Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti
Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti
Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2014.</strong>-<strong>2020</strong>.gadam<br />
9. TERITORIJAS SLODZES UN RISKI<br />
9.1. DABAS RISKI<br />
Pēdējās desmitgadēs vērojamas globāla un reģionāla rakstura klimata izmaiņas:<br />
paaugstinās gaisa temperatūra, biežāk veidojas vētras, turklāt pieaug to enerģija. Samazinās<br />
krasta un jūras ledus saglabāšanās ilgums, kā arī zemes sasaluma periods. Šīs izmaiņas<br />
izraisa jūras krasta erozijas pastiprināšanos vētrās un jūras pakāpenisku uzvirzīšanos<br />
sauszemei.<br />
Jūras krasta ģeoloģisko procesu raksturu, intensitāti un slodzi uz krastu, nosaka<br />
dabiskie un cilvēka radītie (antropogēnie) faktori.<br />
Faktori, kas darbojas īslaicīgā un ilglaicīgā periodā:<br />
meteoroloģiskie (vēju režīms, nokrišņi, gaisa temperatūras);<br />
jūras hidrodinamiskie un litodinamiskie (viļņošanās, jūras ūdenslīmeņi, ledus<br />
apstākļi, sanešu plūsmas);<br />
ģeoloģiskie un reljefa faktori (zemes garozas tektoniskās kustības, krasta<br />
ģeoloģiskā uzbūve un ieži, sanešu daudzums, krasta līnijas ekspozīcija un<br />
augstums);<br />
Antropogēnie faktori (ostas ar to hidrotehniskajām būvēm, krasta aizsargbūves,<br />
apdzīvotības un apbūves blīvums krasta joslā, derīgo izrakteņu ieguve).<br />
No dabas riskiem <strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> teritoriju var skart jūras krasta noskalošana<br />
stipru vētru laikā. Apdraudēts ir ceļa (bij. A1) posms vietā starp Pēterupi un Zvejniekciemu,<br />
kur tas atrodas krasta tiešā tuvumā. Plūdu riski <strong>Saulkrastu</strong> teritorijai nav raksturīgi.<br />
Iedzīvotāju un caurbraucēju skaita vairākkārtīga palielināšanās vasaras sezonā rada<br />
paaugstinātu antropogēno slodzi kāpu joslā un piejūras meža masīvos, veicinot piedrazojumu<br />
ar sadzīves atkritumiem, ekosistēmas noplicināšanu un augsnes erozijas pastiprināšanu.<br />
Speciāli pētījumi par antropogēnās slodzes ietekmi uz kāpu joslu pilsētas teritorijā nav veikti,<br />
taču efektīvākais veids šīs slodzes regulēšanai ir kāpu zonas labiekārtošana (celiņi, soliņi,<br />
atpūtas vietas), regulējot cilvēku plūsmu un sasaistot labiekārtotās teritorijas ar automašīnu<br />
stāvlaukumiem un sabiedriskajiem objektiem.<br />
<strong>Saulkrastu</strong> pilsētas teritorijā pie riska objektiem pieskaitāmi:<br />
automaģistrāle VIA “Baltica” – saistībā ar bīstamo kravu tranzītu, tai skaitā<br />
nesankcionētu (piemēram, 10t lielu hlora kravu regulāri pārvadājumi),<br />
ugunsbīstamas mežu teritorijas,<br />
kokmateriālu uzglabāšana Skultes ostas teritorijā.<br />
Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums paredz turpmākajiem 50 gadiem<br />
noteikt paaugstināta pamatkrasta erozijas riska robežu un perspektīvo Rīgas jūras līča krasta<br />
kāpas aizsargjoslu, kur netiks plānota apbūves attīstības paplašināšanās, atvirzīts no<br />
piekrastes transports, saglabātas un attīstītas zaļās joslas.<br />
Skultes ostas Dienvidu mola rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma<br />
Noslēguma ziņojumā norādītas iespējamās riska situācijas, no kurām <strong>Saulkrastu</strong> teritorijas<br />
stratēģiskā novērtējuma kontekstā nozīmīgas ir transporta līdzekļu avārijas ostas teritorijā.<br />
Krasta kāpu erozija izraisa aizsargājamo dabas teritoriju platības samazināšanos.<br />
Iespējamās vēja erozijas riska joslas atrodas visā <strong>Saulkrastu</strong> teritorijas Rīgas jūras līča<br />
<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> situācijas apraksts 98