Vadlīniju pilnais teksts

Lokalizācija
Lai arī izgulējumi teorētiski var veidoties jebkurā ķermeľa daļā, tomēr praksē ir pierādījies,
ka izgulējumi pārsvarā veidojas virs kaulu izciļľiem tajās ķermeľa daļās, kuras atbilst
eksperimentāli noteiktajām paaugstināta spiediena zonām, pacietam atrodoties sēdus vai
guļus stāvokļos (skat. zīm.1).
Konstatēts, ka vairāk nekā 95% no visiem izgulējumiem veidojas ķermeľa apakšējā daļā,
67% izgulējumi veidojas gūžas locītavu un gluteālajos apvidos, 25% izgulējumi veidojas
apakšstilbu līmenī, bet mazāk par 10 % veido retas lokalizācijas izgulējumi.
Piecas klasiskās izgulējumu lokalizācijas ir:
- sacrum rajons,
- augšstilba kaula trochanter major reģions,
- tuberositas ischii reģions,
- papēži,
- laterālās potītes.
Tomēr katram pacientam izgulējumu lokalizācijas ir individuālas un atbilst biežāk
ieľemtajām pozām.
Klasifikācija
Pasaulē sastopamas vairākas izgulējumu klasifikācijas sistēmas. Visplašāk lietotā
klasifikācija Eiropā ir European Pressure Ulcer Advisory Panel (EPUAP) izgulējumu
klasifikācijas sistēma. Tomēr, vadoties no lietošanas ērtības un autori iesaka izmantot
Yarkony-Kirk klasifkāciju (skat. 4.Tabulu).
I pakāpe – neskartas ādas negaistoša eritēma. Papildus pazīmes (īpaši pacientiem ar
tumšāku ādu) – citas ādas krāsas izmaiľas, siltums, tūska, indurācijas vai blīvuma zona.
II pakāpe – daļējs ādas bojājums, kas ietver epidermu un/vai dermu. Bojājums ir
virspusējs un klīniski izpaužas kā nobrāzums vai čūla.
III pakāpe – pilna biezuma ādas bojājums, ietverot zemādas audu bojājumu vai nekrozi, ar
iespējamu izplatību līdz zemāk esošajai fascijai, bet ne aiz tās.
IV pakāpe – plaša destrukcija, audu nekroze vai bojājums, ietverot muskuļus, kaulus vai
citas atbalsta struktūras, ar vai bez pilna biezuma ādas bojājuma.
24