Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti

Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam
8. TERITORIJAS ĪPAŠĀS VĒRTĪBAS
8.1. DABAS VĒRTĪBAS
8.1.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Dabas parks “Piejūra”
1999. gada 9. martā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem
apstiprinātā dabas parka “Piejūra” teritorija aizņem ap 36 km garu un 0.5–2 km platu joslu
Rīgas līča krastā no Vakarbuļļiem līdz Inčupei aptuveni 4140 ha platībā.
Parks skar 3 lielu upju (Lielupes, Daugavas un Gaujas) grīvas, 2 salas (Buļļu un
Mīlestības salas). Dabas parks “Piejūra” atrodas 3 administratīvās teritorijās: Rīgas pilsētā,
Carnikavas novadā un Saulkrastu novadā. Dabas parkā “Piejūra” ietilpst 3 dabas liegumi:
Vakarbuļļi, Daugavgrīva un Ummis, kuri kopā aizņem ap 6 % no parka kopplatības.
Posmā no Lilastes līdz Inčupei galvenie reljefa veidojumi ir relatīvi jaunās kāpu
ainavas, kur ceļojošās kāpas bija vēl pagājušā gadsimta sākumā. Kāpu grēdā atsevišķas
augstākās virsotnes paceļas 28–30 m v.j.l. Plaša deflācijas reljefa josla ar viļņotu līdzenumu
starp kāpu grēdu un priekškāpu joslu.
Priekškāpu josla vāji izveidota, tā saglabājas tikai ap 2 km uz austrumiem no Lilastes
ietekas. Tālāk Pabažu virzienā tās vispār nav, bet ap 1,5 km garā iecirknī pirms Inčupes
ietekas – pēc 1969. gada vētras izveidojās 2–4 m augsts stāvkrasts, kas tagad daļēji apaudzis.
Pludmale pastāvīgi smilšaina, tās platums rekreācijas sezonā 30–40 m.
Ap 400 m pirms Inčupes ietekas 200–300 m garā iecirknī, kur nav priekškāpas, aiz
pludmales ar nelielu kāpli sākas alkšņiem un bērziem apaudzis pamatkrasts – akumulatīviem
smilšainiem jūras krastiem netipiska ainava. To noteica specifiskie apstākļi: pamatkrasta
piekājes joslā izplūst gruntsūdeņi. Pēc vētrām, kad pludmales augstākā daļa stipri noskalota,
avotu ūdeņi sīku strautiņu veidā pāri pludmalei plūst uz jūru. Tad te ir savdabīga slapjā
pludmale visā tās platumā. Tas gan raksturīgi tikai atsevišķos gados.
Šis krasta posms jau no pagājušā gadsimta 30. gadiem pazīstams kā Nūdistu
pludmale, no Gaujas jūrā ieskalotie koku stumbri, celmi un zari tiek izmantoti savdabīgu
norobežotu atpūtas vietu izveidošanai.
Iekšzemes virzienā, no iespaidīgās pārpūsto kāpu grēdas līdz dzelzceļa līnijai, un
tālāk iekšzemē, plešas Baltijas ledus ezera smilšainais līdzenums ar nelieliem kāpu
pauguriem un pārpurvotām ieplakām.
DP “Piejūra” ietilpst Piejūras augšņu rajonā. Uz eolo smilšu cilmiežiem dominē
tipiskas podzolaugsnes, bet vāji drenētajos līdzenumos – velēnu glejaugsnes,
velēnpodzolētās glejaugsnes, kā arī purvu augsnes. Jauno vēl pagājušā gadsimta 20.–40.
gados ceļojošo kāpu rajonos augsnes vāji izveidojušās.
Dabas parka “Piejūra” teritorija tiek izmantota mežsaimniecībai, lauksaimniecībai,
atpūtai, tūrismam, sportam un izglītībai. Daudzveidīgas atpūtas iespējas nodrošina plašās
smilšainās pludmales, atklātās kāpas un gleznainās meža ainavas (dažāda augstuma un
virzienu kāpas, veci meži ar īpatnējiem kokiem). Populārākā dabas parka “Piejūra”
izmantošana ir atpūta jūras krastā. Jūras pludmale un atklātās kāpas tiek izmantotas, lai
Saulkrastu novada situācijas apraksts 87