Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti

Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam
budžeta ilgtspēja un jāseko līdzi demogrāfiskiem procesiem, kuri ietekmē nodokļu bāzi.
Sevišķi jāseko līdzi migrācijas rezultātiem, kuri 2010.gadā deva negatīvu saldo.
Kopumā novada saistības ir sasniegušas tādu apjomu, kad jaunu projektu realizācija
nedrīkst notikt bez rūpīgas efektivitātes analīzes. Nav pieļaujama sociālu projektu realizācija
atrauti no investīciju alternatīvu un atdeves faktoru izvērtēšanas.
Novada budžeta nākotnes prognozes un riski.
Saulkrastu novada budžeta prognozei tuvākajiem trīs gadiem (līdz 2015.gadam) ir
divi scenāriji, kuri atkarīgi no kopējās ekonomiskās situācijas.
1. Scenārijs: atkārtota ekonomiskā recesija ES.
Atkārtotas ekonomiskās krīzes situācija Eiropā ir visnotaļ iespējama, jo:
Pastāv reāli draudi Grieķijas, Spānijas, Kipras, Slovēnijas, Itālijas u.c. valstu
parādu restrukturizācijai un aizņemšanās iespējām;
ES ekonomiskā izaugsme balansē „0” robežās;
Pastāv draudi monetārās savienības izjukšanai;
ES valstis turpina budžetu konsolidācijas procesu, kas samazina pieprasījumu
tirgū.
ES ekonomiskās recesijas apstākļos pastāv draudi Latvijas eksportam, kas ir
galvenais ekonomiskās stabilizācijas avots. Tā kā lielākā daļa biznesa aktivitāšu Latvijai ir
saistīta ar ES, tad Latvijas ekonomika ir ļoti jūtīga pret izmaiņām ES valstu tirgos.
Scenārija realizēšanās nozīmē Latvijas ekonomiskās atlabšanas procesa beigas un
IKP pieauguma stabilizēšanos 0,5-1% apmērā gadā.
Saulkrastu novadam tas nozīmē darbību „izdzīvošanas”, ne „attīstības” budžeta
apstākļos. Pieņemot lēmumus par investīcijām (aizņēmumiem) būtu jāņem vērā iespējamie
riski un jāatlasa projekti, kuri perspektīvā dod resursu un finanšu ekonomiju. Iespējams, ka
investīcijas jāveic no budžeta ekonomijas, kuru iespējams iegūt veicot funkciju un izmaksu
auditu.
2. Scenārijs- stabila ekonomiskā izaugsme (2,5 -4% IKP pieauguma).
Scenārijs ir iespējams, jo Latvijas IKP prognozes 2012.gadam ir augstākas, nekā tika
pieņemts veidojot 2012.gada budžetu. Augustā tiks veikta budžeta izdevumu daļas korekcija
tās palielināšanas virzienā. Latvijai ir finanšu rezerve un daudzkārt veikta valsts (pašvaldību)
izmaksu optimizācija. Latvijas uzņēmumi ir palielinājuši konkurētspēju un samazinājuši
izmaksas. Iekšējam patēriņam ir tendence pieaugt, ir īpaši mazumtirdzniecībā. Atjaunojas
nekustamā īpašuma tirgus un būvniecības nozare.
Saulkrastu novadam stabilizācijas periodā būtu jāveido nākamo periodu uzkrājumi,
jārealizē ilgtspējīgu investīciju politiku. Uzmanīgiem jābūt ar investīcijām izglītības jomā, jo
pastāv tendence skolēnu skaita samazināšanai un citu novadu skolu izvēlē. Tajā pašā laikā,
novadam jāatstāj kredītspējas rezerve un nevajadzētu palielināt saistību īpatsvaru budžetā
virs 12%, kas dotu iespēju kritiskās situācijās pretendēt uz Valsts kases aizdevumiem.
Latvijas ekonomiskie rādītāji drīzāk liecina par otrā scenārija realizēšanos, kas dod
pamatu prognozēt 2012.gada budžeta pārpalikumu.
Saulkrastu novada situācijas apraksts 43