Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
IMIGRĀCIJA<br />
NAV NEKAS LABS<br />
Publicists Ilmārs Latkovskis nesen kādu ierakstu savā<br />
blogā nobeidza ar vārdiem:<br />
Imigrācija nav nekas labs. Taču šobrīd tā izskatās kā<br />
vienīgais līdzeklis, lai salāpītu demogrāfisko situāciju<br />
atbilstīgi augšupejošas ekonomikas prasībām. Vai ir<br />
citi varianti? Tad par tiem būtu jārunā.<br />
< http://tinyurl.com/latkovskis ><br />
Vēlās pensijas un imigrācija – vai tās glābs Eiropu un<br />
Latviju? Es gan tā nedomāju. Imigrācija un sirmgalvju<br />
nodarbināšana nozīmē darbaspēka ekstensīvu<br />
(t.i. kvantitatīvu) izmantošanu pa lēto. Šāda pieeja<br />
nodarbinātībai nozīmē arvien lielāku procentu nabagu.<br />
Esmu par intensīvu cilvēku nodarbinātību. Par<br />
vispusīgi kvalitatīvu sabiedrību, kurā pat katrs cilvēka<br />
defekts tiek pārvērsts par efektu. Jā, jā – pat palīgskolās<br />
ir atrodami brīnišķīgi talanti – bērni un jaunieši<br />
ar mākslinieka dotībām, kam varētu uzticēt brīnišķīgu<br />
dizaina priekšmetu ražošanu. Vēl citiem ir spēja<br />
iegaumēt veselas lappuses teksta – arī tos cilvēkus<br />
nevajadzētu nogrūst vidutējībā, bet atrast piemērotu<br />
darbavietu viņu spēju izmantošanai, varbūt kādu<br />
kontrolpaneļa uzraudzību, kur viņi uzreiz pamanītu<br />
izmaiņas „bildē”. Pati daba jau ir radījusi cilvēkus<br />
ar dažādām spējām, kuras sabiedrība noniecina tāpēc<br />
vien, ka neprot izmantot. Vai Latvijā būtu milzum<br />
daudz cilvēku vajadzīgs elektronikas ražošanai,<br />
programmēšanai? Vienīgais nosacījums – kvalitatīva<br />
sagatavošana, bet arī tas iespējams bez lieliem cilvēku<br />
resursiem. Mūsu senčiem ir bijušas izcilas spējas<br />
lietišķajā mākslā, nekur tās nav zudušas, tikai netiek<br />
izmantotas. Vai lērums cilvēku būtu vajadzīgs linu<br />
audzēšanai, apstrādei, audumu ražošanai? Tur būtu<br />
darbs arī ķīmiķiem, zinātniekiem, jo lina audu izcilās<br />
īpašības vēl ne tuvu nav izzinātas. Vai šim darbam ir<br />
vajadzīgi imigranti? Latvijā jau tagad ir vairāk nekā<br />
200 tūkstoši „lieko” cilvēku. Uzņēmējiem nevajag<br />
gaidīt strādniekus no svešām valstīm, bet gan tieši<br />
tagad atlasīt un sagatavot tanīs profesijās, kas tūlīt,<br />
tūlīt būs vajadzīgas, tos cilvēkus, kas pašreiz ir bez<br />
darba un ar savu pazemojošo stāvokli jau pamazām<br />
sākuši aprast. Latvijas cilvēki ir Latvijas galvenā bagātība,<br />
un tā ir jāspodrina, nevis jāizposta. Imigrācija<br />
pēdējā gadu simtenī mūs skārusi vairāk kā jebkuru<br />
citu nāciju; pat ES brīnās, ka Latvijā tieši latviešu valoda<br />
tiek diskriminēta. Jaunas „asinis” Latvijā arī turpmāk<br />
ienāks, pamatā ar laulībām, bet tam jānotiek<br />
pakāpeniski, pamazām integrējoties. Turpretī imigrantu<br />
pūļi šeit uzspiedīs savu mentalitāti – mēs taču<br />
nevēlamies te kādu Krievijas, Turcijas, Ķīnas vai pat<br />
ASV filiāli. Kapu zvani Latvijai skan no pašu latviešu<br />
neizdarības, gudrības trūkuma un locīšanās visiem<br />
vējiem līdzi.<br />
Ausma Ābele <br />
Ausma, tāda visumā ir Rietumu pasaules tendence.<br />
Nav tā, ka tā būtu novērojama tikai Latvijā! Latvija<br />
izceļas tikai ar to, ka tās vadoņi kalpo sveša kapitāla<br />
peļnas maksimēšanai un neintresējas ne par valsts,<br />
ne tautas likteni. Bēdīgākais ir, ka parāk daudzi ārzemēs<br />
izglītotie latvieši to atbalsta.<br />
Uģis Bērziņš <br />
ASV latvieši, kurus pazīstu personīgi, ir gadu desmitiem<br />
ziedojuši enerģiju un līdzekļus, lai veicinātu neatkarīgu,<br />
ziedošu Latviju. Varbūt var atrast tādus, kas<br />
atbalsta kalpošanu „sveša kapitāla peļņas maksimēšanai<br />
un neintresējas ne par valsts, ne tautas likteni”,<br />
bet man tādi nav pazīstami.<br />
Vidvuds Beldavs <br />
Man gan ir pazīstami. Kalpošanai nebūt nav jābūt<br />
tiešai... Pienācis beidzamais laiks atkāpties no novecojušām<br />
ekonomikas aksiomām un rādītājiem. Jāprasa<br />
no baņķieriem personīga atbildība par vieglprātīgām<br />
spekulācijām ar ieguldītāju līdzekļiem. Pēdējā<br />
laikā ļoti daudz par to diskutēts. Jāsāk atkal ieviest<br />
ekonomikā morāli (veclaicīgā stilā), ētiku (kas balstās<br />
uz lēmēja atbildību). Imigrācija neglābs Latviju, bet<br />
nodrošinās svešam kapitālam labu peļņu uz Latvijas<br />
rēķina!<br />
Uģis<br />
Varam jau iet pasaulei pa priekšu un vienā pašā Latvijā<br />
minimizēt peļņu, tā radot vistaisnīgāko ekonomiku.<br />
Ar likumu noteikt, piem., ka vairāk par 3% pelnīt<br />
nedrīkst. Kādas būs sekas? Ārzemju investīciju apsīkums<br />
(kuram gan interesē ieguldīt tur, kur peļņa ir<br />
administratīvi ierobežota, ja citur ir lielāka brīvība?)<br />
un ražošanas rīku novecošana un pieaugoša tehniska<br />
atpalicība. Var gadīties arī apgrozāmo līdzekļu<br />
trūkums, ja piepeši kādas izejvielas kļūs dārgākas.<br />
„Peļņas ierobežojums” ir politiski skaists lozungs, tikai<br />
kurš par to beigās samaksās?<br />
Rumpis <br />
Rumpi, gluži tā nav. Iekārtu atjaunošanu taču nepieskaita<br />
peļņai, bet gan ražošanas izdevumiem, konkrētāk,<br />
amortizācijas atskaitījumiem, arī maksu par<br />
izejvielām – ražošanas izdevumiem. Peļņa ir tā, no<br />
kuras uzņēmējs apmaksā savus dārgos un vēl dārgākos<br />
autiņus, naktsklubu apmeklējumus un kazino,<br />
vārdu sakot, izšķērdīgo dzīvesveidu. Tā jau ne viena<br />
vien sabiedrībā labi pazīstama persona savus viegli<br />
gūtos miljonus ir notrallinājusi. Ir jādalās ar visiem,<br />
kas to bagātību palīdzējuši radīt, un valsts no tā tikai<br />
iegūs. Citās valstīs izšķērdētāju atvēsina progresīvais<br />
nodoklis, tas liek padomāt, vai nav izdevīgāk dalīties<br />
arī ar pārējiem, vai ieguldīt attīstībā. Protams, ne visi<br />
iet vieglāko ceļu, bet tas atkarīgs vienīgi un tikai no<br />
paša sirdsapziņas. Ņemsim varas pārstāvjus, kas paši<br />
sev nosaka algu valsts uzņēmumos. Man nav nekas<br />
pretī, ka daudz saņem Latvenergo valdes priekšsēdētājs<br />
Kārlis Miķelsons, jo Latvenergo patiešām<br />
strādā labi. Man nav nekas pretī, ka daudz nopelna<br />
inženiertehniskie darbinieki, uz kuru pleciem gulstas<br />
smaga atbildība. Bet ja Latvenergo dāsni apdāvina<br />
visus savus darbiniekus, nerēķinoties ar valsts vispārējo<br />
labklājību un ieguldījumu uzņēmumā, tādējādi<br />
ceļot elektrības tarifus, tad tam esmu pret. Par ko lielās<br />
algas saņem Finansu ministrija? Vai par to, ka dzīvojam<br />
no kredītiem un laižam dibenā tādas spēcīgas<br />
valsts nozares kā medicīna un izglītība? Par ko maksā<br />
Ekonomikas ministrijai, ja Latvija ir pirmajā vietā ES<br />
pēc bezdarbnieku skaita? Vai pasakainās algas pelnījusi<br />
Latvijas banka, ja bankas strādājušas tā, ka tagad<br />
gandrīz katrs otrais iedzīvotājs ir to vergs līdz mūža<br />
galam un vēl bērni un bērnubērni, ja gribēs pārņemt<br />
kaut vai kādu vecāku mantojumu? Un neviens nav<br />
nopietni centies mazināt tēriņus valsts pārvaldē, viss<br />
tikai tā – acu aizmālēšanai: grāba ar labo roku, tagad<br />
grābj ar kreiso. Vienīgais, no kā paņem bez domāšanas<br />
– no pensionāriem, vienalga, ir tiem iztikšana<br />
vai nav, no skolotājiem, policistiem, mediķiem – viņu<br />
tak tik daudz, tāpēc žūksnis sanāk redzamāks. Tagad<br />
paņems no mājokļiem – tas nekas, ka vairumam tautas<br />
pēc komunālo pakalpojumu nomaksas vairs tikai<br />
graši paliek pāri, paņems arī tos. Jā gan, kas par to<br />
beigās samaksās?<br />
Ausma<br />
Atlasi no sarakstes vēstkopā SVEIKS izdarīja Juris<br />
Žagariņš<br />
55
Change language