Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti
Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti
Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam 2.3. ZVEJNIEKCIEMS 19. gadsimtā izveidojās arī neliels ciems pie Skultes jūrmalas, kuru apdzīvoja zvejnieki. Nosaukums Zvejniekciems tā arī vēlāk radās no iedzīvotāju pamatnodarbošanās – zvejnieku ciems. Uz Skultes muižas zemes dzīvojošiem dzīve bija smaga, jo viņiem nekādi neveicās nodibināt attiecības ar muižu. Cietēji, protams, bija paši. Vēlāk arī Skultē muižas zemes tika sadalītas 0,5 – 1 ha lielos apbūves gabalos, un tie tika piešķirti bezzemniekiem – laukstrādniekiem un amatniekiem. Visi cerēja, ka ciemata izaugsmi sekmēs dzelzceļa izbūve, taču 1.pasaules karš izjauca visus būves plānus. Skultē bija divas sešklasīgas pamatskolas ar lielu skolēnu skaitu. Latvijas Republikas laikā uzplaukumu piedzīvoja arī Skultes Zvejniekciems. Strauji attīstījās zvejniecība. 1919. gadā nodibinātā Vidzemes jūrmalas zvejnieku sabiedrība Pēterupē 1936. gadā Ernesta Brinkmaņa vadībā tika pārveidota par Skultes zvejnieku biedrību – kooperatīvu “Jūras zivs”. Tajā ietilpa 75 Skultes un 35 Pabažu zvejnieki. Strauji pieauga motorlaivu skaits (1939. gadā bija 40 motorlaivu), radās nepieciešamība pēc lielākas laivu piestātnes. 1939. gadā tika pabeigta jaunā osta, zivju pārstrādes fabrika un žāvētava. Pie ostas tika atklāts piemiņas akmens ar uzrakstu: “Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosināta Jūrniecības departamenta celta 1937. – 1939. gadā tapa Skultes zvejnieku osta.” (Piemineklis šobrīd atjaunots) K. Ulmanis Zvejniekciemu apmeklēja 1937. gadā, kad tika izlemts ieguldīt valsts līdzekļus arī Skultes zvejniekciema izaugsmē. Viņu, sagaidīja godam, kā jau tas pieklājās. Zvejnieku kooperatīvā darbojās divas Skultes un viena Pēterupes brigāde. Bija arī laivu remontdarbnīca. 1947.gada 13.jūlijā Skultes zvejnieku biedrību nacionalizēja, tā vietā nodibināja arteli, kurš 1948.gadā pārtapa par zvejnieku kolhozu “Zvejnieks”. No šī brīža zvejnieku un viņu ģimenes locekļu labklājība cēlās ar katru dienu, nedēļu. Ciemā tika būvētas jaunas dzīvojamās mājas, tika iegādātas jaunākas elektro un citas preces. Zvejnieki pirka automašīnas. 1956.gadā tiek nodots ekspluatācijā arhitektes Martas Staņas projektētais zvejnieku kolhoza klubs ar administrācijas telpām. Marta Staņa bija izprojektējusi visu kolhoza “Zvejnieks” teritoriju, taču paspēja no tā dzīvē īstenot divas daudzdzīvokļu mājas un Zvejniekciema vidusskolu. 1967.gadā Zvejniekciemu pievieno Saulkrastiem. Saulkrastu novada situācijas apraksts 14
Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam 3.1. ZEMES DZĪĻU RESURSI 3. DABAS RESURSI 3.1.1. Teritorijas ģeoloģiskā uzbūve Saulkrastu novada teritorijas fiziski ģeogrāfiskās īpatnības nosaka teritorijas novietojums Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastē – Piejūras zemienē, Rīgavas līdzenumā fiziski ģeogrāfiskajā apvidū. Teritorijai raksturīgs līdzens reljefs. Uz mazauglīgiem augšņu cilmiežiem, kas radušies jūras ārdošas un nogulsnējošas darbības ietekmē, lielākoties izplatīti smiltāji ar priežu mežiem, vietām – mētraju mežaudzes. Aramzemju ir maz, un to dabiskā auglība nav augsta. Lēzenos reljefa pazeminājumus, kas veidojušies, nogulumiem nevienmērīgi uzkrājoties, un atsevišķas starpkāpu ieplakas aizņem purvi (lielākais – Pabažu purvs). Kopumā līdzeno reljefu saposmo kāpas, kuru relatīvais augstums var sasniegt pat 20 m. Kāpas sastopamas gan tiešā jūras līča tuvumā, gan arī 2 – 3 km attālumā no tā. Rīgas jūras līča piekrastei raksturīga smilšaina, lēzena pludmale (40 – 60 m D daļā līdz 25 – 30 m Skultes ostas apkartnē) ar priekškāpu un kāpu joslu. Vēsturiski kvartāra periodā Latvijas teritoriju vairākkārt klāja kontinentālie ledāji, kas noārdot un pārveidojot agrāk izveidotās reljefa formas un nogulumus, ik reizes radīja jaunus. Nogulumu un reljefu veidojošo procesu raksturu, līdz ar to arī kvartāra segas ģeoloģiskās uzbūves un mūsdienu reljefa daudzveidību, lielā mērā noteica ledāja, īpaši pēdējā, glaciodinamiskā darbība, tā atkāpšanās procesu veids un intensitāte. 3.1.2. Derīgie izrakteņi Pēc 2006.gada 19.septembra MK noteikumiem Nr.779 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” derīgo izrakteņu krājumu izpētei, ieguvei un uzskaitei tiek piemērota derīgo izrakteņu krājumu klasifikācija, kas nosaka vienotas prasības to iedalīšanai kategorijās atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalizācijai: A kategorijā jeb izpētītos krājumos, N kategorijā jeb novērtētos krājumos, P kategorijā jeb prognozētos krājumos. Vienā atradnē iespējami kā A, tā N kategorijas krājumi, bet teritorijas ar prognozētajiem krājumiem sauc par perspektīvajiem laukumiem (laukiem). Saulkrastu novads ir nabadzīgs ar cieto derīgo izrakteņu atradnēm. Tajā nav pētīta neviena smilts grants, smilts, māla un dolomītu atradne. Visbiežāk pieprasītā derīga izrakteņa – smilts – tuvākā petītā atradne atrodas netālu no Pabažiem Sējas novadā. Derīgā izrakteņa kvalitāte ļauj to izmantot ceļu būvei un to kaisīšanai ziemā. 1992.gadā Rīgas rajonā notikusi ezeru sapropeļa atradņu meklēšana. Saulkrastu lauku teritorijā darbi notikuši Ķirezerā, kā arī Lilastes ezerā, kas robežojas ar aprakstīto teritoriju. Iespējamo izrakteņu atradņu ekspluatāciju apgrūtina apstāklis, ka liela daļa Saulkrastu novada teritorijas ietilpst piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības zonā, kuru nosaka Aizsargjoslu likums. Saulkrastu novada situācijas apraksts 15
- Page 1 and 2: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 3 and 4: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 5 and 6: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 7 and 8: v.j.l. - virs jūras līmeņa VAS -
- Page 9 and 10: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 11 and 12: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 13: 2.2 PABAŽI Saulkrastu novada attī
- Page 17 and 18: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 19 and 20: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 21 and 22: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 23 and 24: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 25 and 26: Aģe Saulkrastu novada attīstības
- Page 27 and 28: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 29 and 30: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 31 and 32: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 33 and 34: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 35 and 36: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 37 and 38: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 39 and 40: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 41 and 42: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 43 and 44: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 45 and 46: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 47 and 48: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 49 and 50: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 51 and 52: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 53 and 54: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 55 and 56: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 57 and 58: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 59 and 60: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 61 and 62: Saulkrastu novada attīstības prog
- Page 63 and 64: Saulkrastu novada attīstības prog
<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2014.</strong>-<strong>2020</strong>.gadam<br />
3.1. ZEMES DZĪĻU RESURSI<br />
3. DABAS RESURSI<br />
3.1.1. Teritorijas ģeoloģiskā uzbūve<br />
<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> teritorijas fiziski ģeogrāfiskās īpatnības nosaka teritorijas<br />
novietojums Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastē – Piejūras zemienē, Rīgavas līdzenumā<br />
fiziski ģeogrāfiskajā apvidū.<br />
Teritorijai raksturīgs līdzens reljefs. Uz mazauglīgiem augšņu cilmiežiem, kas<br />
radušies jūras ārdošas un nogulsnējošas darbības ietekmē, lielākoties izplatīti smiltāji ar<br />
priežu mežiem, vietām – mētraju mežaudzes. Aramzemju ir maz, un to dabiskā auglība nav<br />
augsta. Lēzenos reljefa pazeminājumus, kas veidojušies, nogulumiem nevienmērīgi<br />
uzkrājoties, un atsevišķas starpkāpu ieplakas aizņem purvi (lielākais – Pabažu purvs).<br />
Kopumā līdzeno reljefu saposmo kāpas, kuru relatīvais augstums var sasniegt pat 20 m.<br />
Kāpas sastopamas gan tiešā jūras līča tuvumā, gan arī 2 – 3 km attālumā no tā. Rīgas jūras<br />
līča piekrastei raksturīga smilšaina, lēzena pludmale (40 – 60 m D daļā līdz 25 – 30 m<br />
Skultes ostas apkartnē) ar priekškāpu un kāpu joslu.<br />
Vēsturiski kvartāra periodā Latvijas teritoriju vairākkārt klāja kontinentālie ledāji, kas<br />
noārdot un pārveidojot agrāk izveidotās reljefa formas un nogulumus, ik reizes radīja jaunus.<br />
Nogulumu un reljefu veidojošo procesu raksturu, līdz ar to arī kvartāra segas ģeoloģiskās<br />
uzbūves un mūsdienu reljefa daudzveidību, lielā mērā noteica ledāja, īpaši pēdējā,<br />
glaciodinamiskā darbība, tā atkāpšanās procesu veids un intensitāte.<br />
3.1.2. Derīgie izrakteņi<br />
Pēc 2006.gada 19.septembra MK noteikumiem Nr.779 “Derīgo izrakteņu ieguves<br />
kārtība” derīgo izrakteņu krājumu izpētei, ieguvei un uzskaitei tiek piemērota derīgo<br />
izrakteņu krājumu klasifikācija, kas nosaka vienotas prasības to iedalīšanai kategorijās<br />
atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalizācijai:<br />
A kategorijā jeb izpētītos krājumos,<br />
N kategorijā jeb novērtētos krājumos,<br />
P kategorijā jeb prognozētos krājumos.<br />
Vienā atradnē iespējami kā A, tā N kategorijas krājumi, bet teritorijas ar<br />
prognozētajiem krājumiem sauc par perspektīvajiem laukumiem (laukiem).<br />
<strong>Saulkrastu</strong> novads ir nabadzīgs ar cieto derīgo izrakteņu atradnēm. Tajā nav pētīta<br />
neviena smilts grants, smilts, māla un dolomītu atradne. Visbiežāk pieprasītā derīga izrakteņa –<br />
smilts – tuvākā petītā atradne atrodas netālu no Pabažiem Sējas novadā. Derīgā izrakteņa<br />
kvalitāte ļauj to izmantot ceļu būvei un to kaisīšanai ziemā.<br />
1992.gadā Rīgas rajonā notikusi ezeru sapropeļa atradņu meklēšana. <strong>Saulkrastu</strong> lauku<br />
teritorijā darbi notikuši Ķirezerā, kā arī Lilastes ezerā, kas robežojas ar aprakstīto teritoriju.<br />
Iespējamo izrakteņu atradņu ekspluatāciju apgrūtina apstāklis, ka liela daļa<br />
<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> teritorijas ietilpst piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības zonā, kuru<br />
nosaka Aizsargjoslu likums.<br />
<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> situācijas apraksts 15
Change language