Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
arī perfekts partneris. Zīmīgs un apsveicams<br />
ir fakts, ka savu koncertu programmās viņš<br />
vienmēr iekļauj arī kādu no latviešu skaņražu<br />
darbiem.<br />
Patlaban mūziķa dzīvesvieta ir Toronto piepilsēta<br />
Oukville (Oakville), kur viņš strādā<br />
par vietējās anglikāņu baznīcas ērģelnieku,<br />
kam pievienojas pagara virkne citu amatu –<br />
koncertmeistars Tafelmusik kamerkorī, mācībspēks<br />
Toronto Universitātes mūzikas fakultātes<br />
orķestra diriģēšanas klasē pie latviešu<br />
izcelsmes diriģenta Ivara Tauriņa (skat.<br />
JG251), koncertmeistars Karaliskajā deju<br />
akadēmijā (Royal Dance Academy) un Oukvilles<br />
Deju skolā (Oakville School of Dance)<br />
un Kanādas Nacionālā baleta trupā (The National<br />
Ballet of Canada). Bez tam Streļājevs<br />
ir pirmais un pagaidām vienīgais Toronto<br />
Universitātes doktorands ērģeļu specialitātē.<br />
Disertāciju par ērģeļmūziku un tās attīstību<br />
Latvijā vada Dr. Lori Dollff. Jāuzsver, ka Toronto<br />
U., kur ilgus gadus strādāja profesors<br />
un komponists Tālivaldis Ķeniņš, interese par<br />
latviešu mūziku nav zudusi. Latviešu valodā,<br />
protams, ir daudz materiālu par ērģeļmūziku<br />
Latvijā – grāmatas un LMA aizstāvētie zinātniskie<br />
darbi, toties citās valodās nav gandrīz<br />
nekas. Andreja mērķis ir iepazīstināt ar<br />
latviešu ērģeļmūziku plašāku interesentu un<br />
klausītāju loku. Uz jautājumu, kā viņš visu<br />
to spēj, Andrejs atbild: darba smagumu nejūt,<br />
ja tā ir sirdslieta.<br />
Jau Toronto Universitātes gados Streļājevs ar<br />
lielu dedzību sāk nodoties mēmo filmu muzikālajam<br />
noformējumam. Par šīs aizraušanās<br />
sākumu ļausim runāt pašam mūziķim:<br />
iesāku spēlēt pilnīgi nejauši – mūzikas fakultāte<br />
piedāvāja mēmo filmu mūzikas kursu.<br />
Ziņkārības dēļ nolēmu to apmeklēt. Lai nokārtotu<br />
eksāmenu, semestra laikā bija jāpavada<br />
trīs filmas studentu priekšā filmu vēstures<br />
lekciju laikā. Sākumā likās neiespējami<br />
izplānot mūziku pusotras stundas garai<br />
filmai un to nospēlēt, precīzi atspoguļojot<br />
uz ekrāna notiekošo. Bet ar laiku ietrenējos.<br />
Un tagad tā ir mana sirdslieta! Sameklēt<br />
mūziku, kas labi iederētos un precīzi raksturotu<br />
varoņu pārdzīvojumus, man kļuvis<br />
par ļoti radošu procesu. Bieži izmantoju citātus<br />
no labi pazīstamiem skaņdarbiem, kurus<br />
savienoju savā starpā ar improvizācijām.<br />
Te noderēja arī baletskolā iegūtā improvizācijas<br />
iemaņa! Vairākkārt viņš ir pavadījis<br />
mēmās filmas ne tikai Toronto, bet arī Latvijā.<br />
Pateicoties Rīgas Domes kultūras departamenta<br />
koncertorganizācijai Ave Sol, Streļājevs<br />
vairākas reizes pavada filmas Operas<br />
spoks un Ēdenes dārzs. Ieklausīsimies atkal<br />
mūziķī: paralēli klavieru pavadījumam tika<br />
iesaistīts koris, solisti un sitaminstrumenti.<br />
Īpaši spilgtu efektu panācām filmā „Operas<br />
spoks”, kur koris Ave Sol atveidoja uz Parīzes<br />
operas skatuves notiekošo – ne tikai<br />
dziedāja, bet imitēja cilvēka balsis, kliedzienus<br />
un citas skaņas. Rihards Zaļupe ļoti radoši<br />
izmantoja skaņu efektus – bez tradicionāliem<br />
sitaminstrumentiem tika izmantoti<br />
sasisti stikli, metāla spaiņi ar ūdeni un citas<br />
pilnīgi neiedomājamas lietas! Protams, gatavošanās<br />
šāda veida izrādei ir pilnīgi savādāka<br />
nekā uzstājoties vienam. Ja spēlēju pats,<br />
tad varu brīvi mainīt lietas izrādes gaitā, bet,<br />
iesaistot kori un solistus, bija ļoti precīzi jāizplāno<br />
iestāšanās vietas, jāizrēķina epizožu<br />
garums, temps un, protams, tas viss arī jāizmēģina!<br />
Parasti darbojāmies tā: es iepriekš<br />
nosūtu uz Latviju nošu materiālus un attiecīgo<br />
filmu, lai koris un sitaminstrumentu spēlmaņi<br />
var sākt gatavoties. Pēc manas ierašanās<br />
pāris dienas pavadām mēģinājumos. Teicama<br />
sadarbība noritēja ar dziedātājiem un<br />
diriģentu Intu Teterovski, piemēram, pirms<br />
1. Starptautiskā koru festivāla (2007) un arī<br />
pirms Rīgas Kongresu Namā demonstrētās<br />
(2008) 20. gados veidotās filmas Operas<br />
spoks (rež. Ruperts Džulians), kad piedevām<br />
Andrejs ar regtaimu pavada 16 minūšu<br />
garo īsfilmu Čārlija Čaplina dēkainie piedzīvojumi.<br />
Ave Sol sadarbībā ar Andreju Latvijas<br />
Republikas proklamēšanas dienai veltītajā<br />
pasākumā (2009) piedāvā Latvijā vēl<br />
neizrādīto Holivudas mēmā kino klasisko šedevru,<br />
komēdiju The Garden of Eden (1928<br />
– rež. Lewis Milestone ). Atbilstoši sava laika<br />
tradīcijām, filmu atdzīvināja ne vien klavieru<br />
pavadījums, bet arī sitaminstrumenti, dažādi<br />
skaņu izdodošie priekšmeti, cilvēka balss<br />
un jauniešu kora Balsis vokālā grupa.<br />
2009. gada vasarā lielu emocionālu pārdzīvojumu<br />
Andrejam sagādā solo koncerts uz<br />
Rīgas Doma ērģelēm, ar kurām viņam saistās<br />
arī īpašas bērnības un jaunības atmiņas:<br />
ērģeles, Doma akustika un gaisotne ir patiesi<br />
īpaša. Joprojām neticu, ka esmu spēlējis<br />
uz šīm unikālajām ērģelēm. Sarunā Andrejs<br />
atceras Emīla Dārziņa vidusskolas abitūriju,<br />
kad kopā ar skolas simfonisko orķestri viņš<br />
atskaņojis Čaikovska 1. klavierkoncertu: tik<br />
brīvi un aizrautīgi laikam nekad neesmu vēl<br />
spēlējis! Man nebija nekāda uztraukuma –<br />
tik ļoti es mīlēju šo mūziku! o<br />
Pianiste un klavierspēles pedagoģe Helēna Gintere<br />
ir arī Toronto latviešu kora Dzirksts koncertmeistare.<br />
51
Change language