Vadlīniju pilnais teksts

muskulārie lēveri (m.gracilis, m.vastus medialis, m.tensor fasciae latae).
3. Perforatoru lēveri.
Lielā grozītāja apvidus
Aprakstīti vismaz 13 dažādu lēveru veidi.
1. Fasciokutāni lēveri (Iľ un Jan, m.gluteus maximums).
2. Miokutāni lēveri (m.tensor fasciae latae – V-Y, rotēts u.c.).
3. Perforator lēveri (a.circumflexa femoris).
Papēžu apvidus
1. Fasciokutāni lēveri:
laterālās potītes lēveris;
lokāls lēveris;
n.suralis lēveris.
2. Miokutāni lēveri:
m.flexor digitorum brevis lēveris;
m.adductor halucis lēveris.
3. Perforator lēveri.
a.plantaris medialis lēveris;
a.maleolaris lēveris;
a.tibialis anterior lēveris;
a.tibialis posterior lēveris.
4. Brīvs (mikrovaskulārs) lēveris.
Pēcoperācijas periods
Tradicionāli izgulējumu ārstēšana ir saistīta ar ilgstošu pēcoperācijas imobilizācijas periodu.
Balstoties uz eksperimentāliem pētījumiem, ir ticis uzskatīts, ka brūces dzīšanai
nepieciešamas 6-8 nedēļas, lai sasniegtu pietiekošu audu izturību. Līdz ar to pacientiem pēc
izgulējumu operatīvas terapijas tika nozīmēts 6-8 nedēļas ilgs imobilizācijas periods.
Ievērojot mūsdienu medicīnas nepieciešamību ierobežot ārstēšanas izmaksas, pēdējās
tendeces izgulējumu ārstēšanā ir balstītas uz ārstēšanās (īpaši stacionāra etapa) laika
samazināšanu.
Slogošana un aktivizācija
Tā kā daudzas komplikācijas ir saistītas ar lēvera apasiľošanas traucējumiem, pēcoperācijas
periodā jānodrošina, lai spiediens operētai vietai nebūtu lielāks par audu perfūzijas spiedienu.
Konstatēts, ka pietiekošs ir 2 nedēļu pēcoperācijas imobilizācijas periods pacientiem ar
izolētiem izgulējumiem 112 .
Vismaz 2 nedēļas operētajai vieta jāatslogo: spiediena iedarbībai jābūt minimālai.
Pacientu jānovieto pozā, kas nodrošina operētās vietas atslogošanu vai jāizmanto augstu
tehnoloģiju spiedienu samazinošas virsmas (gaisa plūsmas gultas – nepaceļot galvgali
54