Vadlīniju pilnais teksts

augstāk par 15 0 vai neliela spiediena zuduma gultas), ja pilnīga atslogošana nav iespējama.
Pacientu pārgrozot nav pieļaujama bīdes vai berzes spēku iedarbība uz operēto vietu.
(Pierādījumu līmenis A)
Pēc iespējas agrāk pēcoperācijas periodā jāuzsāk pacienta aktivizācija, sākot ar ROM
(range of motion) vingrinājumiem neimobilizētajām ķermeņa daļām.
ROM (range of motion) vingrinājumus operētajai vietai uzsāk īsi pirms imobilizācijas
perioda beigām.
(Pierādījumu līmenis A)
Pēc imobilizācijas perioda beigām pakāpeniski jāuzsāk operētās vietas slogošana, sēžot vai
guļot uz operētās vietas, sākot ar 5 minūtēm 2 reizes dienā. Slogošanas laiks katrā reizē
jāpalielina par 15 minūtēm dienā, līdz pacients spēj nosēdēt 2 reizes dienā pa 2 stundām; šis
rādītājs jāsasniedz 7-14 dienu laikā. Slogošanas treniľu laikā ik 15 minūtes jānodrošina
trenējamās zonas atslogošana.
Drenāža
Lai mazinātu hematomas un seromas attīstības risku, jānodrošina aktīva drenāža
(wound suction devices, Blake drenas) līdz brīdim, kamēr izdalījumu daudzums ir minimāls.
Operācijas laikā ievietotās drenas saglabā apmēram 2 nedēļas.
Palīgmetodes
Negatīva spiediena terapija: metode var tikt izmantota pēcoperācijas periodā liekā šķidruma
novadīšanai, dzīšanas veicināšanai, kā arī šuvju dehiscences terapijai.
Lai pielietotu šo metodi slēdzot operāciju brūci jāuzliek par ~ 1/3 mazāk šuvju nekā parasti
un sūkļveida pārsējs jāuzliek tā, lai tas pārklātu visu lēveri un papildus 2-3 cm aiz lēvera
kontūras šuves līnijas. Jānodrošina negatīvais spiediens ~ 125-150 mmHg. Pārsējs jāmaina
ne ātrāk par 48-72 h pēc operācijas, ja nav citu iemeslu to darīt ātrāk.
Ķirurģiskās ārstēšanas komplikācijas
Hematoma.
Seroma.
Brūces atvēršanās (separation).
Lēvera nekroze.
Lēvera atvēršanās (dehiscence).
Brūces infekcija.
Abscess.
Osteomielīts.
Sepse.
Muskuļu atrofija.
55