEIKUMI
Nīcas pagasts, 2007.

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Pasūtītājs:
NĪCAS PAGASTA PADOME
Projektētājs:
SIA “REĢIONĀLO STUDIJU CENTRS”
SIA “EgG”
Projekts:
NĪCAS PAGASTA TERITORIJAS PL ĀNOJUMS
Stadija:
TERITORIJAS PLĀNOJUMA GALĪGĀ REDAKCIJA
Teritorijas plānojuma sastāvs:
1.sējums – 1.daļa PASKAIDROJUMA RAKSTS
2.sējums – 2.daļa GRAFISKĀ DAĻA
3.sējums – 3.daļa TERITORIJAS IZMANTO ŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
4.sējums – 7.sējums – 4.daļa PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI
Projekta atbildīgā amatpersona:
Nīcas pagasta padomes priekšsēdētājs
Agris Petermanis
Projekta vadītājs:
Arhitekts
Egons Bērziņš
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 2

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
SATURA RĀDĪTĀJS
LIETOŠANAS PAMĀCĪBA 8
I DAĻA. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
1. nodaļa. PAMATNOSTĀDNES UN SKAIDROJUMI 10
1.1. Virsraksts 10
1.2. Darbības lauks 10
1.3. Nolūks 10
1.4. Galvenais pamatprincips 10
1.5. Pārkāpumi un sodi 10
1.6. Apbūves noteikumu stāšanās spēkā 11
1.7. Zemes gabala neatbilstoša izmantojuma statuss 11
1.8. Esošie neatbilstošie zemes gabali 11
1.9. Esošās būves un uzsāktā projektēšana un būvniecība 11
1.10. Grozījumi 12
1.11. Papildinājumi 12
1.12. Publiskums 12
2. nodaļa. LIETOTIE TERMINI 13
3. nodaļa. PLĀNOJUMS UN TĀ APZĪMĒJUMI 23
3.1. Zemes izmantošanas veidi un to apzīmējumi 23
3.2. Apzīmējumu pielietošana 24
3.3. Robežas 24
3.4. Ciemu teritorijas 24
4. nodaļa. NOTEIKUMI VISIEM ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDIEM 25
4.1. Pielietojums 25
4.2. Visās izbūves teritorijās atļautās izmantošanas 25
4.3. Visās izbūves teritorijās aizliegtās izmantošanas 25
4.4. Piekļūšanas noteikumi 25
4.5. Vides pieejamība 26
4.6. Zemes gabalu sadalīšana, apvienošana un robežu pārkārtošana 26
4.7. Apbūves intensitātes, apbūves blīvuma un brīvās teritorijas rādītāji 26
4.8. Apbūves augstuma ierobežojumi 26
4.9. Pagalma noteikumi 26
4.10. Priekšpagalms (priekšdārziņš) 27
4.11. Būvlaide 27
4.12. Būvju atbilstība zemes gabala robežām 27
4.13. Redzamības nodrošinājums 27
4.14. Attālumi starp ēkām un būvēm 28
4.14.1. Insolācijas (izsauļojuma) prasības 28
4.14.2. Apgaismojuma prasības 28
4.14.3. Ugunsdrošības prasības 28
4.15. Aizsardzība pret trokšņiem un vibrāciju 28
4.16. Fasādes, jumti, ūdens notekcaurules 28
4.17. Žogi un prettrokšņa sienas 29
4.18. Skatlogi, reklāmas, markīzes 29
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 3

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
4.18.1. Skatlogi 29
4.18.2. Izkārtnes, reklāmas, sludinājumi un citi informatīvi materiāli 29
4.18.3. Markīzes 30
4.19. Apgaismes ķermeņi, kioski, paviljoni un citi pagasta ārtelpas elementi 30
4.19.1. Apgaismes ķermeņi 30
4.19.2. Kioski, nojumes, paviljoni un citi ārtelpas elementi 30
4.20. Degvielas uzpildes stacijas 31
4.21. Saimniecības ēkas 31
4.22. Būves mājlopiem 31
4.23. Sanitārie noteikumi fermām un būvēm mājlopiem 31
4.24. Stihiju postījumu atjaunošana 31
4.25. Inženiertehniskās apgādes nodrošinājums 32
4.26. Inženierkomunikācijas un iekārtas 32
4.27. Attālumi no inženierkomunikācijām līdz citām būvēm 32
4.28. Attālumi starp inženierkomunikācijām 32
4.29. Grāvju saglabāšana 32
4.30. Aizsargjoslas 32
4.30.1. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi aizsargjoslās 32
4.31. Tauvas josla 32
4.32. Augsnes virskārtas un koku saglabāšana 33
4.33. Derīgie izrakteņi 34
5. nodaļa. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS TRANSPORTLĪDZEKĻU NOVIETOŠANAI 35
5.1. Vispārīgās prasības transportlīdzekļu novietošanai 35
5.2. Noteikumi autostāvvietām 35
5.3. Autostāvvietu un garāžu piebraucamie ceļi 35
5.4. Prasības velosipēdu novietošanai 36
6. nodaļa. ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI 37
6.1. Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas (ZL) 37
6.1.1. Definīcija 37
6.1.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 37
6.1.3. Palīgizmantošanu noteikumi 38
6.1.4. Citi izmantošanas noteikumi 38
6.2. Nacionālas nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas (ZLN) 38
6.2.1. Definīcija 38
6.2.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 39
6.3. Augļu dārzu teritorijas (ZLD) 39
6.3.1. Definīcija 39
6.3.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 39
6.4. Dzīvnieku novietnes (ZLf) 40
6.4.1. Definīcija 40
6.4.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 40
6.5. Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas (ZM) 40
6.5.1. Definīcija 40
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 4

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
6.5.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 40
6.5.3. Palīgizmantošanu noteikumi 41
6.5.4. Citi izmantošanas noteikumi 41
6.6. Aizsargājamās mežu teritorijas (ZMA)41
6.6.1. Definīcija 41
6.6.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 41
6.7. Apmežojamās teritorijas (ZMm) 41
6.7.1. Definīcija 41
6.7.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 42
6.8. Purvi (ZP) 42
6.8.1. Definīcija 42
6.8.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 42
6.9. Ūdenssaimniecībā izmantojamās teritorijas (ZŪ) 42
6.9.1. Definīcija 42
6.9.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 42
6.10. Atklāto telpu uzturēšanas teritorijas (T)42
6.10.1. Definīcija 42
6.10.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 43
6.10.3. Citi noteikumi, izņēmumi 44
6.11. Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas (DzS)44
6.11.1. Definīcija 44
6.11.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 44
6.11.3. Palīgizmantošanu noteikumi 47
6.11.4. Citi noteikumi 47
6.11.5. Papildinājumi (noteikumu detalizācija) 47
6.12. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM) 48
6.12.1. Definīcija 48
6.12.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 48
6.12.3. Palīgizmantošanu noteikumi 50
6.13. Vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijas (DzV) 50
6.13.1. Definīcija 50
6.13.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 50
6.13.3. Palīgizmantošanu noteikumi 52
6.13.4. Citi noteikumi 52
6.14. Jauktas darījumu un dzīvojamās apbūves teritorijas (JD) 52
6.14.1. Definīcija 52
6.14.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 53
6.14.3. Palīgizmantošanu noteikumi 55
6.14.4. Citi noteikumi 55
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 5

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
6.15. Ciema centru apbūves zona (JC) 56
6.15.1. Definīcija 56
6.15.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 56
6.15.3. Palīgizmantošanu noteikumi 57
6.16. Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas (S) 57
6.16.1. Definīcija 57
6.16.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 57
6.16.3. Palīgizmantošanu noteikumi 58
6.17. Komunālās un ražošanas apbūves teritorijas (R) 58
6.17.1. Definīcija 58
6.17.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 58
6.17.3. Palīgizmantošanu noteikumi 59
6.18. Ieguves rūpniecībā izmantojamās teritorijas (Karjeri) (I) 60
6.17.1. Definīcija 60
6.17.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 60
6.19. Līnijbūvju izbūves teritorijas (ielu un ceļu aizsargjoslu zonas) (L) 60
6.19.1. Definīcija 60
6.19.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 60
6.19.3. Palīgizmantošanu noteikumi 63
6.20. Turpmāko detālplānojumu izstrādes teritorijas (DPL) 63
6.20.1. Definīcija 63
6.20.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 64
6.21. Pašvaldības funkciju realizēšanai noteiktās teritorijas 65
6.21.1. Definīcija 65
6.21.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi 65
6.21.3. Pašvaldības funkciju realizēšanai noteikto teritoriju saraksts 65
7. nodaļa. PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMIEM 68
7.1. Vispārīgie noteikumi 68
7.2. Izstrādes kārtība 69
7.3. Detālplānojumu stāšanās spēkā 69
7.4. Detālplānojumu pārraudzība 70
8. nodaļa. KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA 70
8.1. Vispārīgie noteikumi 70
8.2. Arhitektūras pieminekļi 73
7.2.1. Latvijas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts 73
7.2.2. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) 73
8.3. Arheoloģijas pieminekļi 73
7.3.1. Latvijas Valsts aizsargājamo arheoloģijas pieminekļu saraksts 73
7.32. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) 74
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 6

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
9. nodaļa. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS 74
9.1. Vispārīgie noteikumi 74
9.2. Valsts aizsardzībā esošo aizsargājamo teritoriju saraksts 76
II DAĻA
10. nodaļa. APBŪVES TIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA 79
11. nodaļa. ĒKU (TELPU) STATUSA MAIŅA 83
12. nodaļa. REKLĀMU UN CITU INFORMATĪVO MATERIĀLU IZVIETOŠANAS KĀRTĪBA 85
13. nodaļa. SPĒKĀ ESOŠO DETĀLPLĀNOJUMU SARAKSTS 86
14. nodaļa. SAISTOŠO NOTEIKUMU IEVĒROŠANAS KONTROLE 86
GRAFISKIE PIELIKUMI: 88
1. pielikums. PAGALMI 87
2. pielikums. REDZAMĪBAS TRĪSSTŪRI 88
3. pielikums. AIZSARGJOSLAS 89
4. pielikums. ATSEVIŠĶU TERITORIJU ATĻAUTO IZMANTOŠANU KARTOSĒMAS 115
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 7

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
LIETOŠANAS PAMĀCĪBA
Pirms Nīcas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk tekstā – arī Apbūves
noteikumi) pielietošanas, jāiepazīstas ar MKN 883, 19.10.2004. “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas
noteikumiem” un citiem, uz teritoriju plānošanu un būvniecību attiecināmiem, tiesību aktiem. Tas noteikti
palīdzēs labāk uztvert Apbūves noteikumos formulētās prasības, kā arī labāk izprast konkrēto situāciju.
Divi raksturīgākie gadījumi Apbūves noteikumu lietošanā ir šādi:
1. Zemes īpašnieks vai lietotājs vēlas noskaidrot, kādiem nolūkiem viņš drīkst izmantot zemi un
būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz tās.
2. Potenciālais būvētājs kādai noteiktai zemes izmantošanai vēlas atrast zemes gabalu.
Jebkurā gadījumā vispirms jāiepazīstas ar Apbūves noteikumu vispārīgajām nodaļām:
I daļa
1.nodaļa – “Pamatnostādnes un skaidrojumi”,
2.nodaļa – “Lietotie termini ”,
3.nodaļa – “Plānojums un tā apzīmējumi”,
4.nodaļa – “Noteikumi visiem zemes izmantošanas veidiem”,
5.nodaļa – “Vispārīgās prasības transporta līdzekļu novietošanai”,
6.nodaļa – “Atsevišķu teritoriju izmantošanas noteikumi”,
7.nodaļa – “Prasības detālplānojumiem”,
8.nodaļa – “Kultūras pieminekļu aizsardzība”,
9.nodaļa – “Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas”.
II daļa
10.nodaļa – “Apbūves tiesību īstenošanas kārtība”,
11.nodaļa – “Ēku (telpu) statusa maiņa”,
12.nodaļa – “Reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtība”,
13.nodaļa – “Spēkā esošo detālplānojumu saraksts”,
14.nodaļa – “Saistošo noteikumu ievērošanas kontrole”,
15.nodaļa – “Noslēguma jautājumi”.
Pirmajā gadījumā, pēc iepazīšanās ar vispārīgajām nodaļām, ar kartes “Teritorijas plānotā (atļautā)
izmantošana” palīdzību nepieciešams atrast un noskaidrot interesējošā zemes gabala piederību kādai no
izmantošanas teritorijām. Tad jāatrod attiecīgajai teritorijai atbilstoša 6.nodaļas “Atsevišķu teritoriju
izmantošanas noteikumi” apakšnodaļa. 6.nodaļas apakšnodaļās noteikti nolūki, kādos Nīcas pagastā
atļauts izmantot zemi un būvēt, rekonstruēt, renovēt, restaurēt, ierīkot vai izmantot būves attiecīgajā
izbūves teritorijā. Nolūki ir noteikti kā atļautās izmantošanas, bet šo izmantošanu definīcijas, kā arī citu
jēdzienu skaidrojums atrodams 2.nodaļā “Lietotie termini”.
Otrajā gadījumā, ja kādai noteiktai izmantošanai jāatrod iespējamais zemes gabals, sākumā, iepazīstoties
ar vispārīgajām nodaļām, īpaša uzmanība jāpievērš 4.nodaļai, kur jāpārliecinās, vai nodomātā izmantošana
ir atļauta visās izbūves teritorijās. Pēc tam, ja nepieciešams, 2.nodaļā atļauto izmantošanu definīcijās
jāatrod nodomātajai izmantošanai atbilstoša atļautā izmantošana un tad 6.nodaļā jāatrod tās apakšnodaļas,
kur attiecīgā izmantošana ir atļauta. Tālāk kartē ““Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” pēc teritoriju
apzīmējuma un nosaukuma eksplikācijā būs redzamas tās teritorijas, kuru zemes gabalos vajadzīgā
izmantošana atļauta.
Jāņem vērā, ka Apbūves noteikumu 6.nodaļas apakšnodaļas laika gaitā, izstrādājot un pieņemot
detālplānojumus, tiks papildinātas ar detalizētiem, tikai uz konkrētu teritoriju attiecināmiem noteikumiem,
norādot uz spēkā esošo detālplānojumu, kas ierakstīts 13.nodaļā “Spēkā esošo detālplānojumu saraksts”.
Ar kartes “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” palīdzību bez iepriekš minētā jāpārliecinās, vai
interesējošais zemes gabals neatrodas kādā no plānā speciāli apzīmētām teritorijām.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 8

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Ja interesējošais zemes gabals atrodas kādā no plānā apzīmētajām kultūras pieminekļu teritorijām vai to
aizsargjoslām, tad, papildus iepriekš minēto nodaļu noteikumiem, uz šo zemesgabalu attiecas arī 7.nodaļas
“Kultūras pieminekļu aizsardzība” prasības, kur atrodams Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu
saraksts Nīcas pagastā, kā arī prasības kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās.
Ja interesējošais zemes gabals atrodas kādā no teritorijas plānojumā apzīmētajām īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām, tad, papildus iepriekš minēto nodaļu noteikumiem, uz šo zemes gabalu attiecas arī
8.nodaļas “Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas” prasības, kur atrodams Valsts aizsardzībā esošo īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju saraksts Nīcas pagastā, kā arī prasības aizsargājamās dabas teritorijās.
Nodomātas būvniecības gadījumā jāiepazīstas ar apbūves tiesību īstenošanas kārtības noteikumiem Nīcas
pagastā, kas noteikti teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu II daļā.
Šāda teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu lietošanas secība palīdzēs noskaidrot kāda konkrēta
zemes gabala izmantošanas iespējas un ierobežojošus noteikumus, kā arī palīdzēs atrast iespējamo zemes
gabalu kādai nodomātai izmantošanai.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu tekstā izmantoti šādi spēkā esošo valsts likumu un citu
tiesību aktu, kā arī valsts institūciju nosaukumu saīsinājumi:
ACL
LR likums Par autoceļiem
AL
LR Aizsargjoslu likums
BL
LR Būvniecības likums
CL
Civillikums
CNuN Celtniecības normas un noteikumi
DL
LR likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
KL
LR likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību
LBN 201-96 Latvijas būvnormatīvs “Ugunsdrošības normas”
LR
Latvijas Republika
MK
Ministru kabinets
MKN 883 LR MK Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi
MKN 112 LR MK Vispārīgie būvnoteikumi
MKN 239 LR MK Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi
MKN 300 LR MK Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi
MKN 354 LR MK Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi
MKN 502 LR MK Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika
PL
LR likums Par pašvaldībām
ZL
LR Zvejniecības likums
ZIL
LR Zemes ierīcības likums
Ja, noskaidrojot Apbūves noteikumu prasības, ir radušās kādas neskaidrības vai jautājumi, ieteicams
griezties Nīcas pagasta padomes Būvvaldē. Līdzīgi jārīkojas, lai noskaidrotu, vai interesējošais
zemesgabals nav ietverts kādā jau spēkā esošā detālplānojumā, ar kura prasībām šie Apbūves noteikumi
vēl nav papildināti.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 9

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
I DAĻA TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI
1. nodaļa. PAMATNOSTĀDNES UN SKAIDROJUMI
1.1. VIRSRAKSTS
Šo Apbūves noteikumu virsraksts ir “Nīcas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumi”. Turpmāk tekstā lietots arī Apbūves noteikumi vai Teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumi.
1.2. DARBĪBAS LAUKS
(1) Apbūves noteikumi, kas tiek izdoti kā pašvaldības saistošie noteikumi, attiecas uz visu pagasta
teritoriju, t.i., uz visiem nekustamajiem īpašumiem Nīcas pagasta administratīvajās robežās.
(2) Apbūves noteikumu prasības ir saistošas visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes
īpašniekiem un lietotājiem, veicot zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu (nekustamo īpašumu
veidošana), būvju un zemes ierīcības projektēšanu, būvdarbus, rekonstrukciju, renovāciju,
restaurāciju vai nojaukšanu.
(3) Apbūves noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā
esošo valsts likumu un citu tiesību aktu prasības.
(4) Apbūves noteikumi ietver arī valsts likumu un citu tiesību aktu atsevišķas prasības, uz kurām dota
atsauce tekstā.
(5) Minētās likumu un citu tiesību aktu prasības regulāri jāpapildina, līdz ar šo tiesību aktu grozījumu
spēkā stāšanos. Šie papildinājumi netiek uzskatīti par Apbūves noteikumu grozījumiem.
1.3. NOLŪKS
(1) Apbūves noteikumi ir līdzeklis Nīcas pagasta pašvaldības mērķu sasniegšanai, lai, nosakot zemes
īpašnieku un lietotāju apbūves tiesības, veicinātu pagasta zemju kopējās vērtības
paaugstināšanu, kopējo vērtību pieejamību, ainavas kvalitāti, iedzīvotāju veselību, drošību, ērtības
un vispārīgu labklājību, nodrošinot Nīcas pagasta pašvaldības, zemes īpašnieku, lietotāju un vides
interešu tiesisku līdzsvarotību.
1.4. GALVENAIS PAMATPRINCIPS
(1) Nekādas zemes nedrīkst izmantot un nevienu būvi nedrīkst būvēt, pārbūvēt, paplašināt, ierīkot vai
izmantot, ja tas neatbilst Apbūves noteikumiem.
(2) Nedrīkst izsniegt nekādas pašvaldības institūciju atļaujas nodomātai zemes izmantošanai vai
nodomātai būvniecībai, ja ar to tiek pārkāpti jebkādi Apbūves noteikumi.
(3) Izsniedzot fiziskajai vai juridiskajai personai pašvaldības institūciju atļaujas nodomātai zemes
izmantošanai vai nodomātai būvniecībai, skarot sabiedrības vai citu personu intereses, iepriekš
minētām darbībām jābūt saskaņotām ar īpašniekiem, kuru intereses tiek aizskartas.
1.5. PĀRKĀPUMI UN SODI
(1) Apbūves noteikumi ir izstrādāti kā pagasta saistošie noteikumi, pamatojoties uz likuma Par
pašvaldībām 43.pantu, kas nosaka, ka pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus par
pagasta teritorijas apbūvi, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav
paredzēts likumos (PL, 43.p.).
(2) Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kura pārkāpj Apbūves noteikumus, ir vainīga šo noteikumu
pārkāpumā un sodāma saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 26.pantu.
(3) Vainīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai ir pienākums novērst Apbūves noteikumu pārkāpumu.
(4) Lēmumu par soda apjomu Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā atkarībā
no pārkāpuma veida pieņem Nīcas pagasta padome, balstoties uz Nīcas pagasta padomes
Administratīvās komisijas priekšlikumu.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 10

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
1.6. APBŪVES NOTEIKUMU STĀŠANĀS SPĒKĀ
(1) Pēc Nīcas pagasta teritorijas plānojuma apstiprināšanas, Apbūves noteikumi stājas spēkā
nākošajā dienā pēc šo saistošo noteikumu publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(2) Ja tiesa kādu Apbūves noteikumu nodaļu, punktu vai noteikumu atzīst par spēkā neesošu, pārējā
šo noteikumu daļa saglabā spēku.
1.7. ZEMESGABALA NEATBILSTOŠA IZMANTOJUMA STATUSS
(1) Ja zemes gabala (nekustamā īpašuma) izmantošana likumīgi iesākta, pirms pašvaldība pieņēmusi
Apbūves noteikumus, kas nosaka zemes gabalam citu zemes izmantošanas veidu, attiecīgajam
zemes gabalam (nekustamajam īpašumam) ir neatbilstoša izmantojuma statuss.
(2) Neatbilstoša izmantojuma statusa zemes gabala (nekustamā īpašuma) īpašnieks ir tiesīgs turpināt
likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība jāuzsāk
un jāveic atbilstoši šo Apbūves noteikumu prasībām.
(3) Ja zemes gabala (nekustamā īpašuma) īpašniekam līdz Apbūves noteikumu pieņemšanai, kas
nosaka zemes gabalam citu zemes izmantošanas veidu, ir saskaņots (akceptēts) būvprojekts vai
izsniegta būves projektēšanas atļauja vai būvatļauja un nav beigušies to derīguma termiņi, tad
zemes gabalam ir neatbilstoša izmantojuma statuss, un īpašnieks ir tiesīgs turpināt iesākto
būvniecību (izņemot gadījumus, kad pašvaldība kompensē attiecīgā īpašnieka zaudējumus).
(4) Gadījumā, kad zemes gabals tiek atsavināts, tas zaudē neatbilstoša izmantojuma statusu, un
jaunajam īpašniekam jāievēro šo Apbūves noteikumu prasības.
(5) Ja, saskaņā ar šiem Apbūves noteikumiem ir jāgroza nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, to
veic ar brīdi, kad tiek uzsākta jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība, kā arī ar
brīdi, kad nekustamais īpašums tiek atsavināts.
1.8. ESOŠIE NEATBILSTOŠIE ZEMES GABALI
(1) Esošus zemes gabalus ar platību, fronti vai dziļumu, kas mazāks par Apbūves noteikumos
noteikto, drīkst izmantot un uz tiem drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves atbilstoši
attiecīgās izmantošanas teritorijas noteikumiem ar šādiem nosacījumiem:
a) minēto apbūves zemes gabalu platības nav mazākas par vienu trešo daļu no teritorijas
plānojumā un Apbūves noteikumos noteiktās minimālās platības,
b) zemes gabalus ir iespējams nodrošināt ar piebraucamo ceļu, būvnormatīvos noteikto
inženiertehnisko apgādi un sanitāro normu ievērošanu,
c) ir ievēroti visas citas Apbūves noteikumu un likumdošanas aktu prasības,
d) apbūves blīvums un intensitāte proporcionāli jāsamazina, ņemot vērā pieguļošās
teritorijas apbūves ainavu,
e) visos gadījumos, kad būvniecība tiek realizēta mazākos zemes gabalos kā nosaka
teritorijas plānojums, būvniecības iecere ir nododama publiskajai apspriešanai,
f) būvniecība šādos apbūves gabalos nav pieļaujama, ja tiek atzīts, ka tās realizācija
acīmredzami degradēs teritorijas plānojumā noteiktās izmantošanas mērķi.
1.9. ESOŠĀS BŪVES UN UZSĀKTĀ PROJEKTĒŠANA UN BŪVNIECĪBA
(1) Ja esošās būves ir likumīgi uzbūvētas vai tiek likumīgi (ar atļauju) projektētas, būvētas, pārbūvētas
vai ierīkotas Apbūves noteikumu spēka stāšanās brīdī, kā rezultātā daži būvju raksturlielumi neatbilst,
bet esošais zemes gabala zemes izmantošanas veids atbilst Apbūves noteikumiem, tad:
a) esošās būves drīkst pārbūvēt vai atjaunot ar nosacījumu, ka:
1) pārbūvētas vai atjaunotas šīs būves atbildīs visiem tiem Apbūves noteikumiem,
kam atbilda esošās būves;
2) nekādas pārbūves, ievērojot visas pārējās būves uz zemes gabala, nepalielinās
neatbilstību noteikumiem;
b) esošās būves drīkst paplašināt ar nosacījumu, ka:
1) jebkura būves paplašināšana atbilst Apbūves noteikumiem;
2) paplašināšana, ievērojot visas citas būves un zemes gabala izmantošanu,
nepalielina neatbilstību noteikumiem;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 11

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
c) ja pašvaldība nekompensē zaudējumus, iesāktos projektēšanas, būvēšanas,
pārbūvēšanas vai ierīkošanas darbus drīkst turpināt;
d) Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā likumīgi uzsākto ēku un būvju celtniecība
jāpabeidz un objekts jānodod ekspluatācijā, ievērojot Aizsargjoslu likuma 36.panta
prasības kā iepriekšējā apbūve.
1.10. GROZĪJUMI
(1) Apbūves noteikumu grozījumi sagatavojami vienlaikus ar Nīcas pagasta teritorijas plānojuma
grozījumiem, atbilstoši MKN 883, 19.10.2004 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”
prasībām.
1.11. PAPILDINĀJUMI
(1) Šie Apbūves noteikumi tiek papildināti, izstrādājot kādai pagasta teritorijas daļai detālplānojumu.
(2) Prasības detālplānojumiem nosaka Apbūves noteikumu 7.nodaļa.
(3) Līdz ar izstrādātā detālplānojuma stāšanos spēkā, Apbūves noteikumi regulāri jāpapildina:
a) uzrādot 13.nodaļā "Spēkā esošo detālplānojumu saraksts" detālplānojuma nosaukumu,
pieņemšanas un spēkā stāšanās datumus, kā arī precīzi aprakstot detālplānojumā
risinātās teritorijas robežas un norādot šajās robežās ietvertās izbūves teritorijas;
b) atspoguļojot 6.nodaļas attiecīgo izmantošanas teritoriju apakšnodaļās punktā
"Papildinājumi (noteikumu detalizācija)" detālplānojuma prasības, kas precizē šos
Apbūves noteikumus, kā arī citus noteikumus, kas pamatoti ar detālplānojumu.
(4) Minētie papildinājumi nav jāuzskata par Apbūves noteikumu grozījumiem.
(5) Papildinājumi, kas izriet no izmaiņām likumdošanā, stājas spēkā likumu noteiktā kārtībā. Šo
papildinājumu pieejamību (aktualizāciju) nodrošina pašvaldības Būvvalde.
1.12. PUBLISKUMS
(1) Šie Apbūves noteikumi ir brīvi pieejami visiem interesentiem. Tādēļ Nīcas pagasta padome regulāri
informē par pieņemtajiem Apbūves noteikumu grozījumiem un izdarītajiem papildinājumiem.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 12

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2. nodaļa. LIETOTIE TERMINI
2.1. Aizmugures pagalma dziļums nozīmē mazāko horizontālo attālumu starp zemes gabala
aizmugures robežu un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu, viensētu apbūves gadījumā starp
pagalmu ierobežojošu iedomātu līniju un kaimiņu zemes gabalu.
2.2. Aizmugures pagalms nozīmē zemes gabala daļu starp zemes gabala sānpagalmiem no zemes
gabala aizmugures robežas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves aizmugures fasādes sienai.
2.3. Aizsargjoslas – noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan
mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai
pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
2.4. Apbūve – noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums. Šo noteikumu izpratnē arī nodomāts,
projektēts vai būvniecības stadijā esošs objekts.
2.5. Apbūves blīvums – procentos izteikta zemes gabala apbūves laukuma attiecība pret tā platību.
2.6. Apbūves intensitāte – procentos izteikta stāvu platības attiecība pret zemes gabala platību.
2.7. Apbūves līnija(s) šo Apbūves noteikumu izpratnē un pielietojumā nozīmē līnijas vai poligonu, kas
nosaka mājvietu – ar ēkām, būvēm un labiekārtojuma elementiem veidotu kompozīciju, kas veido
pagalmu(s), jeb dzīvojamai un citām funkcijām organizētas iekšējas ārtelpas.
2.8. Apbūves laukums – zemes gabala visas ar būvēm apbūvētās platības summa, izņemot pazemes
būves, piebraucamos ceļus un labiekārtojumu.
2.9. Apbūves tiesības – ar Apbūves noteikumiem nodrošinātas un aizsargātas fizisko un juridisko
personu tiesības veikt izbūvi.
2.10. Ārējais sānpagalms nozīmē sānpagalmu, kas tieši robežojas ar ielu, ciema vai koplietošanas
piebraucamo ceļu.
2.11. Ārstniecības iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver veselības aizsardzības un medicīnas
prakses nolūkiem domātu iestādi, arī poliklīniku, slimnīcu, klīniku, ambulanci, sanatoriju un citu
iestādi šādiem un līdzīgiem nolūkiem.
2.12. Atklāta autostāvvieta – automašīnu novietošanas veids un nozīmē autostāvvietu, kas nav
iekļauta ēkā vai tās daļā un kas ir nodalīta (arī nožogota) automašīnu novietošanai uz laiku.
2.13. Atklāta uzglabāšana nozīmē palīgizmantošanu, kas ietver preču uzglabāšanu brīvā dabā un
atklātās, ēkā vai tās daļā neiekļautās platībās, bet kas nav autostāvvieta.
2.14. Automašīnu novietošana nozīmē visus automašīnu novietošanas veidus tās lietošanas laikā,
neatkarīgi no novietošanas ilguma un citiem apstākļiem, izņemot novietošanu apkopei un
remontam.
2.15. Autobusu pieturvieta nozīmē izmantošanu, kas ietver būves autobusu satiksmes apkalpes
dienesta un pasažieru vajadzībām, kā arī pastāvīgu pieturas vietu autobusiem un to īslaicīgu
novietošanu.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 13

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2.16. Autostāvvieta – automašīnu novietošanas veids un nozīmē izmantošanu, kas ietver vienas vai
vairāku automašīnu novietošanu uz laiku, arī stāvvietas, piebraucamos ceļus un vertikālās
komunikācijas.
2.17. Auto tirdzniecības iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver automašīnu, degvielas uzpildes
stacijas ar eļļas, smērvielu, riepu, bateriju un rezerves daļu pārdošanu, to uzpildīšanas iespējām
un automašīnu izīrēšanu vai uzglabāšanu izīrēšanas nolūkos, kā arī mazgāšanu, tīrīšanu un tādu
nelielu remontdarbu veikšanu, kas ir svarīgi automašīnas aktuālai darbībai.
2.18. Blīvi apdzīvota vieta (ciems) nozīmē juridisku statusu ar atbilstoši noteiktām robežām teritorijām,
kurās dominē atļautās izmantošanas ar apbūves raksturu.
2.19. Brīvā teritorija – zemes gabala neapbūvētā platība, no kā atskaitīta autostāvvietu un piebraucamo
ceļu platība. To raksturo brīvās teritorijas platība procentos no stāvu platības.
2.20. Brīvdienu māja – lauku tūrismam izmantojama atsevišķa māja vai mājas daļa, kas iekārtota tikai
viesu uzņemšanai. (LVS 200-1).
2.21. Būvatļauja — Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina
tiesības veikt objekta būvdarbus.
2.22. Būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī
nojaukšana.
2.23. Būve — būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija.
2.24. Būvlaide nozīmē līniju zemes gabala iekšpusē, kas parasti noteikta paralēli piebraucamā ceļa
(ielas) sarkanajai līnijai vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežai un kas iedibina minimālo
attālumu starp piebraucamā ceļa (ielas) sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu un
jebkuru virszemes būvi, ko drīkst ierīkot.
2.25. Būvlaukums - atbilstoši būvprojektam dabā nosprausta teritorija, kurā notiek būvdarbi.
2.26. Būvniecība – visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi.
2.27. Būvobjekts – jaunbūve, renovējama, rekonstruējama vai restaurējama būve, būves daļa vai būvju
kopums vai nojaucama būve ar būvdarbu veikšanai nepieciešamo teritoriju, palīgbūvēm un
būviekārtām.
2.28. Būvvalde — pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību Nīcas pagasta
administratīvajā teritorijā.
2.29. Dabas piemineklis – atsevišķs, savrups dabas veidojums: koks, ala, avots, grava, klints,
ūdenskritums, akmens un cits dabas retums, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai
ekoloģiska vērtība. Lai nodrošinātu dabas veidojuma saglabāšanu un tā apskates iespēju,
aizsargāta tiek arī dabas pieminekļa tuvākā apkārtne.
2.30. Darījumu iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu,
moteli, biroju, kantori, gadatirgu, izstāžu, konferenču centru, kā arī citu komerciāla rakstura iestādi,
bet neietver nekādu rūpniecību vai vairumtirdzniecību.
2.31. Dārza māja (zvejas māja) nozīmē zemi un brīvstāvošu būvi, kas plānota, izmantota vai nodomāta
rekreācijas nolūkiem vienai ģimenei bijušo dārzkopības sabiedrību teritorijās.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 14

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2.32. Degvielas uzpildes stacija nozīmē izmantošanu, kas ietver degvielas(arī gāzes), eļļas un
smērvielu pārdošanu, kā arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektu un automašīnu
mazgāšanu kā palīgizmantošanas.
2.33. Drošības aizsargjosla nozīmē teritoriju, kas noteikta kā josla ap paaugstināta riska objektu. Tās
galvenais uzdevums ir nodrošināt šī objekta un tā tuvumā esošo objektu drošību gan tā
ekspluatācijā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību.
2.34. Dvīņu māja nozīmē divas bloķētas vienas ģimenes dzīvojamās mājas, parasti, katru uz sava
zemes gabala.
2.35. Dzīvnieku novietne nozīmē izmantošanu, kas ietver saimniecības ēku mājlopu izmitināšanai
(kūti), kā arī citas būves mājlopiem, arī kūtsmēslu glabātuvi un vircas bedri.
2.36. Dzīvoklis kā palīgizmantošana nozīmē palīgizmantošanu, kas ietver atsevišķu dzīvokli un kas
sastāv no istabas vai istabām, virtuves un palīgtelpām, un ko izmanto kā īpašnieka, īpašuma
pārvaldnieka, dārznieka vai cita, īpašnieka nolīgta, darbinieka mājokli.
2.37. Ēka (nams, māja) nozīmē atsevišķu arhitektonisku, tehnisku un konstruktīvu virszemes, arī daļēji
pazemes būvi.
2.38. Ēkas augstums ir attālums no zemes virsmas projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū piebraucamā
ceļa (ielas) vai ceļa pusē līdz tai augstākajai ēkas daļai (dzegas vai parapeta virsmalai, jumta
malai, mansarda jumtam, kā arī jumta čukuram, ja jumts stāvāks par 45 o ), kas aiztur gaismas
plūsmu 45 o leņķī. Pagalma ēkas augstumu mēra ēkas vidū no pagalma virsmas projektētā vidējā
līmeņa.
2.39. Ekspluatācijas aizsargjosla nozīmē teritoriju, kas noteikta kā josla gar transporta, sakaru un citu
komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts un pašvaldības dienestu
darbību. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu
ekspluatāciju un attīstības iespējas.
2.40. Ferma nozīmē izmantošanu, kas ietver atsevišķu specializētu, rūpnieciska rakstura lopkopības
(govju, cūku, zirgu, putnu u.c.) saimniecību, arī pastaigu laukumus, bet neietver ganības.
2.41. Galvenā būve nozīmē būvi, parasti ēku, kas plānota, izmantota vai nodomāta galvenajai
izmantošanai vai izmantošanām uz zemes gabala.
2.42. Garāža nozīmē būvi vai tās daļu, kas ietver pastāvīgu automašīnas vai automašīnu novietošanu,
un kas var būt gan privātā, gan sabiedriskā garāža. Šajos Apbūves noteikumos garāža privātas
garāžas nozīmē netiek lietota, jo ir ietverta dzīvojamā vai saimniecības ēkā.
2.43. Hidrotehniska būve nozīmē izmantošanu krastmalu nostiprināšanai, kuģu, jahtu un laivu
piestātņu izvietošanai un kuģošanas ceļu aizsargāšanai, bet, kas nav meliorācijas būves.
2.44. Iedibināta būvlaide ir esošās apbūves frontes veidotā līnija, ja kvartāla robežās vismaz piecos
zemes gabalos galvenās būves pie piebraucamā ceļa (ielas) atrodas uz vienas līnijas.
2.45. Iekšējais sānpagalms nozīmē to sānpagalmu, kas nerobežojas ar ielu vai koplietošanas
piebraucamo ceļu.
2.46. Iepriekšējā apbūve – likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati), kuras konstatējamas
dabā.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 15

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2.47. Individuālais darbs nozīmē palīgizmantošanu, kas ietver vienu vai vairākus individuālā darba
veidus saskaņā ar LR Ministru Padomes 1993.g. 29.aprīļa lēmumu Nr.220 apstiprināto sarakstu,
un var ietvert arī darbību dzīves vietā radošajās profesijās, kā arī darbību dzīvoklī, savrupmājā vai
viensētā izvietotā individuālajā uzņēmumā, kura īpašnieks ir šī dzīvokļa vai savrupmājas
iemītnieks un kur bez uzņēmuma īpašnieka tam vēl ir nodarbinātas ne vairāk kā trīs fiziskas
personas.
2.48. Insolācija (izsauļojums) ir rādītājs, kas norāda iekštelpu nepieciešamo izsauļojuma ilgumu. To
nosaka attiecīgi būvnormatīvi.
2.49. Inženierkomunikāciju objekts nozīmē izmantošanu, kas ietver valsts vai pagasta
inženiertehniskās apgādes (infrastruktūras) objektus, arī elektroapakšstacijas,
termoelektrocentrāles un katlumājas, gāzes sadales stacijas un balonu noliktavas, automātiskās
telefonu stacijas, kanalizācijas un lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens krātuves
un atdzelžošanas stacijas.
2.50. Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti nozīmē izmantošanu, kas ietver virszemes, pazemes
un zemūdens inženiertehniskās apgādes tīklus un objektus (ūdensvads, kanalizācija,
siltumapgāde, telekomunikācijas u.c.), lai pieslēgtu izbūves teritorijas vietējo inženiertehnisko
sistēmu maģistrālajām inženierkomunikācijām un to objektiem.
2.51. Izbūve – kopīgs nosaukums visu veidu teritorijas izmantošanas un attīstības pasākumiem, ietverot
apbūvi, inženiertīklu izbūvi, ūdensnoteču izbūvi, labiekārtojumu un ainavu veidošanu.
2.52. Izbūves teritorija nozīmē teritoriju, arī apbūves zonu, kas plānota, izmantota vai nodomāta
izbūvei, tai skaitā labiekārtošanai, lai uzturētu to noteiktā vizuālā formā.
2.53. Izglītības iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver iestādi pamata, vidējās un augstākās izglītības
iegūšanai, arī speciālās, profesionālās un pieaugušo izglītības iestādi, kā arī iestādi bērnu un
jaunatnes brīvā laika nodarbībām.
2.54. Izmantošana nozīmē tādu plānotu, esošu vai nodomātu zemes un būvju vai to daļas izmantošanu,
kas atbilst Apbūves noteikumu plānam (atļautā izmantošana) vai neatbilst Apbūves noteikumu
plānam (aizliegtā izmantošana).
2.55. Īslaicīgas lietošanas būve – būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un
kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām.
2.56. Īpaši aizsargājamas ainavu telpas – Liepājas rajona plānojuma kontekstā noteiktas vērtīgas
rajona un nacionālas nozīmes ainavu zonas, kurās ar detālplānojumiem jāprecizē to vērtības,
attīstības kvalitātes nosacījumi un aprobežojumi (Jūrmalciemā, Bernātos, un ainavās, kur jāpievērš
īpaša uzmanība zemju transformācijas gadījumos).
2.57. Kapsēta nozīmē izmantošanu, kas ietver mirušo apbedīšanu un ar to saistītās būves un
pasākumus.
2.58. Karjers nozīmē pagaidu izmantošanu, kas ietver derīgo izrakteņu (kūdra, būvmateriāli) iegūšanu
ar atklāto paņēmienu.
2.59. Kravu stacija nozīmē izmantošanu, kas ietver kravas automašīnu un citu transporta līdzekļu kā
pārvadātāju nosūtīšanu un preču pagaidu uzglabāšanu vēlākai nosūtīšanai, muitas noliktavas kā
arī kravas automašīnu uzglabāšanu, rentēšanu, nomāšanu, īrēšanu un novietošanu par samaksu.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 16

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2.60. Kultūras iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver kultūras centru, teātri, cirku, kinoteātri,
koncertzāli, universālas izmantošanas zāli, klubu, muzeju, bibliotēku, mēdiju centru un līdzīgu
iestādi.
2.61. Lauksaimnieciska izmantošana nozīmē izmantošanu, kas ietver augkopību, dārzeņkopību,
dārzkopību, lopkopību un ar to saistītos pakalpojumus, izņemot veterināro darbību, kā arī
medniecību, un var ietvert arī dzīvnieku kopšanu, kažokzvēru audzēšanu, ogu krūmu un augļu
koku audzēšanu un ražas novākšanu, velēnu audzēšanu un sēņu audzēšanu, bet neietver fermu.
2.62. Laukums nozīmē izmantošanu līnijbūvju izbūves teritorijā ielai līdzīgiem nolūkiem, ko iezīmē
sarkanās līnijas.
2.63. Lidlauks nozīmē izmantošanu, kas ietver būves gaisa satiksmes un lidaparātu apkopes
nodrošināšanai.
2.64. Maģistrālā iela nozīmē izmantošanu, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp blīvi
apdzīvoto vietu daļām, kā arī nodrošina transporta izvadīšanu uz pašvaldības autoceļiem un valsts
autoceļiem. Maģistrālā iela ietver teritoriju piebraucamā ceļa (ielas) sarkanajās līnijās un
krustojumus ar vietējās nozīmes ielām.
2.65. Maģistrālā inženierkomunikācija nozīmē izmantošanu, kas ietver valsts vai pagasta
inženiertehniskās apgādes (infrastruktūras) maģistrālos tīklus, arī maģistrālo transportvadu un
līdzīgu būvi, kas nepieciešama apgādei ar izejvielām, sakariem, enerģētiskajiem un citiem
resursiem, kā arī slēgtu notekūdeņu novadīšanu.
2.66. Mazstāvu daudzdzīvokļu nams nozīmē izmantošanu, kas ietver ēku vai tās daļu līdz trīs stāviem,
ieskaitot mansardu, ar dzīvokļiem, kam ir kopīga ieeja no zemes līmeņa. Nama iedzīvotājiem ir
tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes un palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, kā arī pagalmus
uz zemes gabala.
2.67. Mežsaimnieciska izmantošana nozīmē izmantošanu, kas ietver mežsaimniecību, kokmateriālu
sagatavošanu un ar to saistītos pakalpojumus, un var ietvert arī malkas meža, celulozes meža,
lietaskoku, Ziemassvētku eglīšu un citu meža produktu audzēšanu un ciršanu.
2.68. Mazēka – vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m 2 .
2.69. Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts nozīmē izmantošanu, kas ietver preču pirkšanu un
pārdošanu tieši patērētājam vai sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanu, arī tirdzniecības
centru, universālveikalu, tirgu, veikalu, salonu, aptieku, restorānu, bāru, kafejnīcu, pakalpojumu
darbnīcu, bet neietver nekādu rūpniecību, montēšanu, pārstrādi vai vairumtirdzniecību.
2.70. Mājvieta – šo Apbūves noteikumu izpratnē un pielietojumā nozīmē ar apbūves līnijām vai poligonu
noteiktu, ēkām, būvēm un labiekārtojuma elementiem paredzētu teritoriju, kas veido pagalmu(s),
jeb dzīvojamai un citām funkcijām organizētas iekšējas ārtelpas kopējo vēsturiskās mozaīkveida
apbūves principu ievērošanai kā arī vienīgo iespējamo (transformējamo) apbūves teritoriju zemes
gabalos un tiek noteiktas detālplānojumos.
2.71. Meliorācijas būves nozīmē izmantošanu, kas ietver pasākumu sistēmu augsnes radikālai
uzlabošanai, galvenokārt tās ūdens režīma regulēšana (nosusinot, apūdeņojot, stādot kokus) un
augsnes erozijas novēršana.
2.72. Navigācijas būve nozīmē izmantošanu, kas ietver būves kuģošanas nodrošināšanai.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 17

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2.73. Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas nozīmē MK 142., 16.02.2006. “Noteikumi par
nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” paredzētas lauksaimniecības teritorijas, kur
valsts interesēs definētas prasības nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošanā un
attīstībā, lai aizsargātu vērtīgos attīstības resursus kā nacionālas nozīmes bagātību.
2.74. Noliktava nozīmē izmantošanu, kas ietver materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanu, uzglabāšanu
un saglabāšanu (saldēšanu).
2.75. Paaugstināta riska objekts nozīmē objektu ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi,
cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam.
2.76. Pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta
nodošanas ekspluatācijā (par pagaidu būvēm netiek uzskatītas īslaicīgas lietošanas būves).
2.77. Pašvaldības autoceļš nozīmē izmantošanu, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp
pašvaldības teritorijas daļām, arī starp blīvi apdzīvotām vietām, kā arī nodrošina izeju uz valsts
autoceļiem. Pašvaldības autoceļš ietver teritoriju ceļa zemes nodalījuma joslas platumā, bet
neietver krustojumus ar valsts autoceļiem.
2.78. Pagasta grāvis nozīmē izmantošanu, kas nodrošina atklātu virszemes ūdeņu noteci, iekļaujoties
vienotā pagasta noteču sistēmā. Šajā kategorijā ietilpst arī ūdensteces neatkarīgi no to piederības,
kas kalpo ūdeņu novadīšanai un dabiski iekļaujas kopējā noteču sistēmā.
2.79. Palīgizmantošana nozīmē plānotu, esošu vai nodomātu zemes un būvju vai to daļas
izmantošanu, pie šādiem nosacījumiem:
2.79.1. tā ir pakārtota galvenajai izmantošanai un papildina to;
2.79.2. tā ir izvietota tajā pašā zemes gabalā, kur galvenā izmantošana.
2.80. Pansija nozīmē izmantošanu, kas ietver vienas ģimenes dzīvojamo māju, kur ne vairāk kā divas
istabas ir pieejamas personai vai personām, kas kā tūrists īslaicīgi apdzīvo minēto dzīvojamo
māju, un, kas var ietvert arī ēdināšanu.
2.81. Parcele ir ar detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu noteikta teritorijas pamatvienība ar
atsevišķu kadastra numuru.
2.82. Pārvaldes iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver šādas nekomerciālas iestādes: valsts un
pašvaldību dienestu pārvaldes, pasta, policijas un ugunsdzēsības iestādes. Šī izmantošana
neietver citas Apbūves noteikumos definētās nekomerciālās iestādes vai nevalstiskas
organizācijas.
2.83. Pašvaldība – šo saistošo noteikumu izpratnē Nīcas pagasta padome.
2.84. Piesārņojums – tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku
veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām,
traucēt dabas resursu izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu.
2.85. Piestātne nozīmē izmantošanu, kas ietver būves laivu, jahtu un mazizmēra kuģu satiksmes
apkalpes un to pasažieru apkalpošanas vajadzībām un drošībai.
2.86. Pirmsskolas bērnu iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver mazbērnu novietni, bērnudārzu un
citu specializētu iestādi pirmsskolas vecuma bērniem, bet neietver privātu mājas bērnudārzu.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 18

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2.87. Pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā
sauszemes veģetācija.
2.88. Priekšpagalma dziļums nozīmē mazāko horizontālo attālumu starp zemes gabala fronti (sarkano
līniju) un tuvāko jebkuras galvenās būves sienu.
2.89. Priekšpagalms (ciemos) nozīmē zemes gabala daļu visā tā platumā no zemes gabala frontes
(ielas vai ciema ceļa sarkanās līnijas) līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves galvenās fasādes
sienai.
2.90. Privāts mājas bērnudārzs nozīmē palīgizmantošanu, ko atļāvusi pašvaldība, un kas ietver
īslaicīgas (dienas) aprūpes un uzraudzības nodrošināšanu (par atalgojumu vai atlīdzību) dzīvoklī
vai dzīvojamā mājā uz laika periodu, ne ilgāku par 24 stundām, ne vairāk par pieciem bērniem
(neieskaitot aprūpētāja bērnus) vecumā līdz 10 gadiem.
2.91. Rekonstrukcija – būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai
saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.
2.92. Reliģiska iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver jebkādas reģistrētas reliģiskas kopienas
darbību, arī kulta ēku.
2.93. Renovācija – būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu,
nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai
tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju.
2.94. Restaurācija – būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas
zinātnisku izpēti.
2.95. Rindu māja nozīmē izmantošanu, kas ietver vertikāli trīs un vairākos dzīvokļos sadalītu ēku uz
kopīga vai katru uz sava zemes gabala ar neatkarīgām izejām uz priekšpagalmu un aizmugures
pagalmu, kas cieši piekļaujas katra dzīvokļa priekšējai un aizmugures sienai. Šo noteikumu
interpretācijā rindu māja var būt arī arhitektūras objekta kompozīcijas veids jaukto darījumu
teritorijās, piemēram, brīvdienu māju vai moteļa projektēšanai.
2.96. Sabiedriskā garāža nozīmē izmantošanu, kas ietver kooperatīvu vai privātu būvi vai tās daļu
pastāvīgai automašīnu novietošanai, kā arī automašīnu apkopi.
2.97. Sabiedriski nozīmīga būve – ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, publiskā ēka, kurā
paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā simt cilvēkiem, ražošanas ēka, tornis, kā arī tilts, ceļa
pārvads, tunelis, ja tas ir garāks par 100 m, vai vairāk nekā viena stāva apakšzemes būve.
Pašvaldība jebkurai publiskas nozīmes ēkas būvniecības vai teritorijas izbūves iecerei ar lēmumu
var noteikt sabiedriski nozīmīgas būves statusu.
2.98. Sabiedriskie apstādījumi nozīmē izmantošanu tādas sabiedrības ērtības, veselības un
labklājības labā apzaļumotas un labiekārtotas teritorijas ierīkošanai un uzturēšanai, kas ir brīvi
pieejama sabiedrībai, un ietver parku, dārzu, mežaparku, skvēru, bulvāru, aleju, ielu un ceļu
stādījumus.
2.99. Saimniecības ēka (palīgēka) nozīmē palīgizmantošanu, un var ietvert privātu garāžu, nojumi
automašīnas novietošanai, darbnīcu, siltumnīcu, kā arī dārza inventāra, materiālu un sadzīves
priekšmetu glabāšanu vai arī konkrētu atļautās un plānotās izmantošanas apkalpes funkciju
(zvejas un sporta inventāra, uzglabāšana, noma u.c.) veikšanai. Ja šāda ēka piebūvēta vai
iebūvēta galvenajā būvē, tā jāuzskata par daļu no galvenās būves, nevis par saimniecības ēku.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 19

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2.100. Sanitārā aizsargjosla nozīmē aizsargjoslu, kas noteikta ap objektu ar paaugstinātām sanitārajām
prasībām. Tās galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.
2.101. Sānpagalma platums nozīmē mazāko horizontālo attālumu starp zemes gabala sānu robežu un
tuvāko jebkuras galvenās būves sienu.
2.102. Sānpagalms nozīmē zemes gabala daļu no priekšpagalma līdz aizmugures robežai un no zemes
gabala sānu robežas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves sānu fasādes sienai.
2.103. Sarkanā līnija – teritorijas plānojumā noteikta līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī
inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kur nekustamā īpašuma lietošanas
tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās
teritorijas.
2.104. Savrupmāja (ģimenes māja) nozīmē izmantošanu, kas ietver brīvstāvošu vienas vai divu ģimeņu
dzīvojamo māju:
2.104.1. Vienas ģimenes dzīvojamā māja nozīmē izmantošanu, kas ietver vienas ģimenes
dzīvošanu (vienu mājsaimniecību).
2.104.2. Divu ģimeņu dzīvojamā māja nozīmē izmantošanu, kas ietver divu ģimeņu dzīvošanu
(divas mājsaimniecības).
2.105. Sēņu audzētava nozīmē lauksaimniecisku izmantošanu, kas ietver sēņu audzēšanu, meža sēņu
un trifeļu vākšanu un ar to saistītos pakalpojumus.
2.106. Sociālās aprūpes iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver iedzīvotāju sociālo aprūpi, arī sociālās
aprūpes centru, internātu, pansionātu, invalīdu namu un citu iestādi šādiem un līdzīgiem nolūkiem.
2.107. Sporta un atpūtas objekts nozīmē izmantošanu primāri sporta, spēļu, fizisku nodarbību vai
izklaidēšanās nolūkā un var ietvert ar to saistītas būves, skatītāju sēdvietas, sporta klubu, sacīkšu
zirgu un suņu audzētavu, suņu, kaķu un citu dzīvnieku dresēšanu, jāšanas sporta bāzi, jahtklubu
un citu rekreatīvu darbību, kā arī tādas sporta būves, kas kalpo kā palīgizmantošana.
2.108. Stāvu platība ir zemes gabala kapitālās apbūves visu stāvu, izņemot pagrabstāvus, platību
summa. Stāva platība ir platība, ko ierobežo ēkas ārējā kontūra, ietverot ēkas iekšējās un ārējās
sienas.
2.109. Stāvu skaits ir ēkas visu virszemes stāvu skaits, kas ietver pagrabstāvu, ja vairāk kā puse no
pagraba augstuma starp pabeigtām griestu un grīdas virsmām ir virs pieguļošās teritorijas virsmas
(pagalma ēkai – virs pagalma virsmas) projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū piebraucamā ceļa (ielas)
vai ceļa pusē. Stāvu skaitā ieskaita arī atļautās izmantošanas vajadzībām izbūvētu jumta stāvu, ja
jumta izbūves platība ar 2,5 m un lielāku augstumu pārsniedz 50% no ēkas apbūves laukuma.
2.110. Tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām
darbībām un kājāmgājējiem.
2.111. Tehniskās apkopes stacija nozīmē izmantošanu, kas ietver automašīnu apkopi un labošanu, arī
pilnīgu to korpusa, rāmja, motora un apriepojuma remontu, krāsošanu, mazgāšanu un tīrīšanu, kā
arī eļļu, smērvielu, antifrīzu, riepu, akumulatoru un rezerves daļu pārdošanu.
2.112. Vairumtirdzniecības iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver materiālu, vielu, lietu un citu preču
pirkšanu, komplektēšanu, iesaiņošanu, uzkrāšanu, uzglabāšanu un pārdošanu vairumā, bet
neietver nekādu preču ražošanu, montēšanu vai pārstrādi.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 20

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2.113. Valsts autoceļš nozīmē izmantošanu, kas veido LR ceļu tīklu un ietver galvenos, 1.šķiras un
2.šķiras valsts autoceļus. Valsts autoceļš ietver teritoriju ceļa zemes nodalījuma joslas platumā un
krustojumus ar pašvaldības autoceļiem un ielām.
2.114. Vasarnīca nozīmē zemi un brīvstāvošu būvi, kas plānota, izmantota vai nodomāta rekreācijas
nolūkiem vienai ģimenei.
2.115. Veterinārā iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver veterinārās prakses nolūkiem domātu iestādi
lauksaimniecībai, rekreācijai vai hobijam audzētu vai turētu mājlopu, suņu, kaķu, putnu un citu
dzīvnieku aprūpei un pārbaudei un var ietvert veterināro slimnīcu, konsultāciju un ķirurģisko
kabinetu un citu stacionāru iestādi šādiem un līdzīgiem nolūkiem.
2.116. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjosla nozīmē teritoriju, kas noteikta kā josla ap
tādu objektu vai teritoriju, kas ir nozīmīga no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas
izmatošanas viedokļa. Šīs aizsargjoslas galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst negatīvās
antropogēnās iedarbības ietekmi uz šādu objektu vai teritoriju tās saglabāšanas nolūkā.
2.117. Vieglās rūpniecības uzņēmums nozīmē izmantošanu, kas ietver sastāvdaļu ražošanu un
montēšanu, lai iegūtu mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai un pakalpojumiem derīgus
galaproduktus, un jebkādu preču, vielu un lietu komplektēšanu un iesaiņošanu, izņemot jebkuru
darbību, kas rada būtisku piesārņojumu, kā rezultātā ķīmiskie, fizikālie, radioloģiskie un
bakterioloģiskie faktori pārsniedz pieļaujamos higiēnas normatīvus.
2.118. Viensētas ir savrupas lauku sētas. Šo Apbūves noteikumu izpratnē tas nozīmē izmantošanu, kas
ietver dzīvojamo māju ar saimniecības ēkām un citām būvēm ārpus ciemu teritorijām
lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās.
2.119. Viesu māja nozīmē izmantošanu, kas ietver viesu (tūristu) īslaicīgas izmitināšanas un
apkalpošanas mītni un ar to saistītās būves un labiekārtojumu (LVS 200-2:1999).
2.120. Vietējās nozīmes iela nozīmē izmantošanu, kas ietver dzīvojamo ielu, kravas transporta ielu,
gājēju ielu un ceļu (gatvi), parka ceļu, piebrauktuvi un veloceliņu un nodrošina transporta
izvadīšanu uz maģistrālajām ielām. Vietējās nozīmes iela ietver teritoriju piebraucamā ceļa (ielas)
sarkanajās līnijās, bet neietver krustojumus ar maģistrālajām ielām.
2.121. Vides pieejamība — iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties
vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.
2.122. Vispārīgās rūpniecības uzņēmums nozīmē izmantošanu, kas ietver ražošanu, montēšanu,
pārstrādāšanu, remontēšanu, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču, vielu un lietu
glabāšanu, uzkrāšanu, komplektēšanu, iesaiņošanu un nosūtīšanu.
2.123. Zemes gabala dziļums nozīmē horizontālu attālumu starp zemes gabala fronti un aizmugures
robežu. Tur, kur šīs robežas nav paralēlas, zemes gabala dziļums nozīmē taisnas līnijas garumu,
kas savieno zemes gabala frontes un zemes gabala aizmugures robežas viduspunktus. Ja nav
zemes gabala aizmugures robežas, zemes gabala dziļums nozīmē taisnas līnijas garumu, kas
savieno zemes gabala frontes viduspunktu ar trīsstūra virsotni, ko veido zemes gabala sānu
robežas.
2.124. Zemes gabala fronte nozīmē horizontālu attālumu pa piebraucamā ceļa (ielas) sarkano līniju
starp zemes gabala sānu robežām vai krastam pieguļošajos zemes gabalos, to krasta līnijas
garumu.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 21

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2.125. Zemes gabals ir juridiski noteikta, t.i., Zemesgrāmatā ierakstīta teritorijas pamatvienība.
2.126. Zinātnes iestāde nozīmē izmantošanu, kas ietver zinātniskās pētniecības monitoringa un līdzīgu
iestādi.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 22

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
3. nodaļa. PLĀNOJUMS UN TĀ APZĪMĒJUMI
3.1. ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDI UN TO APZĪMĒJUMI
(1) Kartē "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" ar tajā noteikto robežu un Apbūves noteikumos
pieņemto apzīmējumu palīdzību attēlots zemes izmantošanas veidu iedalījums teritorijās.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 23

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
3.2. APZĪMĒJUMU PIELIETOŠANA
(1) Noteiktie teritoriju apzīmējumi ar norādītajām krāsām un simboliem obligāti ievērojami un
pielietojami izstrādājot teritorijas plānojuma un Apbūves noteikumu grozījumus un papildinājumus,
detālplānojumus un zemes ierīcības projektus.
3.3. ROBEŽAS
(1) Ja rodas neskaidrības par kartē attēlotajām teritoriju robežām, tad jāievēro, ka teritoriju robežas ir
ielu sarkanās līnijas, ceļu zemes nodalījuma joslu robežas vai noteikto aizsargjoslu robežas, kā arī
zemes gabalu robežas, ja vien acīmredzami nav attēlots citādi.
3.4. CIEMU TERITORIJAS
(1) Nīcas pagastā ir noteiktas sekojošas ciemu teritorijas:
1) Grīnvalti;
2) Pērkone;
3) Bernāti;
4) Klampjuciems;
5) Jūrmalciems;
6) Nīca;
7) Kalnišķi.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 24

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
4. nodaļa. NOTEIKUMI VISIEM ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDIEM
4.1. PIELIETOJUMS
(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visām izbūves teritorijām visā Nīcas pagasta teritorijā, izņemot
gadījumus, ja Apbūves noteikumos noteikts citādi.
4.2. VISĀS IZBŪVES TERITORIJĀS ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
(1) Jebkuru teritoriju, ievērojot Apbūves noteikumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai
saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļauto izmantošanu, kā arī:
a) apstādījumu ierīkošanai;
b) inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietošanai, ja to paredz teritorijas plānojums,
detālplānojums (vai inženiertehniskās apgādes shēma) vai būvprojekts;
c) vietējās nozīmes ielai, uzņēmuma ceļam, māju ceļam vai piebraucamajam ceļam,
nepieciešamības gadījumā to precizējot ar detālplānojumu;
d) plānotajai (atļautajai) palīgizmantošanai.
(2) Visās teritorijās atbilstoši to atļautajai izmantošanai paredzēta iespēja izmantot tās pašvaldības
funkciju realizēšanai. Atbilstoši šo noteikumu p.p. 6.21.
4.3. VISĀS IZBŪVES TERITORIJĀS AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA
(1) Nevienā izbūves teritorijā nav atļauta tāda zemes un būvju vai kādas to daļas izmantošana, kas
rada būtisku piesārņojumu, t.i., neatbilst valsts vides aizsardzības un vides veselības iestāžu
noteiktām vides kvalitātes prasībām un tiesību aktu prasībām.
(2) Ja vien Apbūves noteikumos nav noteikts citādi, nevienu izbūves teritoriju nedrīkst izmantot
šādiem nolūkiem:
a) aizliegts veikt būvniecību piesārņotā teritorijā. Piesārņotās teritorijās jauna apbūve
pieļaujama tikai pēc teritorijas rekultivācijas, izņemot īslaicīgas lietošanas būves teritorijas
attīrīšanai;
b) aizliegts izmantot zemi, ēkas un citas būves, nenovēršot esošo vides piesārņojumu;
c) izvietot būves aizsargjoslās un tauvas joslā, ja to aizliedz attiecīgi Aizsargjoslu likums;
d) veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai;
e) novietot, savākt un / vai glabāt neizmantojamus motorizētus satiksmes līdzekļus vai
lauksaimniecības tehniku, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā
projektēta un ierīkota to savāktuvei;
f) vākt, uzkrāt un / vai glabāt kaudzē vai laukumos sadzīves atkritumus, metāllūžņus un
būvgružus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un
ierīkota to savāktuvei vai iekļauta ēkā. Šī prasība neattiecas uz atkritumu savākšanu
speciālās noteikta parauga atkritumu tvertnēs;
g) izmantot Apbūves noteikumos atļautajām izmantošanām (arī palīgizmantošanām) kuģu,
kravas automašīnu, autobusu, vagonu korpusus vai to daļas;
h) izmantot jebkādus ceļojumu treilerus un vagoniņus kā dzīvojamās telpas (arī ēdamtelpas un
guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemes gabalam ir būvlaukuma statuss vai ceļojuma
treileru novietošana pamatota ar detālplānojumu tūristu vajadzībām.
4.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI
(1) Drīkst izveidot un izmantot tikai tādu zemes gabalu, kuram ir nodrošināta piebraukšana, t.i., zemes
gabals robežojas ar ceļu, ielu vai laukumu vai piekļūšanu tam nodrošina servitūts.
(2) Apbūves teritorijās ēkām un būvēm jāparedz piebrauktuves vai caurbrauktuves ugunsdzēsības un
glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo būvju projektēšanas būvnormatīviem.
(3) Piebrauktuves apbūves teritorijas iekšienē un caurbrauktuves ēkās viena no otras jāizvieto ne tālāk
par 300 m, bet perimetrālās apbūves gadījumā – ne tālāk par 180 m.
(4) Piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgums pie maģistrālo ielu brauktuvēm pieļaujams ne tuvāk
par 50 m no krustojuma. Dzīvojamo ēku grupām, iestādēm, tirdzniecības un apkalpes centriem
piebrauktuves jāparedz ar divām kustības joslām un ietvi, bet savrup izvietotām ēkām – ar vienu
kustības joslu un ietvi.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 25

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(5) Jebkuram dzīvoklim, arī dzīvoklim kā palīgizmantošanai, jānodrošina piekļūšana atsevišķi no citām
izmantošanām.
4.5. VIDES PIEEJAMĪBA
(1) Projektējot teritoriju izbūvi jebkurā publiskā teritorijā vai objektā, jāparedz speciāli pasākumi (arī
speciāls aprīkojums) vides pieejamības nodrošināšanai.
4.6. ZEMES GABALU SADALĪŠANA, APVIENOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA
(1) Zemes gabalus sadala un jaunus izveido, ievērojot Apbūves noteikumus noteiktās prasības katrai
zemes gabala atļautajai izmantošanai.
(2) Zemes gabalu drīkst sadalīt vai to apvienot ar kādu citu zemes gabalu:
a) izstrādājot detālplānojumu;
b) izņēmuma gadījumā, saskaņā ar pašvaldības pamatotu lēmumu, ja netiek skartas citu
īpašnieku jeb sabiedrības intereses un nerodas interešu pretrunas, zemes gabalu var
sadalīt (apvienot) zemes ierīcības kārtībā, izstrādājot zemes ierīcības projektu, kas tiek
apstiprināts pašvaldībā, saskaņā ar ZIL. Uz zemes ierīcības projekta jābūt to piegulošo
zemes gabalu īpašnieku saskaņojumiem, kuriem ir vienota piekļūšana un
inženierkomunikāciju tīklu vai ūdensnoteces sistēma. Īpaša uzmanība jāpievērš
piekļūšanai, tajā skaitā piekļūšanai tauvas joslai un pludmalei piejūras zemes gabalos,
kā arī inženierkomumikāciju nodrošinājuma iespējām. Šādā veidā sadalot vai apvienojot
zemes gabalus nedrīkst paredzēt kādam no gabaliem atļautās izmantošanas vai
palīgizmantošanas maiņu.
(3) Nav pieļaujama zemes gabala sadalīšana, ja pret to iebilst kāds no līdzīpašniekiem.
(4) Nav pieļaujama zemes gabala sadalīšana, ja nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošās ēkas
reālās daļās.
(5) Nav pieļaujama zemes gabala sadalīšana, ja tās rezultātā veidojas zemes gabali, kas neatbilst
teritorijas plānojumā noteiktā izmantošanas mērķa, platības, apbūves blīvuma vai intensitātes
prasībām.
4.7. APBŪVES INTENSITĀTES, APBŪVES BLĪVUMA UN BRĪVĀS TERITORIJAS RĀDĪTĀJI
(1) Apbūves intensitātes, apbūves blīvuma un brīvās teritorijas rādītājus, ja tie noteikti Apbūves
noteikumos attiecīgās apbūves teritorijām, var precizēt ar detālplānojumu Apbūves noteikumos
noteiktā apbūves intensitātes, apbūves blīvuma un brīvās teritorijas robežās. Mainoties
augstākstāvoša plānojuma “Liepājas rajona teritorijas plānojums” noteiktajai normai par minimālā
nodalāmā zemes gabala platību, attiecīgi var izmainīt minimālā nodalāmā zemes gabala pieļaujamās
platības Nīcas pagastā. Atkarībā no konkrētās situācijas, šādos gadījumos jāpiemēro detālplānojuma
vai teritorijas plānojuma grozījuma procedūra.
4.8. APBŪVES AUGSTUMA IEROBEŽOJUMI
(1) Apbūves augstums un stāvu skaits noteikts sadaļā ”Atsevišķu teritoriju izmantošanas noteikumi”.
(2) Apbūves noteikumos noteiktie būvju augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku izbūvi,
virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu,
vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu.
4.9. PAGALMA NOTEIKUMI
(1) Galvenajai ēkai vai būvēm uz zemes gabala atkarībā no apbūves veida ir viens vai vairāki
pagalmi (priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms), kas
shematiski attēloti Apbūves noteikumu 1.pielikumā “Pagalmi” [1.zīmējums].
(2) Viena zemes gabala pagalma daļu nedrīkst uzskatīt par otra zemes gabala pagalma daļu.
(3) Prasītais pagalms ir minimālais pagalms, ko nosaka Apbūves noteikumos noteiktie attālumi no
zemes gabala robežām līdz jebkuras galvenās būves virszemes daļai. Nekādu daļu no jebkura prasītā
pagalma nedrīkst aizņemt kāda būves virszemes daļa, izņemot:
a) saimniecības ēkas un palīgēkas, ja tās attiecīgajā izbūves teritorijā atļautas;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 26

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
b) arhitektoniskas detaļas un veidojumi, arī sliekšņi, skursteņi, starpdzegas, dzegas,
teknes, pilastri un jumta balsti, kas projicējas jebkurā prasītajā pagalmā ne vairāk par
0.5 m uz āru no sienas;
c) funkcionālas un dekoratīvas būves, arī nolaižami saulessargi (markīzes), dekoratīvas
strūklakas, skulptūras, piemiņas plāksnes un žogi;
d) atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kam kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar
margām, un kas projicējas jebkurā prasītajā pagalmā ne vairāk par 1.5 m uz āru no
sienas;
e) erkeri, kas projicējas jebkurā prasītajā pagalmā ne vairāk par 1.0 m uz āru no sienas;
f) balkoni, segtas un nesegtas terases, kas projicējas jebkurā prasītajā pagalmā ne vairāk
par 2.5 m uz āru no sienas.
(4) Zemes gabala īpašniekam pagalmi jāuztur kārtībā, tīri un sausi. Pagalmiem jābūt līdzeniem, lai tur
nevarētu sakrāties ūdens.
4.10. PRIEKŠPAGALMS (PRIEKŠDĀRZIŅŠ)
(1) Zemes gabala daļu starp būvlaidi un piebraucamā ceļa (ielas) sarkano līniju nedrīkst apbūvēt,
nekādas būves virszemes daļas nedrīkst uz tās atrasties, izņemot 4.9.punktā noteiktos gadījumus.
(2) Ielu vai ceļu paplašināšanai paredzētās zemes joslas pašvaldībai jānodod saskarīgo zemes
gabalu īpašniekiem bezmaksas pagaidu lietošanā priekšdārziņu ierīkošanai. Izbūves teritorijās, kur
atļauti žogi, šādus priekšdārziņus atļauts iežogot.
(3) Priekšdārziņos jāierīko apstādījumi vai zālāji ar celiņiem. Priekšdārziņi, atbilstoši pašvaldības
noteikumiem, zemes gabala īpašniekam jāuztur kārtībā. Priekšdārziņus nav atļauts izmantot
materiālu atklātai uzglabāšanai.
(4) Ja pašvaldība nolemj ielu vai ceļu paplašināšanai paredzēto zemes joslu pilnīgi vai daļēji piedalīt
pie piebraucamā ceļa (ielas) vai ceļa platuma, zemes gabala īpašniekam pēc pašvaldības
pieprasījuma 3 mēnešu laikā žogs bez atlīdzības jānojauc, zemes josla jāatbrīvo un jānodod
pašvaldības rīcībā.
4.11. BŪVLAIDE
(1) Galvenās būves novietnei zemes gabalā, iedibinātas (esošas) būvlaides gadījumā, ja tā nav spēkā
esošajās sarkanajās līnijās, neskatoties uz jebkādiem citiem Apbūves noteikumiem, jāievēro šī
iedibinātā būvlaide.
(2) Retinātā ciemu apbūvē, kur vienotas, iedibinātas būvlaides neesamība raksturo apbūves principu,
jāievēro vēsturiski iedibinātais apbūves princips. Šim mērķim detālplānojumā ieteicams pielietot ar
apbūves līnijām noteiktas mājvietas. Tradicionālās apbūves kompozīcijas un ainavas saglabāšanai
pašvaldība var noteikt detālplānojumos ceļu ainavu un publiski vērtīgo skatu aizsargjoslas, kas
nostiprināmas zemesgrāmatā kā skatu servitūti.
4.12. BŪVJU ATBILSTĪBA ZEMES GABALA ROBEŽĀM
(1) Nevienas būves neviena daļa nedrīkst projicēties ārpus tā zemes gabala robežas, uz kura tā
atrodas, izņemot:
a) Apbūves noteikumos paredzēto gadījumu, ja būvlaide sakrīt ar sarkano līniju. Šādā
gadījumā būves daļa nedrīkst projicēties brauktuvei tuvāk kā 0.5 m un tās apakšējai malai ir
jābūt vismaz 3.0 m virs ietves;
b) ja būve ir žogs starp zemes gabaliem;
c) ja kaimiņu zemes gabala īpašnieks piekrīt grozīt zemes gabala robežu pa vertikāli (pārkares
servitūts). Tādā gadījumā to jāieraksta Zemesgrāmatā.
4.13. REDZAMĪBAS NODROŠINĀJUMS
(1) Uz stūra zemes gabala nevienā teritorijā nedrīkst būvēt, pārbūvēt vai ierīkot nekādu ēku vai būvi
tādā veidā, ka tā traucē skatu starp 0.5 m un 3.0 m līmeņiem virs krustojošos ielu vai ceļu
viduslīniju līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo stūra zemes gabala sarkanās līnijas un līnija, kas
savieno punktus uz šīm sarkanajām līnijām 10 m attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta vai
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 27

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
VAS “Latvijas valsts ceļi” Kurzemes reģiona Liepājas nodaļas akceptētā (ievērojot ielu transporta
intensitāti un kustības aprēķina ātrumu) attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta, ja sarkanās
līnijas jau nav noteiktas, ievērojot redzamības trīsstūri, atbilstoši Apbūves noteikumu 2.pielikumam
( 2.zīmējums].
(2) Ja esošā kapitālā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un
transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.
(3) Tradicionāli brīvajā ceļu tīklā Jūrmalciemā saglabājami un detālplānojumos precizējumi kā
apgrūtinājumi plaši pārskatāmie iekšējie ciema ceļu krustojumi.
4.14. ATTĀLUMI STARP ĒKĀM UN BŪĒM
(1) Attālumi starp dzīvojamām ēkām, dzīvojamām un sabiedriskām, kā arī ražošanas ēkām jāpieņem
saskaņā ar insolācijas, apgaismojuma un ugunsdrošības prasībām.
4.14.1. INSOLĀCIJAS (IZSAUĻOJUMA) PRASĪBAS
(1) Dzīvojamo un sabiedrisko ēku izvietojumam un orientācijai (izņemot pirmsskolas bērnu iestādes
un izglītības iestādes) jānodrošina dzīvojamo telpu un teritoriju nepārtraukta insolācija, ne īsāka
par 2.5 stundām dienā, laika posmā no 22.marta līdz 22.septembrim.
(2) Izvietojot pirmsskolas bērnu iestādes, izglītības, ārstniecības un atpūtas iestādes, jānodrošina
nepārtraukta 3 stundu ilga to telpu insolācija, kuras noteiktas higiēnas un projektēšanas
normatīvos.
4.14.2. APGAISMOJUMA PRASĪBAS
(1) Apgaismojuma prasības jāpieņem saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas būvnormatīviem.
4.14.3. UGUNSDROŠĪBAS PRASĪBAS
(1) Ugunsdrošības attālumi starp dzīvojamām ēkām, sabiedriskām ēkām, kā arī rūpniecības
uzņēmumu ēkām jāparedz atbilstoši spēkā esošo būvnormatīvu prasībām.
(2) Nosakot ugunsdrošības attālumus, jāievēro Valsts ugunsdrošības noteikumu, kā arī LBN 201-96
"Ugunsdrošības normas" prasības.
4.15. AIZSARDZĪBA PRET TROKŠŅIEM UN VIBRĀCIJU
(1) Akustiskā trokšņa pieļaujamie normatīvi dzīvojamo un sabiedrisko ēku telpām un teritorijām
jāpieņem atbilstoši MK 13.07.2004. noteikumiem Nr.597 “Vides trokšņu novērtēšanas kārtība” un
MK 23.04.2002. noteikumiem Nr.163 “Noteikumi par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto
ārpus telpām”.
(2) Trokšņa līmeņa rādītāji galvenajiem trokšņa avotiem nosakāmi pēc to novietnei atbilstošām
trokšņa kartēm, bet, ja to nav, akustisko mērījumu vai aprēķinu rezultātā (atbilstoši LVS ISO
1996:2002).
(3) Vietās vai teritorijās ar paaugstinātu trokšņu līmeni un / vai paaugstinātu vibrāciju jāveic trokšņu un
vibrācijas samazināšanas pasākumi saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem.
(4) Trokšņa samazināšanas līdzekļi (prettrokšņa pasākumi) projektējami atbilstoši LBN 016-03
“Būvakustika” prasībām.
4.16. FASĀDES, JUMTI, ŪDENS NOTEKCAURULES
(1) Katra zemes gabala īpašniekam atbilstoši pašvaldības izdotajiem noteikumiem jāuztur kārtībā
ēkas fasādes, jumts, ūdens notekcaurules un renes. Fasādes krāsošana jāveic saskaņā ar izdoto
krāsu pasi vai būvprojektā akceptēto krāsojumu.
(2) Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes gabaliem. Jānovērš iespēja ledus
un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemes gabalos.
(3) Atļauta esošo ēku jumta stāva izbūve, ja tā atbilst Apbūves noteikumu noteikumiem un ja jumta
gabarīti, ēkas novietojums un tehniskais stāvoklis atbilst ugunsdrošības prasībām (LBN 201-96).
Jumta stāva izbūve uzskatāma par rekonstrukciju.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 28

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(4) Ugunsdrošajām sienām jābūt augstākām par jumta segumu vismaz par 60 cm, ja kaut viens no
savietotā jumta vai jumta elementiem (izņemot jumta segumu) būvēts no degošiem materiāliem, un
vismaz par 30 cm, ja jumta vai savietotā jumta elementi (izņemot jumta segumu) būvēti no grūti
degošiem materiāliem. Ugunsdrošās sienas var nebūt augstākas par jumta segumu, ja visi jumta
vai savietotā jumta elementi (izņemot jumta segumu) būvēti no nedegošiem materiāliem
(LBN 201-96, 3.2.5.p.).
(5) Nav atļauta patvaļīga satelītantenu piestiprināšana pie ēku galvenajām (piebraucamā ceļa (ielas))
fasādēm.
(6) Nav atļauta patvaļīga lodžiju un balkonu pārbūvēšana, arī aizstiklošana. Logu nomaiņa un lodžiju
un balkonu pārbūvēšana jāveic arhitektoniski saskaņoti visai ēkai.
4.17. ŽOGI UN PRETTROKŠŅA SIENAS
(1) Žogi pagasta ainavā ir dominējošais ainavu elements starp publisko un privāto telpu, kas var
degradēt vai uzlabot publiskās ainavas identitāti, tādēļ to izskatam un ierīkošanas principiem ir
noteiktas prasības.
(2) Žogiem un vārtiem gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemes gabalu
žogu arhitektūru. Žogus un nožogojumus lauku teritorijās, ja tie atšķiras no vēsturiski iedibinātajiem
(aploki, dzīvžogi u.c.) jāsaskaņo ar pašvaldības Būvvaldi. Jebkura nožogojuma ierīkošana Baltijas
jūras krasta kāpu aizsargjoslā jāsaskaņo ar pašvaldības Būvvaldi. Jebkura nožogojuma ierīkošana
pa tauvas joslu robežu vai tauvas joslā jāpamato ar attiecīgu projektu un jāsaskaņo pašvaldības
Būvvaldē.
(3) Izstrādājot detālplānojumus, atbilstoši kultūrvēsturiskai vai iedibinātai tradīcijai un ainavas
veidošanas iecerei, žogiem nosaka specifiskas prasības.
(4) Vispārīgos gadījumos žogus drīkst ierīkot:
a) piebraucamā ceļa (ielas) vai ceļa pusē – pa piebraucamā ceļa (ielas) vai ceļa sarkano
līniju vai ceļa aizsargjoslu, ja tāda noteikta;
b) stūra zemes gabalos – pa redzamības trīsstūra līniju;
c) gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm – pa tauvas joslas robežu;
d) pārējos gadījumos – pa zemes gabala robežām.
(5) Robežžogi abiem kaimiņiem jāizbūvē un jāuztur kārtībā kopīgi, bet ja viņi nevar vienoties, tad
katram jāizbūvē un jāuztur kārtībā tā žoga puse, kas, skatoties no zemes gabala uz robežu,
atrodas pa labi, turklāt žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienā veidā. Gadījumos, ja uz
robežas ir būves, kaimiņiem uz pusēm jāizbūvē un jāuztur atlikušās robežžoga daļas.
(6) Fasādes žogi jāizbūvē līdz 1.6m augsti. Ja kaimiņu zemes gabalu īpašnieki savā starpā
vienojušies, robežžogus drīkst izbūvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 2.0 m.
(7) Nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. Nav atļauts žogu
stabu atbalstus izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā.
(8) Nav atļauta žogu veidošana taisnu uzbērumu “aizsargvaļņu” izskatā. Mikroreljefa veidošana žogu
kompozīcijā ir atbalstāma pielietojot dabiski plūstošu reljefa kompozīcijas paņēmienu. Pielietojot šo
paņēmienu nepieciešams atsevišķs būvprojekts, ietverot teritorijas ainavas vizualizāciju un
apzaļumošanas pasākumus.
(9) Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato ar detālplānojumu vai atsevišķu būvprojektu. Īpašos
gadījumos par prettrokšņa sienu drīkst izmantot žogu vai mikroreljefu, ievērojot šo saistošo
noteikumu 4.15.punktā noteiktās prasības.
4.18. SKATLOGI, REKLĀMAS, MARKĪZES
4.18.1. SKATLOGI
(1) Nav atļauta patvaļīga jaunu skatlogu un durvju ierīkošana esošajās ēkās.
4.18.2. IZKĀRTNES, REKLĀMAS, SLUDINĀJUMI UN CITI INFORMATĪVI MATERIĀLI
(1) Izkārtnes, reklāmas, sludinājumi un citi vizuālās informācijas materiāli izvietojami atbilstoši
pašvaldības izdotiem noteikumiem.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 29

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
4.18.3. MARKĪZES
(1) Virs skatlogiem atļauts izbūvēt markīzes, ja tās neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 1,0 m un to
apakšējā mala ir vismaz 3.0 m virs ietves.
4.19. APGAISMES ĶERMEŅI, KIOSKI, PAVILJONI UN CITI PAGASTA ĀRTELPAS ELEMENTI
4.19.1. APGAISMES ĶERMEŅI
(1) Ciemu iekšējo ceļu kā apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus vai arī pie stabiem
piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra
vizuāli vienlaicīgi uztverama piebraucamā ceļa (ielas) posma vai kvartāla garumā, kā arī katra
laukuma vai skvēra robežās.
(2) Piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.
(3) Laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts
dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma
vai skvēra robežās.
(4) Apgaismes ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt
redzami būvju fasādēs.
(5) Brīdinot būves īpašnieku, atbilstošiem pašvaldības dienestiem ir tiesības piestiprināt pie būvju
fasādēm apgaismes ķermeņu, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites.
4.19.2. KIOSKI, NOJUMES, PAVILJONI UN CITI ĀRTELPAS ELEMENTI
(1) Stacionārus, arī sezonas, tirdzniecības punktus (kioskus, nojumes, stendus, paviljonus un citus),
neatkarīgi no to piederības, atļauts būvēt vai novietot gatavus tikai ar pašvaldības Būvvaldes
akceptu. Ja minētie objekti robežojas ar piebraucamā ceļa (ielas) sarkano līniju vai ceļa zemes
nodalījuma joslu vai atrodas piebraucamā ceļa (ielas) sarkanajās līnijās vai ceļa zemes
nodalījuma joslā, nepieciešams arī VAS “Latvijas valsts ceļi” Kurzemes reģiona Liepājas nodaļas
akcepts.
(2) Teritorijās, kur ir māju numerācija, zemes gabala īpašniekam jānodrošina, lai pie katras galvenās
būves galvenās ieejas uz sienas būtu piestiprināta, pēc pašvaldības noteiktas formas izgatavota,
mājas numura zīme vai nosaukums. To piestiprina pie būves fasādes 2.5 līdz 3.0 m augstumā. Ja
tā no piebraucamā ceļa (ielas) nav skaidri saskatāma, numura zīmei jābūt arī pie žoga pie ieejas
vārtiņiem zemes gabalā. Zīmei ar mājas numuru jābūt arī pie citām ieejām piebraucamā ceļa
(ielas) pusē.
(3) Teritorijās, kur nav māju numerācijas, zemes gabala īpašniekam jānodrošina, lai uz ceļa pie
iebrauktuves zemes gabalā būtu uzstādīta, pēc pašvaldības noteiktas formas jeb individuāli
projektēta, mājas nosaukuma zīme, kas saskaņojama būvvaldē.
(4) Teritorijās, kur ielām ir nosaukumi, stūra zemes gabala īpašniekam jānodrošina, lai uz žoga vai
būves stūra būtu piestiprināta pēc pašvaldības noteiktas formas izgatavota plāksnīte ar
piebraucamā ceļa (ielas), (laukuma) nosaukumu. Plāksnītes attālumam no žoga vai būves stūra
jābūt 0,1 līdz 1,0 m. Pie būves fasādes plāksnīti piestiprina 2,5 līdz 3,0 m augstumā no zemes
līmeņa.
(5) Pašvaldības attiecīgo dienestu vadībā specializētiem uzņēmumiem, kā arī zemes lietotājiem –
uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un iedzīvotājiem jānovieto atkritumu tvertnes šim nolūkam
speciāli iekārtotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi uz atkritumu tvertnēm un jānodrošina
pie tām brīva pieeja.
(6) Tiem zemes gabalu īpašniekiem, kuriem uz zemes gabala ir izvietots mazumtirdzniecības un
pakalpojumu objekts, darījumu iestāde, pārvaldes iestāde, ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes
iestāde, kultūras iestāde, zinātnes iestāde, nevalstiskas organizācijas iestāde, reliģiska iestāde,
sporta un atpūtas objekts vai daudzstāvu daudzdzīvokļu nams, jānodrošina, lai pie katras ieejas
šādā iestādē būtu uzstādīta atkritumu urnas.
(7) Zemes gabala īpašnieka pienākums ir pie būves galvenās fasādes piestiprināt karoga turētāju vai
uzstādīt brīvi stāvošu, balti krāsotu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 30

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
4.20. DEGVIELAS UZPILDES STACIJAS
(1) Degvielas uzpildes staciju būvniecība nav atļauta kultūras pieminekļu teritorijās, kā arī memoriālu
piemiņas vietu, pieminekļu un aizsargājamu dabas objektu tiešā tuvumā.
(2) Degvielas uzpildes stacijas aizliegts izvietot:
a) ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās 10 m platā joslā (AL, 37.p.5);
b) aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām (AL, 39.p.2);
c) aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm (AL, 56.p.3);
d) aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem,
noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem (AL, 57.p.2).
e) valsts autoceļa A11 Liepāja – Lietuvas robeža, Baltijas jūras pusē.
4.21. SAIMNIECĪBAS ĒKAS
(1) Saimniecības ēkām jābūt projektētām saskaņoti ar galveno ēku veidojot labiekārtotus pagalmus.
(2) Saimniecības ēkas nedrīkst:
a) ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;
b) ierīkot tuvāk par 3.0 m no zemes gabala iekšējās sānu vai aizmugures robežas. Ar
sānu, aizmugures vai, ja nepieciešams, abu kaimiņu zemes gabalu īpašnieku
rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemes gabala plānojuma
lapas, minimālo attālumu līdz zemes gabala robežām drīkst samazināt vai būvēt uz
robežas ar noteikumu, ka attālumam no saimniecības ēkas līdz dzīvojamo telpu
logiem kaimiņu zemes gabalos jābūt ne mazākam par 6.0 m. Ja kaimiņš vai
kaimiņi atļauj būvēt uz sava zemes gabala robežas, šī vienošanās ierakstāma
Zemesgrāmatā.
4.22. BŪVES MĀJLOPIEM
(1) Mājlopiem paredzētas saimniecības ēkas un citas būves drīkst izvietot, ievērojot veterinārās
prasības un sanitāri higiēniskās normas.
(2) Vides prasības piesārņojuma ierobežošanai un kontrolei nosaka MK 27.07.2004. noteikumi
Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”.
(3) Mājlopiem paredzētas saimniecības ēkas un citas būves nedrīkst:
a) ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;
b) ierīkot tuvāk par 12.0 m no zemes gabala robežām. Ar sānu, aizmugures vai abu
kaimiņu zemes gabalu īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar
parakstiem uz zemes gabala plānojuma lapas, minimālo attālumu līdz zemes
gabala robežām drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka
attālumam no mājlopiem paredzētas būves līdz dzīvojamo telpu logiem kaimiņu
zemes gabalos jābūt ne mazākam par 16 m. Attiecībā uz citām būvēm - ja
kaimiņš vai kaimiņi atļauj būvēt uz sava zemes gabala robežas, vienošanās
jāieraksta Zemesgrāmatā.
4.23. SANITĀRIE NOTEIKUMI FERMĀM UN BŪVĒM MĀJLOPIEM
(1) Pastāvošās fermas jārekonstruē un jaunas jāprojektē pēc atsevišķas vietas izvēles procedūras.
Fermu teritorijā nedrīkst atrasties purvāji un plūstoša smilts, gruntsūdens līmenim jābūt vismaz
1.0 m zem būvējamo ēku pamatiem, ēku būvniecībā jāizvēlas līdzena teritorija ar nelielu līdz
5.0% kritumu uz dienvidiem vai dienvidaustrumiem.
(2) Nav pieļaujama jaunu fermu projektēšana valsts autoceļa A11 Liepāja – Lietuvas robeža,
Baltijas jūras pusē posmā no Liepājas līdz Bernātiem.
(3) Pārējos gadījumos noteikumi un nosacījumi jāsaņem individuāli, katra objekta projektēšanai,
ievērtējot iespējamo gaisa piesārņojumu un valdošo vēju virzienus.
4.24. STIHIJU POSTĪJUMU ATJAUNOŠANA
(1) Neskatoties uz jebkādiem citiem Apbūves noteikumiem, īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēka
vai dabas stihijas rezultātā nopostītu vai daļēji nopostītu būvi tajās pašās pamatdimensijās un
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 31

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
tajā pašā novietnē, atbilstoši būvprojektam, pēc kura šī būve būvēta, vai, ja būvprojekts nav
saglabājies – izstrādājot atbilstoši būves jaunākajai inventarizācijas lietai jaunu būvprojektu.
4.25. INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES NODROŠINĀJUMS
(1) Visās izbūves teritorijās jānodrošina atļauto objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar
tehniskajiem noteikumiem, kas izriet no teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai
inženierkomunikāciju attīstības shēmām.
4.26. INŽENIERKOMUNIKĀCIJAS UN IEKĀRTAS
(1) Jāizbūvē atbilstoši regulējošo normatīvu prasībām un attiecīgo dienestu izsniegtiem tehniskiem
noteikumiem.
4.27. ATTĀLUMI NO INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM LĪDZ CITĀM BŪVĒM
(1) Attālumi no inženierkomunikācijām līdz citām būvēm noteikti MK 28.12.2004. noteikumos
Nr.1069 “Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku
teritorijās”.
4.28. ATTĀLUMI STARP INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM
(1) Attālumi starp inženierkomunikācijām noteikti MK 28.12.2004. noteikumos Nr.1069 “Noteikumi
par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”.
4.29. GRĀVJU SAGLABĀŠANA
(1) Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, jāsaglabā vai ar detālplānojumu jāprecizē esošie
grāvji un dabīgās ūdensteces, iekļaujot grāvjus vienotā noteces sistēmā.
(2) Zemes gabalu nedrīkst apbūvēt tuvāk par 10 m no tāda pagasta (koplietošanas) grāvja malas,
kas atrodas līnijbūvju izbūves teritorijā.
(3) Ja grāvis atrodas zemes gabala robežās, zemes gabalu nedrīkst apbūvēt tuvāk par 3.0 m no
grāvja malas neatkarīgi no tā piederības, ja tas iekļaujas kopējā ūdensnoteces sistēmā.
(4) Ūdens noteču uzturēšanai Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā (priekškāpu šķērsojošās
tekoņas), to uzturēšanas nosacījumus un tehniskos risinājumus nosaka LR Valsts vides
dienesta Liepājas reģionālā vides pārvalde.
4.30. AIZSARGJOSLAS
(1) Nīcas pagasta teritorijas plānojums nosaka visu veidu aizsargjoslas, kas ir noteiktas saskaņā ar
Aizsargjoslu likumu un aizsargjoslu noteikšanas metodikām un ietvertas Apbūves noteikumu
3.pielikumā.
4.30.1. ĪPAŠUMA LIETOŠANAS TIESĪBU APROBEŽOJUMI AIZSARGJOSLĀS
(1) Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi aizsargjoslās noteikti Aizsargjoslu likumā.
(2) Papildus Aizsargjoslu likumā noteiktajiem aprobežojumiem 50 m platā joslā gar publisko ūdeņu
krastiem ārpus ciemu robežām aizliegta jebkāda būvniecība, izņemot tauvas joslā atļautās
būves. Būves, kas saistītas ar ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanu (laivu piestātnes, zvejas
inventāra novietnes, organizētas ūdenstūrisma atpūtas vietas u.c.), atļauts izvietot tuvāk
krastam, katrā atsevišķā gadījumā to pamatojot ar detālplānojumu.
(3) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās nav atļauta automašīnu novietošana, izņemot šim
nolūkam speciāli ierīkotās vietās.
4.31. TAUVAS JOSLA
1) Tauvas josla tiek noteikta zvejas, kuģošanas un ar tām saistīto darbību nodrošināšanai gar
ūdeņu krastiem neatkarīgi no īpašuma veida saskaņā ar Zvejniecības likumu.
2) Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa
pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 32

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
3) Tauvas josla gar jūras piekrasti ir norobežojama ar speciālām zīmēm. Zemes īpašumu plānos tā
apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.
4) Gar upēm un ezeriem tauvas josla nav jānorobežo ar speciālām zīmēm. Zemes īpašumu plānos
tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.
5) Tauvas josla gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm uz ūdens
(mākslīgi izbūvēta tauvas josla) nosakāma ar šo būvju plāniem. To uztur un apsaimnieko attiecīgie
īpašnieki (lietotāji).
6) Piekrastes zemes īpašniekiem ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl šīs tiesības neierobežo
Zvejniecības likums, citi likumi un normatīvie akti.
7) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir
paredzēta:
• kājāmgājējiem;
• zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;
• robežapsardzībai;
• vides aizsardzībai un ugunsdrošības pasākumu veikšanai.
8) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:
• laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie
izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
• laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
• zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas
darbības;
• ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.
9) 7)apakšpunktā un 8)apakšpunktā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības
normas, bet pie robežas ūdenstilpēm – arī valsts robežas režīma prasības.
10) Dabiskās tauvas joslas platums ir:
• gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metri;
• gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru;
• gar jūras piekrasti – 20 metru.
11) Mākslīgi izbūvētās tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā.
12) Tauvas joslas platums tiek skaitīts:
• gar upju un ezeru lēzeniem krastiem – no normālās ūdenslīnijas;
• gar upju un ezeru kraujiem krastiem – no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas joslas
platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze;
• jūras piekrastē – no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.
13) Ja krastmalas apbūvētas ar ēkām tādā mērā, ka nav iespējams izmantot visu 10)apakšpunktā
noteikto platumu, gar ūdeņu krastu atstājama tik plata tauvas josla, lai nodrošinātu ērtu braukšanu
pa krastu, ja nepieciešams, izvērtējot atsevišķi katru konkrēto apbūvi.
14) Ja dabiski mainās ūdenslīnija, atbilstoši jaunajai ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla. Gadījumos,
kad upes gultni groza ar mākslīgiem regulēšanas darbiem, ja nepieciešams, zemes gabali jaunām
gultnēm un tauvas joslai atsavināmi uz vispārēja pamata saskaņā ar nekustamās mantas piespiedu
atsavināšanas normām. ((ZL, 9.p.)
15) Kam pieder zvejas tiesība, tas var lietot tauvas joslu zvejas vajadzībām. Kur tās platums nav
noteikts, tur tas ir 4 metri. (CL, 1118.p. )
Zemes gabala īpašnieks nekādā gadījumā nezaudē īpašuma tiesības uz tauvas joslu, tikai viņš
nedrīkst pēdējo apsēt, apbūvēt un vispār izmantot tādā veidā, kas traucētu kuģniecību vai
pludināšanu. Zemes gabala īpašnieks, bez šaubām, iegūtu pusi no tauvas joslā atrastas apslēptas
mantas.
4.32. AUGSNES VIRSKĀRTAS UN KOKU SAGLABĀŠANA
(1) Izvietojot jebkādu atļauto izmantošanu, zemes gabalā maksimāli jāsaglabā augsnes virskārta un
reljefs, kā arī esošie koki.
(2) Augsnes virskārta pēc būvniecības pabeigšanas jāatjauno.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 33

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(3) Mazvērtīgu koku izciršana, to vietā paredzot jaunus stādījumus, projektēšanas gaitā jāakceptē
pašvaldībā un, uzsākot būvniecību, jāsaņem ciršanas atļauja koku un citu vērtīgu stādījumu
nociršanai.
4.33. DERĪGIE IZRAKTEŅI
(1) Jebkāda projektēšana un būvniecība teritorijās, zem kurām ir derīgie izrakteņi, saskaņojama ar
Valsts uzraudzības iestādēm likumā Par zemes dzīlēm un citos normatīvajos aktos noteiktā
kārtībā.
(2) Kārtību, kādā tiek izsniegtas zemes dzīļu izmantošanas licences un bieži sastopamo derīgo
izrakteņu ieguves atļaujas, nosaka zemes dzīļu izmantošanas regulējošie normatīvie akti.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 34

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
5. nodaļa. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS TRANSPORTLĪDZEKĻU NOVIETOŠANAI
5.1. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS TRANSPORTLĪDZEKĻU NOVIETOŠANAI
(1) Apbūves noteikumu prasības transportlīdzekļu novietošanai neattiecas ne uz vienu šo noteikumu
pieņemšanas dienā esošu ēku vai būvi līdz brīdim, kad tiek mainīta tās platība vai izmantošana, kā
rezultātā mainās nodarbināto skaits, dzīvokļu skaits, vietu skaits, vai kāds cits raksturojošs lielums,
kas prasītu palielināt vai samazināt transportlīdzekļu novietošanai nepieciešamo laukumu. Tad
šāds laukums ir jānodrošina līdz minētajām izmaiņām atbilstošam lielumam.
(2) Vispārējā gadījumā nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu (autostāvvietu) skaitu nosaka, rēķinot
vienu novietni uz objekta katriem 100 m 2 stāvu platības, ja šajos saistošajos noteikumos nav
noteikts citādi.
(3) Autostāvvietu skaitu tirdzniecības un pakalpojumu objektos un atsevišķos citos sabiedriskas
(publiskas) izmantošanos objektos autostāvvietu skaitu nosaka, ievērojot šādus autostāvvietu
skaita vietējos normatīvus:
a) tirdzniecības objektos uz 10 m 2 tirdzniecības zāles un izstāžu platības – 1;
b) restorānos, kafejnīcās uz 100 vietām – 15;
c) sporta būvēs uz 20 skatītāju vietām – 1;
d) kultūras iestādēs uz 100 skatītāju vietām vai uz vienlaikus 100 apmeklētājiem – 15;
e) objektiem atklāto telpu uzturēšanas teritorijās uz vienlaikus 100 apmeklētājiem:
1) pludmalēs un atpūtas zonās – 20;
2) meža parkos – 10;
3) īslaicīgas atpūtas objektos –15;
f) tirgos uz 2 tirdzniecības vietām – 1.
(4) Nepieciešamo autostāvvietu skaitu un to izvietojumu objektiem rekreācijas un tūrisma objektu
teritorijās kā arī apkalpes un ražošanas objektiem precizē to detālplānojumos vai būvprojektos.
5.2. NOTEIKUMI AUTOSTĀVVIETĀM
(1) Ar autostāvvietām jānodrošina tajā brīdī, kad būve ir pabeigta vai paplašināta.
(2) Autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemes gabala vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai
stāvvietas nepieciešamas, Ietverot autostāvvietas citās būvēs, jāievēro Latvijas būvnormatīvi
attiecīgo būvju projektēšanai.
(3) Ja būve vai zemes gabals ietver vairāk nekā vienu izmantošanu un katrai izmantošanai noteikts
savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo automašīnu autostāvvietu skaitu nosaka katrai
izmantošanai atsevišķi un skaitu summē.
(4) Autostāvvietas vienai izmantošanai nedrīkst uzskatīt par autostāvvietām jebkādai citai
izmantošanai, izņemot, ja kādai no izmantošanām nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas
autostāvvietu un lietošanas laiku iespējams savietot.
(5) Zemes platība vienas automašīnas izvietošanai virszemes atklātā autostāvvietā jāpieņem 25 m 2 .
(6) Zemes platība viena pasažieru autobusa izvietošanai virszemes atklātā autostāvvietā jāpieņem
75 m 2 .
(7) Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6,0 m plats
priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību – 12 m plats priekšlaukums.
(8) Zaļie stādījumi iežogotās autostāvvietās jākopj gan iekšpus, gan ārpus iežogojuma zemes gabala
robežās.
5.3. AUTOSTĀVVIETU UN GARĀŽU PIEBRAUCAMIE CEĻI
(1) Autostāvvietu un garāžu piebraucamajiem ceļiem jābūt vismaz 3 m platiem (katrai joslai),
(2) Attālums no iebrauktuves garāžā vai izbrauktuves no tās jāpieņem ne mazāks par:
a) 50 m no krustojuma ar maģistrāli,
b) 20 m no krustojuma ar vietējās nozīmes ielu,
c) 30 m no sabiedriskā pasažieru transporta pieturvietas.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 35

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
5.4. PRASĪBAS VELOSIPĒDU NOVIETOŠANAI
(1) Tiem zemes gabalu īpašniekiem, kuriem uz zemes gabala ir izvietots mazumtirdzniecības un
pakalpojumu objekts, darījumu iestāde, pārvaldes iestāde, izglītības iestāde, pirmsskolas bērnu
iestāde, ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, kultūras iestāde, zinātnes iestāde,
nevalstiskas organizācijas iestāde, reliģiska iestāde, autoosta, sporta un atpūtas objekts vai
daudzstāvu daudzdzīvokļu nams, jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā iestādē būtu nodrošināta
iespēja novietot velosipēdus.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 36

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
6. nodaļa. ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
6.1. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS (ZL)
6.1.1. DEFINĪCIJA
(1) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL) nozīmē teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir
lauksaimniecība, ko atsevišķās teritorijās un ierobežotā apjomā atļauts transformēt par apbūves
zemi dzīvojamās, darījumu, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūves nolūkos.
Pieļaujama tieši ar lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi vai realizāciju saistīta uzņēmuma,
kas rada tikai nebūtisku piesārņojumu, izvietošana, ja to pamato ar detālplānojumu.
(2) Mērķis: Saglabāt tradicionālo lauku dzīvesveidu un ainavas daudzveidību.
6.1.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
Nolūki, kādos atļauts izmantot teritoriju un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz
zemes, kas paredzēta kā lauksaimniecībā izmantojamā teritorija (ZL), ir:
• viensēta (zemes gabalos ar platību ne mazāku par 3 ha),
• ciemu robežās – savrupmāja, (zemes gabalos ar platību ne mazāku par 1ha),
saskaņā ar Apbūves noteikumu 6.9.punkta prasībām (DzS-1),
• mazēka,
• pagaidu ēka,
• īslaicīgas lietošanas būve,
• pansija,
• telšu laukums,
• nelielas ar lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi saistītās ražotnes, kas
nepiesārņo vidi,
• lauksaimniecības produktu ražošanai un glabāšanai nepieciešamās būves,
• pakalpojuma objekti, kas funkcionāli saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu;
• būves mājlopiem,
• kokaudzētava,
• dīķis,
• atsevišķā zemes gabalā, ja to pamato ar detāplānojumu, vietējas nozīmes:
- viesu nams,
- sporta un atpūtas objekts,
• atklāta sporta būve kā palīgizmantošana,
• tūrisma takas kā palīgizmantošana,
• dzīvoklis kā palīgizmantošana.
b) Zemes gabala (parceles) minimālā platība
No jauna veidojamu zemes gabalu minimālā platība – 5 ha,
c) Zemes gabala (parceles) minimālā fronte – 100 m,
d) Apbūves maksimālais augstums
Pieļaujamais dzīvojamo ēku augstums ne augstāk par 10 m no teritorijas izbūvētās vai
iekoptās virsmas vidējās augstuma atzīmes, pārējiem objektiem atbilstoši to
tehnoloģiskajām prasībām.
Pieļaujams vertikāls arhitektonisks akcents ne augstāks par 13 m.
e) Apbūves maksimālais stāvu skaits – 2 stāvi, ieskaitot mansardu,
f) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide)
Priekšpagalma minimālais dziļums pie maģistrālās ielas (pašvaldības autoceļa) vai
piebraucamā ceļa nedrīkst būt mazāks par 9 m.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 37

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
g) Sānpagalma minimālais platums
1) Sānpagalma minimālais platums un attālums līdz zemesgabala aizmugures
robežai nedrīkst būt mazāks par 9 m.
2) Ārējā sānpagalma minimālais platums pie maģistrālās ielas (pašvaldības autoceļa)
vai piebraucamā ceļa nedrīkst būt mazāks par 9 m.
h) Aizmugures pagalma minimālais dziļums
Aizmugures pagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 9 m.
i) Būvju izvietošana pie kaimiņu zemes gabala robežas – nav pieļaujama.
6.1.3. PALĪGIZMANTOŠANU NOTEIKUMI
a) Dzīvoklis
Papildus 6.1.2.punkta noteikumiem, uz dzīvokli attiecas šādi noteikumi:
(1) Dzīvoklim jāatrodas galvenajā ēkā vai ar to jāsaskaras, vai arī tas jāizbūvē kā
dzīvojamā māja.
(2) Jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas
lielākajā daļā jābūt vismaz 2.5 m, arī tad, ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa.
(3) Dzīvoklis jāizmanto kā galvenās ēkas īpašnieka vai pārvaldnieka, vai kāda viņu
darbinieka mājoklis.
6.1.4. CITI IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
(1) Lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju transformācija
1) Atbilstoši MKN 619, 20.07.2004. ”Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi
transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas
atļaujas”.
2) Zemes transformācija ir aizliegta:
• nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās, izņemot gadījumu, ja par to ir
izdots Ministru kabineta rīkojums;
• teritorijās, kurās, transformējot zemes nogabalu, tiek ierobežota servitūtu vai
citu apgrūtinājumu izmantošana, ja nav saņemts rakstisks saskaņojums ar
servitūtu vai apgrūtinājumu lietotājiem.
3) Platībās, kas ir mazākas par 0,1 ha, vienā viensētā ar saimniecības ēkām par zemes
transformāciju neuzskata šādas darbības (izņemot nacionālās nozīmes lauksaimniecības
teritorijas):
• ceļu ierīkošana saimniecības vajadzībām;
• būvniecība (izņemot būvniecību meliorētajās lauksaimniecībā izmantojamās
zemēs);
• ūdenstilpju ierīkošana (izņemot ūdenstilpju ierīkošanu meliorētajās
lauksaimniecībā izmantojamās zemēs).
4) Šie nosacījumi neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem.
Lai minētajās teritorijās veiktu attiecīgās darbības, nepieciešams saņemt zemes
transformācijas atļauju saskaņā ar šiem noteikumiem un vides aizsardzību regulējošiem
normatīvajiem aktiem.
6.2. NACIONĀLAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJA (ZLN)
6.2.1. DEFINĪCIJA
(1) Mērķis: Nacionālas nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas izdalītas ar mērķi, lai
aizsargātu vērtīgos attīstības resursus kā nacionālo bagātību.
(2) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nacionālas nozīmes lauksaimniecībā
izmantojamās teritorijas (ZLN) ir Nīcas pagasta lauksaimniecības polderi, saskaņā ar MKN 142,
14.02.2006. “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” un to robežas
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 38

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
precizētas atbilstoši LR Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta meliorācijas datiem
(izslēdzot no poldera teritorijas, kurās applūdinājuma varbūtība nav lielāka kā vienu reizi simt
gados):
• Reiņa polderis;
• Toseles polderis;
• Meķa polderis;
• Bernātu polderis.
(3) Polderu platības, polderu baseini un augstākais un zemākais ekspluatācijas līmenis noteikts
saskaņā ar MKN 631, 23.08.2005. “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-05 “Meliorācijas
sistēmas un hidrotehniskās būves”.
6.2.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana Nacionālas nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes atļauts
izmantot galvenokārt lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Lauksaimniecība no
ainavas skatījuma novērtējama kā nacionālas nozīmes izcila un labi eksponēta ainavu
telpa- kvalitāte, kuru nedrīkst zaudēt.. Bijušās lauksaimniecības specializācijas vietā tiks
radītas augstvērtīgas, biotehnoloģiskas lauksaimniecības ražotnes. Nacionālās nozīmes
lauksaimniecības zemju platības ir jāsakonsolidē ap polderu zonām, dodot iespēju
attīstības teritorijām paplašināties iekšzemes virzienā., kā arī papildinot tās ar tūrisma un
rekreācijas funkciju – veicinot ainavas pieejamību un organizētu piekļuvi Liepājas ezeram.
b) Prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijai par lauksaimniecībā
neizmantojamu zemi un transformācijas atļauju izsniegšanas kārtību nacionālas nozīmes
lauksaimniecības teritorijās nosaka MKN 619, 20.07.2004. "Kārtība, kādā lauksaimniecībā
izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz
zemes transformācijas atļaujas”.
c) Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās Nīcas pagasta polderos lauksaimniecībā
izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi, ja:
- tas nepieciešams lauku saimniecību nedzīvojamām ēkām (lauksaimnieciskajā
ražošanā izmantojamām saimniecības un noliktavu ēkām), pamatojot to ar
detālplānojumu un ievērojot virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās noteiktos
aprobežojumus, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu (05.02.1997);
- tas nepieciešams valsts vai pašvaldības vajadzībām,
- un par to ir izdots Ministru kabineta rīkojums.
d) Visos citos gadījumos nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās teritorijās
zemes transformācija ir aizliegta.
6.3. AUGĻU DĀRZU TERITORIJAS (ZLD)
6.3.1. DEFINĪCIJA
(1)Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos augļu dārzu teritorijas (ZLD) nozīmē
teritoriju, kurā galvenais zemes izmantošanas veids ir dārzkopība.
6.3.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
Nolūki, kādos atļauts izmantot teritoriju un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz
zemes, kas paredzēta kā augļu dārzu teritorija (ZLD), ir:
• mazēka,
• īslaicīgas lietošanas būve,
• augļu dārzu produkcijas glabāšanai nepieciešamās būves,
• siltumnīca.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 39

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
6.4. DZĪVNIEKU NOVIETNES (ZLf)
6.4.1. DEFINĪCIJA
(1) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos dzīvnieku novietnes (ZLf) nozīmē
teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir esošās lopkopības un
zvērkopības lielfermas un ar tām saistītie apkalpes un lauksaimnieciskās ražošanas objekti.
6.4.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
Nolūki, kādos atļauts izmantot teritoriju un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz
zemes, kas paredzēta kā dzīvnieku novietņu teritorija, ir:
• ferma,
• veterinārā iestāde,
• kautuve,
• atklāta uzglabāšana.
6.5. MEŽSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS (ZM)
6.5.1. DEFINĪCIJA
(1) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas
nozīmē zemes gabalus, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir mežsaimniecība
un ar to saistītā infrastruktūras uzturēšana un izveidošana, kokmateriālu sagatavošana, dabas
aizsardzība, kā arī ar mežsaimniecību un kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi.
6.5.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes mežsaimniecībā
izmantojamās teritorijās, ir:
• mežsaimnieciska izmantošana un ar to saistītā infrastruktūras uzturēšana un
izveidošana;
• viensēta (zemes gabalos ar platību ne mazāku par 3 ha), ,
• pansija,
• viesu māja, ja to pamato ar detālplānojumu,
• sporta un atpūtas objekts, ja to pamato ar detālplānojumu,
• dzīvnieku novietne, ja to pamato ar detālplānojumu,
• mežsaimniecības produkcijas atklāta uzglabāšana,
• dzīvoklis kā palīgizmantošana,
• atklāta sporta būve kā palīgizmantošana,
• tūrisma taka kā palīgizmantošana.
b) Zemes gabala (parceles) minimālā platība
No jauna veidojamu zemes gabalu minimālā platība – 5 ha,
Zemju transformācijas gadījumā pieļaujamā maksimālā transformējamā platība uz apbūves
zemi ir 3500 m 2 .
c) Zemes gabala (parceles) minimālā fronte – 100 m,
e) Apbūves maksimālais augstums
Pieļaujamais dzīvojamo ēku augstums ne augstāk par 10 m no teritorijas izbūvētās vai
iekoptās virsmas vidējās augstuma atzīmes, pārējiem objektiem atbilstoši to
tehnoloģiskajām prasībām.
Pieļaujams vertikāls arhitektonisks akcents ne augstāks par 13 m.
e) Apbūves maksimālais stāvu skaits – 2 stāvi, ieskaitot mansardu,
f) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide)
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 40

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Priekšpagalma minimālais dziļums pie maģistrālās ielas (pašvaldības autoceļa) vai
piebraucamā ceļa nedrīkst būt mazāks par 9 m.
g) Sānpagalma minimālais platums
(1) Sānpagalma minimālais platums un attālums līdz zemesgabala aizmugures robežai
nedrīkst būt mazāks par 9 m.
(2) Ārējā sānpagalma minimālais platums pie maģistrālās ielas (pašvaldības autoceļa) vai
piebraucamā ceļa nedrīkst būt mazāks par 9 m.
h) Aizmugures pagalma minimālais dziļums
Aizmugures pagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 9 m.
i) Būvju izvietošana pie kaimiņu zemes gabala robežas – nav pieļaujama.
6.5.3. PALĪGIZMANTOŠANU NOTEIKUMI
a) Dzīvoklis.
Papildus 6.5.2.punkta noteikumiem, uz dzīvokli attiecas šādi noteikumi:
1) Dzīvoklim jāatrodas galvenajā ēkā vai ar to jāsaskaras, vai arī tas jāizbūvē kā
dzīvojamā māja.
2) Jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas
lielākajā daļā jābūt vismaz 2,5 m, arī tad, ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa.
3) Dzīvoklis jāizmanto kā galvenās ēkas apkalpotāja (dārznieka, sētnieka), pārvaldnieka
vai mežstrādnieka mājoklis.
b) Atklāta uzglabāšana
Atklāta uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.
6.5.4. CITI IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju transformācija
Mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju transformācijas nosacījumus un kārtību nosaka MKN
806, 28.09.2004. ”Meža zemes transformācijas noteikumi”.
b) Vispārējās dabas aizsardzības prasības mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās
Vispārējās dabas aizsardzības prasības mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās nosaka
MKN 189, 08.05.2001. ”Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”.
6.6. AIZSARGĀJAMĀS MEŽU TERITORIJAS (ZMA)
6.6.1. DEFINĪCIJA
(1) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos aizsargājamās mežu teritorijas (ZMA) ir
aizsargājamie meža iecirkņi, kuros aizliegta jebkāda meža saimnieciskā izmantošana, kā arī cita
saimnieciskā darbība, kas ietekmē meža ekosistēmu.
6.6.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
(1) Zemes izmantošana aizsargājamos biotopos saskaņā ar “Sugu un biotopu aizsardzības
likuma” prasībām;
(2) Zemes izmantošanu īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās nosaka MKN Nr.415 “Īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”;
(3) Zemes izmantošana mikroliegumos saskaņā ar MKN Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas,
aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem”.
6.7. APMEŽOJAMĀS TERITORIJAS (ZMm)
6.7.1. DEFINĪCIJA
(1) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos apmežojamās teritorijas (ZMm) ir
lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas, kuras izdalītas, lai veicinātu ar krūmiem un kokiem
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 41

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
aizaugušo zemju transformāciju par mežu zemēm un veicinātu stipri erodēto augšņu
apmežošanu.
6.7.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
(1) Lauksaimniecības zemes transformācijai meža zemēs nepieciešams izstrādāt ainavu
plānojumu un meža apsaimniekošanas plānu.
(2) Apmežojot mazvērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, jāņem vērā to ainaviskā
un ekoloģiskā vērtība.
6.8. PURVI (ZP)
6.8.1. DEFINĪCIJA
(1) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos purvi (ZP) nozīmē meža zemes, kas izdalītas
ar mērķi, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu
saskares (pārejas) zonā.
6.8.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
(1) Teritorijas plānojums nosaka purvu teritoriju, kas ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija –
dabas liegums “Ječu purvs”.Zemes izmantošanu īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās
nosaka MKN Nr.415, 22.07.2003. “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
(2) Ječu purvam noteikta aizsargjosla – 100 metrus plata josla, kura robežās darbojas Meža
likumā noteiktie aprobežojumi.
6.9. ŪDENSSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS (ZŪ)
6.9.1. DEFINĪCIJA
(1) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ūdenssaimniecībā izmantojamā teritorija
(ZŪ) nozīmē virszemes ūdensobjektu (ūdensteču un ūdenstilpju) aizņemtās teritorijas.
6.9.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
1) Šajos saistošajos noteikumos ūdenssaimniecībā izmantojamās teritorijas ir
teritorijas, kas ietver dabīgas vai mākslīgas ūdenstilpes (ezerus, dīķus u.c.) un
ūdensteces (upes, kanālus, strautus u.c.), kuru izmantošana saistīta ar transportu,
rekreāciju un virszemes ūdeņu noteci, kā arī būves, kas saistītas ar attiecīgā
ūdens baseina izmantošanu (laivu piestātnes, peldētavas u.c.) un uzturēšanu
(slūžas, dambji u.c.).
2) Izmantošanu tauvas joslā nosaka Zvejniecības likums (12.04.1995).
3) Aprobežojumus virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās regulē Aizsargjoslu likums
(05.07.1997).
6.10. ATKLĀTO TELPU UZTURĒŠANAS TERITORIJAS (T)
6.10.1. DEFINĪCIJA
(1) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos atklāto telpu uzturēšanas teritorijas (T)
nozīmē teritorijas, ko veido dabas un apzaļumotās teritorijas, atpūtas teritorijas, aizsargstādījumi
un pludmales, kur apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids, bet izmantošana lielākā vai
mazākā mērā, atkarībā no attiecīgās teritorijas daļas īpatnībām. Atklāto telpu uzturēšanas
teritorijas var tikt papildus apgrūtinātas ar publiskajiem skatu servitūtiem, kas ieviesti unikālās
ainavas vērtību saglabāšanai, šie servitūti pamatojami un nosakāmi detālplānojumos.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 42

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(2) Mērķis: organizēt teritorijas attīstību pēc ainaviskiem kompozīcijas principiem radot dabas un
kultūrainavas kā arī urbanizēto teritoriju saistību ar pārskatāmām ainavu telpām, palielinot
kopējo teritoriju vizuālo vērtību un identitāti.
Atklāto telpu uzturēšanas teritorijas ietver:
1) atklāto telpu uzturēšanas teritorijas (TA), kas ir pārskatāmas ainavas un skatu
perspektīvu nodrošināšanai ar lauksaimniecisku darbību uzturētas teritorijas, kurās nav
pieļaujama apmežošana. Gadījumos, kad nepastāv citi aprobežojumi, būvniecības
iespēja un citas skatu ierobežojošas darbības, izņemot videi draudzīgu labiekārtojumu,
nosakāma detālplānojumos ar obligātu ainavas analīzes (ietekmes uz ainavas kvalitāti)
sadaļu;
2) apstādījumu teritorijas (TP), kas ir sabiedrībai pieejamas ar augiem apaudzētas un
koptas sabiedrisko apstādījumu teritorijas, kur neiegūst produkciju, un kas ietver parku,
dārzu un skvēru stādījumus, kā arī ar rekreāciju saistītas atklātās būves;
3) pludmales teritorijas (TL), kas ir sabiedrībai pieejama labiekārtota ūdens baseina
krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas vienlaidus dabiskā
sauszemes veģetācija, kā arī ar rekreāciju saistītas sezonāla rakstura būves un
labiekārtojums.
6.10.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
(1) Nolūki, kādos atļauts izmantot teritoriju un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz
zemes atklāto telpu uzturēšanas teritorijās, var izrietēt tikai no šo teritoriju īpatnībām un ar
tām saistīto izmantošanu nepieciešamības, atbilstoši šo Apbūves noteikumu 6.10.1.punktā
noteiktajai definīcijai.
(2) Šo teritoriju atļautās izmantošanas un to noteikumus, atkarībā no ekoloģiskajiem
apstākļiem un konkrētās izmantošanas, pamato ar attiecīgās teritorijas detālplānojumu, kurā
papildus nosaka pieļaujamās antropogēnās slodzes.
(3) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanu un aizsardzību regulē MKN 415,
22.07.2003. “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi”, kā arī individuālie aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas
noteikumi un aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plāns katrai īpaši aizsargājamai
dabas teritorijai (sk. 8.nodaļu).
(4) Atsevišķos gadījumos, tos attiecīgi pamatojot ar detālplānojumu, ir iespējams noteikt
skata reālservitūtus publisku ainavisku vērtību saglabāšanai atklātajās telpās, pielietojot
skata tiesību.
b) Zemes gabala (parceles) minimālā platība
No jauna veidojamu zemes gabalu (parceļu) minimālā platība netiek noteikta.
c) Prasības gājēju celiņiem
(1) Celiņa platumam viena cilvēka kustības joslai jābūt 75 cm modulī un 150 cm celiņiem,
kur paredzēta pārvietošanās ar invalīdu ratiņiem.
(2) Jaunu celiņu klātnei koplietošanas zaļo stādījumu teritorijā atļauti dažādi segumi.
d) Peldvietu iekārtošanas noteikumi
Vispārīgās peldvietu iekārtošanas prasības nosaka MKN 300, 11.08.1998. "Peldvietu
iekārtošanas un higiēnas noteikumi".
e) Prasības atklāto telpu uzturēšanas teritoriju ierīkošanai un uzturēšanai
(1) Sabiedrisko apstādījumu teritorijām jābūt labiekārtotām.
(2) Apstādījumu, mežaparku (izņemot aizsargstādījumus) un pludmales teritorijas, kā arī
virszemes ūdeņu noteces sistēmu atklāto telpu izbūves teritorijā pašvaldības
administratīvajās robežās ierīko un uztur kārtībā šīs teritorijas īpašnieks.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 43

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(3) Aizsargstādījumus ierīko un uztur kārtībā ar aizsargjoslām nodrošināmo objektu
īpašnieki.
6.10.3. CITI NOTEIKUMI, IZŅĒMUMI
(1) Ciemu robežās, atklāto telpu uzturēšanas teritorijās (TA) gadījumos, kad lietošanas
mērķis ir lauksaimniecības zemes, zemes gabalos ar platību ne mazāku par 1 ha, bet
ārpus ciemu teritorijām ne mazāk par 3 ha, pieļaujama zemes transformācija minimālā
apjomā, kas nepieciešams savrupmājas celtniecībai, saskaņā ar Apbūves noteikumu
prasībām (DzS-1), ievērojot 6.10.1. (2), 1) p. prasības.
(2) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās to uzturēšanas ierīkošanas un uzturēšanas kārtību
nosaka likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” .
6.11. SAVRUPMĀJU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzS).
6.11.1.DEFINĪCIJA
(1) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir
savrupmāju (vienas ģimenes vai divu ģimeņu dzīvojamo māju) apbūve, kas izmantojama kā vienas
vai vairāku kopā dzīvojošu ģimeņu mājoklis.
(2) Mērķis un principi: Respektējot zemes tirgus pieprasījumu, organizēt attīstības iespēju
daudzveidību - saglabāt retinātu mozaīkveida ainavas apbūves principu līdzsvarā ar atklāto ainavu
telpām Baltijas jūras krastam piegulošajā teritorijā, un piekrastes biotopu maksimālu aizsardzību;
veicināt vietējo centru veidošanos ar blīvākas apbūves un jauktu funkciju iespējām; izveidot ciemu
iekšējo ceļu tīklu – vietējam transportam, kājāmgājējiem un iespējai lokveida maršrutu pastaigām,
saglabāt un pilnveidot zaļos koridorus ap ūdenstecēm uz jūru, nodrošināt publiskās ainavas
aizsardzību un kopējo teritorijas vērtības pieaugumu.
6.11.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
(1) Jaunu savrupmāju dzīvojamās apbūves teritoriju grupu veidošanai ciemos, kur tās paredzētas
kā plānotās savrupmāju dzīvojamās teritorijas, izstrādājams apbūves projekts teritorijai
kopumā, kas nosaka apbūves kompozīciju, precizē piekļūšanas nosacījumus, pieslēgumus
valsts un pašvaldību autoceļiem, kā arī šo Apbūves noteikumu vispārīgo normu pielietojumu.
Projektam jāpiemēro būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūra.
(2) Teritorijas plānojumā noteiktajām perspektīvās savrupmāju apbūves teritorijām, obligāti
izstrādājams detālplānojums, kas nosaka apbūves kompozīciju, precizē piekļūšanas
nosacījumus, servitūtus un koplietošanas nosacījumus, kā arī šo Apbūves noteikumu vispārīgo
normu pielietojumu.
(3) Jaunas apbūves koplietošanas objektiem, ielām un ceļiem jābūt patstāvīgiem īpašuma
objektiem. To lietošanu un īpašuma tiesības risina, izmantojot kopīpašuma tiesības, servitūtus,
apgrūtinājumus un aprobežojumus, ko saskaņā ar detālplānojumu ieraksta Zemesgrāmatā,
veidojot jaunu īpašumu;
(4) Esošas apbūves gadījumā daļa no ceļa vai ielas var būt kā servitūts, kas nostiprināts
Zemesgrāmatā, gadījumos, kad jānodrošina ielu sarkano līniju platums vai ceļu nodalījuma
joslas platums
a) Atļautā izmantošana
Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta
savrupmāju dzīvojamai apbūves teritorijā, ir:
• savrupmāja (vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja),
• saimniecības ēka,
• pansija,
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 44

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
• individuālais darbs,
• privāts mājas bērnudārzs,
• dzīvoklis kā palīgizmantošana;
atsevišķā zemes gabalā, ja to pamato ar detāplānojumu, vietējas nozīmes:
• ārstniecības iestāde,
• sociālās aprūpes iestāde,
• pirmsskolas bērnu iestāde,
• mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts,
• viesu nams,
• sporta un atpūtas objekts.
b) Zemes gabala (parceles) minimālā platība:
DzS-1 10 000 m 2 ,
DzS-2 3500 m 2 ,
DzS-3 1500 m 2 ,
DzS-4 30 000 m 2 . *
* Nosacījums attiecas uz visiem zemes gabaliem, kuriem ir tieša robeža ar Baltijas jūras krastu
(krasta kāpu aizsargjoslu, tauvas joslu - (“pirmā rinda pie jūras”).
c) Zemes gabala (parceles) minimālā fronte:
DzS-1 – 50m;
DzS-2 – 40 m;
DzS-3 – 20 m;
DzS-4 – 100 m; *
Minimālā fronte visā zemes gabala dziļumā nedrīkst samazināties vairāk kā par 50%.
* Nosacījums attiecas uz visiem zemes gabaliem, kuriem ir tieša robeža ar Baltijas jūras krastu
(krasta kāpu aizsargjoslu, tauvas joslu - (“pirmā rinda pie jūras”).
d) Apbūves maksimālais augstums
(1) Pieļaujamais dzīvojamo ēku augstums ne augstāk par 10 m no teritorijas izbūvētās
vai iekoptās virsmas vidējās augstuma atzīmes. Pieļaujams būvprojektā pamatots vertikāls
arhitektonisks akcents ne augstāks par 13 m.
(2) Nevienā mājas punktā ēkas maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt pusi no attāluma
starp šī punkta projekciju uz zemes un piebraucamā ceļa (ielas) ass līniju un pusotra
attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemes gabalu.
(3) DzS-3 teritorijā, ja ēka izvietota mazākā attālumā kā 3 m no kaimiņu zemes gabala
robežas, tad tās jumta jebkura punkta augstums šajā zonā nedrīkst pārsniegt 4.5 m. Šo
augstumu drīkst palielināt ar kaimiņu zemes gabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš
apliecina ar parakstu uz zemes gabala plānojuma lapas, norādot augstumu, kādam viņš
piekrīt. Tādā gadījumā to jāieraksta Zemesgrāmatā.
d) Apbūves maksimālais stāvu skaits – 2 stāvi, ieskaitot mansardu,
e) Zemes gabala maksimālais apbūves blīvums
DzS-1 apbūves blīvums 3%,
DzS-2 apbūves blīvums 10%,
DzS-3 apbūves blīvums 20%,
DzS-4 apbūves blīvums 2%,*
* Nosacījums attiecas uz visiem zemes gabaliem, kuriem ir tieša robeža ar Baltijas jūras krastu (krasta
kāpu aizsargjoslu, tauvas joslu - (“pirmā rinda pie jūras”).
f) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide)
(1) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 6 m, izņemot iedibinātas būvlaides
gadījumus.
(2) Priekšpagalma minimālais dziļums pie maģistrālās piebraucamā ceļa (ielas) vai pašvaldības
autoceļa nedrīkst būt mazāks par 9,0 m, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 45

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
j) Sānpagalma minimālais platums
(1) Sānpagalma minimālais platums un attālums līdz zemes gabala aizmugures robežai nedrīkst būt
mazāks par 6.0 m, izņemot DzS-3 teritorijā, kur tas nedrīkst būt mazāks par 3 m.
(2) Ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, kā arī ēku un zemes gabalu insolācijas
prasības, ar sānu, aizmugures vai abu kaimiņu zemes gabalu īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko
viņi apliecina ar parakstiem uz zemes gabala plānojuma lapas, iekšējā sānpagalma minimālo
platumu, kā arī attālumu līdz aizmugures robežai drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar
noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz ēkām kaimiņu zemes gabalos jābūt ne
mazākam par 12 m. Ja kaimiņš vai kaimiņi atļauj būvēt uz sava zemes gabala robežas, to
jāieraksta Zemesgrāmatā.
(3) Ārējā sānpagalma minimālais platums pie maģistrālās piebraucamā ceļa (ielas) vai pašvaldības
autoceļa nedrīkst būt mazāks par 6 m.
k) Aizmugures pagalma minimālais dziļums
(1) Aizmugures pagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 6 m.
(2) Ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, kā arī ēku un zemesgabalu insolācijas
prasības, ar aizmugures kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina
ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures pagalma minimālo dziļumu drīkst
samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz ēkām
kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6 m. Ja kaimiņš atļauj būvēt uz sava zemesgabala
robežas, to jāieraksta Zemesgrāmatā.
l) Būvju izvietošana pie kaimiņu zemesgabala robežas
(1) Ja būve izvietota tieši pie kaimiņa zemesgabala robežas, tad būves sienai, kas atrodas uz
robežas, jābūt veidotai kā ugunsdrošajai sienai ar iespēju kaimiņam piebūvēt pie tās savu būvi.
(2) Pret zemesgabala sānu vai aizmugures robežu pavērsta dzīvojamās mājas fasāde, kurā ir logi,
nedrīkst atrasties tuvāk par 6 m no attiecīgās robežas.
m) Autostāvvietu izvietojums
(1) Visas autostāvvietas jāizvieto zemes gabalā uz piebraucamā ceļa (priekšpagalmā), kā arī sānu
vai aizmugures pagalmā ar noteikumu, ka:
(2) autostāvvietu platība priekšpagalmā (uz piebraucamā ceļa) nepārsniedz 25% no priekšpagalma
platības;
(3) piebraucamā ceļa platums nepārsniedz 5 m.
n) Laivu, ceļojuma treileru un kravas automašīnu atklāta novietošana
(1) Laivu, ceļojuma treileru vai kravas automašīnu atklāta novietošana nav atļauta priekšpagalmā un
ārējā sānpagalmā, izņemot uz piebraucamā ceļa.
(2) Nav atļauta traktoru, kā arī kravas automašīnu atklāta novietošana, ja kravas automašīnas svars
pārsniedz 2.5 tonnas.
o) Komposta vietu izvietojums
(1) Komposta vietu izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.
(2) Komposta vietu izvietošana nav atļauta tuvāk par 1.5 m no kaimiņu zemesgabala robežas.
(3) Ar sānu, aizmugures vai, ja nepieciešams, abu kaimiņu zemes gabalu īpašnieku rakstisku
piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemes gabala plānojuma lapas, šo attālumu drīkst
samazināt vai izvietot komposta vietu uz zemesgabala robežas.
p) Žogi
(1) Apbūvēti zemes gabali var tikt iežogoti, ievērojot šo Apbūves noteikumu 4.17.punktā aprakstītos
principus.
(2) Žoga risinājums ir obligāta būvprojekta sastāvdaļa. Nožogojumi jāizveido augstumos, kas noteikti
šo Apbūves noteikumu 4.17.punktā – līdz 1.60 m.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 46

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(3) Izstrādājot detālplānojumu, var tikt izvirzītas prasības nožogojumu materiāliem, apdarei un
citiem arhitektūras elementiem.
(4) Nožogojumus ieteicams kombinēt ar attiecīgi izprojektētu mikroreljefu un apzaļumojumu
elementiem.
(5) Žogu augstumi un arhitektoniskie principi pēc iespējas saskaņojami ar teritorijā iedibinātajiem
principiem.
(6) Žogiem jābūt vismaz 50% caurspīdīgiem.
6.11.3. PALĪGIZMANTOŠANU NOTEIKUMI
a) Dzīvoklis
Papildus 6.11.2.punkta noteikumiem, uz dzīvokli attiecas šādi noteikumi:
1) Dzīvoklim jāatrodas galvenajā ēkā vai ar to jāsaskaras, vai arī tas jāizbūvē kā
dzīvojamā māja.
2) Jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas
lielākajā daļā jābūt vismaz 2.5 m, arī tad, ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa.
3) Dzīvoklis jāizmanto kā galvenās ēkas apkalpotāja (dārznieka, sētnieka) vai
pārvaldnieka mājoklis.
b) Sporta būve
6.11.4. CITI NOTEIKUMI
(1) Sporta būvi nedrīkst ierīkot starp piebraucamā ceļa (ielas) sarkano līniju vai ceļa zemes
nodalījuma joslas robežu un būvlaidi (priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā).
(1) Veidojot jaunas savrupmāju grupas jāparedz (vairāk kā 5 mājas) labiekārtotu
koplietošanas ārtelpu – apstādījumus, skvērus, rotaļu laukumus, zaļumu joslas u.c.,
Orientējoši uz 1ha teritoriju jāparedz 0.2 ha neapbūvētas koplietošanas teritorijas.
Šajās teritorijās neietilpst ūdensobjekti ar to aizsargjoslām, kā arī ceļu braucamās
daļas.
(2) Dzīvojamām ēkām un visām ēkām, kurās ir ūdensapgāde un kanalizācija, jābūt
pieslēgtām centralizētiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem vai jābūt nodrošinātām ar
lokālām ūdens ieguves vietām un nodrošinātām ar lokālām attīrīšanas ietaisēm vai
hermētiski izsmeļamām bedrēm.
(3) Pirms apbūves uzsākšanas ir jāizveido ielu un piebraucamo ceļu tīkls un virszemes
ūdeņu novadīšanas sistēmas.
(4) Esošie savrupmāju zemesgabali ar platību 600-1500 m2, iespēju robežās, jānodrošina
ar centralizētu ūdensapgādi un centralizētu kanalizāciju. Noteikums ir spēkā jaunas
apbūves gadījumā.
(5) Esošie savrupmāju zemesgabali ar platību virs 1500 m2, iespēju robežās, jānodrošina
ar centralizētas ūdensvada vai centralizētas kanalizācijas inženierkomunikācijām vai
lokālām attīrīšanas ietaisēm un ūdens ņemšanas vietām.
6.11.4. PAPILDINĀJUMI (NOTEIKUMU DETALIZĀCIJA)
(1) Lai veicinātu kultūrvēsturiskās vides un ainavas kvalitāti, šie noteikumi katrā atsevišķā
apdzīvotā vietā papildināmi ar konkrētām prasībām arhitektūras un ainavas veidošanai
(jumti, žogi, augstumi, telpiskā kompozīcija, krāsu un materiālu pielietojums, ainaviskās
prasības). Noteikumu detalizāciju jāpamato ar detālplānojumiem pietiekami plašām
teritorijām.
(2) Jumti vispārīgos gadījumos veidojami divslīpu. Konkrētas, tuvas saredzamības
gadījumos jāpielieto iedibinātais jumtu slīpums.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 47

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
6.12. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA (DzM)
6.12.1. DEFINĪCIJA
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos mazstāvu dzīvojamās apbūves zona (DzM)
nozīmē teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir mazstāvu daudzdzīvokļu
namu un rindu māju dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem.
Mērķis: Teritorijas plānojumā jauna mazstāvu dzīvojamās apbūves iespēja paredzēta jaukto
darījumu un dzīvojamo teritoriju ciemu centru zonās ar mērķi veicināt koncentrētu apdzīvojuma
sistēmas kodolu veidošanos un vēsturiskās apdzīvojuma sistēmas nostiprināšanai, kā arī
Grīnvaltu ciema apbūves revitalizācijai un Pērkones ciema centrā, pieļaujot apbūves
kompozīcijā arī jauktas un darījumu funkcijas, obligāti piemērojot detālplānojuma procedūru.
6.12.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Teritorijas plānojumā noteiktajām perspektīvās mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām,
obligāti izstrādājams detālplānojums, kas nosaka apbūves kompozīciju, precizē piekļūšanas
nosacījumus, servitūtus un koplietošanas nosacījumus, infrastruktūras nodrošinājumu, kā arī
šo Apbūves noteikumu vispārīgo normu pielietojumu.
b) Plānotai mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju apbūvei piemērojama detālplānojuma vai
būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūra. Par piemērojamo procedūru, lēmumu
pieņem pašvaldība pēc Būvvaldes priekšlikuma.
c) Atļautā izmantošana
Nolūki, kādos atļauts izmantot teritoriju un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz
zemes, kas paredzēta mazstāvu dzīvojamajai apbūvei (DzM), ir:
• mazstāvu daudzdzīvokļu nams,
• rindu māja,
• savrupmāja (vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja),
• dvīņu māja (divas bloķētas ģimenes dzīvojamās mājas),
• pirmsskolas bērnu iestāde.
Atsevišķā zemesgabalā pie maģistrālām ielām vai mazstāvu daudzdzīvokļu nama pirmajā
stāvā, vietējas nozīmes:
• darījumu iestāde,
• mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts,
• individuālais darbs,
• sporta un atpūtas objekts,
• bērnudārzs,
• saimniecības ēka,
• dzīvoklis kā palīgizmantošana,
• sporta būve kā palīgizmantošana.
a) Zemesgabala (parceles) minimālā platība
No jauna veidojamu zemesgabalu (parceļu) minimālā platība:
• mazstāvu daudzdzīvokļu namam – 3000 m 2 ,
• savrupmājai, dvīņu mājai – 1500 m 2 ,
• rindu mājas sekcijai – 500 m 2 .
b) Zemesgabala (parceles) minimālā fronte:
1) rindu mājām – 15 m,
2) visos pārējos gadījumos – 30 m.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 48

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
c) Apbūves maksimālais augstums
Apbūves maksimālais augstums mazstāvu daudzdzīvokļu namam, rindu mājām nedrīkst
pārsniegt 13 m, savrupmājai, dvīņu mājai 10 m.
d) Maksimālais stāvu skaits: 3 stāvi, ieskaitot mansardu,
savrupmājas un dvīņu mājas gadījumā– 2 stāvi, ieskaitot mansardu.
f) Zemes gabala maksimālā apbūves intensitāte
Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte nedrīkst pārsniegt 60%.
g) Zemes gabala minimālā brīvā teritorija
Zemesgabala minimālā brīvā teritorija nedrīkst būt mazāka par 40%, pirmsskolas bērnu
iestādei – ne mazāka par šīs iestādes stāvu platību.
h) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide)
(1) Dzīvojamās ēkas ar dzīvokļiem pirmajā stāvā jānovieto, atkāpjoties no piebraucamā
ceļa (ielas) sarkanās līnijas ne mazāk par 6.0 m, izņemot iedibinātas būvlaides
gadījumus.
(2) (2)Priekšpagalma minimālais dziļums pie maģistrālās piebraucamā ceļa (ielas) vai
pašvaldības autoceļa nedrīkst būt mazāks par 6.0 m.
(3) (3)Priekšpagalma dziļums no jauna būvējamām pirmsskolas bērnu iestādēm nedrīkst
būt mazāks par 25 m.
i) Attālums starp dzīvojamajām mājām
Attālums starp 2-3 stāvu dzīvojamajām mājām, izvietojot tās ar garākajām fasādēm vienu
pretī otrai, jāpieņem ne mazāks par 15 m. Izvietojot pretī vienas ēkas garākajai fasādei
otras ēkas gala fasādi ar dzīvojamo istabu logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks
par 10 m. Ja tiek nodrošināta istabu nepārskatāmība no ēku logiem un ievērotas insolācijas
un apgaismojuma normas, minētos attālumus drīkst samazināt .
j) Noteikumi savrupmājām un dvīņu mājām
Projektējot savrupmājas vai dvīņu mājas, jāievēro Apbūves noteikumu 6.11.apakšnodaļas
attiecīgie noteikumi atbilstoši atļautajai izmantošanai.
k) Citi noteikumi
(1) Jāievēro šādi attālumi no dzīvojamo māju logiem līdz attiecīgajai teritorijai:
• bērnu rotaļām – 12 m,
• pieaugušo iedzīvotāju atpūtai – 10 m,
• fizkultūras nodarbībām – 10-40 m (atkarībā no trokšņu līmeņa un nodarbību
veida),
• saimnieciskiem mērķiem – 20 m,
• suņu pastaigai – 40 m.
(2) Attālums no atkritumu konteineru novietnes līdz laukumiem fizkultūras nodarbībām,
bērnu rotaļām un pieaugušo iedzīvotāju atpūtai jāpieņem ne mazāks par 20 m, bet no
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 49

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
saimnieciskiem mērķiem paredzētās teritorijas līdz visattālākajai ieejai dzīvojamā ēkā ne
lielāks par 100 m.
6.12.3. PALĪGIZMANTOŠANU NOTEIKUMI
a) Sporta būve
(1) Sporta būvi nedrīkst ierīkot starp piebraucamā ceļa (ielas) sarkano līniju vai ceļa zemes
nodalījuma joslas robežu un būvlaidi (priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā).
6.13. VASARNĪCU un DĀRZA MĀJU APBŪVES TERITORIJAS (DzV)
6.13.1. DEFINĪCIJA
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorija
(DzV) nozīmē teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir dārzu ierīkošana
ģimenes vajadzībām, laivu un makšķerēšanas piederumu ēku un vasarnīcu un dārza māju apbūve,
kur katra no tām izmantojama vienas ģimenes vajadzībām. Dārza māja var tikt projektēta vai esoša
dārza māja rekonstruēta par dzīvojamo par dzīvojamo māju, ja visi pārējie noteikumi un prasības
savrupmājām tiek ievēroti.
Mērķis un principi: Teritorijas plānojums jaunas vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijas
nenosaka.
Jaunas brīvdienu māju apbūves iespējas ietvertas jauktas darījumu un dzīvojamās apbūves
teritorijās (JD).
Esošām teritorijām teritorijā starp Reiņu mežu un Liepājas ezeru paredzēts komplekss
detālplānojums teritorijas labiekārtošanai un paplašināšanai laivu māju un Liepājas ezera krastu
ūdensmalu unikālo sadzīves tradīciju veicināšanai.
6.13.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta
vasarnīcu un dārza māju apbūvei (DzV), ir:
• dārza māja (vasarnīca),
• laivu māja – peldošo līdzekļu un zvejas rīku uzglabāšanai,
• laivu piestātne (steķis) un krasta stiprinājumi,
• peldošo līdzekļu apkalpes un uzglabāšanas laukumi un ierīces,
• akvatorija novērošanas tornis,
• savrupmāja,
• saimniecības ēka,
• individuālais darbs,
atsevišķā zemesgabalā, ja to pamato ar detālplānojumu – vietējas nozīmes:
• mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts,
• sporta un atpūtas objekts.
b) Zemesgabala (parceles) minimālā platība
No jauna veidojamu zemesgabalu (parceļu) minimālā platība:
- dārza mājai (vasarnīcai, laivu mājai) – 1500 m 2 .
c) Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 50

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 20%, bet stūra
zemesgabalos – 25%.
d) Zemesgabala (parceles) minimālā fronte: 20 m.
e) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide)
(1) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 6.0 m, izņemot iedibinātas
būvlaides gadījumus.
(2) Priekšpagalma minimālais dziļums pie maģistrālās piebraucamā ceļa (ielas) vai
pašvaldības autoceļa nedrīkst būt mazāks par 6.0 m, izņemot iedibinātas būvlaides
gadījumus.
f) Sānpagalma minimālais platums
(1) Sānpagalma minimālais platums un attālums līdz zemesgabala aizmugures robežai
nedrīkst būt mazāks par 3.0 m.
(2) Ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, kā arī ēku un zemes gabalu
insolācijas prasības, ar sānu, aizmugures vai abu kaimiņu zemesgabalu īpašnieku rakstisku
piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemesgabala plānojuma lapas, iekšējā
sānpagalma minimālo platumu, kā arī attālumu līdz aizmugures robežai drīkst samazināt vai
būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz ēkām kaimiņu
zemes gabalos jābūt ne mazākam par 6.0 m. Ja kaimiņš vai kaimiņi atļauj būvēt uz sava
zemes gabala robežas, to jāieraksta Zemesgrāmatā.
(3) Ārējā sānpagalma minimālais platums pie piebraucamā ceļa (ielas) nedrīkst būt
mazāks par 3,0 m.
g) Aizmugures pagalma minimālais dziļums
(1) Aizmugures pagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 3.0 m.
(2) Ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, kā arī ēku un zemesgabalu
insolācijas prasības, ar aizmugures kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko
viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures pagalma minimālo
dziļumu drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo
telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6,0 m.
Ja kaimiņš atļauj būvēt uz sava zemesgabala robežas, to jāieraksta Zemesgrāmatā.
h) Būvju izvietošana pie kaimiņu zemes gabala robežas
Ja būve izvietota tieši pie kaimiņa zemesgabala robežas, tad būves sienai, kas atrodas uz
robežas, jābūt veidotai kā ugunsdrošajai sienai ar iespēju kaimiņam piebūvēt pie tās savu
būvi.
i) Apbūves maksimālais augstums – 10m
(1) Nevienā mājas punktā ēkas maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt pusi no attāluma
starp šī punkta projekciju uz zemes un piebraucamā ceļa (ielas) ass līniju un pusotra
attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemesgabalu.
(2) Ja ēka izvietota mazākā attālumā kā 3.0 m no kaimiņu zemesgabala robežas, tad tās
jumta jebkura punkta augstums šajā zonā nedrīkst pārsniegt 4,5 m. Šo augstumu drīkst
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 51

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
palielināt ar kaimiņu zemes gabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar
parakstu uz zemes gabala plānojuma lapas, norādot augstumu, kādam viņš piekrīt. Tādā
gadījumā to jāieraksta Zemesgrāmatā.
j) Maksimālais dārza māju (vasarnīcu, laivu māju) skaits uz zemesgabala: 1.
k) Autostāvvietu izvietojums
Visas autostāvvietas jāizvieto zemesgabalā uz piebraucamā ceļa (priekšpagalmā), kā arī
sānu vai aizmugures pagalmā ar noteikumu, ka:
1) autostāvvietu platība priekšpagalmā (uz piebraucamā ceļa) nepārsniedz 25% no
priekšpagalma platības;
2) piebraucamā ceļa platums nepārsniedz 5,0 m.
l) Laivu, ceļojuma treileru un kravas automašīnu atklāta novietošana
(1) Laivu, ceļojuma treileru vai kravas automašīnu atklāta novietošana nav atļauta
priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, izņemot uz piebraucamā ceļa.
(2) Nav atļauta traktoru, kā arī kravas automašīnu atklāta novietošana, ja kravas
automašīnas svars pārsniedz 2,5 tonnas.
m) Komposta vietu izvietojums
(1) Komposta vietu izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.
(2) Komposta vietu izvietošana nav atļauta tuvāk par 1,5 m no kaimiņu zemes gabala
robežas.
(3) Ar sānu, aizmugures vai, ja nepieciešams, abu kaimiņu zemesgabalu īpašnieku
rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemes gabala plānojuma lapas, šo
attālumu drīkst samazināt vai izvietot komposta vietu uz zemesgabala robežas.
n) Žogi
Apbūvētus zemes gabalus drīkst iežogot. Žoga risinājums ir obligāta būvprojekta
sastāvdaļa.
6.13.3. PALĪGIZMANTOŠANU NOTEIKUMI
a) Sporta būve
6.13.4. CITI NOTEIKUMI
Sporta būvi nedrīkst ierīkot starp piebraucamā ceļa (ielas) sarkano līniju un būvlaidi
(priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā).
(1) Pieļaujama esošo dārzu māju apbūves pielāgošana dzīvojamām ēkām pastāvīgai dzīvošanai –
savrupmājām, piemērojot DzS-3 teritorijās noteiktās prasības. Ieteicams piemērot detālplānojuma
procedūru teritorijas kompleksas apbūves rekonstrukcijas gadījumā.
6.14. JAUKTAS DARĪJUMU UN DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (JD)
6.14.1. DEFINĪCIJA
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 52

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos izdalītas jauktas darījumu un dzīvojamās
apbūves teritorijas (JD) nozīmē teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir
darījumu (komerciāla rakstura) objekti: viesnīcas, viesu nami, moteļi, brīvdienu mājas, tūristu
mītnes, biroji, gadatirgi, kā arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti un dzīvojamā
apbūve.
Mērķis: Jauktas darījumu un dzīvojamās apbūves teritorijas paredz izmantošanu, kas veicinātu
teritorijas kopējās vērības pieaugumu - konkurētspēju, tūrisma un kūrorta potenciāla attīstībā,
nodrošinot dabas resursu publiskumu, īpaši izdalot pieejas pludmalei, kā arī samazinātu
negatīvās ietekmes. Teritorijas plānojums paredz publiskās funkcijas integrēt kopā ar dzīvojamo
apbūvi, atbilstoši vietējās kopienas pastāvīgo iedzīvotāju saskaņotām attīstības prasībām.
Publisko teritoriju un pakalpojumu pieejamības teritorijas ir koncentrētas lai līdzsvarotu
antropogēnās slodzes ar atbilstošu infrastruktūru un labiekārtojuma līmeni un nodrošinātu
pastāvīgu iedzīvotāju klātbūtni.
Jauktas darījumu teritorijas tiek diferencētas atkarībā no to atrašanās vietas un konkretizēta
mērķa uzdevuma dabas pamatnes teritorijās - jauktas dabas pamatnes un darījumu apbūves
teritorijas (TA-D); darījumu, kūrorta, rekreācijas objekti, - tūrisma un rekreācijas teritorijas
(DT); tūrisma un rekreācijas teritorijas Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā (TBja), kas ir
īpašu prasību teritorijas, kurās atbilstoši un teritorijas plānojumā paredzētām darbībām un
antropogēnām slodzēm, tiek veikts teritorijas labiekārtojums un tikai izmantošanai
iepriekšminētiem mērķiem saistītā būvniecība.
6.14.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Darbības lauks
Jauktas darījumu un dzīvojamās apbūves teritorijas (JD), ietver:
1) jauktas darījumu un dzīvojamās apbūves teritorijas (JD),
2) ciema centra apbūves zonas (JC) – izdalītas atsevišķā zonā (6.15),
3) tūrisma un rekreācijas teritorijas (DT),
4) jauktas dabas pamatnes un darījumu apbūves teritorijas (TA-D),
5) tūrisma un rekreācijas teritorijas Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā (TBja).
b) Atļautā izmantošana
(1)Nolūki, kādos atļauts izmantot teritoriju un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes,
kas paredzēta jauktai darījumu un dzīvojamai apbūvei (JD), ir:
• darījumu iestāde,
• viesu nams,
• viesnīca,
• brīvdienu māju komplekss,
• motelis,
• mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts,
• vietējas nozīmes pārvaldes iestāde,
• kultūras iestāde,
• zinātnes iestāde,
• sporta un atpūtas objekts,
• savrupmāja,
• degvielas uzpildes stacija, (jaunas tikai valsts autoceļa A11 Liepāja – Lietuvas robeža,
iekšzemes pusē),
• videi draudzīgs ražošanas uzņēmums, ja to pamato ar ietekmes uz vidi novērtējumu,
detālplānojumu,
• saimniecības ēka,
• dzīvoklis kā palīgizmantošana (var būt atsevišķā ēkā).
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 53

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(2) Nolūki, kādos atļauts izmantot teritoriju un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz
zemes, kas paredzēta tūrisma un rekreācijas teritorijās (DT), ir:
• brīvdienu māju komplekss,
• viesu nams,
• pansija,
• mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts,
• apmeklētāju centrs,
• zinātnes iestāde,
• sporta un atpūtas objekts,
• kūrorta un rehabilitācijas objekts,
• saimniecības ēka,
• dzīvoklis kā palīgizmantošana (var būt atsevišķā ēkā).
(3) Nolūki, kādos atļauts izmantot teritoriju un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz
zemes, kas paredzēta jauktas dabas pamatnes un darījumu apbūves teritorijās (TA-D), ir:
• apmeklētāju centrs,
• sezonas rakstura apkalpes un labiekārtojuma objekts,
• sporta un atpūtas pakalpojumu objekts,
• zinātnes un vides uzraudzības iestāde,
• būves un ierīces peldošo līdzekļu apkalpošanai - laivu piestātnes,
• krasta stiprinājumi un hidrotehniskas būves ūdensnoteces nodrošināšanai,
• saimniecības ēka, mazēka,
• dzīvoklis kā palīgizmantošana (var būt atsevišķā ēkā).
(4) Nolūki, kādos atļauts izmantot teritoriju un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes
tūrisma un rekreācijas teritorijas Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā (TBja), ciemu
teritorijās, vietās, kur bijusi iepriekšēja apbūve Atbilstoši aizsargjoslu likumam un Zvejniecības
likumam un pēc detālplānojuma izstrādāšanas pieļaujama ēku un būvju celtniecība vai
paplašināšana ir:
• brīvdienu māja,
• viesu nams,
• kūrorta un rehabilitācijas objekts,
• pakalpojumu objekts,
• apmeklētāju centrs,
• zinātnes iestāde,
• sporta un atpūtas objekts,
• dzīvojamā ēka,
• saimniecības ēka,
• sezonas rakstura apkalpes un labiekārtojuma objekts,
• labiekārtota pludmale,
• izbraucamais ceļš pludmalē,
• zvejniecības un ūdenssporta nodrošināšanai nepieciešamais labiekārtojums
• būves un ierīces peldošo līdzekļu apkalpošanai - laivu piestātne,
• krasta stiprinājumi un hidrotehniskas būves ūdensnoteces nodrošināšanai,
• dzīvoklis kā palīgizmantošana (var būt atsevišķā ēkā)
Teritorijās ārpus ciemiem - atbilstoši Aizsargjoslu likumā un Zvejniecības likumā atļautām un
teritorijas plānojumā paredzētām darbībām un detālplānojumā precizētām antropogēnām
slodzēm, tiek veikts teritorijas labiekārtojums un tikai publiskās pieejamības nodrošināšanai un
ar tūrisma un rekreācijas mērķiem saistītā būvniecība, pieļaujama esošu ēku renovācija un
restaurācija nepārsniedzot esošo būvapjomu, kā arī palīgēku būvniecība, saskaņojot šīs
darbības ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 54

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
b) Zemesgabala (parceles) minimālā platība:
(1) No jauna veidojamu zemes gabalu minimālā platība – 3500 m 2 ,
(2) zemes gabalos, kas robežojas vai ietver Baltijas jūras krasta kāpu
aizsargjoslu– 30000 m 2 ,
(3) zemes gabalos, kas robežojas vai ietver virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu–
10 000 m 2 .
c) Zemesgabala (parceles) minimālā fronte:
(1) No jauna veidojamo zemes gabalu minimālā fronte – 50m,
(2) zemes gabalos Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā – 100 m.
e) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide):
(1) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 12 m, izņemot
iedibinātas būvlaides gadījumus.
f) Apbūves maksimālais augstums
(1) Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 10 m no teritorijas
izbūvētās vai iekoptās virsmas vidējās augstuma atzīmes. Pieļaujams vertikāls
arhitektonisks akcents 13 metri.
(2) Rekonstruējot vai pielāgojot izmantošanai esošas būves, apbūves augstumu
precizē detālplānojumā, pieļaujot izmantot esošos ēku augstumus, kas
pārsniedz šajā punktā noteiktos.
g) Maksimālais stāvu skaits – 2 stāvi, ietverot mansardu.
h) Zemes gabala maksimālais apbūves blīvums
(1) Zemes gabala maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 30%.- JD un
DT
(2) Zemes gabala maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 10%.- TA-D
(3) TBja blīvums ir atkarīgs no esošās apbūves un atbilstoši plānotai konkrētai
izmantošanai precizējams detālplānojumā, papildus ievērojot Aizsargjoslu
likuma un Zvejniecības likuma prasības.
6.14.3. PALĪGIZMANTOŠANU NOTEIKUMI
a) Dzīvoklis
Papildus 6.14.2.punkta noteikumiem, uz dzīvokli attiecas šādi noteikumi:
1) Dzīvoklim jāatrodas galvenajā ēkā vai ar to jāsaskaras, vai arī tas jāizbūvē kā
dzīvojamā māja.
2) Jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas
lielākajā daļā jābūt vismaz 2.5 m, arī tad, ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa.
3) Dzīvoklis jāizmanto kā galvenās ēkas īpašnieka vai pārvaldnieka, vai kāda viņu
darbinieka mājoklis.
6.14.4. CITI NOTEIKUMI
(1) Visām perspektīvajām jauktām darījumu teritorijām (kompleksai teritoriju apbūvei)
atļautās izmantošanas precizēšanai piemērojama detālplānojuma procedūra,
plānotajām un esošajām jauktām darījumu teritorijām atļautās izmantošanas interešu
saskaņošanai un koplietošanas nosacījumu noteikšanai vienkāršos gadījumus, kas
nerada būtisku cilvēku pieplūduma vai citu slodžu izmaiņas, pieļaujama objekta
būvniecības ieceres realizācija, piemērojot būvniecības ieceres publiskās
apspriešanas procedūru.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 55

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(2) Visām jaukto darījumu teritorijām, kas paredzētas Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā
vai piekļaujas krasta kāpu aizsargjoslai ir obligāta detālplānojuma procedūra.
(3) Visām jaukto darījumu teritorijām, kas paredzētas Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā
vai piekļaujas krasta kāpu aizsargjoslai detālplānojuma saistošajos noteikumos kā obligāta
jāparedz vides monitoringa procedūra.
6.15. CIEMA CENTRA APBŪVES ZONA (JC)
6.15.1. DEFINĪCIJA
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ciema centra apbūves zona (JC) nozīmē
izdalītas (akcentētas) teritorijas – apdzīvojuma struktūras centrālās vietas, kurās veicināms
publisko funkciju (arī apbūves) blīvums vai nozīmība. Galvenais zemes un būvju izmantošanas
veids ir jaukta dzīvojamā un darījumu apbūve, kā arī izmantošanas, kas nodrošina sabiedriskās
un sociālās funkcijas, ietverot arī valsts, pašvaldības, reliģisku, izglītības, labklājības, labdarības
vai citu līdzīgu nekomerciālu izmantošanu, kā arī darījumu iestādes un mazumtirdzniecības un
pakalpojumu objektus.
Mērķis:
Veicināt vēsturiskajai apbūves tradīcijai atbilstoša blīvuma koncentrētu un funkcijām piesātinātu
centrālo vietu attīstību, ekonomiski nodrošinot attiecīgo apkalpes un inženiertīklu infrastruktūru
un koncentrējot antropogēnās slodzes, līdz ar to atslogojot dabas resursu teritorijas.
6.15.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
Nolūki, kādos atļauts izmantot teritoriju un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz
zemes, kas izdalīta kā ciema centra apbūves zona (JC), ir:
• savrupmāja (vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja),
• rindu māja,
• mazstāvu daudzdzīvokļu nams,
• pirmsskolas bērnu iestāde,
• izglītības un zinātnes iestāde,
• pārvaldes iestāde,
• kultūras iestāde,
• reliģiska iestāde,
• sabiedriska iestāde,
• ārstniecības iestāde,
• sociālās aprūpes iestāde,
• nevalstiskas organizācijas iestāde,
• sporta un atpūtas objekts,
• darījumu iestāde,
• parki un apstādījumi,
• mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti,
• atbilstošās saimniecības ēkas un dzīvokļi kā palīgizmantošana.
b) Zemesgabala (parceles) minimālā platība
No jauna veidojamu zemesgabalu (paceļu) minimālā platība – 3000 m 2 , savrupmājai – 1500
m 2 , rindu mājai – 500 m 2 .
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 56

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
c) Zemesgabala (parceles) minimālā fronte – 30 m, rindu mājām – 15 m.
d) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide)
(1) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 6.0 m, izņemot iedibinātas
būvlaides gadījumus.
(2) Priekšpagalma minimālais dziļums pie maģistrālās piebraucamā ceļa (ielas) vai
pašvaldības autoceļa nedrīkst būt mazāks par 12.0 m.
(3) Priekšpagalma dziļums no jauna būvējamām pirmsskolas bērnu iestādēm un izglītības
iestādēm nedrīkst būt mazāks par 25 m.
e) Apbūves maksimālais augstums
Pieļaujamais dzīvojamo ēku augstums ir ne augstāk par 10 m no teritorijas izbūvētās vai
iekoptās virsmas vidējās augstuma atzīmes. Pieļaujams vertikāls arhitektonisks akcents 13
metri.
e) Maksimālais stāvu skaits – 3 stāvi, ietverot mansardu, dzīvojamām ēkām – atbilstoši
Apbūves noteikumos noteiktajai atļautai izmantošanai.
6.15.3. PALĪGIZMANTOŠANU NOTEIKUMI
a) Dzīvoklis
Papildus 6.15.2.punkta noteikumiem, uz dzīvokli attiecas šādi noteikumi:
1) Dzīvoklim jāatrodas galvenajā ēkā vai ar to jāsaskaras, vai arī tas jāizbūvē kā
dzīvojamā māja.
2) Jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas
lielākajā daļā jābūt vismaz 2.5 m, arī tad, ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa.
3) Dzīvoklis jāizmanto kā galvenās ēkas īpašnieka vai pārvaldnieka, vai kāda viņu
darbinieka mājoklis.
6.16. SABIEDRISKO IESTĀŽU APBŪVES TERITORIJAS (S)
6.16.1. DEFINĪCIJA
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas (S)
nozīmē teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir valsts, pašvaldības,
reliģiska, izglītības, kultūras, zinātnes, ārstniecības, sociālās aprūpes, labdarības vai cita līdzīga
nekomerciāla izmantošana.
6.16.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
Nolūki, kādos atļauts izmantoto teritoriju un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz
zemes, kas paredzēta sabiedrisko iestāžu apbūvei (S), ir:
• pārvaldes iestāde,
• izglītības iestāde,
• pirmsskolas bērnu iestāde,
• ārstniecības iestāde,
• sociālās aprūpes iestāde,
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 57

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
• kultūras iestāde,
• zinātnes iestāde,
• nevalstiskas organizācijas iestāde,
• reliģiska iestāde,
• sporta un atpūtas objekts,
• saimniecības ēka,
• dzīvoklis kā palīgizmantošana.
b) Zemesgabala (parceles) minimālā platība
No jauna veidojamu zemesgabalu (parceļu) minimālā platība – 3500 m 2 ,
c) Zemesgabala (parceles) minimālā fronte – 30 m,
d) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide)
(1) Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 6.0 m, izņemot iedibinātas
būvlaides gadījumus.
(2) Priekšpagalma minimālais dziļums pie maģistrālās piebraucamā ceļa (ielas) vai
pašvaldības autoceļa nedrīkst būt mazāks par 12.0 m.
(3) Priekšpagalma dziļums no jauna būvējamām pirmsskolas bērnu iestādēm un izglītības
iestādēm nedrīkst būt mazāks par 25 m.
e) Apbūves maksimālais augstums
Pieļaujamais ēku augstums nosakāms katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi, pamatojot to ar
detālplānojumu, bet ne augstāk par 21 m no teritorijas izbūvētās vai iekoptās virsmas
vidējās augstuma atzīmes.
f) Maksimālais stāvu skaits
Maksimālais stāvu skaits atbilstoši ēkas vai būves specifikai katrā gadījumā tiek noteikts
detālplānojumā, ievērojot 6.16.2. e) punkta prasības.
6.16.3. PALĪGIZMANTOŠANU NOTEIKUMI
a) Dzīvoklis
Papildus 6.6.2.punkta noteikumiem, uz dzīvokli attiecas šādi noteikumi:
1) Dzīvoklim jāatrodas galvenajā ēkā vai ar to jāsaskaras, vai arī tas jāizbūvē kā
dzīvojamā māja.
2) Jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas
lielākajā daļā jābūt vismaz 2,5 m, arī tad, ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa.
3) Dzīvoklis jāizmanto kā galvenās ēkas īpašnieka vai pārvaldnieka, vai kāda viņu
darbinieka mājoklis.
6.17. KOMUNĀLĀS UN RAŽOŠANAS APBŪVES TERITORIJAS (R)
6.17.1. DEFINĪCIJA
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos komunālās un ražošanas apbūves
teritorijas (R) nozīmē teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ekoloģiski
tīra ražošana, kā arī dažāda rakstura rūpniecības, transporta un noliktavu uzņēmumi un
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 58

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
iestādes, arī tādi, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības
transportam.
6.17.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta
komunālās un ražošanas objektu apbūvei (R), ir:
• vispārīgās rūpniecības uzņēmums,
• vieglās rūpniecības uzņēmums,
• vairumtirdzniecības iestāde,
• kravu stacija,
• noliktava,
• degvielas uzpildes stacija,
• sabiedriskā garāža,
• tehniskās apkopes stacija,
• auto tirdzniecības iestāde,
• inženierkomunikāciju objekts,
• pārvaldes iestāde,
• darījumu iestāde,
• mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts,
• sporta būve, ja to pamato ar detālplānojumu
• atklāta uzglabāšana,
• mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts kā palīgizmantošana,
• dzīvoklis kā palīgizmantošana.
b) Zemesgabala (parceles) minimālā platība
No jauna veidojamu zemesgabalu (parceļu) minimālā platība – 3500 m 2 ,
c) Zemesgabala (parceles) minimālā fronte – 30 m,
d) Apbūves maksimālais augstums
Pieļaujamais ēku augstums vispārējā gadījumā ir ne augstāks par 12 m no teritorijas
izbūvētās vai iekoptās virsmas vidējās augstuma atzīmes vai atbilstoši objekta
ražošanas tehnoloģijai. Pieļaujams vertikāls arhitektonisks akcents ne augstāk par 15 m.
f) Maksimālais stāvu skaits – 3 stāvi, ietverot mansardu.
6.17.3. PALĪGIZMANTOŠANU NOTEIKUMI
a) Dzīvoklis
Papildus 6.17.2.punkta noteikumiem, uz dzīvokli attiecas šādi noteikumi:
1) Dzīvoklim jāatrodas galvenajā būvē vai ar to jāsaskaras.
2) Jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas
lielākajā daļā jābūt vismaz 2,5 m, arī tad, ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa.
3) Dzīvoklis jāizmanto kā galvenās būves īpašnieka vai pārvaldnieka, vai kāda viņu
darbinieka mājoklis.
b) Atklāta uzglabāšana
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 59

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Papildus 6.17.2.punkta noteikumiem, atklāta uzglabāšana:
1) nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;
2) jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.
c) Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts
Papildus 6.11.2.punkta noteikumiem, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts jānovieto
galvenās ēkas iekšpusē.
6.18. IEGUVES RŪPNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS (KARJERI) (I)
6.18.1. DEFINĪCIJA
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ieguves rūpniecībā izmantojamās teritorijas
(karjeri) nozīmē teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ieguves
rūpniecība.
Teritorijas plānojums paredz perspektīvās ieguves rūpniecībā izmantojamo teritoriju areālus,
kuru apgūšanai nepieciešams veikt papildus izpēti.
Esošo karjeru teritorijās paredzēta to rekultivācija, pēc to atļautās izmantošanas pabeigšanas ar
atsevišķu katras teritorijas rekultivācijas projektu.
6.18.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
Nolūki, kādos atļauts izmantot teritoriju un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz
zemes, kas paredzēta ieguves rūpniecībai (K), ir:
• karjers,
• lauksaimnieciska izmantošana,
• mežsaimnieciska izmantošana,
• saimniecības ēka,
• atklāta uzglabāšana,
• pagaidu būve kā palīgizmantošana.
b) Noteikumi lauksaimnieciskai izmantošanai
Lauksaimnieciskas izmantošanas gadījumā, jāievēro šo Apbūves noteikumu
6.1.apakšnodaļas attiecīgie noteikumi.
c) Noteikumi mežsaimnieciskai izmantošanai
Mežsaimnieciskas izmantošanas gadījumā, jāievēro šo Apbūves noteikumu 6.4.
apakšnodaļas attiecīgie noteikumi.
6.19. LĪNIJBŪVJU IZBŪVES TERITORIJAS (ielu un ceļu aizsargjoslu zonas) (L)
6.19.1. DEFINĪCIJA
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos līnijbūvju izbūves teritorijas (L) nozīmē
izbūves teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir autotransporta, gājēju un
velosipēdistu satiksme, kā arī maģistrālo inženierkomunikāciju izvietošana.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 60

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
6.19.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
a) Atļautā izmantošana
Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes līnijbūvju izbūves
teritorijās, ir:
• valsts autoceļš,
• pašvaldības autoceļš,
• maģistrālā iela,
• vietējās nozīmes iela,
• laukums,
• atklāta autostāvvieta,
• lidlauks,
• degvielas uzpildes stacija, izvietojumu akceptējot VAS “Latvijas valsts ceļi”
Liepājas nodaļā,
• pagasta grāvis,
• maģistrālā inženierkomunikācija,
• pagaidu būve kā palīgizmantošana.
b) Ceļu klasifikācija
Nīcas pagasta teritoriju šķērso sekojoši valsts autoceļi ar noteikto ceļa zemes nodalījuma joslu
un aizsargjoslām sekojošā platumā:
Nr.p.
k. Autoceļa nosaukums
Tehniskā
kategorija
Ceļa
zemes
nodalījuma
josla no ceļa ass uz
katru pusi (m)
1 A11 Liepāja – Lietuvas robeža (Rucava) 3. 13,5 100
2 V1220 Nīca – Jēči – Peši 5. 9,5 30
3 V1222 Nīca – Otaņķi – Grobiņa 5. 9,5 30
4 V1231 Klampji – Jūrmalciems 5. 9,5 30
5 V1232 Skatre – Rolavi 5. 9,5 30
6 V1249 Pievadceļš Pērkonei 5. 9,5 30
Aizsargjosla
(m)
Visiem pašvaldības autoceļiem noteikta aizsargjosla – 30 m uz katru pusi no ceļa ass. Ciemu
teritorijās aizsargjoslas gar ielām (piebraucamajiem ceļiem) un autoceļiem tiek precizētas
detālplānojumā un atzīmētas zemes robežu plānos kā sarkanā līnija (esoša vai projektēta
piebraucamā ceļa (ielas) robeža) un būvlaide (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz
apbūvei).
Ielas (piebraucamie ceļi):
1) Maģistrālās ielas (piebraucamie ceļi) ir galvenie piebraucamie ceļi (ielas) ciema
robežās.
2) Vietējās nozīmes ielas (piebraucamie ceļi) ir pārējās kartē "Teritorijas plānotā (atļautā)
izmantošana" uzrādītās ielas (piebraucamie ceļi), kā arī jaunveidojamai ciema ceļu
tīkls.
3) Vietējās nozīmes iela (piebraucamais ceļš) ietver:
• dzīvojamo ielu – gājēju un transporta (izņemot kravas un sabiedrisko
pasažieru transportu) kustībai dzīvojamās apbūves teritorijās un saistībai ar
maģistrālajām ielām;
• kravas transporta ielu – galvenokārt kravas un vieglo automašīnu transporta
kustībai rūpniecības teritorijās un saistībai ar maģistrālajām ielām;
• gājēju ielu un ceļu (gatvi) – gājēju sakariem ar darba un atpūtas vietām,
apkalpes iestādēm un uzņēmumiem un sabiedriskā transporta pieturām;
• parka ceļu – gājēju un ierobežotai automašīnu kustībai parkos;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 61

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
• piebrauktuvi – automašīnu piebraukšanai dzīvojamajām un publiskajām
ēkām, to grupām un citiem objektiem izbūves teritoriju iekšienē;
• veloceliņu – braukšanai ar velosipēdu pa trasi, kur nav cita veida transporta
līdzekļu kustības.
c) Ceļu un ielu šķērsprofils
(1) Apbūves noteikumos doti orientējoši ielu šķērsprofili un ceļu zemes nodalījuma joslas
platumi, kas jāprecizē detālplānojumu.
(2) Valsts, pašvaldību, komersantu un māju ceļu zemes nodalījuma joslas minimālais
platums no autoceļa ass uz katru pusi r:
• 25 metri - divu brauktuvju autoceļam ar sadalošo joslu līdz 10 metriem;
• 15,5 metri - vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no 12,5 metriem
līdz 20 metriem;
• 13,5 metri - vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no 10,5 metriem
līdz 12 metriem;
• 11 metru - vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no 8,5 metriem
līdz 10 metriem;
• 9,5 metri - vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu līdz 8 metriem.
(3) Ja saskaņā ar būvniecības projektu nepieciešams izvietot autoceļa konstrukcijas daļas,
ceļu zemes nodalījuma joslas platums var būt lielāks par minimālo platumu.
(4) Izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus, par pamatu jāņem šādi attālumi starp ielu
sarkanajām līnijām:
1) maģistrālajām ielām – (esošajām un perspektīvajām) – 17-25 m,
2) vietējās nozīmes ielām – 16 m (piebrauktuvēm – 12 m),
d) Ielu aprēķina parametri
Ielu aprēķina parametri jāpieņem ievērojot transporta būvju būvnormatīvu prasības.
e) Strupceļš
Ja iela veido strupceļu, tad brauktuves galā jāveido autotransporta apgriešanās laukums ar
iekšējo diametru ne mazāku kā 16 m un ne mazāku kā 30 m, ja jāierīko apgriešanās
laukums sabiedriskajam pasažieru transportam. Apgriešanās laukumi nav izmantojami
autostāvvietām.
f) Veloceliņi
(1) Veloceliņi drīkst būt ar vienvirziena un divvirziena kustību ar ne mazāk par 0,5 m
platām drošības joslām sānos. Šauros apstākļos drošības joslu vietā pieļaujams ierīkot
0,75 m augstas norobežojošas barjeras.
(2) Pieļaujams ierīkot velosipēdu joslas ielu un ceļu brauktuvju malās, atdalot tās ar
dubultlīnijas marķējumu. Joslas platumam jābūt ne mazākam par 1,2 m transporta plūsmas
kustības virzienā un ne mazākam par 1,5 m – pretējā virzienā. Joslas platumam, ko ierīko
gar ietvi, jābūt ne mazākam par 1,0 m.
g) Brauktuvju noapaļojumu rādiusi
(1) Ielu un ceļu brauktuvju noapaļojumu rādiusi krustojumos un pieslēgumos ar
regulējamas kustības autoceļiem un maģistrālēm jāpieņem ne mazāki par 8,0 m, bet
transporta laukumos – ne mazāki par 12 m.
(2) Rekonstrukcijas apstākļos un vietējās nozīmes ielu krustojumos un pieslēgumos
pieļaujams samazināt minētos lielumus attiecīgi līdz 5,0 un 8,0 m.
(3) Ja brauktuve nav norobežota ar apmales akmeņiem, pagriezienos brauktuves platums
abās pusēs jāpaplašina par 2,0 m.
h) Inženierkomunikācijas zem ielu brauktuvēm
Ja paredzēts rekonstruēt piebraucamā ceļa (ielas), zem kuru brauktuvēm izvietotas
pazemes inženierkomunikācijas, un ierīkot kapitālu piebraucamā ceļa (ielas) segumu, tad
vienlaicīgi jāparedz šo komunikāciju pārlikšana zem ietvēm un sadalošām joslām. Esošo
komunikāciju saglabāšana, kā arī jaunu komunikāciju izvietošana kanālos un tuneļos zem
brauktuvēm, pieļaujama, ja tas ir attiecīgi pamatots. Esošajās ielās, kurām nav sadalošo
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 62

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
joslu, pieļaujama jaunu inženierkomunikāciju izvietošana zem brauktuvēm ar nosacījumu,
ka tās izvietotas tunelī vai kanālā. Gāzes vadu izvietošana zem ielu brauktuvēm pieļaujama
tikai tad, ja tas nepieciešams tehnisku grūtību dēļ.
i) Prasības ielu, ietvju un grāvju ierīkošanai un uzturēšanai
(1) Pašvaldības dienestiem jāierīko un jāremontē piebraucamā ceļa (ielas) un laukumi to
sarkanajās līnijās, pašvaldības autoceļi zemes nodalījuma joslas platumā, kā arī lietus
ūdens novadīšanas sistēma, arī pagasta grāvji un caurtekas zem ielām un pašvaldības
autoceļiem.
(2) Pašvaldības komunālajiem dienestiem jāuztur kārtībā ielu, laukumu un pašvaldības
autoceļu brauktuves, kā arī caurtekas zem ielām un pašvaldības autoceļiem.
(3) Zemesgabala īpašniekam jāuztur kārtībā ietves, ietvju pārbrauktuves un pašvaldības
grāvjus gar zemesgabala piebraucamā ceļa (ielas) robežu, kā arī pašvaldības grāvjus sava
zemesgabala robežās, atbilstoši pašvaldības izdotiem noteikumiem.
(4) Pašvaldības komunālajiem dienestiem ir tiesības pārbūvēt grāvjus saskaņā ar
detālplānojumu, kā arī tos tīrīt privāto zemesgabalu robežās, par to savlaicīgi informējot
zemes gabalu īpašniekus.
(5) Ūdens caurvadīšanai un novadīšanai zemes gabalu īpašnieki ar pašvaldības atļauju
drīkst sava zemesgabala robežās grozīt grāvju virzienus, kā arī ierīkot caurules saskaņā ar
pašvaldības s izdotiem tehniskajiem noteikumiem.
(6) Ietvju parametriem jāatbilst attiecīgo būvnormatīvu prasībām.
(7) Ietvju augstumam pie piebraucamā ceļa (ielas) braucamās daļas jābūt 12 cm.
(8) Ielu pārejās jāveido uzbrauktuves uz ietves bērnu un invalīdu ratiņiem ar piebraucamā
ceļa (ielas) apmales vertikālo daļu ne augstāku par 2.5 cm.
(9) Ja, izdarot būvdarbus, nepieciešama piebraucamā ceļa (ielas) vai pašvaldības
autoceļa slēgšana, jāsaņem pašvaldības atļauja.
(10) Valsts autoceļi tiek būvēti, remontēti un uzturēti par valsts līdzekļiem. Valsts
dienestiem jāierīko, jāremontē un jāuztur kārtībā arī caurtekas zem valsts autoceļiem.
(11) Valsts autoceļu zemes nodalījuma joslas zemes ir valsts ceļu dienesta lietojumā. Šajā
ceļu zemes nodalījuma joslā ir aizliegts veikt jebkādus darbus bez valsts ceļu dienesta
atļaujas.
j) Klātne (segums)
Pašvaldības autoceļu un ielu, kā arī laukumu, atklātu autostāvvietu un ietvju, klātnēm jābūt
ar cietu segumu.
6.19.3. PALĪGIZMANTOŠANU NOTEIKUMI
a) Pagaidu būve:
1) kas plānota, izmantota vai nodomāta uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, t.i., tai ir pagaidu
statuss (piemēram, kioski, paviljoni, nojumes, sabiedriskā transporta pieturvietas u.c.),
2) kuras būvkonstrukcijas atbilst pagaidu statusam,
3) kas jānojauc līdz ar pagaidu statusa izbeigšanos un netiek kompensēta,
4) kuras izvietojumu akceptē VAS “Latvijas Valsts ceļi” Kurzemes reģiona Liepājas nodaļa
un pašvaldības Būvvalde.
b) Ielu tirdzniecība
(1) tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētajās vietās pēc tirdzniecības
atļaujas saņemšanas pašvaldībā.
6.20. TURPMĀKO DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDES TERITORIJAS (DPL)
6.20.1. DEFINĪCIJA
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos turpmāko detālplānojumu izstrādes
teritorijas (DPL) nozīmē teritorijas plānojumā nodalītas un teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumos noteiktas teritorijas, kur ir jāpanāk vienošanās par zemes un būvju izmantošanas
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 63

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
nosacījumu detalizāciju jeb īpašiem nosacījumiem, kā arī nepieciešama publiska procedūra
zemju īpašnieku, attīstītāju un sabiedrības interešu saskaņošanai.
Mērķis: Veicinot līdzsvarotu attīstību, nodrošināt attīstības teritorijām atklātu procedūru un
pietiekami precīzu grafisko materiālu, lai identificētu vērtības, saskaņotu intereses un likumiski
fiksētu precīzus atļautās izmantošanas nosacījumus un nepieciešamos apgrūtinājumus.
Detālplānojumu teritorijām jābūt pietiekamām lai atspoguļotu piegulošo zemes gabalu attīstības
ieceres kā arī sabiedrības tiesības pieejai publiskām teritorijām un prasības ainavas kvalitātei.
Teritorijas plānojumā noteiktas tikai pirmās kārtas turpmāko detālplānojumu izstrādes teritorijas.
Tās paredzētas, lai noteiktu plānojuma realizācijas prioritātes, kā arī novērstu eventuālos
konfliktus zonās, kurās ir liels publisks pieprasījums un sabiedriska nozīmība.
6.20.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
(1) Teritorijā, kurā paredzēta zemes vienību sadalīšana, apvienošana vai būvniecība,
detālplānojumu izstrādā:
• teritorijas plānojumā paredzētajās detālplānojumu izstrādes teritorijās, kuras noteiktas
kartē “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”;
• teritorijas atļautās plānotās izmantošanas kartē norādītajām Īpaši aizsargājamām ainavu
telpām– rajona plānojumā kontekstā noteiktajām vērtīgo rajona un nacionālas nozīmes
ainavu zonām, kurās ar detālplānojumiem jāprecizē to vērtības, attīstības kvalitātes
nosacījumi un aprobežojumi. (Jūrmalciemā un Bernātos),
• teritorijas atļautās plānotās izmantošanas kartē norādītajām ainavām, kur jāpievērš
īpaša uzmanība zemju transformācijas gadījumos,
(2) Papildus teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē “Teritorijas plānotā (atļautā)
izmantošana” norādītajām teritorijām detālplānojumus izstrādā:
• visu ciemu centru apbūves zonām (teritorijām);
• neapbūvētā teritorijā, kurā teritorijas plānojumā nav pietiekami detalizēti teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumi;
• Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslas un tai piegulošo zemes gabalu teritorijai,
ietverot aizsargjoslas precizējumu, pielietojot atjaunotu un konkrētai vietai piesaistītu
biotopu kartējumu, atbilstoši MK 05.12.2000. noteikumiem Nr.421 “Noteikumi par īpaši
aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. Šajā procedūrā izdalāmas mikroliegumu
teritorijas;
• virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu un tauvas joslas teritorijās, kā arī tām tieši
piegulošajām teritorijām;
• teritorijām, kurās paredzētas publiskas pieejas un īpašas aktivitātes Baltijas jūras,
Liepājas ezera un Bārtas upes krastos;
• kompleksai teritorijas apbūvei, paredzot piekļuves, satiksmes infrastruktūru,
inženierkomunikāciju un citu infrastruktūru izbūvi;
• ja objektam saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir izsniegts
kompetentās institūcijas atzinums par paredzētās darbības ietekmes uz vidi
novērtējuma noslēguma ziņojumu;
• ugunsbīstamam un sprādzienbīstamam objektam, kā arī objektam, kurā lieto, ražo vai
glabā bīstamās ķīmiskās vai radioaktīvās vielas vai bīstamos ķīmiskos produktus, vai
apsaimnieko bīstamos atkritumus, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju.
(4) Ar pašvaldības pieņemtu pamatotu lēmumu, var noteikt detālplānojumu izstrādes teritorijas,
papildus teritorijas plānojumā un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos paredzētajām.
(5) Ja teritorijā ir pieļaujama un/vai paredzēta zemes vienību sadalīšana, apvienošana, zemes robežu
pārkārtošana vai būvniecība un detālplānojuma Apbūves noteikumi neparedz, pašvaldības
padome var pieņemt lēmumu neizstrādāt detālplānojumu un paredzēt nekustamā īpašuma
veidošanas kārtību atbilstoši šo noteikumu p.p. 4.6.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 64

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
6.21. PAŠVALDĪBAS FUNKCIJU REALIZĒŠANAI NOTEIKTĀS TERITORIJAS
6.21.1. DEFINĪCIJA
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos pašvaldības funkciju realizēšanai noteiktās
teritorijas nozīmē papildus teritorijas plānojumā un teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumos konkrētos zemes gabalos paredzēt pēc piederības pašvaldībai kā paredzētajam
plānojuma mērķa realizētājam pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 12., 13. un 15.pantu.
Mērķis: Nodrošināt attīstības teritorijām pašvaldības reālu partnerību, stiprināt tās lomu un
līdzdalības kapacitāti teritorijas attīstībā gan sabiedriskos, gan privātās partnerības procesos.un
menedžmentā tieši pārstāvot sabiedrības intereses.
6.21.2. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
Vispārīgie izmantošanas noteikumi ir noteikti katrai konkrētai teritorijai atļautās plānotās
izmantošanas kartē un to izmantošanu regulē šie noteikumi.
6.21.3. PAŠVALDĪBAS FUNKCIJU REALIZĒŠANAI NOTEIKTO TERITORIJU SARAKSTS
Nīcas pagasts
Īpašuma
nosaukums, zemes
vienības adrese
Kadastra numurs,
apzīmējums
Kopplatība,
ha
Nekustamā
īpašuma
lietošanas
mērķis
Īpašnieka, lietotāja, tiesiskā
valdītāja vai nomnieka vārds,
uzvārds vai jurid. pers.
nosaukums
Teritorijas plānojumā paredzētā atļautā
(plānotā) izmantošana.
Airi 64780230110 0.7 0601 Nīcas pagasta padome
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Avotieni 64780090082 22.7 0105
Nīcas pagasta padome
Nacionālas nozīmes lauksaimniecībā
izmantojamās teritorijas (NLZ)
Bārtas iela 4
64780100584 0.07 0702
Nīcas pagasta padome
Ciema centra apbūves zona (JC)
Bārtas iela 5 64780100585 0.05 0702 Nīcas pagasta padome Ciema centra apbūves zona (JC)
Nīcas pagasta padome
Bārtas iela 7 zaļā
64780100583 1 0908
Ciema centra apbūves zona (JC)
zona
Bernātu Parks 64780080025 25.5 0201
Nīcas pagasta padome Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Bernātu
Nīcas pagasta padome Jauktas dabas pamatnes un darījumu
64780080423 0.55 1001
Stāvlaukums
apbūves zona (TA-D)
Bērnu dārzs Saules
Nīcas pagasta padome
64780100163 1.3 0901
iela 5
Ciema centra apbūves zona (JC)
Centra Stāvlaukums 64780100165 0.7 0910 Nīcas pagasta padome Apstādījumu teritorijas (TP)
Ciesainīši 64780070143 1.26 0105
Nīcas pagasta padome Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Čakstes 64780080339 2.6 0201
Nīcas pagasta padome Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Degvielas bāze 64780100246 0.5 0801
Nīcas pagasta padome Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-1)
Kalnišķu būves 64780220183 2.5 1001
Nīcas pagasta padome Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-2)
Kalnišķu Mežs 64780210176 131 0201
Nīcas pagasta padome Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Kaņieras 64780160045 56.6 0105
Nīcas pagasta padome Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-2)
Klampju Šūnas 64780130096 0.24 0601
Nīcas pagasta padome Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-2)
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 65

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Mednieku
makšķernieku
biedrība
64780060179 0.12 0910
64780060180 0.1 0910
Nīcas pagasta padome
Vasarnīcu un dārza māju apbūves
teritorijas (DzV)
Vasarnīcu un dārza māju apbūves
teritorijas (DzV)
64780060207 0.17 0910 Stāvlaukums, tūrisma centrs
Mežs 64780210077 116 0201 Nīcas pagasta padome
64780060147 0.7 0201
64780080341 2.2 0201
64780080608 0.17 0201
64780110096 10.6 0201
64780110097 5.5 0201
64780110100 21.2 0201
64780120066 9.2 0201
64780120088 0.9 0201
64780170152 0.8 0201
64780210077 56.1 0201
64780210206 8.4 0201
Papes dabas parks 64780220186 126 0908 Nīcas pagasta padome
64780220067 11.2 0908
64780220079 44.3 0908
64780220176 9.4 0908
64780220177 8.3 0908
64780230025 38.5 0908
64780230037 64.7 0908
64780230065 20.9 0908
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Atklāto telpu uzturēšanas teritorijas
(TA)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Jauktas dabas pamatnes un darījumu
apbūves zona (TA-D)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Atklāto telpu uzturēšanas teritorijas
(TA)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Atklāto telpu uzturēšanas teritorijas
(TA)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM) Ūdenssaimniecībā
izmantojamās teritorijas (ZŪ)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Atklāto telpu uzturēšanas
teritorijas (TA)
Jauktas dabas pamatnes un
darījumu apbūves zona (TA-D)
Ūdenssaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZŪ)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Atklāto telpu uzturēšanas teritorijas
(TA)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Ūdenssaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZŪ)
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 66

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
64780230067 45 0908
Pašvaldība 64780010054 0.6 0105 Nīcas pagasta padome
64780070111 5.6 0105
64780077779 1.9 0105
64780090023 4.7 0105
64780090073 1.1 0105
64780090083 5 0105
64780090090 5.4 0105
64780090113 1.4 0105
64780100031 2.5 0105
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Atklāto telpu uzturēšanas
teritorijas (TA)
Ūdenssaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZŪ)
Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-2)
Līnijbūvju izbūves teritorijas (ielu un
ceļu aizsargjoslu zonas) (L)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-1)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Nacionālas nozīmes lauksaimniecībā
izmantojamās teritorijas (NLZ)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Ūdenssaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZŪ)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-2)
64780100160 2.8 0105
Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-2)
64780100168 2 0105 Ciema centra apb ūves zona (JC)
64780100169 2.8 0105 Ciema centra apb ūves zona (JC)
64780100187 3.5 0105
64780100192 6.2 0105
64780100193 3.9 0105
64780100199 0.8 0105
64780100207 0.2 0105
Vasarnīcu un dārza māju apbūves
teritorijas (DzV)
Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-2)
Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-1)
Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-1)
Atklāto telpu uzturēšanas teritorijas
(TA)
64780100258 0.4 0105 Za ļā zona, parks
64780100575 0.74 0105 Ciema centra apb ūves zona (JC)
64780110106 0.9 0105
64780160109 4.9 0105
64780200333 24.8 0105
64780220090 4.7 0105
64780220091 3.2 0105
64780220150 1.1 0105
64780220155 1.3 0105
64780220172 2.3 0105
Atklāto telpu uzturēšanas teritorijas
(TA)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-2)
Savrupmāju dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzS-2)
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 67

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
64780220178 2.1 0105
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Pērkones iela 13 64780030029 1,3 0601 Nīcas pagasta padome Jauktas darījumu teritorijas (JD)
Pērkones ielas
šķūnīši
64780030043 0,50 0601
64780030108 0.13 0601
Pērkones Liedagi 64780030042 0.6 1106
Pie Muitnieku
baznīcas
Pie Nācaretes
baznīcas
64780080444 0.2 0105
64780190211 0.27 0105
Pie Saules ielas 64780100175 0.8 0702
Piejūras Parks 64780080609 16.6 0201
Piestātne 64780190296 1.5 1302
Pieupes 64780080319 14.6 0105
Reiņu iela 40 64780060150 0.2 0601
Reiņi 1 64780060182 1.32 0908
64780060184 0.02 0601
64780066669 0.02 0601
Reiņu iela 39 64780060149 0.1 0602
Nīcas pagasta padome
Nīcas pagasta padome
Nīcas pagasta padome
Nīcas pagasta padome
Nīcas pagasta padome
Nīcas pagasta padome
Nīcas pagasta padome
Nīcas pagasta padome
Nīcas pagasta padome
Nīcas pagasta padome
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Mazstāvu dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzM)
Mazstāvu dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzM)
Stāvlaukums
Stāvlaukums
Ciema centra apbūves zona (JC)
Mežsaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZM)
Tūrisma un rekreācijas teritorijas
Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā
(TBja)
Jauktas darījumu teritorijas (JD)
Nacionālas nozīmes lauksaimniecībā
izmantojamās teritorijas (NLZ)
Līnijbūvju izbūves teritorijas (ielu un
ceļu aizsargjoslu zonas) (L)
Vasarnīcu un dārza māju apbūves
teritorijas (DzV)
Vasarnīcu un dārza māju apbūves
teritorijas (DzV)
Ūdenssaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZŪ)
Vasarnīcu un dārza māju apbūves
teritorijas (DzV)
Ūdenssaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZŪ)
Vasarnīcu un dārza māju apbūves
teritorijas (DzV)
Vasarnīcu un dārza māju apbūves
teritorijas (DzV)
Sūkņu stacija 64780100198 0.2 1201
Tosele 64780100102 0,2 0701
Meķa purvs 64780010110 54,8 0105
Nīcas pagasta padome
Nīcas pagasta padome
Nīcas pagasta padome
Lauksaimniecībā izmantojamās
teritorijas (ZL)
Mazstāvu dzīvojamās apbūves
teritorijas (DzM)
Zaļā zona, parks
7.nodaļa.
PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMIEM
7.1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
(1) Detālplānojumā katrai esošajai un plānotajai zemes vienībai parāda pašreizējo
izmantošanu un nosaka:
a) detalizētu teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu;
b) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (ietverot apgrūtinājumus);
c) zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu un robežu pārkārtošanu, paredzot ielas
piebraukšanu pie katras jaunizveidotas zemes vienības;
d) ēku un citu būvju skaitu, apjomu un augstumu;
e) ūdens notekas, meliorācijas būves un ierīces, un citu tehnisko infrastruktūru;
f) esošo, piegulošo un jaunizveidojamo ielu, velosipēdistu celiņu un inženierkomunikāciju
koridoru profilus;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 68

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
g) ielu sarkanās līnijas (ceļa vai ielas robežas, kas ietver inženierkomunikācijas), būvlaides
(minimālais attālums no sarkanās līnijas līdz esošai vai plānotai apbūvei);
h) ar apbūves līnijām ierobežotas mājvietas, lai panāktu konkrētu apbūves kompozīciju;
i) pašreizējās un plānotās aizsargjoslas, saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu”;
j) tauvas joslas;
k) būves un citus aizsardzības līdzekļus pret paaugstinātu troksni, ugunsbīstamību, plūdiem,
cita veida risku un stihiskām nelaimēm, arī ugunsdzēšanas vajadzībām paredzētās ūdens
ņemšanas vietas;
l) labiekārtojuma nosacījumus – žogu novietni un specifiskas prasības izskatam un
materiāliem, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas, labiekārtošanas un citu vides
dizaina elementu izvietojumu, bērnu rotaļu laukumus, teritorijas apzaļumošanu un mazos
ainavas elementus, teritorijas vertikālo plānojumu, sabiedriski nozīmīgu objektu un
kopējās teritoriālās vienības arhitektoniski telpiskās struktūras risinājumu;
m) adresāciju;
n) ja zemes gabals ietilpst kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsargjoslā – priekšlikumus
kultūras pieminekļu individuālām aizsardzības zonām,
o) valsts un pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamās teritorijas;
p) citus risinājumus, kas detalizē un precizē teritorijas plānojuma risinājumus un
nosacījumus.
7.2. IZSTRĀDES KĀRTĪBA
(1) Detālplānojumus izstrādā atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
(2) Detālplānojuma izstrādi var ierosināt jebkura fiziska un juridiska persona – turpmāk ierosinātājs,
kuras īpašumā atrodas nekustamais īpašums pašvaldībā.
(3) Ierosinātājs vai viņa pilnvarota persona iesniedz pašvaldībai adresētu iesniegumu, kurā norāda:
• nekustamo(s) īpašumu(s) vai to zemes vienību, kuru teritorijai izstrādās detālplānojumu,
• pašreizējo īpašuma izmantošanas veidu un nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, par kuru
tiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis,
• plānoto teritorijas izmantošanas veidu (apbūvei, sadalei, apvienošanai u.c)
• zemes vienības(u) robežu plāna kopiju,
• zemesgrāmatu nostiprinājuma uzraksta(u) kopija vai apliecību(as),
• grafisku priekšlikuma skici (brīvā tehnikā).
(4) Ja pašvaldība atbalsta ierosinātāja pieteikumu nodrošināt detālplānojuma izstrādāšanu, tā
pieņem attiecīgu lēmumu.
(5) Pašvaldība pieņem lēmumu par detālplānojuma izstrādāšanu un uzsākšanas termiņu – parasti 5
dienas pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas, ja iesniegumā nav norādīt citādi un darba
uzdevumu.
(6) Pašvaldība detālplānojumu skiču stadijā var pieprasīt atzinumu no pašvaldības Būvvaldes.
(7) Detālplānojumi kopīgo interešu teritorijās ir saskaņojami ar kaimiņu pašvaldībām.
(8) Pašvaldība vai ierosinātājs organizē sabiedriskās apspriešanas procedūru ievērojot spēkā
esošos normatīvos aktus, nodrošinot sabiedrībai iespēju iepazīties ar izstrādājamo
detālplānojumu. Divu nedēļu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas ir jāsagatavo sabiedriskās
apspriešanas pārskatu.
7.3. DETĀLPLĀNOJUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ
(1) Detālplānojuma izstrādes vadītājs iesniedz pašvaldībā izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai
izstrādāto detālplānojuma redakciju, institūciju atzinumus un sabiedriskās apspriešanas materiālus, kā
arī pašvaldības Būvvaldes atzinumu par detālplānojuma atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam
un darba uzdevumam.
(2) Pašvaldībā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
• apstiprināt detālplānojuma redakciju par galīgo redakciju,
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 69

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
• pilnveidot detālplānojuma redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un
sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un sagatavot detālplānojuma galīgo
redakciju;
• noraidīt detālplānojuma redakciju un izstrādāt to no jauna atbilstoši jaunam darba
uzdevumam.
(3) Atbilstoši pieņemtajam lēmumam pašvaldība apstiprina detālplānojumu saistošo noteikumu veidā
vai pārstrādā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
(4) Pašvaldība apstiprina detālplānojumu un kā pašvaldības saistošos noteikumus izdod tā grafisko
daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Lēmumu, ar kuru apstiprināts detālplānojums
un izdoti pašvaldības saistošie noteikumi, ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tā pieņemšanas publicē
vietējā laikrakstā (ja nepieciešams, arī rajona laikrakstā) un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot
vietu, kur var iepazīties ar detālplānojumu. Detālplānojums stājas spēkā ar dienu, kad minētais lēmums
publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
7.4. DETĀLPLĀNOJUMA PĀRRAUDZĪBA
(1) Nīcas pagasta Būvvalde kontrolē detālplānojumu atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam.
(2) Nīcas pagasta Būvvalde kontrolē detālplānojumu prasību ievērošanu būvprojektos.
8. nodaļa. KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA
8.1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
8.1.1. Kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai
pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcijas (turpmāk – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija) atļauju. Kultūras
pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja
tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās
pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība (KL, 3.pants).
8.1.2. Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina MK, un to realizē
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Likumos un MK noteikumos noteiktās kompetences ietvaros Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas izdotie administratīvie akti – norādījumi – par katra atsevišķa kultūras
pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu ir saistoši attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam
(lietotājam).
(KL, 5.pants)
8.1.3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija katrā rajonā un republikas pilsētā ieceļ valsts
kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru, kas ir pakļauts tieši inspekcijai un darbojas saskaņā
ar dienesta instrukciju (KL, 6.pants).
8.1.4. Kultūras pieminekļi LR var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un citu juridisko personu
īpašumā.
Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par kultūras pieminekli,
Zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem. Šāda atzīme tiek
izdarīta, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegumu.
Ja nekustamais īpašums ir kultūras piemineklis, tas ir pietiekams pamats attiecīgās atzīmes
izdarīšanai Zemesgrāmatā. Atzīme izdarāma 10 dienu laikā no Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas iesnieguma saņemšanas dienas vai vienlaikus ar īpašuma tiesību
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 70

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
reģistrāciju. Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstus Zemesgrāmatu nodaļām iesniedz
attiecīgais valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors.
(KL, 7.pants)
8.1.5. Ja kultūras pieminekļa īpašnieks atsavina kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības.
Kārtību, kādā valsts realizē pirmpirkuma tiesības, nosaka MK noteikumi.
Aizliegts atsavināt viena kultūras pieminekļa vai pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, kā arī
sadalīt zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana.
Kultūras pieminekļu atsavināšana var notikt, ja par nodomu atsavināt kultūras pieminekli tā
īpašnieks ir paziņojis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, attiecīgā rajona valsts
kultūras pieminekļu inspektors ir apsekojis kultūras pieminekli un nākamais tā īpašnieks ir
iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
(KL, 8.pants)
8.1.6. Zemesgabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, drīkst piešķirt lietošanā vai iegūt īpašumā
zemes tiesību aktos noteiktajā kārtībā tikai tad, ja nākamais lietotājs vai īpašnieks ir iepazīstināts
ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu (KL, 9.pants).
8.1.7. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to
īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina to
lietotāji.
Kultūras pieminekļa īpašnieka (lietotāja) pienākums ir:
1) ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcijas norādījumus par kultūras pieminekļu izmantošanu un saglabāšanu;
2) informēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par katru bojājumu, kas radies
īpašumā (valdījumā) esošajam kultūras piemineklim.
(KL, 11.pants)
8.1.8. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir tiesības apsekot objektus, kuriem ir
kultūras vērtība, lai izlemtu jautājumu par to ņemšanu valsts uzskaitē (KL, 13.pants).
8.1.9. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu apstiprina MK. Kultūras pieminekļus atbilstoši
to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai iedala valsts un
vietējās nozīmes pieminekļos. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts publicējams
laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta projektā objektu iekļauj Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcija. Attiecīgais valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspektors rakstveidā paziņo objekta īpašniekam (lietotājam) par viņa īpašumā (valdījumā)
esošā objekta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta projektā. Objekta
īpašnieks (lietotājs) par savu attieksmi pret objekta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras
pieminekļu saraksta projektā 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža informē Valsts
kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kura izskata šo iesniegumu.
Objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka
(lietotāja) piekrišana. Viņam tiek noteikti nodokļu atvieglojumi vai kompensēti zaudējumi, ja tādi
radušies sakarā ar zemes vai objekta lietošanas ierobežojumiem.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 71

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Kultūras pieminekļu un to teritoriju iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts
kadastrālās uzmērīšanas dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta
līdzekļiem.
(KL, 14.pants)
8.1.10. Objekta izslēgšana no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta pieļaujama, ja objekts
pilnībā zaudējis savu kultūras pieminekļa vērtību. Objektus no valsts aizsargājamo kultūras
pieminekļu saraksta izslēdz MK pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
ierosinājuma (KL, 15.pants).
8.1.11. Jaunatklātie objekti, kam ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība,
neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas, līdz jautājuma izlemšanai par šo objektu iekļaušanu
valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad
par to ticis informēts objekta īpašnieks, atrodas valsts aizsardzībā.
Par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, senās celtnēs vai to daļās un atliekās un
kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, atradējam
10 dienu laikā jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
(KL, 17.pants)
8.1.12. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors nosūta kultūras pieminekļa īpašniekam
(lietotājam) norādījumus par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Šie
norādījumi stājas spēkā ar brīdi, kad kultūras pieminekļa īpašnieks (lietotājs) tos saņēmis un ar
parakstu apliecinājis, ka iepazinies ar tiem (KL, 20.pants).
8.1.13. Vērtīgas vēsturiskas vides aizsardzība jānodrošina, veicot kompleksu rekonstrukciju, vienlaicīgi
restaurējot arhitektoniski un kultūrvēsturiski nozīmīgās ēkas, rekonstruējot, modernizējot, kapitāli
remontējot esošās ēkas, izlases kārtībā būvējot jaunus objektus, saglabājot vides īpatnības,
attīstot inženierkomunikācijas un uzlabojot teritorijas labiekārtojumu.
8.1.14. Kultūras pieminekļi konservējami, restaurējami un remontējami tikai ar inspekcijas rakstveida
atļauju un tās kontrolē.
Kultūras pieminekļu izpētes darbus, kas var novest pie kultūras pieminekļa pārveidošanas, arī
arheoloģisko izpēti, drīkst veikt tikai ar inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.
(KL, 21.pants)
8.1.15. Pirms būvniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu ieguves un citu saimniecisko
darbu uzsākšanas šo darbu veicējam jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu
zonā. Fiziskajām un juridiskajām personām, kas saimnieciskās darbības rezultātā atklāj
arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo inspekcijai
un turpmākie darbi jāpārtrauc (KL, 22.pants).
8.1.16. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekļu aizsargjoslas.
To izveidošanai nav vajadzīga zemes lietotāja vai īpašnieka piekrišana. Ap kultūras
pieminekļiem, kam nav noteiktas aizsargjoslas, un jaunatklātajiem kultūras pieminekļiem ir
500 m aizsardzības zona. Jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsargjoslā, kas var atstāt
iespaidu uz aizsargājamo pieminekli, drīkst veikt tikai ar inspekcijas atļauju.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, ņemot vērā MK noteikumus, var
noteikt vidi degradējošus objektus, kas atrodas kultūras pieminekļu aizsargjoslās. Šie objekti
paredzami nojaukšanai, un nav pieļaujama to turpmākā attīstība.
(KL, 23.pants)
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 72

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
8.1.17. Attālums starp kultūras pieminekļiem un inženierkomunikācijām rekonstrukcijas situācijā
jāpieņem ne mazāks par:
5,0 m līdz ūdensvadam, kanalizācijai vai siltumvadam,
2,0 m līdz pārējām inženierkomunikācijām.
Šajos gadījumos jāgarantē speciālu tehnisku pasākumu veikšana būvdarbu laikā.
8.1.18. Kultūras pieminekļa konservāciju, uzturēšanu, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekļa
īpašnieks (lietotājs) par saviem līdzekļiem.
Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma no valsts budžeta piešķir
līdzekļus kultūras pieminekļa izpētei un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras
pieminekļu konservācijai un restaurācijai, bet no pašvaldību budžetiem – līdzekļus saimnieciski
neizmantojamu vietējās nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija katrā konkrētajā gadījumā slēdz līgumu ar
attiecīgā pieminekļa īpašnieku (lietotāju) par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kultūras
pieminekļu izpētei un valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kā arī
kontrolē šo līdzekļu izlietojumu. Izpētes darbus, kas nepieciešami sakarā ar būvniecību,
meliorāciju, ceļu būvi un citas saimnieciskās darbības veikšanu, finansē darbu izpildītājs uz
pasūtītāja rēķina.
(KL, 24.pants)
8.1.19. Kultūras pieminekļus, kuru saglabāšanu īpašnieks nenodrošina, pēc Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas ierosinājuma atsavina tiesas ceļā. Namīpašumu atsavināšanas
gadījumā īrnieku tiesības tiek saglabātas saskaņā ar LR tiesību aktiem (KL, 27.pants).
8.1.20. Katram kultūras piemineklim var noteikt tā kultūrvēsturisko vērtību. To veic Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcija. Atlīdzība par kaitējumu, kas izdarīts kultūras piemineklim,
tiek aprēķināta atbilstoši šim kultūras piemineklim noteiktajai kultūrvēsturiskajai vērtībai (KL,
28.pants).
8.1.21. Darījumi ar kultūras pieminekļiem, kas veikti, pārkāpjot likumā noteikto kārtību, atzīstami par
spēkā neesošiem.
Par kultūras pieminekļu aizsardzības, izmantošanas, uzskaites, restaurācijas un remonta
noteikumu neizpildīšanu, kultūras pieminekļu aizsargjoslu režīma pārkāpšanu un par citiem
tiesību aktos paredzētajiem pārkāpumiem personas saucamas pie kriminālās, administratīvās
vai citas atbildības saskaņā ar LR tiesību aktiem.
(KL, 30.pants)
8.2. ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻI
8.2.1. LATVIJAS VALSTS AIZSARGĀJAMO KULTŪRAS PIEMINEKĻU SARAKSTS:
Valsts aizsardz. Nr.6122 – Zvejnieku sēta “Šķilas”
8.2.2. AIZSARGJOSLAS (AIZSARDZĪBAS ZONAS)
Saskaņā ar LR likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 23.pantu ap arhitektūras
pieminekļiem ir 500 m aizsargjosla (aizsardzības zona).
8.3. ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKĻI
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 73

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
8.3.1. LATVIJAS VALSTS AIZSARGĀJAMO KULTŪRAS PIEMINEKĻU SARAKSTS:
Valsts aizsardz. Nr.1377 – Bātupšķu akmens – kulta vieta
Valsts aizsardz. Nr.1378 – Ezerskolas Upurakmens – kulta vieta
Valsts aizsardz. Nr.1379 – Graviņu akmens un liepa – pilskalns
Valsts aizsardz. Nr.1380 – Vanagkalns – viduslaiku kapsēta
8.3.2. AIZSARGJOSLAS (AIZSARDZĪBAS ZONAS)
Saskaņā ar LR likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 23.pantu ap arheoloģijas
pieminekļiem ir 500 m aizsargjosla (aizsardzības zona).
9. nodaļa. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS
9.1.VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
9.1.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk – aizsargājamās teritorijas) ir ģeogrāfiski noteiktas
platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes
institūciju lēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā:
- aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo
sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un
ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.);
- nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;
- saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
Aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras
rezervāti, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un
aizsargājamo ainavu apvidi.
(DL, 2.pants)
9.1.2. Aizsargājamām teritorijām var izstrādāt aizsardzības un izmantošanas noteikumus, lai
nodrošinātu šo teritoriju aizsardzību un tajās esošo dabas vērtību saglabāšanu.
Ir aizsargājamo teritoriju vispārējie aizsardzības un izmatošanas noteikumi, individuālie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi un aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni.
(DL, 15.pants)
9.1.3. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir:
1) nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un
veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus;
2) ziņot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai, reģionālās vides pārvaldei un pašvaldībai
par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas veidojumos, kā arī aizsardzības un
izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.
(DL, 24.pants)
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 74

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
9.1.4. Zinātniskās, dabas aizsardzības un citādas darbības veikšanai aizsargājamās teritorijās,
saskaņojot ar Vides ministriju, var izveidot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju.
Lēmumu par aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijas izveidošanu pieņem valsts
institūcija, ar kuras lēmumu ir izveidota aizsargājamā teritorija.
To aizsargājamo teritoriju pārvaldi, kurām nav savas pārvaldes institūcijas, realizē pašvaldības.
Aizsargājamo teritoriju pārvaldi koordinē Vides ministrija.
(DL, 25.pants)
9.1.5. Nepieciešamo saimniecisko pasākumu veikšanai aizsargājamās teritorijās likumā noteiktajā
kārtībā var izveidot biedrības un nodibinājumus.
(DL, 26.pants)
9.1.6. Aizsargājamo teritoriju valsts kontroli īsteno Valsts vides dienesta aizsargājamo teritoriju
pārvaldes institūcijas un citas valsts institūcijas savas kompetences ietvaros.
(DL, 27.pants)
9.1.7. Saeimas un MK apstiprināto aizsargājamo teritoriju izveidošanu, saglabāšanu, uzturēšanu un
pārvaldi finansē no valsts budžeta līdzekļiem.
Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju saglabāšanu, uzturēšanu un pārvaldi finansē no
pašvaldību budžetu līdzekļiem.
(DL, 28.pants)
9.1.8. Zemes īpašniekiem un lietotājiem aizsargājamās teritorijās ir tiesības uz normatīvajos aktos
noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem.
Zemes īpašniekiem ir tiesības arī uz likumā noteikto kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, tai skaitā likumā noteiktajos gadījumos – tiesības
saņemt atlīdzību vai prasīt viņiem piederošās zemes apmaiņu pret līdzvērtīgu valsts vai
pašvaldības zemi.
(DL, 29.pants)
Kompensācijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka likums “Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās
dabas teritorijās un mikroliegumos”.
9.1.9. Zinātniskos pētījumus aizsargājamās teritorijās piesaka aizsargājamās teritorijas pārvaldes
institūcijai vai, ja tādas nav, Dabas aizsardzības pārvaldei. Normatīvajos aktos noteiktajos
gadījumos zinātniskie pētījumi aizsargājamās teritorijās jāsaskaņo ar attiecīgo atbildīgo
institūciju un par tiem jāinformē arī zemes īpašnieki vai lietotāji.
Zinātnisko pētījumu veikšana nedrīkst būt pretrunā ar aizsargājamās teritorijas izveidošanas un
aizsardzības mērķiem un uzdevumiem.
(DL, 32.pants)
9.1.10. Zeme aizsargājamās teritorijās var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un juridisko personu
īpašumā.
Valstij un pašvaldībām piederošā un piekrītošā zeme dabas rezervātos, dabas liegumos un citu
aizsargājamo teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma un regulējamā režīma
zonās nav privatizējama vai atsavināma.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 75

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(DL, 33.pants)
9.1.11. Normatīvajos aktos noteiktie īpašuma tiesību aprobežojumi aizsargājamās teritorijās atzīmējami
zemes robežu plānos un ierakstāmi zemesgrāmatā bez īpašnieka piekrišanas, pamatojoties uz
attiecīgās aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijas vai, ja tādas nav, reģionālās vides
pārvaldes nostiprinājuma lūgumu. Īpašuma tiesību aprobežojumi pašvaldību izveidotās
aizsargājamās teritorijās ierakstāmi zemesgrāmatā, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības
nostiprinājuma lūgumu.
(DL, 34.pants)
9.1.12. Valstij ir pirmpirkuma tiesības uz zemi aizsargājamās teritorijās, izņemot zemi neitrālajās zonās.
Zemes īpašniekam ir pienākums informēt aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju vai, ja
tādas nav, reģionālo vides pārvaldi par nodomu pārdot sev piederošo zemi aizsargājamā
teritorijā, iesniedzot darījuma dokumentu.
Aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcija vai, ja tādas nav, — reģionālā vides pārvalde
izmanto valsts pirmpirkuma tiesības un pieņem lēmumu, par to rakstveidā informējot zemes
īpašnieku mēneša laikā no zemes īpašnieka paziņojuma saņemšanas. Ja šo termiņu nav
iespējams ievērot, to var pagarināt uz laiku līdz diviem mēnešiem, par to paziņojot iesniedzējam.
(DL, 35.pants)
9.1.13. Aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanas, kā arī dabas
aizsardzības plāna neievērošanas gadījumā valstij ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā piespiedu kārtā atsavināt zemi tās īpašniekam.
(DL, 36.pants)
9.1.14. Personas, kas pārkāpušas aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus,
saucamas pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai citas atbildības saskaņā ar
Latvijas Republikas likumiem.
Personu saukšana pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības neatbrīvo tās no vides
aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem, ja videi nodarīts kaitējums.
(DL, 39.pants)
9.1.15. Aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība.
Atzinumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanas pamatotību dod Vides ministrija tikai
pēc tam, kad saņemts ekspertu slēdziens.
Lēmumu par izsargājamās teritorijas statusa likvidēšanu, pamatojoties uz šo atzinumu, pieņem
valsts institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par attiecīgās aizsargājamās teritorijas izveidošanu.
(DL, 40.pants)
9.2. VALSTS AIZSARDZĪBĀ ESOŠO AIZSARGĀJAMO TERITORIJU SARAKSTS
9.2.1. Dabas liegumi:
9.2.1.1. Dabas liegums “Liepājas ezers”;
9.2.1.2. Dabas liegums “Rucavas īvju audze”;
9.2.1.3. Dabas liegums “Ječu purvs”.
9.2.2. Dabas parki:
8.2.2.1. Dabas parks “Bernāti”;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 76

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
8.2.2.2. Dabas parks “Pape”.
9.2.3. Dabas pieminekļi:
9.2.3.1. aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas objekts - Pūsēnu kalns”,
9.2.3.2. aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru
augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šādiem izmēriem):
Nr.
p.k.
Suga
Apkārtmērs
1,3 metru
augstumā
(metros)
Augstums
(metros)
1 2 3 4
I. Vietējās sugas
1. Apse (Populus tremula L.) 3,5 35
2. Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) 1,6 25
3. Āra bērzs (Betula pendula Roth) 3,0 33
4. Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.) 3,0 32
5. Pūpolvītols (Salix caprea L.) 1,9 22
6. Egle (Picea abies (L.) Karst.) 3,0 37
7. Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens Tausch) 1,5 32
8. Parastā goba (Ulmus glabra Huds.) 4,0 28
9. Parastā ieva (Padus avium Mill.) 1,7 22
10. Parastā kļava (Acer platanoides L.) 3,5 27
11. Parastā liepa (Tilia cordata Mill.) 4,0 33
12. Parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.) 4,0 30
13. Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.) 3,0 30
14. Parastais osis (Fraxinus excelsior L.) 4,0 34
15. Parastais ozols (Quercus robur L.) 5,0 32
16. Parastais skābardis (Carpinus betulus L.) 1,9 20
17. Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.) 1,7 21
18. Parastā priede (Pinus sylvestris L.) 3,0 38
19. Šķetra (Salix pentandra L.) 1,6 22
20. Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis L. var. suecica Ait.) 0,8 11
II. Svešzemju sugas
21. Skujkoki
21.1. Balzama baltegle (Abies balsamea (L.) Mill.) 1,5 24
21.2. Eiropas baltegle (Abies alba Mill.) 2,7 32
21.3. Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.) 1,6 22
21.4. Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.) 3,2 39
21.5. Kanādas tsuga (hemlokegle) (Tsuga canadensis (L.) Carr.) 1,3 15
21.6. Krievijas lapegle (Larix ledebourii (Rupr.) Cin.) 3,0 34
21.7. Melnā priede (Pinus nigra Arnold) 1,9 23
21.8. Menzīsa duglāzija (Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco) 2,4 -
21.9. Rietumu tūja (Thuja occidentalis L.) 1,4 16
21.10. Sibīrijas baltegle (Abies sibirica Ledeb.) 1,8 30
21.11. Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du Tour) 1,9 22
21.12. Veimutpriede (Pinus strobus L.) 2,7 36
21.13. Vienkrāsas baltegle (Abies concolor (Gord. & Glend) Lindl. ex
1,7 32
Hildebr.)
22. Lapu koki
22.1. Ailantlapu riekstkoks (Juglans ailanthifolia Carr.) 1,4 20
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 77

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
22.2. Āra bērzs, šķeltlapu (Betula pendula ‘Crispa’) 1,6 25
22.3. Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia L.) 1,9 20
22.4. Baltais vītols (Salix alba L.) 4,5 20
22.5. Britānijas goba (Ulmus glabra var. montana Lindquist) 3,2 30
22.6. Duglasa krustābele (Crataegus douglasii Lindl.) 0,8 10
22.7. Dzeltenais bērzs (Betula aleghaniensis Britt.) 1,2 15
22.8. Hibrīdpīlādzis (Sorbus hybrida (L.) L.) 1,0 10
22.9. Holandes liepa (Tilia x europaea L.) 2,8 26
22.10. Kalnu kļava (Acer pseudoplatanus L.) 2,2 20
22.11. Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch) 1,9 20
22.12. Lauku kļava (Acer campestre L.) 1,5 18
22.13. Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica Maxim.) 1,6 18
22.14. Papeles un to hibrīdi (Populus ģints) 5,0 35
22.15. Papīra bērzs (Betula papyrifera Marsh.) 1,6 20
22.16. Parastais dižskābardis (Fagus sylvatica L.) 3,8 -
22.17. Parastais dižskābardis, purpurlapu (Fagus sylvatica ‘Purpurea 3,1 30
Latifolia’)
22.18. Parastais ozols, piramidālais (Quercus robur ‘Fastigiata’) 2,4 24
22.19. Parastā goba, lietussargveida (Ulmus glabra ‘Camperdown’) 1,9 -
22.20. Parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum L.) 3,0 23
22.21. Pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea L.) 2,8 20
22.22. Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica Marsh.) 2,0 23
22.23. Platlapu liepa (Tilia platyphyllos Scop.) 3,1 27
22.24. Punktainā krustābele (Crataegus punctata Jacq.) 1,0 8
22.25. Saldķirsis (Cerasus avium (L.) Moench) 1,6 12
22.26. Sarkanais ozols (Quercus rubra L.) 1,9 27
22.27. Sarkstošais vītols (Salix x rubens Schrank) 3,1 25
22.28. Stepju goba (Ulmus minor L.) 2,2 20
22.29. Sudraba kļava (Acer saccharinum L.) 3,2 26
22.30. Sudrabvītols (Salix alba ‘Sericea’) 4,5 20
22.31. Vācijas krustābele (Crataegus alemanniensis Cin.) 0,7 10
22.32. Zaļais osis (Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima (Vahl) 2,0 23
Fern.)
22.33. Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.) 1,9 12
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 78

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
II daļa
10.nodaļa.
APBŪVES TIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA
10.1. BŪVNIECĪBAS PRIEKŠLIKUMU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA
(1) Būvniecības priekšlikumu īstenošanas kārtība aptver būvniecības, labiekārtošanas un citu
attīstības priekšlikumu izskatīšanas, saskaņošanas, akceptēšanas, būvprojektēšanas un
būvēšanas kārtību un ir attiecināma uz jebkuras juridiskas vai fiziskas personas nodomātu vai
izstrādātu attīstības priekšlikumu neatkarīgi no nekustamā īpašuma piederības.
(2) Būvniecības priekšlikumu īstenošanas kārtība paredz pašvaldības institūciju atklātu darbību.
(3) Par noteiktajā kārtībā jebkuras juridiskās vai fiziskās personas iesniegta tai piederošā vai iznomātā
zemesgabala attīstības priekšlikuma izskatīšanas gaitu visās pašvaldības instancēs līdz galīgā
lēmuma pieņemšanai ir atbildīga Būvvalde.
(4) Par būvniecības ieceres uz Nīcas pagastā esoša zemes gabala izskatīšanas gaitu līdz attiecīga
pašvaldības lēmuma pieņemšanai ir atbildīga Būvvalde.
10.2. BŪVNIECĪBAS PRIEKŠLIKUMU IESNIEGŠANA UN IZSKATĪŠANA
(1) Būvniecības ierosinātājs iesniedz būvvaldē Būvniecības iesniegumu - uzskaites karti un papildus:
• ziņas par būvētāju (fiziskās personas kodu, adresi un telefona Nr. juridiskās personas
reģistrācijas Nr., adresi, telefona Nr., un kontaktpersonu);
• priekšlikuma īsu izklāstu;
• zemesgabala plānojuma skici uz zemesgabala robežu plāna;
• zemesgrāmatas akta nostiprinājuma uzraksta vai apliecības kopiju;
• zemes nomas līguma kopijas, ja zemes īpašnieks nav būvētājs.
(2) Ja būvniecības priekšlikums paredz sabiedriski nozīmīgu būvju, darījuma, daudzdzīvokļu un/vai
rūpniecisko objektu būvniecību, tiek veikta būvniecības publiskās apspriešanas procedūra.
(6) Būvprojektēšanas uzsākšanai nav nepieciešams iesniegt Būvniecības iesniegumu–uzskaites karti ja:
k
(1) tiek īstenots interjera projekts, neskarot nesošās būvkonstrukcijas;
(2) tiek veikta būves vai tās daļas funkcijas (lietošanas veida) maiņa bez
pārbūves;
(3) vai tiek veikta būves vai tās daļas renovācija, neskarot nesošās
būvkonstrukcijas, ēkas fasādi, koplietošanas telpas un koplietošanas
inženierkomunikācijas.
(7) Būvvaldes pozitīvs atzinums par iesniegto būvniecības ieceri un izsniegts Plānošanas un arhitektūras
uzdevums ir pamats būvprojektēšanas darbu veikšanai, bet nedod tiesības uzsākt būvdarbus.
(8) Atzinums ir konceptuāla pašvaldības piekrišana būvniecībai zemesgabalā. Projektēšanas laikā var tikt
izmainīta zemes gabala plānošanas nosacījumi, ja tas noteikts Plānošanas un arhitektūras uzdevumā,
ja šīs tiesības viņiem paredz likumi un Apbūves noteikumi.
(9) Būvvaldes izsniegts Plānošanas un arhitektūras uzdevums būvprojektēšanas darbu veikšanai ir
obligāti pievienojams dokuments būvprojektam. Plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma
termiņš ir 2 gadi.
(10) Strīdus būvniecības priekšlikumu sakarā izskata saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un citiem
likumdošanas aktiem.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 79

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
10.3. BŪVPROJEKTĒŠANAS SAGATAVOŠANA
(1) Lai uzsāktu būvprojektēšanu, pasūtītājs (būvniecības ierosinātājs) un projektētājs sastāda un
paraksta Projektēšanas uzdevumu, kas ir būvprojektēšanas līguma neatņemama sastāvdaļa.
Nepieciešamos dokumentus un izejmateriālus būvniecības ierosinātājam vai viņa pilnvarotajai
personai sagatavo un izsniedz pašvaldība vai tās dienesti, inženierkomunikāciju īpašnieki vai
valsts institūcijas pēc pasūtītāja vai viņa pilnvarotās personas pasūtījuma vai būvprojektēšanas
veicēja pieprasījuma (tehniskie noteikumi ).
(2) Būvvalde, atkarībā no būvniecības ieceres nozīmīguma un sarežģītības, var sašaurināt vai
paplašināt būvprojektēšanas iecerei nepieciešamo izejmateriālu sarakstu.
(3) Būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši būvprojektam) un esošo
būvju vai to daļu renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un nojaukšanai, kā arī
inženierkomunikācijām, ceļiem un tiltiem, teritoriju labiekārtošanai (ceļu un laukumu, celiņu, ietvju,
mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas
elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanai, rekultivācijai, meliorācijai, kā arī
jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijās, kas ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un to
aizsardzības zonā esošas būves vai ainavas elementi. [Vispārīgie būvnoteikumi ]
10.4. BŪVPROJEKTA IZSTRĀDĀŠANA
(1) Būvatļaujas saņemšanai obligāts priekšnoteikums ir noteiktā kārtībā izstrādāts, saskaņots un
akceptēts būvprojekts.
(2) Būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama:
a. pagaidu būvei, ja tās apjoms, būvvieta un nojaukšanas termiņš saskaņots būvvaldē;
b. mazēkai lauku apvidū, ja tās apjoms un būvvieta saskaņota būvvaldē;
c. sezonas būvēm – nekapitālām, galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamām būvēm, kuru
kalpošanas laiks ir viena sezona;
d. vienkāršotas renovācijas vai rekonstrukcijas gadījumos.
(3) Būvprojekts izstrādājams divās stadijās – skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā, ja
paredzamā būve ir sabiedriski nozīmīga vai tehniski sarežģīta, kā arī ja tā paredzēta specifiskā
apbūves zonā vai var mainīt vēsturiski izveidojušos ainavu.
(4) Vienkāršotas renovācijas un vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši
būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem .
(5) Būvvaldē saskaņots skiču projekts ir pamats tālākai būvprojekta izstrādāšanai tehniskā projekta
stadijā un ir neatņemama būvprojekta sastāvdaļa, bet nedod tiesības uzsākt būvdarbus.
(6) Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī
apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam Plānošanas un arhitektūras uzdevumam, pašvaldību
vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un būvvaldē saskaņotam skiču projektam
(ja projektēšana notiek divās stadijās).
(7) Lai novērtētu būvprojekta atbilstību normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos noteiktajām
prasībām, kā arī strīda gadījumā pasūtītājam, būvvaldei vai citai kompetentajai institūcijai ir
tiesības organizēt būvprojekta ekspertīzi.
10.5. BŪVPROJEKTU AKCEPTĒŠANAS NOTEIKUMI
(1) Būvprojekts ir akceptēts, ja Būvvalde ir pieņēmusi lēmumu akceptēt būvprojektu.
(2) Būvprojektus akceptēšanai iesniedz būvniecības ierosinātājs vai viņa pilnvarotā persona, turpmāk
tekstā – būvētājs, pievienojot projektam īpašuma vai rīcības tiesības apliecinošus dokumentus, kā
arī īpašnieka saskaņojumu, ja būvētājs ir pilnvarota persona.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 80

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(3) Būvprojektu akceptēšanai var iesniegt pievienojot:
a. zemesgabala vai/un ēku un būvju īpašnieku, kas atrodas uz būves zemesgabala un tiek
skartas to intereses un Būvvalde pieprasa būvprojekta saskaņojumu, atzinumu, ja
zemesgabals vai ēka ir privātīpašumā;
b. atbildīgās pašvaldības institūcijas atzinumu, ja ēka vai zemesgabals ir pašvaldības
īpašumā vai pārvaldījumā;
c. valsts atbildīgās institūcijas atzinumu, ja ēka vai zemesgabals ir valsts īpašumā vai
pārvaldījumā.
(4) Būvprojektu akceptēšanai iesniedz 3 eksemplāros un pavadvēstuli, ja to pieprasa Būvvalde.
Pavadvēstulē norāda datus par iesniedzēju un lūgumu akceptēt, kā arī projekta sastāvu.
Pavadvēstuli Būvvalde reģistrē. Turpmākā būvprojekta izskatīšana ir Būvvaldes kompetencē, kas
uz projekta izskatīšanu var pieaicināt projekta autoru(s).
(5) Akceptēto būvprojektu reģistrē un vienu tā eksemplāru nodod glabāšanai Būvvaldes arhīvā.
(6) Būvprojekts, kas ietver ārējo inženiertīklu projektu daļas, jāiesniedz uz akceptēta topogrāfiska
plāna (ar attēlotām apakšzemes inženierkomunikācijām), kam derīguma termiņš nav garāks par 1
gadu un ko veic licencēta juridiska persona vai zvērināts mērnieks.
(7) Būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami visās institūcijās, kuras izdevušas tehniskos
noteikumus ar saskaņojuma prasību un kurus prasa Būvvalde Arhitektūras un plānošanas
uzdevumā. Būvprojekts obligāti jāsaskaņo, ja nevar izpildīt tehnisko noteikumu prasības. Atkāpes
no tehniskajiem noteikumiem jāsaskaņo savlaicīgi projektēšanas gaitā vai jāizmaina tehniskie
risinājumi.
(8) Saskaņojuma derīguma termiņu nosaka katra saskaņojošā institūcija uz laiku ne mazāku par 1
gadu. Ja saskaņojuma derīguma termiņā ir uzsākti būvdarbi, saskaņojums ir spēkā visu būvdarbu
veikšanas laiku.
(9) Tehnisko noteikumu izsniedzēja institūcija var neprasīt saskaņojumu, bet uzlikt par pienākumu
izpildīt attiecīgās prasības.
(10) Būvprojekta kvalitātes novērtēšanai vai strīdus gadījumos pasūtītājs var pieprasīt būvprojekta
ekspertīzi. Būvprojekta ekspertīzi var veikt persona, kurai ir pastāvīgas prakses tiesības attiecīgajā
jomā saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu.
(11) Ar attiecīgajām institūcijām saskaņotais būvprojekts un ekspertīzes atzinums (ja ir veikta
būvprojekta ekspertīze) iesniedzams Būvvaldei, kura pieņem lēmumu par būvprojekta akceptu vai
sniedz motivētu rakstisku atteikumu akceptēt būvprojektu. Būvvalde nav tiesīga akceptēt
būvprojektu, ja tas nav saskaņots ar attiecīgajām institūcijām, kuras izdevušas tehniskos
noteikumus projektēšanai, vai par to ir sniegts negatīvs ekspertīzes atzinums. [Vispārīgie
būvnoteikumi].
(12) Būvvaldes atteikumu akceptēt būvprojektu var iesniegt pārskatīšanai pašvaldībai. Ja pasūtītāju
neapmierina pašvaldības lēmums, to, atbilstoši Administratīvā procesa likuma nosacījumiem, var
pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
(13) Būvprojekts ir akceptēts, ja uz tā ir Būvvaldes vadītāja vai Būvvaldes vadītāja vietnieka vai
Būvvaldes arhitekta paraksts.
(14) Akceptēts būvprojekts kalpo par pamatu būvatļaujas pieprasījumam uz Būvvaldes noteikto laiku,
bet ne mazāk par 1 gadu.
(15) Ja būvdarbi nav uzsākti, akceptētā būvprojekta derīguma termiņš ir 2 gadi.
10.6. BŪVATĻAUJAS SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA
(1) Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājam ( nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai
to pilnvarota persona) jāsaņem būvatļauja. Būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama:
a. pagaidu būvei, ja tās apjoms, būvvieta un nojaukšanas termiņš saskaņots būvvaldē;
b. mazēkai lauku apvidū, ja tās apjoms un būvvieta saskaņota būvvaldē;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 81

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
c. sezonas būvēm – nekapitālām, galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamām būvēm, kuru
kalpošanas laiks ir viena sezona;
d. Vienkāršotas renovācijas un vienkāršotas rekonstrukcijas gadījumos
(2) Būvatļaujas saņemšanai pasūtītājs iesniedz Būvvaldei :
a. būvatļaujas pieprasījumu;
b. būvvaldes akceptētu būvprojektu;
c. zemes gabala īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus
dokumentus;
d. sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja un sertificēta būvuzrauga, ja tāds ir pieaicināts,
saistību rakstu;
e. līguma par autoruzraudzību kopiju un autoruzraudzības žurnālu, ja paredzēta būvdarbu
autoruzraudzība;
f. būvdarbu žurnālu;
g. apdrošinātāja izsniegtu būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas polises kopiju;
h. ja paredzēta sabiedriski nozīmīga būve vai būvobjekts ir kultūras piemineklis, vai būvdarbi
veicami sarežģītos apstākļos, būvvalde, lemjot par būvatļaujas izsniegšanu, var pieprasīt
no pasūtītāja papildu dokumentus, ja tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.
(3) Ja būvētājs savām vajadzībām būvē, rekonstruē, renovē vai nojauc tā īpašumā esošu būvi, kas
nav augstāka par diviem stāviem un kuras apbūves laukums nav lielāks par 400 m 2 un
būvtilpums– par 2000 m 3 , būvētājam nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības saskaņā ar
Būvniecības likuma 8.pantu.
(4) Būvatļauja ir derīga līdz būvvaldes noteiktajam termiņam, bet ne mazāk kā vienu gadu. Ja
būvdarbi ieilgst, būvētājam pirms norādītā termiņa beigām būvatļaujas termiņš jāpagarina. Darbu
turpināšana pēc būvatļaujas derīguma termiņa beigšanās uzskatāma par patvaļīgo būvniecību ar
visām no tām izrietošām sekām.
(5) Ja mainās pasūtītājs, būvētājs vai būvuzņēmējs, būvatļauja pārreģistrējama būvvaldē, un
būvvalde var lemt par būvatļaujas derīguma termiņa izmaiņām.
10.7. BŪVDARBU SAGATAVOŠANA, VEIKŠANA UN KVALITĀTES KONTROLE
(1) Būvdarbu sagatavošana uzsākama tikai pēc tam, kad saņemta būvatļauja.
(2) Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar tehniskā projekta sastāvā esošo būvdarbu
organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.
(3) Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos galvenais būvuzņēmējs (būvētājs) iezīmē
un norobežo bīstamās zonas. Pirms būvdarbu uzsākšanas būvlaukums jāiežogo ar pagaidu žogu.
Žogs jānojauc līdz būves uzrādīšanai pieņemšanas komisijai. Būvmateriālus un būvgružus
nedrīkst novietot ārpus iežogotā būvlaukuma.
(4) Visi būvdarbi būvlaukumā jāveic tā, lai būtu nodrošināta kā strādājošo, tā garāmgājēju drošība,
atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem. Par darbu drošību, kā arī ugunsdrošību visā būvdarbu
veikšanas laikā personīgi atbild būvētājs, ja šīs funkcijas ar līgumu nav nodotas būvuzņēmējam vai
citai personai.
(5) Zemes darbu uzsākšanu būvētājs vai būvuzņēmējs drīkst pēc saskaņojuma saņemšanas par
darbu uzsākšanu no komunikāciju īpašniekiem.
(6) Koku ciršana jāsaskaņo ar Reģionālo vides pārvaldi un pašvaldību (MKN Nr. 416 “Kārtība koku
ciršanai ārpus meža zemes”).
(7) Ja no būves rodas apdraudējums, un būvētājs vai būvuzņēmējs nenovērš draudošās briesmas, tad
Nīcas pagasta padome var novērst apdraudējumu no būves vai nojaukt šādu būvi uz tās īpašnieka
(būvētāja) rēķina.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 82

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
10.8. BŪVDARBU UZRAUDZĪBA UN VADĪŠANA
(1) Būvdarbu uzraudzību visā būvdarbu laikā veic būvētāja iecelts sertificēts būvuzraugs (obligātajos
gadījumos saskaņā ar VSBN). Būvējot savrupmāju un citas ar to funkcionāli saistītas ēkas,
būvuzrauga funkcijas drīkst veikt pats būvētājs.
(2) Vispārējo būvuzraudzību pagastā veic Būvvalde, kas kontrolē būvdarbu vadīšanu un izpildes
kvalitāti, būvdarbu uzraudzības atbilstību būvē esošajām prasībām. Pārbaudes būvē ir tiesīgi veikt
arī citi uzraudzības dienesti (ugunsdrošības, vides aizsardzības, vides un sabiedrības veselības,
kultūras pieminekļu aizsardzības, valsts darba tehniskā inspekcija, u.c.).
(3) Lai nodrošinātu efektīvu būvuzraudzību, būvlaukumā pastāvīgi jābūt pieejamai dokumentācijai
saskaņā ar LR Būvnormatīviem.
(4) Būvvaldes un citu uzraudzības dienestu atklātie pārkāpumi, kas fiksēti priekšrakstos, atzinumos,
aktos vai ierakstos autoruzraudzības žurnālos, ir novēršami nekavējoties vai līdz norādītajam
termiņam.
(5) Par atklāto pārkāpumu savlaicīgu nenovēršanu vai uzraudzības dienesta darbinieka kavēšanu
veikt dienesta pienākumus, kā arī par LR Būvnormatīvos norādīto dokumentu neuzrādīšanu,
vainīgās personas sodāmas administratīvā kārtā.
(6) Atkārtota pārkāpuma vai patvaļīgas būvniecības gadījumā Būvvalde ir tiesīga būvdarbus apturēt,
būvatļauju anulēt un sastādīt aktu materiālu iesniegšanai Nīcas pagasta padomē. Lēmumu par
būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju var pieņemt pasūtītājs, Būvvalde vai Valsts
būvinspekcija.
10.9. NELIETOJAMO BŪVJU ATJAUNOŠANA VAI NOJAUKŠANA
(1) Īpašniekiem, kuru būves ir kļuvušas nelietojamas, tās jānojauc vai jāsaved kārtībā.
(2) Būvi, kas nav kultūras piemineklis kultūras pieminekļu aizsardzības zonā, nojauc pamatojoties uz
Būvvaldes izsniegtu nojaukšanas atļauju. Tās saņemšanai Būvvaldē iesniedz nojaukšanas
pieteikumu, būvinženiera izstrādātu demontāžas projektu un būvdarbu veicēja izstrādātu darbu
veikšanas projektu, kurā norādītas arī būvgružu novietošanas vietas. Būvvaldei ir tiesības
samazināt iesniedzamās dokumentācijas apjomu. Nojaukto ēku un citu būvju vietas jānotīra un
jānolīdzina. Ja nojauktās ēkas vietā 6 mēnešu laikā netiek uzsākta jauna būvniecība, teritorija
jārekultivē un jāapzaļumo.
(3) Būves nelietojamību un tās atjaunošanas vai nojaukšanas termiņus nosaka pagasta padome uz
būvvaldes slēdziena pamata.
(4) Ierosināt nojaukt ēku var jebkurš pilsonis, kura iesniegumu pašvaldība izskata likumā noteiktajā
termiņā un kārtībā.
(5) Sarežģītu būvju nojaukšanas gadījumā nepieciešamas izstrādāt darbu organizācijas projektu
un/vai konstruktīvo risinājumu.
(6) Ar nojaukšanu vai atjaunošanu saistītos padomes lēmumus var apstrīdēt tiesā 30 dienu laikā pēc
to saņemšanas.
(7) Ja noteiktajā termiņā nelietojamās būves īpašnieks šo lēmumu neizpilda, tad pagasta padome
pieņem lēmumu par nelietojamās būves nojaukšanu un nojaukšanas izdevumu piedzīšanu no
būves īpašnieka.
11.nodaļa.
ĒKU (TELPU) STATUSA MAIŅA
11.1. Atbilstoši Būvniecības likuma 17.pants. (1) prasībām, ēku (telpu) var izmantot vienīgi tam mērķim,
kāds paredzēts projektā un tikai pēc nodošanas ekspluatācijā.
11.2. Lēmumu par ēku (telpu) statusa maiņu pieņem pašvaldība, ja statusa maiņa atbilst teritorijas
plānojumam, detālplānojumam (ja tāds konkrētai teritorijai izstrādāts) un Apbūves noteikumiem.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 83

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
11.3. Lēmuma pieņemšanai par ēku (telpu) statusa maiņu (ja tas atbilst teritorijas plānojumam,
detālplānojumam un apbūves noteikumiem) pašvaldībā iesniedzami sekojoši dokumenti:
1) iesniegums;
2) īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti;
3) ēku (telpu) inventarizācijas plāns;
4) paredzēto telpu izveides skice; kā arī jauna ieejas mezgla un autostāvvietas izbūves
skice (ja tas nepieciešams ēkas (telpu) apsaimniekošanai),
5) ieceres saskaņojums ar (pēc nepieciešamības):
a) ēkas īpašnieku, ja telpas tiek nomātas; ēkas apsaimniekotāju vai pārvaldnieku,
ja ēkai ir vairāki īpašnieki;
b) ar kaimiņiem, kuru telpas piekļaujas projektējamām telpām;
c) ar Valsts aģentūru “ Sabiedrības veselības aģentūru”;
d) ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ;
e) ar VAS “ Latvijas valsts ceļi”, ja paredzēta apkalpes vai apmeklētāju transporta
piebraukšana, kā arī jautājumos par ērtu un drošu gājēju un transporta līdzekļu
satiksmi;
f) ar Valsts vides dienesta Liepājas reģionālo vides pārvaldi, gadījumos, ja
objekts var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi;
g) ar inženierkomunikāciju apsaimniekotājiem, ja ēkā vai piegulošā teritorijā ir vai
tiek skarti inženierapgādes tīkli;
6) ieceres saskaņošanai izkopējumu no teritorijas plānojuma vai detālplānojuma.
11.4. Lēmuma projektu par ēku (telpu) statusa maiņu sagatavo pašvaldības Būvvalde.
11.5. Jaunu sabiedrisko (publisko) telpu izvietošana daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkās pieļaujama tikai to
cokola un 1.stāvos un tikai tad, ja iespējams izveidot no dzīvojamās daļas izolētu ieeju apmeklētājiem
un preču piegādei (ja tāda paredzama), kā arī tad, ja iecerēto telpu izvietošanu dzīvojamās ēkās
pieļauj būvnormatīvi.
11.6. Norma nav attiecināma uz telpām dzīvoklī, kas tiek izmantotas individuālajam, galvenokārt
intelektuālajam darbam un darbība nav saistīta ar preču pievešanu, smakas, trokšņa un citu kaitīgu
faktoru izraisīšanu, dzīvoklī nepierakstītu personu nodarbināšanu.
11.7. Tādu sabiedrisko (publisko) telpu (ēku), kam paredzēta preču pievešana, nepieciešamība pēc
apmeklētāju autostāvvietām u.c. objektiem, kas var traucēt dzīvojamo māju iedzīvotājiem ar troksni,
smaku u.c. faktoriem, izvietošana pieļaujama tikai pie pagasta un rajona nozīmes maģistrālām ielām
un sabiedriskās lietošanas teritorijām (piemēram, tirgus), kā arī ielām, kur nav ierobežota satiksme un
ieeja sabiedriskās (publiskās) telpās paredzēta no šo ielu un teritoriju puses vai ēku galiem.
11.8. Pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas:
1) izstrādājams un noteiktā kārtībā saskaņojams ēkas (telpu) pārbūves projekts (izņemot
. vienkāršotās rekonstrukcijas un vienkāršotās renovācijas gadījumus);
2) saņemama būvdarbu atļauja (izņemot vienkāršotās rekonstrukcijas un vienkāršotās
renovācijas gadījumus);
3) veicami būvdarbi;
4) objekts nododams ekspluatācijā (izņemot vienkāršotās rekonstrukcijas un vienkāršotās
renovācijas gadījumus);
5) saņemama pašvaldības piekrišana uzņēmējdarbības veikšanai minētajās telpās (ja to
paredz likumdošanā noteiktā kārtība) vai pieraksts dzīvesvietā (ja statusa maiņa paredz
dzīvojamo telpu izveidi).
11.9. Par patvaļīgu ēku (telpu) statusa (funkcijas) maiņu (t.i., neievērojot šo noteikumu prasības) vainīgās
personas saucamas pie administratīvās atbildības.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 84

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
12. nodaļa. REKLĀMU UN CITU INFORMATĪVO MATERIĀLU IZVIETOŠANAS KĀRTĪBA
12.1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
(1) Noteikumi attiecas uz reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu visā
pašvaldības teritorijā, neatkarīgi no zemes, ēkas vai objekta piederības un ir saistoši visām
fiziskajām un juridiskajām personām. Šie noteikumi neattiecas uz funkcionālo informāciju: valsts un
pašvaldības dienestu norādēm.
(2) Tiesības izvietot reklāmu ir fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ir saskaņojušas reklāmas
projektu un samaksājušas pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu (turpmāk – pašvaldības
nodeva).
(3) Tiesības izvietot izkārtni ir fiziskām un juridiskām personām, kuras ir noteiktajā kārtībā
saskaņojušas izkārtnes projektu un saņēmušas izkārtnes likumību apliecinošu dokumentu –
izkārtnes pasi, kuru izsniedz būvvalde. Izkārtnes pases termiņš ir 5 gadi, ja nav norādīts īsāks
termiņš un izkārtne tiek uzturēta kārtībā.
(4) Aizliegts īslaicīgu vizuālu informāciju izvietot šim nolūkam neparedzētās vietās (uz sētām, namu
fasādēm, jaunbūvēm, būvžogiem, u.c.). Visāda veida īslaicīgo reklāmu – sludinājumus, drukātos
plakātus, afišas, transparentus, u.c. atļauts izvietot speciāli iekārtotās vietās. Īslaicīgās reklāmas
jānovāc izvietotājiem 3 dienu laikā pēc pasākuma, atjaunojot vietu iepriekšējā tehniskā un vizuālā
stāvoklī. Īpašos gadījumos (vēlēšanas, tautas aptaujas, sabiedriski pasākumi) īslaicīgu reklāmu
var izvietot arī citās vietās, ja pirms tam reklāmas projekts ir iesniegts būvvaldē un saskaņots šo
noteikumu noteiktajā kārtībā.
(5) Izvietojot informāciju, jāievēro šādas prasības:
a. reklāmām jābūt valsts valodā (izņemot informāciju, kas saistīta ar starptautisko tūrismu,
starptautiskiem pasākumiem);
b. aizliegta alkoholisko dzērienu (izņemot alus), tabakas izstrādājumu, narkotiku,
pornogrāfijas un vardarbības reklāmu izvietošana;
c. reklāmām jābūt piestiprinātām statiski drošā veidā, par ko atbildīgs ir reklāmas vai
izkārtnes izvietotājs, tām jābūt tehniskā un vizuālā kārtībā.
12.2. IZVIETOŠANAS KĀRTĪBA
(1) Persona, kura vēlas izvietot reklāmu, reklāmas nesēju vai izkārtni, iesniedz iesniegumu ar
reklāmas izvietošanas vietas adresi, kuram jāpievieno:
a) izvietošanas vietas situācijas fotogrāfija;
b) projekts vai projekta pieteikums– idejas skice, krāsu un konstruktīvais risinājums;
c) brīvstāvošiem objektiem izvietošanas vietas situācijas plāns.
(2) Reklāmas izvietotājam jāsaņem izvietošanas atļauja no inženierkomunikāciju dienestiem, VAS
„Latvijas Valsts ceļi”.
(3) Tiesības izvietot reklāmu ir fiziskām un juridiskām personām, kuras ir saņēmušas pašvaldības
atļauju reklāmas vai tās nesēja eksponēšanai.
(4) Ja izkārtne realizēta atbilstoši saskaņotajam projektam, pašvaldības Būvvalde izsniedz izkārtnes
likumību apliecinošu dokumentu – izkārtnes pasi.
(5) Tiesības eksponēt reklāmu pašvaldības teritorijā apliecina kvīts par pašvaldības nodevas
samaksu. Aizliegts izvietot reklāmu pirms pašvaldības nodevas samaksāšanas vai dokumenta
saņemšanas par atbrīvošanu no pašvaldības nodevas.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 85

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
13. nodaļa. SPĒKĀ ESOŠO DETĀLPLĀNOJUMU SARAKSTS
(1) Spēkā esošo detālplānojumu sarakstā iekļauti visi detālplānojumi, kuri apstiprināti pašvaldības saistošo
noteikumu veidā.
Nr.
p.k.
Īpašuma nosaukums
Detālplānojuma teritorijas
robežas
Saistošo noteikumu Nr., datums;
spēkā stāšanās datums
(2) Šīs nodaļas papildinājumi nav Nīcas pagasta teritorijas plānojuma grozījumi.
14. nodaļa. SAISTOŠO NOTEIKUMU IEVĒROŠANAS KONTROLE
14.1. Saistošo noteikumu izpildes kontrole
(1) Šo saistošo noteikumu izpildi kontrolē Nīcas pagasta Būvvalde.
14.2. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
(1) Nīcas pagasta Būvvaldes lēmumus var apstrīdēt Nīcas pagasta padomē viena mēneša laikā no tā
spēkā stāšanās dienas.
(2) Lēmumus par apstrīdēto administratīvo aktu, atbilstoši “Administratīvā procesa likumam”, var
pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ir stājies spēkā Nīcas
pagasta padomes lēmums.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 86

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
1.pielikums
GRAFISKAIS PIELIKUMS
PAGALMI
1.zīmējums
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 87

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2.pielikums
GRAFISKAIS PIELIKUMS
REDZAMĪBAS TRĪSSTŪRI
(1) Nevienā izbūves teritorijā nedrīkst būvēt, pārbūvēt vai ierīkot nekādu būvi tādā veidā, ka tā
traucē skatu starp 0.5 m un 3.0 m līmeņiem virs krustojošos ielu vai ceļu viduslīniju līmeņa
trīsstūra teritorijā, ko ierobežo stūra zemesgabala sarkanās līnijas un līnija, kas savieno punktus
uz šīm sarkanajām līnijām 10 m attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta vai VAS “Latvijas
Valsts ceļi” Kurzemes reģiona Liepājas nodaļas akceptētā (ievērojot ielu transporta intensitāti un
kustības aprēķina ātrumu) attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta, ja sarkanās līnijas jau
nav noteiktas, ievērojot tuvošanās redzamības brīvlauku [sk. 2.zīmējumu].
2.zīmējums - Tuvošanās redzamības brīvlauki (LVS 190).
Trijstūri garās malas l atbilst tabulā dotajiem brīvlauka pleca garumiem, mērot no uzbraucošā
transportlīdzekļa ass pa galvenā ceļa brauktuvi (LVS 190-3, 3.5.9.p.).
Kategoriju Ātrums V 85 (km/h)
grupa 100 90 80 70 60 50 40 30
A 200 170 135 110 85 70
(300) (250) (210) (175)
B - - - 110 85 70 - -
(…) - uzrādīts redzamības brīvlauku garums, kas lietojams, ja smago kravas automobiļu skaits
pārsniedz 15%.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 88

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
3.pielikums
AIZSARGJOSLAS
Nīcas pagasta teritorijas plānojuma sadaļa “Aizsargjoslas” izstrādāta balstoties uz 2004.gadā LR Valsts
zemes dienesta Dienvidkurzemes reģionālās nodaļas izstrādāto projektu Nīcas pagasta teritorijas
plānojuma sadaļa “Aizsargjoslas” (uzņēmuma līgumam Nr.54/1-13 starp Nīcas pagasta padomi un LR
Valsts zemes dienesta Dienvidkurzemes reģionālo nodaļu).
Projekta ietvaros noteiktas un digitālajā kartē attēlotas aizsargjoslas daļai no objektiem, kurus nosaka
“Aizsargjoslu likums” – objekti, kuri noteikšanai nav nepieciešama instrumentāla uzmērīšana, bet to
attēlojums iespējams kamerālā režīmā. Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā saņemtie grafiskie dati tika
precizēti un koriģēti, atbilstoši aizsargjoslu regulējošo tiesību aktu un situācijas izmaiņām.
Teritorijas plānojuma sadaļas “Aizsargjoslas” izstrāde veikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma, aizsargjoslu
noteikšanas metodiku un citu saistošo normatīvo aktu prasībām.
Sadaļas “Aizsargjoslas” kartogrāfiskais materiāls izgatavots digitāli ar mēroga M 1:10 000 noteiktību,
balstoties uz:
1) pašvaldības rīcībā esošo informāciju;
2) teksta un grafiskajiem materiāliem no institūcijām, kuras izsniedz nosacījumus teritorijas
plānojuma izstrādei;
3) LR VZD Dienvidkurzemes reģionālās nodaļas izgatavotās vienkāršotās topogrāfiskās kartes M
1:10 0000 informāciju;
4) Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra teksta un grafisko informāciju;
5) Citu LR VZD Dienvidkurzemes reģionālās nodaļas rīcībā esošo teksta un grafisko informāciju.
Teritorijas plānojums, t.sk. teritorijas plānojuma sadaļa “Aizsargjoslas” pēc apstiprināšanas pašvaldībā,
atbilstoši Ministru Kabineta 19.10.2004.g. noteikumu Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas
noteikumi” prasībām, tiks iesniegta LR VZD Dienvidkurzemes reģionālajai nodaļai.
VIDES UN DABAS RESURSU AIZSARDZĪBAS AIZSARGJOSLAS
Aizsargjoslu mērķis.
Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir
nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais
uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem
noteiktas aizsargjoslas.
Baltijas jūras piekrastes aizsargjosla
Aizsargjoslas mērķis.
Baltijas jūras piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,
saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas,
nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai
nozīmīgu teritoriju, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 89

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
“Aizsargjoslu likuma” 6.pants.
Ministru Kabineta 17.02.2004.g. noteikumi Nr.86 “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas
noteikšanas metodika”.
Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslas iedalījums.
Aizsargjoslu platums.
Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:
1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300
metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot
šādus gadījumus:
a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas
platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,
b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā un noteiktas vietējās
pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par
150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus;
2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes
veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;
3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā
dabiskos apstākļus.
Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.
Teritorijas plānojumā noteikta Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjosla gan Aizsargjoslu likuma 67.panta
kārtībā noteiktajās ciemu robežās (ne mazāk kā 150 m) un ārpus ciemu teritorijām (ne mazāk kā 300 m
platumā).
Aizsargjoslas noteikšanā izmantots LU Bioloģijas fakultātes veiktais īpaši aizsargājamo biotopu (atbilstoši
MKN 421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”, ar Grozījumiem, MKN 61,
25.01.2005.) kartējums un ieteiktais Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslas funkcionālais zonējums, kas
tika realizēts “LIFE-Nature” projekta Piekrastes biotopu aizsardzības un apsaimniekošana Latvijā ietvaros
un reljefa rastra dati (PSRS topogrāfiskās kartes M 1:10 000).
Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslas ģeneralizācijā pilnībā ietverti zonējumā kā „izcili” novērtētie biotopi.
Tā projektēta kā taisna līnija ar lūzuma punktiem šķērsojot zemes gabalu robežas, kā arī pa dabiskām
robežām, atbilstoši Ministru Kabineta 17.02.2004.g. noteikumiem Nr.86 “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča
piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika”.
Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslas robežas tiek nodotas digitāli LR Valsts zemes dienestam attēlošanai
zemes robežu plānos.
Veicot detālplānojumu izstrādi, precizējama Baltijas jūras krasta kāpas aizsargjosla, mēroga noteiktībai un
aktualizētiem biotopu datiem.
Aprobežojumi.
(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā
minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 36.pants):
1) pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos
noteikumos, bet apbūves blīvumu — vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
2) ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemes īpašuma platību, uz kuras atļauts izvietot vienu
viensētu ar saimniecības ēkām, bet ne mazāku par trim hektāriem, nosaka vietējās pašvaldības saistošajos
noteikumos, bet apbūves blīvumu — vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Vietās, kur ir saglabājusies
vēsturiskā viensētu apbūve, pašvaldība izstrādā saistošos noteikumus par arhitektūras prasībām
jaunbūvējamām vai atjaunojamām ēkām atbilstoši vēsturiskajam apbūves raksturam;
3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes
lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams Ministru kabineta ikreizējs
rīkojums;
4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 90

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts celt
jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās ēkas, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās
ēkas un būves, izņemot gadījumus, kad:
1) tiek rekonstruētas, nepārsniedzot esošo būvapjomu, renovētas vai restaurētas esošās ēkas un
būves;
2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi
vai pie esošām dzīvojamām ēkām tiek izbūvētas saimniecības ēkas vai būves un ir:
a) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi
novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar
likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām,
b) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un
notiek pilsētas teritorijā, kā arī šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;
4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā
apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi
iepriekšējā apbūve, un minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī tās
ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju.
(3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:
1) atsavināt valsts īpašumā esošo zemi, izņemot gadījumus, kad likumos noteiktajā kārtībā personai ir
tiesības privatizēt zemi zem ēkas;
2) norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos
pludmalē un tauvas joslā. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā;
3) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo
ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus
saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem —
ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);
4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas
vajadzībām;
5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;
6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju
ceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai
uzraudzību;
7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību,
bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;
8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves,
izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas
plānojumā paredzētajām vietām;
9) pārveidot kāpu reljefu, bojāt un iznīcināt kāpu dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas saistīts
ar teritorijas apsaimniekošanu saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem atbilstoši vietējās pašvaldības
teritorijas plānojumam.
(4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts:
1) veikt galveno cirti;
2) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformāciju. Meža zemes
transformācijas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī transformācijas pieteikuma iesniegšanas un
izskatīšanas kārtību un pieļaujamo meža izciršanas apjomu reglamentē Ministru kabineta noteikumi;
3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem;
4) novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes
īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
(5) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritorijas plānojumā un detālajā plānojumā kājāmgājējiem
iespēju piekļūt pludmalei un nodrošināt gājēju celiņu ierīkošanu (pilsētās un ciemos tas veicams, ņemot
vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, bet paredzot, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk kā viena kilometra
attālumā viens no otra), kā arī paredzēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vietas automašīnu
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 91

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Ja nepieciešams, pašvaldība var noteikt īpašuma aprobežojumu
par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālā
plānojuma prasībām arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz
zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies sakarā ar aprobežojuma noteikšanu.
(6) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju
pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
(7) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav
paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir
pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu.
(8) Jūras aizsargjoslā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja
tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietējā
pašvaldība nosaka speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem.
Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas
Aizsargjoslu mērķis.
Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai
samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību,
ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 7.pants.
Ministru Kabineta 04.08.1998.g. noteikumi Nr.284 “Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas
metodika”.
Objekti, kuriem nosakāmas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas.
Aizsargjoslu platums.
Nīcas pagastā atrodas sekojoši virszemes ūdensobjekti:
Ūdenstilpes:
q Liepājas ezers – platība 3715 ha (Informācijas avots: Latvijas vides aģentūra).
q Papes ezers – platība 1205 ha (Informācijas avots: Latvijas vides aģentūra).
Noteiktā aizsargjosla, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni – 500 metrus plata josla.
Ūdensteces:
q Bārta (ietek Liepājas ezera D daļā, sākas Žemaitijas augstienē) – ūdensteces garums 98 km
(Latvijā 43 km);
q Bārtas vecupe;
q Tosele (Bārtas kreisā krasta pieteka);
q Ječupe (Bārtas kreisā krasta pieteka) – ūdensteces garums 28 km;
q Kaņiere [Kaņierīte] (Toseles labā krasta pieteka);
q Līgupe (pa Līgupes – Paurupes kanālu ievadīta Baltijas jūrā) – ūdensteces garums 20 km;
q Paurupe (pa Līgupes – Paurupes kanālu ievadīta Baltijas jūrā) – ūdensteces garums 17 km.
Virszemes ūdensobjektiem noteiktas sekojošas aizsargjoslas:
q Bārtai, Ječupei – 100 metru plata josla katrā krastā;
q Līgupei, Paurupei – 50 metru plata josla katrā krastā;
q Toselei, Kaņierei – 10 metru plata josla katrā krastā.
Pašvaldības teritorijā atrodas vairāki nozīmīgi mākslīgi ūdensobjekti – dīķi, kuriem aizsargjoslas netiek
noteiktas, jo tie atrodas fizisku personu īpašumu robežās.
Aprobežojumi.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 92

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi
aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 37.pants):
1) aizliegts izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības
līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī
bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam
teritoriju plānojumos paredzētās vietas;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;
3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai
un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un
apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā;
4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot
īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai
teritorijas uzbēršanu;
5) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētajam aizliegts:
a) izvietot degvielas uzpildes stacijas,
b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus (izņemot kultūras pieminekļu
atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises, kā arī citas hidrotehniskās, krastu
nostiprināšanas un tiltu būves, kuģošanas drošībai nepieciešamās būves, peldvietas, laivu un motorizēto
ūdens transportlīdzekļu piestātnes un šo transportlīdzekļu uzpildīšanai paredzētās degvielas uzpildes
stacijas, ja attiecīgās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai ūdensobjekta
apsaimniekošanas plānā),
c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,
d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,
e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un
snieglaužu seku likvidēšanai,
f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas
vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,
g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku;
h) veikt meža zemju transformāciju, ja tā nav saistīta ar šā punkta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma
gadījumiem,
i) kurt ugunskurus un novietot teltis ārpus šim nolūkam norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes
īpašnieku vai tiesisko valdītāju;
6) aizliegts novietot iegūto grunti pēc normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktas virszemes ūdensobjekta
padziļināšanas vai tīrīšanas ārpus tam paredzētajām vietām;
7) aizliegts ierīkot mehānisko transportlīdzekļu sacīkšu trases un izmēģinājumu vietas.
(2) Virszemes ūdensobjektos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar
motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju
apsaimniekošanu vai uzraudzību.
(3) Vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu virszemes
ūdensobjektu aizsargjoslās. Vietējā pašvaldība veic vai organizē nožogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai
tiesiskais valdītājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laikā nav nojaucis. Ar
nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Vides aizsardzības prasības.
Ministru Kabineta 04.08.1998.g. noteikumu Nr.284 “Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas
metodika” III nodaļas 6.punkts un 7.punkts.
6.punkts.
Maģistrālo komunikāciju (piemēram, gāzes vadi un naftas vadi, elektropārvades līnijas) trases plāno ārpus
ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslām un nosaka iespējami īsāko pievadu attiecīgajā aizsargjoslā
esošajiem patērētājiem.
7.punkts.
Lai nodrošinātu ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanu atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām,
teritoriju plānojumos nosaka blīvi apdzīvoto vietu robežas.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 93

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Aizsargjoslas ap purviem
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas ap purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu
meža un purvu saskares (pārejas) zonā.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 7 1 .pants.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas ap purviem.
Aizsargjoslu platums.
Nīcas pagasta teritorijā atrodas Ječu purvs (285.1 ha platībā).
Noteiktais aizsargjoslas platums – 100 metru josla.
Aprobežojumi.
Aizsargjoslās ap purviem papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajiem aprobežojumiem
(“Aizsargjoslu likuma” 37 1 .pants), aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem kā mitrzemēm nosaka Meža
likums.
Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras
pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem
kultūras pieminekļiem.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 8.pants.
Ministru Kabineta 15.07.2003.g. noteikumi Nr.392 “Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas)
noteikšanas metodika”.
Likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (pieņemts 12.02.1992.g.).
Ministru Kabineta 26.08.2003.g. noteikumi Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību,
izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem.
Aizsargjoslu platums.
Nīcas pagasta teritorijā atrodas sekojoši valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi (atbilstoši Valsts
aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstam, kas apstiprināts ar LR KM 29.10.1998.g. rīkojumu Nr.128):
1) Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Zvejnieku sēta “Šķilas” (atrodas Nīcas pagastā, Šķilās,
19./20.gs.)- valsts aizsardzības Nr.6112.
2) Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis – Bātupšķu akmens – kulta vieta (atrodas Nīcas pagastā, pie
Bātupšķiem) – valsts aizsardzības Nr.1377.
3) Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis – Ezerskolas Upurakmens – kulta vieta (atrodas Nīcas
pagastā, pie bij. Ezerskolas) – valsts aizsardzības Nr.1378.
4) Vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis – Graviņu akmens un liepa – kulta vieta (atrodas Nīcas
pagastā, pie bij. Graviņām) – valsts aizsardzības Nr.1379.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 94

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
5) Vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis – Vanagkalns – viduslaiku kapsēta (atrodas Nīcas pagastā,
pie Pērļu kapsētas) – valsts aizsardzības Nr.1380.
Noteiktais aizsargjoslas (aizsardzības zonas) platums ap valsts aizsardzībā esošajiem kultūras
pieminekļiem - 500 metru ap pieminekli.
Nīcas pagastā Bernātos atrodas Bernātu vējdzirnavas (1900.g.), kuras kā vietējās nozīmes arhitektūras
piemineklis iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta projektā un kā Latvijas industriālais
piemineklis uzskaitīts Tehnikas pieminekļu datu bāzē.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta projektā iekļauts arī vietējās nozīmes arhitektūras
piemineklis Nīcas ev. lut. baznīca (1849.g.), kas atrodas Nīcas centrā.
Minētajiem kultūras pieminekļiem noteiktas perspektīvās aizsardzības zonas – 500 metru ap pieminekli.
Aprobežojumi.
Aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā
minētajiem tiek noteikti šādi aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 38.pants):
1) jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem drīkst veikt
tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju;
2) pārdot vienam īpašniekam piederošu kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas zemi, aizliegts to sadalīt;
3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu
un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;
4) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;
5) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie kultūras pieminekļa;
6) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas.
Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un
atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā
ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 9.pants.
Ministru Kabineta 20.01.2004.g. noteikumi Nr.43 “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas
metodika”.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām.
Aizsargjoslu platums.
Aizsargjoslas nosaka ap virszemes ūdens ņemšanas vietām ūdenstecēs un ūdenstilpēs, ap pazemes
ūdens ņemšanas vietām - atsevišķiem ūdens ieguves urbumiem vai ūdensgūtnēm un ap ūdensgūtnēm,
kurās pazemes ūdens resursi tiek mākslīgi papildināti.
Nīcas pagasta ūdensapgādei tiek izmantotas tikai pazemes ūdens ņemšanas vietas - ūdens ieguves
urbumi.
Nīcas pagasta padomes īpašumā esošajiem artēziskajiem urbumiem – Nīcas centrs (Valsts ģeoloģijas
dienesta (turpmāk tekstā – VĢD) datu bāzes Nr.4054)) un Nīcas vidusskola (VĢD datu bāzes Nr.3768)
noteiktas aizsargjoslas saskaņā ar SIA “Dziļurbums” veiktajiem aprēķiniem) :
Nr.
p.k.
VĢD
DB Nr.
Urbuma atrašanās vieta
(adrese)
Zemes īpašuma
vai lietojuma
kadastra Nr.
Ūdensapgādes urbumiem noteiktās aizsargjoslas
(Datu avots: SIA “Dziļurbums”)
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 95

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
stingra režīma
aizsargjosla
bakterio-loģiskā
aizsargjosla
ķīmiskā
aizsargjosla
1. 4054 Nīcas pag. Nīcas centrs 64780100583 10 m 61 m 416 m
2. 3768 Nīcas pag., Nīcas
64780100164 10 m 48 m 365 m
vidusskola
Ūdensapgādes urbumu aizsargjoslu zonās Nīcas pagasta administratīvajās robežās atrodas sekojoši
nekustamie īpašumi un lietojumi, kuriem saistoši aizsargjoslu noteiktie aprobežojumi:
Nr.
p.k.
Zemes īpašuma vai lietojuma
kadastra Nr.
Zemes gabala adrese vai nosaukums
Īpašums ir/nav reģistrēts
Zemesgrāmatu nodaļā
1. 64780100005 Upes Sili ir
2. 64780100017 Sudmaļi nav
3. 64780100020 Placīši ir
4. 64780100021 Ceļinieki ir
5. 64780100038 Ezeriņi nav
6. 64780100047 Jaunsilnieki ir
7. 64780100053 Kalves nav
8. 64780100058 Ķēniņi ir
9. 64780100060 Gads ir
10. 64780100064 Āre ir
11. 64780100083 Motelis Nīcava ir
12. 64780100093 Darbnīcas nav
13. 64780100100 Skolas iela 4 ir
14. 64780100101 Skolas iela 1 ir
15. 64780100102 Skolas iela 2 ir
16. 64780100103 Skolas iela 3 ir
17. 64780100104 Skolas iela 13 ir
18. 64780100110 Upes iela 4 ir
19. 64780100124 Sudmaļi nav
20. 64780100126 Jaunās Graviņas ir
21. 64780100129 Cielaviņas ir
22. 64780100131 Skolas iela 10 ir
23. 64780100133 Skolas iela 9 ir
24. 64780100138 Upes iela 1 ir
26. 64780100139 Veiksmes ir
27. 64780100145 Pieguļnieki nav
28. 64780100146 Skolas iela 11 ir
29. 64780100147 Skolas iela 12 ir
30. 64780100149 Skolas iela 7 ir
31. 64780100152 V1222 nav
32. 64780100153 Bārtas iela nav
33. 64780100154 Dārza iela nav
34. 64780100157 A11 nav
35. 64780100159 Salnāji ir
36. 64780100160 Pašvaldība nav
37. 64780100161 Otaņķi nav
38. 64780100162 Saules iela 6 ir
39. 64780100163 Bērnu dārzs Saules iela 5 nav
40. 64780100164 Skola nav
41. 64780100165 Centra Stāvlaukums nav
42. 64780100166 Centra noliktava nav
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 96

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
43. 64780100167 Ambulance nav
44. 64780100168 Pašvaldība nav
45. 64780100169 Pašvaldība nav
46. 64780100170 Pienotava ir
47. 64780100174 Saulkrasti ir
48. 64780100175 Pie Saules ielas nav
49. 64780100176 Pagasta padomes ēka- klubs Bārtas iela 6 nav
50. 64780100177 Ārītes nav
51. 64780100178 Piebalgas ir
52. 64780100179 Drēbnieki nav
53. 64780100180 Aizvēji nav
54. 64780100181 Jaunpukuļi ir
55. 64780100185 Upes iela 3 nav
56. 64780100186 Upes iela 5 ir
57. 64780100189 Nīcas mežniecība Mežgari nav
58. 64780100194 Ālandes ir
59. 64780100206 Liepājas Pasts nav
60. 64780100207 No Aizvējiem nav
61. 64780100218 Garāžas nav
62. 64780100220 Skolas iela 8 nav
63. 64780100221 Artēziskā aka nav
64. 64780100226 Saules iela 2 ir
65. 64780100227 Saules iela 8 ir
66. 64780100228 Dārza iela 4 ir
67. 64780100229 Dārza iela 3 ir
68. 64780100230 Dārza iela 2 ir
69. 64780100231 Dārza iela 1 ir
70. 64780100232 Bārtas iela 2 ir
71. 64780100237 Nīcas veikals Saulstari nav
72. 64780100238 Garaža Nr. 2 nav
73. 64780100239 Zelmeņi ir
74. 64780100241 Bārtas iela 1 ir
75. 64780100242 Saules iela 7 ir
76. 64780100243 Saules iela 3 ir
77. 64780100244 Saules iela 1 ir
78. 64780100245 Katlu māja Saules iela 4 nav
79. 64780100568 Dārza iela 9 garāžas nav
80. 64780100569 Dārza iela 10 garažas nav
81. 64780100570 Dārza iela 11 garažas nav
82. 64780100571 Dārza iela 12 pagrabi nav
83. 64780100572 Dārza iela 13 garažas nav
84. 64780100573 Dārza iela 14 garažas nav
85. 64780100574 Dārza iela 15 kūtiņas nav
86. 64780100575 Pašvaldība nav
87. 64780100576 Saules iela 9 nav
88. 64780100577 Dārza iela 3a šķūnīši nav
89. 64780100579 Dārza iela 5 pagrabs nav
90. 64780100580 Dārza iela 6 kūtiņas nav
91. 64780100581 Dārza iela 7 kūtiņas nav
92. 64780100582 Dārza iela 8 kūtiņas nav
93. 64780100583 Bārtas iela 7 zaļā zona nav
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 97

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
94. 64780100584 Bārtas iela 4 šķūnīši nav
95. 64780100585 Bārtas iela 5 šķūnīši nav
96. 64780100586 Sabiedriskās tualetes nav
97. 64780100589 Dārza iela nav
98. 64780100590 Saules iela nav
99. 64780100591 Skolas iela nav
Aprobežojumi.
Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajam tiek noteikti
šādi aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 39.pants):
1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens
ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu
uzturēšanai un apsaimniekošanai;
2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais
izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas
neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi,
jāievēro 1.punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:
a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļus, degvielas, eļļošanas materiālu,
ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas,
izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas,
b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves,
c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,
d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm;
e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas,
degvielu un eļļošanas materiālus,
f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes
padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus;
g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas;
h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;
3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais
izvērtējums.
Vides un cilvēka aizsardzības prasības.
Ministru Kabineta 20.01.2004.g. noteikumu Nr.43 “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas
metodika” III nodaļas
9.punkts. Ūdens ņemšanas vietas stingra režīma aizsargjoslā aizliegts veikt Aizsargjoslu likuma
39.panta 1.punktā noteiktās darbības, kā arī:
9.1. plānot un īstenot jaunu individuālo un sabiedrisko dzīvojamo apbūvi;
9.2. atrasties nepiederošām personām, kuras nav saistītas ar ūdens ieguves un apgādes objektu
darbības nodrošināšanu ūdens ņemšanas vietās.
10. punkts. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts veikt Aizsargjoslu likuma 39.panta 2.punktā
noteiktās darbības, kā arī:
10.1. veikt ar zemes dzīļu izpēti derīgo izrakteņu ieguvei saistītu saimniecisko darbību;
10.2. iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes;
10.3. būvēt meliorācijas sistēmas;
10.4. rūpnieciski izstrādāt (izcirst) mežus;
10.5. ierīkot maģistrālos ceļus un naftas produktu transportam nepieciešamos vadus;
10.6. novadīt vai iesūknēt pazemes ūdens horizontos notekūdeņus;
10.7. izvietot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un notekūdeņu krājbaseinus, atkritumu pagaidu novietnes
un atkritumu pārstrādes uzņēmumus, kūtsmēslu novietnes, naftas produktu novietnes, katlumājas,
mehāniskās darbnīcas, lopkopības, putnkopības un citus intensīvās lauksaimniecības objektus vai
lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumus;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 98

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
10.8. ierīkot kapsētas, dzīvnieku kapsētas, asenizācijas laukus, filtrācijas un dūņu laukus,
lauksaimniecībā izmantojamās zemes apūdeņošanas sistēmas;
10.9. atstāt ūdens ieguves urbumus pēc to ekspluatācijas laika izbeigšanās, ja tie nav likvidēti
(tamponēti) vai citādi nav nodrošināta urbumu aizsardzība pret ūdens piesārņošanu.
11. punkts. Stingra režīma aizsargjoslā ap pazemes ūdens ņemšanas vietu nepieciešams nodrošināt
virszemes ūdens noteci no aizsargjoslas. Aizsargjosla ir labiekārtota un iežogota, bet virszemes ūdens
ņemšanas vieta akvatorijā – norobežota ar bojām. Nožogojuma augstums nedrīkst būt zemāks par 1,5
metriem, un uz tā ir informatīva zīme ar uzrakstu "Nepiederošiem ieeja aizliegta".
EKSPLUATĀCIJAS AIZSARGJOSLAS
Aizsargjoslu mērķis.
Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, telekomunikāciju un citu komunikāciju līnijām, kā
arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais
uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības
iespējas.
Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu un autoceļu negatīvo ietekmi uz
vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas
nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 13.pants.
Likums “Par autoceļiem” (pieņemts Augstākā Padomē 11.03.1992.g.).
Ministru Kabineta 10.04.2001.g. noteikumi Nr.162 “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika”.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem.
Aizsargjoslu platums.
Nīcas pagasta teritoriju šķērso sekojoši valsts autoceļi ar noteikto ceļa zemes nodalījuma joslu un
aizsargjoslām sekojošā platumā:
1) valsts galvenais III tehniskās kategorijas autoceļš A11 Liepāja – Lietuvas robeža
Ceļa zemes nodalījuma josla – 27 metri (13.5 metri no ceļa ass uz katru pusi),
Aizsargjosla (uz katru pusi no ceļa ass) – 100 m;
2) valsts 2.šķiras V tehniskās kategorijas autoceļš V1220 Nīca – Ječi – Peši
Ceļa zemes nodalījuma josla – 19 metri (9.5 metri no ceļa ass uz katru pusi),
Aizsargjosla (uz katru pusi no ceļa ass) – 30 m;
3) valsts 2.šķiras V tehniskās kategorijas autoceļš V1222 Nīca – Otaņķi – Grobiņa
Ceļa zemes nodalījuma josla – 19 metri (9.5 metri no ceļa ass uz katru pusi),
Aizsargjosla (uz katru pusi no ceļa ass) – 30 m;
4) valsts 2.šķiras V tehniskās kategorijas autoceļš V1231 Klampji – Jūrmalciems
Ceļa zemes nodalījuma josla – 19 metri (9.5 metri no ceļa ass uz katru pusi),
Aizsargjosla (uz katru pusi no ceļa ass) – 30 m;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 99

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
5) valsts 2.šķiras V tehniskās kategorijas autoceļš V1232 Skatre – Rolavi
Ceļa zemes nodalījuma josla – 19 metri (9.5 metri no ceļa ass uz katru pusi),
Aizsargjosla (uz katru pusi no ceļa ass) – 30 m;
6) valsts 2.šķiras V tehniskās kategorijas autoceļš V1249 Pievedceļš Pērkonei
Ceļa zemes nodalījuma josla – 19 metri (9.5 metri no ceļa ass uz katru pusi),
Aizsargjosla (uz katru pusi no ceļa ass) – 30 m.
Nīcas pagasta teritorijā esošajiem pašvaldības autoceļiem un Liepājas ūdensvada ceļam noteikta
aizsargjosla – 30 m uz katru pusi no ceļa ass.
Ciemu teritorijās aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem tiek noteiktas teritorijas plānojumā un atzīmētas
zemes robežu plānos kā sarkanā līnija (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaide (līnija, kas nosaka
attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei).
Aprobežojumi.
Aizsargjoslās gar autoceļiem papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi
aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 42.pants):
1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar
autoceļiem aizliegts:
a) 30 metru joslā no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, par to rakstveidā
neinformējot autoceļa īpašnieku divas nedēļas pirms koku ciršanas uzsākšanas, kā arī
ieaudzēt mežu bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku;
b) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves
darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības
vajadzībām nepieciešamos darbus.
MK 10.04.2001.g. noteikumu Nr.162 “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 10.punkts nosaka:
Lai aizsargātu autoceļu no nevēlamas ārējas iedarbības, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītajam bez
saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku autoceļa aizsargjoslā aizliegts:
1) veikt būvniecības darbus,
2) veikt liela apjoma (virs 1000 m 3 ) mehanizētus grunts rakšanas un uzbēršanas darbus;
3) stādīt kokus un krūmus, cirst kokus.
Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm tiek
noteiktas, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras būvju maksimālu aizsardzību no
cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta elektronisko sakaru tīklu
droša ekspluatācija, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 14.pants.
Ministru Kabineta 19.08.2003.g. noteikumi Nr.465 “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju līnijām
noteikšanas metodika”.
“Elektronisko sakaru likums” (pieņemts 28.10.2004.g.).
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 100

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Aizsargjoslu platums.
Aizsargjoslām gar elektronisko sakaru tīkliem ir šāds minimālais platums:
1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu
līnijām – zemes gabals un gaisa telpa elektronisko sakaru tīkla līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas
vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2.5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla
līnijas vai kabeļu kanalizācijas ass;
2) gar elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļu līnijām un elektronisko sakaru tīklu kabeļu līnijām, kuras šķērso
kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, – ūdens platība, ko visā tās dziļumā
no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 0.25 jūdžu attālumā no elektronisko
sakaru tīkla jūras kabeļu līnijas (katrā tās pusē) un 100 metru attālumā no kabeļa (katrā tā pusē) upēs,
ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos;
3) ap virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un
reģenerācijas punktiem, kabeļu sadales skapjiem un kastēm – zemes gabals un gaisa telpa elektronisko
sakaru tīkla līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 3 metru attālumā no pastiprināšanas
punkta, kabeļu sadales skapja vai kabeļu sadales kastes vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes
virsmas;
4) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem, - 2.5 metri katrā pusē
no līnijas ass līdz koku zariem;
5) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums ir lielāks par 4 metriem,- 3.5 metri katrā pusē no
līnijas ass līdz koku zariem;
6) vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par stādījumu
vidējo augstumu katrā elektronisko sakaru tīkla līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas
malās, nocērtamas, ja to augstums ir lielāks nekā koku vidējais augstums. Ja elektronisko sakaru tīkla
gaisvadu līnija šķērso parkus, dārzus, dabas rezervātus, dabas liegumus vai citu īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonas vai mikroliegumus,
pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgajiem uzņēmumiem, organizācijām vai institūcijām atļauts noteikt
mazāku stigas platumu.
Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido:
1) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem – zemes gabals un gaisa telpa
torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to
nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja
tornis vai masts nav nožogots;
2) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm – zemes gabals un gaisa
telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2.5 metru attālumā no atsaites
projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā.
Aprobežojumi.
Papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajam aprobežojumiem bez izpildāmo darbu projekta, kas
rakstveidā saskaņots ar elektronisko sakaru tīkla valdītāju, aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem
aizliegts (“Aizsargjoslu likuma” 43.pants):
1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar tehniku, kā arī
zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, autoceļu zemes nodalījuma
joslā – dziļāk par 0,5 metriem;
2) izdarīt ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu ņemšanu
un citiem līdzīgiem darbiem;
3) stādīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un mēslojumu, kurt
ugunskurus un ierīkot šautuves;
4) zem elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām pārvadāt gabarītiem neatbilstošas kravas, kā arī ierīkot
autotransporta, traktoru un mehānismu stāvvietas;
5) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes, veikt iekraušanas, izkraušanas, gultnes
padziļināšanas un zemes smelšanas darbus, izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem, ķēdēm, lotēm,
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 101

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
velkamajiem rīkiem un traļiem, ierādīt zvejas vietas, zvejot zivis, vākt augus ar dziļūdens rīkiem, ierīkot lopu
dzirdīšanas vietas, skaldīt un iegūt ledu;
6) nojaukt un rekonstruēt ēkas un tiltus, pārbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti elektronisko sakaru
tīklu kabeļi vai uzstādītas elektronisko sakaru tīklu līniju statnes, kabeļu sadales kastes un sadales skapji (ja
būvētājs nav iepriekš pārvietojis elektronisko sakaru tīkla līnijas un iekārtas pēc saskaņošanas ar to
valdītāju);
7) apbērt vai salauzt mērstabiņus un brīdinājuma zīmes, novietot uz pazemes kabeļu līniju trasēm smagus
(vairāk par 5 tonnām) priekšmetus, ierīkot trasēs skābju, sāļu un sārmu notekas;
8) atvērt elektronisko sakaru tīklu neapkalpojamo pastiprināšanas un reģenerācijas punktu, mikroviļņu līniju,
kabeļu kanalizācijas kabeļaku, šahtu, sadales skapju un kabeļu kastu durvis un lūkas, kā arī personām, kas
minētās līnijas un iekārtas neapkalpo, pieslēgties elektronisko sakaru tīklu līnijām un iekārtām;
9) veikt jebkādas citas darbības, kas var izraisīt telekomunikāciju līniju un iekārtu bojājumus;
10) rokot zemi, lietot laužņus, kapļus, ķīļus un pneimatiskos instrumentus.
11) apbērt ar zemi vai būvmateriāliem kabeļu kanalizācijas kabeļaku lūku vākus, sadales skapjus,
brīdinājuma zīmes un mērstabiņus pazemes kabeļu trasēs, kā arī pārvietot esošās elektronisko sakaru tīklu
līnijas un iekārtas bez iepriekšējas saskaņošanas ar to valdītāju.
Vides un cilvēka aizsardzības prasības.
Ministru Kabineta 19.08.2003.g. noteikumi Nr.465 “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju līnijām
noteikšanas metodika” III nodaļas
18.punkts.
Ja, veicot darbus aizsargjoslā, atrod komunikāciju tīkla līniju, kas nav norādīta tehniskajā dokumentācijā,
darbus nekavējoties pārtrauc, veic attiecīgus pasākumus, lai pasargātu to no bojājumiem, kā arī noskaidro
un izsauc atrastās komunikāciju tīkla līnijas īpašnieku (valdītāju) uz attiecīgo darbu vietu.
19.punkts.
Ja atrastā komunikāciju tīkla līnija vai līnijas iekārta tiek bojāta, darbu izpildītājs par bojājumu nekavējoties
paziņo telekomunikāciju tīkla līnijas īpašniekam (valdītājam), attiecīgajai pašvaldībai un apdrošinātājam (ja
darbu projekts ir apdrošināts), kā arī noskaidro un izsauc uz darbu vietu atrastās komunikāciju tīkla līnijas
īpašnieku (valdītāju), darbus nekavējoties pārtrauc un veic pasākumus, lai pasargātu to no citiem
bojājumiem.
20.punkts.
Aizsargjoslā gar gaisvadu un uzkārtu kabeļu telekomunikāciju tīkla līniju bez saskaņošanas ar
telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieku (valdītāju) aizliegts:
20.1. braukt ar transportlīdzekļiem un mehānismiem, ja transportlīdzekļu vai mehānismu augstums ir
vienāds ar uzkārto vadu vai kabeļu augstumu vai lielāks;
20.2. veikt jumta, fasādes vai bēniņu remonta vai rekonstrukcijas darbus, ja tie skar pa māju jumtiem
vilkto telekomunikāciju tīklu līniju stabus vai statnes;
20.3. cirst kokus, ja tie krītot var sabojāt telekomunikāciju tīkla līniju;
20.4. stādīt kokus un krūmus, kas izaugot var skart vadus;
20.5. kāpt gaisvadu telekomunikāciju tīklu līniju stabos;
20.6. aizskart virs ēku jumtiem esošo gaisvadu telekomunikāciju tīklu līniju vadus;
20.7. mest uz telekomunikāciju tīkla līnijas vadiem, kā arī tuvināt tiem jebkurus priekšmetus.
21.punkts.
Ja 20 metru joslā no gaisvadu telekomunikāciju tīkla līnijas malējā vada veic darbus ar celšanas
mehānismiem, kas var bojāt telekomunikāciju tīkla līniju, neatkarīgi no aizsargjoslas platuma pirms darbu
uzsākšanas tos saskaņo ar telekomunikāciju tīkla līnijas īpašnieku (valdītāju).
Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem
un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem
Aizsargjoslu mērķis.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 102

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem
stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu
precizitāti un nepārtrauktību.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 15.pants.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu
stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un
posteņiem.
Aizsargjoslu platums.
Nīcas pagastā atrodas valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacija – Liepājas
hidrometeoroloģiskā observatorija.
Aizsargjosla ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu staciju noteikta 200 metrus no novērojumu laukuma
ārējās robežas.
Ap sauszemes hidroloģisko novērojumu posteni “Reiņi” noteikta aizsargjosla – 5 metrus no iekārtas ārējās
robežas uz sauszemes.
Nīcas pagasta administratīvajās robežās atrodas Kalnišķu monitorings, kuram noteiktā aizsargjosla 20
metru no ārējās robežas.
Aprobežojumi.
Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem
stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā
minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 44.pants):
1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem
stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (izņemot meža monitoringa punktus)
fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru;
2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.
Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek
noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīku, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 16.pants.
Ministru Kabineta 20.10.1998.g. noteikumi Nr.415 “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem
noteikšanas metodika”.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem.
Aizsargjoslu platums.
Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido:
1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ciemos – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas
vertikālas virsmas abpus līnijai:
a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 2,5 metru attālumā no līnijas ass,
b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 4 metru
attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,
c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem – 8 metru attālumā no
malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 103

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus ciemiem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo
nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:
a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 6,5 metru attālumā no līnijas ass,
b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 20
metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,
c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem – 30 metru attālumā no
malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;
3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas
virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1
metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem;
4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, – ūdens
platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā
pusē no kabeļu līnijas ass;
5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām – zemes gabals un
gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to
vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.
Aprobežojumi.
(1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajiem
aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 45.pants):
1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;
2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko
produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;
3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus,
sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas
saistīti ar cilvēku pulcēšanos;
4) aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem,
nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;
5) aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo
komunikāciju īpašnieka atļaujas;
6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes
padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus, kā arī izvietot lauka apmetnes
un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;
7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu
celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert
ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, kā arī ierīkot dzirdinātavas;
8) aizliegts skaldīt ledu;
9) aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā arī strādāt ar lauksaimniecības tehniku, kuras
augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus;
10) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī
veikt grunts planēšanu ar tehniku;
11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku;
12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic
ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā
noteiktajā kārtībā.
(2) Veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot
citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm.
(3) Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to
noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.
(4) Elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence,
izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem bez atlīdzības par nekustamā
īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību
aprobežojumu.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 104

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Vides un cilvēka aizsardzības prasības.
Ministru Kabineta 20.10.1998.g. noteikumu Nr.415 “Ekspluatāciju aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem
noteikšanas metodika” III nodaļas
6.punkts.
Juridiskajām un fiziskajām personām ir jāpārtrauc zemes darbi un jārūpējas par kabeļa saglabāšanu, kā arī
nekavējoties jāziņo elektrisko tīklu valdītājam un vietējai pašvaldībai, ja, veicot zemes darbus, konstatē
kabeli, kurš nav uzrādīts darbu veikšanas tehniskajā dokumentācijā. Ja kabeli no ūdens izceļ ar enkuru,
zvejas rīkiem vai citādi, kuģu kapteiņiem (darbu vadītājiem) nekavējoties par to jāziņo elektrisko tīklu
valdītājiem un vietējai pašvaldībai.
7.punkts.
Personām, kuras ievērojušas pārrautus, uz zemes gulošus vai nokārušos gaisvadu elektrolīniju vadus, kā
arī gadījumos, ja draud vadu trūkšana vai balstu krišana, nekavējoties par to jāziņo elektrisko tīklu
valdītājam un vietējai pašvaldībai.
8.punkts.
Aizsargjoslās papildus “Aizsargjoslu likuma” 35. un 45.pantā minētajiem aprobežojumiem aizliegts:
8.1. atrasties elektrisko tīklu būvju teritorijā un telpās, atvērt elektroietaišu durvis, nožogojumus un lūkas,
pieslēgties elektriskajiem tīkliem un darbināt komutācijas aparātus;
8.2. vadiem un balstiem, kā arī tuvināt tiem jebkādus priekšmetus;
8.3. kāpt uz elektrisko tīklu konstrukcijām, piesliet, novietot vai nostiprināt uz tām dažādus priekšmetus;
8.4. laist gaisa pūķus, lidaparātu sporta modeļus un citus lidojošus priekšmetus.
10. punkts.
Neatkarīgi no noteiktā aizsargjoslu platuma darbs ar celšanas mehānismiem 30 metru joslā no gaisvadu
elektrolīnijas malējā vada pirms darba sākšanas jāsaskaņo ar attiecīgo elektrisko tīklu valdītāju.
Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču
ekspluatāciju un drošību.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 18.pants.
Ministru Kabineta 13.05.2003.g. noteikumi Nr.258 “Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap
meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža
zemēs”.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm.
Aizsargjoslu platums.
Aizsargjosla tiek noteikta ap valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm:
1) ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs aizsargjoslas robeža
tiek noteikta ūdensnotekas abās pusēs 10 metru attālumā no ūdensnotekas krotes,
2) regulētām ūdensnotekām (maģistrālajiem kanāliem) meža zemēs aizsargjoslas robeža tiek noteikta
atbērtnes pusē 8-10 metru attālumā (atkarībā no atbērtnes platuma) no ūdensnotekas krotes;
3) liela diametra (30 cm vai lielāks) kolektoriem aizsargjoslas robeža tiek noteikta 8 metru attālumā uz
katru pusi no kolektora ass līnijas.
Ap polderu sūkņu stacijām :
1) Reiņu poldera sūkņu stacija;
2) Bernātu poldera sūkņu stacija;
3) Toseles poldera sūkņu stacija;
4) Meķa poldera sūkņu stacija;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 105

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
5) Papes poldera sūkņu stacija noteikta 20 metru aizsargjosla.
Aprobežojumi.
Aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajiem
aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 47.pants):
1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;
2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, veidot akmens krāvumus;
3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju
izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.
Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un
kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 19.pants.
Ministru Kabineta 26.05.1998.g. noteikumi Nr.198 “Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu
ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku”.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem.
Aizsargjoslu platums.
Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds platums:
1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, – 3 metri katrā
pusē no cauruļvada ārējās malas;
2) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem, – 5 metri katrā pusē
no cauruļvada ārējās malas;
3) gar pašteces kanalizācijas vadiem – 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas.
Atsevišķiem tīklu elementiem ir šādi minimālie aizsargjoslu izmēri:
1) drenām un atklātiem grāvjiem - 3 metri uz katru pusi no drenas vai atklātā grāvja malas;
2) ūdenstorņiem, virszemes ūdens rezervuāriem, ūdens spiediena paaugstināšanas sūkņu stacijām un
ūdens apstrādes stacijām - 5 metru rādiuss ap minētajiem elementiem;
3) kanalizācijas sūkņu stacijām - 5 metru rādiuss ap tām;
4) zemtekām - platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas
atrodas 100 metru uz katru pusi no attiecīgās zemtekas.
Aprobežojumi.
(1) Aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajam
tiek noteikti šādi aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 48.pants):
1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ūdensvada un kanalizācijas tīklu objektiem;
2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju
izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;
3) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas un degvielu.
Tīklu ekspluatācijas un drošības prasības
Ministru Kabineta 26.05.1998.g. noteikumi Nr.198 “Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu
ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku” IV nodaļas
6.punkts. Lai nodrošinātu tīklu ekspluatāciju un drošību, zemes īpašniekiem vai lietotājiem aizsargjoslās
aizliegts:
6.1. veikt būvdarbus vai remontdarbus bez saskaņošanas ar tīklu īpašnieku;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 106

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
6.2. veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemē - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī bez
saskaņošanas ar tīklu īpašnieku veikt grunts planēšanu;
6.3. stādīt kokus un krūmus. Ja tiek veikts tīklu remonts vai ir notikusi avārija, tīklu īpašnieks drīkst izcirst
aizsargjoslā augošos kokus un krūmus, par ko paziņo zemes īpašniekam. Zemes īpašniekam šādā
gadījumā atlīdzība netiek izmaksāta;
6.4. būvēt objektus, kas izraisa elektrokoroziju, kuru nav iespējams novērst.
7.punkts. Zemteku aizsargjoslās aizliegts:
7.1. iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes;
7.2. noenkuroties;
7.3. braukt ar izmestu enkuru un izmestiem zvejas tīkliem;
7.4. ierādīt zvejas vietas un zvejot;
7.5. ar dziļūdens rīkiem ķert ūdensdzīvniekus un iegūt ūdensaugus;
7.6. ierīkot dzirdinātavas;
7.7. skaldīt un iegūt ledu;
7.8. veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas (iegūšanas) darbus.
Vides un cilvēka aizsardzības prasības.
Ministru Kabineta 26.05.1998.g. noteikumi Nr.198 “Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu
ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku” IV nodaļas
8.punkts. Aizsargjoslās aizliegts:
8.1. izvietot lopbarības, minerālmēslu, kūtsmēslu un ķīmisko vielu glabātavas;
8.2. ierīkot sausās tualetes, samazgu bedres, notekūdeņu filtrācijas iekārtas un citus augsnes un
gruntsūdeņu piesārņošanas avotus.
9.punkts. Ja aizsargjoslas šķērso īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, tīklu īpašniekam darbība tajās
jāsaskaņo ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas pārvaldi vai, ja tādas nav, ar vietējo pašvaldību.
10. punkts. Lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību, nepiederošām personām aizsargjoslās aizliegts:
10.1. atvērt tīklu ēku un būvju durvis vai lūkas, kā arī atrasties minētajās ēkās un būvēs;
10.2. atvērt tīklu skatakas un tajās iekāpt.
11. punkts. Ja radušies tīklu bojājumi (piemēram, sasisti skataku vāki, iegrimušas skatakas, grunts
iegruvumi, ūdens tecēšana no bojātiem tīkliem vai skatakām), zemes īpašniekam vai lietotājam
nekavējoties par to jāziņo tīklu īpašniekam, kā arī jānorobežo bojātā vieta līdz avārijas brigādes
atbraukšanai.
Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu
saglabāšanos un stabilitāti.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 20.pants.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem.
Aizsargjoslu platums.
Nīcas pagasta teritorijā atrodas sekojoši ģeodēziskie punkti:
1) triangulācijas punkti,
2) globālās pozicionēšanas sistēmas punkti (GPS) punkti.
Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziskā punkta konstrukcijas
ārējās malas.
Aprobežojumi.
(1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajam tiek
noteikti šādi aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 49.pants):
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 107

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
1) aizliegts novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu
izdarīšanu;
2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta
nodaļu.
(2) Zemes īpašnieks nevar liegt veikt aizsargjoslā darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu:
1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem – redzamību uz blakus punktiem;
2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem – ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu
netraucētu uztveršanu (redzamību);
3) augstuma punktiem – iespēju novietot vertikāli vismaz trīs metrus garu nivelēšanas latiņu.
Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu navigācijas tehnisko
līdzekļu nepārtrauktu un efektīvu darbību Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 21.pants.
Ministru Kabineta 10.09.2002.g. noteikumi Nr.412 “Noteikumi par navigācijas tehnisko līdzekļu
ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku”.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem.
Aizsargjoslu platums.
Nīcas pagasta teritorijā atrodas Bernātu bāka, kurai noteiktā aizsargjosla ir 24.60 metru no bākas (zemes
gabala rādiuss) un Jūrmalciema radiobāka, kurai noteiktā aizsargjosla ir 43.20 metru no bākas (zemes
gabala rādiuss)
Aprobežojumi.
Aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajiem
aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 50.pants):
1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko
produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši
paredzētas un iekārtotas vietas;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;
3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstādīt iekārtas, kas traucē navigācijas tehnisko līdzekļu darbību.
Lai nodrošinātu navigācijas tehnisko līdzekļu ekspluatāciju un drošību, zemes īpašniekiem vai lietotājiem
aizsargjoslas teritorijā, kā arī navigācijas tehnisko līdzekļu darbības sektorā ir aizliegts:
1) veikt būvdarbus vai remontu bez saskaņošanas ar navigācijas tehniskā līdzekļa valdītāju;
2) stādīt kokus un krūmus;
3) būvēt ēkas, uzstādīt apgaismes ķermeņus ar spilgtu gaismu un ierīkot citus objektus, kas var
izraisīt traucējumus navigācijas tehniskā līdzekļa darbības sektorā;
4) vadlīnijas darbības sektorā audzēt kokus (mežu).
Jebkāda veida saimnieciskā darbība navigācijas tehniskā līdzekļa darbības zonā, izņemot teritorijas
sakopšanu, pirms darbu uzsākšanas saskaņojama ar Latvijas Hidrogrāfijas dienestu.
Jebkāda veida būvniecības darbi ārpus aizsargjoslas teritorijas, ja tie var ierobežot navigācijas tehniskā
līdzekļa redzamību, pirms darbu uzsākšanas saskaņojami ar navigācijas tehniskā līdzekļa valdītāju un
Latvijas Hidrogrāfijas dienestu.
Lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību, nepiederošām personām ir aizliegts bez atļaujas atrasties
aizsargjoslas teritorijā. Atļauju izsniedz iestāde, kuras valdījumā vai īpašumā atrodas attiecīgais navigācijas
tehniskais līdzeklis.
Aizsargjoslas uzrauga un kontrolē navigācijas tehnisko līdzekļu valdītājs.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 108

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu valsts aizsardzības objektu
drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un
trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta
tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 23 1 .pants.
Ministru Kabineta 27.06.2006.g. noteikumi Nr.508 “Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības
objektiem un šo aizsargjoslu platumu”.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem.
Aizsargjoslu platums.
Nīcas pagasta teritorijā atrodas Jūrmalciema krasta novērošanas punkts (zemes gabala kadastra Nr.6478
019 0174), noteiktā aizsargjosla – 25 metri, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām.
Aprobežojumi.
Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajiem
aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 58 5 .pants):
Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem ir aizliegta saimnieciskā darbība, kā arī citas darbības bez
saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju.
Uzturēšanās ierobežojumus aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem nosaka MK 27.06.2006.
noteikumi Nr.509 „Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības
objektiem”.
SANITĀRĀS AIZSARGJOSLAS
Aizsargjoslu mērķis.
Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To
galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.
Aizsargjoslas ap kapsētām
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu
pasliktināšanos.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 25.pants.
Ministru Kabineta 29.12.1998.g. noteikumi Nr.502 “Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika”.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas ap kapsētām.
Aizsargjoslu platums.
Nīcas pagasta teritorijā atrodas sekojošas darbojošās kapsētas:
1) Muižas kapi;
2) Kūlas kapi;
3) Maisiņu kapi;
4) Vērbeļu kapi;
5) Krūmu kapi;
6) Ģelžu kapi;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 109

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
7) Sīmaņu kapi;
8) Ceriņu kapi;
9) Miera kapi;
10) Pankoku kapi;
11) Dzimtenes kapi;
12) Virgas kapi;
13) Pērļu kapi;
14) Reiņu kapi;
15) Silniekuu kapi;
16) Embrekšu kapi;
17) Liepājas jaunie kapi.
Minētajām kapsētām aizsargjosla noteikta 300 metru no kapsētas teritorijas robežas (atbilstoši zemes
vienības robežām, kas izdalītas Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra grafiskajā daļā) ārējās malas.
Aprobežojumi.
(1) Aizsargjoslās ap kapsētām vietām papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajiem aprobežojumiem
tiek noteikti šādi aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 52.pants):
1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, kad ir veikti iespējamās
dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka kvalitatīvu
dzeramo ūdeni var nodrošināt, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas
metodiku;
2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu
apsaimniekošanai nepieciešamās;
3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētām.
(2) Papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku
apsvērumu dēļ.
Vides un cilvēka aizsardzības prasības.
Lai nodrošinātu vides un cilvēka sanitāro aizsardzību, aizsargjoslas teritorijā aizliegts ierīkot jaunas
dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, ja ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas
vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka iespējams nodrošināt kvalitatīvu dzeramo
ūdeni, ievērojot MK 20.01.2004.g. noteikumi Nr.43 “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas
metodika” noteiktās prasības.
Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām
Teritorijas plānojumā teritorijas dzīvnieku kapsētu ierīkošanai netiek paredzētas .
Aizsargjoslas ap atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas ap atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām
piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 28.pants.
Ministru Kabineta 09.02.1999.g. noteikumi Nr.38 “Sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanas,
apsaimniekošanas un slēgšanas noteikumi”.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas ap atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas
iekārtām.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 110

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
Aizsargjoslu platums.
Nīcas pagasta teritorijā atrodas Kalnišķu atkritumu izgāztuve, kurā jau ir veikta rekultivēšana, tāpēc
aizsargjosla ap tās teritoriju netiek noteikta.
Nīcas centrā atrodas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurām noteikta aizsargjosla, atkarībā no izmantotās
tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma (atklātas notekūdeņu apstrādes tilpes un slēgtai dūņu
apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai) – 100 metru no teritorijas robežas.
Aprobežojumi.
Aizsargjoslās ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajam tiek
noteikti šādi aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 55.pants):
1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un
notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, kā arī pievedceļus un pieejas izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku
izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem;
2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;
3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilāciju un
gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apglabāšanas
poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu, kā arī ar izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes
blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumu vai pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju, notekūdeņu
attīrīšanas procesa blakusproduktu pārstrādi un izmantošanu, personāla un apsardzes vajadzībām,
laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, sūkņu stacijām, pazemes
rezervuāriem, gāzesvadiem, naftas un naftas produktu cauruļvadiem;
4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.
DROŠĪBAS AIZSARGJOSLAS
Aizsargjoslu mērķis.
Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas
laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.
Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem
Aizsargjoslu mērķis.
Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir lielāka par 20kilovatiem, nosaka, lai nodrošinātu cilvēku
un vēja ģeneratoru tuvumā esošo objektu drošību vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju
gadījumā.
Normatīvie akti, kas nosaka aizsargjoslas.
“Aizsargjoslu likuma” 32. 1 pants.
Objekti, kuriem nosakāmas aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem.
Aizsargjoslu platums.
Nīcas pagasta teritorijā atrodas viens vēja ģenerators, kura aizsargjoslas platums ir noteikts 1,5 reizes
lielāks nekā vēja ģeneratora maksimālais augstums.
Aprobežojumi.
Aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem papildus “Aizsargjoslu likuma” 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi
aprobežojumi (“Aizsargjoslu likuma” 58. 1 pants):
1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;
2) aizliegts būvēt jaunas ēkas un būves, kas var traucēt vēja ģeneratora darbību, vai esošās ēkas
rekonstruēt tā, ka tās traucē vēja ģeneratora darbību;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 111

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
3) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;
4) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;
5) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu
glabātavas.
VISPĀRĪGIE APROBEŽOJUMI AIZSARGJOSLĀS
“Aizsargjoslu likuma” 35.pants nosaka vispārīgos īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus, kuri ir saistoši
visa veida aizsargjoslās.
(1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī
ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.
(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta
ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms
zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot
avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma.
(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un
rekonstrukcijas darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir
iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas
darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.
(4) Pēc darbu veikšanas objekta īpašnieks sakārto zemes platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai
paredzētajām vajadzībām, kā arī atlīdzina zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam darbu
izpildes gaitā nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos
noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.
(5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un remontu saistītos darbus
kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas pēc savstarpējas
vienošanās.
(6) Juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt
no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc
saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas sedz attiecīgā
juridiskā vai fiziskā persona vai — pēc savstarpējas vienošanās — objekta īpašnieks.
(7) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās
prasības.
(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos
atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja
tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju.
AIZSARGJOSLU UZTURĒŠANA UN TO STĀVOKĻA KONTROLE
Aizsargjoslu uzturēšana
Aizsargjoslu uzturēšanu nosaka “Aizsargjoslu likuma” 61.pants.
(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts
autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja citos
normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 112

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
(2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un
pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu)
par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos
aktos nav noteikts citādi.
(3) Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap
kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras
dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai
lietotājam.
(4) Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka
pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.
(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un
antenu mastu atsaišu aizsargjoslās kokus izcērt platībās, kuras noteiktas šajā likumā vai attiecīgo objektu
aizsargjoslu noteikšanas metodikā. Ārpus šīm platībām izcērt tikai tos kokus, kuri apdraud objektus. Par
apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri aug ārpus elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu
līniju trasēm un no šo tīklu malējā vada atrodas attālumā, kas ir mazāks par koka garumu, kā arī tad, ja
pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;
2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;
3) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka
augstuma;
4) koki blakus gaisvadu līniju trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem.
Kokus cērt objekta īpašnieks vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas
vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
Avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma
izņemšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu
darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam, bet, ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas
teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, – arī Valsts
vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
administrācijai, ja tāda izveidota. Objekta īpašnieka pienākums ir piecu dienu laikā pēc koku nociršanas
informēt par to zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju.
(6) Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu zemes nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido
mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1.5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno.
(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes
noliktavām un krātuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un
produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdrošā
stāvoklī. Uzturēšanas kārtību nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodikā.
(8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās
lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.
Aizsargjoslu stāvokļa kontrole
Aizsargjoslu stāvokļa kontroli nosaka “Aizsargjoslu likuma” 64.pants.
(1) Aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic:
1) pašvaldības;
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 113

NĪCAS PAGASTA 26.09.2007. SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.7
2) piekritīgās ministrijas un to pakļautībā vai pārraudzībā esošās institūcijas;
3) attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks vai lietotājs.
(2) Kārtību, kādā veicama kontrole aizsargjoslās gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās,
nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.
Atbildība par “Aizsargjoslu likuma” pārkāpšanu
Atbildību par šā likuma pārkāpšanu nosaka “Aizsargjoslu likuma” 65.pants.
(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pārkāpušas šo likumu, saucamas pie atbildības saskaņā ar
likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo
tās no pienākuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošana nav iespējama, atlīdzināt nodarītos
zaudējumus.
(3) Civiltiesiskos strīdus, kas saistīti ar aizsargjoslām un to radītajiem nekustamo īpašumu lietošanas tiesību
aprobežojumiem un apgrūtinājumiem, izskata tiesa.
TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 114