<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2014.</strong>-<strong>2020</strong>.gadam izbūvēt karstā ūdens sagatavošanas siltummaiņus ar aprīkojumu individuālajos siltummezglos (ISM). Lai nonāktu līdz atbilstošiem mūsdienīgiem tehniskajiem rādītājiem, pareizākais ceļš ir veikt ēku tehnisko apsekošanu un energoauditu. Energoaudita pārskats sniedz visus nepieciešamos tehniskos datus par ēku inženiersistēmām un nepieciešamos pasākumus. <strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> situācijas apraksts 86
<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2014.</strong>-<strong>2020</strong>.gadam 8. TERITORIJAS ĪPAŠĀS VĒRTĪBAS 8.1. DABAS VĒRTĪBAS 8.1.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Dabas parks “Piejūra” 1999. gada 9. martā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātā dabas parka “Piejūra” teritorija aizņem ap 36 km garu un 0.5–2 km platu joslu Rīgas līča krastā no Vakarbuļļiem līdz Inčupei aptuveni 4140 ha platībā. Parks skar 3 lielu upju (Lielupes, Daugavas un Gaujas) grīvas, 2 salas (Buļļu un Mīlestības salas). Dabas parks “Piejūra” atrodas 3 administratīvās teritorijās: Rīgas pilsētā, Carnikavas novadā un <strong>Saulkrastu</strong> novadā. Dabas parkā “Piejūra” ietilpst 3 dabas liegumi: Vakarbuļļi, Daugavgrīva un Ummis, kuri kopā aizņem ap 6 % no parka kopplatības. Posmā no Lilastes līdz Inčupei galvenie reljefa veidojumi ir relatīvi jaunās kāpu ainavas, kur ceļojošās kāpas bija vēl pagājušā gadsimta sākumā. Kāpu grēdā atsevišķas augstākās virsotnes paceļas 28–30 m v.j.l. Plaša deflācijas reljefa josla ar viļņotu līdzenumu starp kāpu grēdu un priekškāpu joslu. Priekškāpu josla vāji izveidota, tā saglabājas tikai ap 2 km uz austrumiem no Lilastes ietekas. Tālāk Pabažu virzienā tās vispār nav, bet ap 1,5 km garā iecirknī pirms Inčupes ietekas – pēc 1969. gada vētras izveidojās 2–4 m augsts stāvkrasts, kas tagad daļēji apaudzis. Pludmale pastāvīgi smilšaina, tās platums rekreācijas sezonā 30–40 m. Ap 400 m pirms Inčupes ietekas 200–300 m garā iecirknī, kur nav priekškāpas, aiz pludmales ar nelielu kāpli sākas alkšņiem un bērziem apaudzis pamatkrasts – akumulatīviem smilšainiem jūras krastiem netipiska ainava. To noteica specifiskie apstākļi: pamatkrasta piekājes joslā izplūst gruntsūdeņi. Pēc vētrām, kad pludmales augstākā daļa stipri noskalota, avotu ūdeņi sīku strautiņu veidā pāri pludmalei plūst uz jūru. Tad te ir savdabīga slapjā pludmale visā tās platumā. Tas gan raksturīgi tikai atsevišķos gados. Šis krasta posms jau no pagājušā gadsimta 30. gadiem pazīstams kā Nūdistu pludmale, no Gaujas jūrā ieskalotie koku stumbri, celmi un zari tiek izmantoti savdabīgu norobežotu atpūtas vietu izveidošanai. Iekšzemes virzienā, no iespaidīgās pārpūsto kāpu grēdas līdz dzelzceļa līnijai, un tālāk iekšzemē, plešas Baltijas ledus ezera smilšainais līdzenums ar nelieliem kāpu pauguriem un pārpurvotām ieplakām. DP “Piejūra” ietilpst Piejūras augšņu rajonā. Uz eolo smilšu cilmiežiem dominē tipiskas podzolaugsnes, bet vāji drenētajos līdzenumos – velēnu glejaugsnes, velēnpodzolētās glejaugsnes, kā arī purvu augsnes. Jauno vēl pagājušā gadsimta 20.–40. gados ceļojošo kāpu rajonos augsnes vāji izveidojušās. Dabas parka “Piejūra” teritorija tiek izmantota mežsaimniecībai, lauksaimniecībai, atpūtai, tūrismam, sportam un izglītībai. Daudzveidīgas atpūtas iespējas nodrošina plašās smilšainās pludmales, atklātās kāpas un gleznainās meža ainavas (dažāda augstuma un virzienu kāpas, veci meži ar īpatnējiem kokiem). Populārākā dabas parka “Piejūra” izmantošana ir atpūta jūras krastā. Jūras pludmale un atklātās kāpas tiek izmantotas, lai <strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> situācijas apraksts 87