Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
NORAS IKSTENAS<br />
SKATĪJUMS<br />
Nora Ikstena. Šokolādes Jēzus.<br />
Rīga: Dienas Grāmata, 2009. 127 lpp.<br />
Vispirms acis un prāts aizķeras pie savdabīgā<br />
virsraksta, kas dažam labam varētu likties<br />
arī mazliet nepiedienīgs, pat ķecerīgs. Tad jāizlasa<br />
autores pašas paskaidrojums uz grāmatas<br />
aizmugures vāka. Viņa virsrakstu patapinājusi<br />
no kādas līdzīga nosaukuma Toma<br />
Veitsa (Tom Waits) dziesmiņas, kurā apgalvots<br />
– brīvā tulkojumā no angļu valodas – Tu<br />
mani piepildi ar labsajūtu. Autore pauž cerību,<br />
ka arī viņas dzīves notikumu un novērojumu<br />
pieraksti šajā grāmatā pildīs lasītāju ar<br />
labsajūtu.<br />
Ikstenas pieraksti sakārtoti četrās nodaļās,<br />
katrā no tām savukārt īsos vēstījumos par<br />
kādu viņas sirdij tobrīd vai vispār tuvu tematu.<br />
Nav nemaz tā, ka rakstniece būtu izvairījusies<br />
minēt lietas un notikumus, kas diezin<br />
cik saldenu labsajūtu viņā pašā un arī lasītājā<br />
nemodina. Autore vērīgi skatījusies apkārt,<br />
klausījusies, secinājusi un pierakstījusi gan<br />
vairāk, gan mazāk tīkamas patiesības, jo tās<br />
visas ir daļa gan no viņas pašas, gan arī lasītāju<br />
un visas latviešus tautas dzīves. Pieraksti<br />
ir knapos vārdos, dažreiz pieskaroties dziļai<br />
problēmai tikai kā ledus kalna virsotnei, kas<br />
rēgojas virs ūdens līmeņa, piemēram, vēstot<br />
par mācītāju Elīzu, kas ir mucā dzīvojošā arhibīskapa<br />
Vanaga dāvana Roufontai – latviešu<br />
veco ļaužu mājai Anglijā. Daudzām līdzīgām<br />
zemūdens klintīm Ikstena pārslīd pāri<br />
arī turpmāk, un katram lasītājam nemaz nebūs<br />
skaidra dziļākā kopsakarība, kas paslēpta<br />
aiz nedaudz vārdiem vai teikumiem. Piemēram,<br />
aiz vienkāršā teikuma man mājās arī<br />
ir dzintars (ar mazo burtu), slēpjas plašs un<br />
aizkustinošs stāsts, kas vairāk atklājas tikai<br />
vēlākos pierakstos. Tas ir stāsts par viesošanās<br />
reizēm pie latviešu rakstnieka Dzintara<br />
Soduma Spenseras pilsētiņā Ņujorkas pavalstī.<br />
Par melleņu klimpām. Par rakstnieka<br />
atgriešanos Latvijā, kur viņš mūža pēdējo<br />
posmu vadīja Noras Ikstenas paspārnē.<br />
Nodaļā „Nacionālais pasūtījums” autore īsi<br />
pieskaras patriotisma un tautiskās identitātes<br />
jautājumiem, pati par sevi liecinot: es nevaru<br />
savu dzīvi iedomāties bez Latvijas. Lai<br />
gan tas varētu likties pretrunīgi, šo atziņu<br />
palīdzējuši izkristalizēt viņas daudzie ceļojumi<br />
ārzemēs, kas ir grāmatā vairākkārt pieminēti.<br />
Un, ja arī Latvijas ikdienā vēl daudz kas<br />
palicis nenokārtots un aplams, tad Ikstena<br />
tomēr cerīgi secina, ka patriotisma dzirksts<br />
nekur nav pazudusi, un tālāk – mums vēl<br />
ir iespēja jauno brīvību pavērst citā virzienā.<br />
Viņa atzinīgi noraugās uz Latvijas lībiešiem,<br />
kas nostabilizējuši savu egregoru. Šai<br />
lasītājai gan nav īsti skaidra vārda egregors<br />
nozīme. Latviešu literārās valodas vārdnīcā<br />
tas nav atrodams. Varbūt tas nozīmē daudzu<br />
līdzīgu daļiņu iekļaušanos vienā stabilā<br />
veselumā, ko kādreiz dēvēja par kopības jeb<br />
piederības sajūtu. Dīvaini, ka šajā fragmentā<br />
nebija pieminēti ārzemju latviešiem labi pazīstamie<br />
„superlībieši” Staltes. Ļoti var aizkustināt<br />
stāstiņš par eņģeli un sievieti ar trim<br />
zvaigznēm.<br />
Tālāk seko prātojumi par dzīves mākslu, kuras<br />
recepte ir katram savādāka un katram<br />
pašam jāatrod. Nevar aiz sevis aizvērt pasaules<br />
durvis, un, ja nespēj izdzīvot ar spēku,<br />
tad jāmēģina ar gudrību. Dažreiz palīdz<br />
sargeņģeļi, kas var arī būt konkrēti cilvēki.<br />
Dzīve ir ceļš uz apskaidrību. Daudzas no šīm<br />
atziņām iznirušas no zemapziņas, ar dažām<br />
domu biedrēm kājām ceļojot gar Baltijas jūras<br />
krastu un atskārstot, ka arī no sīkām puķēm<br />
var nopīt skaistu vainadziņu.<br />
Nodaļā „Griķu eņģelis” pieminēti vairāki<br />
Ikstenas kolēģi literatūras laukā un viņu<br />
darbos atrodamie apliecinājumi dzīves jēgai.<br />
„Īstenība un koraļļi” – šeit daudz ceļojusī autore<br />
nonāk pie atziņas, ka piederība nav iespējama,<br />
tā ir tikai mirklis, bet lasītājam gribas<br />
jautāt, kā tad paliek ar to pirmajā nodaļā<br />
minēto vēlamo egregoru?<br />
Jāatzīstas, ka šo rindiņu rakstītāja labi neprot<br />
Ikstenas grāmatai atrast vienu galveno<br />
kopsaucēju un nekļūdīgu raksturojumu.<br />
Katram lasītājam pašam jālūko no piedāvātā<br />
domu drumstalu sakopojuma izvilkt sev tuvāko,<br />
tīkamo un iekšēju labsajūtu rosinošo.<br />
Un, tāpat kā nav ieteicams iztukšot kārbu ar<br />
gardām šokolādītēm vienā paņēmienā, tā arī<br />
šāda grāmata visspilgtāk atklāsies, apdomīgi<br />
lasot pa gabaliņam vien.<br />
Beidzot tomēr nevaru noturēties no piebildes<br />
par robusto vāka zīmējumu, kas šai lasītājai<br />
labsajūtas vietā atsauc atmiņā zobgalīgo<br />
dziesmiņu par puisi, kam biezas lūpas,<br />
reti zobi, smalka maize cauri birst. Taču – de<br />
gustibus non est disputandum.<br />
Biruta Sūrmane<br />
Recenzente ir JG redakcijas locekle.<br />
71
Change language