Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti

2.2 PABAŽI
Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam
1764. gada 24. jūlijā Vidzemes piekrasti apmeklēja Krievijas ķeizariene Katrīna II,
kura bija saņēmusi vēstuli, kurā pausts zemnieku patiesais stāvoklis Vidzemē. Ķeizariene
vēlējās pati personīgi pārliecināties par vēstules satura patiesumu. Skaistā Pēterupes un
Pabažu apkārtne Katrīnu II iedvesmoja. Par Katrīnas nakšņošanas vietu šajā pusē izraudzīta
bija Pabažu muižas vasarnīca. Katrīna esot pie Baltās kāpas peldējusies jūrā un šajā vietā
iestādījusi divas liepas. 19. gadsimta 2. pusē vācu muižnieki Pabažu jūras malā arī sāka
būvēt vasarnīcas, bet apkārtni, kur Katrīna peldējusies, nosauca viņas vārdā par Katrīnbādi.
20. gadsimta sākumā Katrīnbādē bija 150 patstāvīgu iedzīvotāju.
Katrībādes zvejnieki, līdzīgi kā apkārtējo ciemu zvejnieki, smagi strādājot vilka
lomus un zivis pārdeva uzpircējiem, saņemot tikai niecīgu samaksu.
Katrīnbāde jeb Pabažu jūrmala straujāk sāka attīstīties pēc 1898.gada, kad kronim
(resp., valstij) piederošo muižas zemi sadalīja apbūves gabalos. Te tad varēja celt vasarnīcas.
Arī vietējie – Katrīnbādes zvejnieki – vasarā savas mājiņas izdeva vasarniekiem, bet
paši mitinājās šķūnīšos un klētīs.
Vietējo iedzīvotāju papildus ienākumu avots bija nelielu akmeņu vai grants
savākšana pēc vētrām un pārdošana rīdziniekiem, kuri tos bēra ūdensvadu filtros vai
nokaisīja apstādījumu celiņus. Pabažu muižas zemnieki arī turēja bites.
1912.gada rudenī kapteinis S.Reisons savas meitas izglītošanai no Rīgas uzaicina
mājskolotāju Olgu Veicmani, taču arī apkārtējie bērnu vecāki vēlas savus bērnus izglītot.
Tādēļ, bērnu skaitam pieaugot, jau 1913.gada rudenī Pabažos sāka darboties piecklasīga
ģimnāzija ar divām sagatavošanas klasēm. 1933.gadā skola pāriet uz bijušām doktorāta
telpām Pēterupē, kurā arī vēl šodien mācās Saulkrastu vidusskolas mazākie skolēni.
1935.gadā Katrīnbādē dzīvoja jau 339 iedzīvotāji. No 1935.gada līdz 1938.gadam šeit
māju “Cepļi” nopirka un tajā saimniekoja rakstnieks Vilis Lācis ar saviem vecākiem. Šeit
viņš sarakstīja romānu “Vecā jūrnieku ligzda” (“Zītaru dzimta”), garo stāstu “Akmeņainais
ceļš”, stāstu “Vanadziņš”, lugu “Kristaps Kaugurs”.
Vasarās Pabažu jūrmalā atpūtās arī dzejniece Paulīna Bārda un komponists Jāzeps
Vītols. 1950.gadā Pabažus pievieno Saulkrastiem. Saulkrastus izveidoja par strādnieku
ciematu, kas XX g.s. 70. gados Latvijā bija lielākais pilsētciemats.
Saulkrastu novada situācijas apraksts 13