Vadlīniju pilnais teksts

Ļoti efektīva un vieglāk panesama ir medikamenta intratekāla ievadīšana (Baclofen sūknis –
nodrošina mazu devu, programmējamu ievadi intratekālā telpā, deva var būt pat 100 reizes
mazāka nekā perorālajai medikamenta formai). Metodes trūkumi saistīti ar implantācijas
operācijas riskiem, infekciozām komplikācijām.
Benzodiazepīni (Diazepam, Clonazepam) ir vissenāk lietotie preparāti. Paaugstina GABA
afinitāti pret receptoriem, darbojas smadzeľu stumbra, muguras smadzeľu līmenī. Deva
Diazepam 10-60 mg/dn, Clonazepam 0,5-20 mg/dn. Blaknes – sedācija, vājums, hipotensija,
atmiľas pavājināšanās, koordinācijas traucējumi, apjukums, depresija, ataksija. Bez tam
raksturīga tolerance un medikamentozas atkarības izveidošanās, kā arī atcelšanas fenomeni.
Iespējams kombinēt ar Tizanidine vai Baclofen, bet jābūt piesardzīgiem, jo medikamenti
potencējas.
Dantrolene atšķirībā no citiem preparātiem darbojas perifēri, muskuļu šķiedru līmenī,
ietekmējot kalcija atbrīvošanu no muskuļu šķiedru sarkoplazmatiskā tīkla. Efekts ir labāks
pacientiem ar supraspinālas lokalizācijas spasticitāti (bērnu cerebrālā trieka, galvas traumas).
Deva 25-400 mg/dn. Mazāk sedatīvu blakľu, tomēr tā kā iedarbojas neselektīvi uz
muskuļiem (arī tiem, kas nav spastiski), var radīt ģeneralizētu vājumu, tai skaitā arī elpošanas
muskulatūrā. Blaknes– miegainība, apjukums, vājums, nogurums, caureja. Iespējama
hepatotoksicitāte, nevar kombinēt ar citiem hepatotoksiskiem preparātiem (piem.,
Tizanidine).
Tizanidine ir centrālas darbības α2 noradrenerģisks agonists, tomēr darbības mehānisms
spasticitātes mazināšanai nav pilnībā skaidrs. Medikaments mazākā mērā rada muskuļu
vājumu. Sākuma devas 2-4 mg/dn, vidējā uzturēšanas deva 18-24 mg/dn, maksimālā deva 36
mg/dn. Blaknes– mutes sausums, miegainība, astēnija, apjukums, ortostāzes traucējumi,
halucinācijas. Var tikt izmantots kombinācijās, tomēr jāuzmanās no hepatotoksicitātes.
Preparātam ir mazs pussabrukšanas periods, terapeitiskais efekts ilgst 3-6 stundas, tāpēc
pielietojums preparātam ierobežots.
Citi medikamenti, kas var būt efektīvi spasticitātes mazināšanai, bet vēl nav plaši pētīti –
Clonidine, Gabapentine, Lamotrigine, Ciproheptadine.
Botulīna toksīna injekcijas:
Botulīna toksīns A inhibē acetilholīna izdali neiromuskulārajās sinapsēs. Efekts pēc
injekcijas parādās 12 h līdz 7 dienu laikā un saglabājas 3-4 mēnešus. Efektīva, selektīva
metode. Trūkumi– lēns, salīdzinoši īslaicīgs efekts, dārga metode, organismā var veidoties
antivielas pret botulīna toksīnu.
Ķīmiskā denervācija:
Izmantojot ķīmiskas vielas (fenols, akohols), tiek panākta nervu šķiedru destrukcija un
apakšējā motoneirona denervācija. Ar šo metodi var tikt veikta denervācija subarahnoidālā,
saknīšu līmenī, perifērā nerva līmenī vai sīko motorisko nervu gala zaru līmenī. Visu līmeľu
metodes ir sarežģītas un veicamas tikai īpaši apmācītam speciālistam. Izmantojot fenolu,
efekts ir daļēji atgriezenisks, spirtu – neatgriezenisks. Metodes priekšrocība – ātrs, efektīvs
47