Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

valodu, (..) iespējama arī pāreja uz krievu valodu. Par
to liek bažīties: 1) valsts etniskās proporcijas īpaši pilsētās),
2) Krievijas aktivitātes Latvijas iekšpolitikā un
3) krievu valodas regulārā lietošana publiskajā telpā,
piem., valsts augstskolās docētāji neatkarības 20.
gadā reizēm vadot lekcijas krieviski, kas ir kā zāģis
latviešu valodas attīstībai un ieguldītajiem līdzekļiem
valsts valodas apguvē un funkcionēšanā. Otrs zāģis
esot imigrantu necenšanās mācīties latviešu valodu.
••• Filoloģei Renātei Ābeltiņai (Latvija Amerikā
2010.1.V, arī DELFI 16.V) savukārt bažas rada jaunā
paaudze, kas vairs nemāk runāt latviski un vēl nemāk
runāt angliski – kamēr agrāk atskanējis krievu valodas
ietekmēts kroplīgais lietojums šis gabals labi skatās,
tagad dzirdama frāze šis šovs ir skatabls. No savas
valodas kopējiem daudzi kļuvuši par imitētājiem,
piem., šāds uz autores piemēriem balstīts salikums
– frustrētās angļu majores vēlas rīkoties proaktīvi, jo,
kā nosaka skorings, nav ņemts vērā feedback par nepieciešamo
team building un brain storming, kas viss
rezultējies pasīvā produkta izmantošanā. (re)
ĒRMĪGAS BŪŠANAS – Kad uz ALAs
gadskārtējo kongresu (Sanfrancisko) ielūgtā Saeimas
deputāte, LU profesore un daudzu ievērojamu pētniecisku
darbu autore Janīna Kursīte pieprasa komandējumu,
Latvijas augstākās likumdošanas iestādes
prezidijs (pr-js Gundars Daudze) to noraida, jo viņas
paredzētajam referātam par latviešu valodas saglabāšanu
diasporā, lūk, neesot pietiekama pamata,
tas neesot saistīts ar parlamenta darbu. Liekas, mūsu
likumdevēju krietnai daļai nav ne mazākās jēgas, kā
citas valstis rūpējas par saviem tautiešiem ārzemēs,
piem., Vācija, Skandināvijas valstis, Kazahstāna, jā,
arī Krievija. ••• Izvestijas intervijā (2010.7.V) KF
prezidents Dmitrijs Medvedjevs pirmreizēji nosauc
PSRS režīmu par totalitāru, piemetinot, ka Staļins izdarīja
milzumu noziegumu pret savu tautu, (..) kas
nevar tikt piedots. Nez, kā uz to skatās viņa priekšgājējs
Vladimirs Putins? Ne tik sen viņš taču sūkstījās,
ka PSRS sabrukums esot bijusi 20. gs. lielākā ģeopolitiskā
katastrofa. Bet neostaļinisms nebūt nav atstiepis
kājas. Pērngad viena no Maskavas metrostacijām
izdaiļota ar vārdkopu no vecās PSRS himnas: Mūs
audzēja Staļins, lai kalpojam tautai. 8.V Tambovā atklāts
Staļina krūšutēls, bet stipri rusificētajā Jakutijā
jeb Sahā (ar mazāk nekā 40% pamatiedzīvotāju) plānoti
veseli divi pieminekļi Visu Tautu Tēvam un Skolotājam.
••• Nezinātājam būtu grūti iestāstīt, ka
Daugavpils neietilpst Krievijas Federācijas izglītības
sistēmā – KF ģenerālkonsulāts, vietējā Latvijas Krievu
biedrība un pilsētas izglītības pārvalde izsludinājusi
7.-12. klašu skolēniem konkursu – projekta „Lielais
Tēvijas karš laikabiedru acīm” ietvaros – par tematu
„Fašisms sagrauts, bet vai uzvarēts?” Daugavpils
izglītības pārvalde gan taisnojas, ka konsulāts piekabinājis
tās vārdu patvarīgi. Tajā pat laikā Daugavpils
16. vidusskolas bērnu vecāki, pārsvarā cittautieši,
pauž sašutumu par izglītības pārvaldes plānu likvidēt
latviešu plūsmu, lai taupītu pašvaldības līdzekļus.
••• Atceroties II Pasaules kara uzvaru, kas
iezvana virknes Vidus- un Austrumeiropas valstu nokļūšanu
zem Maskavas naglotā papēža, pie „Uzvaras
pieminekļa” Rīgā (8.V) klausītājus ar krievu dziesmām
saviļņo mūsu pazīstamais popdziedonis Ainārs
Mielavs. ••• Saņemot no nezināma sūtītāja un
pāršķirstot Dr. Ilgvara Spilnera My Life As I Remember
It (Riga Technical University Press, 2009. 124
lpp.), pirmā doma bija, ka to, autoram nezinot, izdevuši
kādi ļaundabīgi ļaudis, lai pēckara trimdas ilggadējam
sabiedriskam darbiniekam, cīnītājam par savas
tautas cilvēktiesībām, tā teikt, „iezāģētu”, varbūt
Latvijas promaskavisko aprindu atriebība par Ilgvara
grāmatu Mēs uzvarējām: PBLA Eiropas brīvības un
sadarbības konferencē un daži citi laikmetīgi notikumi,
1972-1986 (Rīgā: Elpa, 1998)? Autobiogrāfiskais
stāstījums ir no vienas vietas sapiparots ar nejaukām
kļūdām: opening of the my book...Displaysed
Persons...Union States...Chairmann...Pitts burg...
Braunshcweig...Sweeden... wedding withnesses.
Pat visai uzkrītošos nodaļu virsrakstos: My Schooll
Years...Inoluntary Journeyi...Western powere are
shortsight ed and/or for war...Introdugtion to America...The
Latvian Delegation at the Peace. Tad vēl atkārtošanās
gandrīz vārdu pa vārdam par vienu un
to pašu tematu – par angloamerikāņu gaisa teroruzbrukumu
Drēzdenei, par ASV pilsonības saņemšanu,
par ķīmijas zinātņu doktora grāda iegūšanu (vismaz
5 vietās!), par radioraidījumiem latviešu valodā no
Madrides un Minhenes. Nodaļas „Latvian Organizations”
nosaukums ne pat drusciņ neatbilst tās saturam.
Un tad pēkšņi angļu teksta 117. lpp. vesela nodaļa
(par LNO ģildes vēsturi) parādās skaidrā latviešu
valodā! Informācijas grāmatā ir daudz, bet diemžēl
tā ir izniekota, pasniegta kā haotiski organizētas
un pavirši uzrakstītas, ne reizi pārskatītas piezīmes.
••• Latviešu Centrā Toronto (27.III) bāleliņi un
mīļmāsiņas – pārģērbušies par amīšu kovbojiem un
govju meitām – uz velna paraušanu lekdami Teksasas
„līnijdanci” ceļ dzīves garīgo kvalitāti. Labākajiem
piešķir šajos liesajos laikos viskārdinošāko balvu
– ledusskapi, pilnu ar dažādu šķirņu alus pudelēm un
skārdenēm. (re)
LATVIJA – AR SKATU VIŅDIENĀS.
Uz Sibīrijas tāsīm aizvadītā gs. 40. un 50. gados
rakstītās Maskavas okupācijas režīma deportēto latviešu
vēstules glabājas LOM, Aizkraukles Vēstures un
mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā,
Daugavas muzejā, Madonas Novadpētniecības un
mākslas muzejā un Talsu muzejā. ••• Eiropas
Parlamentā Briselē atceres brīdī (14.VI) pie piemiņas
plāksnes uz Sibīriju deportētajiem baltiešiem
dalību ņem pārstāvji no Vācijas, Dānijas, Spānijas,
63