Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti
Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti
Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020 ... - Saulkrasti
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2014.</strong>-<strong>2020</strong>.gadam<br />
10. SAIMNIECISKĀ DARBĪBA UN<br />
NODARBINĀTĪBA<br />
10.1. NODARBINĀTĪBAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES RAKSTUROJUMS<br />
Nozīmīgākie darba vietu nodrošinātāji Saulkrastos ir pašvaldības un valsts iestādes<br />
(skolas, pilsētas dome, <strong>Saulkrastu</strong> slimnīca SIA „<strong>Saulkrastu</strong> komunālserviss”, kas arī pēc<br />
iemaksāto nodokļu īpatsvara ir galvenie nodokļu maksātāji <strong>Saulkrastu</strong> pašvaldības budžetā.<br />
Uzņēmējdarbības attīstība Saulkrastos pamatā saistīta ar pakalpojumu sfēru. To veido<br />
tirdzniecības un tūrisma infrastruktūras uzņēmumi. Lielākais uzņēmumu īpatsvars ir nelieli<br />
(līdz 10 darbiniekiem), orientēti pamatā uz vietējo tirgu, attīstību pamatā balstot uz<br />
ienākumiem vasaras sezonā.<br />
Nozīmīgs darba devējs ir Skultes osta, kura pēdējo gadu laikā kļuvusi par līderi starp<br />
Latvijas mazajām ostām, pārkrauto kravu apjoma ziņā apsteidzot Salacgrīvu, un plāno arī<br />
turpmāk palielināt pārkraušanas apjomus un veikt ostas hidrotehnisko būvju rekonstrukcijas<br />
darbus.<br />
Kopumā, pēc provizoriskiem datiem spriežot, aptuveni 2/3 nodarbināto strādā ārpus<br />
<strong>Saulkrasti</strong>em. Oficiālais reģistrētais bezdarba līmenis 2011.gada jūlijā <strong>Saulkrastu</strong> novadā ir<br />
viens no zemākajiem Rīgas reģionā un Lavijā – 6,3%.<br />
Galvenie uzņēmējdarbību <strong>novada</strong> teritorijā ietekmējošie faktori ir sekojoši:<br />
Rīgas – Latvijas biznesa, izglītības un kultūras centra tuvums (45 km).<br />
17 km gara jūras piekraste (3% no jūras piekrastes kopgaruma Latvijā) ar<br />
smilšainu pludmali. Unikāla, salīdzinoši mazpārveidota piekrastes kāpu josla<br />
(Baltā kāpa, 30 m augstās kāpas pie Bātciema – Latvijas mēroga ievērības<br />
cienīgi dabas objekti).<br />
Transportģeogrāfiskā situācija – teritoriju Z–D virzienā šķērso Rīgas – Tallinas<br />
šoseja (VIA Baltica automaģistrāles sastāvdaļa) un Rīgas – Rūjienas dzelzceļa<br />
līnija; pieejama elektrificēta piepilsētas dzelzceļa līnija (5 pieturvietas<br />
<strong>Saulkrastu</strong> teritorijā – Inčupe, Pabaži, <strong>Saulkrasti</strong>, Ķīšupe, Zvejniekciems).<br />
Ērta sabiedriskā transporta satiksme – vidēji 20 autobusu un 20-30 vilciena reisi<br />
(atkarībā no sezonas) dienā Rīgas virzienā, tiešā satiksme ar Limbažiem,<br />
Cēsīm, Madonu, Ainažiem, Siguldu, Valmieru.<br />
Igaunijas robeža (Ainažu robežkontroles punkts) 70 km.<br />
Teritorijas lineārais izvietojums:<br />
2-5 km šaura teritorija starp jūru, šoseju un dzelzceļa līniju “izstiepta” 17 km<br />
garumā; vidējais attālums no pilsētas robežas līdz jūrai – 800 m.<br />
ar mežu masīviem atdalīti 4 apdzīvoto vietu centri – Pabaži, <strong>Saulkrastu</strong> centrs<br />
(Pēterupe), Neibāde, Zvejniekciems.<br />
Skultes osta – uzņēmējdarbības attīstības iespējas.<br />
Teritorijas vēsturiskā attīstība – elitāras kūrortvietas attīstības pirmsākumi<br />
19.gs. sākumā (Neibāde, Katrīnbāde (Pabaži)); teritorija kā iecienīta organizētās<br />
atpūtas vieta Latvijā padomju laikā (sanatorijas, atpūtas bāzes, komplekss<br />
“Severonikeļ”, mazdārziņu un vasarnīcu teritorijas pilsētniekiem).<br />
Vasarnīcu un mazdārziņu apbūves teritoriju īpatsvars (vasarnīcu ciemi un<br />
dārzkopības kooperatīvi, kopumā ap 5400 vasarnīcu).<br />
<strong>Saulkrastu</strong> <strong>novada</strong> situācijas apraksts 106