Vadlīniju pilns teksts

Vadlīniju pilns teksts Vadlīniju pilns teksts

19.02.2015 Views

2.3 Skrīnings Maksts vēža skrīnings kā rutīnas izmeklējums pēc histerektomijas labdabīgas saslimšanas dēļ nav finansiāli efektīvs, savukārt sievietes ar anamnēzē pārciestu dzemdes kakla intraepiteliālu neoplāziju vai invazīvu vēzi ir paaugstināta riska grupā un ir jākontrolē, veicot regulāru onkocitoloģisko izmeklēšanu (10). 2.4 Maksts intraepiteliāla neoplāzija (VAIN) Pacientēm ar patoloģisku onkocitoloģisko atradi bez lielas un acīmredzamas patoloģijas ir indicēta kolposkopiska izmeklēšana, apstrādājot maksti ar Lugola šķīdumu. Kolposkopijas laikā ir jāveic patoloģiskā rajona ekscīzija, īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad patoloģija ir lokalizēta velvēs, jo līdz pat 28% šādos gadījumos paralēli iepriekš konstatētai maksts intraepiteliālai neoplāzijai tiek konstatēts maksts vēzis (11). Maksts intraepiteliālas neoplāzijas ārstēšana ir individualizējama un ir atkarīga no tās plašuma, lokalizācijas un pacientes vispārēja veselības stāvokļa. Maksts intraepiteliālas neoplāzijas ārstēšanai tiek izmantotas dažādas metodes, sākot no lokālas audu destrukcijas līdz plašākai ķirurģijai, ieskaitot vaginektomiju, kā arī dobuma staru terapiju. Terapijas izvēle parasti ir atkarīga no vairākiem faktoriem – pacientes vispārējā stāvokļa, veidojuma morfoloģijas, lokalizācijas un plašuma, kā arī no ārstējošā ārsta pieredzes un prasmēm darbā ar specifiskām ārstēšanas metodēm. Pieņemot lēmumus par labu vienai vai otrai ārstēšanas taktikai, ir jāņem vērā veidojuma novietojums attiecībā pret urīnizvadkanālu, urīnpūsli un taisno zarnu, īpaši gadījumos, kad ir paredzēts izmantot destruktīvas vai ekscidējošas ķirurģiskas metodes. Urīnizvadkanāla, urīnpūšļa vai taisnās zarnas traumatizācija var izraisīt fistulas veidošanos, sevišķi, ja paciente iepriekš ir saņēmusi staru terapiju. Lokāla 5-FU aplikāciju izmantošana ir vienkārša ambulatora procedūra, kas neprasa atsāpināšanu vai sarežģītu aprīkojumu (12). Šāda pieeja var būt īpaši piemērota pacientēm ar plašu vai multifokālu patoloģiju, kuras gadījumā būtu nepieciešams veikt plašu ķirurģisku ekscidēšanu. 5-FU aplikācijām parasti ir minimālas blakus parādības, ja vien tās netiek lietotas biežāk kā divas reizes nedēļā. Jaunākām sievietēm ar multifokālu patoloģiju un augsta riska maksts intraepiteliālu neoplāziju (VAIN 2/3) kā alternatīva 5-FU var tikt lietots imiquimoda 5% krēms (13). Vienlīdz efektīvi var tikt izmantota arī CO 2 lāzerdestrukcija (14). Izmantojot lāzerdestrukciju, parasti ir nepieciešama atsāpināšana. Tāpat maksts intraepiteliālu neoplāziju terapijā ir izmantojama elektroekscīzija vai ekscīzija ar skalpeli. Ķirurģiska ekscīzija ir īpaši piemērota gadījumiem, kad patoloģija ir lokalizēta maksts velvēs (15). Īpaši smagos gadījumos neefektīvas iepriekšējas ārstēšanas gadījumā ir pielietojama arī vaginektomija un ādas lēvera transplantēšana. Pierādījumu līmenis C 2.5 Invazīva karcinoma Lielākā daļa pacienšu pie ārsta vēršas ar sūdzībām par asiņainiem vai pastiprinātiem izdalījumiem no maksts. Diagnozi parasti var noteikt, veicot biopsiju no veidojuma apskates laikā. Biopsiju parasti var veikt ambulatori, taču būtu vēlams izmantot atsāpināšanu. 28

2.5.1 Ārstēšana Visas pacientes ar maksts vēzi ir jāārstē terciārās aprūpes centros. Ārstēšana visos gadījumos ir individualizēta un tā atšķirsies no slimības stadijas un lokalizācijas makstī. Lielākajai daļai pacienšu ir svarīgi saglabāt maksts funkciju. 2.5.1.1 Ķirurģiska ārstēšana Ķirurģiskai ārstēšanai maksts vēža gadījumā ir nosacīta loma, jo maksts ciešā tuvumā atrodas urīnpūslis un taisnā zarna. Ķirurģiska ārstēšana ir pielietojama sekojošos gadījumos (1,16,17): (1) Pacientēm ar audzēju I stadijā, kas ir lokalizēts maksts mugurējā velvē Ja dzemde joprojām atrodas savā vietā, var veikt radikālu histerektomiju, maksts augšējās daļas ekscīziju ar vismaz 1 cm lielu atkāpi veselo audu robežās. Operācijas apjoms paredz arī iegurņa limfadenektomiju. Gadījumos, ja pacientei jau ir veikta histerektomija, var veikt maksts augšējās daļas ekscīziju kopā ar iegurņa limfadenektomiju. (2) Jaunas pacientes, kurām tiks pielietota staru terapija Šīm pacientēm laparotomija ļauj veikt olnīcu transpozīciju, ķirurģisku stadijas noteikšanu un rezecēt palielinātus limfmezglus. (3) Pacientēm ar slimības IV stadiju, īpaši gadījumos ar rekto-vaginālo vai vezikovaginālo fistulu Primāra iegurņa ekzenterācija ir viena no ārstēšanas iespējām, kombinējot ar iegurņa limfadenektomiju vai neoadjuvantu staru terapiju. Abpusēja ingvināla un femorāla limfadenektomija ir veicama pacientēm, kurām saslimšana skar maksts apakšējo trešdaļu. (4) Pacientēm ar centrālu recidīvu pēc staru terapijas Ķirurģiskā ārstēšana parasti ietvers plašāku vai mazāk plašu iegurņa ekzenterāciju. Pierādījumu līmenis C 2.5.1.2 Staru terapija Staru terapija ir kā izvēles ārstēšanas iespēja lielākajai daļai pacienšu ar maksts vēzi, izmantojot gan distances, gan dobuma staru terapiju. Atsevišķas pacientes ar slimības I un II stadiju var tikt ārstētas, izmantojot tikai dobuma staru terapiju (18,19). Ja audzējs ir lokalizēts maksts apakšējā trešdaļā, staru terapijas laukā ir jāietver arī ingvinālie un femorālie limfmezgli. Kā alternatīva plašākai apstarošanai var tik izmantota ingvināla un femorāla limfadenektomija. Pierādījumu līmenis C Literatūrā ir maz aprakstīta maksts vēža ārstēšana ar kombinētu ķīmij-staru terapiju (20). Tomēr to ir iespējams pielietot, vienlaicīgi ar staru terapiju nozīmējot 5-FU un/vai cisplatīnu. 29

2.3 Skrīnings<br />

Maksts vēža skrīnings kā rutīnas izmeklējums pēc histerektomijas labdabīgas saslimšanas<br />

dēļ nav finansiāli efektīvs, savukārt sievietes ar anamnēzē pārciestu dzemdes kakla<br />

intraepiteliālu neoplāziju vai invazīvu vēzi ir paaugstināta riska grupā un ir jākontrolē,<br />

veicot regulāru onkocitoloģisko izmeklēšanu (10).<br />

2.4 Maksts intraepiteliāla neoplāzija (VAIN)<br />

Pacientēm ar patoloģisku onkocitoloģisko atradi bez lielas un acīmredzamas patoloģijas ir<br />

indicēta kolposkopiska izmeklēšana, apstrādājot maksti ar Lugola šķīdumu.<br />

Kolposkopijas laikā ir jāveic patoloģiskā rajona ekscīzija, īpaši svarīgi tas ir gadījumos,<br />

kad patoloģija ir lokalizēta velvēs, jo līdz pat 28% šādos gadījumos paralēli iepriekš<br />

konstatētai maksts intraepiteliālai neoplāzijai tiek konstatēts maksts vēzis (11).<br />

Maksts intraepiteliālas neoplāzijas ārstēšana ir individualizējama un ir atkarīga no tās<br />

plašuma, lokalizācijas un pacientes vispārēja veselības stāvokļa.<br />

Maksts intraepiteliālas neoplāzijas ārstēšanai tiek izmantotas dažādas metodes, sākot no<br />

lokālas audu destrukcijas līdz plašākai ķirurģijai, ieskaitot vaginektomiju, kā arī dobuma<br />

staru terapiju. Terapijas izvēle parasti ir atkarīga no vairākiem faktoriem – pacientes<br />

vispārējā stāvokļa, veidojuma morfoloģijas, lokalizācijas un plašuma, kā arī no ārstējošā<br />

ārsta pieredzes un prasmēm darbā ar specifiskām ārstēšanas metodēm.<br />

Pieņemot lēmumus par labu vienai vai otrai ārstēšanas taktikai, ir jāņem vērā veidojuma<br />

novietojums attiecībā pret urīnizvadkanālu, urīnpūsli un taisno zarnu, īpaši gadījumos, kad<br />

ir paredzēts izmantot destruktīvas vai ekscidējošas ķirurģiskas metodes. Urīnizvadkanāla,<br />

urīnpūšļa vai taisnās zarnas traumatizācija var izraisīt fistulas veidošanos, sevišķi, ja<br />

paciente iepriekš ir saņēmusi staru terapiju.<br />

Lokāla 5-FU aplikāciju izmantošana ir vienkārša ambulatora procedūra, kas neprasa<br />

atsāpināšanu vai sarežģītu aprīkojumu (12). Šāda pieeja var būt īpaši piemērota pacientēm<br />

ar plašu vai multifokālu patoloģiju, kuras gadījumā būtu nepieciešams veikt plašu<br />

ķirurģisku ekscidēšanu. 5-FU aplikācijām parasti ir minimālas blakus parādības, ja vien tās<br />

netiek lietotas biežāk kā divas reizes nedēļā. Jaunākām sievietēm ar multifokālu patoloģiju<br />

un augsta riska maksts intraepiteliālu neoplāziju (VAIN 2/3) kā alternatīva 5-FU var tikt<br />

lietots imiquimoda 5% krēms (13). Vienlīdz efektīvi var tikt izmantota arī CO 2<br />

lāzerdestrukcija (14). Izmantojot lāzerdestrukciju, parasti ir nepieciešama atsāpināšana.<br />

Tāpat maksts intraepiteliālu neoplāziju terapijā ir izmantojama elektroekscīzija vai<br />

ekscīzija ar skalpeli. Ķirurģiska ekscīzija ir īpaši piemērota gadījumiem, kad patoloģija ir<br />

lokalizēta maksts velvēs (15). Īpaši smagos gadījumos neefektīvas iepriekšējas ārstēšanas<br />

gadījumā ir pielietojama arī vaginektomija un ādas lēvera transplantēšana.<br />

Pierādījumu līmenis C<br />

2.5 Invazīva karcinoma<br />

Lielākā daļa pacienšu pie ārsta vēršas ar sūdzībām par asiņainiem vai pastiprinātiem<br />

izdalījumiem no maksts. Diagnozi parasti var noteikt, veicot biopsiju no veidojuma<br />

apskates laikā. Biopsiju parasti var veikt ambulatori, taču būtu vēlams izmantot<br />

atsāpināšanu.<br />

28

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!