Vadlīniju pilnais teksts
Vadlīniju pilnais teksts
Vadlīniju pilnais teksts
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Nozīmīgs faktors izgulējumu veidošanās procesā ir arī audu tolerance pret spiedienu.<br />
Konstatēts, ka dažādiem audiem ir dažāda sensitivitāte pret spiedienu – visjūtīgākie ir<br />
muskuļaudi, āda ir visizturīgākā. Šis fenomens tiek skaidrots ar muskuļu lielāku enerģijas<br />
patēriľu salīdzinājumā ar ādu. Līdz ar to bieži vien lielākais mīksto audu bojājums ir tieši<br />
dziļumā tuvu kaulam muskuļu audos un ādas bojājums ir salīdzinoši neliels.<br />
Bīde ir spēks, kas nobīda ādu attiecībā pret dziļāk esošajiem audiem paralēli tās virsmai.<br />
Šāda mīksto audu nobīde var radīt ādas asinsvadu gaitas un izliekuma izmaiľas, leľķveida<br />
deformāciju (īpaši asinsvados, kas novietoti perpendikulāri ādai), kas noved pie asinsapgādes<br />
samazināšanās, išēmijas un nekrozes.<br />
Bīde visbiežāk uz mīkstajiem audiem iedarbojas, ja pacienta gulta tiek pacelta un pacients<br />
slīd lejup. Tiek uzskatīts, ka bīde ir vadošais faktors izgulējumu veidošanās krustu rajonā.<br />
Konstatēts, ja uz mīkstajiem audiem iedarbojas bīde, tad spiediens, kas rada asinsvadu<br />
nosprostošanos, ir uz pusi mazāks nekā tad, ja bīde uz mīkstajiem audiem neiedarbojas 24,25 .<br />
Berze ir spēks, kas rodas starp divām virsmām savstarpējas kustības laikā. Berze rada<br />
nobrāzumu, kā rezultātā plānāks kļūst epidermas slānis, palielinās transepidermālā šķidruma<br />
zudums, veidojas macerācija, kas padziļina epidermālā slāľa bojājumu, veicina bīdes spēku<br />
iedarbību uz mīkstajiem audiem.<br />
Bez šiem trim minētajiem spēkiem, kas iedarbojas uz mīkstajiem audiem, liela nozīme<br />
izgulējumu patoģenēzē ir arī citiem ārējiem un iekšējiem faktoriem. Vesels cilvēks vai<br />
pacients, kam saglabāta spēja kustēties un jušanu atpazīst ilgstošu lokālu spiedienu pirms<br />
audu išēmiskām izmaiľām un maina savu pozu, lai izgulējumi neveidotos. Vesels cilvēks<br />
nepieļauj izgulējumu veidošanos, regulāri pārnesot svaru sēžot, stāvot un guļot. Pētījumos ar<br />
veseliem cilvēkiem ir konstatēts, ka miega laikā vesels cilvēks maina pozu ik 15 minūtes.<br />
Aprēķināts, ka cilvēki, kas maina pozu vismaz 20 reizes nakts laikā, pakļauti ievērojami<br />
mazākam riskam attīstīties izgulējumam, nekā cilvēki, kas pozu maina retāk. Tāpat<br />
konstatēts, ka izgulējumu riska grupas pacienti pirmās trīs naktis pēc hospitalizēšanas<br />
ievērojami retāk maina pozu, nekā pirms saslimšanas.<br />
Audu toleranci ietekmējoši faktori<br />
Nozīmīga loma izgulējumu ģenēzē ir arī audu toleranci pazeminošiem ārējiem un iekšējiem<br />
faktoriem. Ārējie faktori ir mitrums un dažādi ādas kairinātāji, kas rada ādas virsējo slāľu<br />
bojājumus.<br />
Svarīgākie iekšējie faktori ir vecums, muguras smadzeľu bojājums, pazemināts barojums,<br />
glikokortikoīdu lietošana (tiek uzskatīts, ka šie faktori samazina kolagēna sintēzi), seruma<br />
proteīna līmenis, hemoglobīns, hematokrīts, asinsvadu slimības, cukura diabēts, vazoaktīvu<br />
medikamentu lietošana, palielināta ķermeľa temperatūra, smēķēšana (šie faktori ietekmē<br />
audu perfūziju) 26 .<br />
23
Change language