Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
STĀSTI AR<br />
MINIMĀLISMA<br />
PIESKAŅU<br />
Gundars Ignats. Bez jakas. Rīgā:<br />
Dienas Grāmata, 2009. 158 lpp.<br />
Šī ir jaunā autora Gundara Ignata pirmā grāmata.<br />
Atsevišķi stāsti jau kopš 2005. gada<br />
publicēti periodikā un daži parādās arī izlasē<br />
Stāsti: Prozas lasījumi klātienē un neklātienē<br />
(2008). 2006. gadā un pēcāk Ignats ir piedalījies<br />
festivālā Prozas lasījumi.<br />
Neparastā vienkāršība, it kā naivums, detalizētie<br />
izskaidrojumi, kā spēlēt elektronisko<br />
spēli Oliņķeramais, kā darboties ar radiovadāmo<br />
mašīnīti, kas atpakaļgājienā griežas<br />
pa labi, un skolas zēnu ikdienišķās sarunas<br />
atgādina bērnu grāmatu. Bet pārsteidzošā<br />
kārtā tieši tas pievelk. Ar lielu interesi izsekoju<br />
spēļu instrukcijām un sāku lasīt otro stāstu<br />
„Tev nebūs nokaut”. Arī šeit stāstītājs ir<br />
mazs zēns, kurš stāsta par lauku dzīvi, par<br />
vectēva mājas iekārtu, par trušu, vistu un<br />
cūku audzēšanu cilvēku uzturam. Stāsta iesākumā:<br />
Balti pūkainie cīsiņi bija trušu ķepas.<br />
Agrāk šurpu turpu ļepatojošās ķepiņas,<br />
piesietas pie staba, kļuva par mākslas mīļu<br />
neapskatītu instalāciju (19). Šeit var just žēlumu<br />
par nokauto trusi, bet tad, pretstatā<br />
teiktajam, seko bezjūtīgs, detalizēts kaušanas<br />
un truša ķermeņa tīrīšanas apraksts. Nu<br />
trusis nosaukts par kautķermeni, un uzzinām,<br />
kā vectēvs to apstrādā: Viņš vilka ārā vienu<br />
brīnumu pēc otra, ar plunkšķi meta skalojamā<br />
ūdenī un, pabeidzis procedūru, pārlauza<br />
truša kāju kaulus un spīdīgo ķermeni ielika<br />
ūdens bļodā (21). Stāstītāja pēkšņā pārvēršanās<br />
no līdzjūtīga zēna aukstasinīgā vērotājā<br />
rada nepatīkamu sajūtu. Un stāsta nosaukums:<br />
„Tev nebūs nokaut!”...<br />
Stāstā „Malka” aprakstīta malkas skaldīšana<br />
vectēva sētā. Stāstītājs, kurš ir arī pats skaldītājs,<br />
sīki jo sīki apraksta iemeslu, kāpēc bērzu<br />
un ceļmalas vītolu bijis nepieciešams nozāģēt.<br />
Seko dažādu koku skaldīšanas apraksts –<br />
kuru koku vieglāk saskaldīt, kuru grūtāk. Viss,<br />
ko stāstītājs dara, tiek sīki izstāstīts, pat knibināšanās<br />
ap vecmāmiņas izcepto brokastu<br />
omleti: Izlobīju dažus tomātiņus, dažas gaļiņas<br />
un apēdu ar maizes šķēli, omleti neaiztiku,<br />
ome katru rītu cepa man omleti no divām<br />
olām, un es katru rītu to neapēdu...(90).<br />
Stāstā „Bez jakas” tā pati vienkāršība. Detalizēts<br />
apraksts, stāstot par ikdienišķu, maznozīmīgu<br />
notikumu. Toties „Astoņpadsmit”<br />
72<br />
Kristaps Kalns, Diena<br />
Gundars Ignats<br />
atšķiras no pārējiem stāstiem ar zināmu sižetu,<br />
bet arī galīgi nesakarīgām beigām. Paliek<br />
mīkla, kāpēc autors to vispār rakstījis?<br />
Visi stāstījumi ir pirmajā personā, sarunu valodā,<br />
no bērna vai arī jauna vīrieša skatījuma.<br />
Stāstā „17.45” ar baudu lasāms maza<br />
zēna stāstījums mammai par braucienu lielā<br />
aukstumā onkuļa mašīnā: ...bija ļoti, ļoti<br />
auksts. Mammu, ja tu zinātu! Onkuļi skrapstījās<br />
gar mašīniņām. Biezs ledus bija, tāds.<br />
Man bija sarkanais džemperis un kombizons,<br />
un cimdiņi. Tik auksts bija, šitik.(75). Ignats<br />
nevairās lietot žargona vārdus, tādus kā<br />
foķē, nafig, fičas, piemēram, stāstā „Siksniņa<br />
pārtrūka”, lai raksturotu īpatnākus šodienas<br />
ceļotājus. Pa retam parādās arī humors,<br />
piemēram, stāsta „Bez jakas” epizodē par<br />
stāstītāja biezo džemperi un virs tā uzspīlētu<br />
žaketi: sajūta neērta, kā hamburgeram, kurā<br />
sastūķēti zaļumi, siera šķēle un gaļas ripulis.<br />
Rakstnieka valoda ir vienkārša, veikla, gandrīz<br />
bez jebkādām metaforām. Šī vienkāršība,<br />
šis minimālisms saista ar savu neparastumu<br />
un atšķirību no ierastās šodienas latviešu<br />
rakstnieku valodas. Ignata stāstījums par<br />
parastiem ikdienas notikumiem ir bez jebkāda<br />
kāpinājuma. Dažbrīd lasītājs it kā gaida<br />
kādu dramatisku nobeigumu, bet nekā. Grāmatiņu,<br />
ja reiz tā paņemta rokās, nav iespējams<br />
nolikt malā, pirms izlasīšanas no vāka<br />
līdz vākam.<br />
Astra Roze<br />
Astra Roze ir profesionāla bibliotekāre un tulkotāja.
Change language