<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2014.</strong>-<strong>2020</strong>.gadam apgrozījuma nodrošinājumu. Ostas pārvalde uzskata, ka ir nepieciešams veikt izpēti par pilnvērtīgu ostai piederošo teritoriju izmantošanu. 69.att. Skultas osta Dienvidu mola izbūves laikā 70.att. Ostas ortofoto attēls pēc Dienvidu mola rekonstrukcijas <strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> situācijas apraksts 130
<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2014.</strong>-<strong>2020</strong>.gadam Ostas atrašanās vieta (Via Baltica auto maģistrāle, dzelzceļa atzars Rīga-Skulte, Rīgas un Salacgrīvas ostas tuvums) un pieejamo dabas resursu tuvums arī turpmāk varētu nodrošināt efektīvu ostas darbību ar nosacījumu, ka pārdomāti tiek izmantotas pozitīvās iezīmes, kas raksturo ostas atrašanās vietu. Rīgas un Salacgrīvas ostas tuvums Pašreiz nav vērojama/izjūtama acīmredzama konkurence esošo ostu starpā – to nosaka pietiekoša dabas resursu (koksnes) pieejamība, kas nodrošina regulāru kravas apriti ostās. Ostai savas tehniskās iespējas, kas vērstas uz pakalpojuma sniegšanu būtu jāpilnveido tādā veidā, lai saasinoties konkurencei tirgū, tā būtu soli priekšā vai līdzvērtīgā situācijā pakalpojuma sniegšanā ar blakus esošām “konkurējošām” ostām. Mazās ostas viens no turpmākas attīstības nosacījumiem ir laicīga ostas pielāgošanās, spēja būt elastīgai gan pret iekšējām, gan ārējām tirgus prasībām un to izmaiņām. Hidrotehniskās būves Ostas hidrotehniskās būves ir moli, piestātnes, krasta stiprinājumi, kuģu ceļi, kanāli, apgriešanās baseini, navigācijas ierīces. Pēc Ostas pārvaldes informācijas, Ziemeļu un Dienvidu mola tehniskais stāvoklis patlaban atzīstams kā nepieciešamām prasībām atbilstošs. Taču savulaik tas prasīja nopietnu rekonstrukciju. Tā aizsākās ar Ziemeļmola rekonstrukciju (beidza 2002.g.) un noslēdzas 2007.gadā ar Dienvidmola rekonstrukciju, kā rezultātā, ostas akvatorija starp abiem moliem tika plašināta, kas ļauj kuģiem drošāk manevrēt iekšējā ostas akvatorijā un tiek minimizēta sanešu veidošanās ostas akvatorijā, kā arī uzlabo kopējo infrastruktūras kvalitāti. Piestātņu un krasta stiprinājums Ostas kreisajā krasta ir labiekārtots un izbūvēts, lai droši varētu uzņemt kuģus, jahtas. Savukārt, Ostas pārvaldei piederošās labā krasta piestātnes nepieciešams labiekārtot, patlaban ir labiekārtotas trīs piestātnes, tas sekmētu turpmāku Ostas attīstību un pilnveidošanos. Vērtīgi būtu nospraust konkrētus mērķus attiecībā uz turpmāku šo piestātņu izmantošanu un izplānot to izbūves laika posmus un termiņus. 2010.gadā tika realizēts projekts ar ERAF līdzfinansējumu “Skultes ostas akvatorija un kanāla padziļināšana”, kas pavēris plašākas iespējas ostas turpmākai attīstībai. Veicinot kuģošanas drošību ostas akvatorijā un kanālā, uzlabojot ostas teritorijas pieejamību un sasniedzamību, nodrošinot pilnvērtīgu noslodzi un pakalpojuma sniegšanas kvalitāti atbilstoši mūsdienu tirgus prasībām. Projekta ietvaros ir palielināti dziļumi ostas akvatorijā un kanālā līdz -8,25 metriem, kas dod iespēju, apkalpot kuģus ar maksimālo iegrimi līdz -7,0 metriem un lielāku tonnāžu nekā līdz šim; tas nodrošina lielāka kravas apjoma apstrādes iespējas. Sabiedriskie pakalpojumi Atbilstoši izstrādātajam Nacionālais attīstības plānam no 2007 līdz 2013.gadam, pašvaldībām ir nepieciešams vērst uzmanību uz sabiedrisko pakalpojumu mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošu infrastruktūras nodrošināju, kas ietver ūdenssaimniecību, atkritumu apsaimniekošanu, siltumapgādi. Ostā kuģiem tiek nodrošināta atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana, kā arī nepieciešamības gadījumā dzeramā ūdens piegāde. Dzeramā ūdens piegāde tiek nodrošināta ar specializētu kravas auto palīdzību. Ērtāka un stabila ūdens pieejamība kuģiem var tik nodrošināta, izbūvējot ūdens pievadu piestātnēm, kas savienots ar centrālo ūdens mezglu vai dziļurbuma akām, kas atrodas gan labajā, gan kreisajā Ostas krastā. <strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> situācijas apraksts 131