Vadlīniju pilns teksts

Vadlīniju pilns teksts Vadlīniju pilns teksts

19.02.2015 Views

6.5.7 Primāra olnīcas limfoma Primāra olnīcas limfoma ir reti satopams olnīcas audzējs. Lielākā daļa limfomu, kas skar olnīcas, ir daļa no sistēmiskās saslimšanas. Ja tiek uzstādīta olnīcas limfomas diagnoze, ir nepieciešams izslēgt sistēmisku limfomas saslimšanu. Olnīcas limfomas diagnostiskie kritēriji: - Diagnozes uzstādīšanas brīdī olnīcas limfoma ir norobežota tikai olnīcas robežās un nav atrodama nekur ārpus olnīcas audiem. Olnīcas limfomas diagnoze var tikt izvērtēta arī gadījumos, ja izplatība ir novērojama pavadošajos limfmezglos, kā arī gadījumos, kad ir skaidri redzama infiltrācija tieši blakus olnīcai esošajos audos. - Perifērajās asins analīzēs un kaulu smadzeņu trepānbiopsijā nav atrodamas izmainītas šūnas. - Ja tomēr ir novērojamas limfomatozas struktūras citās organisma vietās attālināti no olnīcas, tad tās ir veidojušās vismaz ar vairāku mēnešu starpību kopš primārās lokalizācijas parādīšanās olnīcā. Jaunākie pētījumi atspoguļo, ka labdabīgi limfoīdi audi ir atrodami vairāk kā 50% neizmainītu olnīcu. Tāpēc ir iespējama teorija, ka primāra olnīcas limfoma veidojas šo labdabīgo olnīcas audu agregātu malignas transformācijas rezultātā. Primāra olnīcas limfoma metastazē kontralaterālā olnīcā, kā arī intraperitoneālajos audos. Diagnozes apstiprināšanai nepieciešama biopsija, kas pareizi fiksēta, lai varētu veikt atbilstošu un precīzu klasifikāciju. Tievās adatas aspirācijas biopsija nav izmantojama precīzai histoloģiskās diagnozes uzstādīšanai. Difūza lielšūnu ne-Hodžkina limfoma ir biežākais diagnosticētais apakštips, taču sakarā ar primāras olnīcas limfomas reto sastopamību, ir grūti izdarīt secinājumus par biežākajiem apakštipiem. Bērkita limfoma tās endēmiskās izplatības rajonos liek vērst uzmanību uz abpusēju olnīcu palielināšanos, kas ir otra biežākā atradne vienlaicīgi ar klīniskām izmaiņām žoklī. Primāras olnīcu limfomas ārstēšana pēc ķirurģiskas ekscīzijas neatšķiras no limfomas ārstēšanas kā tādas. Tās pamatā ir sistēmiska ķīmijterapija atbilstoši histoloģiskajam apakštipam. Pacientes ar primāru olnīcu limfomu pēc ārstēšanas etapā jānovēro kopā ar hematologu. Slimības prognoze ir laba un ir atkarīga no histoloģiskā tipa. 6.6 Patoloģiskais ziņojums (66-68) Atbildē ir jābūt norādītam: 6.6.1. Nosūtītais preparāts / ķirurģiskā manipulācija ar vai bez limfadenektomijas, vai operācijas laikā ir notikusi audzēja ruptūra 6.6.2. Audzēja lokalizācija (labā olnīca, kreisā olnīca, audzēja lokalizācija uz olnīcas virsmas, parenhīmā vai citur) 6.6.3. Izmērs trijās dimensijās 6.6.4. Makroskopiskā izplatība 92

6.6.5. Histoloģiskais tips un diferenciācija (seroza, mucinoza, endometroida, gaiššūnu, jauktas morfoloģijas, stromāls, embrionālā attīstības perioda audzējs vai cits) 6.6.6. Virsmas iesaiste (lokalizācija) 6.6.7. Robežvarianta audzējiem jāatzīmē, vai ir novērojamas mikropapillāras struktūras (%) 6.6.8. Robežvarianta audzējiem jānorāda, vai ir konstatēti implanti norādot to lokalizāciju un morfoloģiju (epiteliāli, fibrozi, invazīvi, neinvazīvi) 6.6.9. Arteriāla, venoza vai limfātiska invāzija 6.6.10. Jānorāda, vai ir novērojama paralēli esoša labdabīga vai robežvarianta patoloģija 6.6.11. Saistība ar endometriozi (olnīcu, ārpus olnīcu) 6.6.12. Svarīgākie faktori – kapsulas, olnīcu virsmas iesaiste; pāreja uz dzemdi, olvadiem vai citiem iegurņa orgāniem; peritoneālo skalojumu rezultāts; vēderplēves un limfmezglu iesaiste; peritoneālo metastāžu izmērs 6.6.13. FIGO stadija 6.6.14. Izmeklēto un pozitīvo limfmezglu skaits no katra reģiona. Literatūras atsauces: 1. DiSaia P, Creasman W. Epithelial Ovarian Cancer. Clinical Gynecologic Oncology. 6th Eds: 289- 350. Mosby 2002. 2. Scully RE. Tumors of the ovary and maldeveloped gonads, Fallopian tubes and broad ligaments. In: Young RH, Clements PB eds. Atlas of tumor pathology, 3rd series. Washington, DC. Armed Forces Institute of Pathology, 1996: 27 3. Shepherd JH: Revised FIGO staging for gynaecological cancer. Br J Obstet Gynaecol 1989: 96 (8): 889-92. 4. Ovary. In: American Joint Committee on Cancer: AJCC Cancer Staging Manual. Philadelphia, Pa: Lippincott-Raven Publishers, 5th ed., 1997, pp 201-206. 5. Burghardt E, Girardi F, Lahousen M, Tamussino K, Stettner H. Patterns of pelvic and paraaortic lymph node involvement in ovarian cancer. Gynecol Oncol 1991: 40 (2): 103-6. 6. Lynch HT, Watson P, Lynch JF, Conway TA, Fili M. Hereditary ovarian cancer. Heterogeneity in age at onset. Cancer 1993: 71 (2 Suppl): 573-81, 1993. 7. Struewing JP, Hartge P, Wacholder S, Baker SM, Berlin M, McAdams M et al. The risk of cancer associated with specific mutations of BRCA1 and BRCA2 among Ashkenazi Jews. N Engl J Med 1997: 336:1401-1408. 93

6.5.7 Primāra olnīcas limfoma<br />

Primāra olnīcas limfoma ir reti satopams olnīcas audzējs. Lielākā daļa limfomu, kas skar<br />

olnīcas, ir daļa no sistēmiskās saslimšanas. Ja tiek uzstādīta olnīcas limfomas diagnoze, ir<br />

nepieciešams izslēgt sistēmisku limfomas saslimšanu.<br />

Olnīcas limfomas diagnostiskie kritēriji:<br />

- Diagnozes uzstādīšanas brīdī olnīcas limfoma ir norobežota tikai olnīcas robežās un<br />

nav atrodama nekur ārpus olnīcas audiem. Olnīcas limfomas diagnoze var tikt<br />

izvērtēta arī gadījumos, ja izplatība ir novērojama pavadošajos limfmezglos, kā arī<br />

gadījumos, kad ir skaidri redzama infiltrācija tieši blakus olnīcai esošajos audos.<br />

- Perifērajās asins analīzēs un kaulu smadzeņu trepānbiopsijā nav atrodamas<br />

izmainītas šūnas.<br />

- Ja tomēr ir novērojamas limfomatozas struktūras citās organisma vietās attālināti no<br />

olnīcas, tad tās ir veidojušās vismaz ar vairāku mēnešu starpību kopš primārās<br />

lokalizācijas parādīšanās olnīcā.<br />

Jaunākie pētījumi atspoguļo, ka labdabīgi limfoīdi audi ir atrodami vairāk kā 50%<br />

neizmainītu olnīcu. Tāpēc ir iespējama teorija, ka primāra olnīcas limfoma veidojas šo<br />

labdabīgo olnīcas audu agregātu malignas transformācijas rezultātā.<br />

Primāra olnīcas limfoma metastazē kontralaterālā olnīcā, kā arī intraperitoneālajos audos.<br />

Diagnozes apstiprināšanai nepieciešama biopsija, kas pareizi fiksēta, lai varētu veikt<br />

atbilstošu un precīzu klasifikāciju. Tievās adatas aspirācijas biopsija nav izmantojama<br />

precīzai histoloģiskās diagnozes uzstādīšanai. Difūza lielšūnu ne-Hodžkina limfoma ir<br />

biežākais diagnosticētais apakštips, taču sakarā ar primāras olnīcas limfomas reto<br />

sastopamību, ir grūti izdarīt secinājumus par biežākajiem apakštipiem.<br />

Bērkita limfoma tās endēmiskās izplatības rajonos liek vērst uzmanību uz abpusēju olnīcu<br />

palielināšanos, kas ir otra biežākā atradne vienlaicīgi ar klīniskām izmaiņām žoklī.<br />

Primāras olnīcu limfomas ārstēšana pēc ķirurģiskas ekscīzijas neatšķiras no limfomas<br />

ārstēšanas kā tādas. Tās pamatā ir sistēmiska ķīmijterapija atbilstoši histoloģiskajam<br />

apakštipam. Pacientes ar primāru olnīcu limfomu pēc ārstēšanas etapā jānovēro kopā ar<br />

hematologu.<br />

Slimības prognoze ir laba un ir atkarīga no histoloģiskā tipa.<br />

6.6 Patoloģiskais ziņojums (66-68)<br />

Atbildē ir jābūt norādītam:<br />

6.6.1. Nosūtītais preparāts / ķirurģiskā manipulācija ar vai bez<br />

limfadenektomijas, vai operācijas laikā ir notikusi audzēja ruptūra<br />

6.6.2. Audzēja lokalizācija (labā olnīca, kreisā olnīca, audzēja lokalizācija uz<br />

olnīcas virsmas, parenhīmā vai citur)<br />

6.6.3. Izmērs trijās dimensijās<br />

6.6.4. Makroskopiskā izplatība<br />

92

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!