Vadlīniju pilnais teksts

Vadlīniju pilnais teksts Vadlīniju pilnais teksts

19.02.2015 Views

Agrīna invazīvā vai konservatīvā ārstēšana Randomizēti klīniskie pētījumi pierādījuši, ka agrīna invazīvā ārstēšana mazina smagas atkārtotas išēmiskas epizodes un nepieciešamību atkārtotai hospitalizācijai un revaskularizācijai. Šie pētījumi pierādījuši arī ievērojamu mortalitātes un MI mazināšanu vidējā termiņā, bet ilgtermiņā mortalitātes mazināšanās ir vidēja un MI intrahospitālajā laikā ir bijis vairāk [55]. Pēdējā pētījumu metaanalīze pierādījusi, ka agrīna invazīvā ārstēšana mazinājusi kardiovaskulāro nāvi un MI piecu gadu laikā [56]. Riska izvērtēšana Riska izvērtēšana ir ļoti būtiska, lai selektētu pacientus agrīnai invazīvajai terapijai, kuriem no tās ievērojami mazinātos tūlītējais un ilgtermiņa nāves un nelabvēlīgu kardiālo notikumu skaits. Tāpat, lai selektētu zema riska pacientus, kuriem agrīna invazīvā stratēģija tikai paaugstinātu risku. Risku nosaka, ņemot vērā klīniskos, EKG un asins bioķīmijas marķierus. Tādēļ ir izveidotas dažādas vērtēšanas (scoring) skalas. ESC AKS BSTE vērtēšanai rekomendē izmantot GRACE riska vērtēšanas skalu [3], ko sakotnēji izmantoja hospitālās mirstības noteikšanai, bet vēlāk pielāgoja, lai noteiktu ilgtermiņa rezultātu AKS pacientiem, kuriem veikta invazīvā ārstēšana. Būtiska riska mazināšana, izmantojot agrīnu invazīvo ārstēšanu, pierādīta tikai augsta riska pacientiem. Nesen publicētie dati no metaanalīzes, kurā iekļauti FRISC II [57], ICTUS [58] un RITA III [59] pētījumi, parādīja tiešu saistību starp risku (noteica, vērtējot vecumu, diabēta esamību, hipotensiju, ST segmenta depresijas un ĶMI) un pārākumu no agrīnas invazīvās stratēģijas. Par stiprākajiem prediktoriem tomēr uzskatāmi paaugstināts troponīns un ST segmenta depresijas. Koronārās angiogrāfijas un intervences laiks Koronārās intervences laiks ilgstoši ir bijis diskusiju objekts. Veikti neskaitāmi pētījumi, kas salīdzina agrīnu un vēlīnu invazīvās ārstēšanas stratēģiju AKS BSTE pacientiem. Vairums pētījumu atbalsta agrīnu invazīvo stratēģiju. Pagaidām nav datu, kas apstiprinātu, ka novēlota intervence (pat, ja tiek kombinēta ar mūsdienīgu antitrombocitāro terapiju) būtu pārāka par medikamentozo terapiju kombinācijā ar angiogrāfiju, kas veikta, cik ātri vien nepieciešams [60]. Išēmiski notikumi un asiņošanas komplikācijas, kā arī īsāks hospitalizācijas laiks ir agrīni invazīvi ārstētiem pacientiem. Augsta riska pacientiem (riska pakāpe ir vairāk par 140 punktiem pēc GRACE skalas) angiogrāfija, ja iespējams, jāizdara 24 stundu laikā. Šajā grupā neietilpst pacienti ar ļoti augstu risku, līdz ar to nevar izdarīt secinājumus par dzīvību glābjošu stratēģiju. Tā, piemēram, simptomātiskiem pacientiem ar ST segmenta depresijām priekšējos novadījumos, kombinācijā ar paaugstinātu troponīna līmeni, angiogrāfija jāveic 46

nekavējoties. Augsta trombozes riska pacientiem vai pacientiem ar progresējošu MI risku angiogrāfija jāveic nekavējoties: - pacienti ar nepārejošu vai atkārtotu išēmiju, - dinamiskas, spontānas ST izmaiņas (depresijas vai pārejošas elevācijas >0,1), - dziļas ST depresijas krūšu kurvja priekšējos novadījumos, - nestabila hemodinamika, - lielas ventrikulāras aritmijas. Zemāka riska (AKS BSTE) pacientiem angiogrāfija ar sekojošu revaskularizāciju var tikt atlikta, nepalielinot risku, bet jāveic tās pašas hospitalizācijas laikā, vēlams 72 stundu laikā. Koronārā angiogrāfija un perkutāna koronārā intervence Koronārā angiogrāfija ir metode, ar kuras palīdzību var izvērtēt koronāro anatomiju, noteikt risku un tādējādi izlemt par turpmāko revaskularizācijas taktiku. Koronārā angiogrāfija kopā ar EKG izmaiņām identificē mērķa bojājumu. Pazīmes, kas var palīdzēt identificēt mērķa bojājumu, ir sekojošas: - neregulāras kontūras, - ekscentrisks bojājums, - pildījuma defekts, ko var radīt intralumināls trombs. Bojājumiem, kuru klīniskā nozīme angiogrāfiski nav nosakāma, iesakāms izmantot papildus diagnostikas ierīces (FFR, IVUS u.c.) [61]. Neatliekamā kārtā angiogrāfija jāveic augsta riska pacientiem, kā arī neskaidras diagnozes gadījumā, kad jādiferencē citas akūtas patoloģijas. Pētījumos, kuros salīdzināta angrīna un vēlīna invazīvās ārstēšanas pieeja, kā arī invazīvās vai konservatīvās ārstēšanas stratēģija, kā invazīvā metode domāta perkutāna koronārā intervence (PCI) vai koronārās šuntēšanas operācijas. Pagaidām nav veikti klīniskie pētījumi, kas AKS BSTE pacientiem salīdzinātu abas šīs invazīvās ārstēšanas metodes. Revaskularizācijas veidu nosaka pēc koronārās angiogrāfijas atradnes. Ja PCI ir iespējams veikt, sākotnēji jārevaskularizē mērķa bojājums (vadoties pēc angiogrāfijas atradnes un EKG datiem). Vairāku bojājumu vai tikai mērķa bojājuma revaskularizācija pagaidām nav pilnīgi izpētīta randomizētos klīniskos pētījumos. Optimālais laiks, kad veicama intervence PCI un KAŠ, ir dažāds. PCI veicama iespējami ātri, bet KAŠ dažas dienas pēc pacienta medikamentozas stabilizācijas. 47

Agrīna invazīvā vai konservatīvā ārstēšana<br />

Randomizēti klīniskie pētījumi pierādījuši, ka agrīna invazīvā ārstēšana mazina<br />

smagas atkārtotas išēmiskas epizodes un nepieciešamību atkārtotai hospitalizācijai un<br />

revaskularizācijai.<br />

Šie pētījumi pierādījuši arī ievērojamu mortalitātes un MI mazināšanu vidējā termiņā,<br />

bet ilgtermiņā mortalitātes mazināšanās ir vidēja un MI intrahospitālajā laikā ir bijis<br />

vairāk [55].<br />

Pēdējā pētījumu metaanalīze pierādījusi, ka agrīna invazīvā ārstēšana mazinājusi<br />

kardiovaskulāro nāvi un MI piecu gadu laikā [56].<br />

Riska izvērtēšana<br />

Riska izvērtēšana ir ļoti būtiska, lai selektētu pacientus agrīnai invazīvajai terapijai,<br />

kuriem no tās ievērojami mazinātos tūlītējais un ilgtermiņa nāves un nelabvēlīgu<br />

kardiālo notikumu skaits. Tāpat, lai selektētu zema riska pacientus, kuriem agrīna<br />

invazīvā stratēģija tikai paaugstinātu risku.<br />

Risku nosaka, ņemot vērā klīniskos, EKG un asins bioķīmijas marķierus. Tādēļ ir<br />

izveidotas dažādas vērtēšanas (scoring) skalas. ESC AKS BSTE vērtēšanai<br />

rekomendē izmantot GRACE riska vērtēšanas skalu [3], ko sakotnēji izmantoja<br />

hospitālās mirstības noteikšanai, bet vēlāk pielāgoja, lai noteiktu ilgtermiņa rezultātu<br />

AKS pacientiem, kuriem veikta invazīvā ārstēšana.<br />

Būtiska riska mazināšana, izmantojot agrīnu invazīvo ārstēšanu, pierādīta tikai augsta<br />

riska pacientiem. Nesen publicētie dati no metaanalīzes, kurā iekļauti FRISC II [57],<br />

ICTUS [58] un RITA III [59] pētījumi, parādīja tiešu saistību starp risku (noteica,<br />

vērtējot vecumu, diabēta esamību, hipotensiju, ST segmenta depresijas un ĶMI) un<br />

pārākumu no agrīnas invazīvās stratēģijas.<br />

Par stiprākajiem prediktoriem tomēr uzskatāmi paaugstināts troponīns un ST<br />

segmenta depresijas.<br />

Koronārās angiogrāfijas un intervences laiks<br />

Koronārās intervences laiks ilgstoši ir bijis diskusiju objekts. Veikti neskaitāmi<br />

pētījumi, kas salīdzina agrīnu un vēlīnu invazīvās ārstēšanas stratēģiju AKS BSTE<br />

pacientiem. Vairums pētījumu atbalsta agrīnu invazīvo stratēģiju. Pagaidām nav datu,<br />

kas apstiprinātu, ka novēlota intervence (pat, ja tiek kombinēta ar mūsdienīgu<br />

antitrombocitāro terapiju) būtu pārāka par medikamentozo terapiju kombinācijā ar<br />

angiogrāfiju, kas veikta, cik ātri vien nepieciešams [60].<br />

Išēmiski notikumi un asiņošanas komplikācijas, kā arī īsāks hospitalizācijas laiks ir<br />

agrīni invazīvi ārstētiem pacientiem.<br />

Augsta riska pacientiem (riska pakāpe ir vairāk par 140 punktiem pēc GRACE skalas)<br />

angiogrāfija, ja iespējams, jāizdara 24 stundu laikā.<br />

Šajā grupā neietilpst pacienti ar ļoti augstu risku, līdz ar to nevar izdarīt secinājumus<br />

par dzīvību glābjošu stratēģiju.<br />

Tā, piemēram, simptomātiskiem pacientiem ar ST segmenta depresijām priekšējos<br />

novadījumos, kombinācijā ar paaugstinātu troponīna līmeni, angiogrāfija jāveic<br />

46

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!