Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

LETA
Ludmila Azarova
Portugāles u.c. dalībvalstīm. Pieci latviešu EP deputāti
noliek ziedus, pārējie trīs demonstratīvi nepiedalās
(Mirskis, Ždanoka, Rubiks). ••• Odesas junkuru
skolu un Latvijas Kara akadēmiju beigušais Tehniskās
divīzijas komandieris, ģen. Jānis Kurelis (1882-
1954), nevēlēdamies karot vācu pusē, 1944.VIII izveido
partizānu grupu („kureliešus”), kas uzņem sakarus
ar 1943.13.VIII nodibināto Latvijas Centrālo
Padomi, notikums, kam Kara muzejā (2010.8.V) LR
aizsardzības ministra Imanta Lieģa un EP deputātes
Ineses Vaideres vadībā tiek veltīta zinātniska konference.
••• Dzejniece Ludmila Azarova, Raiņa,
Čaka, Ziedoņa, Čaklā, Māras Zālītes, sava vīra Ojāra
Vācieša, arī Bazilija Plinija Slavas dziesmas Rīgai krieviskotāja,
stipri cenzētās dzejgrāmatas Siļnyj latyšskij
akcent (1974 – Spēcīgs latviskais akcents) autore,
intervijā Andai Burvei-Rozītei vēsta, ka no viņai
pazīstamajiem Latvijas krieviem neviens neesot tāds,
kurš nebūtu ieguvis LR pilsonību: viņi ir nolikuši eksāmenu,
strādā, jūtas pilnīgi mājās, viņiem nav nekādu
pārmetumu Latvijas valstij, nekādu kompleksu. Taču
esot cita daļa – jau 80. gados mērķtiecīgi izveidotās
Interfrontes turpinājums mūsdienās. Un ko teikt tiem,
kuri negrib atzīt patiesību par II Pasaules karu? – Ja
viņi teiks, ka karš sākās 1939. gada septembrī, uzreiz
ir jāpasaka, kas tieši notika: Vācija un PSRS uzbruka
Polijai. Bija divi agresori. Tad vairs nevar turēties pie
mīta par Lielo Tēvijas karu! Un par krievu gadiem:
Paskatieties, jaunie kvartāli, kas tika apbūvēti 60. un
70. gados, cik tur latviešu uzvārdu? Varbūt kādi 5%.
Tā bija īsta okupācija. Un par sevi (dz.1935): Mana
mamma ir latviete, studēja Ļeņingradā, bija latviešu
valodas skolotāja. Tēvs man ir krievs, kara inženieris,
kara laikā gāja bojā. Atceroties Atmodas laiku: Cik
priecīgi un iedvesmoti mēs bijām, vicinājām karogus!
Pirmo reizi 1988. gadā ieraudzīju pa Brīvības ielu nākam
cilvēkus ar Latvijas karogiem, to atceroties man
vienmēr acīs asaras. To laiku mēs pārdzīvojām ar pilnu
krūti. ••• Dainis Īvāns, atskatoties uz 4. maija
deklarāciju pirms 20 gadiem, min Latvijas Kultūras
akadēmijas rektora Pētera Laķa (1952-2003) lielā
mērā piepildījušos paredzējumu, proti, neatkarībai
atjaunojoties, lielas likstas varētu sagādāt dzīves
virspusē uzpeldējušās amorālas kapitālistiskās elites
centieni radīt varas saglabāšanai sociāli ekonomisko
bāzi un manipulēt ar masu apziņu. ••• Somijā
bēgļu ģimenē dzimušais, Vācijā uzaugušais, kopš
1996. g. Rīgā mītošais jurists un politologs Mārcis
Gobiņš Laikrakstā „Latvietis” (2010, 92) demitoloģizē
Tautas fronti: ir pamats pieņēmumam, ka TF dibināšana
vismaz daļēji bija VDK [KGB] taktiska ideja, lai
maigi ievirzītu arvien spēcīgāko neatkarības kustību
vieglāk kontrolējamā gultnē, kā arī, lai neļautu patiesajiem
disidentiem, tādiem kā Helsinki 86 grupai,
pārņemt iniciatīvu (..) neatkarības kustības kontrolēšana
kolosāli izgāzās, jo brīvības un demokrātijas
kustība visai drīz ieguva savu nekontrolējamu
dinamiku. Toties radikālāko disidentu nostumšanu
malā izdevās sasniegt visai labi. Komjaunatnes līderi,
Kompartijas ideoloģiskie sekretāri un tamlīdzīgi ļautiņi
kļuva par visu apjūsmotiem neatkarības kustības
varoņiem. ••• Bijušais Latvijas vēstnieks Prāgā,
Oslo un Helsinkos, viens no Vienotības dibinātājiem,
Valdis Krastiņš, savā runā „Manas valsts 20 gadi jeb
Latvija karājas diedziņa galā” ( 2010.21.V; arī laikrakstos diasporā) atceras
LR politikāņu reakciju uz sadarbības piedāvājumiem
no ārzemēm 90. gados, kad liela daļa no Latvijas
bagātībām bija vēl valsts rokās: Pilzenes Škodas
rūpnīca vēlējās sadarboties ar Vagonu rūpnīcu elektrovilcienu
ražošanā Krievijas tirgum. Nē! Pēc tam VR
nonāca privātu spekulantu rokās un iegāja gadiem
ilgā mijkrēslī. Somu Elcoteq lika priekšā izveidot VEF
ražotnēs detaļu rūpnīcu Nokia un Ericsson mobilajiem
telefoniem (rūpnīca tagad darbojas Tallinā). Nē!
Priekšroka itāļu bodniekiem un noliktavām. Manā
acu priekšā tika noraidīts norvēģu priekšlikums kopdarbībai
Latvijas jūras kuģniecības flotes atjaunošanā
un ekspluatācijā. Gluži tāpat tika norakti norvēģu
centieni Liepājas Tosmāri izmantot kā bāzi nelielu
tankkuģu būvniecībai, apņemoties nodrošināt 600
darba vietas un sakopt kara ostas teritoriju. Sarakstu
varētu turpināt. (..) Lielie uzņēmumi tika nevis pārkonstruēti
mūsu vajadzībām, bet gan lielākoties izvazāti,
telpas izpārdotas bodniekiem ātrai peļņai. Gluži
tas pats notika ar kolhozu un padomju saimniecību
īpašumu. Visus 20 gadus (..) nodokļi tika sakārtoti
tā, lai atvieglotu un veicinātu spekulatīvus darījumus.
(..) ...brašos peļņas tīkotājus patiesībā vispār neinteresēja
Latvijas nākotne, jo ātri savākto naudu tikpat
aši noguldīja ārzemju bankās, investīcijām Latvijā atstājot
gauži niecīgus apmērus. (re)
LATVIJA – AR SKATU MŪSDIENĀS.
Prezidents Valdis Zatlers, suminādams Viļķenē
137 gadus veco Dievs, svētī Latviju! un tās autoru
Baumaņu Kārli, liek pie sirds himnu dziedāt no pilnas
krūts un skaļi, tikai tad viņa kļūs maģiska, dos
mums spēku, un aizbiedēs mūsu naidniekus (NRA
2010.23.V). ••• LU mācībspēks Ivars Ījabs satori
blogā uzsver sadarbības vēlamību ar KF, bet vienlaikus
raksturo promaskaviskos latviešu „austrumu
robežas atvērējus” kā cilvēkus, kuru politiskai kultūrai
nav nekā kopīga ar eiropeisku demokrātiju, kur
visu nosaka personiski kontakti, blats un administratīvais
resurss, kur cilvēks, kuram šādu kontaktu nav,
ir vienkārši mēsls un beztiesisks lopiņš, par kuru pat
nav vērts runāt, kur nu vēl rēķināties. ••• Laimonis
Purs vēstulē: Kanādas prof. Dreifelds tikvien prot,
kā pabrīdināt negājējus iet uz vēlēšanām. Vajadzēja
taču zināt, ka pret „Vienotību” ir plašs „spektrs”, to
apliecina kaut vai komentāri internetā. Solās balsot
par „Saskaņu”, Urbanoviču. Vai ir kāds pretlīdzeklis?
Jā, ir, tikai pat ne visskaļākie nacionālie lozungi,
vienīgi – sociālā aizsardzība, konkrēti, Progresīvais
ienākumu nodoklis ne tikai juridiskām personām
(to sola Urbanovičs), bet – visiem! Pat valsts prezidents
nupat skaļi paziņoja: Latvija atrodas pirmā
64