Vadlīniju pilnais teksts

Rehabilitācija
Nepieciešams rehabilitācijas plāns, to regulāri koriģē.
Iespēju robežās saglabāt jau esošo kustību apjomu locītavās.
Regulāri pasīvu un aktīvu kustību apjomu veicinoši vingrinājumi (vismaz 1 reizi
dienā).
Trenēt muskuļu spēku, elasticitāti un koordināciju, lai pēc iespējas iegūtu neatkarību.
(Pierādījumu līmenis: A)
Pacientiem pēc izgulējuma slēgšanas un/vai sadzīšanas rekomendē veikt brūču apskati pie
speciālista pēc viena, trim, sešiem mēnešiem un turpmāk ik pēc 12 mēnešiem.
(Pierādījumu līmenis: A)
Izgulējumu etioloģija un patoģenēze
Izgulējumu etioloģijas pamatā ir trīs dažādi spēki, kas iedarbojas uz mīkstajiem
audiem – spiediens, bīde un berze.
Spiediens ir perpendikulārs spēks uz laukuma vienību, tas saspiež audus starp ādu un kaulu
izcilľiem un var radīt samazinātu audu perfūziju un išēmiju. Jau 1930. gadā Landis
konstatēja, ka ādā spiediens kapilāru arteriālajā daļā ir 32 mm Hg, izvirzot hipotēzi, ka
spiediens uz mīkstajiem audiem virs 32 mm Hg nospiež kapilāru, rada audu išēmiju ar
sekojošu nekrozi un brūču veidošanos 18 .
Šobrīd ir zināms, ka spiediens kapilāru arteriālajā daļā ir 32 mm Hg, vidusdaļā 20 mm Hg,
bet venozajā daļā 12 mm Hg, savukārt intersticiālajā audu daļā ir negatīvs spiediens (tādējādi
kopējais spiediens audos ir nulle). Ja uz audiem iedarbojas ārējs spiediens, tad palielinās
intersticiālais spiediens, un tam pārsniedzot 12 mm Hg (kapilāru venozās daļas spiedienu),
palielinās kopējais spiediens audos, spiediens kapilāru arteriolārajā daļā, rodas pastiprināta
šķidruma filtrācija, tūska, autolīze, limfvadu oklūzija ar sekojošu metabolisma gala produktu
traucētu evakuāciju 19 .
Svarīgas ir spiediena un laika attiecības. Eksperimentāli pētījumi ar dzīvniekiem pierādījuši,
ka, jo augstāks spiediens, jo mazāk laika nepieciešams, lai rastos patoloģiskas izmaiľas
audos. Ja spiedienu ik pēc 3-5 minūtēm noľem, tad audi ir spējīgi izturēt šādu spiedienu ilgāk
nekā mazāku, bet nepārtrauktu spiedienu. 70 mm Hg liels konstants spiediens, kas iedarbojas
vairāk par 2 stundām, rada neatgriezeniskus audu bojājumus, bet pat 240 mm Hg liels
intermitējošs spiediens neatgriezeniskus bojājumus nerada 20,21
Ja spiediens uz audiem tiek novērsts, piemēram, pārnesot ķermeľa smagumu uz citu reģionu,
asinsrite atjaunojas un šī vieta ar iepriekšēju hipoksiju kļūst hiperēmiska. Šo fenomenu sauc
par reaktīvu hiperēmiju un tas ir dabiskS aizsardzības mehānismS īslaicīgai išēmijai. Ja ar šīs
vazodilatācijas palīdzību izdodas atjaunot cirkulāciju pirms kritiskā laika perioda
sasniegšanas, tad neatgriezeniskas izmaiľas audos neveidojas. Tomēr, ja spiediens saglabājas
21