Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
EDGARA KRŪMIŅA<br />
PĒDAS MĀKSLĀ<br />
Māris Brancis. Edgars Krūmiņš. Rīgā:<br />
Mansards, 2009. 120 lpp.<br />
Ne pārāk biezo, divvalodīgo, apdarē slavējamo<br />
monogrāfiju par gleznotāju un scenogrāfu<br />
Edgaru Krūmiņu sarakstījis un sastādījis<br />
JG līdzstrādnieks, mākslas kritiķis Māris<br />
Brancis. Viņa pārdomātās recenzijas lasāmas<br />
arī diasporas laikrakstos Laiks, Brīvā Latvija<br />
un Latvija Amerikā. Monogrāfija liecina, ka<br />
grāmatas autoram ir bijusi izdevība būt tiešā<br />
saskarsmē ar pašu mākslinieku. Edgara<br />
Krūmiņa dzīves apraksts ir ne tikai informatīvs,<br />
bet arī saistošs. Raitā stāstījumā un ar<br />
trimdas apstākļu teicamu izpratni Brancis<br />
parāda, kā Ziemeļeiropas censonim sokas,<br />
nonākot dižpilsētā Toronto, un kā radošs<br />
gars un latviska izturība spēj tikt uz augšu<br />
arī nepierastajā debesskrāpju mežā, neaizmirstot<br />
savu lielāko mīlestību – gleznošanu.<br />
Protams, arī laime un sagadīšanās Edgara<br />
dzīvē spēlējusi savu lomu.<br />
Grāmatas izveidnē autors izmeklējis darbu<br />
paraugus, kas vislabāk ilustrē mākslinieka<br />
dzīves gaitas un gleznošanas stilus. Edgars<br />
Krūmiņš ir ne tikai gleznotājs, bet savā laikā<br />
bijis arī atzīts un ievērots scenogrāfs<br />
Kanādas TV firmā CBC. Abus šos savas darbības<br />
laukus grāmatas autors savijis interesantā<br />
stāstījumā un ilustratīvā vienībā. Gleznu<br />
reprodukcijas un mākslinieka sarūpētie fotoattēli<br />
ir kvalitatīvi. Arī sējuma apdare un<br />
dizains ir slavējami. Tur nopelni pienākas<br />
„Mansarda” izdevniecībā iesaistītajiem speciālistiem<br />
Mārim Garjānim, Aldim Aleksim<br />
un Gundegai Kārkliņai. Tekstu angļu valodā<br />
tulkojuši mākslinieka dzīvesbiedre, gleznotāja<br />
un dzejniece Guna Ikona-Krūmiņa, un<br />
Lauris Vanags.<br />
Edgara Krūmiņa dzīves gaitas sākušās Rīgā<br />
(1922.10.IV), kur tēvs bijis muitnieks. Bet drīz<br />
ģimene pārceļas uz Skrundu, kur vecāki atver<br />
apavu veikalu. Edgaram patīk zīmēt. Tēvs to<br />
redz un dēlu visādi atbalsta. Pēc pamatskolas<br />
beigšanas Edgars iestājas Liepājas Lietišķās<br />
mākslas vidusskolā, kur bez glezniecības apgūta<br />
arī dekorācīju māksla. Jauneklim rodas<br />
izdevība strādāt kopā ar scenogrāfu Ēvaldu<br />
Dajevski, kurš vēlāk turpina darboties trimdā.<br />
Pēc divām svešu varu okupācijām Krūmiņu<br />
ģimene izšķiras doties bēgļu gaitās. Sākas<br />
nometņu dzīve Eslingenā, kur saradušies<br />
daudzu mākslu kopēji un nodibinājusies pat<br />
mākslas skola, kurā Edgars iestājas 1946.<br />
gada februārī. Meistarklasi vada Ludolfs<br />
Liberts, kurš kā mākslas pedagogs devis topošajam<br />
māksliniekam visvairāk gleznošanas<br />
varēšanā un glezniecības izpratnē.<br />
Edgars cītīgi glezno un akvarelē, tanī pašā<br />
laikā gaidot izdevību izceļot. 1948. gadā<br />
Krūmiņš paraksta darba līgumu ar kādu<br />
Kanādas hidroelektrostacijas firmu un dodas<br />
uz Ontario provinci. Smagais darbs<br />
nav māksliniekam pa kaulam. Pēc līguma<br />
izbeigšanās jāmeklē vieglāks, piemērotāks<br />
darbs. Kādu laiku viņš strādā izkārtņu firmā,<br />
vēlāk kā izstāžu stendu noformētājs valdības<br />
dabas aizsardzības projektos. Pārmaiņu<br />
laikā mākslinieks turpina arī gleznot un zīmēt.<br />
Beidzot kāds krievu izcelsmes kolēģis,<br />
māk slinieks Nikolajs Solovjevs, kurš teicās<br />
strādājis pie slavenā kinorežisora, rīdzinieka<br />
Nikolaja Eizenšteina, iesaka Krūmiņam doties<br />
uz Toronto un pieteikties darbā Kanādas TV<br />
firmā CBC. Tur Krūmiņš ātri avansējas un drīz<br />
kļūst par galveno dekoratoru. Mākslinieks<br />
iesaistās arī latviešu mākslinieku pulcināšanā<br />
un kļūst par vienu no latviešu mākslinieku<br />
apvienības LATVIS dibinātājiem, ilgus gadus<br />
darbodamies par apvienības priekšnieku.<br />
Pēc sievas Eiženijas nāves (1976), Krūmiņš<br />
apprecas ar mākslinieci un dzejnieci Gunu<br />
Ikonu. Mākslinieks glezno, piedalās grupu<br />
izstādēs, darina dekorācijas, līdz 1985. gadam,<br />
kad aiziet pensijā un nododas tikai<br />
gleznošanai. 1997. gadā kopā ar Gunu un<br />
meitu Agnesi sarīko kopēju personālizstādi<br />
Toronto. Monogrāfijas noslēgumā autors<br />
atzīst, ka Edgars Krūmiņš visu savu mākslinieka<br />
mūžu centies pēc daiļrades brīvības,<br />
gleznojis to, kas sirdij tuvs un tādēļ atstās<br />
latviešu mākslas vēsturē arī savas pēdas.<br />
Voldemārs Avens<br />
Dzejnieks, mākslinieks un arhitekts Voldemārs Avens<br />
ir JG redakcijas loceklis. Viņa pēdējo izstādi (Latvijas<br />
Nacionālajā mākslas muzejā) Māris Brancis apraksta<br />
JG259:65-67.
Change language