Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ziņā ietekmējoties arī no līdzīgiem strāvojumiem<br />
Vācijas luterāņos.<br />
Krājuma 2. sējumā (455 lpp.), kas veltīts II<br />
Pasaules karam un tajā iesaistītajiem baltvāciešiem,<br />
apcerēti vadošu baltvācu politiķu un<br />
teorētiķu uzskati par Eiropas pārkārtošanu<br />
un I Pasaules kara radītās politiskās sistēmas<br />
revidēšanu. Glazgovas Universitātes profesors<br />
Džons Haidens (Hiden) atzinīgi izvērtē<br />
minētā Paula Šīmana uzskatus par tautu un<br />
valsti pēckara izveidotajās Eiropas valstiskajās<br />
struktūrās. Hakmans (Jörg Hack mann)<br />
apraksta Igaunijas baltvācu kultūras autonomiju<br />
un arī nacionālsociālisma izplatīšanos<br />
Igaunijas baltvāciešos, kas, liekas, bija mērenāka<br />
nekā Latvijā. Matiass Šrēders (Schröder)<br />
apcer baltvāciešu nacionālsociālistisko<br />
kustību (Bewegung) Latvijā un tās vadoni<br />
Erhardu Krēgeru (Kroeger). Šī kustība saņēma<br />
ievērojamu atbalstu no hitleriskās Vācijas<br />
un tās ietekme dominēja baltvācu jaunākajā<br />
paaudzē. Līdzīgi kā Padomju Latvijas Sakaru<br />
komiteja ar tautiešiem ārzemēs, Vācijā<br />
bija organizācija, kas rīkoja baltvācu jauniešiem<br />
nometnes, ceļojumus pa Vāciju un sūtīja<br />
grāmatas un propagandas materiālus uz<br />
Latviju. Krēgers, tuvās attiecībās ar Hitlera<br />
Vācijas SS un policijas šefu Himleru (Himmler),<br />
vēlāk bija arī komandieris kādai SD slepkavu<br />
einzackomandai (Einsatzkommando)<br />
Baltkrievijā. Pēc kara vinš slapstījās ar pieņemtu<br />
vārdu, tika noķerts un tiesāts, saņemot<br />
visai mērenu spriedumu. Krēgera, liela<br />
latviešu nīdēja, grāmata Der Auszug aus der<br />
alten Heimat (1967 – Vecās tēvzemes atstāšana)<br />
ir piesātināta ar sevis slavināšanu.<br />
„Deutschbalten in den Einsatzgruppen der<br />
Sicherheitspolizei und des SD“ (Baltvāci drošības<br />
policijas un SD einzacgrupās) Vilhelms<br />
Lencs (Lenz) pievēršas lielajam skaitam baltvāciešu,<br />
kuri, pateicoties krievu u.c. valodu<br />
prasmei, tika iesaistīti Himlera slepkavu komandās.<br />
Vilfrīds Šlaus (Schlau) īsumā apraksta<br />
baltvāciešus vācu bruņoto spēku rindās II<br />
Pasaules karā, kad krituši 4144, bet bez vēsts<br />
pazuduši 1747 baltvācieši. 27 baltvācieši apbalvoti<br />
ar Bruņinieka pakāpes Dzelzskrusta<br />
ordeni. Matiass Šrēders apraksta baltvācu<br />
virsnieku līdzdalību kara beigās Sarkanarmijas<br />
dezertiera ģenerāļa Vlasova krievu armijas<br />
veidošanā.<br />
Poļu vēsturnieks Bļažejs Biaļkovskis (Białkowski)<br />
bagātīgi dokumentē Hitlera režīma<br />
nodibināto valsts universitāti Pozenē<br />
un baltvācu vēsturnieka Reinharda Vitrama<br />
(Wittram) hitlerisko darbību. Lasot Gerta fon<br />
Pistolkorsa (Pistohlkors), baltvācu vēsturnieka<br />
un ilggadīgā gadskārtējo baltiešu studiju<br />
konferenču rīkotājā Getingenas Universitātē,<br />
aprakstu par savas izglītības sākumu Pomerānijas<br />
baltvācu skolā Baltenschule, kas darbojās<br />
no 1919. līdz 1945. gadam, neviļus jādomā<br />
par Minsteres latviešu ģimnāziju. Bija<br />
arī kreisi noskaņoti baltvāciešu intelektuāļi,<br />
no kuriem divus – Aleksandru Grāfu Stenboku-Fermoru<br />
(Stenbock-Fermor) un Berntu<br />
fon Kīgelgenu (Kügelgen) – apcerējis Detlefs<br />
Kīns (Kühn).<br />
2. sējumu noslēdz Kārļa Kangera raksts „Die<br />
Rückkehr und der Einsatz von Deutschbalten<br />
im Generalbezirk Lettland 1941-1945“ (Baltvāciešu<br />
atgriešanās un darbība Latvijā 1941-<br />
1945), kas veltīts tiem skaitā ne pārāk daudzajiem<br />
baltvāciešiem, kuri atgriezās Latvijā<br />
kara laikā armijas un drošības dienestu sastāvā<br />
kā civīlpārvaldes un saimniecisko uzņēmumu<br />
darbinieki. Daži no viņiem ieņēma visai<br />
augstus amatus, piemēram, Rīgas pilsētas<br />
virsgalva (Oberbürgermeister) Hugo Vitroks<br />
(Wittrock), Jelgavas apgabala komisārs<br />
fon Mēdems (Freiherr von Medem), Trampeldahs<br />
(Friedrich Trampeldach) – liels latviešu<br />
nīdējs un Polītiskās daļas vadītājs Ostlandes<br />
Reichskomisariātā, u.c. Zināms skaits baltvācu<br />
speciālistu, vēsturnieku iztirzāja Latvijas<br />
kolonizācijas, latviešu pārvācošanas iespējas<br />
un latviešu atbilstību hitlerisma rasiskiem<br />
noteikumiem. Kangera ieskatā nacionālsociālistu<br />
visaugstākā vadība ne sevišķi augsti<br />
vērtēja baltvāciešus.<br />
Šī apskata noslēgumā nākas konstatēt, ka<br />
gadsimtiem ilgo baltvācu kopienu Latvijā un<br />
Igaunijā uz visiem laikiem galvenokārt likvidēja<br />
nacionālsociālisma idejas un Hitlera<br />
režīms.<br />
Jānis Krēsliņš, Sr.<br />
Jānis Krēsliņš, Sr. ir Anšlava Eglīša un Veronikas<br />
Janelsiņas Balvas laureāts (2009).<br />
Saņemtās vēstules un Ulža<br />
Siliņa atmiņu turpinājumu<br />
publicēsim JG263.<br />
Pateicamies par lasītāju<br />
daudzajiem komentāriem.<br />
Gaidīsim tos arī nākotnē –<br />
vēl lielākā skaitā.<br />
75
Change language