Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
DIEVA DZIRNAS<br />
LABI UN DROŠI MAĻ<br />
Ingrida Vīksna. Es saku paldies.<br />
Rīga: Mansards, 2010. 512 lpp.<br />
Kā lasām uz aizmugures vāka (arī presē), šo<br />
masīvo, divrocīgi turamo sējumu izdevniecība<br />
sagatavojusi lielā steigā, lai tā atvēršana<br />
pieslēgtos dzejnieces 90 gadu jubilejai.<br />
Laikrakstā Latvija Amerikā redzams fotouzņēmums,<br />
kur dzejniece pacēlusi pāri ļaužu<br />
galvām (kā triumfa kausu) nupat svaigi iespiesto<br />
dzejas krājumu. Šis notikums presē<br />
tiek pieminēts kopā ar atzinību par Ingridas<br />
Vīksnas dzīvi un literāro devumu. Sējums nobeidzas<br />
ar iezīmīgu divrindi: Visa dzīve / jāsāk<br />
no gala (509. lpp). Šīs rindas, cita vidū,<br />
raksturo dzejnieces neizsīkstošo enerģiju un<br />
joie de vivre, viņas apliecinājumu „dzīves<br />
priekam” par spīti visām tām nejēdzībām un<br />
absurditātēm, kas mums kā tautai bijušas<br />
piešķirtas jau gandrīz no laika gala. Paglābta<br />
ar savu piedzimšanas datumu no I Pasaules<br />
kara, kam bija jābūt pēdējam, dzejniece apliecina<br />
patriotismu un ticību, kas ir iejūtīgo<br />
dzejrindu divas galvenās tematiskās asis.<br />
Sējumu ievada Latvijas Universitātes mācībspēka<br />
Viestura Vecgrāvja iespaidīgais „Ieskats<br />
Ingridas Vīksnas dzejas pasaulē,” kur<br />
minēti arī dzejnieces prozas darbi – tiem<br />
visiem ir savs iezīmīgs autobiogrāfisks ieraksts.<br />
Krājums iesākas ar kara laikā Rīgā izdoto<br />
Rūgto prieku (1943), kam seko Es saku<br />
paldies (1942-1954) – pirmo ārpus Latvijas<br />
publicēto dzejgrāmatu. Tur pa laikam iezogas<br />
trimdinieka šaubas par dzīves vērtību:<br />
Es cīnos vientuļi un grūti, / Un kļūstu lēnām<br />
baiga un dziļa vāts. Šim bēgļa cri de coeur<br />
izmisumam drīz seko tāda kā ekstāze, kas<br />
nāk ar brīvības atgūšanu: No manām rokām<br />
žvadzot važas krīt. / Es atkal brīva Dieva saulē<br />
eju (175). Dzejniece neslēpj savas patriotiskās<br />
un reliģiskās izjūtas. Šis tematiskais tuvums<br />
latviešiem un Vīksnas melodiskās rindas,<br />
kur gandrīz vienmēr atrodam atskaņas,<br />
kas mūsdienās tikpat kā padzītas no dzejas,<br />
varētu būt tā pievilcība, kas ir mudinājusi<br />
krietnu skaitu skaņražu izvēlēties viņas<br />
dzeju savām kompozīcijām, piemēram, dzejnieces<br />
Kanādas līdzgaitnieku Jāni Kalniņu.<br />
Viņa kantāte „Cel mani dziesma” ar Vīksnas<br />
vārdiem daudzus gadus ir dziedāta trimdas<br />
dziesmu svētkos. Arī Alfrēds Štrombergs<br />
četrām savām dziesmām ir izvēlējies Vīksnas<br />
tekstus. Un, kā Arvīds Purvs piebilst, jubilāres<br />
dzejas saderību ar mūziku ir saredzējuši<br />
astoņi komponisti, sacerot 18 dažādus skaņdarbus<br />
(Latvija Amerikā 2010.27.III).<br />
Katrā ziņā Ingrida Vīksna ir ierakstījusi savu<br />
vārdu mūsu literatūras vēstures slejās. Viņas<br />
literārais devums ir uzmanības vērts mūsdienās<br />
un, gribētos teikt, tāds paliks arī tad, kad<br />
mūs vairs nebūs.<br />
Juris Silenieks<br />
Redakcijas kolēģijas loceklis Dr. Juris Silenieks ir<br />
emeritēts literatūras profesors.<br />
STĀSTI UN NESTĀSTI<br />
PAR MĀCEKĻIEM UN<br />
STĀSTĪTĀJIEM<br />
Gundega Repše. Stāsti par mācekļiem.<br />
Rīga: Dienas Grāmata, 2009. 175 lpp.<br />
Blakus stāstiem sējumā atrodami cita žanriska<br />
apzīmējuma raksti. Turklāt lasītājs jābrīdina,<br />
ka citviet mācekļiem tiktu dots savādāks<br />
apzīmējums. Jāpiemetina gan, ka ne<br />
visi radošie grib justies ērti jau iestaigātās,<br />
citu nosauktās tekās. Katram no ietilpinātajiem<br />
astoņiem stāstījumiem ir savs stāstītājs<br />
vai stāstītāji. Repšes stāstītāji reizēm izrādās<br />
neuzticami un it bieži un izteikti mulsinoši<br />
mainās. Nereti stāstītāju maiņu lasītājam<br />
liek nojaust tikai teksta tipogrāfiskais izkārtojums.<br />
Pirmā darba „Magelāns” stāstītāja ir<br />
kādas Rīgas kafejnīcas apkalpotāja, faktiski<br />
studente, kas pagaidām piepelnās. Viņa ievērojusi<br />
kādu drusku ērmīgu viesi, kurš ierodas<br />
visai regulāri, atkārto tos pašus žestus<br />
un tikpat mistiski, bez vārdu izmaiņas ar citiem<br />
viesiem vai apkalpotājiem, kafejnīcu<br />
pamet. Savu viesi viņa nosauc par Magelānu,<br />
gan lāga nezinot, kāpēc. Vēsture stāsta,<br />
ka Magelāns kuģojis pa Eiropai vēl nepazīstamiem<br />
ūdeņiem un piestājis daudzās Klusā<br />
okeāna salās, kur ar savu apkalpi ticis vienmēr<br />
viesmīlīgi uzņemts, līdz brīdim, kad sācis<br />
piegriezt iezemiešus kristietībai. Tad arī<br />
Magelānu nokāva, stāstītāja īsi nobeidz, gan<br />
nepaskaidrojot, kāda radniecība kafejnīcas<br />
apmeklētājam būtu ar dēkaini. Tikai vēlāk,<br />
izlasījusi nerunīgā viesa kafejnīcā atstātās<br />
burtnīcas, viņa nojauš, kāpēc pasaules klejotājs<br />
nomāc viņas prātu. Viņa nejauši atklāj,<br />
ka Magelāna vārdā nosauktas 160 000 gaismas<br />
gadu attālumā esošas divas neregulāras<br />
galaktikas. Stāstītāja nobeidz lakoniski: Magalāna<br />
ekspedīcija pierādīja, ka Zemes forma<br />
ir sfēriska un Pasaules okeāns – vienots.<br />
Lasītājs var turpināt uz savu roku.<br />
69
Change language