Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Migration Institutions – ).<br />
••• Tā kā Dr. Leldes<br />
Kalmītes vadītās Pasaules latviešu<br />
mākslas savienības popularitāti ieguvusī<br />
ceļojošā izstāde Tēvu zemei<br />
– Latvijai daudzās Latvijas vietās vēl<br />
nav redzēta, tās termiņi ir pagarināti.<br />
Par trimdas milzīgo mākslas bagātību<br />
liecinot arī ASV klajā laistā, Arnolda<br />
Sildega rediģētā žurnāla Latvju Māksla<br />
26 numuri – tā gleznotāja, mākslas<br />
pedagoģe Ilze Būmane-Grasmane,<br />
grāmatas Lilija, Baltā puķe autore.<br />
••• Mūžībā aizgājušā zobārste<br />
Daina Siliņa, droši vien neinformēta<br />
par JG vai Karoga esamību, visu savu<br />
mantu – apmēram 3,27 milj. Austrālijas<br />
dolāru (1,4 milj. latu) – novēlējusi<br />
austrāļu kaķu un suņu aizsardzības<br />
organizācijām. ••• Toties LOM<br />
sabiedrisko lietu vadītājs Jānis Erno<br />
jau pirms laba laika pacilāts paziņo,<br />
ka Ilze un Ričards Švarci (Schwartz)<br />
ziedojuši $30 000 topošā Nākotnes nama ekspozīcijas<br />
multimediju iekārtai par Hitlera-Staļina Pakta izraisītajām<br />
sekām. (re)<br />
SCRIPTA MANENT – Nepiedodami esam<br />
palaiduši garām divus ar Igaunijas Kultūrkapitāla<br />
fonda atbalstu izdevniecības „Mansards” pagājšgad<br />
klajā laistus Guntara Godiņa atdzejotus un Jorena<br />
Godiņa ilustrētus izcilus dzejkrājumus – Igaunijas<br />
vēstnieka Latvijā Jāka Jeerītsa (Jaak Jõerüüt) CD un<br />
viņa sievas Vīvi Luikas (Viivi Luik) No smaga prieka.<br />
Ar Luikas romāniem Septītais miera pavasaris (tulk.<br />
Anna Žīgure) un Vēstures skaistums (tulk. Rūta Karma)<br />
lasītājs iepazīstas jau 1995. g. No smaga prieka,<br />
kas igauniski publicēts 1982. g., saprotamā kārtā<br />
raksturo zemteksti un pusvārdi, bet var atrast arī neslēptu<br />
iedrīkstēšanos: cēla asins blāzma plūst starp<br />
desmit nagiem, / asins, kam nav vērtības / bez valodas<br />
un tautas. Vai arī mūsdienām pavisam piemēroti<br />
jautājumi: Cik smagi, / pasaule, tagad / guļ tavi dzejnieki<br />
naktīs? // Vai viņi / smagajās dienās<br />
/ ļaužu sirdīs glābiņu radīs? Jāks<br />
Jeerīts, jaunībā hipijs, daudzas dzejrindas<br />
piesātinājis ar izjūtām visvairāk<br />
pret savu zemi, bet arī tām, kurās<br />
viņš stacionēts kā diplomāts. Igaunijā<br />
rietenis atsedz debesis ziemeļaustrenis<br />
aizsedz debesis / ziemeļvējš<br />
paņem visu // neviena miesa nav redzama<br />
/ ceļo dvēseles, tikai dvēseles,<br />
toties Romas rītā rozes ir vaļā, durvis<br />
ir vaļā, debess ir vaļā, un arī Asīzē,<br />
kur nesvēts vīrs kļuva / par Svēto<br />
Francisku (..) viss ir viegls / bezsvara<br />
bezsmaguma. Vienkārši, bet pievilcīgi<br />
izveidotās grāmatiņas CD ievadā<br />
Guntars Godiņš citē rindas no Jeerītsa<br />
stāsta Pikkade randade valge liiv<br />
(Garo krastu baltā smilts), kas attiecas<br />
uz Klāva Elsberga traģisko nāvi<br />
Dubultu Rakstnieku namā (1987),<br />
kur tieši tajā laikā atradies pats autors:<br />
Māja, kur es atpūšos, tagad ir<br />
traģiska. Pirms nedēļas kāds dzejnieks<br />
izkrita cauri devītā stāva loga<br />
stiklam un gāja bojā. Jauns dzejnieks,<br />
tikko izaudzis no zēna gadiem un talantīgs.<br />
Tas vairs nav stāsta sižets. Ārā<br />
no tālienes redzams, ka nama fasādē<br />
viena lielā koridora loga stikla vietā<br />
ielikta finiera plāksne. Mājā šai vietai<br />
pa koridoru ir smagi garām paiet.<br />
Neviens nezina, kas notika, bet<br />
viņš ir miris. No Klāva mātes, dzejnieces<br />
Vizmas Belševicas teiktā šo<br />
piezīmju rakstītājam gan ir diezgan<br />
labi zināms, kas notika (skat. interviju<br />
Vizmas Belševicas Rakstu 4. sēj.<br />
Rīgā: Jumava, 2002: 206-214). •••<br />
Anna Velēda Žīgure patlaban beidz<br />
savu somiem apsolīto grāmatu – par<br />
Somijas tēlu Latvijas presē, līdz apmēram<br />
1945. g. Vismaz 150 gadus<br />
Somija latviešiem bijusi kā tāla iekārojama<br />
zvaigzne, kuru sasniegt centušies<br />
99,9% rakstītāju. Kā zināms,<br />
tas nav izdevies līdz pat šodienai. Pats pirmais raksts<br />
1822. gadā [Latvijas presē] ir citā noskaņā – nodegusi<br />
Oulu pilsēta, un cara valdība lūdz ziedojumus bēdās<br />
grimstošajiem piņņu brāļiem – vēsta rakstniece<br />
un solās jau rudens sākumā turpināt darbu pie Viņi.<br />
Ceļā (skat. JG161:62-63) 2. grāmatas. Dažas nodaļas<br />
jau esot gatavas, un materiālu ļoti daudz. •••<br />
Kamēr cilvēki nesapratīs, ka starp vēlēšanu dienu un<br />
viņu dzīvi nākamos gados ir visciešākā sasaiste, nekas<br />
nemainīsies – šo Alvja Hermaņa domu tīk citēt<br />
gada sākumā ievēlētajam pirms 142 gadiem dibinātās<br />
Rīgas Latviešu biedrības jaunajam vadītājam<br />
Ingmāram Čaklajam, juristam, režisoram, dzejnieka<br />
Māra Čaklā dēlam. ••• Latvijas Dievturu sadraudzes<br />
(LDS) valde nolemj līdzšinējo Māras jeb Krustu<br />
krustu, kas esot Veļu mātes zīme, turklāt Viduslaikos<br />
saukts par Teitoņu krustu (zem kura Lielvārdes baznīcā<br />
apglabāts kāds sena ordeņa bruņinieks), un to<br />
lietojot arī Pareizticībā, atvietot ar Stāmerienes sagšas<br />
(12. gs.) zaroto Ugunskrustu, vienu no Pērkona<br />
un Laimas krusta variantiem, kas<br />
izsakot vienotības un cikliskas atjaunotnes<br />
ideju. Tādējādi tas būšot nozīmīgāks<br />
jauniešiem, kuri pēdējos gados<br />
arvien kuplākā skaitā pievienojušies<br />
LDS kustībai. Krietns skaits dievturu,<br />
īpaši ārpus Latvijas protestē<br />
pret maiņu – Anita Kanādā nesaprot,<br />
kādu „spriedzi” un „dzīvību” simbolā<br />
var iepūst, bet Sandra ASV to uztver<br />
kā pliķi sejā Brastiņam (skat. Zīles<br />
sulu mēneša specnumuru). (re)<br />
VALODA – Filoloģijas doktore<br />
Vineta Poriņa rakstā (Laikraksts „Latvietis”<br />
2010, 90), kas balstīts uz viņas<br />
monogrāfiju Valsts valoda daudzvalodīgajā<br />
sabiedrībā (2009), uzsver, ka<br />
vienvalodība ir būtisks nosacījums<br />
valsts stabilitātei un vienkopienas<br />
valsts attīstībai, kamēr divvalodība<br />
ir tikai pārejas posms, kurā ne vienmēr<br />
notiek pāreja uz valstij vēlamo<br />
62
Change language