Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
BRĪVĪBAS KAMPAŅA<br />
Amerikāņu iepazīstināšanai ar RFE mērķi izvērst<br />
iespējami plašu raidstaciju tīklu „patiesības<br />
vēstīšanai” 1950. gadā nodibina organizāciju<br />
Crusade for Freedom (Kampaņa<br />
par brīvību). Tās simbols – Brīvības zvans ar<br />
mieru simbolizējošu lauru vainagu augšdaļā<br />
un brīvības lāpām piecu cilvēces rasu reprezentējošu<br />
attēlu rokās. Uz zvana iegravēti<br />
Abrahama Linkolna vārdi: That this world<br />
under God shall have a new birth of freedom<br />
(Šai Dieva valstībai būs pieredzēt brīvības<br />
atdzimšanu). Desmit tonnu smago zvanu<br />
no angļu kausētavas Gillett & Johnston<br />
vispirms nogādā uz Ņujorku, kur tam Manhetenā<br />
(Manhatten) ar lielu pompu sarīko<br />
parādi. Pēc tam zvans apceļo 21 ASV pilsētu,<br />
kuru iemītniekus – tāpat kā ņujorkiešus<br />
– mudina parakstīt Brīvības ruļļus (Freedom<br />
Scrolls) un, protams, galvenais, ziedot dolārus<br />
Brīvās Eiropas raidstacijai. Nekādas pasakainas<br />
bagātības tur nesanāk – 16 miljoni<br />
amerikāņu ziedo pa lielākai daļai sīknaudu –<br />
kopā $1 317 000. Pastāvīgo mājvietu zvans<br />
atrod Rietumberlīnes amerikāņu sektorā<br />
Rātsnama laukumā, kur atklāšanas ceremonijā<br />
piedalās vairāk nekā 400 000 berlīniešu,<br />
ieskaitot 100 000 no krievu okupācijas sektora.<br />
ASV bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā<br />
(1947-1949) ģenerālis Kleijs (1897-1978),<br />
kam berlīnieši sakarā ar padomju blokādes<br />
(1948.25.VI-1949.12.V) pārvarēšanu, nogādājot<br />
pilsētā ar lidmašīnām 1,5 milj. tonnu<br />
dažādu kravu, piešķir sirsnīgo iesauku Pater<br />
urbis (Pilsētas tēvs), pēc savas uzrunas iedarbina<br />
zvana skaņas.² Austrumvācijas Komunistiskās<br />
Partijas (turpmāk KP) politbiroja<br />
loceklis Hanss Jendreckis (Jendretsky) uz šo<br />
notikumu reaģē ar draudiem: Šī Nāves zvana<br />
virve kļūs par karātavu virvi zvana zvanītājiem.<br />
Kaut arī kampaņā iegūtie ziedojumi<br />
ir pavisam niecīga daļiņa no RFE budžeta, ar<br />
dažādām ārišķībām – parādēm, publiskiem<br />
forumiem un spārnotiem vārdu salikumiem<br />
(piemēram, Fight the Big Lie with the Big<br />
Truth – Cīnies pret Lielajiem meliem ar Lielo<br />
patiesību; vai: Help Truth Fight Communism<br />
– Palīdzi patiesībai cīnīties pret komunismu),<br />
kampaņas organizētāji cenšas paaugstināt<br />
miljoniem ierindas amerikāņu politiskās domāšanas<br />
līmeni attiecībā uz Auksto karu un<br />
tā nepieciešamību.<br />
RFE RAIDĪJUMU SĀKUMS<br />
1950.4.VII, ASV neatkarības 174. gadadiena,<br />
RFE izveidotājiem, vadībai un darbiniekiem<br />
ir prieka diena. Ēterā uziet pirmais raidījums<br />
– 30 minūšu gara, Ņujorkā sagatavota ziņu<br />
programma čehu valodā. Desmit dienas vēlāk,<br />
14. jūlijā, Bastīlijas ieņemšanas dienā<br />
(1789), kas simbolizē sacelšanos pret valsts<br />
tirāniju, atskan rumāņu, ungāru, poļu un<br />
bulgāru programmas. Sākotnējo raidījumu<br />
formātam par paraugu tiek ņemts Berlīnes<br />
amerikāņu sektorā 1946. gada sākumā amerikāņu<br />
karavīru vajadzībām dibinātais RIAS<br />
(Radio in the American Sector), kas drīz vien<br />
kļūst par necenzētu ziņu, komentāru un kultūras<br />
programmu 300 kilovatu stipru surogātraidītāju<br />
ar mērķauditoriju vāciešiem<br />
krievu okupētajā Austrumvācijā. Arī RFE (tāpat<br />
kā Radio Brīvība, kas sāk darboties nepilnus<br />
divus gadus vēlāk), atšķirībā no II Pasaules<br />
kara laikā nodibinātās Voice of America,<br />
t.i., Amerikas Balss (skat. JG235:23-31;<br />
237:35-55), kuras primārais uzdevums ir<br />
paust ASV valdības oficiālo viedokli līdzās<br />
bieži vien ar mesiānisma piesātinātām leģendām<br />
par „amerikāņu dzīvesveidu” un<br />
„amerikāņu vērtībām” (kas ir labs amerikāņiem,<br />
tas ir labs visiem), ir simtprocentīgi rumāņu,<br />
bulgāru, ungāru, poļu un čehoslovāku<br />
(pēc 1993. gada čehu un slovāku) raidītāji<br />
– tikai ar starpību, ka tie atrodas nevis Bukarestē,<br />
Sofijā, Budapeštā, Varšavā vai Prāgā,<br />
bet gan Rietumeiropā ar galveno mītni<br />
Minhenē, no kurienes tie brīvi, bez jebkādas<br />
cenzūras, komentē attiecīgo valstu politisko,<br />
sabiedrisko un kultūras dzīvi. Klausītāji<br />
sastopas ēterā ar plašu materiālu diapazonu<br />
– līdzās kompetentiem norišu aplūkojumiem<br />
satelītvalstīs un PSRS atskan informācija<br />
un analīzes arī par svarīgākajiem pasaules<br />
notikumiem. Bieži pārraidīti tiek vietējo<br />
autoritāšu aizliegti vai cenzēti, cauri Dzelzs<br />
priekškaram izkļuvuši, disidentu politiskā<br />
pagrīdē sacerēti vai lentās ieskaņoti materiāli.<br />
Ar laiku Minhenē izveidojas vispilnīgākā<br />
šādu Maskavas iekšējā un ārējā impērijā<br />
neatļautu materiālu kolekcija, t.s. samizdata<br />
arhīvs (Samizdat Archives). Kaut arī pastāv<br />
laiku pa laikam aktualizētas vadlīnijas radio<br />
darbiniekiem, pārraižu veidotāji neatrodas<br />
nekādu oficiālo pieprasījumu spīlēs. Viņiem<br />
ir liela patstāvība satura izvēlē un metodēs.<br />
Un naudas maka pārzinātājiem ne CIA laikos<br />
(līdz 70. gadu sākumam), nedz arī vēlāk nav<br />
absolūti nekādas teikšanas par raidījumu saturu<br />
un formātu, ko parasti nosaka atsevišķo<br />
tautību redakcijas.<br />
NESASKAŅAS BIROAPARĀTĀ<br />
Neraugoties uz pozitīvajiem rezultātiem radiopārraižu<br />
jomā, birokrātisko līmeni turpina<br />
iezīmēt vesela virkne melnu mirkļu. Juceklība,<br />
nesaskaņas, cīņa par varu (un vienlaikus<br />
labi apmaksātiem vadošajiem posteņiem)<br />
47
Change language