Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Pierādījumu līmenis D<br />
2.5.2 Prognoze<br />
Nesenie ziņojumi par 5 gadu dzīvildzi uzrāda līdzīgus rādītājus kā pie dzemdes kakla vēža<br />
(18,20). Pētījums ar 193 pacientēm no M.D.Anderson Vēža centra Hjustonā uzrādīja 5<br />
gadu dzīvildzi 85% no 50 pacientēm ar saslimšanu I stadijā, 78% no 97 pacientēm ar<br />
slimības II stadiju un 58% no 46 pacientēm ar slimības III-IVA stadiju (21).<br />
2.6 Speciālas situācijas<br />
2.6.1 Adenokarcinoma<br />
Aptuveni 9% no visiem primārajiem maksts vēžiem ir adenokarcinomas un tās skar<br />
jaunāko pacienšu daļu, neatkarīgi ar vai bez dietilstilbestrola ekspozīcijas intrauterīnajā<br />
attīstības periodā. Adenokarcinomas parasti rodas vietās, kur makstī ir novērojama adenoze<br />
pacientēm ar dietilstilbestrola ekspozīciju, ar Wolfa vadu atliekām, periuretrālajiem<br />
dziedzeriem un endometriozes perēkļiem.<br />
2.6.1.1 Skrīnings<br />
Jaunas sievietes, kuru mātes grūtniecības laikā ir lietojušas dietilstilbestrolu, pirmo reizi<br />
pie ginekologa būtu jāaizved sākoties menstruācijām, vai aptuveni 14 gadu vecumā.<br />
Apskates laikā uzmanība ir jāpievērš introitus vaginae rajonam un dzemdes kaklam. No<br />
dzemdes kakla ir jāpaņem onkocitoloģiskā uztriepe (22).<br />
2.6.1.2 Ārstēšana<br />
Kopumā adenokarcinomas ir ārstējamas līdzīgi kā plakanšūnu karcinomas. Jaunām<br />
pacientēm īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai tiktu saglabāta maksts un olnīcu funkcija.<br />
Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešamība veikt maksts rekonstrukciju un olnīcu<br />
transpozīciju.<br />
2.6.1.3 Prognoze<br />
Prognoze gaiššūnu karcinomas gadījumā kopumā ir laba ar kopējo dzīvildzi 78% (23).<br />
Izdzīvošana citu adenokarcinomu gadījumos ir būtiski sliktāka, salīdzinot ar plakanšūnu<br />
vēzi (18).<br />
2.6.2 Maksts melanoma<br />
Maksts melanoma ir reta saslimšana un gandrīz visi gadījumi ir novērojami tikai starp<br />
baltādainajām sievietēm (24). Parasti tā lokalizējas maksts distālās daļas priekšējā sienā<br />
(24,25). Parasti tā ir dziļi invazīva un kā galvenā terapijas metode ir radikāla ķirurģiska<br />
ārstēšana, ietverot kādu no iegurņa ekzenterācijas veidiem.<br />
Literatūrā ir aprakstīta konservatīvāka ķirurģijas pielietošana ar līdzīgiem izdzīvotības<br />
rādītājiem (24,26). Parasti ķirurģiskā ārstēšana tiek kombinēta ar adjuvantu staru terapiju.<br />
Atsevišķi staru terapija var tikt pielietota tikai retos gadījumos, un šādos gadījumos būtu<br />
izmantojamas augstu devu frakcijas (>400 cGY), kas var sniegt labākus ārstēšanas<br />
rezultātus, salīdzinot ar zemu devu frakcijām (27). Kopējā 5 gadu dzīvildze svārstās ap<br />
10%.<br />
30
Change language