Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti
Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti
Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2014.</strong>-<strong>2020</strong>.gadam<br />
Gads<br />
39%<br />
23%<br />
Vieglie automobiļi<br />
Kravas<br />
Autobusi<br />
Motocikli, tricikli<br />
0%<br />
0%<br />
1%<br />
3%<br />
5%<br />
29%<br />
Piekabes, puspiekabes<br />
Mopēdi<br />
Kvadricikli<br />
Kopā<br />
0%<br />
40.att. <strong>Saulkrastu</strong> novadā reģistrēto transportlīdzekļu procentuālais sastāvs (2012.g.)<br />
Situāciju satiksmes drošības jomā raksturo CSDD dati par ceļu satiksmes<br />
negadījumiem uz <strong>novada</strong> ceļiem (18.tabula).<br />
Satiksmes drošības rādītāji <strong>Saulkrastu</strong> novadā<br />
18.TABULA<br />
Gads CSNg CSNg ar cietušajiem Bojā gājušie Ievainotie<br />
2007 122 20 2 24<br />
2008 89 13 1 19<br />
2009 42 11 1 12<br />
2010 34 11 0 15<br />
Pēc apvedceļa nodošanas ekspluatācijā 2008. gadā krasi ir samazinājies kā kopējais<br />
ceļu satiksmes negadījumu skaits, tā negadījumi ar cietušajiem un bojā gājušajiem. Pašu<br />
cietušo skaits gan nav tik krasi samazinājies, negadījumi gan notiek retāk, taču, ievērojami<br />
palielinoties automobiļu kustības ātrumam uz maģistrāles A1, tos raksturo smagākas sekas.<br />
7.2.4. Dzelzceļa satiksme<br />
Projekta Rail Baltica realizācija <strong>Saulkrastu</strong> novadu ietekmēs ļoti nosacīti vai pat<br />
nemaz, jo pēc iespējamiem modeļiem tā nešķērso <strong>novada</strong> teritoriju; kravas tiks transportētas<br />
uz Rīgu pa autoceļu, jo tas varētu būt tuvākais stacijas punkts.<br />
Lai prognozētu pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumu iespējamo pastāvīgo<br />
klientūru jaunajā Rail Baltica līnijā, tika izstrādāti divi atsevišķi modeļi. Veicot prognozes<br />
par pasažieru satiksmi nākotnē, vispārpieņemtā metode, prognozējot izmaiņas pieprasījumā<br />
pēc dzelzceļa pārvadājumiem, ja veiktas izmaiņas pakalpojumu sniegšanas vai cenu jomā, ir<br />
vienkārša elastīguma piemērošana. Šī metode var nodrošināt noderīgu sākumpunktu<br />
gadījumos, kad ir jau pastāv dzelzceļa tīkls, un var mazināt vajadzību pēc sarežģītākas<br />
transporta plūsmu modelēšanas. Taču Baltijas valstīs darbojas tikai ļoti ierobežots esošais<br />
dzelzceļa satiksmes tīkls, kas sniedzas pāri valstu robežām, un tas nozīmē, ka nepastāv<br />
pieprasījums pēc dzelzceļa transporta, no kā tālāk attīstīt prognozes. Ekonomikas radītie<br />
šķēršļi. Valsts parāds Baltijas valstīs ir būtisks ekonomisks šķērslis, kas kavē “Rail Baltica”<br />
projekta attīstību, jo stāvoklis valsts budžetā ietekmēs lēmumus par nepieciešamo minimālo<br />
<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> situācijas apraksts 75
Change language