Vadlīniju pilnais teksts
Vadlīniju pilnais teksts Vadlīniju pilnais teksts
Vadlīniju izstrādes darba grupa Darba grupas vadītājs - Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, Eiropas Kardiologu biedrības īstenais loceklis (FESC), Amerikas Kardioloģijas koledžas īstenais loceklis (FACC), ārsts kardiologs, ārsts radiologs diagnosts, medicīnas doktors, LZA korespondētājloceklis, profesors. Darba grupas locekļi Andrejs Kalvelis, Latvijas Kardiologu biedrības viceprezidents, Aterotrombozes biedrības priekšsēdētājs, Eiropas Kardiologu biedrības īstenais loceklis (FESC), ārsts kardiologs, internists, habilitētais medicīnas doktors, profesors. Gustavs Latkovskis, Latvijas Kardiologu biedrības biedrs, Eiropas Kardiologu biedrības īstenais loceklis (FESC), ārsts kardiologs, asociētais profesors. Iļja Zakke, Latvijas Kardiologu biedrības valdes loceklis, Eiropas Kardiologu biedrības īstenais loceklis (FESC), ārsts kadiologs. Sanda Jēgere, Latvijas Kardiologu biedrības biedrs, ārsts kardiologs. Aija Mača, Latvijas Kardiologu biedrības biedrs, Latvijas Anesteziologu- Reanimatologu asociācijas biedrs, ārsts kardiologs, ārsts anesteziologs- reanimatologs. Inga Narbute, Latvijas Kardiologu biedrības biedrs, ārsts kardiologs. Kārlis Trušinskis, Latvijas Kardiologu biedrības biedrs, āsts kardiologs. Svetlana Ratobiļska, Latvijas Kardiologu biedrības biedrs, Latvijas Anesteziologu- Reanimatologu asociācijas biedrs, ārsts kardiologs, ārsts anesteziologs- reanimatologs. Vadlīniju mērķis Vadlīniju mērķis ir uzlabot akūta koronārā sindroma profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un atkārtotu notikumu novēršanu, tādejādi samazinot kopējo kardiovaskulāro mirstību un saslimstību Latvijā. Lai realizētu šo mērķi, AKS pacientiem ir jānodrošina iespēja saņemt vienotiem kvalitātes standartiem atbilstošu veselības aprūpi visos Latvijas reģionos. Tas savukārt balstās uz visu AKS diagnostikas un ārstēšanas procesā iesaistīto veselības aprūpes speciālistu izglītošanu, lai nodrošinātu vienādu izpratni par rīcību, izvēles iespējām, ieteicamo taktiku šīs saslimšanas novēršanai. Šīm vadlīnijām nav juridiska spēka, to saturs ir informatīvs un ieteicošs, atstājot izvēli un atbildību katra iesaistītā veselības aprūpes speciālista pārziņā. Vadlīniju uzdevumi 1. Sniegt izglītojošu/informatīvu materiālu par akūta koronārā sindroma patofizioloģiju, klasifikāciju, nomenklatūru, diagnostiku, loģistikas un ārstēšanas taktiku. 2. Informēt par jaunākajām atziņām, pētījumiem, pierādījumiem attiecībā uz AKS diagnostikas, ārstēšanas un profilakses iespējām, atspoguļojot to pieejamību Latvijā. 3. Veicināt akūta koronārā sindroma sekundārās profilakses pasākumu ieviešanu, respektējot saslimstības riska faktorus. 4. Informēt par biežākajām iespējamām AKS komplikācijām, to izvērtēšanu un ārstēšanu. 6
Paredzamie vadlīniju lietotāji Visi AKS diagnostikā un ārstēšanā iesaistītie veselības aprūpes speciālisti, gan primārajā, gan sekundārajā, gan terciārajā līmenī. Kā informatīvu materiālu šīs vadlīnijas var izmantot arī medicīnas studenti, veselības aprūpes darba organizatori un funkcionāri. Ieguvumi, kas varētu rasties, ievērojot vadlīniju ieteikumus 1. Medicīniskie ieguvumi: Savlaicīga akūta koronārā sindroma diagnostika, efektīvākās loģistikas un ārstēšanas taktikas izvēle, atbilstoša uzstādītajai darba diagnozei. Akūta koronārā sindroma iznākumu uzlabošanās gan hospitālajā etapā, gan ilgstošā laika periodā. Akūta koronārā sindroma diagnostikas, ārstēšanas un sekundārās profilakses kvalitātes uzlabošanās. Akūta koronārā sindroma aprūpes efektivitātes uzlabošana pacientu atveseļošanās periodā. 2. Sociālie ieguvumi: Akūta koronārā sindroma un tā komplikāciju radītās pacienta dzīves kvalitātes pasliktināšanās novēršana. 3. Finansiālie ieguvumi: Medicīniski pamatota, mērķtiecīga un produktīva ārstniecībai paredzēto naudas līdzekļu izlietošana. Mazinātas izmaksas, kas saistītas ar ielaistu vai neatbilstoši ārstētu akūta koronārā sindroma seku novēršanu vai mazināšanu. Blakusefekti un riski, kas varētu rasties, ievērojot vadlīniju ieteikumus Akūta koronārā sindroma riska faktoru pārspīlēšana atsevišķos gadījumos ar iespējamu ārstēšanas nelietderīgu sadārdzināšanos. Vadlīniju projektā nav ietvertas visas nevēlamās blakusparādības, kas minētas medikamentu zāļu aprakstos, tādēļ vadlīniju projektā ir sniegta tikai vispārīga informācija, kas nav uztverama par izsmeļošu. Vadlīnijas ir sistemātiski pilnveidojams materiāls, tādēļ tās ne vienmēr var sniegt pašu jaunāko informāciju, kas ir pieejama zinātniskajā literatūrā. 7
- Page 1 and 2: Apstiprināts ar Veselības ekonomi
- Page 3 and 4: Lietotie saīsinājumi ABLH ADP AF
- Page 5: Ievads Katru gadu visā pasaulē mi
- Page 9 and 10: Vadlīniju pierādījumu līmenis:
- Page 11 and 12: Pacientu skaits (n) 1806 1816 1493
- Page 13 and 14: Pangas plīsums un erozija Ateroskl
- Page 15 and 16: Galveno AKS patofizioloģisko mehā
- Page 17 and 18: Lai diferencētu sāpju iemeslu, sv
- Page 19 and 20: pazīme, ko novēro līdz 33% gadī
- Page 21 and 22: 4. tabula. Paaugstināta troponīna
- Page 23 and 24: Sāpju novērtēšanas algoritms 4.
- Page 25 and 26: 6. shēma AKS diagnozes un riska no
- Page 27 and 28: ojājuma bioķīmisko marķieru din
- Page 29 and 30: 3. Nākamo diagnostisko etapu nosak
- Page 31 and 32: Ievērot, ka: a. EKG pieraksts jāv
- Page 33 and 34: iii. Pacientiem, kuri stacionēti s
- Page 35 and 36: Ja ir kontrindikācijas fibrinolīt
- Page 37 and 38: Ārstēšana stacionārā bez invaz
- Page 39 and 40: Absolūtas kontrindikācijas fibrin
- Page 41 and 42: • Hipotensija fibrinolīzes laik
- Page 43 and 44: Ārstēšanas taktika AKS bez ST el
- Page 45 and 46: - Klopidogrels 75 mg vienu reizi di
- Page 47 and 48: nekavējoties. Augsta trombozes ris
- Page 49 and 50: ir piemērota ilgtermiņa prevencij
- Page 51 and 52: Salīdzinot ar jaunākajiem P2Y 12
- Page 53 and 54: insulta risku [109,110]. Būtiski a
- Page 55 and 56: uzsāka pēc angiogrammas un pirms
Vadlīniju izstrādes darba grupa<br />
Darba grupas vadītājs - Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents,<br />
Eiropas Kardiologu biedrības īstenais loceklis (FESC), Amerikas Kardioloģijas<br />
koledžas īstenais loceklis (FACC), ārsts kardiologs, ārsts radiologs diagnosts,<br />
medicīnas doktors, LZA korespondētājloceklis, profesors.<br />
Darba grupas locekļi<br />
Andrejs Kalvelis, Latvijas Kardiologu biedrības viceprezidents, Aterotrombozes<br />
biedrības priekšsēdētājs, Eiropas Kardiologu biedrības īstenais loceklis (FESC), ārsts<br />
kardiologs, internists, habilitētais medicīnas doktors, profesors.<br />
Gustavs Latkovskis, Latvijas Kardiologu biedrības biedrs, Eiropas Kardiologu<br />
biedrības īstenais loceklis (FESC), ārsts kardiologs, asociētais profesors.<br />
Iļja Zakke, Latvijas Kardiologu biedrības valdes loceklis, Eiropas Kardiologu<br />
biedrības īstenais loceklis (FESC), ārsts kadiologs.<br />
Sanda Jēgere, Latvijas Kardiologu biedrības biedrs, ārsts kardiologs.<br />
Aija Mača, Latvijas Kardiologu biedrības biedrs, Latvijas Anesteziologu-<br />
Reanimatologu asociācijas biedrs, ārsts kardiologs, ārsts anesteziologs- reanimatologs.<br />
Inga Narbute, Latvijas Kardiologu biedrības biedrs, ārsts kardiologs.<br />
Kārlis Trušinskis, Latvijas Kardiologu biedrības biedrs, āsts kardiologs.<br />
Svetlana Ratobiļska, Latvijas Kardiologu biedrības biedrs, Latvijas Anesteziologu-<br />
Reanimatologu asociācijas biedrs, ārsts kardiologs, ārsts anesteziologs- reanimatologs.<br />
Vadlīniju mērķis<br />
Vadlīniju mērķis ir uzlabot akūta koronārā sindroma profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un<br />
atkārtotu notikumu novēršanu, tādejādi samazinot kopējo kardiovaskulāro mirstību un<br />
saslimstību Latvijā.<br />
Lai realizētu šo mērķi, AKS pacientiem ir jānodrošina iespēja saņemt vienotiem kvalitātes<br />
standartiem atbilstošu veselības aprūpi visos Latvijas reģionos. Tas savukārt balstās uz<br />
visu AKS diagnostikas un ārstēšanas procesā iesaistīto veselības aprūpes speciālistu<br />
izglītošanu, lai nodrošinātu vienādu izpratni par rīcību, izvēles iespējām, ieteicamo<br />
taktiku šīs saslimšanas novēršanai.<br />
Šīm vadlīnijām nav juridiska spēka, to saturs ir informatīvs un ieteicošs, atstājot izvēli un<br />
atbildību katra iesaistītā veselības aprūpes speciālista pārziņā.<br />
Vadlīniju uzdevumi<br />
1. Sniegt izglītojošu/informatīvu materiālu par akūta koronārā sindroma patofizioloģiju,<br />
klasifikāciju, nomenklatūru, diagnostiku, loģistikas un ārstēšanas taktiku.<br />
2. Informēt par jaunākajām atziņām, pētījumiem, pierādījumiem attiecībā uz AKS<br />
diagnostikas, ārstēšanas un profilakses iespējām, atspoguļojot to pieejamību Latvijā.<br />
3. Veicināt akūta koronārā sindroma sekundārās profilakses pasākumu ieviešanu,<br />
respektējot saslimstības riska faktorus.<br />
4. Informēt par biežākajām iespējamām AKS komplikācijām, to izvērtēšanu un<br />
ārstēšanu.<br />
6
Change language